Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Jūras kodeksā

Izdarīt Jūras kodeksā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 14. nr.; 2006, 2. nr.; 2007, 9. nr.; 2008, 13. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 174. nr.; 2011, 204. nr.; 2013, 13., 193. nr.; 2014, 108. nr.; 2016, 197. nr.; 2017, 75., 231. nr.; 2019, 212. nr.) šādus grozījumus:

1. 8. pantā:

izteikt otrās daļas 1. punkta "a" apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) kravas kuģus, pasažieru kuģus, kuģošanas līdzekļus, kas pārvadā pasažierus komerciālā nolūkā, un speciāliem nolūkiem paredzētus kuģus (velkoņi, ledlauži, loču kuģi, glābšanas kuģi, mācību un pētnieciskie kuģi, kabeļu licēji, gruntssmēlēji, liellaivas, palīgkuģi, peldošie celtņi u. c.) neatkarīgi no garuma, kā arī kuģus, kuri paredzēti valsts dienestu funkciju (valsts robežas apsardzība, vides aizsardzība, avāriju novēršana u. c.) veikšanai un kuru maksimālais garums ir 12 metru un vairāk,";

izteikt otrās daļas 1. punkta "c" apakšpunktu šādā redakcijā:

"c) buru atpūtas kuģus, kuru maksimālais garums ir lielāks par 2,5 metriem, un motorizētus atpūtas kuģus, kuru maksimālais garums ir 12 metru un vairāk,";

aizstāt otrās daļas 1. punkta "d" apakšpunktā vārdus "un zvejas laivas" ar vārdiem "kā arī zvejas laivas";

izteikt otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā — šādus kuģošanas līdzekļus, kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri nav jāreģistrē Kuģu reģistrā:

a) valsts dienestu funkciju veikšanai paredzētus kuģošanas līdzekļus,

b) kuģošanas līdzekļus, kas paredzēti noteiktu darbu veikšanai uz ūdens (niedru pļāvēji u. tml.),

c) motorizētus atpūtas kuģus, kuru maksimālais garums ir lielāks par 2,5 metriem, kā arī ūdens motociklus,

d) airu laivas. Airu laivas reģistrē brīvprātīgi, izņemot gadījumus, kad normatīvajos aktos ir noteikts, ka konkrētajā ūdenstilpē vai ūdenstecē izmantojamām airu laivām jābūt reģistrētām.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Šā panta otrās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā minētos kuģus reģistrē, ja reģistrācijas brīdī tie nav vecāki par 23 gadiem. Kuģus, kuri reģistrācijas brīdī ir vecāki par 23 gadiem, bet nav vecāki par 30 gadiem, reģistrē, ja:

1) pēdējo piecu gadu laikā kuģis nav bijis aizturēts 1982. gada 26. janvāra Parīzes Saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli tā jaunākajā redakcijā (turpmāk — Parīzes Saprašanās memorands) dalībvalstīs ostas valsts kontroles ietvaros;

2) pēdējo piecu gadu laikā kuģim ir fiksēti ne vairāk kā septiņi aizrādījumi jebkurā inspekcijā Parīzes Saprašanās memoranda dalībvalstīs ostas valsts kontroles ietvaros;

3) pēdējos divos gados kuģim ir veikta vismaz viena inspekcija Parīzes Saprašanās memoranda dalībvalstīs ostas valsts kontroles ietvaros.";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Šā panta sestajā daļā minētie kuģu reģistrācijas nosacījumi neattiecas uz kuģiem, kuri tiek izmantoti tikai Latvijas ūdeņos un neveic starptautiskus reisus, uz pasažieru kuģiem, kuri tiek izmantoti reisos starp Baltijas jūras ostām, un uz kuģiem, kuri paredzēti valsts dienestu funkciju veikšanai."

2. 8.¹ pantā:

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Tādu peldošo konstrukciju reģistrācija, kuras ir inženiertehniski konstruētas noteiktu specifisku darbu izpildei uz ūdens, bet nav šā panta otrajā daļā minētās konstrukcijas, nav obligāta.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Tādas peldošās konstrukcijas, kuras sākotnēji vai galvenokārt paredzētas sadzīves, atpūtas vai izklaides apstākļu nodrošināšanai uz ūdens, nav uzskatāmas par šā panta trešajā daļā minētām peldošajām konstrukcijām."

