Stenogramma

Sçdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekðsçdçtâja biedrs Andris Ameriks.

Sçdes vadîtâjs. Godâtie deputâti! 1998.gada 12.februâra sçdi pasludinu par atklâtu! Pirms sâkam izskatît mûsu sçdes darba kârtîbu, ir vairâki priekðlikumi par izmaiòâm darba kârtîbâ, kâ arî mums bûs jâlemj par Valsts prezidenta Gunta Ulmaòa vçstuli, ar kuru viòð, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, prasa otrreiz caurlûkot 1998.gada 5.februârî Saeimâ pieòemtos grozîjumus Darba likumu kodeksâ. Mums ðodien bûs jâlemj, vai mçs to iekïaujam darba kârtîbâ pçc Prezidija ziòojumiem un lemjam vçlreiz par nodoðanu komisijâm.

Bet pirmais, pamatojoties uz Saeimas Kârtîbas ruïïa 51.pantu, Budþeta un finansu (nodokïu) komisija lûdz izdarît izmaiòas 12.februâra Saeimas sçdes darba kârtîbâ un pârcelt darba kârtîbas 36.punktu likumprojektu "Grozîjumi likumâ "Par uzòçmumu un uzòçmçjsabiedrîbu maksâtnespçju"" izskatîðanai kâ darba kârtîbas 23.punktu un atzît to par steidzamu. Vispirms mums bûtu jâlemj par izmaiòâm darba kârtîbâ, tâtad pârceïot 36.punktu kâ darba kârtîbas 23.punktu. Vai deputâti vçlas runât par vai pret ðo priekðlikumu? Deputâti par vai pret runât nevçlas. Tâtad ðis priekðlikums tiek pieòemts. Izmaiòas darba kârtîbâ tiek izdarîtas. Tâtad ðis darba kârtîbas jautâjums tiek izskatîts pçc 22.darba kârtîbas punkta kâ 23.punkts.

Nâkamais iesniegums ir no pieciem deputâtiem. Sausnîtis, Tenis, Dinçviès, Nagobads un Jurkâns lûdz Saeimu 1998.gada 12.februâra sçdes darba kârtîbâ izdarît grozîjumu. Ceturtajâ sadaïâ "Likumprojektu izskatîðana" pçc likumprojekta "Grozîjums likumâ "Par uzòçmumu gada pârskatiem"" izskatît likumprojektu "Grozîjumi likumâ "Par uzòçmumu un uzòçmçjsabiedrîbu maksâtnespçju"". Tas ir tieði tas pats. Lîdz ar to lçmums ir pieòemts, un arî ðis deputâtu priekðlikums principâ ir apmierinâts.

Vçl pirms mçs sâkam izskatît darba kârtîbu, nâkamais iesniegums ir no desmit deputâtiem, kas ir saistîts ar mûsu reglamentu, tâtad cik minûtes mçs varam runât pirmo un otro reizi. Desmit deputâti ierosina, pamatojoties uz Kârtîbas ruïïa 65.pantu, 12.februâra Saeimas sçdes laikâ noteikt debatçm laiku piecas minûtes pirmo reizi un vienu minûti otro reizi. Vçlas runât Ilga Kreituse, pie frakcijâm nepiederoða deputâte. Lûdzu!

I.Kreituse (pie frakcijâm nepiederoða deputâte). Augsti godâtie deputâti! Ðodien darba kârtîbâ ir vairâki likumi, kur, manuprât, piecâs minûtçs deputâts nevar savu viedokli aizstâvçt, it îpaði òemot vçrâ to, ka jau pagâjuðâ reizç, kad pieòçma vçlçðanu likumu, tas netika pieòemts treðajâ lasîjumâ, un varbût viena no vainâm bija tâ, ka debates bija pârâk îsas un savstarpçji daþâdu viedokïu aizstâvji nevarçja to izteikt lîdz galam. Tâpçc man ir priekðlikums noraidît ðo desmit deputâtu priekðlikumu un katram likumprojektam vai likumprojekta kopai, kur nav vajadzîgs ðis ilgais debaðu laiks, iesniegt priekðlikumu atseviðíi, (Starpsauciens: "Pareizi!") jo ir arî likumprojekts par reliìijas jautâjumiem, kur tieði tâpat vajadzçs debates, jo ðis jautâjums ir tikpat jûtîgs un tikpat, varçtu teikt, cilvçkiem svarîgs kâ vçlçðanu likums ðodien zâlç sçdoðajiem deputâtiem.

Sçdes vadîtâjs. Par deputâti runât nevçlas. Jautâjums ir jâizðíir balsojot. Lûdzu balsoðanas reþîmu! Izteiksim savu attieksmi balsojot. Lûdzu rezultâtu! Par — 29, pret — 33, atturas — 5. Priekðlikums nav pieòemts.

 

Godâtie deputâti! Mûsu valstî atrodas Èehijas Republikas Senâta priekðsçdçtâja Petra Pitharta vadîtâ delegâcija. Man ir tas gods ðodien dot vârdu uzrunai Èehijas Republikas Senâta priekðsçdçtâjam Petram Pitharta kungam. Lûdzu, Pitharta kungs! (Aplausi.)

P.Pitharts (Èehijas Republikas Senâta priekðsçdçtâjs). Godâtais prezidenta kungs! Godâtais priekðsçdçtaja kungs! Godâtie parlamenta locekïi!

Kad uzzinâju, ka man bûs tas gods uzrunât Latvijas Republikas parlamentu — apstâkïu sakritîbas dçï kâ pirmajam oficiâlajam viesim pçc tâ iekðtelpu rekonstrukcijas — es ilgi prâtoju, kâdâ valodâ to darît. Ðajâ gadîjumâ es nolçmu, ka uzrunâðu jûs savâ mâtes valodâ, jo es ïoti priecâtos, ka arî jûs izbaudîtu èehu valodas daiïskanîbu, jo ðî valoda tik ilgi skan paðâ Eiropas kontinenta sirdî un ðim kontinentam neapðaubâmi, pieder arî jûsu zeme.

Sabiedrisko un ekonomisko pârvçrtîbu âtrums Viduseiropâ un Austrumeiropâ ðâ gadsimta 80. un 90. gadu mijâ atstâja ievçrojamas pçdas mûsdienu Eiropas izskatâ kopumâ un neapðaubâmi skar arî Latvijas un Èehijas tautu likteòus. Divdesmitajâ gadsimtâ pasaulei divreiz ir draudçjusi katastrofa, divreiz tâs degpunkts ir bijusi Eiropa un divreiz mûsu valstîm kopâ ar citâm vajadzçja glâbt paðâm savu eksistenci.

Mûsu zemju likteni ðajâ gadsimtâ ir daudz cieðâk saistîti, nekâ no pirmâ acu uzmetiena varçtu ðíist. Neatkarîgâ Èehoslovâkijas Republika radâs 1918.gada 28.oktobrî uz Austroungârijas monarhijas drupâm. Tikai 20 dienas vçlâk, 1918.gada 18.novembrî, tika pasludinâta Latvijas neatkarîba. Droði vien arî apstâklis, ka radâs divas jaunas valstis, noteica mûsu jauno demokrâtiju cieðo sadarbîbu laika posmâ starp abiem pasaules kariem. Trîsdesmito gadu beigu vçsture abâm zemçm atkal ir lîdzîga. Èehoslovâkijas Republikas eksistçðanu 1938.gada septembrî izbeidza hitleriskâ Vâcija, kuras agresîvo ekspansîiu diemþçl gïçvi piecieta Anglija un Francija, savukârt Latvijas neatkarîbas likteni apzîmogoja Maskavas un Berlînes varmâcîgâ vienoðanâs.

Arî Otrâ pasaules kara noslçgums mums neatnesa tik ïoti gaidîto brîvîbu. Pa to laiku, kamçr jûsu zeme jau 1944.gadâ no vâcu pakïautîbas nokïuva atkârtoti atkarîbâ no padomju varas, mûsu valsts no 1945.lîdz 1948.gadam varçja îsu brîdi baudît tikko iegûto brîvîbu, pâr kuru jau no paða sâkuma savilkâs totalitârâ komunistiskâ reþîma mâkoòi. Abâm mûsu zemçm pçc tam vajadzçja vairâk nekâ 40 gadus dzîvot politiskâ, ekonomiskâ, pilsoniskâ, garîgâ nebrîvç.

Savu gâjienu uz mûsdienu brîvîbu, neatkarîbu Èehoslovâkija uzsâka 1989.gada 17.novembrî. Tas bija tieði dienu pirms Latvijas neatkarîbas pasludinâðanas 71.gadskârtas. Laiku no 1990. lîdz 1992.gadam toreizçjâ Èehijas un Slovâkijas Federatîvajâ Republikâ var raksturot kâ laikposmu, kad tika uzsâkta politiskâ un ekonomiskâ transformâcija. Jau 1990.gada jûnijâ notika pirmâs demokrâtiskâs vçlçðanas, kas bija pamatpriekðnoteikums, lai varçtu uzsâkt ilgo, taèu — mçs esam stingri pârliecinâti— neatgriezenisko integrâcijas procesu eiroatlantiskajâs struktûrâs. Uzsâktâs ekonomiskâs transformâcijas pamatkoncepcija bija centieni pçc iespçjas âtrâk pârvçrst valsts îpaðumu privâtîpaðumâ, turklât pûloties saglabât optimâlos makroekonomiskos râdîtâjus, it îpaði inflâciju, kuras visaugstâkâ vçrtîba — 56% — bija reìistrçta 1991.gadâ. Taèu ðî laika posma iezîme bija arî Èehijas Republikas un Slovâkijas Republikas politisko pârstâvju spraigâ diskusija par kopîgâs federatîvâs valsts nâkotnes veidolu. Èehijas un Slovâkijas Federatîvâs Republikas pastâvçðana izbeidzâs pçc parlamenta vçlçðanu rezultâtiem 1992.gada jûnijâ, kad kopîgâs federâcijas atseviðíajâs republikâs uzvarçja programmatiskâ ziòâ atðíirîgi politiskie spçki.

1993.gada 1.janvârî izveidojâs patstâvîga Èehijas Republika, kas tomçr uzskata sevi par kopçjâs èehu un slovâku valsts vçsturiskâ mantojuma turpinâtâju. 1993. un 1994.gadâ Èehijas Republika bija ANO Droðîbas padomes nepastâvîgâ locekle un tûdaï pçc raðanâs tika uzòemta Eiropas Padomç. No integrâcijas procesa viedokïa visnozîmîgâkais Èehijas Republikas panâkums ir Èehijas Republikas, Polijas un Ungârijas vienlaicîgâ uzaicinâðana 1997.gadâ iestâties NATO un sarunu sâkðana par iestâðanos Eiropas Savienîbâ. Èehijas ekonomikas transformâcija turpinâjâs diezgan ilgu laiku samçrâ sekmîgi, inflâciju 1995.un turpmâkajos gados izdevâs noturçt 8,5 lîdz 9,5% robeþâs. 1994.gadâ Èehijas Republika pirmâ no Viduseiropas un Austrumeiropas zemçm tika uzòemta OECD. Tomçr transformâcijas procesa âtrumam Èehijas Republikâ bija arî negatîvas puses, kas it îpaði izpaudâs ne pârâk labâ kapitâla tirgus stâvoklî un problçmâs banku sistçmas darbîbâ. Ðíiet, ka ðeit mçs varam atrast zinâmu lîdzîbu starp mûsu valstîm.

Dâmas un kungi! Nav ðaubu par to, ka Latvijas tuvâs attiecîbas ar Skandinâvijas valstîm tiek veidotas, balstoties uz vçsturiskâm un reìionâlâm saitçm. Taèu acîmredzams ir arî tas, ka ar citâm Viduseiropas valstîm Latviju saista kopîga ârpolitiskâ prioritâte — kas ir starptautisko pozîciju nostiprinâðana, droðîbas nodroðinâðana un integrâcija eiroatlantiskajâs struktûrâs.

Èehijas Republika ðobrîd lîdz ar Ungâriju un Poliju varbût ir tikusi mazliet tâlâk centienos iesaistîties eiroatlantiskajâs struktûrâs. Taèu es gribu jums apliecinât, ka mçs netaisâmies nostâties pozîcijâ "galvenais, ka mçs, — pârçjie mûs neinteresç". Mçs savâ vçsturç esam pârliecinâjuðies, ka egoistiska paðekspansija mûsdienu pasaulç nedod gaidîtos rezultâtus. Mçs esam gatavi atbalstît jûsu valsts centienus iesaistîties eiroatlantiskajâs struktûrâs un, ja jûs tas interesçtu, dalîties ar jums pieredzç, it îpaði tajâ, kuru mçs iegûsim priekðdienâs. Vienlaikus es novçlu visai latvieðu tautai, lai pagâjuðajâ mçnesî parakstîtâ ASV un Baltijas partnerîbas harta kïûtu par atvçrtiem vârtiem uz NATO. Mums ðâdi vârti bija projekts "Partnerattiecîbas mieram". Ðis projekts viennozîmîgi negarantçja dalîbu NATO, taèu tâ bija izdevîba, kuru mçs pratâm izmantot.

Dâmas un kungi! Mûsu zemei vajadzçtu vairâk sadarboties ne tikai ârpolitisko sakaru jomâ. Nenoliedzama un dabiska ir kopîga interese par ekonomisko sadarbîbu. Tâ nebalstâs tikai uz savstarpçju tirdzniecîbu. Galu galâ arî tâ nav labâkajâ lîmenî. Èehijas Republikai tirdzniecîbâ ar Latviju ir pozitîva bilance. Tomçr Èehijas daïa Latvijas importâ ir 1,4%, Latvijas eksports uz Èehiju ir 0,3%. Un tas nevienu nevar apmierinât. Brîvu telpu ðinî jomâ nosaka gan iespçjamâ bilaterâlâ sadarbîba, gan sadarbîba ar Viduseiropas valstîm ekonomiskâs apvienîbas CEFTA ietvaros.

Godâtais prezidenta kungs! Godâtais priekðsçdçtâja kungs! Godâtie parlamenta locekïi! Mums vakar bija iespçja apskatît jûsu pilsçtu. Tur ir nekïûdîgi ierakstîta tâs vçsture un sareþìîtâs mûsdienas. Mums tas bija ïoti pamâcoði, tâpat kâ sarunas ar jûsu valsts pârstâvjiem. Mçs esam atveduði arî uzaicinâjumu Latvijas Republikas parlamentam apmeklçt Prâgu. Lîdz ar to es priecâjos, ka varçðu jûs sagaidît Prâgâ, vismaz daïu no jums, jo arî mûsu skaistâ pilsçta daudz stâsta par to, kam viòa ir izgâjusi cauri, it îpaði mûsu valsts laikâ. Es saku vismaz daþiem no jums: "Uz redzçðanos Prâgâ!" Visiem pateicos par jauko un sirsnîgo uzòemðanu, ko mçs ðeit saòçmâm. Paldies, jums! (Aplausi.)

Sçdes vadîtâjs. Paldies Pitharta kungam! (Aplausi.)

Godâtie deputâti! Vçl mums ir jâizskata deputâtu priekðlikumi par izmaiòâm un papildinâjumiem darba kârtîbâ. Latvijas Republikas Saeimas Cilvçktiesîbu un sabiedrisko lietu komisija lûdz iekïaut ðâ gada 12.februâra Saeimas sçdes darba kârtîbâ Saeimas lçmuma projektu "Par priekðlikumu iesniegðanas termiòu pagarinâðanu likumprojektam "Fizisko persono noguldîjumu garantiju likums"". Otrais lasîjums. Vai deputâti vçlas runât par vai pret ðo priekðlikumu? Deputâti par vai pret runât nevçlas. Deputâtiem iebildumu nav. Dotais priekðlikums tiek iekïauts mûsu sçdes darba kârtîbâ. Tâ kâ iesniedzçji nav lûguði un nenorâda vietu, tad tas tiek iekïauts kâ pçdçjais — 40. darba kârtîbas jautâjums.

Godâtie deputâti! Kâ es jau jûs informçju, Latvijas Republikas Saeimas priekðsçdçtâjs Alfreds Èepânis ir saòçmis motivçtu Latvijas Republikas Valsts prezidenta Gunta Ulmaòa vçstuli, kurâ Valsts prezidents, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, prasa otrreiz caurlûkot 1998.gada 5.februârî Saeimâ pieòemtos grozîjumus Latvijas Darba likumu kodeksâ. Atbilstoði Saeimas Kârtîbas ruïïa 115.pantam: "Ja Valsts prezidents Satversmes 71.panta kârtîbâ prasa likuma otrreizçju caurlûkoðanu, Saeima nâkamajâ sçdç lemj par Valsts prezidenta motivçto iebildumu nodoðanu komisijâm, nosakot atbildîgo komisiju un termiòu, kâdâ likums izskatâms.

Atkârtoti izskatot likumu, piemçrojami noteikumi par likumprojekta izskatîðanu treðajâ lasîjumâ." Lîdz ar to Valsts prezidenta priekðlikums tiek iekïauts darba kârtîbâ pie Prezidija ziòojumiem.

Vispirms mums ir jâlemj par ðî jautâjuma iekïauðanu ðodienas darba kârtîbâ. Juris Dobelis vçlas runât pret.

J.Dobelis (TB/LNNK) Cienîtie kolçìi! Es tomçr lûgtu visus pastudçt mûsu paðu Saeimas Kârtîbas rulli. Vispirms 115.pantâ ir skaidri un gaiði pateikts. "Ja ir ðâda prasîba otrreiz caurlûkot likumu, tad Saeima par to lemj nâkamajâ sçdç." Kâ mçs varam ðodien lemt par iekïauðanu darba kârtîbâ, ja mçs tikai nupat — no rîta — esam saòçmuði dokumentu.

Godâtais Amerika kungs! Jûs teicât, ka ir motivçts ðis dokuments, bet varbût man ir citas domas, un es uzskatu, ka tas galîgi nav motivçts. Par to mçs pçc tam varam diskutçt. Lûk, tâ kâ es domâju, man bûs daudz ko teikt tad, kad mçs sâksim ðo diskusiju.

Gribu atgâdinât lielo prieku krievu avîzçs ðodien ar kârtçjo padoðanos viòu spiedienam. (Starpsauciens: "Kas tur slikts?") Tâpçc es atgâdinâðu mûsu tiesîbas, deputâtu tiesîbas — iebilst pret ðâdu iekïauðanu, jo ðis ir priekðlikums, kura tekstu mçs nupat esam saòçmuði, un mçs varam tikai balsot par to, vai mçs to iekïaujam nâkamâs sçdes darba kârtîbâ vai ne. Ðodien es protestçju pret tâ iekïauðanu ðodienas darba kârtîbâ. Lîdz ar to automâtiski ir balsojums tikai par nâkamâs sçdes darba kârtîbu. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Godâtie deputâti! Mçs dzirdçjâm Dobeïa kunga argumentus. Tajâ paðâ laikâ mums ir jâievçro tie likumi un Satversmes panti, kuri nosaka ðâdu procedûru. Es vçlreiz gribu jums atgâdinât Satversmes 71.pantu, kurâ ir teikts, ka septiòu dienu laikâ, skaitot no likuma pieòemðanas Saeimâ, Valsts prezidents motivçtâ rakstâ Saeimas priekðsçdçtâjam var prasît likuma otrreizçju caurlûkoðanu. Tâtad Valsts prezidents ðâdu vçstuli ir iesniedzis 11.februârî.

Godâtie deputâti! Lîdz ar to atbilstoði Saeimas Kârtîbas ruïïa 115.pantam. Tuvâkajâ sçdç, tas ir, ðodien, mçs lemjam par ðâ priekðlikuma tâlâko gaitu. Lîdz ar to mçs nevaram ðobrîd runât par to — iekïaut vai neiekïaut darba kârtîbâ tâdâ veidâ, kâ ðobrîd runâja Dobeïa kungs, bet gan runât par vietu, kur mçs to varçtu iekïaut. Vai tas ir darba kârtîbas pçdçjais jautâjums. Sçdes vadîtâjs viòu ierosinâja iekïaut kâ pçdçjo pie Prezidija ziòojumiem. (Starpsauciens: "Uz kâda pamata?") Uz Kârtîbas ruïïa 115. panta priekðlikumu.

Vçlas runât Ludmila Kuprijanova, Demokrâtiskâs partijas "Saimnieks" frakcijas deputâte.

L.Kuprijanova (DPS) Cienîjamie kolçìi! Amerika kungs jau izskaidroja, ka ðodienas darba kârtîbâ tas var bût iekïauts, par to mums bûs jâbalso, bet es gribu atgâdinât, ka ðajâ likumprojektâ ir arî ïoti daudzi svarîgi grozîjumi, kas saistîti ar vidçjâs izpeïòas aprçíinâðanu sakarâ ar slimîbas pabalstiem un atvaïinâjumiem, kâ arî ierobeþojumi reklâmai, tâdçï es neredzu vajadzîbu atlikt vçl uz vienu nedçïu ðâ jautâjuma izskatîðanu, jo es domâju, ka situâcija, atklâti runâjot, visiem zâlç ir ïoti skaidra, tâdçï es runâju par, es aicinu to iekïaut ðodienas darba kârtîbâ un arî izlemt par nodoðanu komisijâm treðajam lasîjumam. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Kuprijanovas kundze, jûs ierosinâjât to iekïaut darba kârtîbâ, kurâ vietâ?

L.Kuprijanova. Es domâju, ka tas ir jâiekïauj kâ pçdçjais pçc "Prezidija ziòojumi".

Sçdes vadîtâjs. Sçdes vadîtâjs savu priekðlikumu noòem. Lîdz ar to ir Kuprijanovas kundzes priekðlikums - iekïaut to kâ pçdçjo. Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu! Es atvainojos! Es atsaucu balsoðanu. Es atvainojos vçlreiz! Es nedzirdçju no ðejienes. Tâtad, Kuprijanovas kundze, es precizçju jûsu priekðlikumu: "Kâ pçdçjo pçc Prezidija ziòojumiem". Tâdâ gadîjumâ tas sakrît ar sçdes vadîtâja priekðlikumu. Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu! Deputâtus lûdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lûdzu balsoðanas reþîmu! Deputâtus lûdzu balsot! Lûdzu balsosim! Lûdzu rezultâtu! Par — 46, pret — 22, atturas — 9. Priekðlikums ir pieòemts.

 

Godâtie deputâti! Sâkam izskatît, vai turpinâm izskatît mûsu sçdes darba kârtîbu. Pirmâ sadaïa. "Prezidija ziòojumi". Saeimas Prezidijs ierosina deputâtu Kostandas, Grînberga, Kazâka, Veldres, Mauliòa iesniegto likumprojektu "Grozîjumi likumâ "Par uzòçmumu ienâkuma nodokli"" nodot Budþeta un finansu (nodokïu) komisijai un noteikt, ka tâ ir atbildîgâ komisija. Vçlas runât Mâris Vîtols, LZS, KDS frakcijas deputâts. Lûdzu!

M.Vîtols (LZS, KDS). Godâtais sçdes vadîtâj! Godâtie priekðlikuma iesniedzçji! Tautas kustîba "Latvijai" piedâvâ izdarît grozîjumus ðî likuma 20.pantâ. Un es aicinâtu nevis nodot ðo likumu komisijâm, bet aicinâta ðo frakciju iesniegt ðo savu priekðlikumu uz treðo lasîjumu pie ðî paða likuma, jo ðobrîd ðis likums ir atvçrts. To ðobrîd jau izskata Budþeta un finansu (nodokïu) komisija, un Budþeta un finansu (nodokïu) komisija to ðobrîd nodevusi otrajam lasîjumam. Bûs vçl treðais lasîjums. Lai mums nav daþâdi dokumenti par vienu un to paðu likumu. Vçl jo vairâk tâpçc, ka ðobrîd ðis likums tieði tiek grozîts 20.pantâ. Tâpçc es lûdzu nenodot ðobrîd ðo kâ likumprojektu komisijâm.

Sçdes vadîtâjs. Par deputâti runât nevçlas. Lûdzu zvanu! Godâtie deputâti! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu —nodot doto likumprojektu "Grozîjumi likumâ "Par uzòçmumu ienâkuma nodokli"" Budþeta un finansu (nodokïu) komisijai un noteikt, ka tâ ir atbildîgâ komisija. Lûdzu balsoðanas reþîmu un deputâtus lûdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lûdzu rezultâtu! Par — 22, pret — 39, atturas — 13. Priekðlikums nav pieòemts.

Nâkamais dienas kârtîbas jautâjums. Saeimas Prezidijs ierosina deputâtu Èerâna, Veldres, Kazâka, Mauliòa, Liepas un Kostandas iesniegto likumprojektu "Grozîjums likumâ "Par valsts pensijâm"" nodot Sociâlo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tâ ir atbildîgâ komisija. Par vçlas runât Kârlis Èerâns, frakcija "Latvijai". Lûdzu!

K.Èerâns (TKL). Augsti godâtie deputâti! Ðis likumprojekts "Grozîjums likumâ "Par valsts pensijâm"", ko iesniedz frakcijas "Latvijai" pârstâvji, tas paredz noteikt to, ka pensionçðanâs vecuma pagarinâðana neattiecas uz politiski represçtajâm personâm, tas ir, ðî pensijas vecuma maiòa pakâpeniski no 55 uz 60 gadiem sievietçm, un tâpat arî ðis likumprojekts paredz to, ka nacionâlâs pretoðanâs kustîbas dalîbniekiem aktîvâ pretoðanâs kustîbâ pavadîtais laiks bûtu ieskaitâms darba stâþâ trîskârðâ apmçrâ, tâpat kâ tas ir politiski represçtajiem ieslodzîjuma vietâs paredzçtais laiks. Es lûdzu atbalstît ðî likumprojekta nodoðanu Saeimas komisijâm. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Deputâti pret runât nevçlas. Vai deputâtiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Balsot!") Deputâti prasa balsojumu. Lûdzu zvanu! Godâtie deputâti! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu "Grozîjumi likumâ "Par valsts pensijâm"" nodoðanu Sociâlo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tâ ir atbildîgâ komisija. Lûdzu balsoðanas reþîmu un deputâtus izteikt savu attieksmi balsojot. Lûdzu rezultâtu! Par — 30, pret — 16, atturas — 24. Priekðlikums nav pieòemts.

Nâkoðais dienas kârtîbas jautâjums. Saeimas Prezidijs ierosina deputâtu Èerâna, Veldres, Mauliòa, Liepas, Kostandas iesniegto likumprojektu "Grozîjumi likumâ "Par tiesu varu"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tâ ir atbildîgâ komisija. Vçlas runât Kârlis Èerâns, frakcija "Latvijai". Lûdzu!

K.Èerâns (TKL). Augsti godâtie deputâti! Ðie frakcijas "Latvijai" sagatavotie grozîjumi likumâ "Par tiesu varu" arî ir tapuði, atsaucoties uz Politiski represçto apvienîbas kongresa prasîbâm, un ðie grozîjumi paredz divas normas. Pirmâ norma ir noteikt to, ka par tiesas priekðsçdçtâju nevar bût persona, kas ir ieòçmusi algotu amatu PSKP un Latvijas Komunistiskajâ partijâ. Un otrâ norma paredz noteikt to, ka tiesneði mums turpmâk valstî bûtu ievçlami nevis bez pilnvaru termiòa ierobeþojuma, bet tikai uz noteiktu laiku, un mçs ðeit konkrçti piedâvâjam 10 gadus, un katru reizi pçc ðiem 10 gadiem bûtu veicama ðo tiesneðu atkârtota apstiprinâðana amatâ. Mçs varam ðeit diskutçt pa lasîjumiem — vai tie ir 10 gadi vai 7 gadi, vai kâds cits laika periods. Man bûtu lûgums atbalstît ðî likumprojekta nodoðanu komisijâm un strâdât pie tâ, lai varçtu ðîs normas pârvçrst par likumu. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Pret deputâti runât nevçlas. Deputâti prasa balsojumu. Lûdzu zvanu! Godâtie deputâti, balsosim par likumprojekta "Grozîjumi likumâ "Par tiesu varu"" nodoðanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tâ ir atbildîgâ komisija. Lûdzu balsoðanas reþîmu un deputâtus izteikt savu attieksmi balsojot. Lûdzu rezultâtu! Par — 12, pret — 17, atturas — 22. Priekðlikums nav pieòemts.

