Baltijas jūras devīgais vilnis

Informējot par zivsaimniecības aktualitātēm

Normunds Riekstinš, Zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

Vecdaugavas zvejnieks Foto: Andris Eglītis

Izvērtējot paveikto zivsaimniecības nozares attīstībā Latvijā, neliels ieskats 1997.gada rādītājos. Runājot par nozveju, jāteic, ka notikušas radikālas pārmaiņas Baltijas jūras, Rīgas jūras līča un okeāna zvejā. Salīdzinot 1997.gada nozvejas rādītājus ar 1996.gada rezultātiem, redzams, ka Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī nozveja palielinājusies par 119 procentiem un sasniedz 85,5 tūkstošus tonnu, ko apliecina arī zivju pārstrādes rūpniecības ražošanas jaudu pieaugums. Sevišķi jāatzīmē reņģu un brētliņu pārstrāde, kas sasniegusi maksimālu apgrozījuma līmeni.

Arī nākotnes perspektīvas nav sliktas — iespējama produkcijas ražošanas paplašināšanās, tai skaitā palielinot eksportu uz Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu, Vidusjūras valstīm, arī uz Turciju, Izraēlu, ASV.

Diemžēl tāljūras zvejā nozvejas rādītāji turpina kristies — tie ir tikai 27 procenti no 1996.gada tāda paša perioda rezultātiem. Šobrīd uzmanība vairāk jākoncentrē uz Baltijas jūru — tās resursu izmantošanu. Zvejā okeānā nav saskatāmas plašas perspektīvas, taču, ja būtu interesenti, kas gribētu izvērst šo uzņēmējdarbību, arī te būtu iespējama tālāka attīstība — jo lielākā daļa produkcijas tiek eksportēta, un tas dotu Latvijai zināmu valūtas apgrozījuma pieaugumu, bet galvenais — papildu darba vietas Latvijas zvejniekiem. Taču šobrīd tāljūras zveja nenodrošina izejvielu resursus Latvijas pārstrādes rūpniecībai. Lai dažādotu Latvijas preču sortimentu, pārstrādes uzņēmumi citās valstīs iepērk gan makreles, gan Atlantijas siļķes.

Attiecībā uz lašu un mencu zveju jāteic, ka Latvijas zonā mencu nozvejas iespējas nebija īpaši labas. Labāka situācija bija Eiropas Savienības zvejas zonā, ko Latvijas zvejnieki arī izmantoja, taču nozvejas rādītāji salīdzinājumā ar 1996.gadu ir mazāki. Lašu nozvejas rādītāji ir aptuveni tādi paši kā aizpērn, varbūt pat nedaudz lielāki.

Raksturojot nozveju iekšējos ūdeņos, jāatzīmē, ka aizvadītajā gadā rādītāji sasniedz 102% no iepriekšējā gada šī paša perioda nozvejas apjoma.

Arī zivju pārstrādē produkcijas ražošanas apjoms ir audzis, galvenokārt ražojot eksportam konservus eļļā, tādus kā šprotes eļļā un citus izstrādājumus, kā arī Krievijā pieprasītos konservus tomātu mērcē. Deviņos mēnešos konservu ražošanā tika sasniegts 140% liels pieaugums, taču saldēto un atvēsināto okeāna zivju ražošanas apjoms ir samazinājies uz pusi salīdzinājumā ar 1996.gada attiecīgo periodu. Kopējais saražotās produkcijas apjoms ir krities, kas ir tiešs tāljūras zvejas apjomu samazināšanās rezultāts. Tādēļ svarīgi būtu nodalīt tāljūras zveju no Baltijas jūras zvejas, lai varētu reāli aplūkot un analizēt zvejas un pārstrādes situāciju Latvijā.

Daudz paveikts arī likumdošanas jomā. Izdarīti grozījumi Zvejniecības likumā. Balstoties uz normatīvajiem dokumentiem, ir izstrādāti un pieņemti jaunie Makšķerēšanas noteikumi. Ministru kabinetā iesniegti Zvejas noteikumi Rīgas jūras līcī un jūras piekrastē — tas ļaus sakārtot iepriekšējo 1994.gada normatīvo dokumentu un ņemt vērā Eiropas Savienības kopējās zvejniecības politikas prasības. Pašreiz strādājam pie iekšējo ūdeņu izmantošanas likumdošanas. Risinām arī zivju pārstrādes jautājumus, konkrēti zivju produkcijas kvalitātes un higiēnas noteikumu izstrādāšanu, saskaņojot ar starptautiskajām prasībām, lai produkciju varētu sekmīgi eksportēt.