3. 12. pantā:

papildināt trešo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

"4) likvidēta juridiskā persona, kas ir Kuģu reģistrā reģistrētā kuģa īpašnieks, un sešu mēnešu laikā no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra lēmuma par juridiskās personas izslēgšanu no komercreģistra spēkā stāšanās brīža nav iesniegti šā kodeksa 16. panta otrajā daļā minētie dokumenti īpašuma tiesību maiņas reģistrācijai. Šajā punktā noteiktajos gadījumos nav piemērojami šā kodeksa 23. panta pirmās daļas nosacījumi.";

papildināt 3.¹ daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja vienam īpašniekam ir reģistrētas īpašuma tiesības uz vairākiem kuģiem, kuģi var izslēgt no Kuģu reģistra tikai tad, ja kalendāra gada un iepriekšējo kalendāra gadu ietvaros aprēķinātā Latvijas kuģa uzraudzības maksa un samaksa par citiem Latvijas Jūras administrācijas sniegtajiem pakalpojumiem ir veikta par visiem tā īpašumā reģistrētajiem kuģiem."

4. 69. pantā:

aizstāt pirmās daļas 1. punktā vārdu "divi" ar skaitli "3,02";

aizstāt pirmās daļas 2. punkta "a" apakšpunktā skaitli "800" ar skaitli "1208";

aizstāt pirmās daļas 2. punkta "b" apakšpunktā skaitli "600" ar skaitli "906";

aizstāt pirmās daļas 2. punkta "c" apakšpunktā skaitli "400" ar skaitli "604";

aizstāt otrās daļas 1. punktā vārdu "viens" ar skaitli "1,51";

aizstāt otrās daļas 2. punkta "a" apakšpunktā skaitli "400" ar skaitli "604";

aizstāt otrās daļas 2. punkta "b" apakšpunktā skaitli "300" ar skaitli "453";

aizstāt otrās daļas 2. punkta "c" apakšpunktā skaitli "200" ar skaitli "302".

5. Aizstāt 95. pantā skaitli "59,7" ar skaitli "89,77".

6. Izteikt 270. panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja Latvijas Jūras administrācija uzskata, ka vraka aizvākšana uzsākama nekavējoties, tā organizē vraka norobežošanu un aizvākšanu uz vraka īpašnieka rēķina, izpildot kuģošanas drošības prasības un ievērojot Latvijas valsts intereses."

7. 272. pantā:

papildināt otro daļu ar 5. punktu šādā redakcijā:

"5) zvejnieks šā kodeksa izpratnē ir jebkura persona, kas saskaņā ar šā kodeksa 322.¹ panta noteikumiem ir nodarbināta vai iesaistīta darbā, vai strādā uz zvejas kuģa, kurš nodarbojas ar komerciālo zveju, jebkādā amatā, izņemot personas, kas sniedz loču pakalpojumus, vai krasta personālu, kas strādā uz zvejas kuģa, kad tas atrodas piestātnē.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā panta otrās daļas 5. punktā minētajiem zvejniekiem nepiemēro šā kodeksa XXX¹ nodaļas prasības."

8. Papildināt 284. panta otro daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

"Nakts laiks šā panta izpratnē ir laikposms, kas sākas pulksten 22.00 un beidzas pulksten 7.00."

9. Papildināt 286. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Jūrniekam darba līgumā vai darba koplīgumā var noteikt konsolidēto darba samaksu (darba samaksa, kas ietver pamata darba samaksu, piemaksas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu). Šādā gadījumā jūrnieka darba līgumā skaidri norāda:

1) paredzamo darba stundu skaitu, par kurām pienākas konsolidētā darba samaksa;

2) piemaksas un cita veida atlīdzības, ja tādas ir paredzētas, kuras jūrnieks saņem papildus konsolidētajai darba samaksai;

3) jūrniekam, kas strādā uz MLC konvencijas kuģa, konsolidētās darba samaksas noteikšanai piemēro arī MLC konvencijas B2.2. norādījumu."

10. Papildināt kodeksu ar 288.¹ pantu šādā redakcijā:

"288.¹ pants. Darba tiesisko attiecību turpināšanās pirātisma vai pret kuģi vērstas bruņotas laupīšanas gadījumā

(1) Ja jūrnieks, kas strādā uz MLC konvencijas kuģa, pirātisma vai pret kuģi vērstas bruņotas laupīšanas dēļ ir nonācis gūstā, viņa darba līgums neizbeidzas un paliek spēkā visu to periodu, kamēr jūrnieks ir gūstā uz kuģa vai ārpus kuģa, neņemot vērā, ka darba līguma termiņš ir beidzies vai jebkura no pusēm ir paziņojusi par darba līguma pārtraukšanu vai izbeigšanu.