Nâkoðais dienas kârtîbas jautâjums. Saeimas Prezidijs ierosina deputâtu Èerâna, Veldres, Mauliòa, Liepas un Kostandas iesniegto l ikumprojektu "Grozîjums likumâ "Par namîpaðumu atdoðanu likumîgajiem îpaðniekiem"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tâ ir atbildîgâ komisija. Vçlas runât Kârlis Èerâns, frakcija "Latvijai". Lûdzu!

K.Èerâns (TKL). Augsti godâtie deputâti! Es aicinâtu atbalstît ðî grozîjuma nodoðanu Saeimas komisijâm un virzît uz priekðu ðo likumdoðanas iniciatîvu, kas nosaka to, ka, ja politiski represçtâ persona, kurai atjaunotas îpaðuma tiesîbas uz lauku viensçtu vai ìimenes mâju pilsçtâ vai citâ apdzîvotâ vietâ, vçlas atgriezties savâ îpaðumâ, tad paðvaldîbai, kuras teritorijâ atrodas ðis îpaðums, gada laikâ pçc attiecîgâ pieprasîjuma saòemðanas jâatbrîvo attiecîgâ lauku sçta vai ìimenes mâja pilsçtâ vai citâ apdzîvotâ vietâ no tur iemitinâtiem iedzîvotâjiem, ierâdot viòiem citu dzîvojamo platîbu.

Ðî arî ir politiski represçto prasîba. Es domâju, ka tâ ir ïoti pamatota prasîba un tâpçc aicinâtu Saeimu nodot to komisijâm, lai varçtu pçc bûtîbas izvçrtçt, izanalizçt un arî pârvçrst to par likumu. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Deputâti pret runât nevçlas, bet prasa balsojumu. Lûdzu zvanu! Godâtie deputâti, balsosim par likumprojektu "Grozîjums likumâ "Par namîpaðumu atdoðanu likumîgajiem îpaðniekiem"" nodoðanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tâ ir atbildîgâ komisija. Lûdzu balsoðanas reþîmu un deputâtus izteikt savu attieksmi balsojot. Lûdzu rezultâtu! Par — 13, pret — 20, atturas — 27. Priekðlikums nav pieòemts.

Nâkoðais dienas kârtîbas jautâjums. Saeimas Prezidijs ierosina deputâtu Èerâna, Kostandas, Grînberga, Veldres un Mauliòa iesniegto likumprojektu "Grozîjums likumâ "Par privatizâcijas sertifikâtiem"" nodot Tautsaimniecîbas, agrârâs, vides un reìionâlâs politikas komisijai un noteikt, ka tâ ir atbildîgâ komisija. Vçlas runât Kârlis Èerâns, frakcija "Latvijai". Lûdzu!

K.Èerâns (TKL). Augsti godâtie deputâti! Es lûdzu nodot ðo likumprojektu Saeimas komisijâm, tâdâ veidâ cenðoties tomçr valstiski vismaz kaut kâdâ pietiekami reâlâ veidâ vçl kompensçt politiski represçtajâm personâm tos zaudçjumus, ko viòi ir cietuði okupâcijas reþîma vainas dçï. Paldies! (Starpsauciens: "Balsot!")

Sçdes vadîtâjs. Deputâti pret runât nevçlas, bet prasa balsojumu. Lûdzu zvanu! Godâtie deputâti, balsosim par likumprojekta "Grozîjums likumâ "Par privatizâcijas sertifikâtiem"" nodoðanu Tautsaimniecîbas, agrârâs, vides un reìionâlâs politikas komisijai, nosakot, ka tâ ir atbildîgâ komisija. Lûdzu balsoðanas reþîmu un deputâtus izteikt savu attieksmi balsojot. Lûdzu rezultâtu! Par — 10, pret — 14, atturas — 34. Priekðlikums nav pieòemts.

Nâkoðais dienas kârtîbas jautâjums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozîjumi Latvijas Administratîvo pârkâpumu kodeksâ" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pârvaldes un paðvaldîbas komisijai, un noteikt, ka Juridiskâ komisija ir atbildîgâ komisija. Deputâti par vai pret runât nevçlas. Iebildumu nav. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieòemts.

Nâkamais dienas kârtîbas jautâjums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozîjums likumâ "Par valsts un paðvaldîbu kapitâla daïu pârvaldi uzòçmçjsabiedrîbâs"" nodot Sociâlo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecîbas, agrârâs, vides un reìionâlâs politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecîbas, agrârâs, vides un reìionâlâs politikas komisija ir atbildîgâ komisija. Deputâti par vai pret runât nevçlas. Iebildumu nav. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieòemts.

Nâkamais dienas kârtîbas jautâjums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Apþçloðanas likums" nodot Aizsardzîbas un iekðlietu komisijai, Cilvçktiesîbu un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskâ komisija ir atbildîgâ komisija. Deputâti par vai pret runât nevçlas. Iebildumu nav. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieòemts.

Nâkamais dienas kârtîbas jautâjums. Saeimas Prezidijs ierosina deputâtu Jurkâna, Urbanovièa, Staða, Dozorceva un Lujâna iesniegto likumprojektu "Grozîjumi Pilsonîbas likumâ" nodot Cilvçktiesîbu un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskâ komisija ir atbildîgâ komisija. Vçlas runât Juris Dobelis, apvienîbas "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK frakcijas deputâts. Lûdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK) Cienîjamie kolçìi! Protams, kârtçjie vçji ir papûtuði tâ stingrâk uz mûsu pusi, un, neapðaubâmi, Latvijâ atkal atrodas muguras, kuras ir gatavas pie jebkura vçja locîties tik zemu, cik tas ir vajadzîgs. Dabiski, ka viena otra partija Latvijâ, kurai visu laiku ir bijusi noteikta pârliecîba, lieliski ðo stâvokli mçìina izmantot.

Tagad jautâjums — vai tie nepilsoòi, kas ðodien dzîvo Latvijâ, ir izrâdîjuði gribu iekïauties mûsu sabiedrîbâ? Nav. Jau ðodien dzimuðie Latvijâ lîdz 30 gadus veci var naturalizçties. No nâkamâ gada 1. janvâra varçs lîdz 40 gadus vecie naturalizçties. Arvien paplaðinâs to personu loks, kam ir iespçja naturalizçties. Bet vai viòi steidzas ar ðo procesu? Nekur viòi nesteidzas. Viòi gaida. Viòi gaida daþâdus atvieglojoðus noteikumus, daþâdas privilçìijas, kuras vçlas joprojâm saglabât. Un, kâ mçs redzam, arî sagaida. Pie tam spiediens no visâm pusçm un locîðanâs arî uz visâm pusçm. Vai viòi steidzas mâcîties latvieðu valodu? Vai mçs varam to secinât? Nç, mçs to nevaram secinât. Ðodien Latvijas armijâ dienç Latvijas Republikas pilsoòi, no kuriem vairâk nekâ 14% vispâr nepârvalda latvieðu valodu, tie jau ir pilsoòi. Un tagad ðâdi jauki nepilsoòi — tçvs nepilsonis, protams, neprot latvieðu valodu, mâte — nepilsone, arî neprot latvieðu valodu, un bçrniòð automâtiski kïûst par Latvijas Republikas pilsoni un arî neprot latvieðu valodu. (Starpsauciens: "Iemâcîsies!") Jau tâ ir Latvijâ pietiekoðs laulîbu skaits pilsoòi-nepilsoòi, kur ðî problçma ir aktuâla. Ðis jaunpiedzimuðais taèu tuvâkajâ nâkotnç varçs apmeklçt latvieðu skolu un viegli kïût par pilsoni, pârvaldot latvieðu valodu.

Vai jûs tieðâm nepârliecina fakts, ka pat tâdâ pietiekoði monolîtâ valstî kâ Vâcija tur dzimuðie ârvalstnieku bçrni nesaòem automâtiski Vâcijas pilsonîbu. Nesaòem. Viòiem ir ne mazâk kâ seðus gadus jâmâcâs skolâ ar vâcu mâcîbu valodu. Un tâdu valstu ir daudz, un ïoti maz ir tâdu valstu, it îpaði nelielu valstu, kur pilsonîba automâtiski pieðíirta tam, kas tur ir dzimis. Mûsu Pilsonîbas likums nevienâ punktâ nav pretrunâ ar Eiropas padomes konvenciju, kas skar jautâjumus par pilsonîbu. Nevienâ punktâ. Atzîts kâ liberâls, atbilstoðs visâm starptautiskajâm saistîbâm lîgums, un tajâ paðâ laikâ mums vçl ir liela vçlme pielabinâties. Ja jau ir tik nopietnas ðîs diskusijas, tad arî ir jâbût nopietnâm diskusijâm par to, kas no visa tâ varçtu izrietçt, bet nevis automâtiski sagatavot. Protams, vajadzîgs partijai vajadzîgajâ virzienâ sagatavot dokumentu, tûlît pat novirzît uz komisijâm. Es esmu pret ðâda dokumenta izskatîðanu komisijâs. Paldies!

Sçdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekðsçdçtâjs Alfreds Èepânis.

Sçdes vadîtâjs. Par vçlas runât deputâts Jânis Jurkâns, Tautas saskaòas partijas frakcija.

J.Jurkâns (TSP). Godâtais Valsts prezidenta kungs! Godâtie deputâti! Es nesen izlasîju kâdâ vçstures grâmatâ, ka kaut kur 17. gadsimtâ Zviedrijas karalis Kârlis XI uz ceïiem, kas ved uz parlamentu, rakstîja tâdas ceïa zîmes: kas ir jâizdara, ir izdarîts, godâtie parlamentârieði, varat nesteigties! Bûtîbâ arî ðinî jautâjumâ man liekas, ka ðî jautâjuma liktenis ir izðíirts, jo redziet, viena no vadoðajâm frakcijâm un partijâm, kas sastâdîjusi valdîbu, "Tçvzemei un Brîvîbai", uzskata, ka atvçrt Pilsonîbas likumu nozîme destabilizçt situâciju valstî un graut valdîbas stabilitâti. Jo redziet, viòi uzskata, ka valsts stabilitâte ir tas pats, kas, teiksim, "Tçvzemei un Brîvîbai" un LNNK politiskâ stabilitâte, jo ðî partija bûtîbâ domâ par ïoti ðaurâm partejiskâm interesçm, jo saprot, ka, ja, nedod Dievs, palielinâsies vçlçtâju skaits, izjuks droði vien ðis politiskais lîdzsvars, kas pastâv tagad, un partijai draud lielas politiskâs briesmas. (Starpsauciens: "Jurkân, jums arî!")

Protams, ka vçl ir viens jautâjums... Esot valdîbâ, "Tçvzemei un Brîvîbai" praktiski neko nav izdarîjusi, ko viòa varçtu ðinî vçlçðanu gadâ parâdît saviem vçlçtâjiem, un droði vien ðis nu bûs tas karodziòð, ko vicinâs un râdîs cilvçkiem: redziet, cik mçs bijâm stoiciski savâ stâjâ, un mçs nepieïâvâm absolûti nekâdas izmaiòas ðinî jautâjumâ.

Tanî paðâ laikâ, godâtie deputâti, es iebilstu pret ðo jautâjumu. Es gribu jums pateikt, ka ðis nav tikai Latvijas iekðpolitiskais jautâjums, ðis ir arî ârpolitiskais jautâjums. Ðim jautâjumam ir ïoti liela ârpolitiskâ nozîme. Es jums citçðu tâs konvencijas, ko Latvija ir parakstîjusi starptautiskâ arçnâ.

Pirmâ ir Konvencija par civilâm un pilsoniskâm tiesîbâm, kur 24. paragrâfâ 3. punkts skan tâ: katram bçrnam ir tiesîbas iegût pilsonîbu. Saskaòâ ar ðo punktu valstij jâdod pilsonîba katram bçrnam, kas citâdi paliktu bez pilsonîbas piedzimstot un te, Dobeïa kungs un Sinkas kungs, kas man vakar mçìinâja skaidrot, ir tâ lielâ atðíirîba. Ja bçrns piedzimst Vâcijâ un viòam ir pilsonîba, teiksim, viòð ir turks jeb kurds, protams, ka viòam neviens neuzspieþ Vâcijas pilsonîbu. Bet ja bçrnam nav pilsonîbas, un tas ir mûsu gadîjums, tad Latvija ir apòçmusies starptautiskajâ laukâ pildît ðâdu konvenciju.

Vçl viena konvencija, kas nosaka to paðu, tâ ir Konvencija par bçrnu tiesîbâm. Ðîs konvencijas 7. punkts skan ðâdi: nekavçjoði pçc dzimðanas bçrns tiek reìistrçts, tam ir tiesîbas jau no dzimðanas uz vârdu, tiesîbas iegût pilsonîbu. Tâlâk dokumentâ ir teikts: valsts nodroðina ðo tiesîbu îstenoðanu saskaòâ ar valsts likumdoðanu un pienâkumu pret ðo starptautisko dokumentu.

Vçl mçs esam parakstîjuði konvenciju par bezpavalstnieku samazinâðanu. Godâtie kungi! Ðie ir dokumenti, kas uzliek mums par pienâkumu kaut ko darît ðinî jautâjumâ. Es saprotu, jûs savâs programmâs neesiet rakstîjuði, ka ðîs te konvencijas bûtu nu tas it kâ jûsu ârpolitiskais mçríis, bet tad es jums atgâdinâðu vçl vienu ïoti svaigu dokumentu. Un ðis dokuments nâk no Eiropas komisijas, nâk no Briseles. Cik es zinu, jûs savâs ârpolitiskajâs prioritâtçs runâjat par Eiropas Savienîbu. Tâtad... (No zâles: "Jûs jau nezinât ðo likumu!")

Un man bûtîbâ ir ïoti þçl, ka mçs ðo dokumentu neesam apsprieduði nedz Ârlietu komisijâ. Es nedzirdu, ka ðo dokumentu apspriestu arî valdîba, un tas ir tas darba uzdevums, ko jau no mums pieprasa, jo no 1. februâra stâjas spçkâ un sâk darboties Eiropas likums, un ðinî dokumentâ Eiropas Savienîba pieprasa, ka 1998. gadâ punkts numur viens, kas Latvijai ir jâizpilda, skan ðâdi: jâveic pasâkumi, lai veicinâtu naturalizâcijas procesu, lai pçc iespçjas âtrâk integrçtu nepilsoòus, ieskaitot bçrnus bez pavalstniecîbas, un veicinâtu latvieðu valodas apmâcîbu nelatvieðiem.

Sçdes vadîtâjs. Piecas minûtes ir pagâjuðas, Jurkâna kungs.

J.Jurkâns. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Godâtie kolçìi! Lûdzu balsoðanas reþîmu un lûdzu deputâtus izteikt savu attieksmi par likumprojekta nodoðanu komisijâm. Lûdzu rezultâtu! Par — 16... Godâtie kolçìi! Nav kvoruma. 48 piedalâs. (No zâles: "Sistçma nestrâdâ.")

Lûdzu atkârtoti zvanu! Tehniskie darbinieki saka, ka visiem ir jâizòem un jâievieto atkârtoti identifikâcijas kartîtes. Lûdzu izdarîsim to! Ja tas ir izdarîts, lûdzu zvanu un lûdzu balsoðanas reþîmu! Lûdzu deputâtus izteikt savu attieksmi par likumprojekta nodoðanu komisijâm! Lûdzu rezultâtu! Par — 20, pret — 31, atturas — 10. Lçmums nav pieòemts. Likumprojekts komisijâm nodots netiek.

Nâkamais darba kârtîbas jautâjums — likumprojekts "Grozîjums likumâ "Par svçtku un atceres dienâm" . Prezidijs ierosina Saeimas Cilvçktiesîbu un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto grozîjumu likumâ "Par svçtku un atceres dienâm" nodot Cilvçktiesîbu un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tâ ir atbildîgâ komisija. Vai deputâtiem ir iebildumi? Vai kâds vçlas runât par ðo jautâjumu? Iebildumu nav. Runât arî neviens nevçlas. Paldies! Lçmums pieòemts.

Nâkamais darba kârtîbas jautâjums — Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Kioto 1973. gada 18. maija starptautisko konvenciju par muitas procedûru vienkârðoðanu un harmonizçðanu" nodot Ârlietu komisijai un Budþeta un finansu (nodokïu) komisijai. Un noteikt, ka Ârlietu komisija ir atbildîgâ komisija. Vai deputâti kâds vçlas runât? Vai kâdam ir iebildumi? Runât deputâti nevçlas. Iebildumu arî nav. Paldies! Lçmums pieòemts.

Nâkamais darba kârtîbas jautâjums — Prezidijs ierosina deputâtu Sausnîða, Jurkâna, Âbeles, Turlâ, Bokas un citu deputâtu iesniegto likumprojektu "Enerìçtikas likums" nodot Eiropas lietu komisijai, Tautsaimniecîbas, agrârâs, vides un reìionâlâs politikas komisijai un Valsts pârvaldes un paðvaldîbas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecîbas, agrârâs, vides un reìionâlâs politikas komisija ir atbildîgâ komisija. Par vçlas runât deputâts Viesturs Boka, Demokrâtiskâs partijas "Saimnieks" frakcija. Lûdzu!

V.Boka (DPS). Godâtie kolçìi! Ðis likumprojekts tâtad bûtîbâ ir viens no svarîgâkajiem valsts likumprojektiem, kas reglamentç gan valsts neatkarîbu, gan valsts asinsriti, runa iet par enerìçtiku. Un ðis ir speciâlais enerìçtikas sektora likums, un ðis ir likums, kurð bûtîbâ, kâ jau Prezidijs arî aicinâja, ir saskaòojams Eiropas lietu komisijâ, tas nozîmç, ka likums reglamentç Latvijas virzîbu uz Eiropas energoresursu tîklu un tajâ paðâ laikâ reglamentç arî energoresursu tirgus liberalizâciju Latvijâ. Likuma mçríis ir lîdzsvarot gan îpaðumu formas, gan uzòçmçjdarbîbas veidus, kas noteiktu valsts uzraudzîbu. Un likums reglamentç gan energoresursu pârvadîðanu, gan sadalîðanu un realizâciju patçrçtâjiem.

Tâpat arî likums reglamentç atseviðíu sektoru îpatnîbas, kas skar elektroenerìiju, gâzes apgâdi un siltuma enerìiju. Tâs bûtîbâ ir ârkârtîgi svarîgas, vitâli svarîgas sfçras. Un ðis likums atseviðíi aprunâ gan Saeimas, gan valdîbas, gan atseviðíu ministriju un ministru atbildîbu par ðî likuma realizâciju.

Bez tam likums paredz saskaòot to arî ar uzòçmçjdarbîbas regulçðanu enerìçtikâ, kas ir ðîsdienas darba kârtîbas 14.punkts, un bûtîbâ jautâjums ir risinâms kopçjâ paketç. Neraugoties uz to, ka varçtu rasties jautâjumi par ðî likuma procedûru un par ðî likuma virzîbu Saeimâ, es tomçr aicinu iedziïinâties likuma saturâ, atzît to, ka tas ir vitâli nepiecieðams un nobalsot par tâ nodoðanu komisijâm.

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Vai kâds vçlas runât pret? Nevçlas. Vai deputâti pieprasa balsojumu? Nepieprasa. Lçmums pieòemts, likumprojekts komisijâm nodots. Paldies!

Nâkamais darba kârtîbas jautâjums. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociâlo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozîjumi Ârstniecîbas likumâ" nodot Sociâlo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tâ ir atbildîgâ komisija. Vai deputâtiem ir iebildumi? Vai kâds vçlas runât? Vçlas runât Pçteris Apinis, frakcija "Latvijas ceïð".

P.Apinis (LC). Godâtie kolçìi! Es ïoti aicinu ðodien balsot par ðî likumprojekta nodoðanu komisijai, es ceru, ka komisijai pietiks drosmes un Andrejam Poþarnovam paðam pietiks sapratnes, lai viòð izmainîtu tâs visas diezgan ðaubîgâs normas, kas tika iestrâdâtas viòa spiediena rezultâtâ Ârstniecîbas likumâ. Tas ir par jautâjumu, kad ârstniecîbas personu sertifikâcija tiek uzticçta Ârstu biedrîbai, kas ir Andreja Poþarnova personîgs bizness, un lîdz ar to, teiksim, kaut kâdâ mçrâ mçs ar valsts likumdoðanu regulçjam viena cilvçka personîgo biznesu. Ðoreiz likumprojekta izmaiòâs ir iestrâdâta tieði tâda pat norma, ka jebkuras ârstniecîbas iestâdes akreditâciju veiks Slimnîcu biedrîba. Es ïoti cienu visus kolçìus, kas ir Slimnîcu biedrîbâ, bet es îsti neesmu pârliecinâts, vai Slimnîcu biedrîbai ir jâakreditç ambulatorâ dienesta iestâdes, tas nozîmç, ka slimnîcas turpmâk noteiks visu primârajâ aprûpç, un tas ir slçpts rekets pret atseviðíâm medicînas iestâdçm. Atkal kârtçjo reizi ðis likumprojekts ir Andreja Poþarnova inspirçts, un atkal kârtçjo reizi tas ir neslçpts mçìinâjums reketçt vienu vai otru medicînas iestâdi. Es ïoti aicinu jûs ðoreiz ðo likumprojektu nodot komisijâm, balsot par to pirmajâ lasîjumâ, bet pçc tam ïoti rûpîgi pârstrâdât un atbalstît tajos jautâjumos, kas ir vçrsti pret viena cilvçka personîgo biznesu, noteikt ar likumdoðanu. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Pret vçlas runât deputâte Ilga Kreituse, pie frakcijâm nepiederoða deputâte.

I.Kreituse (pie frakcijâm nepiederoða deputâte). Augsti godâtie deputâti! Es saprotu, ka jâattaisa ir Ârstniecîbas likums vaïâ un jâsâk izskatît, bet ðajâ gadîjumâ ir tieði tas pats jautâjums, par ko runâja jau Apiòa kungs. Ir iestrâdâta kârtçjâ ðaurâ biedrîba dakteru vidû, kura lems par visiem pârçjiem, tâ ir Latvijas slimnîcu biedrîba, kurai ir dotas ðîs tiesîbas. Tâ ir tikai ðaurâkâ ârstniecîbas pârstâvniecîbas daïa, cienîjamie kolçìi, un, cik es zinu, kopð ir iesviesta piecu latu nodeva, slimnîcas vispâr bija kïuvuðas par elitârâs klases pârstâvniecîbas vietu un lîdz ar to dod ðîs tiesîbas Latvijas slimnîcu biedrîbai, kad mums ir pilnîgi cita pâreja uz ârstu praksi, uz primâro veselîbas aprûpi, manuprât, ir nepârdomâti un nevietâ vai arî ïoti pârdomâti un ïoti finansiâli izdevîgi — kam, es nezinu — kam. Es ðeit gribçtu to dzirdçt, bet diemþçl diskusija nav iespçjama.

Es aicinâtu deputâtus pârdomât, vai ðî ðausmîgâ diskusija, kas sâksies, es nebaidos no ðî vârda, otrajâ lasîjumâ, kad bûs iesniegti visi labojumi un mçs sâksim vçrtçt, kas kuram cik maksâ, kâ mums jau bija ar ârstu prakses likumu, kad mçs to ðeit vienreiz skatîjâm cauri, vai ir tâ vçrts? Es aicinâtu paòemt komisijai viòu atpakaï, izdiskutçt nevis Saeimas zâlç, bet mediíu vidû, izdiskutçt sanâkot kopâ visa veida ârstu struktûrvienîbâm, un tad iesniegt Saeimâ vçlreiz skatîðanai tâlâk. Ðobrîd man ðíiet, ka ðî diskusija bûs Saeimas zâlç, kur mçs saîsinâsim debates un kas beigâs nedos nekâdu rezultâtu un tikai sanaidos ârstus savâ starpâ vçl tâlâk. Tâpçc es aicinâtu kolçìus, it îpaði komisiju iesniedzçju, pârdomât ðo rîcîbu un, ja ir balsojams, aicinât balsot pret.

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu! Izlemsim jautâjumu par likumprojekta nodoðanu komisijai. Lûdzu rezultâtu! Par — 45, pret — 9, atturas — 17. Lçmums pieòemts, likumprojekts komisijai tiek nodots.

Nâkamais darba kârtîbas jautâjums. Prezidijs ierosina deputâtu Jurkâna, Bokas, Turlâ, Grînberga, Gannusas iesniegto likumprojektu "Grozîjumi likumâ "Par uzòçmçjdarbîbas regulçðanu enerìçtikâ"" nodot Tautsaimniecîbas, agrârâs, vides un reìionâlâs politikas komisijai un noteikt, ka tâ ir atbildîgâ komisija. Vai kâds deputâts vçlas runât? Pieprasa balsojumu deputâti. Runât neviens nevçlas. Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu! Izlemsim jautâjumu par likumprojekta nodoðanu komisijâm. Lûdzu rezultâtu! Par — 27, pret — 6, atturas — 24. Lçmums nav pieòemts. Likumprojekts komisijâm nodots netiek.

 

Godâtie kolçìi, saskaòâ ar mûsu balsojumu par izmaiòâm darba kârtîbâ izskatâm vakar saòemto Latvijas Valsts prezidenta vçstuli Saeimai, kurâ viòð, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, prasa otrreiz caurlûkot ðâ gada 5.februârî Saeimâ pieòemtos grozîjumu Latvijas Darba likumu kodeksâ. Valsts prezidenta vçstule un argumenti izklâstîti dokumentâ nr.3770. Deputâtiem tas ir izdalîts. Mums ir divas iespçjas, godâtie kolçìi. Saskaòâ ar Valsts prezidenta prasîbu mçs varam nodot ðo iesniegto vçstuli un lîdz ar to likumprojektu atbildîgajâm komisijâm, kuras gatavoja ðo likumprojektu uz 5.februâra sçdi, kad tas tika pieòemts, vai arî pçc apsprieðanas, ja deputâti uzskata to par vajadzîgu, nobalsot par to vçlreiz treðajâ lasîjumâ, un tad ðie grozîjumi izdarîti vairs likumprojektâ netiek. Vai kâds no deputâtiem vçlas runât par apsprieþamo jautâjumu? Debatçs ir pieteicies Juris Dobelis, apvienîbas "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK frakcija. Lûdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienîtie kolçìi! Es tikai vçl vienu reizi vispirms varu atgâdinât, jâizbeidz tieðâm nenopietnâ attieksme no mûsu puses, izskatot tomçr tik svarîgu dokumentu. Mums jau ir jâpieòem lçmums, vai mçs atbalstâm ðo atteikumu un ðo dokumentu nodoðanu komisijâm vai nç. Bet, lai mçs ðo lçmumu varçtu pieòemt, mums taèu bija tomçr jâiepazîstas pamatîgi ar to dokumentu, ko mçs ðorît no rîta saòçmâm. Kâpçc tik nenopietna attieksme pret ðâdu jautâjumu? Protams, es varu tikai izteikt savas domas par ðo attieksmi, bet lîdz ar to ðâda jautâjuma iekïauðana ðobrîd darba kârtîbâ vienkârði apgrûtina ðî dokumenta apsprieðanu, jo visvienkârðâkais jau bûtu — nu labi, mîïâ miera labad atdosim to komisijâm, tad atkal no jauna spriedîsim, strîdçsimies, uzmanîgi lasîsim, ko par ðo dokumentu teiks krievu laikraksti, it îpaði tur sâksies attiecîga kampaòa, parakstu vâkðana, palasiet ðodien, kas tur ir teikts! Un pavçrojiet, kas pçdçjâ nedçïâ notika, kâds satraukums bija. Smieklîgs satraukums, un tikai par to, ka, lûk, parâdîsies papildu nepiecieðamîba izrâdît cieòu pret latvieðu valodu. Tâtad, nododot atpakaï komisijâm, mçs faktiski atzîstam, ka pietiekoði nopietnais vairâkums, kâds bija, pieòemot ðo dokumentu, nu, teiksim, tâ, ir nepârdomâti izturçjies pret ðî dokumenta pieòemðanu, bet mçs taèu to pieòçmâm treðajâ lasîjumâ? Un neslçpsim, ja nebûtu ðî 38.panta otrâ daïa, nebûtu nekâds prezidenta atteikums parakstît ðo pieòemto likumu, nebûtu nekâdas diskusijas, un lieki ir runât, ka tur vçl ir kaut kâdos pantos kaut kas jâlabo, kaut kas jâgroza. Vienmçr atradîsies kâdi panti, kuros kaut ko varçs labot vai grozît. Visa ðî slimîgâ aþiotâþa ir tieðâm sacelta ap to, ka mçs, vairâkums deputâtu, uzskatîjâm, ka ir jâizrâda lielâka cieòa pret mûsu Valsts valodas likumu un pret mûsu latvieðu valodu.

