Ziņas īsumā

* Siguldā strādājošā a/s "Latplanta", kas kopš 90. gadu sākuma vietējā tirgū sekmīgi realizē pašu fasētas garšvielas, tēju un koncentrātus, līdz vasarai plāno nodibināt atsevišķu meitas uzņēmumu, kas nodarbosies ar tējas fasēšanu. Paredzams, ka šogad "Latplantas" apgrozījums sasniegs 600 000, bet peļņa — 100 000 latu.

* Nepieciešami 25 miljoni USD, lai Rīgas centrālo dzelzceļa staciju pārveidotu par modernu tirdzniecības un atpūtas centru. Stacijas ģenerālnomnieks SIA "Varner Hakon Invest" plāno rekonstrukciju pabeigt līdz 2001. gadam. Projekts paredz galvenajā piepilsētas ēkā izveidot divstāvu tirdzniecības centru, pie Centrālā pasta ēkas uzcelt "Rimi" pārtikas veikalu, kā arī atvērt rūpniecības preču veikalus, preses kioskus un ēdināšanas uzņēmumus.

* SIA "Apgāds "Jāņa sēta"" Cēsu tipogrāfijā uzstādīta pēc speciāla pasūtījuma Vācijā ražota "Heidelberg" firmas ofseta iespiedmašīna. Uzņēmuma mēneša vidējais apgrozījums ir 400 000 latu. Pasūtījumus pilda galvenokārt ārvalstīm — Krievijai, Lietuvai, Igaunijai, Ukrainai, Vācijai un Islandei. Vietējam tirgum Cēsīs top žurnāli "Klubs", "Rīgas Laiks", "Māksla Plus", "Pastaiga", "Lilita", "Medības", "Auto", "Kosmētika" u.c. Patlaban tipogrāfija nodarbina 248 cilvēkus.

* SIA "Kate" izveidotā biroja mēbeļu sērija "Duets" gada laikā nosacīti izkonkurējusi Somijas partneru produkciju. Iekārtotas aptuveni 500 darba vietas par kopējo summu 200 000 latu. Šogad iecerēts pārdoto apjomu dubultot. Jau šogad sāks eksportu uz Igauniju un Lietuvu, perspektīvā — arī uz Somiju un Zviedriju. "Kate" pagājušajā gadā piegādāja biroja mēbeles 1200 klientiem, uzņēmuma apgrozījums pērn sasniedza aptuveni Ls 2,5 milj. Firmas pamatdarbības profils ir mēbeļu tirdzniecība, "Kates" vārds ir trim mēbeļu veikaliem, pāris veikaliem "Kate" veido menedžmentu un vairākiem klientiem piegādā produkciju. "Kates" veikaliem produkciju piegādā četras Latvijas firmas, kā arī Somijas, Igaunijas, Polijas un Vācijas partneri — kopumā aptuveni 30 preču piegādātāju.

* Līdz 1997. gada beigām klasifikācijas sertifikātus un licenci saņēmušas 73 viesnīcas un 29 viesu mājas.

* Latvijas-Vācijas kopuzņēmums SIA "Valmieras durvis" Rīgā iekārtojis savu pirmo biroju. Firmas gada apgrozījums sasniedzis 140 000 latu. Produkcija tiek realizēta arī Kaļiņingradā un Novgorodā. Firmā mēnesī ražo 350 — 400 durvis. To cena ir no 70 līdz 200 latiem. Materiāli galvenokārt tiek importēti no Rietumiem.

* Tallinas kuģu remonta kompānija "Balti Laevaremonditehas" šomēnes Latvijā atver gāzes rūpnīcu.

* Igaunijas lielākais piena pārstrādes kombināts "Uhinenud Meiereid" vēlas iegādāties piena rūpnīcas Latvijā un Lietuvā, lai palielinātu konkurētspēju Eiropas tirgū. "UM" savu produkciju realizē NVS, Baltijas valstīs un Rietumos. No eksporta koncerns gūst 95% peļņas. 1997. gadā "UM" pārstrādāja gandrīz 40% Igaunijā saražotā piena un eksportētā produkcija veidoja 80% no Igaunijas kopējā eksporta apjoma.

* Kopējās tiešās ārvalstu investīcijas 1997. gada beigās Latvijā, pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, bija 520 milj. latu, kas ir 210,6 lati uz vienu iedzīvotāju. 1997. gadā Latvijā ienākušie ārvalstu ieguldījumi bijuši paši lielākie kopš neatkarības iegūšanas.

