Metodika zemes gabalu noteikšanai pie privatizējamām daudzdzīvokļu mājām

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darba grupas izstrādātie noteikumi

Satura rādītājs

Definīcijas un skaidrojumi

Modelis iespējamiem teritoriju definējumiem

1. Valsts un pašvaldību institūcijas, kas nosaka un akceptē zemes gabalu robežas

pie privatizējamām daudzdzīvokļu mājām. Vispārējā darba gaita.

2.Funkcionāli nepieciešamie teritorijas iekārtojuma elementi.

3.Projektu sastāvs

4.Grafiskā materiāla sastāvs un detalizācija

5.Funkcionāli nepieciešamā zemes gabala projektēšanas, projekta akceptēšanas

un reģistrācijas kārtība

6.Zemesgabala robežu nostiprināšana dabā un ierakstīšana zemesgrāmatā

7.Kārtība, kādā var veikt nepieciešamās izmaiņas zemesgabala robežu plānā

8.Pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtība. Dzīvojamo māju apsaimniekošanas

kooperatīvs vai kondomināts

9.Pielikumi 1 - 7

Pielikums 1 - Uzziņas veidlapa

Pielikums 2 - Izraksts no Rīgas pilsētas atļautās izmantošanas un apbūves noteikumiem

Pielikums 3 - Apzīmējumi

Pielikums 4 - Privatizācijas procesa shēma

Pielikums 6 - Likumu un tiesību aktu saraksts

Pielikums 7 - CDzMPK sagatavotais metodiskais norādījums par dzīvojamās mājas

ar vairākiem literiem privatizācijas kārtību

Definīcijas un skaidrojumi

Šo metodisko norādījumu ietvaros definētās teritorijas nosaka ar detālplānojumu un apbūves noteikumiem.

Apsaimniekojamā teritorija — platība, kas uz laiku nodota lietošanā dzīvojamās mājas vai māju grupas iedzīvotājiem.

Koplietošanas teritorija — platība, uz kuras izvietotos infrastruktūras un labiekārtošanas elementus (piem. autostāvvietas, bērnu rotaļu un sporta laukumus, teritorijas iedzīvotāju atpūtai u.c.) kopīgi izmanto dzīvojamo māju iedzīvotāji.

Privatizējamai dzīvojamajai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals — teritorija uz kuras atrodas dzīvojamā māja un tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi un būves.

Zemesgabals — juridiski noteikta teritorijas pamatvienība, kuru ieraksta zemesgrāmatā.

MODELIS iespējamiem teritoriju definējumiem (metodisko norādījumu sastāvā)

 

ABCD — zemesgabals (juridiski noteikta teritorijas pamatvienība);

JMNK — koplietošanas teritorija ēku grupai;

IJPE, PMOC, LDON — funkcionāli nepieciešamie zemes gabali pie privatizējamām dzīvojamām mājām;

IHLK — pilsētas nozīmes sabiedriskās koplietošanas teritorija;

ABEH — neapbūvēta teritorija;

EFGC — iedzīvotāju apsaimniekošanai nodotā teritorija (pašvaldības, fizisku vai juridisku personu zeme);

1, 2, 3 — kadastra numuri.

Piezīmes: 1. domājamās daļās sadala zemesgabalu ABCD;

2. zemesgrāmatā ieraksta zemesgabalu ABCD;

3. apbūves intensitāti jānodrošina zemesgabala ABCD robežās.

1. Valsts un pašvaldību institūcijas, kas nosaka un

akceptē zemes gabalu robežas pie privatizējamām daudzdzīvokļu mājām

Vispārējā darba gaita

1.1. DzMPK pieprasa attiecīgajām pašvaldību institūcijām (Rīgā — rajonu/priekšpilsētu valdēm) ziņas par ielu vai citu dabisko robežu šķirtņu ietvertajos kvartālos (mikrorajonos) esošajām pašvaldības dzīvojamajām mājām (skat. Pielikumu 1).

1.2. Pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija (turpmāk tekstā DzMPK) izvēlas privatizācijai sagatavojamo dzīvojamo māju, māju grupu vai māju kvartālus un informē par izvēli pašvaldības domes (padomes) attiecīgo institūciju.