(2) Kuģa īpašnieks turpina maksāt darba samaksu un visus maksājumus, kas jūrniekam pienākas saskaņā ar darba līgumu, darba koplīgumu un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamiem normatīvajiem aktiem, visu to periodu, kamēr jūrnieks ir gūstā, līdz brīdim, kad jūrnieks ir atbrīvots no gūsta un repatriēts saskaņā ar šā kodeksa XXX² nodaļas nosacījumiem, vai līdz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatētam miršanas datumam, ja, esot gūstā, iestājusies jūrnieka nāve.

(3) Šā panta izpratnē jēdziens "pirātisms" atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijā noteiktajam jēdzienam "pirātisms".

(4) Šā panta izpratnē pret kuģi vērsta bruņota laupīšana ir jebkurš prettiesisks vardarbības akts vai aizturēšana, vai laupīšana, vai ar minētajām darbībām saistīti draudi, izņemot pirātismu, kas veikti savtīgā nolūkā un vērsti pret kuģi vai personām, vai īpašumu uz šāda kuģa valsts iekšējos ūdeņos, arhipelāga ūdeņos vai teritoriālajā jūrā, vai jebkura darbība, kas ierosina vai ar nodomu veicina iepriekš minētās darbības."

11. Izteikt 290. pantu šādā redakcijā:

"290. pants. Piemaksa

(1) Piemaksa par darbu virs normālā dienas darba laika un svētku dienās tiek izmaksāta Darba likumā noteiktajā apmērā, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikta lielāka piemaksa.

(2) Darba likuma nosacījumi par piemaksu par nakts darbu uz jūrniekiem nav attiecināmi, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts citādi."

12. 291. pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Lai nodrošinātu nepārtrauktu kuģa ekspluatāciju diennakts režīmā, jūrnieku darba organizēšana uz kuģa notiek saskaņā ar darba un atpūtas laika uzskaiti, neuzskaitot atsevišķi darbu nakts laikā uz kuģa.";

izslēgt devītajā daļā vārdu "trešajā".

13. Papildināt kodeksu ar XXX³ nodaļu šādā redakcijā:

"XXX³ nodaļa
Zvejnieku darbs un labklājība

322.¹ pants. Nodaļas piemērošana

Ja nav noteikts citādi, šo nodaļu piemēro:

1) visiem zvejniekiem, kas jebkādā statusā nodarbināti vai iesaistīti, vai strādā uz zvejas kuģa, kurš nodarbojas ar komerciālo zveju;

2) vispārējas darba aizsardzības nodrošināšanas nolūkā — visiem pārējiem zvejniekiem, kas atrodas uz viena kuģa ar šā panta 1. punktā minētajiem zvejniekiem.

322.² pants. Zvejnieku darba tiesisko attiecību regulējums

Ministru kabinets izdod noteikumus par zvejnieku nodarbināšanas kārtību, veselības pārbaužu veikšanu, veselības aprūpes nodrošināšanu un darba apstākļiem uz zvejas kuģa."

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 22. punktu šādā redakcijā:

"22. Šā kodeksa 288.¹ pants stājas spēkā vienlaikus ar MLC konvencijas 2018. gada grozījumiem, kurus Starptautiskā Darba konference apstiprināja 2018. gada 5. jūnijā."

15. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 7. un 8. punktu šādā redakcijā:

"7) Padomes 2016. gada 19. decembra direktīvas (ES) 2017/159, ar ko īsteno Nolīgumu, ar ko īsteno Starptautiskās Darba organizācijas 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā, kas noslēgts 2012. gada 21. maijā starp Eiropas Savienības Lauksaimniecības kooperatīvu vispārējo konfederāciju (COGECA), Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETDF) un Eiropas Savienībā darbojošos Zvejnieku saimniecību nacionālo organizāciju asociāciju (Europêche);

8) Padomes 2018. gada 23. janvāra direktīvas (ES) 2018/131, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociāciju (EKKĪA) un Eiropas Transporta darbinieku federācijas (ETDF) nolīgumu grozīt direktīvu 2009/13/EK saskaņā ar 2006. gada Konvencijas par darbu jūrniecībā 2014. gada grozījumiem, ko Starptautiskā Darba konference apstiprināja 2014. gada 11. jūnijā."

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 28. maijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 9. jūnijā