Vai tieðâm mçs nezinâm to, ka ðeit pat Rîgâ, tepat Vecrîgâ, ieejot jebkurâ gandrîz vai iestâdç, kur pârsvarâ ir nelatvieði, ar jums nerunâs latviski ne tie, kas tur lieto krievu valodu, ne arî tie, kas lieto citas valodas. Un mçs esam saòçmuði informâciju no ïoti daudziem Latvijas Republikas pilsoòiem, latvieðiem, it îpaði no tiem, kuri ierodas Rîgâ no citâm pilsçtâm un pagastiem un ir ârkârtîgi nepatîkami pârsteigti par to, kas notiek Latvijas Republikas galvaspilsçtâ. Par to uzpûtîbu un necieòu, kâ pret viòiem izturâs ðâdâs iestâdçs, un tieðâm tas mûs nemaz neskar. Un diemþçl, godâto Valsts prezident, arî jûs kaut kâ îpatnçji esat izturçjies tieði pret ðo jautâjumu — diemþçl. Vai tieðâm ðeit mçs atkal visu saistîsim ar kaut kâdu priekðvçlçðanu propagandu? Paldies Dievam, ðeit, no ðîs tribînes, esoðie kolçìi tikpat kâ nerunâ par vçlçðanâm, paldies Dievam. Es tieðâm te galvenokârt dzirdu daudz ko citu, bet tikai ne kaut kâdas runas par vçlçðanâm, bet tâs nezin kâpçc citiem liekas svarîgas. Ðíiet, ka labâkais, ko var darît pietiekoði pazîstama partija vai pietiekoði pazîstams politiíis ðeit, ir vienkârði strâdât un kaut ko izdarît, un tâ bûs daudz labâka propaganda nekâ jebkura cita. Tâpat arî darbs pie ðî Darba likumu kodeksa. Tâtad nodoðana atpakaï — tas nozîmç atteikðanos no pamatprincipa, tas nenozîmç tos sîkos labojumus, kas tur ir. Tas nozîmç piekâpðanos ðî spiediena priekðâ. Paskatieties, ko ar mums pçdçjos mçneðos dara! Kâdus lçmumus, priekðlikumus pieòem Maskavâ, kur ierodas daþâdi Eiropas sûtòi. Kas mums ir jâdzird no daþâdâm komisijâm. Tur jau vairs nav runa tikai par Pilsonîbas likumu vai naturalizâciju. Lasâm uzmanîgâk. Tur ir runa par attieksmi pret krievvalodîgajiem. Pret tiem daudzajiem "nabadziòiem", kuriem latvieðu valodas iemâcîðanâs sagâdâ ârkârtîgas ðausmas un drebuïus. Viòi netraucçti ðeit, Latvijâ, rîkojas, vai viòi ir Krievijas Republikas pilsoòi, vai viòi ir vienkârði nepilsoòi, bet viòu dzimtâ valoda nav latvieðu valoda, un cieòas pret ðo valodu viòiem nav nekâdas.

Ðajâ Valsts prezidenta parakstîtajâ atteikumâ ir kaut kas teikts, ka jâ, kaut ko jau ar to valodu vajag darît, vajag kaut ko no tâ izmantot un radît cieòu, bet, lûk, ðis pats atteikums nebût par to nepârliecina. Tagad arguments. Redziet, ka valdîbâ nav izstrâdâti attiecîgie noteikumi. Bet, ja mçs ðeit, Saeimâ, konceptuâli nepieiesim ðâdam jautâjumam, valdîbai bûs ârkârtîgi grûti izstrâdât noteikumus, kas bûtiski varçtu atðíirties no likuma. Lûk, tur jau ir tâ nelaime! Tieði tâpçc es neredzu nekâdu vajadzîbu no jauna skatît likumprojektu, kurð ir treðajâ lasîjumâ pieòemts, kur tieði par ðo 38.panta otro daïu bija nopietnas diskusijas otrâ lasîjuma pieòemðanas laikâ, kur bija ðie papildu priekðlikumi, kur vairâkums no deputâtiem piekrita treðâ lasîjuma redakcijai. Tagad atkal izrâdâs, ka ir slikti, nu tagad pçc nedçïas ir saòçmuði vienu "smagu" papîru, kârtîgi to neizstudçjuði, saòçmuði agrâ rîta stundâ. Diez vai visi to pat kârtîgi ir izlasîjuði, un tûlît pat mums ir jâbalso un jâizsaka sava attieksme. Katrâ ziòâ ðâda rîcîba mani pârliecina tikai par pretçjo, ka ðis pieòemtais likumprojekts ir jâatstâj tâds, kâds tas ir.

Un, ja nu tieðâm ir nepiecieðams sadarboties ar valdîbu, valdîbai izstrâdâjot attiecîgos noteikumus, tad var nâkotnç runât par kaut kâdiem precizçjumiem vai labojumiem, ja tie ir vispâr vajadzîgi. Bet, ðâdi rîkojoties, mçs paði sevi necienâm, nupat pieòemot likumprojektu pçc smagâm pârrunâm, un tûlît pat, ieraugot pakratîtu pirkstiòu, mçs esam gatavi savu darbu pârskatît, konstatçt, ka mçs esam slikti strâdâjuði, un atkal no jauna íerties pie ðîs problçmas. Es katrâ ziòâ nebalsoðu par nodoðanu komisijâm un uzskatu, ka lîdzîgi domâjoðos varu aicinât darît tâpat. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Gundars Valdmanis, pie frakcijâm nepiederoðs deputâts.

G.Valdmanis (pie frakcijâm nepiederoðs deputâts). Prezidija pârstâvji! Padomes pârstâvji un tautas kalpi! Redziet, mums atkal parâdâs, cik pavirði mçs strâdâjam, ar steidzamîbu, nedomâsim, neapskatîsim pamatus jautâjumâ, par kuru lemsim. Interesanti, ka Latvijas Zemnieku savienîbas visredzamâkâ persona nespçja ar saviem kolçìiem Saeimâ sarunâties, un tikai apdomâjâs pçc tam, ne laicîgi. Un tâs nav varbût labi pamatotas maiòas, un varbût ir tâ, ka mums vajadzçtu tieðâm, un es domâju, ka vajadzçtu ðo likumprojektu un vairâkus citus likumprojektus dziïâk un pilnîgâk izstrâdât.

Redziet, mûsu it kâ personîgâs vçlmes un vçrtîbu sistçmas ir ïoti lîdzîgas. Bet mçs âtri atrodam, kâ to laivu griezt uz krasta pusi un braukt caur tâm krâcçm lejâ. Katrs turas pie savas pozîcijas. Bija visâ pasaulç saprasts, ka Krievijas rusifikâcijas programma Baltijâ bija nepieòemama, ka tâ bija genocîds, ka tas viss, kas ir visriebîgâkais un atïaujamais.

Un skat, "Latvijas ceïð" izmûrçja vienu pozîciju, ka ar 2002.gada beigâm visi, kas ðeit ir iebraukuði, var bût par pilsoòiem. Tagad tie, kas pret ðo pozîciju tik krasi cînîjâs, tagad saka, ka ðî pozîcija ir jâaizsargâ, to nevar mainît, un grib ar to uzvarçt vçlçðanâs.

Prezidents atnâk un pasaka, ka viòð arî grib skaïi ðeit uzstâties, arî kaut ko gût. Mani draugi Tautas saskaòas partijâ arî grib savam elektrorâtam kaut ko pateikt. Bet saprotiet, cik nepilnîgi mçs esam strâdâjuði. Man nâk tikai no vienas vietas Latvijâ aptauja, bet 2300 ìimenes — nepilsoòi — ir aptaujâti. No tiem 3/6 neredz savu nâkotni Latvijâ, bet redz to Rietumos. Arî daudzi latvieðu cilvçki tâdi ir. Divas treðdaïas neredz savu nâkotni Latvijâ un bûtu pat ar mieru braukt prom — atpakaï uz Krieviju, ja viòiem bûtu lîdzekïu. Viena sestdaïa saprot, ka viòi ðeit ir ilgi dzîvojuði, viòi ir integrçjuðies, viòiem ir ìimenes un radi, viòiem ðî vieta ir svçta, un, manuprât, viòiem varçtu dot pilsonîbu.

Bet tagad saprotiet, ka mûsu cienîjamâ Birznieces kundze, van der stûli un citi mums skaidro, ka, ja mçs darîsim visu, noturçsim ðo pozîciju, ko "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK mums uzspieþ tagad, tad mçs bûsim Eiropas Savienîbâ un ðîs 3/6 no ðiem nepilsoòiem, kas ðeit dzîvo, varçs brîvi braukt uz Parîzi strâdât vai uz Berlîni, viòi varçs patieðâm brîvi atstât mûsu zemi, un viòi mûs vairs netraucçs. Bet skat’, kas mums tagad ir jâdara! Mums ir jâkaitina tos cilvçkus. Tad, kad viòi aizbrauks uz Parîzi vai Berlîni, vai Londonu strâdât, viòiem bûs lielâka vçrtîba krievu valodai nekâ latvieðu valodai, vismaz darba devçju acîs. Un kâpçc tad viòus tagad spaidît? Kâpçc viòiem mâcît to latvieðu valodu, ja viòiem tâ neko nedos, pçc èetriem gadiem automâtiski pilsonîba ar ceïa naudu uz Londonu, ja patieðâm Eiropas Savienîba to grib. Bet saprotiet, kur ir tas genocîds pret mûsu tautu. Tas, ka mums tâ Eiropas Savienîba ir tikai tâls mîts un mums it kâ ðos cilvçkus ir jâuzòem pilsonîbâ nâkamo piecu gadu laikâ, tâ mums veidojas ðî divkopienu valsts. Jo ðie cilvçki negrib mâcîties. Mçs stâstâm visâdus iemeslus, ka tur ir grûti eksâmeni, ka tur ir 35 lati jâmaksâ. Bleíis! Tas cilvçks redz savu nâkotni internacionâlâ Eiropâ, un viòam ðîs sîkâs tautas valoda nav vajadzîga. Mçs nespçjam atrisinât ðo jautâjumu, ja mçs neskatâmies uz pamatiem.

Pamatâ ir viena starptautiska problçma, kas izriet no Otrâ pasaules kara un 50 gadus atpakaï to starptautiski risinâja. Citas zemes saprata, viòas uzòçma. Tâ arî es tiku uz Kanâdu, tâ citi no mums tika uz Angliju vai uz Vâciju. Pasaule nâca palîgâ, un tâ bçgïu jeb tâ kolonistu griba un vçlme tika pilnveidota. Bet mçs ðeit ar varu turçsim cilvçkus un mocîsim viòus ar to, ka, ja viòi neprot valodu, tad viòiem nav darba. Ja viòiem nav pilsonîbas, viòiem nebûs kaut kâdas tiesîbas. Mçs uzspiedîsim mûsu tautai to, ko mçs negribam. Mçs negribam, ka mûs izðíaida mûsu vçsturiski nelabvçlîgajam kaimiòam.

Bet mçs gribam, lai tie cilvçki, kuri ir mûsu aizbildniecîbâ, lai viòiem bûtu viss labâkais, lai mums bûtu tas gods, ka mçs neesam kaut kâdi faðisti vai boïðeviki, ka mçs neiznîcinâm, bet mçs palîdzam un sûtâm tâlâk pa ceïu. Es domâju, ka ðeit mçs visi varçtu vienoties, bet nç, mçs nedrîkstam atvçrt Pilsonîbas likumu, mçs nedrîkstam par to runât! Mums tauta ir jâdzen uz to aizu, kur rezultâts ir visiem slikts. Tikai visiem slikts. Ir jâsaprot, ka ðo dara tâdi spçki, kas strâdâ Sadarbîbas padomç vai kaut kur citur, kas mûsu tautai labu negrib. Un izskaidrojums ir tik vienkârðs.

Tâtad ðeit bija Eiropas parlamentârâs asamblejas pirmâ sçde, un ïoti skaidri mums skaidroja, ka ðîs ir iespçjamâs latvieðu problçmas un mçs tâs mâcçsim labâk risinât, bet risinâjumu rakstîja Birznieces kundze un Inkçna kungs. Amerika kungs mani no tribînes dzenâja, cik âtri vien var, un pie manis nâca cilvçki atvainoties, ka viòi ðâdu lietu nekad nav redzçjuði. Ko mçs ðeit darâm? Mçs tieði dzenam mûsu tautu uz iznîcîbu! Un nav tas vajadzîgs. Izdosim pasi, kura bûs derîga tanî dienâ, jeb pilsonîbu, kura bûs derîga tikai tanî dienâ, kad mçs tiekam Eiropas Savienîbâ. Tanî paðâ dienâ, kad tâ pase kïûs vçrtîga un tas cilvçks varçs braukt uz Parîzi.

Izdomâsim, kâ mçs rîkosimies ar tiem, kas nemâk latvieðu valodu un brauks ðeit strâdât. Varbût izdosim ðiem nepilsoòiem tiesîbas strâdât Vâcijâ jeb Holandç, kâ van der Stûls bûtu apmierinâts. Bet padomâsim pamatâ, ko mçs mçìinâm panâkt? Ja tie patieðâm ir cilvçki, tâ puse, kas grib braukt uz Eiropu, ja tie ir cilvçki, kuri ðeit ir tikai uz îsu laiku, lai viòi varçtu braukt tâlâk, tad mçs varbût varçtu viòiem dot kaut kâdu pagaidu palîdzîbu, lai viòi neizmirst, kâpçc mums viòiem dot sociâlo palîdzîbu, lai viòi strâdâ un pelna, un tad brauc prom! Bet tikai lîdz tam laikam, kamçr mçs bûsim Eiropas Savienîbâ, un tad lai viòi brauc prom! Un lai tas laiks bûtu ierobeþots, lai Eiropas Savienîba saprot savu uzdevumu, ka viòiem ir jânâk palîgâ, jo mçs esam jau darîjuði vairâk, nekâ var no mums prasît.

Es neizprotu, prezidenta kungs, kâpçc jûs mûs tik slikti internacionâlos forumos pârstâvat? Vai tad jûs nesaprotat, ka jûs esat no latvieðu tautas, ka mûsu tautas liktenis ir ïoti, ïoti apðaubâms ðodien? Jûsu motivâcijai ðodien ðeit es pilnîgi piekrîtu, bet fundamentâli ðis jautâjums, par kuru jums bûtu jâbût ar mieru, netiek risinâts.

Sçdes vadîtâjs . Godâtais Valdmaòa kungs! Vai nevarçtu jûs savu runu turpinât pçc pârtraukuma? Pçc piecâm minûtçm ir pârtraukuma laiks, pçc pârtraukuma jûs saòemsiet savu laiku.

G.Valdmanis. Es lûdzu kolçìiem pa ðo laiku padomât... (kaut ko vçl saka, bet Èepânis runâ reizç.)

Sçdes vadîtâjs . Godâtie kolçìi! Ir pienâcis laiks pârtraukumam. Lûdzu reìistrçties ar identifikâcijas kartîtçm! Rudzîða kungu es lûdzu nolasît reìistrâcijas rezultâtus. Kamçr tie tiek gatavoti, vârds paziòojumam Dzintaram Âbiíim par komisijas sçdi.

Dz.Âbiíis (LC). Cienîjamie kolçìi! No Izglîtîbas, kultûras un zinâtnes komisijas es aicinu jûs tûlît uz komisijas sçdi pçc reìistrâcijas.

Sçdes vadîtâjs. Vârds paziòojumam par komisijas sçdi Andrejam Poþarnovam.

A.Poþarnovs (TB). Augsti godâtie kolçìi! Sociâlo un darba lietu komisija lûdz sapulcçties ðajâ pârtraukumâ uz komisijas sçdi komisijas telpâs.

Sçdes vadîtâjs . Godâtie kolçìi, ðodien vienam no mûsu kolçìiem — Andrejam Naglim — paliek 55 gadi. Sveicam viòu! (Aplausi.) Lûdzu reìistrâcijas rezultâtu, Rudzîða kungs!

M.Rudzîtis (6.Saeimas sekretâra biedrs). Cienîjamie kolçìi! Nav reìistrçjuðies: Jânis Kalviòð, Juris Galerijs Vidiòð, Andris Tomaðûns, Ruta Marjaða, Jânis Lagzdiòð, Jânis Âbele, Çriks Zunda, Viktors Stikuts, Juris Kaksîtis, Ziedonis Èevers, Juris Celmiòð, Oïegs Deòisovs, Gundars Valdmanis, Janîna Kuðnere un Roberts Zîle. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Pârtraukums lîdz pulksten 11.00.

 

Sçdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekðsçdçtâjs Alfreds Èepânis.

Sçdes vadîtâjs. Godâtie kolçìi! Pârtraukums beidzies. Valdmaòa kungs, vai turpinâsiet savu runu? Lûdzu! Gundars Valdmanis, pie frakcijâm nepiederoðs deputâts. Lûdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijâm nepiederoðs deputâts). Prezidij! Kolçìi! Pusstunda mums ir bijusi, ko domât. Un es tâ biju cerçjis, ka mûsu prezidents Guntis Ulmanis tûlît lûgs vârdu un paziòos, ka viòð tomçr atradîs laiku ar vai bez papildinât budþetu, dziïi ieskatîties mûsu nepilsoòu jautâjumâ un risinâjumâ. Ka viòð savâks tâs aptaujas, ko pçc Ministru kabineta rîkojuma bija jâtaisa visâm paðvaldîbâm, kurâm bija ievçrojams nepilsoòu skaits, lai mçs zinâtu, ko tie cilvçki gribçtu, lai mçs varçtu to parâdît pasaulei un tiktu uz priekðu. Bet nu prezidenta kungs jau drîz atnâks pats un mûs pagodinâs ar savu klâtbûtni, un, prezidenta kungs, es tikko ierosinâju, ka varçtu jûs veidot kâdu komisiju, kas varçtu savâkt tâs aptaujas no tâm paðvaldîbâm, kurâm ir pçc Ministru kabineta likuma jâaptaujâ savus nepilsoòus. Lai mçs varçtu pasaulei pateikt, ko viòi îsti grib. Lai mçs nemaldinâtu viens otru. Ja jûs to izdarîtu, tad es apsolîtu Revîzijas komisiju iestâties, lai jûsu padomniekam Raimondam Paulam ðeit bûtu klavieres 7.Saeimas sçdçðanas laikâ, lai varçtu tautu iepriecinât. Bet varçtu jûs iepriecinât ar kaut ko konstruktîvu un pozitîvu. Mums tas ir svarîgs jautâjums. Mûsu tautai.

Un tad ir jautâjums — kurai valstij mçs piederam? Es saprotu, ka es piederu tai valstij, kas tika dibinâta 18.novembrî 1918.gadâ, kuru Vâcija okupçja. Bet es nekâdâ veidâ neizprotu, ka mana valsts bija tâ valsts, kas sadarbojâs ebreju tautas iznîcinâðanâ. Es gribçtu tanî jautâjumâ arî, prezidenta kungs, no jums tâlu distancçties. Mums ir viskautkâdi latvieði. Paliksim tîri latvieði! Neatðíaidîsimies ar tâdiem, kas ir ðâvuði þîdus jeb kalpojuði viòu ðauðanâ, un ne ar tâdiem, kas ir ðâvuði mûsu valsts iedzîvotâjus. Pie manîm nâk cilvçki, kas stâsta, ka tâds un tâds pat nesenais premjerministrs... (No zâles: "Runâ par lietu!")

Sçdes vadîtâjs. Valdmaòa kungs, man deputâti aizrâda, ka jûs nerunâjat par lietu, un pârmetumus saòemu es. Lûdzu runâjiet par apsprieþamo likumprojektu! Jums vçl ir 1 minûte un 40 sekundes.

G.Valdmanis. Labi. Paldies! Lieta, par kuru mçs runâjam, ir par dzîvesspçju, par darba spçju tiem pilsoòiem un tiem nepilsoòiem, kas dzîvo mûsu zemç. Pareizi, Èepâòa kungs? Es lûgtu, lai mçs apdomâtu nepilsoòu situâciju, ko viòi grib, ko mçs varam dot, un smagi apdomâtu, kas ir mûsu tauta. Jo es noraidu, ka mûsu tauta ir tas, kas runâ tikai latviski. Viòam ir jâmîl latvieðu tauta. Viòð nevar bût starp tiem, kas ir licis latvieðu jaunatni zem bçrziem tâpçc, ka viòi ir izteikuðies labi par leìionâriem. Viòi nedrîkst bût tie, kas ir tautu nolieguði un stâjuðies komunistu partijâ. Tie nav îstie latvieði. Mums ir jâdod prioritâtes tiem, kas ir cietuði savas latvietîbas dçï, kuriem nav bijis tâs darba iespçjas tâpçc, ka viòi nebija ar mieru stâties nomenklatûrâ un partijâ. Es gribçtu, lai mûsu valsts visaugstâkâ persona, mûsu tautas pârstâvis, veidotu darba grupu, kas îstenotu taisnîbu. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Ilmârs Biðers, Demokrâtiskâs partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Biðers (DPS). Cienîjamie kolçìi! Es negribu runât par ðo jautâjumu pçc bûtîbas. Es gribu runât par Satversmes un likumu ievçroðanu mûsu darbîbâ. Saeimai ir savas tiesîbas, bet citâm valsts institûcijâm, tajâ skaitâ Valsts prezidentam, ir arî savas tiesîbas, kuras ir nostiprinâtas mûsu valsts Satversmç. Viena no ðîm tiesîbâm ir nostiprinâta Satversmes 71.pantâ, kura nosaka, ka Valsts prezidentam ir tiesîbas prasît likumu otrreizçju caurlûkoðanu, kas ir pieòemts Saeimâ. Un kas ir likuma otrreizçja caurlûkoðana? Tâ ir likumprojekta vai likuma caurlûkoðana, kas notiek sadaïâ par likumprojekta izskatîðanu, nevis sadaïâ, kur mçs apsprieþam Prezidija priekðlikumus. Un kâ jânotiek ðai caurlûkoðanai, savukârt ir precîzi noteikts Satversmes Kârtîbas ruïïa 115.pantâ, ka, atkârtoti izskatot likumu, piemçrojami noteikumi par likumprojekta izskatîðanu treðajâ lasîjumâ. Un ðajos noteikumos arî paskaidrots. Tâtad ir jâbût atbildîgai komisijai, un ðai atbildîgajai komisijai ir jâdod mums priekðlikumi par termiòu. Un mums ðie termiòi ir jâapstiprina. Un pçc tam, kad ðajâ termiòâ tiks iesniegti priekðlikumi pie ðî likumprojekta un kad atbildîgâ komisija dos par tiem savu slçdzienu, tad mçs varçsim pieòemt galîgo lçmumu. Vai mçs ðos priekðlikumus pieòemsim, vai mçs viòus noraidîsim, un tâdâ veidâ mçs apstiprinâsim likumu iepriekðçjâ pieòemtajâ redakcijâ. Tâpçc es domâju, ka ðobrîd mums nebûtu jâizvçrð ðeit debates pçc bûtîbas, jo vçl jau nav nekâdu konkrçtu priekðlikumu. Mums tas ir jâatliek uz nâkoðo sçdi, kad mçs izskatîsim ðos iesniegtos priekðlikumus un atbildîgâs komisijas slçdzienu par to. Tâpçc es ierosinu, ka ðodien par atbildîgo komisiju noteikt to paðu iepriekðçjo komisiju, kas bija visu laiku atbildîga par ðo, tâ ir Sociâlo un darba lietu komisija. Un lûgt ðo komisiju iesniegt priekðlikumus par izskatîðanas termiòiem.

Sçdes vadîtâjs. Paldies, Biðera kungs, bet es gribu atgâdinât Kârtîbas ruïïa 115.pantu, kurð nosaka, ja Valsts prezidents Satversmes 71.panta kârtîbâ ir prasîjis likuma otrreizçju caurlûkoðanu (tas ir noticis), tad Saeima nâkamajâ sçdç lemj par Valsts prezidenta motivçto iebildumu nodoðanu komisijâm, nosakot atbildîgo. Biðera kungs, visi deputâti, kuri ir pieteikuðies debatçs, un debatçs tagad ir pieteikuðies vçl septiòi, uzskata, ka viòi runâ par likumprojekta nodoðanu komisijâm. Par ko viòi runâ faktiski, tas ir viòu sirdsapziòas jautâjums.

Tâtad nâkamais runâs deputâts Juris Vidiòð, apvienîbas "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK frakcija.

J.G.Vidiòð (TB/LNNK). Augsti godâtais prezidenta kungs! Cienîjamie kolçìi! Pagâjuðajâ reizç, kad bija balsojums par ðo 38.pantu, es balsoju par. Un kâpçc es balsoju par? Cienîjamais prezidenta kungs! Es savâ dzimtenç jûtos ik dienas diskriminçts. Es vakar biju valodas komisijâ Valsts valodas inspekcijâ, un es dabûju ðâdus tâdus materiâlus, ar ko es gribçtu deputâtus iepazîstinât. Firma "Universal" krieviem piedâvâ "arendu" un remontu, "remont kvartir, narezku stekla" un tâ tâlâk. Pat viena kaut kâda mistiska organizâcija, es atïauðos nolasît krievu valodâ, raksta ðâdâ veidâ: "Podumaj o sebe! Oèistka orgaòizma ot ðlakov, iòdividuaïnij kontroï vesa. Zvoòite sevodòa." (No zâles: "Lûdzu tulkojumu!") Cienîjamie! Lamberga kungs, varbût jums Emsis varçtu iztulkot.

Otrkârt, mâju pârvaldes SIA "Çka centrs" ðâdus paziòojumus izplata tikai krievu tautieðiem, krievu tautîbniekiem. Kur viòi var un cikos griezties un tâ tâlâk. Tas pats notiek ar "domovlaìeïec" Potapovu. Tas atrodas Kalniòa ielâ 4. Tas nu nekas, ko viena namu pârvalde dara. Dievs ar viòu! Bet ja tâda solîda organizâcija kâ "Lattelekom" man atsûta "anaïiz razgavorov" un "kak ðíitatj ðíot za informacionnije uslugi", tad, cienîjamais Ulmaòa kungs, es jûtos tomçr diskriminçts. Ja es ieeju veikalâ un ja man neatbild latvieðu valodâ, bet krievu valodâ, lai gan Valodas likums nosaka, ka viòai jâatbild latvieðu valodâ, tad es arî jûtos diskriminçts.