1.3. DzMPK apkopo saņemtos datus un sagatavo pašvaldību domes (padomes) lēmuma projektu par dzīvojamo māju sagatavošanu privatizācijai.

1.4. Sagatavojot ierakstīšanai Zemesgrāmatā dzīvojamās mājas, kas uzbūvētas laikā pēc 1945.gada mikrorajonu un atsevišķu kvartālu apbūves teritorijās, pašvaldību DzMPK rīkojas pēc šādas vienotas metodikas:

— pasūta un saņem apbūves kvartāla ģeodēzisko vai topogrāfisko plānu no valsts vai pašvaldības attiecīgas institūcijas;

— nepieciešamības gadījumā saņem no pašvaldības arhitekta/plānotāja (Rīgā — Arhitektūras pārvaldes) plānošanas un arhitektūras uzdevumu;

— pasūta saskaņā ar plānošanas un arhitektūras uzdevumu:

a) esošās apbūves kvartāla vienkāršotu detālplānojumu (M 1:500, M 1:1000, M 1:2000);

b) zemes ierīcības un robežu regulācijas plānojumu (mērogs M 1:500, M 1:1000, M 1:2000).

Šos plānojumus akceptē likumā un tiesību aktos noteiktā kārtībā vai ar pašvaldības lēmumu:

— nosaka dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu;

— nosaka dzīvojamajās mājas vai māju grupas zemesgabalu (juridiski noteiktu teritoriju);

— saņem akceptu no attiecīgajām pašvaldības plānošanas vai arhitektūras institūcijām (Rīgā — Arhitektūras pārvaldē un Rīgas Domes Zemju pārvaldē).

1.5. Pēc šo darbu veikšanas pasūta noteiktā zemesgabala robežu ierādīšanu, ko veic licencētas juridiskas vai sertificētas fiziskas personas.

2. Funkcionāli nepieciešamie teritorijas iekārtojuma elementi

2.1. Privatizējamās dzīvojamās mājas vai māju grupas apsaimniekošanai nepieciešams piebraucamais ceļš. Tas var būt esošā pilsētas/ciema iela (arī kā strupceļš) sarkanajās līnijās vai vienkāršotajā detālplānojumā noteikta jauna iela ar sarkanajām līnijām. Abos gadījumos piebraucamais ceļš (pilsētas iela) nav zemes gabala apsaimniekošanas, kā arī nomas vai privatizācijas nepieciešamās platības sastāvdaļa. Lauku teritorijās iespējams pielietot atsevišķo lauku ceļa servitūtu (sk. Civillikuma 1155.pantu).

Atsevišķos gadījumos, konkrētā plānojuma īpatnību dēļ, piebraucamais ceļš var arī nebūt noteikts ar sarkanajām līnijām. Šajā gadījumā tas ietilpst privatizējamās mājas vai māju grupas apsaimniekošanas platībā un tam tiek noteikts servitūts.

2.2. Vienkāršotajā detālplānojumā paredzētās gājēju ielas vai gājēju ceļi, kas arī noteikti ar sarkanajām līnijām, nav uzskatāmi par piebraucamiem ceļiem.

2.3. Pārējo koplietošanas infrastruktūras elementu aizņemtās platības:

1)bērnu rotaļu laukumi,

2)atpūtas laukumi,

3)sporta laukumi,

4)saimniecības laukumi,

5)autostāvvietas u.c.

ietilpst mājas vai māju grupu koplietošanas teritorijās, ievērojot konkrēto teritorijas plānojumu. Tie nav uzskatāmi par kādas atsevišķas mājas zemesgabala sastāvdaļu. Par šo teritorijas iekārtojuma elementu kopīgu izmantošanu dzīvokļu īpašnieki vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrības un zemes īpašnieki slēdz savstarpējus līgumus.

2.4. Privatizējamās dzīvojamās mājas vai māju grupas apsaimniekošanai nepieciešamo teritorijas platības noteikšanā jāorientējas pēc apbūves noteikumos noteiktās apbūves intensitātes atbilstoši māju stāvu skaitam (Skat. pielikumā 2), paredzot papildu pasākumus vides kvalitātes nodrošināšanai.

Apsaimniekošanas platību nosaka atbilstoši detālplānojumam un zemes ierīcības un robežu regulācijas plānojumam.

