• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par reliģiskajām kustībām Latvijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.02.1998., Nr. 40/41 https://www.vestnesis.lv/ta/id/31527

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Visi esam savā vienā valstī

Vēl šajā numurā

17.02.1998., Nr. 40/41

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

INFORMÂCIJA

Par reliìiskajâm kustîbâm Latvijâ

Vakar, 16. februârî, jauno reliìisko kustîbu pçtîðanas konsultatîvâ padome, kas izveidota, lai apzinâtu jauno reliìisko kustîbu darbîbu Latvijâ un konstatçtu to atbilstîbu starptautiskajiem tiesîbu aktiem un mûsu valsts likumiem, sanâca uz pirmo sçdi Tieslietu ministrijâ. Atklâjot padomes sçdi, tieslietu ministrs Dzintars Rasnaès uzsvçra, ka lîdzîga rakstura konsultatîvas padomes augstâ lîmenî darbojas Francijâ, Vâcijâ un daudzâs citâs valstîs. Viòð teica, ka paðlaik mûsu sabiedrîbâ ir ïoti daudz psiholoìiski neaizsargâtu personu, kuras var negatîvi ietekmçt daþâdas jaunâs reliìiskâs kustîbas un sektas: bçrni, jaunieði, bezdarbnieki, cilvçki, kuriem nav ìimenes vai kuri ir vîluðies ìimenes dzîvç. Jaunâs reliìiskâs kustîbas bieþi vien mçìina piedâvât ìimenes surogâtu. Dz. Rasnaès minçja, ka pirmkârt ir jâievçro cilvçktiesîbas, un tas nozîmç brîvîbu nodoties savai reliìijai vai ticîbai, bet vienlaikus ir jâierobeþo tâdu reliìisko kustîbu un sektu darbîba, kas apdraud sabiedrisko droðîbu un kârtîbu, kâ arî citu personu veselîbu un morâli, sludina reliìisko neiecietîbu un naida kurinâðanu, aizskar citu personu tiesîbas un brîvîbas.

Jauno reliìisko kustîbu pçtîðanas konsultatîvo padomi vadîs Tieslietu ministrijas valsts sekretârs Aivars Maldups. Padomes sastâvâ ir Cilvçktiesîbu biroja, Latvijas Medicînas akadçmijas, Latvijas Universitâtes, Uzòçmumu reìistra, Rîgas Domes, Labklâjîbas un Iekðlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas Sabiedrisko un reliìisko lietu departamenta speciâlisti, kâ arî Latvijas Ârstu biedrîbas, organizâcijas "Glâbiet bçrnus" un vairâku citu sabiedrisko organizâciju pârstâvji.

Pirmajâ sçdç padome apsprieda organizatoriskos jautâjumus un nolçma, ka tai galvenokârt bûs trîs darbîbas virzieni: konsultatîvâ, sistematizçjoðâ un operatîvâ darbîba. Svarîgi ir nodroðinât jauno reliìisko kustîbu darbîbas publicitâti, lai sabiedrîba bûtu informçta par attiecîgâs reliìiskâs organizâcijas mçríiem un uzdevumiem.

TM preses dienests

Par Latvijas un

Austrijas konsultâcijâm

Pirmdien, 16. februârî, Ârlietu ministrijas valsts sekretârs Mâris Riekstiòð darba vizîtç apmeklâja Vîni, kur notika Latvijas un Austrijas Ârlietu ministriju politiskâs konsultâcijas. Austrijas delegâciju vadîja Ârlietu ministrijas ìenerâlsekretârs Alberts Roans (Albert Rohan).

M.Riekstiòð un A.Roans lietiðíâ un atklâtâ gaisotnç apmainîjâs viedokïiem par Latvijas un Austrijas attiecîbu jautâjumiem, kâ arî par Eiropas Savienîbas paplaðinâðanâs norisi. Izvçrtçjot abu valstu attiecîbas, sarunas dalîbnieki secinâja, ka Latvijas un Austrijas valdîbas ir ieinteresçtas vçrst plaðumâ starpvalstu sadarbîbu, un vienojâs, ka abu valstu ârlietu resori un vçstniecîbas Rîgâ un Vînç cieðâk sadarbosies abpusçji aktuâlajos jautâjumos, kâ arî aktivizçs informâcijas apriti. Puses apsprieda sadarbîbu tieslietu un iekðlietu jomâ, kâ arî vienojâs paâtrinât Konvencijas par izvairîðanos no ienâkumu un îpaðumu dubultâs aplikðanas ar nodokïiem sagatavoðanu. M.Riekstiòð un A.Roans pârrunâja iespçju parakstît Latvijas un Austrijas lîgumu par vîzu reþîma atcelðanu. A.Roans norâdîja, ka Austrija pozitîvi vçrtç ðâda lîguma noslçgðanu ar Latviju, un atzina, ka Austrija atbalstîs Latviju Ðengenas lîguma dalîbvalstu diskusijâs par iespçju atcelt vîzu reþîmu attiecîbâ uz Latviju.