Man nav saprotama ðî histçriskâ un neadekvâtâ krievu preses reakcija uz mûsu pieòemto labojumu. Un tâpat man nav îsti saprotams atseviðíu mûsu deputâtu atbalsts ðiem neadekvâtajiem uzbrukumiem. Pirmais arguments bija tâds, ka krievu prese paziòoja, ka tûkstoðiem un simtiem cilvçku taps izmesti uz ielas. Jautâjums ir — kâpçc viòi taps izmesti uz ielas? Tâtad viòi nejûtas droði par to, ka viòi ievçro Valodas likumu. Un tâtad, respektîvi, tie ir potenciâli likuma pârkâpçji. Un tâdçï, prezidenta kungs, man ðíiet neargumentçta jûsu ðî likuma atgrieðana atpakaï. Jo principâ ar ðo likuma atgrieðanu atpakaï jûs aizstâvat likuma pârkâpçjus. Un man liekas, ja mçs gribam veidot, pçc jûsu vârdiem sakot, saskanîgu pilsonisku sabiedrîbu, tad tâ nekad nebûs tâda, ja mûsu sabiedrîbâ bûs likuma pârkâpçji un ja man ârpus ðî likuma kaut ko uzspiedîs darît ne to, ko es gribu. Otrais arguments, kas bija krievu presç izskançjis, tas ir, ka ðîs likuma normas izsauks kukuïdoðanas un kukuïòemðanas lavînu. Cienîjamais prezidenta kungs! Es kukuli dotu, ja es bûtu tâdâ situâcijâ, tikai tâdâ gadîjumâ, ja es pârkâptu likumu. Ja es likumu ievçroju un ja es atbilstu likumam, man nekâdas vajadzîbas nav nekam dot kukuli. Tâtad principâ ðie krievu preses izteikumi apriori jau atzîst, ka tieðâm milzîgi liela daïa ðo cilvçku neprot valsts valodu. Un ja mçs gribam turpinât ðo taktiku, ka likumpârkâpçjam rada siltumnîcas apstâkïus, tad, prezidenta kungs, mçs tieðâm nekad nesasniegsim to jûsu nosprausto mçríi par saskanîgu pilsonîbas sabiedrîbas veidoðanu.

Krievu presç vçl bija izskançjusi tâda argumentâcija, ka tagad nu tikai sâksies valodas terors. Tas "SM Segodòa". Valodas terors var sâkties tikai pret likumpârkâpçjiem, bet nevis likuma ievçrotâjiem. Ja tu zini 3. vai 1.pakâpç valsts valodu, kâ to nosaka Ministru kabineta noteikumi, atvainojiet mani, man nav jâbaidâs ne no viena valodas inspektora. Ziniet, daþreiz rodas man tâdas nelabas pârdomas, cik tâlu mçs varam iet, izdabâjot nepilsoòu vçlmçm, izdabâjot viòiem un katrreiz piekâpjoties Valodas likumam, katrreiz paplaðinot iespçjas viòiem iegût Latvijas pilsonîbu. Man rodas, prezidenta kungs, tâds priekðstats, varbût tas, protams, ir maldîgs... tie cilvçki, kuriem ir dotas iespçjas naturalizçties, bet kuri negrib to darît, ka tagad jûs pilnîgi ar varu velciet, uzspieþiet viòiem, viòu bçrniem Latvijas pilsonîbu. Tas, ko mçs iepriekð noraidîjâm. Mçs neïaujam cilvçkam pçc 16 gadu sasniegðanas brîvi izvçlçties, ko viòð îsti grib, jo mçs jau paðâ sâkumâ viòiem nosakâm, ka viòiem jâbût Latvijas pilsoòiem.

Es savâ... ja es bûtu tas civilokupants jeb migrants, es sâktu kliegt Strasbûras tiesâs par to, ka ðeit notiek cilvçktiesîbu pârkâpumi visrupjâkâ veidâ, uzspieþot man Latvijas pilsonîbu un neïaujot man izvçles brîvîbu. Ziniet, daþreiz ir tieðâm skumji, Ulmaòa kungs. Mçs esam bçrnîbu pavadîjuði vienâ vietâ Krasnojarskas novadâ, un, ja jûs atceraties, kâdâ veidâ mûs iemâcîja krievu valodu, es, protams, neesmu piekritçjs tam, ka mums bûtu tâdâ paðâ veidâ jârîkojas. Bet katrâ ziòâ ir pagâjuði jau septiòi gadi, kopð pieòemts Valodas likums. Valsts pietiekoðus lîdzekïus deva ðiem cilvçkiem apgût valsts valodu. Ja viòi to nav izdarîjuði, tâ ir viòu vaina. Un, ja ir kâdam kâda vaina, tad par to, protams, ir paðam arî jâmaksâ un jâatskaitâs. Ja viòi tâ gribçtu integrçties mûsu sabiedrîbâ, tad viòi sen bûtu to izdarîjuði. Protams, Ulmaòa kungs, es jums pilnîgi piekrîtu, ka ðis likums neatrisina visas kardinâlâs problçmas. Varbût tieðâm tâ ir ielâpu lâpîðana. Bet es uzskatu, ka labâk bût ielâpam, nevis caurumam. Un, ja mçs to ielâpu esam jau uzlikuði, es domâju, ka tam tur vajadzçtu stâvçt. Tad, kad mçs pieòemsim Valsts valodas likumu, mçs visu ðo lietu varam pârskatît. Un es esmu vienîgi ïoti priecîgs par to, ka jûs, cik es noprotu no jûsu tâs vçstules, ko jûs esat mums atsûtîjuði, esat par stingru Valsts valodas likumu. Un ar to es jûs apsveicu. Paldies par uzmanîbu!

Sçdes vadîtâjs. Godâtie kolçìi, izskatîsim desmit deputâtu priekðlikumu, apsprieþot ðâ jautâjuma "Grozîjumi Darba likumu kodeksâ" nodoðanu komisijâm, noteikt debaðu laiku 5 minûtes pirmo reizi un 1 minûti otro reizi. Vai kâds vçlas runât par vai pret ðo iesniegumu? Nevçlas. Vai ir kâdam iebildumi? Arî nav. Varam uzskatît, ka esam vienojuðies. Paldies! Nâkamais runâs Antons Seiksts, frakcija "Latvijas ceïð".

A.Seiksts (LC). Godâtais Valsts prezidenta kungs! Godâtais Saeimas priekðsçdçtâja kungs! Un godâtie kolçìi! Man nevienu brîdi nav bijuðas ðaubas par to, ka nobalsotâ priekðlikuma iesniedzçji ir vadîjuðies no vislabâkajâm domâm, un daudz ko, par ko runâja deputâts Vidiòa kungs, es varu apstiprinât, ka tâ ir patiesîba. Man ir bijuðas vairâkas sarunas ar lielu uzòçmumu kadru pârvalþu priekðniekiem, kuri saka, ka darbinieki valodu nezina pat tâdâ lîmenî, lai varçtu parakstîties par darba droðîbas jautâjumiem, un kurð nesîs atbildîbu, ka ðis darbinieks kïûs invalîds? Bet jâ, es arî, starp citu, piekrîtu, ka Valodu likums darbojas slikti. Bet, godâtie kolçìi! Priekðlikuma iesniedzçji pçc manas visdziïâkâs pârliecîbas ar labu ideju ir trâpîjuði nepareizajâ mçríî. Ðâdâ redakcijâ, ðim pantam darbojoties, tiks sasniegts nevis mçríis aizsargât latvieðu valodu vai izplatît tâs darbîbas sfçru, bet tiks sasniegti pavisam citi mçríi, tâdi mçríi, kurus, es ceru, nemaz negribat sagaidît, proti, pçrkamîba, korupcija un viss pârçjais. Ðobrîd man "Rîgas siltuma" kadru pârvaldes priekðnieks râdîja lapas, kur darbinieki nâk ar pirktâm apliecîbâm. Tad jau ir jâsoda atestâcijas komisijas, kuras uz 80%... viòð teica tâ, ðis te kungs man, ka no simt apliecîbâm, kuru îpaðnieki nezina valodu, apmçram 20% ir pirktâs aiz stûra, un pârçjâs ir izdotas apstâkïos, kad cilvçks nezina valodu. Tâpçc, manuprât, ïaunuma cçlonis ir cits.

Un ðâdâ redakcijâ es nevarçtu balsot un es arî nebalsoju, un ðâdâ redakcijâ ðo pantu atstât nevar. Es negribçtu piekrist tiem, kas Valsts prezidenta motivâcijas vçstuli uzskata par nepamatotu. Mani ðî vçstule pârliecina. Es aicinu deputâtus balsot par nodoðanu komisijâm, un, ja ðis balsojums ir pozitîvs, es ïoti lûdzu kâ vienu no komisijâm nozîmçt arî Cilvçktiesîbu un sabiedrisko lietu komisiju. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Viesturs Boka, Demokrâtiskâs partijas "Saimnieks" frakcija.

V.Boka (DPS). Augsti godâtais Prezidij, cienîjamie kolçìi! Te izskançja argumenti par vienreiz pieòemtiem lçmumiem un to atkârtotu grozîðanu, es tomçr gribçtu vçrst jûsu uzmanîbu, ka reizçm mçs arî kïûdâmies savâ attieksmç pret to, ko mçs nobalsojam. Un viens no piemçriem ir arî ðîsdienas jautâjums, ko mçs izskatîjâm. Samçrâ lielâ vienprâtîbâ atbalstîjâm Enerìçtikas likumu, tajâ paðâ laikâ neiedziïinoties lietas bûtîbâ, ka ir vienota likumu pakete, noraidîjâm grozîjumus likumâ "Par uzòçmçjdarbîbas regulçðanu enerìçtikâ". Tâ bûtîbâ ir viena un tâ pati problçma.

Un tagad par lietu. Tâtad mçs izskatâm grozîjumus Darba likumu kodeksâ. Mçs atkal ðeit nerunâjam par Pilsonîbas likumu, mçs nerunâjam par Valodu likumu. Mçs runâjam par Darba kodeksu. Un es nekâdâ gadîjumâ atkal negribçtu ðeit pieïaut tâdu diskusiju par tâdâm morâlâm kategorijâm kâ piekâpðanâs, izdabâðana un tâ tâlâk. Mçs izskatâm likumprojektu, kas skar visu sabiedrîbu, visus tâs locekïus un ârkârtîgi lielu cilvçku kopu. Tie ir ârkârtîgi delikâti jautâjumi. Un runât par tâdâm kategorijâm kâ piekâpðanâs un izdabâðana, tâ ir nepârprotama pâreja uz spçka pozîcijâm ðajâ diskusijâ, un nezin vai tas bûtu parlamenta uzdevums. Tâpat es negribçtu, lai ðajâ diskusijâ mçs atsauktos uz kâdiem avîþu rakstiem, uz piedzîvojumiem bçrnîbâ vai uz katra deputâta piedzîvojumiem veikalâ. Arî tas nav parlamenta cienîgs arguments.

Jautâjums ir arî tâds, ka te skançja epiteti, kâ histçriska reakcija, neadekvâta reakcija, daþi pat pieminçja atkal vârdu "okupâcija" un "okupanti". Cienîjamie deputâti! Runâsim par lietu un runâsim par ðodienas situâciju. Runâsim par Darba likumu kodeksu un runâsim par likumu, un par ðî likuma realizâciju. Es pilnîgi piekrîtu tam, ka latvieðu valoda Latvijâ ir svçta lieta un tas ir jâdara. Vai tas ir jâdara, ðî valodas mâcîðana, ar atlaiðanu no darba, vai tas ir jâdara ar pâratestâciju valodas zinâðanâs, tie ir atkal jau konkrçti jautâjumi, par kuriem mçs varam runât, kâ realizçt. Un ja ir parâdîjuðâs neskaidrîbas ðajâ likumâ, par to mçs arî, starp citu, runâjâm ar "Tçvzemei un Brîvîbai" frakcijas atseviðíiem deputâtiem, ka neskâdç pieslîpçt ðî likuma normas, lai tâs varçtu normâli realizçt. Ðeit jau neiet runa par kaut kâdiem kontrargumentiem, ka mçs strîdamies principâ. Runa ir par to, ka radît sabiedrîbai pieòemamu ðo normâlo Valodu likumu un normâlu Darba kodeksu, lai tas ir pieòemams sabiedrîbai kopumâ. Un tâpçc es domâju, ka arî, teiksim, konkrçti uzskaitot, lai ðîs neskaidrîbas nebûtu, konkrçtâs profesijas un konkrçtâs prasîbas, par ko ðeit iet runa, tas absolûti neskâdç.

Un es tieðâm aicinu nodot ðo likumu Sociâlo un darba lietu komisijai, kura to varçtu vçlreiz pârskatît, jo tas skar Darba kodeksu, es atkârtoju, Darba kodekss tas ir, un, vçlvienreiz pârskatot ðîs normas, mçs pie tâ atgriezîsimies, un es domâju, ka attieksme ðajâ zâlç jau râda arî to, ka tomçr ðie viedokïi atðíiras. Un es domâju, ka paldies Valsts prezidentam, ka viòð to ir atgriezis, jo steiga ðâdâ delikâtâ jautâjumâ no spçka pozîcijâm ir galîgi nepieòemama. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Pçteris Tabûns, "Tçvzemes un Brîvîbas"/LNNK frakcija.

P.Tabûns (TB/LNNK). Cienîjamie kolçìi! Mani pârsteidz to deputâtu sacîtais, kuri saka, ka izdarîtie grozîjumi Darba likumu kodeksâ esot nepieòemami. Bet mçs taèu pavisam nesen apspriedâm tos ðeit Saeimâ. Kâpçc tad jûs nenâcât tribînç, Bokas kungs un Seiksta kungs, un nepârliecinâjât mûs par to? Vajadzçja kâpt tribînç, pârliecinât deputâtus, un deputâti bûtu nobalsojuði attiecîgi. Bet jûs to nedarîjât.

Un atjçdzaties tikai tagad. Nu labi, ka atjçdzaties. Jûs domâjat, ka tas ir labi. Bet, Bokas kungs, jûs pârmetat tiem, kuri atgâdina okupâciju. Es gribçtu teikt, vai tad jûs jau tâpat kâ Golubova kungs domâjat, ka okupâcijas nebija? Un ka deokupâcija ðeit nav veicama? Seiksta kungs teica, ka esot trâpîts nevietâ ar ðiem labojumiem. Es domâju, ka tieði otrâdi. Trâpîts tieði vietâ. Ðis likums ir vairâk nekâ korekts. Iestrâdâta norma, kolçìi, kas paredz, kâ realizçt ðobrîd spçkâ esoðo Valodu likumu un topoðo Valodas likumu. Norma, kas liks, kas dos iespçju realizçt ðo Valodu likumu vai topoðo Valodas likumu, kas ðobrîd diemþçl, lai cik tas skumîgi bûtu, ir tikai deklarâcijas formâ. Bet diemþçl netiek pildîts. Tâpçc, lûk, mçs esam nonâkuði pie ðîs bçdîgâs situâcijas. Netiek pildîts esoðais Valodu likums, un droði vien vçl vairâk, ja ðâda attieksme bûs, netiks pildîts Valodas likums, kurð top daudz stingrâks nekâ ðobrîd esoðais.

Cienîjamie kolçìi! Kâ jûs domâjat? Vai ðie cilvçki, kas, neprotot valodu, kaut kâdu mahinâciju veidâ ieguvuði apliecîbas un neprot runât latvieðu valodâ, vai viòus vajadzçtu saukt pie kârtîbas vai ne? Ja viòi ir nopirkuði no blçþiem apliecîbas par valodas eksâmena nokârtoðanu, un apliecîbas, es atgâdinu, nopçrkamas par astoòiem latiem, varbût pat lçtâk jau, vai ir mums tiesîbas un vai ir mums veids, kâdâ mçs varçtu saukt pie kârtîbas ðos likuma pârkâpçjus? Likuma pârkâpçjus. Es domâju, ka jâ. Tas ir mûsu uzdevums, un tieði ðis likums arî paredz to, lai mçs varçtu beidzot saukt pie kârtîbas tos, kuri neciena valodu, kuri, es atkârtoju, kaut kâdu mahinâciju rezultâtâ ieguvuði ðîs apliecîbas, bet latviski runât neprot un negrib. Un es piekrîtu Vidiòa kungam, kurð teica, ka viòð tiek diskriminçts savâ valstî. Es arî tieku diskriminçts savâ valstî, jo es aizvien esmu spiests, man uzspieþ, un ne tikai man, simtiem un tûkstoðiem latvieðu cilvçku tiek uzspiests runât divâs valodâs. Toties krievvalodîgajiem ðeit sabraukuðajiem — tikai vienâ valodâ. Viòð var turpinât dzîvot ðeit un runât, un ieòemt amatus, un viss ir kârtîbâ. Es domâju, ka ðâda diskriminâcija nedrîkst turpinâties.

Es brînos, ka latvieðu cilvçki un arî daudzi deputâti diemþçl aizmirst pavisam neseno pagâtni, ðos 50 drausmîgos okupâcijas gadus. Kâ jûs tik vienkârði aizmirstat? Bet ir cilvçki...

Sçdes vadîtâjs. Tabûna kungs, 5 minûtes ir pagâjuðas jau.

P.Tabûns. Es atvainojos. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Ludmila Kuprijanova, Demokrâtiskâs partijas "Saimnieks" frakcija.

L.Kuprijanova (DPS). Augsti godâtais prezidenta kungs! Cienîjamie kolçìi! Es arî aicinâtu jûs apspriest jautâjumu pçc bûtîbas un runât par likumprojekta "Grozîjumi Darba likumu kodeksâ" nodoðanu komisijai. Es gribçtu pievçrst jûsu uzmanîbu pantam, ka tie, kas ir pret ðî likuma caurskatîðanu atkârtoti, nepievçrð uzmanîbu, kas ir Valsts prezidenta vçstulç, tas ir 35.pants, kur ir tieði otrâdi diskriminâcija, jo viena no priekðrocîbâm palikt darbâ pie ðtatu samazinâðanas ir dota cilvçkiem, kam ir ðîs valodas apliecîbas, un to var vienreizçji tulkot tâ, ja ir cilvçks, kam ir latvieðu valodas skola, viòam nav latvieðu valodas apliecîbas, un tajâ paðâ laikâ ir tas, kas ir ieguvis apliecîbu, kârtojot eksâmenus, tad priekðrocîba ir palikt darbâ tam, kas ir nokârtojis eksâmenus. Varbût, protams, ðajâ gadîjumâ iesniedzçja no "Tçvzemei un Brîvîbai" tâ gribçja pasvîtrot to cienîbu pret cilvçkiem, kas ir godîgi nokârtojuði valodu, tad es vienkârði pievçrðu jûsu uzmanîbu, kâdçï Valsts prezidenta ziòojumâ ir pieminçts arî ðis pants.

Un tâdçï, lai patieðâm nekavçtu laiku, es aicinâtu tomçr runât pçc bûtîbas un gribçtu pievçrst jûsu uzmanîbu tâdam faktam, ka nav ðobrîd valstî reglamentçti dokumenti, kur bûtu pateikts par tâm strâdâjoðo profesijâm un kategorijâm, kurâm ir valodas prasme vajadzîga tâdâ vai citâdâ pakâpç, tâdçï man ðíiet, ka ðis likums juridiski precîzi vispâr nav realizçjams, pat ja tas tiek negrozîts no mûsu puses, tâdçï es aicinâtu ðo likumu atdot atpakaï Sociâlo un darba lietu komisijai, un es bûtu priecîga, ja pievienotos arî Cilvçktiesîbu komisija, ko Seiksta kungs lûdza, mçs atbalstâm. Ðobrîd es gribçtu arî aicinât dot minimâlu termiòu priekðlikumu iesniegðanai un izskatît jau nâkoðceturtdien vçlreiz treðajâ lasîjumâ, bet to mçs acîmredzot lemsim atseviðíi, tâdçï es aicinâtu, ja vçl kaut kas nav pateikts no tribînes, to pateikt, varbût pârçjiem neturpinât ðîs debates un balsot par nodoðanu komisijâm. Paldies!

Sçdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekðsçdçtâja biedrs Aigars Jirgens.

Sçdes vadîtâjs. Paulis Kïaviòð, LZD, KDS frakcija.

P.Kïaviòð (LZS, KDS). Augsti godâjamais Valsts prezidenta kungs! Cienîjamie kolçìi! Ja jau mums vispâr ir ðeit jâizðíiras par nodoðanu komisijâm, tad es saprotu, ka ir divas iespçjas — nodot vai nenodot. Ja ðîs iespçjas ir. Un, ievçrojot to, ka ðis likums nav tapis steigâ un ka pie tâ ir strâdâts, un trîs lasîjumos balsots, uzskatu, ka tas ir pietiekami labi izstrâdâts un to varçtu pieòemt tâdu, kâds tas ir, tas nozîmç sûtît vçlreiz mûsu Valsts prezidenta kungam izsludinâðanai. Ja runâjam par izðíirðanos — nodot vai nenodot, tad ir tas arî jâpamato, un es to vçlos îsi darît.

Ðis demogrâfiskais stâvoklis Latvijâ nav nejauðîba, tâ nav bijusi normâla cilvçku plûsma kâ, piemçram, kad emigrçja uz Amerikas Savienotajâm Valstîm cilvçki, brîvi cilvçki nekâ nevirzîti, izvçlçjâs citu dzîves vidi, izvçlçjâs citu valodu un tâ tâlâk. Ðis stâvoklis, kâdâ atrodas Latvijas valsts, ir mçrítiecîgi un apzinâti virzîts visus 50 okupâcijas gadus, un ðeit ir sadurðanâs ar okupâcijas sekâm, vai mums patîk vai nepatîk. Un, ievçrojot to, ka septiòu gadu laikâ ðeit dzîvojoðie cilvçki nespçj jeb tas nozîmç negrib iemâcîties latvieðu valodu, lai varçtu vismaz pieticîgi atbildçt latvieðu valodâ iestâdç, uzòçmumâ, veikalâ, tad tas nozîmç, ka ir spçki, kas grib mums ðo stâvokli uzspiest, ieskaitot mûsu draugus ârzemçs, kas nesaprot, neizprot, ka ðeit ir darîðana ar mçrítiecîgi radîtu demogrâfisko situâciju. Un, ja vçl ðis stâvoklis bûtu ildzis desmit gadus, mçs bûtu tieðâm mazâkumtautîba savâ zemç. Tâdçï ðis likums, kas ir vienreiz gâjis cauri mûsu apspriedçm, ir lietojams, nevienu neapdraud, tas tikai dod iespçju to îstenot, un tiem, kas vçlas ðeit tieðâm dzîvot un palikt, dod pamudinâjumu nopietnâku attieksmi ieòemt iepretî latvieðu valodai un attiecîgi izðíirties. Nevienu mçs negribam ðeit ar varu paturçt vai naturalizçt ar varu, tas nav nepiecieðams, bet, no otras puses, nevajadzçtu arî visâdus argumentus mçìinât izteikt, kâ ðodien dzirdçju, pat nepatiesus, it kâ visi Vâcijâ dzimuðie esot dabiski Vâcijas pilsoòi, tâdus nevajadzçtu lietot un nest ðeit, es zinu, kâ tas ir, mani bçrni un mani mazbçrni, kas ir Vâcijâ dzimuði, nav automâtiski Vâcijas pilsoòi, nebija, un mçs varçjâm pieòemt vai nepieòemt Vâcijas pavalstniecîbu, bet mçs pratâm visi ðîs zemes valodu. Paldies par jûsu uzmanîbu, es aicinu ðo likumprojektu tâlâk neskart, bet sûtît vçlreiz Valsts prezidentam izsludinâðanai.

Sçdes vadîtâjs. Inese Birzniece, frakcija "Latvijas ceïð".

I.Birzniece (LC). Augsti godâtais Prezidenta kungs! Prezidij un deputâti! Es gribu apsveikt prezidenta Ulmaòa rîcîbu ðajâ jautâjumâ un viòa drosmi, jo es piekrîtu, kâ Valsts prezidents raksta ðajâ dokumentâ, uzskatu, ka valsts valodas pozîcija jânostiprina, izstrâdâjot tâdu valsts valodas likuma koncepciju, kas veicinâtu saskanîgas pilsoniskas sabiedrîbas veidoðanos. Kâ jûs zinât, mums ðajâ Saeimâ ir valsts valodas likumprojekts, pie kâ tiek strâdâts. Ðis bûtu tas pareizais virziens, kur var ielikt gudrâs domas, kâ vajag realizçt pozitîvi valsts valodas realizçðanu ðajâ valstî un kâ to îstenot. Tad vçl kaut kas vairâk ir vajadzîgs un daudz vairâk ir vajadzîgs ðajâ valstî. Mums ir vajadzîgs izstrâdât valdîbas un valsts koncepciju par cittautieðu integrâciju Latvijâ gan valodas ziòâ, gan citâs jomâs, nesadrumstalot atseviðíu mçìinâjumu kaut ko it kâ stingrâku pataisît. Mums ir vajadzîga vienoðanâs, kâdu Latviju mçs gribam redzçt pçc desmit gadiem. Un tad îstenot ðo plânu ar pakâpenisku, pilnveidîgu plânu, kâ ðo mçríi sasniegt. Mums nav vajadzîga îstermiòa, vienas dienas politika, kas grib redzçt savu vârdu visâs avîzçs nâkoðâ dienâ. Mums vajag ilgtermiòa valstisku domâðanas politiku, mums nevajag politiku, kas mçìina paturçt kâdu iedzîvotâju grupu kâ íîlnieku, lai uzlabotu savu reitingu un savu politisko partiju reitingu. Lai viòi bûtu tie îstie latvieði, lai viòi bûtu tie îstie aizsargi latvieðu tautai uz citu rçíina. Jo es gribu atgâdinât, varbût viena daïa deputâtu vçl nav izlasîjuði Satversmç, ka 2.pantâ ir rakstîts — Latvijas valsts suverçnâ vara pieder Latvijas tautai, tur nav rakstîts latvieðu tautai, latvieðu tauta ir lielâkâ daïa no Latvijas tautas, bet nav vienîgâ daïa. Es atbalstu, ka vienîgai valsts valodai Latvijâ ir jâbût latvieðu valodai, es neatbalstu otru oficiâlu valsts valodu, un parasti, kad Ozoliòa kungs runâ, es nekliedzu viòam pretî, es lûdzu elementâru uzvedîbu, es redzu, ka tas nav arî iespçjams ðajâ jaunajâ zâlç no daþiem deputâtiem.

Bet es ticu, ka mçs tiksim daudz tâlâk uz priekðu un varçsim âtrâk realizçt latvieðu valodu kâ Latvijas valsts valodu ne tikai de jure, bet arî de facto ar pozitîvo veicinoðo pieeju, ar vienotu koncepciju, tâ daudz vairâk panâks, nekâ lietojot arvien stingrâkus, represîvâkus mçrus un pieeju.

Un Tabûna kungs bija ïoti izbrînîts, kâ prezidents var atgriezt kaut ko, ko Saeima ir pieòçmusi, tad viòam vajag lasît Satversmç 71.pantu, kur prezidentam ir iedotas tâdas tiesîbas — izvçrtçt ar vçsu prâtu Saeimas pieòemto likumprojektu. Mçs neesam vienîgâ likuma diktatûra, paldies Dievam. Interesanti, bet arî man ir ïoti skumji ðodien lasît "Dienâ" pirmajâ lappusç — Igaunija vienojâs par cittautieðu integrâciju, un kas tur parâdâs? Igaunijas valdîba otrdien apstiprinâja Igaunijas valsts intergrâcijas pamatnostâdnes, kâdiem ir jâbût virzieniem nâkotnç, igauòiem tas nozîmç nâcijas saglabâðanas garantijas, bet cittautieðiem pârliecîbu par to, ka Igaunijas valdîbas politika nav vçrsta uz izstumðanu vai asimilâciju. Vai mçs nevaram iemâcîties kaut ko no mûsu gudrâs kaimiòtautas, kam tikai varbût ir viens miljons, viòi ir vçl mazâk ir nekâ mçs, bet kaut kâ viòi mâk gudrâk un valstiskâk domât. Man tieðâm ir þçl, ka mçs nevaram vçl lîdz ðim brîdim atrast ðâdu lielâku, plaðâku domâðanu, kâdu Latvijas valsti mçs gribam veidot pçc desmit gadiem, un vienotu plânu. Es gribçtu teikt visiem runâtâjiem ðodien, kas runâja it kâ pret ðo likumprojekta otrreizçju izskatîðanu, vai jûs tikpat kritizçtu igauòu kolçìus un skatîtos acîs, un tikpat asi teiktu, ka viòi ir igauòu tautas nodevçji? Man bûtu interesanti zinât, vai viòi to darîtu, tâdçï es atbalstu otrreizçju caurskatîðanu un gribçtu vçl caurskatît Juridiskajâ komisijâ, kâ arî vçl vienâ komisijâ, kas izskatîtu ðo likumprojektu. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Kârlis Leiðkalns, frakcija "Latvijas ceïð".