3. Projektu sastāvs

3.1. Vienkāršotā detālplānojuma sastāvs.

3.1.1. Vienkāršoto detālplānojumu izstrādā saskaņā ar pašvaldības arhitekta — plānotāja izsniegto plānošanas uzdevumu.

3.1.2. Vienkāršotā detālplānojuma dokumentāciju izstrādā ne mazāk kā trīs (3) eksemplāros.

3.1.3. Vienkāršotā detālplānojuma sastāvā ietilpst:

* sarkano līniju plāns ar pagriezienu punktiem mērogā M 1:500 (M1:1000; M 1:2000);

* transporta organizācijas un galveno gājēju plūsmu izkārtojuma shēma mērogā M 1:500 (M1:1000; M1:2000);

* zemes atļautās izmantošanas plāns mērogā M 1:500 (M:1000; M1:2000);

* esošās ēkas un būves;

* labiekārtojuma elementi;

* īss paskaidrojuma raksts.

3.1.4. Detālplānojuma pirmajai redakcijai saskaņā ar MK noteikumiem Nr.194 "Teritoriālplānošanas noteikumi" jāorganizē sabiedriskā apspriešana. Tās kārtību nosaka attiecīgie tiesību akti un noteikumi.

3.2. Zemes ierīcības un robežu regulācijas plānojuma sastāvs, kas nepieciešams zemes gabala racionālās konfigurācijas un platības noteikšanai.

Zemes ierīcības un robežu regulācijas plānojuma pamatprincipi:

3.2.1. Noteikt katrai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu un noteikt, kāda daļa piekrīt šai mājai no visa zemesgabala.

3.2.2. Ēkām, kas projektētas un būvētas vienota kvartāla kompleksā apbūvē, veido vienu zemesgabalu zem vairākām dzīvojamām mājām (ja nav iespējams noteikt zemesgabalu katrai dzīvojamai mājai).

3.2.3. Katram zemesgabalam jābūt tiešai pieejai ielai vai piebrauktuvei.

3.2.4. Teritorijas ar vienas personas īpašuma tiesībām un saskarīgām robežām var veidot kā vienotu zemesgabalu.

3.3. Zemes ierīcības un robežu regulācijas plānojumā mērogā M 1:500 (M 1:1000, M 1:2000) uzrāda:

3.3.1. Zemesgabala robežas un to ģeometriskos izmērus metros, kas noteikti kamerāli.

3.3.2. Koplietošanas teritorijas:

* sporta laukumus,

* bērnu rotaļu laukumus,

* autostāvvietas,

* piebraucamos ceļus,

* saimniecības laukumus (veļas žāvētavas, atkritumu konteineru laukumus),

* iekšējo (arī piegulošo) teritoriju zaļumjoslas, kas paredzētas apkārtējiem īpašniekiem, lietotājiem,

* inženiertehniskās apgādes tīklus un būves,

* jaunbūves,

* citus objektus.

3.3.3. Esošās ēkas un būves.

3.3.4. Zemesgabala sarkanās līnijas un to pagrieziena punktus.

3.4. Zemes gabalu robežu noteikšanas īpatnības lauku apdzīvotās vietās.

Lauku apdzīvotās vietās — ciemos pie privatizējamām daudzdzīvokļu mājām funkcionāli nepieciešamā zemes gabala robežas nosaka pēc tiem pašiem principiem kā pilsētās, ievērojot pagasta ģenerālplānā noteiktās prasības un apbūves intensitāti. Ja ģenerālplāns nav izstrādāts un pieņemts, tad jāvadās pēc vietējās pašvaldības noteiktās apbūves intensitātes un citiem nosacījumiem.

Ciemu apbūvē atšķirība no pilsētām ir tāda, ka daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem ir personīgo lopu kūtis (saimniecības ēkas), kas var atrasties attālus no dzīvojamām mājām. Šajā gadījumā tās var sagatavot privatizācijai arī kā atsevišķu objektu un privatizēt saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību". Saimniecības ēku boksi parasti apvienoti saimniecību ēku blokos ar 8, 12 un vairāk boksiem vienā blokā. Zemes platība, vadoties no piesaistes dokumentācijas, kura nepieciešama šo ēku uzturēšanai (funkcionēšanai), jāparedz ar konkrētām robežām. Jāņem vērā šo objektu lietotāju dzīvokļu proporcionalitāte pret visu māju iedzīvotāju dzīvokļiem.

