Ar brâïiem lielajos svçtkos

Vakar, 16.februârî, Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Aina Ulmanes kundze Viïòâ piedalîjâs Lietuvas Republikas valsts neatkarîbas 80.gadadienas svinîbâs.

Guntis Ulmanis un Aina Ulmanes kundze piedalîjâs Lietuvas prezidenta rîkotajâs pusdienâs, ekskursijâ aplûkoja Lietuvas galvaspilsçtu, bet pievakarç Operas un baleta teâtrî svçtku sarîkojumâ G.Ulmanis teica apsveikuma runu. Pçc tam Latvijas Valsts prezidents un Aina Ulmanes kundze bija viesi svinîgajâ pieòemðanâ viesnîcâ "Draugyste".

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Lietuvas neatkarîbas atjaunoðanas

80. gadadienas svinîbâs Viïòâ

1998. gada 16. februârî:

Prezidentu kungi, cienîtâs dâmas, godâtie kungi, draugi!

Atïaujiet man ðodien sveikt jûs un visu Lietuvas tautu lielajos svçtkos — valsts atjaunoðanas 80. gadadienâ. Atïauðos teikt, ka tie ir arî Latvijas svçtki. Ðodien arî Latvijâ un visâs Latvijas vçstniecîbâs pasaulç mastâ plîv Lietuvas karogi.

80 gadi valsts pastâvçðanas vçsturç nav ilgs laiks. Tomçr Lietuvas valsts atjaunoðanas astoòdesmitâs gadadienas nozîme nav izsakâma vienîgi laika dimensijâ. Patieso vçrtîbu nosaka jûsu tautas ticîba neatkarîgas, demokrâtiskas, uz Eiropas civilizâcijas vçrtîbâm veidotas Lietuvas valsts idejai un tâs îstenoðanai dzîvç. Ðodienas svinîbas vispirms ir pârliecinoðs apstiprinâjums Lietuvas tautas gara spçkam un spçjâm îstenot izvirzîtos mçríus, lai arî cik grûts bûtu ejamais ceïð.

Domâjot par nâkotni, mçs ielûkojamies savas valsts pagâtnç. Caur laikmetu grieþu prizmu tiek meklçtas atbildes uz mûsu sabiedrîbai svarîgiem jautâjumiem. Vçsturiskâ apziòa valstij ïauj pârbaudît tâs sabiedrîbas morâlo vçrtîbu skalu.

Atrodoties ðajâ lieliskajâ mâkslas celtnç, vçlos runât par divu kaimiòvalstu gadsimtu saitçm cauraustiem likteòiem. Grûtos ceïus lietuvieðu un latvieðu tautas bieþi ir gâjuðas kopâ. Labiem kaimiòiem tik raksturîgâ rîcîba grûtâ brîdî atbalstîties vienam uz otra pleca ir mûsu kopîgâ likteòa redzama iezîme. Vçstures hronikas raksta par kauju pie Saules pirms vairâk nekâ septiòiem gadsimtiem. Tajâ, cînoties plecu pie pleca, mûsu senèi sagrâva savas brîvîbas apspiedçjus. Atskaòu hronika stâsta par Latvijas viduslaiku vçsturç slaveno Durbes kauju, kurâ þemaiði un kurði esot nolçmuði: "Ja tagad cîòâ negantâ uz kaujas lauka brâïi mirtu un palîgspçki arî irtu, zem kungiem tad vairs nepaliksim." Latvijas teritorijâ, iekarotâju pârspçka nomâkta, pçdçjâ esot kritusi Sidrabenes pils, no kuras uz Lietuvu patvçrumu meklçt devâs liels skaits zemgaïu. Par to, kâ ðai latvieðu tautai klâjâs Lietuvâ, hronikas klusç. Bet par vienu es esmu pârliecinâts. Apstâklis, ka ðodien varu jûs uzrunât, ir arî neliels Sidrabenes zemgaïu un viòiem patvçrumu devuðo þemaiðu nopelns.

Pirms 80 gadiem uz Pirmâ pasaules kara haosa radîtajâm drupâm dzima neatkarîgâs valstis Lietuva un Latvija. 1919. gadâ Lietuvas ziemeïaustrumos ar lietuvieðu un latvieðu karavîru kopçjâm pûlçm tika padzîti boïðeviku kara pûïi. Vçlâk Latvijas un Lietuvas armijas stâjâs pretî Bermontam. Arî ðajos abâm valstîm liktenîgajos brîþos mûsu tautas bija kopâ.

Mûsu paaudze nav tiesîga aizmirst ðîs vçstures liecîbas. Tâs cieòâ ir jânodod tâlâk nâkamajâm paaudzçm. Ðajâ sakarâ pieminçðanas vçrts ir Lietuvas "Mindauga kolçìijas" veiktais darbs, pçtot un veicinot mûsu tautu kopîgâs vçstures apzinâðanu.

Dâmas un kungi!

Valstu savstarpçjâs attiecîbas tçlaini var salîdzinât ar tiltu, kas balstîts uz trîs pîlâriem. Ðie trîs pîlâri ir attiecîbas pagâtnç, tagadnç un tas, kâdas tâs redzam nâkotnç. Latvijas un Lietuvas tautu kopîgais pagâtnç nesniedz pilnîgu mûsu savstarpçjâs sasaistes ainu. Mûsu ðodienas attiecîbu palete ir balstîta uz principiem, kuri, manuprât, ïauj un nâkotnç ïaus sasniegt tâdu savstarpçjâs sapratnes lîmeni, kas ðajâ pârmaiòu laikâ veicinâs mûsu tautu spçju pilnîgâk realizçt vçl neizmantotu iekðçjo potenciâlu. Ðie principi ir savstarpçja cieòa, vçlme un prasme strâdât kopâ, saskaòa, spçja uzklausît un izprast otru.

Esmu pilnîgi pârliecinâts, ka, ievçrojot ðos principus arî nâkotnç, Latvija un Lietuva varçs sekmîgi iekïauties XXI — informâtikas — gadsimta Eiropas likteòa veidoðanâ.

Cienîtâs dâmas un godâtie kungi!

Es neesmu pareìis, un izteikt publiskas prognozes politiíim esot riskanta lieta. Tomçr vienu prognozi izteikðu: "Kas bûs, kas òebûs, — lietuvis nepraþûs."*

Tem padeda mums Dievas!**

* "Lai kas arî notiktu, — lietuvietis nepazudîs."

** Lai Dievs mums palîdz!