K.Leiðkalns (LC). Jûsu ekselence, Valsts prezidenta kungs! Godâtais Prezidij! Godâtie deputâti! Manuprât, mçs strîdamies drusciò par citu, un es varbût citâdi kâ daþi citi izprotu Satversmes 71.pantu, kas dod Valsts prezidentam ekskluzîvas tiesîbas nodot otrreizçjai caurlûkoðanai jebkuru likumprojektu, protams, ar atrunâm par steidzamîbas kârtu un tamlîdzîgu pieòçmumu, un Saeimai, patîk mums vai ne, ðis priekðlikums ir jâizskata. Ja mçs runâjam par Kârtîbas ruïïa 115.pantu, tad man jâteic, ka Saeima nâkamajâ sçdç lemj par Valsts prezidenta motivçto iebildumu nodoðanu komisijâm, nosakot atbildîgo komisiju, tâtad es uzskatu, ka ðobrîd mums ir tiesîbas tikai noteikt atbildîgo komisiju un termiòu. Nç, Biðers tieði to arî nepateica, Lagzdiòa kungs, un tâpçc es uzkâpu ðeit, lai pateiktu, un es saprotu, ka ðîs prezidenta tiesîbas ir gandrîz jebkurâ vienpalâtu parlamentâ, dodot prezidentam otrâs palâtas tiesîbas bremzçt steigâ pieòemtus likumus.

Protams, es atbalstu paðreizçjo labojumu Darba likumdoðanas kodeksâ, gribu iebilst Seiksta kungam, ka ðis labojums neaizsargâ latvieðu valodu, bet aizsargâ likumu, nosakot sankcijas par tâ pârkâpðanu. Un domâju, ka ðobrîd vienîgais motîvs balsoðanai varçtu bût, kura komisija ir atbildîgâ, un termiòð, kâdâ likums otrreiz caurlûkojams, vienîgais motîvs balsoðanai. Ja mçs balsojam par nodoðanu komisijâm vai nenodoðanu, tas nozîmç, ka tûlît nâkamajam balsojumam jâbût caurlûkoðanai bez komisijâm. Tâtad mums jâbalso jau ðîsdienas sçdç ar nâkamo balsojumu, vai likums ir atstâjams esoðâjâ redakcijâ vai pârskatâms no jauna. Paldies par uzmanîbu!

Sçdes vadîtâjs. Aleksandrs Kirðteins, Latvijas Nacionâlâs Reformu partijas un Latvijas Zaïâs partijas frakcija.

A.Kirðteins (LNRP, LZP). Godâjamais prezidenta kungs! Godâjamie deputâti! Es vienmçr esmu apbrînojis deputâtus, kas tik profesionâli savu tehnisko nevarîbu, slinkumu un neizdarîbu cenðas attaisnot ar savu milzîgo patriotismu un okupâcijas sekâm.

Pirmkârt, ir jâpasaka godîgi, ka ðis likumprojekts "Par grozîjumiem Latvijas Darba likumu kodeksâ" ir ïoti vâjð, un es uz to aizrâdîju jau pagâjuðajâ reizç, tas nav saskaòots ar veselu virkni likumprojektu un likumu, kurus Latvija jau ir pieòçmusi, tas nav saskaòots ar Eiropas lîgumu un tas nav saskaòots ar daþiem Ministru kabineta noteikumiem. Nekas absolûti mûs netraucç to pieòemt ðeit un komisijâ vçlreiz izskatît tikpat âtri.

Otrs. Es gribu aizrâdît, ka Latvieðu valodas likuma Latvijâ vispâr nav. Ir LPSR laikâ izstrâdâts likums, kuru 1992.gada redakcijâ un ar 1993.gada labojumiem mçs pieòçmâm un kuru mçs paðreiz lietojam. Kas traucç Tieslietu ministrijai kopâ ar Izglîtîbas ministriju izstrâdât paðreiz un pabeigt normâlu Latvieðu valodas likuma ievieðanu? Es gribçtu kâdreiz no Rasnaèa kunga dzirdçt, vai tieðâm viòð nevar aiziet uz frakciju un attiecîgi uz citâm komisijâm Saeimâ vçlreiz ðo jautâjumu nokârtot. Vai okupâcijas trûkums vai okupâcijas sekas traucç ðo likumu ðeit pieòemt?

Nâkoðais. Valodas zinâðanu apjomu nosaka Ministru kabineta noteikumi. Ja ir stâjies spçkâ Eiropas lîgums, tad ir jâizstrâdâ Ministru kabineta noteikumi, kas regulç to cilvçku valodas prasmi vai neprasmi, kuri ðeit strâdâ uz lîgumiem. Es nedomâju tos cilvçkus, kas tiek uzaicinâti, kas ir daþâdi tehnologi, kas ierodas uz laiku, es runâju par tiem cilvçkiem, kuri strâdâ pie vçrtspapîru tirgus izveidoðanas. Ir jâbût precîzi noregulçtiem likumiem jeb noteikumiem, cik ilgi viòi ðeit strâdâs, kâdâ veidâ viòi ðeit strâdâs, kâ ðî darba spçka plûsma, kas ir Eiropas lîgumâ, atsaucas uz Latvijas likumdoðanu. To visu var izdarît. Ðâdus noteikumus var izstrâdât divu nedçïu laikâ, tâ nav absolûti nekâda problçma. Nav viòa izstrâdâta. Kas Ministru prezidentam traucç valdîbâ izstrâdât ðos noteikumus, kas ir primâri? Bez ðiem noteikumiem mçs ðeit nevaram paðreiz ðâdâ veidâ ðos likuma labojumus pieòemt. Lîdz ar to es aicinu ðeit runât par lietu, neatsaukties ne uz minerâlmçsliem, ne uz pçrno sniegu, ne uz okupâciju, bet konstatçt, kas ðajâ likumprojektâ nav, un godîgi atzîties. Tas ir vâjð, ïoti vâjð tas ir izdevies ðoreiz. Un jâsaka paldies prezidenta kungam, ka viòð to ir pamanîjis. Tâ nav pirmâ reize, ka mçs neizdebatçjam ðos jautâjumus, un arî pagâjuðoreiz tâ bija, un es teicu, ka nevar piecâs minûtçs ïoti vâjus jautâjumus, kas skar visu valsti, kas skar starptautiskos lîgumus, ðâdâ sasteigtâ veidâ pieòemt. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Juris Vidiòð, apvienîbas "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK frakcija. Otro reizi.

J.G.Vidiòð (TB/LNNK). Augsti godâjamais prezidenta kungs un cienîjamie kolçìi! Protams, varbût tas ir vâjð, bet katram no mums bija iespçjas izdarît izmaiòas un padarît to ïoti stipru, tanî skaitâ, arî jums, Kirðteina kungs.

Es gribçtu mazliet pakavçties pie Seiksta teiktâ par viltotâm valsts valodas zinâðanas apliecîbâm. Tâtad 1995.gadâ tikai decembrî tâdas ir konstatçtas 27 un 1997.gada decembrî, 19. Tas, ka tâs ir viltotas, nevis tas, ka ir atestâcijas komisija ðîs izziòas izsniegusi, viòð nav pratis pa îstam valsts valodu, bet viòð ir dabûjis, tâs ir rupji viltotas. Par visiem ðiem gadîjumiem Valsts valodas inspekcijas un Valsts valodas centrs ir aizsûtîjis policijai, lai ierosinâtu kriminâllietas. Neviena kriminâllieta nav ierosinâta. (No zâles: "Nost, nost! Par daudz muldi!")

Sçdes vadîtâjs. Vidiòa kungs, jûsu laiks ir beidzies!

J.G.Vidiòð. Kâ, lûdzu?

Sçdes vadîtâjs. Jûsu runas laiks ir beidzies. Viena minûte.

J.G.Vidiòð. Jâ. Tâ kâ tas norâda policijas attieksmi pret ðo likumu.

Sçdes vadîtâjs. Odisejs Kostanda, frakcija "Latvijai".

O.Kostanda (TKL). Cienîjamie kolçìi! Es arî atbalstu likuma otrreizçju caurskatîðanu. Es pilnîgi piekrîtu tai domai, ka mums ir jânostiprina valsts valodas pozîcijas un katram iedzîvotâjam Latvijas valstî bûs jâiemâcâs valsts valoda. Tâtad arî ðajâ priekðlikumâ ieliktâ domâ ir atbalstâma, bet nav atbalstâma tâ redakcija, kâdâ tas ðobrîd ir izteikts. Ðîs redakcijas pielaboðana neprasîs ðeit gadiem darbu, tas tieðâm ir izdarâms, vçlreiz caurlûkojot ðo likumu, un nevar rîkoties pçc Vidiòa ieteiktâ principa — pieòçmâm, slikti, nu nekas, lai tad arî paliek slikts! Tas ir kaut kâds absurds.

Iebildumi man ir ðâdi. Pirmkârt, tîri teorçtiski ðâds neprecîzs formulçjums, kâ ielikts paðreizçjâ 38.pantâ: "kavç integrâciju", domâju, ka veido pat negatîva noskaòojuma pieaugumu pret Latvijas valsti, pret latvieðu tautu, pret latvieðu valodas mâcîðanos kâ tâdu. Un otrkârt. Tîri praktiskais aspekts. Ðâdâ formulçjumâ, kâ tas ir ierakstîts, tas veicinâs bûtîbâ ierçdòu patvaïu, kukuïdoðanu un kukuïòemðanu ar visâm no tâ izrietoðajâm negatîvajâm sekâm. Es domâju, ja par pirmo teorçtisko aspektu — par integrâciju runâjot, ðeit tam jau Birznieces kundze pieskârâs, mums vajadzçtu par katru, pieòemot katru no likumiem vai lçmumiem valstî, tomçr padomât un apzinâties, ka mçs reiz bijâm latvieðu tauta, igauòi un citi, mazîtiòð mazâkums lielâ valstî PSRS un kâ tad mçs izjutâm spiedienu ar citas valodas mâcîðanos un tâ tâlâk. Un atcerçties, ka ðobrîd savukârt mçs esam vadoðâ, latvieðu tauta ir vadoðâ tauta savâ valstî starp simts un vairâk daþâdu tautîbu cilvçkiem. Es domâju, ka mums bûtu ïoti svarîgi novçrtçt to, ka jâ, bija rusifikâcija okupâcijas laikâ, tika samazinâts latvieðu skaits lîdz situâcijai, kad mçs esam tikai 55% savâ tçvzemç, taèu domâsim par to, kâ ðo situâciju ar pareizu ekonomisko un demogrâfisko politiku mainît. Tie, kas gribçja aizbraukt no nepilsoòiem tagad atjaunotâ, neatkarîgâ Latvijas valstî, lielâkâ daïa ir aizbraukuði, apmçram 1% vçl gribçtu aizbraukt. Arî Igaunijâ tas tâpat ir lîdzîgi. Veidosim reemigrâcijas fondus, finansiâli atbalstîsim to. Piemçram, 1996.gadâ 4 500 cilvçkiem Igaunijâ ar speciâlu ðâdu imigrâcijas fondu aizbraukt palîdzçja par 22 miljoniem Igaunijas kronu. Domâsim, kâdas ir mûsu valsts finansiâlâs iespçjas, lai ðo procesu tâdçjâdi veicinâtu, bet nevis piespiedu kârtâ.

Un domâsim par otru pusi. Domâsim par to, ka jâ, mçs palîdzçjâm mûsu cilvçkiem sajust sevi par pilsoòiem, iedevâm pilsoòu pases. Laiks domât tâlâk par nâkamo. Laiks domât par sabiedrîbas integrâcijas procesiem. Un ðeit galvenais nosacîjums, protams, ir latvieðu valodas mâcîðanâs. Tad palîdzçsim iemâcîties viòiem latvieðu valodu. Varbût domâsim nevis par piespiedu pasâkumiem, bet domâsim par integrâcijas fonda veidoðanu, ieguldîsim tur naudu no valsts. Ðeit bûs liels darbîbas lauks arî nevalstiskâm organizâcijâm, kas gribçtu ðos procesus stimulçt, arî Rietumi un tas pats van der Stûls lai tad saka, cik viòð gribçtu palîdzçt ðâdâ integrâcijas fondâ, lai ðie procesi Latvijâ tâ notiktu, varbût Austrumi arî bûtu gatavi to atbalstît, ja jau saka, ka grib rûpçties par saviem tautieðiem. Es domâju, ðis ir tas ceïð, kas mums ir jâiet, nevis piespiedu metodes.

Es domâju, ka otra praktiskâ puse ir tâ. Nu, paskatieties formulçjumus! "Ja Valsts valodas inspekcija konstatç, ka darbinieki nepârvalda atbilstoði I vai II kârtai." Kâ viòi konstatç? Vai viòi nâk eksâmenu kârtot, atnâk pie tevis pie darbgalda un saka: "Biïeti izvelc!" Jeb sit tevi tik ilgi, kamçr tu saki: "Nemâku, nemâku, tieðâm nemâku!" Jeb îstenîbâ bûs vienkârðâk. Visi tur sametîs pa 5 lati, iedos inspektoram Straumem vai Vidiòam un teiks: "Liec tu mûs uz gadu vçl mierâ! Nu atbilst mums tâs zinâðanas!" Vidiòð teiks: "Labi, vîri. Paldies! Es sapratu. Viss ir kârtîbâ."

Redziet, tâdas lietas nevar formulçt ðeit un ierakstît, un faktiski veicinât ar to patvaïu valstî. Tâpçc es uzskatu, ka ðâda "Tçvzemei un Brîvîbai" klaigâðana, ko viòi ðeit ðodien no ðîs tribînes izveda, îstenîbâ tikai ved uz divkopienu valsts veidoðanu. Îstenîbâ viòi ir tie, kas ir radîjuði Rubika plaðo, ðobrîd tâ saucamo "kreiso spçku", jeb "krievu tautîbas aizvainoto cilvçku kustîbu", nevis tur Padomju savienîbas atjaunoðanas nostalìiju vai komunisma ideju nez kâdu pievilcîbu. "Tçvzemei un Brîvîbai", jûs esat Rubika iedvesmotâji un viòa kustîbas veidotâji un pamatlicçji! (Aplausi.) Par to jums neviens latvietis paldies nepateiks. Mçs savukârt ðeit, es domâju, vairums politiíu izvçlçsimies citu ceïu — latviskas Latvijas veidoðanu ar integrâcijas procesiem, pârdomâtiem valsts politikas lîmenî, bet ne klaigâðanu no tribînes!

Sçdes vadîtâjs. Vladilens Dozorcevs — Tautas saskaòas partijas frakcija.

V.Dozorcevs (TSP). Tabûna kungs ðeit sûdzçjâs, ka mçs nepârliecinâjâm pagâjuðoreiz viòu. Bet, Tabûna kungs, jûs nevar pârliecinât. Arî ðodien nepârliecinâsim jûs, goda vârds, nepârliecinâsim. Pie tam ðodien ir pilnmçness, kad visi spoki aktivizçjas. Nu nevarçsim pârliecinât nekâdâ veidâ. Ja jums prezidenta kungs ir tautas ienaidnieks tikai tâpçc, ka viòam ir savs viedoklis, tad par ko mçs varam ar jums runât?

Pçc bûtîbas problçma ir ïoti parasta. Vai mçs turpinâsim sabiedrîbas dobelizâciju jeb tabunizâciju, jeb demoralizâciju? Detabunizâciju mçs sâksim kâdreiz? Tâtad jûs runâjat tikai par nepilsoòiem un krieviem. Kâpçc? Par tiem, kuriem ir ðî problçma, tur 30% pilsoòu skar. 18% latvieðus, kuriem ir ðî problçma. Ïoti svarîga problçma. Tâtad par visiem ir jârunâ. Tabûna kungs, tâtad jums ir divi argumenti, cik es saprotu, cilvçki nelieto valodu un cilvçki nopirka apliecîbas. Ja nelieto, tad darbojas likums ar veselu sodu sistçmu. Turpiniet strâdât un vairâk neko! Ja cilvçks nelieto. Pie tam likums neprasa, lai runâtu latviski. Pçc bûtîbas jums labâk nekâ man ir jâzina, ka likums to neprasa. Likums prasa noteiktâs robeþâs lietot valodu. Tâtad visai dokumentâcijai jâbût latvieðu valodâ, visâm izkârtnçm, teiksim, sapulces un apspriedes, tâ ir cita lieta. Pavisam. Ne par to, ka jârunâ latviski ar jums. Par to, ka jâlieto. Tâ ir pavisam cita lieta. Jâ, cilvçki nopirka... Ðeit tika nosaukti cipari. Es uzskatu, ka tie nav diezgan lieli cipari. Tas ir, jâgrieþas prokuratûrâ, ja jums tâdi materiâli ir. Vairâk neko. Nevajag pieòemt likuma grozîjumus. Pie tam apliecîbas izdeva vesela komisija, tas ir komisijas lçmums. Atnâks tagad viens inspektors un pateiks, ka jûsu valoda nesaskan ar jûsu apliecîbu. Viens cilvçks. Jûs saprotiet, kas notiks.

Pats galvenais arguments ir pavisam cits. Jûs ziniet, mums tagad saka, ka tad, kad padomju laikâ mûs, latvieðus, dzina prom no darba, tad parlaments neaizstâvçja mûs, bet tâpçc mçs noârdîjâm ðo parlamentu. Saprotiet, jûs gribat atkârtot tâdas paðas metodes.

Sçdes vadîtâjs. Roberts Dilba, LZS, KDS frakcija.

R.Dilba (LZS, KDS). Cienîjamais Valsts prezidenta kungs! Cienîjamie kolçìi! Es piekrîtu ðeit ïoti daudziem izteiktajiem argumentiem. Pilnîgi saprotams ir tas, ka tieðâm Latvijas Republikas Valsts valodas likums mums îsti nedarbojas, netiek ievçrots, un tas ir noteikti jâsakârto un jâpastiprina. Daudz ir ienesis laiks ðîs izmaiòas. Bet diemþçl mçs ar ðo Latvijas Darba likumu kodeksu gribçjâm labot ðo problçmu jeb ðajâ likumâ mçs gribçjâm ðîs normas iestrâdât, bet tas nav îstais, jo mums ir "jumta" likums — "Latvijas Republikas Valodu likums". Un tur mums jâiestrâdâ visas ðîs problçmas un ðie jautâjumi. Tas ir pats bûtiskâkais, un pie tâ mums jâpieliek visi spçki un prâts, lai tas bûtu daudz, daudz labâks.

Ðeit izteicâs daudzi pret to, bet, ja mçs paskatâmies, kâ tad ir izveidojusies ðî situâcija, ievçrojot ðîs normas. Mçs vçrðamies jeb faktiski cînâmies ar sekâm. Tâ kâ mums ir daudzreiz likumi pieòemti ðâdâ veidâ, tâ ir cîòa ar sekâm. Pret ko mçs vçrðamies? Mums ir jâvçrðas bûtîbâ, pats bûtiskâkais ir pie darba devçja, jo darba devçjs galu galâ ir tas izðíiroðais, kas pieòem darbâ to, kas nemâk valodu, un tas ir tiesîgs, ja gadîjumâ likumâ mçs iestrâdâjam "viòð nepilda", tad mçs bûtu tiesîgi arî viòu tiesât tiesâ. Bet tagad mçs tiesâsim darba òçmçju. Ja viòð gadîjumâ ir nopircis apliecîbu, jeb citâdâ veidâ nelikumîgi ieguvis, tad tas ir jâiestrâdâ Kriminâlkodeksâ. Lûk tâdâ veidâ ir jâtiesâ un pçc tam jâliek cietumâ. Bet ne otrâdi.

Ðeit ir vairâkas normas, kas ir pretrunâ ar citiem likumiem, un ïoti daudzas, nerunâjot jau par 35.pantu. Tieðâm, mums daudziem no ðeit klâtesoðajiem nav ðîs apliecîbas. Lîdz ar to mçs darba tirgû bûsim paði cietçji tad, kad aiziesim no Saeimas. Un ðeit arî izskançja, visu cieòu Vidiòa kungam, par ïoti daudziem iebildumiem, un tas ir pareizi. Bet tajâ paðâ laikâ es Vidiòa kungam gribçju pateikt tâ, ka, ja ir likumâ daudzi "caurumi", tad ðos "caurumus" mçs nevaram aizlâpît ar cauriem ielâpiem. Un tâpçc mums ir noteikti ðis likums jâatgrieþ atpakaï, jâizskata, lai mçs varçtu to salâpît tâ, kâ pienâkas, vismaz ar veseliem ielâpiem. Paldies par uzmanîbu!

Sçdes vadîtâjs. Leopolds Ozoliòð, pie frakcijâm nepiederoðs deputâts.

L.Ozoliòð (pie frakcijâm nepiederoðs deputâts). Augsti godâto prezident! Cienîjamie Prezidija locekïi! Cienîjamie kolçìi! Bokas kungs pareizi aicinâja, ka vajadzçtu pieslîpçt likumu, vajadzçtu rûpîgi to izlasît, un tur ir interesanta frâze par pilsoniskas sabiedrîbas veidoðanu. Mums veidojas ðî sabiedrîba. Un ðodien ir iespçja runât ar prezidenta kungu arî, un tâpçc varbût es gribçtu atgriezties apmçram divarpus gadu garumâ un novçrtçt ðîs vçstules, kuras atgrieþas vai nâk atpakaï Saeimâ ar lûgumu vai prasîbu, kâ ir rakstîts — prasîbu otrreiz caurlûkot ðos likumus. Un tâpçc viens no tâdiem pirmajiem prasîjumiem jeb manâm atmiòâm saistâs ar prezidenta vçstuli par zemes nodokïa likmes pârskatîðanu 1996.gada nogalç. Un toreiz jau jaunais, spçjîgais biznesmenis, kas pârstâvçja SIA "Latvija", bija paredzçjis bezdeficîta budþetu, un prezidents aicinâja tajâ brîdî lîdzsvarot nodokïu lielumu, lai nebûtu nodarîts pâri denacionalizçto zemju îpaðniekiem, un ka tas deputâtu nobalsotais koeficients ir 2,4, ka tas ir par lielu. Un tad visiem bûs labi, ja caurskatîs otrreiz jeb caurlûkos ðo likumdoðanu. Rezultâtâ nodoklis palielinâjâs 10, 20, 40 reizes un tikai tâpçc, ka sâpîgi skâra to pilsoòu daïu, tâtad denacionalizçtie îpaðnieki mazliet protestçja pie Ministru kabineta, pie Rîgas Domes, mazliet samazinâja ðo, atklâti sakot, meþonîgo nodokli.

Tad atceros atkal, ka otrreizçjâ caurlûkoðana notika sakarâ ar auto civiltiesisko apdroðinâðanu. arî ðeit vajadzçja apliecinât prezidentam savu uzticîbu Ðíçles kungam, veiksmîgajam uzòçmçjam, un atkal lâpît ðo budþeta caurumu, un sakarâ ar otrreizçju caurlûkoðanu maksa pieauga civiltiesiskajâ apdroðinâðanâ par katru autiòu par 10 latiem. Daudzi pârdod savu maðînîti, jo nav zinâms, cik ilgi bûtu jâgaida, kad beigsies ðî meþonîgâ kapitâla uzkrâðana.

Treðo reizi atceros ðâdu prezidenta aicinâjumu vai prasîbu — nopietni caurlûkot, vai nevajadzçtu spçlçt kârtis, ruleti un "Melno Dþeku" pagrabos vai puspagrabos. Un ieteica nesamazinât ðo visnotaï bîstamo kaislîbu realizâcijas iespçju. Þçl, ka prezidents apmeklçja Turciju pçc tam, kad bija caurlûkots otrreiz ðis te likums. Turcijâ tagad ir aizliegtas azartspçles vispâr, jo uzskata, ka tas ievçrojami kaitç ne tikai tautas morâlai, garîgai atdzimðanai pçc 50 gadu okupâcijas laika, bet arî veicina noziedzîbu. Nu ko darît? Vajadzçja uz Turciju aizbraukt pirms ðîs lûgðanas otrreiz caurlûkot.

Tagad Latvijâ pçc otrreizçjâs caurlûkoðanas spçlç visi visur un uz visu banku. "Lattelekom", "Latvenergo", "Banka Olimpija", Kuìniecîba, Depozîtu banka spçlç uz visu banku. Un 30 bankas ir bankrotçjuðas. Un, kâ vakar teica Kolotovas kundze, pasakiet paldies padomei, ka nav bankrotçjuðas visas. Spçlç uz visu banku. Paldies, prezident! Tâpçc es aicinu ïoti uzmanîgi pçtît prezidenta prasîbu — veidot pilsonisku sabiedrîbu un otrreiz caurlûkot ðo likumu. Paldies par uzmanîbu!

Sçdes vadîtâjs. Dzintars Âbiíis, frakcija "Latvijas ceïð".

Dz.Âbiíis (LC). Augsti godâtais Prezidij! Cienîjamie kolçìi! Atðíirîbâ no iepriekðçjiem runâtâjiem es centîðos runât par lietu. Protams, ne visiem iepriekðçjiem runâtâjiem. Ne visiem iepriekðçjiem runâtâjiem, Leiðkalna kungs! Un tas uz jums attiecas — ðî mana piezîme.

Cienîjamie kolçìi! Runâjot par prezidenta kunga parakstîto iesniegumu Saeimai. Pieprasîjumu Saeimai. Es gribçtu to sadalît divâs daïâs. Un pirmais, tie ir tie izdarîtie secinâjumi, prezidenta izdarîtie secinâjumi, par tiem grozîjumiem Darba likuma kodeksâ, par kuriem ðeit visvairâk tiek diskutçts un kas izraisa vislielâkâs iebildes. It kâ.

Pirmkârt, es gribçtu teikt, un ðeit gribçtu piekrist vairâkiem iepriekðçjiem runâtâjiem, pirmkârt, jau Leiðkalna kungam, ka ðim papildinâjumam 38.pantâ par Valodas inspekcijas darbîbu no tiesiskâ viedokïa nav absolûti nekâdas vainas. Es vçlreiz atkârtoju — absolûti nekâdas vainas. To, starp citu, ir konstatçjis arî Cilvçktiesîbu birojs, un man ir pamats ðai institûcijai uzticçties. Ieklausîsimies vçlreiz ðî likuma panta redakcijâ. Ja Valsts valodas inspekcija konstatç, ka darbinieki, kuriem saskaòâ ar likumu jâpârvalda valsts valoda atbilstoði tâs prasmes 1., 2. vai 3.pakâpei, to nepârvalda, tai ir tiesîbas pieprasît, lai darba devçjs lauþ darba lîgumu ar darbinieku. Tâ kâ, cienîjamie daudzi no runâtâjiem, inspekcijai nav tiesîbu nevienu atbrîvot no darba. Nav inspekcijai ðâdu tiesîbu. Inspekcijai ir vienîgi uzlikts par pienâkumu, tiesîbas prasît, lai tiktu ievçrots spçkâ esoðais Valodas likums.