Inženierkomunikāciju aizsargjoslas uzskatāmas par apgrūtinājumiem piesaistāmai teritorijai, ja tās ir maģistrāles un apkalpo blakus esošos objektus vai kvartālus.

Ja privatizācijas objekti atrodas uz zemes, kura ir vairāku personu īpašumā, tad plāna materiālā bijušo īpašumu robežas ir parādāmas, bet nav ņemamas vērā pie funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas.

Racionālākās privatizējamam objektam funkcionāli nepieciešamā zemes gabala robežas un apsaimniekojamā teritorija jānosaka, izstrādājot vienkāršotus detālplānojums.

Ciema teritorijā privatizējamām dzīvojamām mājām un ar tām saistītiem palīgobjektiem (kūtīm, šķūņiem, pagrabiem) funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu robežu un apsaimniekojamās teritorijas noteikšanā sarežģītos gadījumos pašvaldībai jānosaka īpaši nosacījumi.

4. Projektu grafiskā materiāla sastāvs un detalizācija (mērogi un apzīmējumi)

4.1. Grafiskā materiāla pamats — pilsētas topogrāfiskais plāns ar pazemes un virszemes komunikācijām. Pieļaujams izmantot:

* kvartāla apbūves projektus;

* ēku tehniskās inventarizācijas plānus īpašuma un lietošanas tiesību regulēšanas vajadzībām.

4.2. Privatizējamo dzīvojamo māju (privatizācijas objekta) funkcionāli nepieciešamais zemes gabals nosakāms parasti kvartālu vai dažos gadījumos — mikrorajonos — atsevišķu ēku grupu ietvaros.

4.3. Dzīvojamo māju funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu sadalījumu izstrādā, izmantojot kvartāla (mikrorajona) ģeodēzisko plānu, uz kura ir jābūt atzīmētām:

* līdz 1940.gada īpašuma robežām,

* esošo īpašumu robežām mērogā M 1:1000 vai M 1:500.

4.4. Uz punktā 4.3. minētā plāna jāuzrāda atsevišķām dzīvojamajām mājām funkcionāli nepieciešamā zemes gabala robežas, platība un teritorija, kuru izmanto vairāku dzīvojamo māju iedzīvotāji kopīgi — ar kopīgiem infrastruktūras elementiem.

4.5. Dzīvojamā kvartāla vai ēku grupas iekšējais pagalms var palikt nesadalīts atsevišķām dzīvojamām ēkām, atstājot to kā koplietošanas teritoriju.

4.6. Uz punktā 4.3. minētā plāna parāda piebrauktuves vai ielas ar sarkanām līnijām un pārējos apbūves objektus, kuri atrodas šajā kvartālā (mikrorajonā) — viendzīvokļa ēkas, sabiedriskās un apkalpes ēkas, darījumu iestāžu ēkas u.c. Katram zemesgabalam tieši jāpiekļaujas pie pilsētas ielas vai piebrauktuves.

4.7. Jāizgatavo atsevišķs plāns mērogā M 1:1000 vai M 1:500 dzīvojamām mājām, kur noteikti funkcionāli nepieciešamie zemes gabali un uzrādīti inženiertehniskās apgādes tīkli. Šādos plānos jābūt saskaņojumiem ar apgrūtinājumiem par labu iestādēm, kurām pakļauta:

— gāzes saimniecība;

— centralizētā ūdenssaimniecība un kanalizācija;

— elektrotīkli;

— centralizētā siltumapgāde;

— sakaru sistēma u.c. atbilstoši "Aizsargjoslu likumam".

4.8. Bez topogrāfiskajiem un būvprojektos pieņemtajiem apzīmējumiem ieteicams atšķirīgā grafiskā apzīmējumā uzrādīt šādas līnijas un teritorijas:

a) sarkanās līnijas,

b) dzīvojamo māju funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu robežas,

c) privatizējamo dzīvojamo māju iedzīvotāju infrastruktūras objektu koplietošanas teritoriju,

d) nepabeigtās vai neuzsāktās būvniecības (ja projektu dokumentācija ir akceptēta) apbūves teritoriju,

e)inženierkomunikācijas objektu teritorijas (katlu mājas, centrālos siltuma mezglus, ūdenstorņus u.c.),

f) skvērus, plašāku iedzīvotāju grupu koplietošanas zaļumu un atpūtas vietu teritorijas.