M.Riekstiòð un A.Roans apsprieda ES paplaðinâðanâs procesu un gaidâmâs Austrijas prezidentûras prioritâtes ðajâ organizâcijâ. Austrijas Ârlietu ministrijas pârstâvis uzsvçra, ka Austrija visnotaï atbalsta vçsturisko ES paplaðinâðanâs procesu, jo tas veicina droðîbu, politisko klimatu un ekonomikas attîstîbu Eiropâ. A.Roans norâdîja, ka Latvijas dalîba sarunâs par iestâðanos ES bûs atkarîga no Eiropas Komisijas ziòojuma par Latvijas progresu un attîstîbas râdîtâjiem, kuru pamatâ ir pozitîvas tendences valsts pârvaldes stiprinâðanâ, saimnieciskajâ sektorâ un jautâjumos, kas skar nepilsoòu naturalizâciju.

ÂM preses centrs

Par Latvijas un

Baltkrievijas konsultâcijâm

No 12. lîdz 13. februârim Minskâ notika Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas konsulârâs konsultâcijas.

Abu valstu delegâcijas lietiðíâ un atklâtâ gaisotnç pârrunâja un galvenos vilcienos saskaòoja starpvaldî bu lîgumu par nelegâlo ieceïotâju atpakaïuzòemðanu, kâ arî starpvaldîbu lîgumu par pilsoòu savstarpçjiem braucieniem. Latvijas puse pauda cerîbu, ka lîgumu projekti varçtu tikt parafçti Baltkrievijas ârlietu ministra Ivana Antonovièa vizîtes laikâ Latvijâ 1998. gada 2. un 3. martâ.

Latvijas delegâciju vadîja Ârlietu ministrijas konsulârâ departamenta konsulâri tiesisko jautâjumu nodaïas vadîtâjs Uldis Simsons un Baltkrievijas delegâciju — Mihails Aïekseièiks, Baltkrievijas Republikas Ârlietu ministrijas konsulârâ departamenta direktors.

 

Par ârlietu ministra vizîti Ukrainâ

12. un 13.februârî ârlietu ministrs Valdis Birkavs darba vizîtç apmeklçja Ukrainu. Vizîtes laikâ viòð tikâs ar pirmo vicepremjeru A.Golubèenko, Ukrainas prezidenta administrâcijas ârlietu padomnieku V.Ogrisko, kâ arî ârlietu ministra vietnieku B.Gudimu.

Tikðanas laikâ apspriestas Latvijas un Ukrainas divpusçjâs attiecîbas, ekonomiskâ sadarbîba, lîgumattiecîbu bâzes pilnveidoðana, kâ arî brîvâs tirdzniecîbas lîgums tirdzniecîbai ar lauksaimniecîbas precçm. Notika viedokïu apmaiòa par aktuâliem starptautisko attiecîbu jautâjumiem.

Puses augstu novçrtçja paðreizçjo abu valstu attiecîbu lîmeni, kâ arî vienojâs par dinamisku tâs tâlâko attîstîbu. Puses arî vienojâs panâkt brîvâs tirdzniecîbas lîguma parakstîðanu tuvâkajâ laikâ.

Par Eiropas konvencijas ratifikâciju

Pagâjuðajâ nedçïâ, 10.februârî, Latvija ratificçjusi Eiropas konvenciju par spîdzinâðanas un necilvçcîgas vai pazemojoðas rîcîbas vai soda novçrðanu, kâ arî tâs pirmo un otro papildprotokolu. Latvijâ konvencija stâsies spçkâ 1998.gada 1.jûnijâ. Konvencijai jau ir pievienojuðâs 37 valstis. Ðos dokumentus Eiropas Padomes ìenerâlsekretâram Danielam Tarðim iesniedza Latvijas Republikas vçstnieks Eiropas Padomç Andris Teikmanis.

Par vçstnieka akreditâciju Îrijâ

Treðdien, 11.februârî, Latvijas Republikas ârkârtçjais un pilnvarotais vçstnieks Îrijas Republikâ Normans Penke iesniedza akreditâcijas rakstu Îrijas Republikas Prezidentei Merijai Maklîzei.

Normans Penke tikâs ar Îrijas Ârlietu ministrijas valsts sekretâru Pedreku Makeranu. Sarunu dalîbnieki pârrunâja Latvijas un Îrijas sadarbîbu investîciju, gaisa satiksmes, kultûras, izglîtîbas un policijas jautâjumos. N.Penke nodeva LR ârlietu ministra ielûgumu Îrijas ârlietu ministram Deividam Endrjusam apmeklçt Latviju. Puses apsprieda Îrijas atbalstu Latvijas integrâcijai Eiropas Savienîbâ.

Latvijas vçstnieks Îrijas Republikâ rezidç Londonâ.

ÂM preses centrs

Par Vâcijas dâvinâjumu Latvijai

Vâcijas Federatîvâ Republika bez atlîdzîbas Latvijas Nacionâlajiem bruòotajiem spçkiem nodeva 10 "Volkswagen–Iltis" tipa automaðînas, kâ arî apjomîgu rezerves daïu daudzumu ðî veida automaðînâm. Ðî materiâlu pasniegðana papildinajums 250 "Volkswagen—Iltis" dâvinâjumam 1997. gada augustâ. Dâvinâjumu Rîgas ostâ 13.februârî pasniedza Vâcijas vçstniecîbas militârais ataðejs. Automaðînu vçrtîba ir 26 000 latu, rezerves daïu — 123 000 lati. 1998.gada janvârî Vâcijâ tika izglîtoti pieci Latvijas NBS mehâniíi, lai varçtu veikt ðî tipa automaðînu apkopi un remontu.

Mehâniíu izglîtoðana un materiâlu pasniegðana noris Vâcijas un Latvijas militârâ atbalsta programmas ietvaros.

Vâcijas vçstniecîba

 

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!