Ja darba devçjs atsakâs to darît, Valsts valodas inspekcija grieþas tiesâ ar prasîbas pieteikumu lauzt attiecîgo darba lîgumu. Precîza norma priekð tiesiskas valsts. Un cienîjamie kolçìi, kas te runâja par apliecîbâm. Ðajâ gadîjumâ tik tieðâm tiesa izðíirs, vai apliecîba ir viltota vai ne. Tiesa izðíirs, vai cilvçks ir nosûtâms konstatçjot, rodoties aizdomâm, ka cilvçks nepârvalda valsts valodu, vai viòð ir jânosûta atkârtotai pârbaudei vai ne, to izðíirs tiesa. Kur vçl demokrâtiskâka norma!

Es arî pilnîbâ negribçtu piekrist prezidenta kungam, ka valdîba lîdz pat ðim laikam nav izstrâdâjusi vienotu dokumentu, kurâ skaidri un nepârprotami bûtu noteikts, kâdiem darbiniekiem un kâdâ apjomâ ir jâprot valsts valoda. Es varbût daïçji piekrîtu Kirðteina kungam un arî daïçji piekrîtu prezidenta kungam, ka varçtu vçlçties varbût precîzâku likuma normu un ka varbût tieðâm Rasnaèa kungam, kura pakïautîbâ ir Valsts valodas centrs, vajadzçtu precîzi visâ profesiju klasifikatorâ, precîzi pie visâm profesijâm, kâdas eksistç Latvijas Republikâ, pierakstît blakus, kâdai ir jâbût pakâpei, attiecîgai valodas pakâpei, attiecîgâ profesijâ strâdâjoðajam. Bet, manuprât, tas ðobrîd spçkâ esoðais normatîvais dokuments, proti, valsts valodas prasmes atestâcijas nolikums, kas balstâs uz Valodas likumu, tâ kâ viss ir normâli, Parlaments ir deleìçjis Ministru kabinetam ðîs tiesîbas, manuprât, tomçr pietiekami precîzi reglamentç attiecîgi, kâdu profesiju pârstâvjiem kâdas pakâpes zinâðanas ir nepiecieðamas. Nu, piemçram, elementâra valodas sapraðana, runas prasme ir nepiecieðama darbiniekiem, kuru profesionâlajos pienâkumos ietilpst ierobeþota saskare ar iedzîvotâjiem. Piemçram, apkalpojoðajam personâlam, sabiedriskâ transporta vadîtâjiem, sargiem, garderobistiem tâ ir 1.pakâpe. Lîdzîgi arî ir diezgan plaðs uzskaitîjums 2.pakâpei, un arî ir reglamentçts, kas ðiem darbiniekiem ir jâprot un tâ tâlâk. Tâ kâ es uzskatu, ka nevarçtu teikt, ka likumdoðanâ ðeit bûtu vakuums. Vakuuma nav.

Manuprât, drîzâk, un te es piekrîtu prezidenta kungam, ir diskutçjama tâ otrâ norma, par kuru prezidenta kungam ir iebildes, un te tieðâm ir jâpârmet varbût atbildîgajai komisijai attiecîbâ par 35.panta 9.punktu, ka priekðrocîba palikt darbâ, samazinot darbinieku skaitu, ir darbiniekiem, kuri ir nokârtojuði valsts valodas prasmes atestâciju profesijai nepiecieðamajâ pakâpç.

Sçdes vadîtâjs. Âbiía kungs, jûsu runas laiks ir beidzies.

Dz.Âbiíis. Jâ, es tikai nobeigðu domu. Nobeidzot teikumu es gribçtu pateikt tikai pçdçjo. Manâ izpratnç... (No zâles: "beidz! Balsot! Atslçdz mikrofonu!") Atïaujiet pabeigt teikumu. Manâ izpratnç ðobrîd nodot, atgriezt ðo likumprojektu atkârtotai izskatîðanai ir politiska kïûda, jo tas tiks izmantots kâ mûsu valsts varas vâjuma brîdis. Es domâju, ka likums ir jâatstâj spçkâ, tanî pat laikâ atbildîgâ komisija var strâdât pie jauniem nepiecieðamiem labojumiem un likuma paredzçtajâ kârtîbâ tos iesniegt trijos lasîjumos. Bet ðobrîd atkâpties nedrîkstçtu, jo tas tiks iztulkots kâ vâjuma brîdis. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Modris Lujâns, Tautas saskaòas partijas frakcija.

M.Lujâns (TSP). Cienîjamie kolçìi! Es ceru, ka arî cienîjamais sçdes vadîtâjs Jirgena kungs bût tikpat draudzîgs un labsirdîgs kâ pret Âbiía kungu. Cienîjamie kolçìi! Es, protams, saprotu un es reizçm arî brînos, ka ðâdi jautâjumi Saeimâ parâdâs pilnmçness naktî. Un tad parâdâs pçkðòi "Tçvzemei un Brîvîbai" iniciatîva un aktivitâte. Cienîjamie kolçìi, es, iepazîstoties ar ðo tekstu, domâju un ilgstoði domâju, izlasîsim uzmanîgi, kâ ir formulçts. Ja Valsts valodas inspekcija konstatç, ka darbinieki, kuriem saskaòâ ar likumu jâpârvalda valsts valoda atbilstoði tâs prasmes 1., 2. vai 3.pakâpei, to nepârvalda, tai ir tiesîbas pieprasît, lai darba devçjs lauþ darba lîgumu ar darbinieku. Cienîjamie kolçìi! Es domâju, ka man ir ïoti lielas aizdomas, un es pat domâju, ka vajadzçtu atbalstît ðo iniciatîvu un pieòemt, jo es domâju, ka cienîjamais Sinkas kungs gandrîz par 70% neatbilst augstâkajai valodas pakâpei. Un es domâju, ka es pirmo rakstîðu iesniegumu, ka tiklîdz ðis labojums sâks strâdât, par jums, cienîjamais Sinkas kungs, lai Valsts valodas inspekcija pârbauda jûsu valodas zinâðanas. Es, protams, saprotu, ka jums pagaidâm apliecîbas nav. Bet jums bûs jâdabû tâ apliecîba, lai pierâdîtu savas valodas zinâðanas atbilstoði valsts ðî likuma labojumam. Jo ðeit nav norâdîts, ka pârbaudîs pilsoòus, pastâvîgos iedzîvotâjus, pârbaudîs darbinieki. Es domâju, ka Saeimâ ir jâzina valsts valoda noteikti augstâkajâ valodas pakâpç.

Tâpat bieþi vien es domâju, ka arî Pçteri Tabûna kungu varçtu pârbaudît par valodas zinâðanu, Juri Vidiòa kungu, un es domâju, Vidiòa kungs, tâ ir laba doma. Tas bûtu kâ lustrâcijas sâkums. Mçs viens otram pârbaudîsim papriekðu Saeimâ valodas zinâðanas augstâkajai valodas pakâpei, pçc tam pâriesim uz Ministru kabinetu, un iedomâjieties, cik daudz bûs darba Valodas inspekcijas darbiniekiem. Tâ ir realitâte. Un pieòemsim to, ka, ja ðâdâ veidâ to realizçs, tad pilnîgi reâli, ka tâ to mçs arî sâksim darît. Jo es domâju, ka Valdmaòa kungs ies uz pârbaudi, ies vçl daudzi kungi uz pârbaudçm, un mûsu Valodas inspekcija ïoti labi strâdâs. Tâdçï es tomçr aicinâtu ðoreiz ðo likumu nosûtît uz komisijâm. Jo, ja jau mçs gribam kaut kâdas lustrâcijas vai kaut kâdas muïíîbas, tad, cienîjamie kungi, tâs muïíîbas dariet profesionâli.

Un cienîjamais Âbiía kungs! Ja jûs sevi dçvçjat par profesionâli, tad padomâjiet, ko jûs pats esat sacerçjis. Es vçlreiz saku, nosûtîsim arî jûs uz Valodas komisiju un pârbaudîsim jûsu valodas zinâðanas atbilstoði augstâkajai prasîbai. Es domâju, darbîba bûs plaða, un tajâ skaitâ paðiem pret sevi. Vismaz vajag bût nopietniem. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Guntis Eniòð, Nacionâlâs reformu partijas un Latvijas Zaïâs partijas frakcija.

G.Eniòð (LNRP, LZP). Augsti godâtais prezidenta kungs! Augsti godâtie deputâti! Es gribçtu nâkt ðîs kaislîbas nedaudz samierinât, un man gribas sacît, ka mûsu prezidents nemaz nav tik briesmîgs, kâ daþam labam ðeit izliekas. Tas, ka latvieðu valoda ir ïoti bîstamâ stâvoklî, tur runâtâjiem ar ðiem piemçriem ir taisnîba. Un tas, ka diezgan liela daïa krievvalodîgo izturas pret ðo valodu nekaunîgi, tâ arî ir taisnîba. Piedodiet, ka es saucu lietas îstajâ vârdâ. Ja man bûtu vairâk laiks, es te ilustrçtu ar piemçru, kâ ðeit tajâ "Skats no malas" Alla runâja par to. Bet galvenais jau ir tas, ka prezidents, ierosinâdams, nododams ðo likumu atpakaï, nebût es nesaskatîju, ka viòð domâtu ar ðo likumu vispâr izmest. Mums taèu ir iespçja ar ðo likumu novçrst katru nepilnîbu, sîkumu un pilnveidot. Un tieðâm, tâ kâ ðis krievvalodîgo spiediens ir pamatîgs un pietiekami briesmîgs, mums ir jâbût ïoti uzmanîgiem un ïoti korektiem. (No zâles: "Virs zemes nav taisnîbas!") Ðim likumam ir jâbût ïoti pilnîgam, un, ja mçs to tâtad pilnveidosim, tas bûtu tikai par labu, jo ar nepilnîbâm...ar nepilnîgu ðo likumu meklçs, katrâ punktâ piesieties, jo runa jau ðeit ir tagad par cilvçku atlaiðanu no darba. Tas ir ïoti nopietns brîdinâjums... ir ïoti nopietnas nepatikðanas. Tâpat kâ autoceïu satiksmes noteikumos jâbût augstâkâ mçrâ precizitâtei un korektumam. Tâ arî ðajâ punktâ tad... nu to mums prasa mûsu, nu es saukðu, opozîcija, ðie krievvalodîgie, jo viòi klaji nevçlas runât. Un man liekas, ka daþi nav izlasîjuði ðodien "Latvijas Vçstnesî", ir Valsts prezidenta iesniegums, pamatojums, es nesaskatu, ka pilnîgi bûtu ðis likums jâizmet ârâ. Mums vienkârði ir jâpaskatâs... nevajadzçtu tâ satraukties, mçs vienkârði izstrâdâsim, vçlreiz precizçsim, un es domâju, ka tad tas likums strâdâs labâk. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Anta Rugâte, LZS, KDS frakcija.

A.Rugâte (LZS, KDS). Augsti godâtais prezidenta kungs! Cienîjamie Saeimas deputâti! Es esmu par Pilsonîbas likumu pârskatîðanu (No zâles deputâts J.Dobelis: "Pilsonîbas!"), lai stabilizçtu ðo valsti, ko mçs esam saukuði par nacionâlu valsti Latviju. Bet ar ðâdu savu attieksmi es destabilizçju valdîbu. Tâ ir mana deputâta pozîcija. Es nerunâju par frakcijas viedokli. Mani nepârliecina tâ atturîba, kas veicina nepilsoòu kopuma, nepilsoòu skaita palielinâðanos un draud ar divkopienu valsts struktûru. Es esmu pret to, bet es esmu par ðîs saskanîgâs, pilsoniskâs sabiedrîbas veidoðanu, kuru ïoti korekti ðajâ savâ vçstulç piemin arî prezidenta kungs.

Taèu, ja runâjam par integrâciju pçc bûtîbas, tad pçc bûtîbas arî mums bûtu jârîkojas, godâtie deputâti. Es neesmu lîdz ðim dzirdçjusi divu Saeimu laikâ, ka opozîcijas deputâti veicinâtu pilsonîbâ nepârstâvçtâs daïas labprâtîgu latvieðu valodas apguvi un labprât runâðanu latvieðu valodâ, un ðîs valodas mâcîðanos. Nedz Valsts valodas likums, kurð ðobrîd atrodas Saeimâ izstrâdç, ir ieraudzîjis kâdu priekðlikumu no opozîcijas, kas veicinâtu ðo procesu valodas apguvç un kas aizstâvçtu valsts valodu pçc bûtîbas darbîbâ, nevis tikai vârdos. Es neesmu to pamanîjusi, es neesmu to ieraudzîjusi, jo tâda fakta apliecinâjuma nav.

Kas attiecas uz prezidenta lûgumu pârlûkot grozîjumus Latvijas Darba likumu kodeksâ, tad, òemot vçrâ to, ka ir izteikti bûtiski iebildumi attiecîbâ par valdîbas neizstrâdâtajiem noteikumiem, kas patieðâm acîmredzot ir nepiecieðami, ja jau reiz mums ir tik sareþìîta situâcija valstî, kâdu precedentu varbût Eiropâ nevar atrast, un ja ir 35. pants, kur diemþçl komisijas varbût nepietiekamas uzmanîbas dçï ir neveiksmîga redakcija, kas rada pârpratumus un patiesîbâ arî diskreditç ðo prasîbu, kas ir pilnîgi normâla, acîmredzot arî man ir jâatbalsta ðie grozîjumi Latvijas Darba likumu kodeksâ, to atdoðanu atpakaï vçlreizçjai caurlûkoðanai. Taèu, ja mçs paanalizçjam iepriekð runâto, tad man diemþçl ir jâteic, ka nav jau runa par apliecîbu, kura tiek nopirkta vai kâ citâdi nelikumîgi iegûta, runa ir par to, kas ir dzîvç, un dzîvç kâ var noteikt to robeþu, kurâ lietot valodu. Ja es jums, kolçìi godâtie, pasaku ðobrîd "èau", tad tas nenozîmç, ka es runâju itâliski. Un ja es, pakalpojumus izmantojot, ieeju divpadsmit frizçtavâs, kurâs ir jârunâ pirmajâ pakâpç, un ar mani tik vien kâ sasveicinâs, taèu es nevaru nekâdi pakalpojumu saòemt, jo es nevaru apmainîties viedokïiem un pârliecinâties, ka mani ir sapratuði, tad man ir jautâjums — vai ðajâ brîdî es kâ klients tieku vai netieku aizskarts savâs cilvçka tiesîbâs, saòemot vai nesaòemot kâdu pakalpojumu?

Un, ja es savâ valstî, Latvijâ, nevaru saòemt ðo pakalpojumu, kas man tiktu skaidrots vai pasniegts latvieðu, valsts, valodâ, tad galu galâ ðeit jau arî pazûd tâ robeþa starp to, kas ir cilvçktiesîbu pârkâpums, un par to, kas jau pretendç uz pilsoòa tiesîbu pârkâpumu. Es ðâdus savus pilsoòa tiesîbu pârkâpumus izjûtu tajâ brîdî, kad es nevaru saòemt latvisku atbildi kâdâ no iestâdçm, kâdâ no uzòçmçjsabiedrîbâm. Un ko par ðâdu situâciju saka Cilvçktiesîbu birojs? Bûtu ïoti labi, ja lîdzâs parâdîtos arî tâ viedoklis, kas aizstâvçtu pilsoòu tiesîbas Latvijâ.

Es vçlos respektçt Satversmi un respektçju arî prezidenta lûgumu. Tâdçï es atbalstîðu ðî likumprojekta nodoðanu atpakaï komisijai otrreizçjai caurlûkoðanai, taèu pagaidâm mani neviens nav pârliecinâjis, kâ es varçtu mainît savu viedokli. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Juris Dobelis, frakcija "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK. Otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienîjamie kolçìi! Es tomçr gribçtu atgâdinât, ka, izskatot ðo likumprojektu otrajâ lasîjumâ, mçs daþi no ðîs tribînes jûs aicinâjâm pârskatît 38. panta papildinâjumu redakciju, palîdzçt to pilnveidot un saòçmâm vispârçju piekriðanu. Bet tad, kad bija jâstrâdâ pie ðî teksta, tad mçs palikâm èetri autori — divi no "Latvijas ceïa" un divi no apvienîbas "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK un neviens cits, un ðie visi skaistie daiïrunâtâji ðodien, visi ðie brînumdari neviens tur nestrâdâja. Un tagad ir ârkârtîgi interesanti, ka stundâm ilgi sâkas debates, jo nu ir iespçja sevi parâdît. Un tieði tâpçc treðajâ lasîjumâ pieòemto nevajadzçtu vairs no jauna skatîties. Strâdâjiet tagad, lûdzu, tâlâk!

Sçdes vadîtâjs. Runas laiks ir beidzies. (No zâles: "Lai runâ!") Gundars Valdmanis, pie frakcijâm nepiederoðs deputâts. Otro reizi.

G.Valdmanis (pie frakcijâm nepiederoðs deputâts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brîvîba". Prezidij un kolçìi! Ir interesanti, kâ Birznieces kundze var izprast latvieðu valodu, ka ir starpîba starp Latvijas tautu un latvieðu tautu. Tâda latvieðu tauta laikam nâkotnç bûs, Birznieces kundze, jûs samaisîsiet visus, kas ðeit ir. Bet tauta nav tautas. Mums ir druscîtiò jâatmin, ka mûsu valoda ir skaista, viòâ ir vçsturiskas gudrîbas. Mûsu dzejotâji un dziesmu rakstîtâji var tik daudz pateikt tik skaisti. Es nebûtu nâcis uz tribîni, ja es nebûtu dzirdçjis Tabûna kunga latvieðu valodu, un es dzirdçju vairâkos teikumos, ka katrs otrais vârds bija anglicisms. Mçs esam piemirsuði, ka pozitîvi ir labvçlîgi, ka eksâmens ir pârbaude, ka korekts ir pareizs un paragrâfs ir pants. Un man ðeit ir divas lapas...

Sçdes vadîtâjs. Runas laiks ir beidzies, Valdmaòa kungs.

G.Valdmanis. Es drîkstçtu 30 sekundes dabût vçl?

Sçdes vadîtâjs. Cik lûdzu?

G.Valdmanis . Pusminûti.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti tam nepiekrît. Lûdzu zvanu un lûdzu balsoðanas reþîmu! Deputâti piekrît? (No zâles: "Lai runâ! Runâ, kamçr atstçgs aparatûru!") Lûdzu 30 sekundes, Valdmaòa kungs!

G.Valdmanis . Ja es varu tik daudz kïûdas ieskatît viena deputâta latvieðu valodâ, tad varbût es esmu mûsu mîïâ drauga Panteïçjeva kunga lûgumu izpildîjis un mâcîjies latvieðu valodu, jo manas runas pârlasa filozofi, latvieðu valodas skolotâji man pasaka, kur es varçtu izteikties labâk. Bet tagad, Panteïçjeva kungs, kâ bûtu, ja jûsu komanda sâktu mâcîties kaut ko par ekonomisko attîstîbu? Tad tauta sâktu plaukt.

Sçdes vadîtâjs. Vairâk deputâti debatçs pieteikuðies nav. Debates pabeigtas. Godâtie kolçìi! Apkopojot tos priekðlikumus, kas izskançja debatçs, tad viens priekðlikums, par ko mçs varçtu balsot, ir nodot ðo likumu izskatîðanai Cilvçktiesîbu un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociâlo un darba lietu komisijai, nosakot Sociâlo un darba lietu komisiju kâ atbildîgo komisiju. Vai mçs varam balsot par ðâdu priekðlikumu? Ja ðis priekðlikums tiek noraidîts, tâdâ gadîjumâ mums ir jâbalso par likuma otrreizçju pieòemðanu tûlît. Lûdzu zvanu un lûdzu balsoðanas reþîmu! Lûdzu balsot par likuma nodoðanu Cilvçktiesîbu un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociâlo un darba lietu komisijai, nosakot Sociâlo un darba lietu komisiju kâ atbildîgo komisiju. Lûdzu rezultâtu! Par — 52, pret — 21, atturas — 5. Lçmums pieòemts.

Tâlâk mums ir jâizlemj par priekðlikumu iesniegðanas termiòu. Kâdi bûtu komisijas priekðlikumi? Ludmila Kuprijanova, Demokrâtiskâs partijas "Saimnieks" frakcija.

L.Kuprijanova (DPS). Es lûgtu iesniegt priekðlikumus lîdz 17. februârim. (No zâles: "Un izskatîðanu?")

Sçdes vadîtâjs . Vai pret termiòu 17. februâris deputâtiem bûtu iebildumi? Izskatîðana jânosaka nav, godâtie kolçìi, jo ðis nav steidzams likumprojekts, izskatîðanu mçs nosakâm tikai par steidzamiem likumprojektiem. Ðis ir atkârtots treðais lasîjums. Tâtad priekðlikumu iesniegðanas termiòð — 17. februâris. Vai ir citi priekðlikumi? Antons Seiksts, "Latvijas ceïð".

A.Seiksts (LC). Godâtie kolçìi! Mçs komisijâ aprunâjâmies, domâjam izskatît jautâjumu ar visu iespçjamo ekspertu piedalîðanos un nedçïas laikâ to vienkârði nebûs iespçjams paveikt. Es lûdzu nedçïu klât — 24. februâri. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Tâtad ir divi priekðlikumi — 24. februâris un 17. februâris. Vai ir vçl kâdi priekðlikumi? Vairâk priekðlikumu nav. Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu un lûdzu balsot par priekðlikumu iesniegðanas termiòu — 24. februâri! Lûdzu rezultâtu! Par — 68, pret — 1, atturas — 3. Lçmums pieòemts.

Pirms pârtraukuma vârds paziòojumam Ventam Balodim, frakcija "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK.

V.Balodis (TB). Godâtie Budþeta un finansu komisijas locekïi! Lûdzu pulcçties Saeimas viesu zâlç uz tikðanos ar Zviedrijas parlamenta Budþeta komisiju tagad pârtraukumâ!

Sçdes vadîtâjs. Ernests Jurkâns, Demokrâtiskâs partijas "Saimnieks" frakcija.

E.Jurkâns (DPS). Man tâpat ir lûgums Tautsaimniecîbas komisijas locekïiem arî, ja ir interese, tad varat piedalîties Saeimas viesu zâlç, tiekoties ar Zviedrijas parlamenta delegâciju.

Sçdes vadîtâjs. Lûdzu reìistrâcijas reþîmu un lûdzu deputâtus reìistrçties! Saeimas sekretâra biedru Mâri Rudzîti lûdzu nolasît reìistrâcijas rezultâtus!

M.Rudzîtis (6. Saeimas sekretâra biedrs). Cienîjamie kolçìi! Nav reìistrçjuðies:Jânis Kalviòð, Juris Dobelis, Vents Balodis, Juris Vidiòð, Ruta Marjaða, Çriks Zunda, Viktors Stikuts, Juris Kaksîtis, Ernests Jurkâns, Ziedonis Èevers, Alfreds Èepânis, Juris Celmiòð, Andris Ameriks, Ilga Kreituse, Andris Rubins, Roberts Zîle. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Pârtraukums lîdz pulksten 13.30.

 

Sçdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekðsçdçtâja biedrs Aigars Jirgens.

Sçdes vadîtâjs. Lûdzu reìistrçties! Lûdzu rezultâtu! Reìistrçjuðies ir 26 deputâti. Lûdzu zvanu! Atvainojiet, reìistrçjuðies 43 deputâti. Lûdzu atkârtot reìistrâcijas reþîmu! Lûdzu reìistrçties! Lûdzu rezultâtu! Reìistrçjuðies ir 52 deputâti. Turpinâm darbu. Pirms izskatâm nâkamo darba kârtîbas jautâjumu, es vçlos paziòot, ka tehniskas kïûdas dçï balsojumâ par grozîjumiem Darba likumu kodeksâ, par ðo grozîjumu nodoðanu komisijâm kïûdaini ir parâdîjies deputâta Èepâòa uzvârds, ðajâ vietâ ir jâbût deputâta Jirgena uzvârdam, lûdzu arî pievienot sçdes protokolam ðo informâciju.

Saeimas Prezidijs ir saòçmis Sociâlo un darba lietu komisijas priekðsçdçtâjas iesniegumu, kur saskaòâ ar Kârtîbas ruïïa 51.pantu lûdz izdarît izmaiòas ðîsdienas sçdes darba kârtîbâ un pçc darba kârtîbas 23.punkta iekïaut likumprojekta "Grozîjumi ârstniecîbas likumâ" izskatîðanu pirmajâ lasîjumâ. Vai deputâtiem ir iebildumi par ðo priekðlikumu? Iebildumu nav, tâtad priekðlikums ir pieòemts.

Un vçl viens iesniegums. Desmit deputâtu iesniegums iekïaut ðodienas sçdç apsprieðanai lçmuma projektu "Latvijas Republikas Saeimas rezolûcija par ASV plânotâs Irâkas bombardçðanas nosodîðanu". Vai deputâti vçlas runât par vai pret ðo iesniegumu? Deputâtiem ir iebildumi. (No zâles: "Ir iebildumi!") Tâtad lûdzu balsot. Ir iekïaujams Prezidija ziòojums par ðo lçmuma projektu, ja deputâtu vairâkums par to nobalso. (Starpsauciens: Kâpçc nç?") Tâtad par vai pret neviens runât nevçlas, cik es saprotu. Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu! (Starpsauciens: "Par ko balsojam?") Lûdzu balsot par to, vai iekïaut ðîsdienas sçdç Prezidija ziòojumu par lçmuma projektu "Latvijas Republikas Saeimas rezolûcija par ASV plânotâs Irâkas bombardçðanas nosodîðanu". Iesniedz deputâti Golubovs, Kalnbçrzs, Bekasovs, Bartaðeviès, Staðs, Stikuts, Ozoliòð, Urbanoviès, Deòisovs un Lujâns. Lûdzu rezultâtu! Par — 11, pret — 36, atturas — 10. Lîdz ar to ðis jautâjums darba kârtîbâ netiek iekïauts.

 

Saskaòâ ar mûsu darba kârtîbu nâkamais jautâjums ir lçmuma projekts "Par Ilmâra Rimðçvièa apstiprinâðanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku" . Budþeta un finansu (nodokïu) komisijas vârdâ — deputâts Vents Balodis, apvienîbas "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK frakcija.

V.Balodis (TB/LNNK). Augsti godâtie Prezidija locekïi! Godâtie deputâti! Latvijas Bankas padomes locekïu darbîbas termiòð ir seði gadi, un, tâ kâ daþiem padomes locekïiem ðis termiòð beidzas, tad mums jau savlaicîgi ir nepiecieðams cilvçkus pârvçlçt. Budþeta komisija ir izskatîjusi Latvijas Bankas iesniegtâs kandidatûras un visas ir atbalstîjusi.

Sçdes vadîtâjs. Debatçs pieteicies deputâts Jânis Âdamsons, pie frakcijâm nepiederoðs deputâts.

J.Âdamsons (pie frakcijâm nepiederoðs deputâts). Godâtais priekðsçdçtâj! Cienîjamie kolçìi! Ðodien mums ir diezgan unikâla situâcija, bet pie tâs situâcijas analîzes es pârieðu mazliet vçlâk. Otra ir tik tieðâm arî unikâla parâdîba mûsu valstî, kaut gan normâlâ sabiedrîbâ eksistç vairâku lîmeòu atbildîbas — politiskâ, morâlâ, kriminâlâ, administratîvâ, mûsu valstî visas ðîs atbildîbas perfekti tiek pastâvîgi ignorçtas.

Par ko es runâju? 1995.gadâ Latviju pârsteidza banku krîze. Saskaòâ ar likumu par Latvijas Banku par komercbanku uzraudzîbu ir atbildîga Latvijas Banka. Kâdi tad bija rezultâti ðai banku krîzei? Rezultâtâ tika ierosinâtas 35 kriminâllietas par daþâdâm afçrâm banku sfçrâ. Varçtu turpinât ðo izklâstu par situâciju bankâs, par to mçs diskutçjâm vçl 1995.gadâ arî ðajâ sçþu zâlç. Toreiz arî diemþçl netika pieòemts lçmums par to, ka Latvijas Bankas kâdai amatpersonai ir jâatbild par ðîs krîzes sekâm, vismaz politiski jâatbild. Arî ðî politiskâ atbildîba nav iestâjusies lîdz pat ðim brîdim.