5. Noteicamā zemesgabala projektēšanas, projektu akceptēšanas

un reģistrācijas kārtība

5.1. Uzdevumu vienkāršota detālplānojuma izstrādei sagatavo Arhitektūras un plānošanas pārvalde (vai cita pašvaldības institūcija).

5.1.1. Vienkāršoto detālplānojumu izstrādā saskaņā ar MK noteikumiem Nr.194 "Teritoriālplānošanas noteikumi".

5.1.2. Jauns detālplānojums nav jāizstrādā, ja zemesgabalu robežas netiek mainītas un netiek projektēti jauni elementi.

5.2. Zemes ierīcības un robežu regulācijas plānojumu izstrādāšanu atbilstoši MK noteikumiem Nr.264 "Noteikumi par zemes reformas īstenošanu pilsētās" tiesīga veikt jebkura licencēta (sertificēta) persona.

5.3. Zemes datu bāzes datorizētās sistematizācijas un uzkrāšanas kārtība ir šāda:

5.3.1. Datus par privatizējamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu un zemesgabala robežu plānu sagatavo Valsts zemes dienests (VZD) vai zvērināti (sertificēti) mērnieki (norādot zemes īpašniekus) saskaņā ar privatizācijas komisijas (vai pašvaldības) uzdevumu.

5.3.2. VZD piešķir zemes gabalam kadastra numuru un ievada datus par zemesgabalu, īpašniekiem, ēkām, būvēm, lietotājiem, apgrūtinājumiem, servitūtiem kadastra reģistra datorizētā informācijas sistēmā.

5.3.3. VZD sagatavo:

* privatizācijas anketu "Zeme" (manuālā formā) un nodod to privatizācijas komisijai;

* saskaņā ar līgumu starp VZD un Centrālo dzīvojamo māju privatizācijas komisiju (CDzMPK) sagatavo anketu datorizētā formā un nodod to attiecīgai privatizācijas komisijai.

5.4. CDzMPK rajonu pārstāvji vai pašvaldības, kuras izmanto CDzMPK piedāvāto informācijas sistēmu, no VZD saņemtos datus ievada savos datoros un šos datus izma nto dzīvojamo māju privatizācijas objektu vērtības aprēķināšanā.

5.5. CDzMPK nodrošina no VZD saņemto anketas "Zeme" datu saglabāšanu informācijas sistēmā un to saņemšanu attiecīgajām pašvaldībām, citām valsts un pašvaldību institūcijām vai privatizācijas objektu pircējiem saskaņā ar pieprasījumu un savstarpēju vienošanos.

5.6. Projekta eksemplārs nododams Valsts zemes dienesta nodaļas arhīvā (Rīgā — ģeodēzijas centram) un pilsētas plānošanas nodaļai. Uzkrātie materiāli atrodas izpildītāja arhīvā.

6. Zemesgabala robežu nostiprināšana dabā un ierakstīšana Zemesgrāmatā

6.1. Robežu ierādīšanu dabā pēc detālplānojuma un zemes ierīcības un robežu regulācijas plānojuma akceptēšanas veic licencētas (sertificētas) personas atbilstoši uzmērīšanas instrukcijai.

6.2. Īpašuma reģistrāciju Zemesgrāmatā veic atbilstoši likumam "Par īpašuma tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatās" (Zemesgrāmatu likums) un "Latvijas Republikas likumam par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu Zemesgrāmatās".

6.3. Īpašuma tiesību aprobežojumi, ja aizsargjosla atrodas uz īpašumā esoša zemesgabala, ierakstāmi Zemesgrāmatā likumā noteiktā kārtībā.

6.4. Nostiprinot īpašuma tiesības uz dzīvojamo māju, kas atzīta par kultūras pieminekli, Zemesgrāmatā izdarāma attiecīga atzīme par tiesību aprobežojumiem.