* Lielākie ārvalstu ieguldījumi Latvijā ir "Finnish Telecom" un "Cable Wirless" ("Lattelekom") — 177 milj. USD, "Statoil" — 40 milj. USD, "Varner Gruppen" un "Hakon Gruppen" — 40 milj. USD, "Preusen Elektra", "Ruhrgas" un "Gazprom" ("Latvijas gāze") — 39 milj. USD, "Royal Dutch" un "Shell" — 28 milj. USD, "Kellogg’s" — 26 milj. USD, "Glasseiden Oschatz GmBH" ("Valmieras stikla šķiedra") — 25 milj. USD, "Tolaram Group" ("Dauteks") — 25 milj. USD, "BEK" ("Radisson SAS Daugava Hotel") — 21 milj. USD, "Neste" — 20 milj. USD.

* Pazīstamā naftas produktu tirdzniecības firma "Viada" šogad plānojusi uzcelt četras degvielas stacijas Rīgā un pa vienai Jēkabpilī un Rēzeknē. Pašlaik "Viadai" ir 15 degvielas uzpildes stacijas, no kurām tikai 6 atrodas Rīgā, bet pārējās — dažādos Latvijas rajonos.

* "Parekss banka" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem aprēķiniem, nopelnījusi 10 milj. latu.

* Pēc Ceļu satiksmes drošības departamenta sniegtajām un autotirgotāju precizētajām ziņām, pērn pirmoreiz reģistrētas 5078 vieglās automašīnas, pāri par divām reizēm vairāk nekā 1996. gadā (2534 automašīnas). No automobiļu markām pagājušā gada līderis ar 475 reģistrētajām automašīnām ir franču "Renault", kas apsteidzis 1995. un 1996. gada vispieprasītāko vieglo automašīnu marku — VAZ.

* Aizvadītajā gadā Latvijas ostās pārkrauts varāk nekā 50,3 milj. t kravu un salīdzinājumā ar 1996. gadu kopējais ostu kravu apgrozījums pieaudzis par 6 milj. t. Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms ir aptuveni 7 milj. t lielāks nekā pērn Kaļiņingradas, Klaipēdas, Tallinas un Sanktpēterburgas ostās kopā. Tuvāko divu gadu laikā mūsu ostu kravu apgrozījums varētu sasniegt 60 milj. t, bet pēc 2000. gada — 80 milj. t.

* Statistika un pētījumi par tautsaimniecības attīstību apliecina, ka pērn Valmieras rajons bijis aktīvākais pēc ostas pilsētas Ventspils. Pērn šeit bijis valsts otrs augstākais iedzīvotāju pirktspējas rādītājs. Pilsētā reģistrēti 815 uzņēmumi, kuru skaitā ir 351 SIA un a/s, 464 individuālie uzņēmumi. Valmieras rajonā ir 1700 uzņēmumu.

* Par Valmieras lielāko ražošanas uzņēmumu izveidojusies 1996. gadā privatizētā Valmieras stikla šķiedras rūpnīca. Tās kontrolpakete pieder vācu stikla šķiedras ražošanas uzņēmumu grupai, un turpmāko divu gadu laikā uzņēmumā tiek plānotas ap 40 milj. vācu marku investīcijas. Pašlaik a/s nodarbināti 1229 cilvēki. Uzņēmuma peļņa 1997. gadā bija ap 800 000 latu. Dividende par vienu akciju būs 1,2 santīmi.

* Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera plāno kļūt par organizāciju, kura reģionālā, valstiskā un starptautiskā līmenī pārstāvētu un atbalstītu Latvijas uzņēmēju un savu biedru intereses. LTRK darbojas jau vairāk nekā piecus gadus. Tai ir ap 70 biedru, un LTRK sniedz biznesa konsultācijas, sadarbības un eksporta veicināšanas pakalpojumus, organizē mācības un seminārus. Kamerai ir reģionālās nodaļas Liepājā, Cēsīs, Valmierā un Daugavpilī.

* A/s "Laima" un "Uzvara" akcionāru ārkārtas pilnsapulcē nolemts, ka apvienotais uzņēmums sauksies "Laima", taču tiks saglabātas divas tirdzniecības markas — "Laima" un "Uzvara". Par jaunās "Laimas" ģenerāldirektoru ievēlēts bijušais "Uzvaras" ģenerāldirektors Aleksandrs Ivanovs, bet par apvienotā uzņēmuma valdes priekšsēdētāju — bijušais "Laimas" ģenerāldirektors Ivars Kalvišķis. Jaunā uzņēmuma mārketinga stratēģija paredz vispirms pilnīgāk apgūt Austrumu noieta tirgu, kā arī nostiprināt savas pozīcijas Baltijas tirgū.

Pēc Latvijas preses informācijas

"Latvijas Vēstneša"

privatizācijas lietu virsredaktore

MUDĪTE LUKSA