Tad mums tiek piedâvâts balsot par Rimðçvièa kungu, ka viòð paliek iepriekðçjâ amatâ, kaut gan saskaòâ ar funkcionâliem pienâkumiem tieði Rimðçvièa kungs ir personîgi atbildîgs par komercbanku uzraudzîbu. Un galarezultâtâ, kad tad mçs sâksim pieprasît no ierçdòiem, lai viòi pildîtu likumâ noteiktâs prasîbas? Bet, ja mazliet paironizçtu, tad es vispâr ieteiktu mûsu parlamentam pârdomât un nâkamâs sçdes laikâ, òemot vçrâ to, ka nâkamâ gada jûnijâ beidzas Valsts prezidenta pilnvaras, ðî gada oktobrî bûs parlamenta vçlçðanas, mçs varçtu arî jau nâkoðo ceturtdien apstiprinât jauno Latvijas Valsts prezidentu, tâpçc ka, jo tuvâk nâks vçlçðanas, jo atkal sâksies aþiotâþa, nâks tuvâk Saeimas vçlçðanas, sâksies atkal aþiotâþa, kâds izskatîsies mûsu Prezidijs, varbût mçs jau priekðlaicîgi, vismaz gadu iepriekð apstiprinâsim nâkoðo Prezidija sastâvu, tâpat arî nâkoðo Ministru kabineta sastâvu. Tâ taèu ir anekdote, ka pusgadu pirms noteikto pilnvaru termiòa beigðanas mçs ðodien apstiprinâm nâkamo Latvijas Bankas padomes sastâvu. Kur ir ðî motivâcija? Un es gribçtu dzirdçt, lai Baloþa kungs kâ Budþeta un finansu komisijas priekðsçdçtâjs arî paskaidrotu deputâtiem, kâpçc tik pâragri tiek risinâti ðâdi jautâjumi? Bet deputâtus es aicinu balsot pret Rimðçvièa kandidatûru un atbalstît visas pârçjâs kandidatûras. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Kârlis Èerâns, frakcija "Latvijai".

K.Èerâns (TKL). Augsti godâtie deputâti! Mans aicinâjums arî varçtu bût lîdzîgs Âdamsona kunga aicinâjumam, un es domâju, ka vismaz ðajâ brîdî mums bûtu nedaudz pâragri atbalstît Rimðçvièa kunga kandidatûru Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatam, òemot vçrâ kaut vai tîri operatîvo jeb darba informâciju, kas mums ir parâdîjusies "Latvenergo" trîs miljonu lietas izmeklçðanas sakarâ, kur pastâv zinâmas versijas par to, ka arî Rimðçvièa kungam varçtu bût bijusi zinâma kâda informâcija par to, ka ðâds darîjums tiek gatavots, un arî konkrçti zinâma ðî trîs miljonu summa, kas veidojâs kâ starpîba, un tâtad ðâdâ veidâ nodarot mûsu sabiedrîbai bûtiskus zaudçjumus. Es domâju, ka ðodien ir pâragri runât par to, vai ðeit ir kaut kâda vainas pakâpe vai ðîs vainas pakâpes nav, un vai nav ðî politiskâ atbildîba, bet es domâju, ka ðodien bûtu pâragri nobalsot par to, ka Rimðçvièa kungs bûtu apstiprinâms ðî Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatam. Es saprotu, ka vairâkums par to ir vienojies, tâpçc arî ðis balsojums tâds notiks, es arî negribu pats ðajâ brîdî balsot pret ðo kandidatûru, bet es tomçr neatrodu par iespçjamu arî ðajâ brîdî ðo kandidatûru atbalstît, un, protams, pastâv arî visa tâ argumentâcija, ko ðeit minçja Âdamsona kungs, to neviens nav atcçlis, tas tieðâm tâ ir bijis, un jautâjums ir par to, kâdu mçs gribam Latvijas Bankas darbîbu nâkotnç. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Vairâk deputâti debatçs pieteikuðies nav. Debatçs tagad ir pieteicies Gundars Valdmanis, pie frakcijâm nepiederoðs deputâts.

G.Valdmanis (pie frakcijâm nepiederoðs deputâts). Prezidij! Padomju pârstâvji un maznodroðinâto pârstâvji! Jûs visi zinât, bet mçs gribam piemirst, kad paòçma no Latvijas iedzîvotâjiem krievu rubïus, ielika vagonos, aizsûtîja uz Krieviju, adrese bija Laventam. Laventa kungs spçja to naudiòu pârvçrst eïïâ, tad dolâros, un tad nevainîgâ Latvijas Banka viòam pârdeva filiâles, lai viòð varçtu ar putekïsûcçjiem izsûkt vçl pirktspçjas no Latvijas. Un ne tur Godmanis, ne tur Repðes kungs, ne tur Rimðçvièa kungs, ne tur Kolotovas kundze it kâ izjût pat vismazâko vainu. Kolotovas kundze mums skaidroja vakar, ka tas, ka Lavents bija kriminâlpersona, to viòi visi zinâja, bet nu zini, tas nebija tîri viòu kompetencç, jo viòi viòu nereìistrçja, to reìistrçjâ iepriekðçjâ PSRS valdîba Maskavâ. Labi. Es viòai stâstu, ka mums ìenerâlprokurors stâstîjis Baltijas bankas izmeklçðanas komisijâ, ka viòð redzçja, ka tur notiek liela þulicîba, bet kâ prokurors viòð tur nevarçja rîkoties, viòð viegli saprata, ka jâaizòemas nauda un maksâs 10% mçnesî, bet aizdot naudu ofðoros par 6% gadâ, ka tur veidojâs liels caurums. Jâ. Viòi esot arî to manîjuði, mûsu tautas sargi Latvijas Bankâ, bet viòi sapratuði, ka tâ ir spekulâcija. Un kad tomçr Latvijas Bankas sistçmâ, bûdami brîvais tirgus, vajadzçja atïaut spekulçt ar noguldîtâju naudu, nedrîkstçtu tur likt pirkstu priekðâ. Nu, es nezinu, kura lieta ir sodâma ar râjienu, kura ar atlaiðanu no darba, kura ar iesçdinâðanu cietumâ un kura ar atbildîbu par tiem cilvçkiem, kuri ir miruði badâ tâpçc, ka viòu nauda tika izzagta.

Bet banka "Baltija" nebija viena. Viòi ir trençjuðies un spçj bankrotçt. Ïoti veiksmîgi. Tagad, kad mçs bijâm bankas "Baltija" komisijâ, tad mçs runâjâm par 37 bankâm, bet viòi pat nezina —cik, viòi mums komisijâ stâstîja, ka 30 gan bija. 30 reizes ðis bçrniòð staigâ gar bïodu un izgâþ to pienu, un viòð nedabû pat râjienu. 30 reizes un laikam pat 37 reizes! Un nâk glupi un smaidoði. Nu labi. Tas bûtu par Kolotovas kundzi un drusku par Rimðçvièa kungu.

Bet tagad es gribçtu saprast, kâpçc mums bija tik augsti procenti, kas iznîcinâja mûsu iespçju tikt pie kapitâla un veidot darba vietas. Tur kaut kâda muldçðana... Bet, skat, viena Amerikas latviete aizgâja uz Finansu ministriju un spçja izdot Latvijas valsts obligâcijas par 6% gadâ. Un mani draugi spekulçja. Viòi pirka Latvijas emitçtâs zîmîtes, kur bija 5% mçnesî vai 20%–30% gadâ, un viòus diskontçja ârzemçs par 7% gadâ un taisîja lielu èupu naudas. Palîdzçja daþiem Vienîbas partijas atbalstîtâjiem to darît. Paðam man likâs tâ spçle netîra.

Bet vienu laiku 95% no Latvijas valsts emitçtâm zîmçm sçdçja ârzemju bankâs. Tâs visas bija izkontçtas. Jûs laikam varat iedomâties, kuras partijas visveiksmîgâk to darîja. Tad, kad Vienîbas partija sâka dalît, tad tâ procentu sprauga sâka krist. Bet viòi lepojas. Skaties, Valdmaòa kungs, bija 10%–20% mçnesî, bet tagad ir 20% gadâ! Es viòiem saku, ka bçrnu var noslîcinât ne tikai 100 m dziïâ jûrâ, bet arî 1 m dziïâ baseinâ. Kredîtlikmes Latvijâ visu laiku ir bijuðas par augstâm. Tie tagad lepojas, ka viòi tomçr spçj mainît latu, ka tâ ir laba lieta bijusi. Bet nespçj atbildçt, kâpçc no lata kursa mainîðanas monopola ieòçmumus paredz bankai. Kâpçc tos nepaturçja valsts? Atbildes nav.

Labi. Tagad iesim tâlâk. Kas tad, mîïie draugi, stutç mûsu latu? O! Mums taèu ir ârzemju rezerves emitçtâ lata vçrtîbâ! Mûsu lats ir solîds un droðs. Bet, mîïie draugi, vai tad mçs nesaprotam, ka mçs patçrçjam starptautiski vairâk, nekâ mçs raþojam, ka tâ rezerve tiek katru mçnesi strauji noçsta. Bet tiek atkal papildinâta tâpçc, ka mçs pârdodam pâris namus Rîgâ, pâris kuìus kaut kur, atnâk tas èemodâns ar dolâriem, tas nams aiziet kâdam sveðiniekam par dolâriòu tâpçc, ka tam latvietim ir vajadzîgs kaut kas, vai viòð iedomâjas, ka viòam ir vajadzîgs, viòð to dolâru pârvçrð par latu un ðeit kaut ko nopçrk. Un tâ tâ straume, pa kuru plûst mûsu lats, ir mûsu tautas izpârdoðana. Ðie ir mçmi. Atbildes viòiem nav. Bet skaties, ðodien mums viòus bûtu jâgodina ar atkârtotu iecelðanu Latvijas Bankas padomç.

Es nezinu, vai kâds no jums nesaprot, ko es jums stâstu? (No zâles: "Neko nevar saprast.") Tabûna kungs, par jums man nav ðaubu. Vai patieðâm mçs nesaprotam, ka ðî te ir pirmâ komanda Latvijas tautsaimniecîbas iznîcinâðanâ. Bet ðî sazvçrestîba ïoti veiksmîgi strâdâ, viòus sen bija jâsauc pie atbildîbas. Mçs visi vai kâds no jums grib noliegt, ka tâ nauda tika sûtîta uz Krieviju vagonos un ka bija parakstîjuði Repðe un Godmanis. Un ka viòi vçl godîgi strâdâ sistçmâ! Tagad mçs prasâm... Labi, ir divas valsts bankas, kas tiek privatizçtas, kur tie, kuriem ir iespçja tuvâk pie tâ strâdât, viòi gûs lielu peïòu. Daþiem jau ir peïòa, kamçr valsts dotç to banku. Unibankâ valsts maksâ algas, un valsts tâs dotç.

Bet, Valdmaòa kungs, cik tas no jums ir nepareizi! Sajaukt valsts bankas aktivitâtes un mûsu pârraudzîbu ar privâtu banku aktivitâtçm un mûsu pârraudzîbu. Vai tad jûs nevarat saprast, ka tâs ir divas pilnîgi citas lietas. Ziniet, tikai 25 miljonus latu uzdâvinât Krâjbankai, lai tâ paliktu stabila, tur tâ lieta vçl neiet labi, bet tur Godmaòa kungs mâk ðeftçt tos parâdus draugiem, un tâ valsts nauda pazûd sliktos aizdevumos. Laikam draugiem, diez vai ienaidniekiem dotu tâdu naudu? Sprauga starp noguldîjumiem un aizdevumiem ir neticami liela pasaules mçrogâ. Bet tai bankai naudas nav. Un atkârtoti zaudç naudu. Un tas pats kungs, kas aizsûtîja mûsu Krievijas rubïus uz Krieviju Laventam, lai viòð varçtu sâkt operâcijas, tas pats godâjamais kungs pârvalda ðo banku.

Par Unibanku, kas tikpat labi pieder "Latvijas ceïam". Daudz, daudz naudas tur ir ielikts. Es negribçju Rimðçvièa kungu vakar apbçdinât, jo man nedeva vârdu tik bieþi, kâ es bûtu gribçjis pie tâ tikt, bet man ir vairâki cilvçki stâstîjuði par bankâ "Baltija" pazaudçto naudu, viòi uzstâjâs diezgan, ka Rimðçvièa kungs viòiem devis telefonu numurus, ar kuriem lai runâtu Unibankâ, jo tiks tâ nauda aizdota bez procentiem un nekad nebûs jâatmaksâ. Tâ mçs varam sabiedriskâs organizâcijas apmierinât ar to, kas ður tur notiek.

Rimðçvièa kungs it kâ lasa avîzes. Es saprotu, ka citi ne. Ðíçles kungam ir grûti lasît. Godmanis arî ðad tad palasa. Viòð it kâ ir lasîjis 2.jûnija "Dienas Biznesu", kur runâja, ka, lai nokârtotu rçíinu starp divâm institûcijâm, kad abas ir valstij pakïautas, kur ir tiesas spriedums, kurð nav apelçts, ka tur ir jâiet uz Luksemburgu un tur jâatstâj trîs miljoni latu. Maksâs astoòus un dabûs trîs, un tie trîs aizies kâdiem starpniekiem.

Berija kungs mums saka, ka viòð nedrîkstçja pârbaudît, vai tâ ir patiesîba. Viòð it kâ apmierinâsies ar pieciem miljoniem latu, bet viòam valsts ir pateikusi tâpçc, ka "Deloitte & Touthe" ir auditori "Latvenergo" un tâpçc, ka viòð, bûdams kâdreiz tuvu pie "Deloitte & Touthe", it kâ tur tomçr bûdams, bet kâ privâtpersona, kâ Latvijas Bankas likvidators, ka viòam nav atïauts runât ar "Latvenergo". Ârprâts!

Bet tâ viòð nevar konstatçt, vai patieðâm ðinî darîjumâ ir trîs miljoni latu, kas kritîs kâdam kabatâ. Un skat, Latvijas Bankai ir sarunas, it kâ Rimðçvièa kungam ir abas puses no formulas. Nav. 6. vai 7. jûnijâ neviens neko nesaka. Skat, ir interesanti, mûsu advokâti, viòiem nav jâatbild par to, ko viòi dara, vienalga, kura vârdâ.

Godâjamais prezidenta vietnieks juridiskajâs lietâs jeb konsultants vai kas, Grûtupa kungs, iet pie ìenerâlprokurora ilgi pirms ðî darîjuma un pârrauga, kâ varçtu ðâdâ situâcijâ lielu naudu uztaisît. Bet ðis godâjamais kungs vçl ir godâjamâ prezidenta padomnieks. Viòð it kâ atklâti ir paòçmis pusmiljonu dolâru par norunas izkârtoðanu.

Labi. Tagad vientiesis Valdmanis izmeklçðanas komisijas beigâs saka: "Zini, ka vajadzçtu pârbaudît vienu lietu. Kuri tad no Latvijas brauca tanî laikâ uz to Nauru salu, kuri zvanîja? Smiekls. Inkçna kungs pirmais smejas, bet gandrîz arî visi citi. Par Nauru salu visvairâk zina Jânis Âdamsons, viòð ir rakstîjis doktora tçzes par to. It kâ nav jâbrauc uz Nauru salu, lai pârbaudîtu, vai tâ nauda tur patieðâm ir droða, varot ieiet kâdâ istabâ Rîgâ un visu nokârtot. Tagad, mîïie draugi, saprotiet ðo absurdo lietu. Es zinu, ka es varu no Rîgas vienas istabas aizsûtît naudu kaut kur. Bet kâpçc lai es tam cilvçkam uzticçtu naudu, kâpçc lai es nesagaidîtu, ka pçc nedçïas viòð man paziòotu, ka viòð ir bankrotçjis? Jeb ka viòð vienkârði to naudu ir òçmis no vienas istabas uz otru un tâ nauda ir pazudusi. Tur ir uzticîbas virkne. Dziïa uzticîbas virkne. Nauru salâs it kâ esot 100 bankas reìistrçtas Latvijas pilsoòiem. Un ðî mûsu centrâlâ banka it kâ atbild par mûsu banku sistçmu, par mûsu banku godîgumu, par mûsu tautas ietaupîjumiem, par to, ka mums ir monetârâ politika, kas atïauj mums iegâdâties darba rîkus un strâdât, viòi par visu to atbild. Visur atbildes ir ar desmit ballçm — divnieki, bet viòi grib, lai mçs viòus apstiprinâm par jaunu.

Un tad ir ïoti interesanti. Kâpçc pasaule saka, ka mçs esam kriminâla valsts? No paða augstâkâ lîmeòa. Ja prezidentam var bût padomnieks, kas ietu un meklçtu, kâ no tautas izzagt lielâku naudu starp divâm valdîbai pakïautâm organizâcijâm, tad jau rodas ðaubas. Ja tâds cilvçks paòemtu nabadzîgajâ Latvijâ pusmiljonu dolâru par nieka darbu un paliktu darbâ, un apsolîtu, ka viòam nav nevienam nekas jâstâsta, tad atkal bûtu jâdomâ, ka puslîdz morâlâ vai çtiskâ valstî viòam pateiktu: "Zini, tu neesi tâds materiâls..."

Sçdes vadîtâjs. Valdmaòa kungs, jûsu laiks ir beidzies!

G.Valdmanis . Es jums ieteiktu balsot pret un arî domât, kâpçc un kur mçs esam kriminâla valsts no paðas galvas. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Kârlis Leiðkalns, frakcija "Latvijas ceïð".

K.Leiðkalns (LC). Ko nu es varu aizstâvçt. Augsti godâtais Prezidij! Augsti godâtie deputâti! Patiesîbâ es atbalstu pilnîgi visu ðo Latvijas Bankas ieteikto padomes locekïu apstiprinâðanu ðodien, bet man tomçr ir jautâjums par Prezidiju. Vai ðî lieta ir izskatâma pçc bûtîbas? Vai Latvijas Republikas Saeimai ðodien ir tiesîbas izvirzît kandidâtu, teiksim, uz Satversmes Aizsardzîbas biroja direktoru, uz Radio un televîzijas padomes locekïu posteòiem, nosakot, ka viòi stâjas amatâ pçc tam, kad beidzas termiòð paðreiz ievçlçtajiem. Man ðeit ir jautâjums: vai mçs varam izskatît ðo jautâjumu pçc bûtîbas, òemot vçrâ, ka pilnvaru termiòð iztecçs tikai ðâ gada jûlijâ? Un, ja Prezidijs apstiprina, ka jautâjums izskatâms pçc bûtîbas, es balsoðu par katru ðo locekli atseviðíi par un aicinu to darît arî jûs. Paldies! (No zâles: "Vai jautâjums ir Saeimai vai Prezidijam?" Atbild deputâts Leiðkalns: "Prezidijam.")

Sçdes vadîtâjs. Roberts Dilba, LZS, KDS frakcija.

R.Dilba (LZS, KDS). Cienîjamie kolçìi! Es aicinu neizvçrst plaðas debates par domâm, aizdomâm un pârdomâm, bet mûsu valsts stabilâ monetârâ politika un mûsu valsts stabilâs bankas mani pârliecina par to, un es gribu aicinât arî jûs balsot par Rimðçvièa kungu un arî par pârçjiem padomes locekïiem.

Sçdes vadîtâjs. Vairâk debatçs pieteikuðos nav. Nav vairâk pieteikuðos debatçs. (Zâlç kòada.) Debatçs ðobrîd pieteicies Viktors Dinçviès. Atvainojiet, acîmredzot kaut kas nav kârtîbâ ar elektronisko iekârtu. (No zâles deputâts L.Ozoliòð: "Es pateicos! Es speciâli piegâju pie galdiòa.") Leopolds Ozoliòð, pie frakcijâm nepiederoðs deputâts.

L.Ozoliòð (pie frakcijâm nepiederoðs deputâts). Augsti godâtais Valsts prezident! Augsti godâto Prezidij! Augsti godâtie kolçìi! Zaudçjuðie! Piekrâptie! Apzagtie! Latvijas Banka! Mçs ðodien runâjam par Latvijas Bankas padomi. Ne Latvijas Bankas prezidents, ne viòa vietnieks nosaka bankas darbîbu, bet nosaka tieði padome. Tâtad vissvarîgâkâ institûcija Latvijas Bankâ. Kâdi ir uzdevumi, lûk, Latvijas Bankai? Latvijas Bankas uzdevums ir uzraudzît bankas. Latvijas Bankas uzdevums ir dot atïaujas bankâm. Latvijas Banka nodroðina banku darbîbu. To, ka daudzi raudâja, kas bija pârdevuði savus tikko denacionalizçtos îpaðumus un nolikuði vai ieguldîjuði naudu bankâs, tâtad kreditçjuði ðîs bankas, kas pazaudçja. Atceros tâdus cilvçkus, kas mani raustîja uz ielas un lûdza: "Leopold, vai tu nezini, kâ var palîdzçt naudu dabût atpakaï?" Atceros, meitene studente, kas bija saòçmusi naudu braukðanai uz ârzemçm, bet viòai bija lîdz aizbraukðanai pâris trîs mçneði, mâjâs viòa baidîjâs turçt 2000 dolâru. Arî ðî meitene pazaudçja ðo naudu un pazaudçja uzticîbu arî tiem, kas gribçja viòu atbalstît no ârzemçm. Apzagtie raudâja.

Ko ieteica valdîba? Ko atïâva Latvijas Bankas padome? Atïâva un ieteica noguldît arî paðvaldîbu naudu. Jau toreiz bija jauðamas blçdîbas banku struktûrâ, kas vçlâk izrâdîjâs par patiesîbu. Jo bankas "Baltija" dibinâtâjs tomçr bija nâcis no aprindâm, par kurâm jau bija zinâms, ka tâs ir iesaistîtas finansu mahinâcijâs. Diemþçl to nezinâja vai nelasîja, kâ paðreiz nav lasîjuði "Rîgas Balsi" vai "Dienas Biznesu" pirms Lihtenðteinas mahinâcijas. Lasiet, Latvijas Bankas padomes locekïi, vismaz avîzi! Kas ieteica, tâtad visas ðîs bankas deva viòâm licenci, kas nodroðinâja viòu uzraudzîbu. Ko nodroðinâja? Vai nav manâms, ka skaistais nosaukums "Tautas Banka", ko vadîja ievçrojamais mâkslinieks grafiíis Mâris Ârgalis, piedzîvos tâdu paðu likteni kâ Liepâjas komercbanka, kâ banka "Olimpija". Man arî ðodien nav skaidrs, un vakar sarunâ ar Rimðçvièa kungu tâ arî nebija skaidrs, kâdas sekas izraisîs cedçtais bankas "Baltija" kredîtportfelis "Intertek" bankai Maskavâ. Un tâ vçrtîba ir 82 miljoni latu, ap 150 miljoniem dolâru. Varbût ka Deivids Berijs iztiesâs ðo kredîtportfeli un ðeit uz vietas piedzîs ðos parâdus. Un varbût kâds varçs par kaut ko atkal vienoties. Paldies vismaz otram anglim no ðîs firmas, kas paðreiz kontrolç bankas "Baltija" kredîtu atgûðanu, ka tas bija tik pieklâjîgs un savâca pieklâjîgu summu, un pieklâjîgi pazuda kaut kur Lielbritânijas koloniju plaðumos, bijuðo koloniju plaðumos. Nez kur viòð ir.

Deivids Berijs sekmîgi atgûst naudu. Diemþçl pârsvarâ nauda aiziet visu viòa izdevumu segðanai, tâtad domâjams — algâs, kuras, dabîgi, nepaliek Latvijâ. Lai gan pçc nolikuma, un to bûtu jâuzrauga atkal Latvijas Bankas padomei, ðai naudai vajadzçtu bût, kas tiek tçrçta algâm, izdevumiem, apkalpoðanai, tikai 5% no atgûtâm summâm. Lihtenðteinas mahinâcija, par kuru nekâ nezina un nestâsta mûsu cienîjamie advokâti un ïoti cienîtais ïoti gudrais un veiklais advokâts Grûtupa kungs, kas bija padomnieks prezidentam un Ðíçles kungam. Tas arî nekâ nezina un nevar palîdzçt nedz izmeklçðanai, nedz tautai, nedz paðreizçjai valdîbai. Un îpaði mani vakar pârsteidza Rimðçvièa kunga teiktais, ka Rimðçvièa kungs un tâtad Bankas padome... Kolotovas kundze gan iepriekðçjâ reizç, kad mçs viòai pieðíîrâm pilsonîbu, to neapgalvoja. Viòa teica, ka viòi nav manîjuði, nav zinâjuði, ka bûs krahs, banku krahs, un îpaði par banku "Baltija". Rimðçvièa kungs vakar teica, ka viòð ir nojautis un sapratis, ka bûs ðis krahs, un brîdinâjis par to valdîbu daþas dienas iepriekð. Ïoti þçl, Rimðçvièa kungs, ka jûs nebrîdinâjât mûsu Valsts prezidentu, kas vçl daþas dienas pirms kraha apliecinâja, ka viòð esot droðs par savu bankâ "Baltija" noguldîto 50 latu droðîbu. Rimðçvièa kungs, nav smuki, ka jûs brîdinât vienu valsts struktûru un nebrîdinât Valsts prezidentu. Ïaujiet prezidentam runât visas tautas priekðâ to, par ko jûs jau sen zinât, ka tas tâ nav, ka tas nav tiesa. Neçrta situâcija.

Latvija ir pârâk maza valsts, lai mçs nemainîtu lielos ierçdòus. Un es nevaru pieïaut, ka daþi augstâk stâvoðie ierçdòi, ko mçs esam iecçluði saulîtç, liek apliecinât mûsu vçlçto Valsts prezidentu teikt nepatiesîbu. Tieði tâpçc es balsoðu pret ðiem iesîkstçjuðiem, ilgi turçjuðamies pie saviem krçsliem Latvijas Bankas padomes locekïiem un arî Rimðçvièa kungu. Jo vakardienas saruna mani nepârliecinâja, ka mçs nevarçjâm izvairîties no tik sâpîgiem un daudziem pat traìiskiem notikumiem, kas saistîjâs ar mûsu valsts finansiâlo politiku. Paldies par uzmanîbu!

Sçdes vadîtâjs. Jânis Lagzdiòð, frakcija "Latvijas ceïð".

J.Lagzdiòð (LC). Godâtie kolçìi deputâti! Es negribçtu tik daudz runât par ðo dienas kârtîbas punktu pçc bûtîbas. Es atbalstu visu izvirzîto Bankas padomes locekïu kandidatûru ievçlçðanu par Bankas padomes locekïiem. Bet kârtîba, kâdâ notika kandidatûru izvirzîðana, atklâj faktiski kâdu nepilnîbu Saeimas Kârtîbas rullî. Un proti, ðis pârâk ilgais termiòð, kâds ir palicis, lîdz attiecîgâs personas atkârtoti stâjas savos amatos, liecina par to, ka var gadîties, ka tiek izvirzîtas atseviðías kandidatûras un apstiprinâtas Saeimâ, ievçlçtas uz amatiem, kuru termiòi izbeidzas nâkoðâs Saeimas darbîbas laikâ. Konkrçtajâ gadîjumâ, godâtie kolçìi, Kârtîbas rullis nav pârkâpts, jo Kârtîbas rullî nav noteikti ne minimâlie, ne maksimâlie termiòi kandidatûru izvirzîðanai un ievçlçðanai atkarîbâ no tâ, kâdos termiòos beidzas pienâkumu pildîðanas laiki. Tâdçï, godâtie kolçìi, es aicinâtu, òemot vçrâ ðeit debatçs izteiktâs problçmas, labot Kârtîbas rulli un ðo nepilnîbu Kârtîbas rullî atspoguïot.