7. Kārtība, kādā var veikt nepieciešamās izmaiņas zemesgabala robežu plānā

7.1. Zemesgabals ir juridiski noteikta, tas ir, zemesgrāmatā ierakstīta, teritorijas pamatvienība.

7.2. Pēc izstrādātā un akceptētā zemes ierīcības plānojuma — robežas reāli nospraužot dabā — pieļaujamas izmaiņas, kuras saskaņo visas ieinteresētās personas. Katru no jauna izveidotu zemesgabalu apstiprina Zemes komisija.

7.3. Būtiskas izmaiņas zemesgabala robežu plānā var tikt veiktas saskaņā ar domes lēmumu. Zemesgabalu drīkst dalīt vai apvienot ar kādu citu zemesgabalu, izstrādājot detālplānojumu vai arhitektūras dienestā (Rīgā — Arhitektūras pārvaldē) akceptējot zemes ierīcības projektu.

7.4. Zemesgrāmatā nostiprināta zemesgabala reālo sadali var veikt saskaņā ar kārtību, kas apstiprināta pilsētas domē un atbilst pilsētas apbūves noteikumiem.

8.Pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtība.

Dzīvojamo māju apsaimniekošanas kooperatīvs vai kondomināts

Kondomināts (Lat.condominium, con — ar, kopā; dominium — īpašums) — kopīga valdīšana, divu vai vairāku īpašnieku valdīšana kādā teritorijā.

8.1. Par visām saistībām pārvaldot un apsaimniekojot privatizējamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, koplietošanas un apsaimniekojamo teritoriju (skat. 3.lpp. "Modelis"), atbild:

—zemesgabala īpašnieks vai tā pilnvarots pārvaldnieks;

—zemesgabala nomnieks saskaņā ar nomas līgumā paredzētiem pienākumiem un tiesībām.

8.2. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūves masīvos, mikrorajonos, kur ēkas uzceltas uz viena vai vairāku īpašnieku zemēm, kā arī atsevišķu māju apsaimniekošanu un pārvaldi var īstenot, veidojot kopīgu pārvaldi (kondominātu).

8.3. Kopdarbības līgumu par ēkām piesaistīto zemes gabalu pārvaldi un apsaimniekošanu var savstarpēji slēgt:

8.3.1. Dzīvokļu īpašnieki vai dzīvokļu īpašnieku uzdevumā — Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības atbilstoši statūtiem;

8.3.3. Pašvaldību un valsts īpašumu institūcijas;

8.3.4. Zemes īpašnieki — fiziskās vai juridiskās personas.

1.pielikums

Uzziņas veidlapa

2.pielikums

Izraksts no Rīgas pilsētas atļautās izmantošanas un apbūves noteikumiem (izmantojams kā paraugs, to attiecīgi adaptējot konkrētas pilsētas izbūvei)

Daudzstāvu dzīvojamās teritorijas

Definīcija: Daudzstāvu dzīvojamā teritorija nozīmē zemesgabalus, kur primārais zemes izmantošanas veids ir dzīvojamā apbūve ar galvenokārt daudzstāvu daudzdzīvokļu namiem ar īres vai privātiem dzīvokļiem, bet sekundārais — citas šajā teritorijā atļautās izmantošanas, kas parasti izvietojamas dzīvojamo namu pirmajos stāvos un nerada dzīvojamai videi būtisku piesārņojumu. (Rīgas apbūves noteikumi — RAN).

Atļautā izmantošana:

Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot ēkas vai būves uz zemes, kas paredzēta daudzstāvu dzīvojamai apbūvei, ir:

—daudzstāvu daudzdzīvokļu nams,

—mazstāvu daudzdzīvokļu nams,

—savrupmāja:

—vienas ģimenes dzīvojamā māja,

—divu ģimeņu dzīvojamā māja,

—dvīņu māja,

—rindu māja,

—pirmsskolas bērnu iestāde,

—privāts mājas bērnudārzs,

—atsevišķā zemesgabalā, ja to paredz detālplānojums, vai daudzdzīvokļu namu pirmajos stāvos (atsevišķos gadījumos arī citos stāvos) vietējas nozīmes:

—pārvaldes iestāde,

—tirdzniecības un pakalpojumu objekts,

—darījumu iestāde,

—kultūras iestāde,

—ārstniecības iestāde,

—sporta būve,

—zemesgabalos pie lielceļiem un maģistrālēm, ja to paredz detālplānojums :

—pārvaldes iestāde,

—tirdzniecības un pakalpojumu objekts,

—darījumu iestāde,

—kultūras iestāde,

—ārstniecības iestāde,

—sporta būve,

—degvielas uzpildes stacija,

—vieglās ražošanas uzņēmums.