Aizvadītajā gadā strādāts arī pie Valsts zivsaimniecības attīstības programmu apakšprogrammām — Baltijas jūras un piekrastes flotes attīstības programmas un zivrūpniecības attīstības programmas, kuras ļaus noteikt nepieciešamos naudas resursus tālākai šo virzienu attīstībai. Šobrīd trūkst investīciju, lai produkcija spētu sekmīgi konkurēt ne vien Krievijas, bet arī pasaules tirgū.

Zvejas tālākai attīstīšanai piekrastē un iekšējos ūdeņos no valsts subsīdiju fonda 1998.gadā varēs subsidēt mazos un vidējos zvejniecības uzņēmumus. Šai programmai savu atbalstu jau pašā sākumā izteicis arī zemkopības ministrs.

Būtisks aizvadītā gada ieguvums ir arī likums par akcīzes nodokli naftas produktiem attiecībā uz Latvijas zvejas kuģiem, kuriem akcīzes nodoklis nebūs jāmaksā, ja mūsu kuģi uzpildīsies Latvijas ostu akcīzes preču noliktavās.

1997.gada rudenī tika uzsākta licencēšana Baltijas jūrā un piekrastē zvejojošām firmām, kas reizē tika saistīta arī ar jaunajiem zvejas limitu sadales principiem Baltijas jūrā. Tā kā resursi ir ierobežoti, uzņēmēji, saņemot licenci, saņem arī garantijas zvejas veikšanai, kā arī savas darbības rentabilitātei.

Runājot par Zivju fondu, jāteic, ka ir izstrādāta un izskatīta vēžu audzēšanas koncepcija. Tālāk šajos jautājumos varētu sadarboties ar ārvalstu ekspertiem, un, ņemot vērā norvēģu pieredzi, nevajadzētu pārāk zemu vērtēt Norvēģijas piedāvāto atbalstu, kas tika apliecināts arī sarunās premjerministra Guntara Krasta vizītes laikā Norvēģijā. Norvēģija ir arī lielākā zivju izejvielu piegādātāja mūsu pārstrādātājiem. Katrā gadījumā kā pozitīvs Zivju fonda darbības fakts jāmin arī tas, ka ir sniegts nozīmīgs atbalsts valsts zivju audzētavu finansēšanā un zinātnes attīstīšanā. Ar zinātnieku atbalstu ir izstrādāti Latvijas ezeru ekspluatācijas noteikumi, kā arī izdoti mācību līdzekļi zivsaimniecībā.

Šogad vajadzētu turpināt likumdošanas sakārtošanu, Ministru kabineta noteikumu izstrādāšanu jautājumā par iekšējo ūdeņu zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos. Šobrīd sagatavoti Ministru kabineta noteikumi par licencētās makšķerēšanas vispārējo kārtību. Integrējoties Eiropas Savienībā, būtu jāsakārto daudzi jautājumi. Sadarbībā ar Dāniju ir izstrādāta programma, kas paredz izveidot zivju izkraušanas uzskaites sistēmu un zvejas kuģu reģistru, kā arī ūdens recirkulācijas sistēmas izveidi zivju audzētavā "Tome", kas reizē būtu arī mācību paraugaudzētava.

Arī Zviedrija ir izteikusi savu gatavību tehniskās palīdzības projektu ietvaros sadarboties dažādu jautājumu risināšanā, atbalstot Latvijas integrēšanos Eiropas Savienībā. Lielāka uzmanība nākotnē būtu jāveltī iekšējo ūdeņu apsaimniekošanai privātajās zivsaimniecībās. Te savu atbalstu izteicis arī zemkopības ministrs. Šīs nozares attīstībā varētu piesaistīt līdzekļus no Pasaules bankas resursiem. Taču vajadzētu reāli parādīt, kā izmantot iekšējo ūdeņu zivju resursus, nodrošinot peļņu. Būtu jādomā, pirmkārt, par saldūdens zivju pārstrādes attīstīšanas jautājumiem. Būtu jāattīsta un jāpilnveido ar makšķerēšanu saistītā sfēra, lai veicinātu tūrisma attīstību Latvijā.

Starptautiskās sadarbības jomā nākamajā gadā plānots noslēgt sadarbības līgumu ar Lietuvu un Poliju. Kopumā varētu teikt, ka darba jautājumi zivsaimniecības nozarē ir neizsmeļami, atliek tikai strādāt.

Laila Kligina,

Baltijas zivsaimniecības

informācijas centra

izpilddirektore

Kopējā Latvijas zivju nozveja

1997. gadā, t