Zemesgabala maksimālā apbūves intensitāte: 110% ,150% pie augstceltnēm 7 un vairāk stāvu. Rādītāju drīkst samazināt, bet ne zemāk kā līdz 60%.

Zemesgabala minimālā brīvā teritorija: 40%

Maksimālais stāvu skaits: 6 stāvi, ieskaitot bēniņus, ja ar detālplānojumu nav noteikts cits stāvu skaits.

Attālums starp dzīvojamām mājām: starp 2—4 stāvu dzīvojamām mājām, izvietojot tās ar garākajām fasādēm, jāpieņem ne mazāks par 15 m 2—3 stāvu apbūvē un 20 m 4 stāvu apbūvē. utt.

Attālums no daudzdzīvokļu dzīvojamo māju logiem līdz attiecīgajai teritorijai nedrīkst būt mazāks:

bērnu rotaļām 12 m iedzīvotāju atpūtai 10 m

fiziskām nodarbībām 10 — 40 m saimnieciskiem mērķiem 20 m

suņu pastaigai 40 m autostāvvietām pēc LBN 100, 6.tab.

Saimniecības ēka vai būve

Saimniecības ēku vai būvi nedrīkst:

* ierīkot priekšpagalmā vai, stūra zemesgabala gadījumā ārējā sānu pagalmā;

* uzskatīt par saimniecības ēku vai būvi, ja tā piebūvēta dzīvojamai mājai vai iebūvēta tajā;

* ierīkot tuvāk par 1,0 m no zemesgabala sānu vai aizmugures robežas.

Izņēmumi

Gar lielceļiem un maģistrālēm, kā arī zemesgabalos, kas robežojas ar rūpniecības teritorijām, var pieļaut vieglās ražošanas uzņēmuma, kas rada nebūtisku piesārņojumu, izvietošanu, ievērojot detālplānojuma noteikumus.

 

3. pielikums

Apzīmējumi

Zemes izmantošanas veidi

(apbūves zonas un citas izbūves teritorijas)

Nosaukums Apzīmējums

1. Dzīvojamās apbūves teritorija Dz Dz Dz gaiši brūns

1.1. Savrupmāju (ģimenes māju) apbūves zona DzS DzS DzS dzeltens

1.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves zona DzM DzM DzM gaiši brūns

1.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves zona DzD DzD DzD tumši brūns

2. Jauktas apbūves teritorija J J J sarkans

2.1. Centru apbūves zona JC JC JC sarkans

2.2. Jauktas darījumu objektu apbūves zona JD JD JD tumši sarkans

2.3. Jaukta nelielu lauku centru apbūves teritorija JL JL JL rozā

3. Ražošanas un tehniskās apbūves teritorija R R R violets

3.1. Ražošanas un noliktavu apbūves zona RR RR RR violets

3.2. Tehniskās apbūves zona RT RT RT tumši pelēks

3.3. Ostas teritorija O O O tumši zils

4. Līnijbūvju izbūves teritorija L L L pelēks

4.1. Ceļu un maģistrālo ielu teritorija LM LM LM pelēks

4.2. Dzelzceļa teritorija LDz LDz LDz gaiši pelēks

5. Dabas pamatnes vai atklātās (brīvās) izbūves teritorijas Z Z Z zaļš

5.1. Apstādījumu teritorija ZA ZA ZA tumši zaļš

5.2. Mežaparka teritorija ZM ZM ZM zaļš

5.3. Pludmales teritorija ZP ZP ZP smilšu

5.4. Ūdens baseinu teritorija ZŪ ZŪ ZŪ gaiši zils

6. Lauksaimniecībā izmantojamā teritorija LS LS LS gaiši dzeltens

7. Mežsaimniecībā izmantojamā teritorija MS MS MS zaļš

8. Atsevišķi izdalīta apbūves teritorija robeža un simbols

 

Atsevišķi (apzīmējot teritoriju ar izvēlētu simbolu un robežu) var izdalīt, atkarībā no vajadzības un plāna mēroga, atsevišķas ēkas vai objektus, kuru zemesgabali aizņem lielu teritoriju:

8.1. Valsts vajadzībām nepieciešamos zemesgabalus (pārvaldes, aizsardzības un citām iestādēm);

8.2. Pašvaldībai nepieciešamos zemesgabalus (skolām, bērnu pirmsskolas iestādēm, kapsētām u.c.);

8.3. Viensētas un mežsarga sētas;

8.4. Teritorijas atpūtas vajadzībām (vasarnīcu, dārza mājiņu, kempingu u.c. līdzīgas teritorijas);

8.5. Kultūras, izglītības un sporta vajadzībām (kultūras iestāžu, augstskolu, stadionu u.c. līdzīgu objektu teritorijas);

8.6. Kultūras pieminekļus un dabas aizsardzības objektus;

8.7. Citus objektus (lidostas, sanatorijas, klīnikas u.c.).

9. Turpmākās izpētes teritorija T T T balts ar

melnu robežu

6. pielikums

Likumu un tiesību aktu saraksts

Metodiskos norādījumus izmantojot , jāvadās pēc šādiem likumiem un tiesību aktiem:

1.LR likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", 21.06.1995.

I nodaļa.1.pants.

...16)dzīvojamās mājas sagatavošana privatizācijai — tiesisko un organizatoriski tehnisko darbību kopums, kas jāveic, lai noteiktu dzīvojamās mājas ekspluatācijai nepieciešamo zemes gabalu un reģistrētu māju zemesgrāmatā līdz dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanai...

2.LR likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", 20.11.1991, (pēdējā redakcija 08.05.1997).

3.LR likums "Būvniecības likums", 10.08.1995.

4.LR MK noteikumi Nr.194 "Teritoriālplānošanas noteikumi", 06.09.1994.

5.LR MK noteikumi Nr.264 "Noteikumi par zemes reformas īstenošanu pilsētās", 29.08.1995.

6.Latvijas būvnormatīvi (LBN 100), 29.12.1992.

7.LR likums "Aizsargjoslu likums", 05.02.1997, (pēdējā redakcija 01.04.1997).

8.LR likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", 05.01.1996.

 

 

7. pielikums

CDzMPK sagatavotais metodiskais norādījums par dzīvojamās mājas

ar vairākiem literiem privatizācijas kārtību

Apstiprināts CDzMPK

1997. gada ........ ...........

sēdē (protokols nr. .......)

Metodiskais norādījums par dzīvojamās mājas

ar vairākiem literiem privatizācijas kārtību

Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija sniedz šādu skaidrojumu:

Dzīvojamā māja, kas kā vienots objekts privatizējama saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", var sastāvēt gan no vienas ēkas, gan arī vairākām ēkām, kuras mājas inventarizācijas lietā ir fiksētas kā atsevišķi literi.

Dzīvojamā māja, kas sastāv no vairākiem literiem, privatizējama kā vienots objekts, ja pastāv šādi nosacījumi:

1) dzīvojamai mājai ir viena inventarizācijas lieta;

2) atsevišķās ēkas (literi) atrodas uz viena vēsturiskā zemes īpašuma, kura sadalīšana vairākos zemes īpašumos no pilsētbūvniecības viedokļa nav iespējama vai nav lietderīga;

3) atsevišķajām ēkām (literiem) ir vienota dzīvokļu numerācija (no 1 līdz n).

Dzīvojamo māju, kas sastāv no vairākiem literiem, drīkst sadalīt vairākos privatizējamos (vai neprivatizējamos) objektos vienīgi tad, ja noteiktajā kārtībā tiek sadalīts zemes īpašums un ja pašvaldība piešķir katrai ēkai (literam) savu adresi.

Privatizējot no vairākiem literiem sastāvošu dzīvojamo māju, sastāda vienu dzīvojamo māju privatizācijas anketu, kuras sadaļā "MĀJA" apkopo datus par visiem literiem, no kuriem sastāv dzīvojamā māja. Anketas sadaļas punktos 5., 6., 9., 12., 13., 15. un 16. punktā tiek norādīti pamatceltnes (galvenās ēkas) dati.

4. pielikums
Privatizācijas procesa shēma

Priekšsēdētājs Z. Ziediņš