Sçdes vadîtâjs. Vairâk debatçs pieteikuðos, atvainojiet... Pieteicies Dzintars Âbiíis, frakcija "Latvijas ceïð".

Dz.Âbiíis (LC). Augsti godâtais Prezidij! Cienîjamie kolçìi! Runâjot par balsojuma bûtîbu, es, protams, atbalstu lîdzðinçjo Bankas padomes ievçlçðanu atkârtoti, jo, neskatoties uz atseviðíâm kïûdâm, piemçram, nepilnîbâm komercbanku uzraudzîbâ, kopumâ nepârprotami bankas monetârâ politika ir vçrtçjama pozitîvi.

Bet runâjot par procedûru. Ievçrojiet to, ka Bankas padomes pilnvaru termiòð beidzas vçl ðîs Saeimas pilnvaru laikâ. Es atkârtoju — ðîs Saeimas pilnvaru laikâ. Manuprât, procedûra nav pârkâpta. Mçs tâpat nebalsosim tieði tajâ dienâ, kad beidzas pilnvaru termiòð, un teorçtiski Saeima var atlaist kaut vai minûti pirms ðî pilnvaru termiòa izbeigðanâs. Un es pilnîbâ piekrîtu Lagzdiòa kungam, tad drîzâk mums ir jâdiskutç par iespçjamâm Kârtîbas ruïïa izmaiòâm, bet ne par Bankas padomes vçlçðanâm ðobrîd. Es uzskatu, ka vçlçðanas bûs likumîgas, un aicinu balsot par. (Starpsauciens: "Ïoti gudri!")

Sçdes vadîtâjs. Vairâk debatçs pieteikuðos nav. Debates slçdzam. Komisijas vârdâ — Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godâtie deputâti! Jums visiem ir izdalîts dokuments ar nr.3746, kur ir ðo Bankas padomes kandidâtu biogrâfijas, un arî ðeit ir pievienota Latvijas Bankas prezidenta Einâra Repðes vçstule, kura tika iesniegta Saeimâ priekðsçdçtâjam Èepâòa kungam, un, ja Saeimas Prezidijs ir lçmis un ðos lçmuma projektus nosûtîjis izskatîðanai Budþeta un finansu (nodokïu) komisijai, tad komisijai ir tikai viòa jâizskata. Un gribu teikt, ka Budþeta un finansu (nodokïu) komisija izskatîja un balsoja par ðiem lçmuma projektiem un pat nebija neviena balss "pret". Bija tikai daþi deputâti, kas atturçjâs. Es aicinu arî jûs balsot ðodien un atbalstît ðos Saeimas lçmumus!

Sçdes vadîtâjs. Godâtie deputâti! Tâ kâ nav rakstiska priekðlikuma par lietas atlikðanu vai par to, ka ðobrîd ðî lieta pçc bûtîbas nebûtu izskatâma, lîdz ar to arî Prezidijs ðeit neko nekomentç, un es vienkârði aicinu deputâtus izteikt savu attieksmi balsojot. Lûdzu zvanu!

V.Balodis. Lûdzu balsojam par pirmo Saeimas lçmumu — apstiprinât Ilmâru Rimðçvièu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku!

Sçdes vadîtâjs. Lûdzu balsoðanas reþîmu! Lûdzu balsot par Ilmâra Rimðçvièa apstiprinâðanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku. Balsoðana aizklâta. Lûdzu rezultâtu! Par — 51, pret — 14, atturas — 6. Lçmums pieòemts. Ilmârs Rimðçviès apstiprinâts par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku.

Izskatâm nâkamo darba kârtîbas jautâjumu — lçmuma projekts "Par Harija Buða apstiprinâðanu par Latvijas Bankas padomes locekli" . Komisijas vârdâ — Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Komisija ir apstiprinâjusi Harija Buða kandidatûru par Latvijas Bankas padomes locekli un atbalstîjusi to.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti debatçs pieteikuðies nav. Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu! Lûdzu balsot par Harija Buða apstiprinâðanu par Latvijas Bankas padomes locekli! Lûdzu balsot! Lûdzu rezultâtu! Par — 58, pret — 7, atturas — 4. Harijs Buðs apstiprinâts par Latvijas Bankas padomes locekli.

Nâkamais darba kârtîbas jautâjums — lçmuma projekts "Par Valentînas Kolotovas apstiprinâðanu par Latvijas Bankas padomes locekli" . Budþeta un finansu (nodokïu) komisijas vârdâ — deputâts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Budþeta un finansu (nodokïu) komisija ir atbalstîjusi Valentînas Kolotovas kandidatûru par Latvijas Bankas padomes locekli.

Sçdes vadîtâjs. Atklâjam debates. Leopolds Ozoliòð, pie frakcijâm nepiederoðs deputâts.

L.Ozoliòð (pie frakcijâm nepiederoðs deputâts). Augsti godâtie prezident, Prezidij, kolçìi! Man nav iebildumu, ka Kolotovas kundze turpmâk bûtu arî padomç un vadîtu mûsu ðîs finansu lietas. Man ir lûgums Kolotovas kundzei turpmâk mçìinât parakstîties vismaz latviski, jo mçs pieðíîrâm viòai nupat pilsonîbu, un tâ bûtu tâda cieòas izrâdîðana, ka tik augstâ amatâ ierçdne, pilsone parakstâs valsts valodâ.

Es balsoðu pret, kâ jau es iepriekð motivçju to — kâpçc. Bet katrâ ziòâ ðodienas ðie mûsu balsojumi bûs ïoti svarîgi turpmâkajâ mûsu Latvijas valsts attîstîbâ, tâpçc novçlu panâkumus Kolotovas kundzei. Varbût ka viòai bûs tuva mûsu valsts kultûra, valoda un arî valsts prestiþs. Vçlu sekmes, Kolotovas kundze!

Sçdes vadîtâjs . Vairâk debatçs pieteikuðos nav. Debates slçdzam. Komisijas vârdâ — Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK) . Lûdzu deputâtsu balsot un izteikt savu attieksmi par Valentînas Kolotovas kandidatûru Latvijas Bankas padomç.

Sçdes vadîtâjs . Lûdzu zvanu un lûdzu balsoðanas reþîmu! Lûdzu balsot par Valentînas Kolotovas apstiprinâðanu par Latvijas Bankas padomes locekli. Lûdzu rezultâtu! Par — 47, pret — 8, atturas — 6. Valentîna Kolotova apstiprinâta par Latvijas Bankas padomes locekli.

Nâkamais darba kârtîbas jautâjums — lçmuma projekts "Par Vara Zariòa apstiprinâðanu par Latvijas Bankas padomes locekli" . Budþeta un finansu (nodokïu) komisijas vârdâ — deputâts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Budþeta komisija ir atbalstîjusi Vara Zariòa kandidatûru par Latvijas Bankas padomes locekli.

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Deputâti debatçs pieteikuðies nav. Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu un lûdzu balsot par Vara Zariòa apstiprinâðanu par Latvijas Bankas padomes locekli. Lûdzu rezultâtu! Par — 51, pret — 2, atturas — 6. Varis Zariòð apstiprinâts par Latvijas Bankas padomes locekli.

Ârpus darba kârtîbas vârds paziòojumam Jânim Urbanovièam, Tautas saskaòas partijas frakcija.

J.Urbanoviès (TSP). Godâtais prezidenta kungs, godâtie deputâti! Man ir jâsaka tradicionâlais — ðî "Philips" iekârta mani krâpj, jo man ir liecinieki no kreisâs un no labâs puses, politiskâs un fiziskâs puses, kas redzçja, ka es balsojot par Darba kodeksu, balsoju par nodoðanu komisijâm, taèu izdruka parâdîja, ka es to neesmu darîjis, Ka es vispâr neko neesmu darîjis. Es godprâtîgi, tâpat kâ visi klâtesoðie, strâdâju pie pilna saprâta un labas apziòas, un es lûdzu tehnisko personâlu... pirmâm kârtâm es gribu, lai protokolâ tiktu ierakstîts, ka es esmu balsojis par. Bet tâ kâ ar mani personîgi... konkrçti ar mani ðâda íibele notiek ne pirmo reizi, es lûdzu tehnisko personâlu un Saimniecisko komisiju ðo jautâjumu vçlreiz paskatît, jo ðî iekârta ir tâda, kas provocç mani izteikt kaut ko publisku saistîbâ par ðo tenderu un varbût pat par "Philips" kompâniju. Paldies!

 

Sçdes vadîtâjs. Nâkamais darba kârtîbas jautâjums — Pieprasîjumu komisijas atzinums par Saeimas deputâtu Èerâna, Grînberga, Mauliòa, Veldres, Kostandas, Zelgalvja, Kazâka, Âdamsona, Bekasova un Golubova pieprasîjumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam, ekonomikas ministram Atim Sausnîtim un finansu ministram Robertam Zîlem par likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" izpildîðanu un îpaðuma kompensâcijas sertifikâtu dzçðanu naudâ likumâ paredzçtajam personu lokam nodroðinâðanu . Komisijas vârdâ — Pçteris Tabûns, frakcija "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK.

P.Tabûns (TB/LNNK). Cienîjamie kolçìi! Pieprasîjumu komisija izskatîja ðo pieprasîjumu un noraidîja. Îsas piezîmes. Jâ, problçma, protams, ir, bet tâ tiek risinâta. Kompensâciju par privatizâcijas sertifikâtiem gaida gandrîz 6000 cilvçku, daudzi no viòiem ir ïoti veci un, protams, ja ieilgtu to apmaksa, bûtu grûti sagaidît. Un ðie cilvçki ir daudz cietuði, lielâkâ daïa izgâjuði daþâdus moku ceïus, un par to nav divu domu, arî komisijâ nebija citâdu domu par to, ka ðiem cilvçkiem pçc iespçjas âtrâk jâsaòem ðî nauda par kompensâcijas sertifikâtiem.

Es teicu, ka tiek risinâts ðis jautâjums. Vçl pirms pieprasîjuma izskatîðanas 15. janvârî pçc "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK priekðlikuma Ministru prezidents ir uzdevis Ekonomikas ministrijai lîdz 19. februârim izstrâdât normatîvos aktus, kuros bûtu paredzçts, ka kompensâcijas sertifikâtu dzçðanai jâizmanto lîdzekïi, kurus iegûtu, pârdodot privatizçjamo valsts uzòçmumu akcijas. Un ðíiet, ka ðis risinâjums dos vajadzîgo rezultâtu.

Ðodien, kâ jûs atceraties, bija iesniegti no Zîgerista partijas grozîjumi par sertifikâtiem, es tikai gribçtu piezîmçt, ka ðis mçìinâjums nebija saprâtîgs, jo tas, tieði otrâdi, saðaurinâtu ðo kompensâcijas saòçmçju loku, no kura tiktu izslçgti pirmâs ðíiras mantinieki. Tâ ka, runâjot par ðîm lietâm, jâbût ïoti uzmanîgiem un jâzina viss, kas notiek un kâdâ veidâ var izsaukt arî sliktu reakciju, gribot it kâ labu un populistiski to pasniedzot. Lûk, tâdas ir manas piezîmes pie komisijas lçmuma. Paldies par uzmanîbu!

Sçdes vadîtâjs. Atklâjam debates. Kârlis Èerâns, frakcija "Latvijai".

K.Èerâns (TKL). Augsti godâtie deputâti! Ðeit Pieprasîjumu komisijas vârdâ tâs priekðsçdçtâjs Tabûna kungs, kas pârstâv valdîbas frakciju "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK, nâk un saka, ka, lûk, problçma tiek risinâta, un ðî nav pirmâ reize, kad mçs dzirdam ðo "problçma tiek risinâta", diemþçl tâlâk par vârdiem un solîjumiem ðî valdîba, gan tagad tçvzemieðu vadîbâ, gan arî iepriekðçjâ valdîbâ, kad tçvzemietis Krasts bija ekonomikas ministrs, tad tâlâk par solîjumiem ðî valdîba nav tikusi. Un es varu atgâdinât to, ka ðis jautâjums, tas ðobrîd netiek skatîts ðajâ Saeimâ pirmo reizi, un arî mçs gan pagâjuðajâ gadâ, gan arî pirms tam braucâm pie cilvçkiem un satiekam cilvçkus, un mçs ïoti bieþi dzirdam ðo jautâjumu: kad beidzot valsts samaksâs un kad beidzot valsts nokârtos tâs saistîbas, kuras tâ ir uzòçmusies pret saviem pilsoòiem — gan bijuðajiem zemes îpaðniekiem, gan arî ðo îpaðnieku mantiniekiem, tajâ skaitâ, politiski represçtajiem, tâs saistîbas, ko valsts ir uzòçmusies? Tâtad, kad valsts tâs nokârtos?

Atbildç uz mûsu deputâtu jautâjumu, pagâjuðajâ gadâ mçs to skatîjâm ðâdâ formâ, mçs domâjâm, ka te varçtu bût kaut kâds pârpratums, un atbildç uz mûsu jautâjumu mçs arî saòçmâm pilnîgi konkrçtus solîjumus un pilnîgi konkrçtus grafikus, kâdos ðî îpaðuma kompensâciju sertifikâtu dzçðana naudâ varçtu notikt, tajâ skaitâ ekonomikas ministrs Krasts solîja, toreizçjais ekonomikas ministrs, ka 1997. gadâ valdîba nosegs 4,4 miljonus vçrtus pieprasîjumu, tâtad izmaksâs 4,4 miljonus latu ðo îpaðuma kompensâcijas sertifikâtu dzçðanai tâm personâm, kam tas pienâkas. Diemþçl ðâda summa samaksâta nav. Un tas nav tâpçc, ka valsts budþetâ nebûtu lîdzekïu. Mçs visi labi zinâm, ka tika izdarîti arî pagâjuðajâ gada beigâs grozîjumi valsts budþetâ, kas noòçma naudu, nu tiesa gan, no cita veida kompensâcijâm, politiski represçtajâm personâm pusotra miljona latu apmçrâ, bet tos ïoti labi varçja virzît vismaz daïçji ðîs pozîcijas izpildei. Tas izdarîts netika. Tâpçc, es domâju, ðâdi skaidrojumi no Tabûna kunga puses, ka ir ðie priekðlikumi un ka ðis jautâjums tiks risinâts, manuprât, viòi jau ir tâdâ kâ nulles vçrtîbâ. Un, protams, ir ïoti labi, ja ðî problçma tiek risinâta, bet es domâju, ka mums vairs nevajadzçtu païauties uz ðiem solîjumiem un vajadzçtu Saeimai virzît ðo kâ deputâtu pieprasîjumu, lai mçs varam arî saòemt pilnîgi oficiâlu atbildi no Krasta kunga un arî Sausnîða kunga un lai viòi atskaitâs Saeimas priekðâ un visas mûsu valsts priekðâ par to, kâdâ veidâ ðî problçma tiks risinâta, par tiem cçloòiem, kâpçc tas nav risinâts uz ðo brîdi, un lai cilvçki varçtu redzçt arî, teiksim, ko viòi no ðîs valdîbas patiesîbâ var sagaidît.

Uz ðo pieprasîjumu mçs esam saòçmuði... Patiesîbâ Pieprasîjumu komisija ir saòçmusi atbildi, patiesîbâ arî ne no ekonomikas ministra, ne no Ministru prezidenta, bet no ministrijas Privatizâcijas departamenta direktora Bernâna kunga, kas pasaka, ka ðo kompensâciju izmaksu vispâr neesot iespçjams nodroðinât pastâvoðâ likuma ietvaros. Es domâju, ka ðâda atbilde, kuru mçs saòçmâm, tâ nekâdâ ziòâ nevar bût pieòemama deputâtiem, un es domâju, ka ðî ir problçma, kuru mçs arî nedrîkstam izlaist ârpus mûsu deputâtu uzmanîbas, un nepiecieðams arî paðiem iesaistîties ðîs problçmas risinâðanâ, pieprasot no valsts amatpersonâm pilnîgi konkrçtu politisko atbildîbu, un ja ðie pasâkumi netiek veikti, tad tâdâ gadîjumâ likt pilnîgi skaidri saprast, ka mçs varam pilnîgi nopietni virzît jautâjumu gan par ekonomikas ministra, gan arî par Ministru prezidenta demisiju, kâ par tâdâm amatpersonâm, kas nespçj pildît likumus un nespçj nodroðinât arî ðo likumâ noteikto normu, kas ir nepiecieðama okupâcijas seku pârvarçðanai un vismaz kâda zaudçjuma atlîdzinâðanai tiem cilvçkiem, kas ir cietuði ðîs okupâcijas rezultâtâ.

Es aicinu nobalsot par ðo deputâtu pieprasîjumu un diskutçt ðos jautâjumus oficiâlâkâ veidâ, saòemot oficiâlas atbildes, un arî dzirdot ðeit gan ekonomikas ministru, gan arî Ministru prezidentu ðeit Saeimas tribînç, un lai ðis jautâjums tomçr tiktu atrisinâts. Mçs nevaram samierinâties ar ðiem nebeidzamajiem solîjumiem, kas nâk, kuriem neseko nekâda tâlâka rîcîba. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Vairâk debatçs pieteikuðos nav. Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu un lûdzu balsot par deputâtu iesniegto pieprasîjumu. Lûdzu rezultâtu! Par — 13, pret — 31, atturas — 10. Pieprasîjums noraidîts.

Nâkamais darba kârtîbas jautâjums — Pieprasîjumu komisijas atzinums par Saeimas deputâtu Èerâna, Veldres, Kazâka, Grînberga, Zelgalvja, Kostandas, Mauliòa, Âdamsona, Golubova un Bekasova pieprasîjumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam un zemkopîbas ministram Andrim Râviòam par lauksaimniecîbai paredzçto subsîdiju trîs procentu apmçrâ no valsts budþeta sadalîjumu . Pieprasîjumu komisijas vârdâ — deputâts Pçteris Tabûns.

P.Tabûns (TB/LNNK). Cienîjamie kolçìi! Pieprasîjumu komisija izskatîja ðo tâ saucamo pieprasîjumu un noraidîja, jo tas nav pieprasîjums, tas ir izteikts jautâjums, un tas pateikts jau paðâ formulçjumâ, kur iesniedzçji lûdz informâciju. Un informâciju viòi arî var saòemt ðâdâ te veidâ.

Es tomçr gribu piebilst vienu, ka Èerâna kungs, nupat par iepriekðçjo pieprasîjumu runâjot un daudziem citiem pieprasîjumiem, kurus iesniedz un kurus iesniegs, negrib dzirdçt kâ rubenis riesta laikâ citu balsi, viòð dzird tikai savu un noveï visas vainas paðlaik uz ðo valdîbu. Èerâna kungs, es atgâdinu, ka ðî valdîba strâdâ vçl nepilnu gadu, paskatâties uz visu pârçjo visâ bûtîbâ kontekstâ un tad tikai uzdodiet ðos simtiem, simtiem jautâjumus un pieprasîjumus. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Atklâjam debates. Edmunds Grînbergs, frakcija "Latvijai".

E.Grînbergs (TKL). Augsti godâtais Valsts prezidenta kungs! Cienîjamie deputâti! Mûsu pieprasîjums valdîbai radies ïoti daudzu neskaidrîbu dçï, ar kurâm nâkas sastapties potenciâlajiem subsîdiju òçmçjiem, respektîvi, zemniekiem. Rodas iespaids, ka Zemkopîbas ministrija diezgan pavirði izstrâdâjusi subsîdiju nolikumus, jo nepilnu divu mçneðu laikâ ir tapis jauns ministrijas dokuments ar izmaiòâm subsîdiju nolikumâ vairâk nekâ 90 punktos. Un uz doto brîdi ðie labojumi problçmu neatrisina. Eiropas Savienîbas programmâ par lauksaimniecîbas atbalstu lîdz 2000.gadam ir uzsvçrta nepiecieðamîba veidot politiku, kas vçrsta uz raþoðanas atbalstu, subsidçðanu un ienâkuma lîmeòa noturçðanu visiem, it seviðíi reìionos ar nelabvçlîgiem dabas un ekonomiskiem apstâkïiem. Neskatoties uz to, 1997.gadâ ir likvidçts pabalsts, par kura saglabâðanu iestâjâs frakcija "Latvijai", ko Labîbas raþoðanas reìionâlâ izlîdzinâðanas fonda ietvaros lîdz ðim saòçma dabas un ekonomisko apstâkïu ziòâ nelabvçlîgie rajoni un pagasti. Ar to ðie pagasti gadâ ir zaudçjuði ap 0,7 miljoni latu un atbalstu nav saòçmuði vairâk nekâ 3100 zemnieki. Ievçrojot to, ka pçc zinâtnisko atzinumu prakses datiem lauksaimniecîbas raþotspçja Latgales un citu atbalstâmo pagastu dabas un ekonomisko apstâkïu ziòâ atpaliek no Latvijas caurmçra apstâkïiem vismaz par 30%, bet ienesîgums pat piecas lîdz seðas reizes, un bezdarba lîmenis aptuveni tikpat pârsniedz vidçjo Latvijâ, sagaidâm, ka valsts subsîdiju palielinâjums atbalstâmiem reìioniem nesegs tos zaudçjumus, ko tie cieð pçc Labîbas raþoðanas reìionâlâ atbalsta fonda likvidçðanas. Noteiktâ subsîdiju pieðíirðanas kârtîba liecina, ka nav izvçrtçta kritiskâ situâcija atbalstâmos reìionos vienâ no lauksaimniecîbas pamatnozarçm — piena lopkopîbâ. Ðeit piena iepirkuma cena pârstrâdei ir par pusotru santîmu zemâka nekâ valsts centrâlos rajonos, nekâ vidçji valstî. Ðo iepirkuma cenu izlîdzinâðanai bûtu nepiecieðama piemaksa atbilstoðâ apjomâ par kvalitatîvu piena piegâdi licencçtiem piena pârstrâdes uzòçmumiem.

Nâkamais. Ja 6.nolikuma ietvaros ir paredzçta valsts subsîdiju izlietoðana lauksaimniecîbu studçjoðo lauku jaunieðu atbalstam, tiek izveidots speciâls stipendiju fonds un tiek noteikta kârtîba, kâdâ veidâ ðîs Zemkopîbas ministrijas stipendijas tiek pieðíirtas, un Zemkopîbas ministrijâ tiek veidota komisija ar valsts sekretâra rîkojumu, tas viss bûtu normâli, bet kad sâkam skatîties, cik liela ðî summa ir par valsti kopumâ, tad sastâda tikai 10 tûkstoðu latus jeb uz vienu studentu 40 latus mçnesî. Tas nozîmç, ka ðis atbalsts neiznâk pat vienam studentam katrâ mûsu valsts rajonâ. Ko tas atrisina valsts mçrogâ? Vai tikai negribam izskatîties labâki, nekâ faktiski esam? Tâpat vajadzçja ïaut vairâkiem pasâkumiem izlietot paðu saimniecîbu lîdzekïus, nevis uzspiest banku kredîtus. Ja raþoðanas tehniskâ parka atjaunoðanai un produktîvo ilggadîgo stâdîjumu ierîkoðanai paredzçts izlietot paðu finansu resursus, kâdçï tad, piemçram, zemes un augstvçrtîgas vaislas dzîvnieku pirkðanai nedrîkst izmantot paðu lîdzekïus, bet gan jâòem aizdevums no kredîtiestâdçm? Vairâki zemnieki ir jautâjuði, kâdçï subsîdijas nav paredzçtas par zemes pirkðanu saimniecîbas paplaðinâðanai, ja tâ nerobeþojas ar jau îpaðumâ esoðo zemi. Piemçram, kâdçï zemnieku saimniecîba nedrîkst sastâvçt no vairâkiem ðíirtiem zemes gabaliem viena pagasta robeþâs?

Nâkamais. Praksç jau ir gadîjumi, kad lauksaimnieki ir iegâdâjuðies tehniku no licencçtâm firmâm, bet izrâdâs, ka ðai tehnikai nav atbilstîbas sertifikâta, ko izsniedz Baltijas maðînu izmçìinâðanas stacija. Tâdâ situâcijâ subsîdija nepienâkas. Nav saprotams, kâdçï obligâti jâiegâdâjâs tikai uz doto brîdi sertificçtie, kaut vai, piemçram, "Kverneland" firmas arkli, bet ne citi, kuri ir lçtâki un kurus zemnieks ar augstâko inþeniertehnisko izglîtîbu uzskata par piemçrotiem savâ saimniecîbâ. Tâpat nav sertificçta vispâr nekâda veida dârzkopîbas tehnika. 1998.gadâ arî ievçrojami sareþìîtâkas ir kïuvuðas prasîbas subsîdiju saòçmçjiem informâcijas sniegðanâ un uzskaitç, raþoðanas plânu sastâdîðanâ, salîdzinot ar aizvadîto gadu. Jâjautâ, vai aizvadîtâ gadâ subsîdijas netika izlietotas paredzçtiem mçríiem vai tâs tika izlietotas neracionâli, ja ðogad tâ sareþìîts ðis subsîdiju pieprasîðanas process? Arî subsîdiju izlietojuma nolikuma izstrâdç Zemkopîbas ministrijâ praktiski nekas nav òemts vçrâ no Zemnieku federâcijas agronomu biedrîbas izstrâdâtiem un iesniegtiem priekðlikumiem. Arî uz ðo pieprasîjumu atbildi esam saòçmuði nepilnîgu, tâdçï aicinu balsot par ðî pieprasîjuma nodoðanu valdîbai. Paldies par uzmanîbu!

Sçdes vadîtâjs. Kârlis Èerâns, frakcija "Latvijai".

K.Èerâns (TKL). Augsti godâtie deputâti! Ðis pieprasîjums ir saistîts ar divâm ïoti nopietnâm problçmâm, kas skar ðo subsîdiju sadales jomu, un mçs redzam ðajâ situâcijâ, ka ar to ir bijis par maz, ka ðie trîs procenti no valsts budþeta tiek novirzîti kâ subsîdijas lauksaimniecîbas produkcijas raþotâjiem, ko Saeima pieòçma 1996.gada rudenî pçc frakcijas "Latvijai" priekðlikuma, bet tagad ir tâlâk mums nepiecieðams cînîties par to, lai ðîs subsîdijas tiktu arî tâdâ veidâ sadalîtas, lai tâs veicinâtu gan harmonisku lauku attîstîbu, gan arî mûsu zemnieku konkurçtspçjas palielinâðanos. Jo tâ nauda, kura ir ðeit 17 miljoni, protams, tâ arî nav tik liela, cik lielu zemnieki varçtu vçlçties, bet tomçr tâ ir pietiekama summa, lai ïoti rûpîgi pârdomâtu par to, kâdâ veidâ tâ tiks dalîta, un to, kâdâ veidâ tâ tiks izmantota lauku attîstîbas nodroðinâðanai.

Divas problçmas, kas ðeit konkrçti parâdâs seviðíi asi un kuras diemþçl neatrisina arî ðî ministrijas iesniegtâ rakstiskâ atbilde. Pirmais ir, kâdas ir garantijas subsîdiju taisnîga reìionâla sadalîjuma nodroðinâðanai. Ðeit atbildç tiek rakstîts, ka, lûk, daþâda, atkarîbâ no ðî zemes novçrtçjuma, kadastrâlâs paraugu vçrtîbas pagastâ, tiek noteikts daþâds saimniecîbas lîdzdalîbas apmçrs pasâkuma finansçðanâ. Tas, protams, ir ïoti labi, bet ir skaidrs, ka tas ir par maz, un to arî atzîst gan paði lauksaimnieki, gan pagastu paðvaldîbu vadîtâji, seviðíi asi ðî problçma bija izjûtama Latgalç, kur man ir nâcies dzirdçt ne vienu vien vçrtçjumu tam, ka no ðiem 17 miljoniem Latgale saòemts labi ja pat vienu miljonu, labâkajâ gadîjumâ divus miljonus, un jautâjums ir, vai ministrija ir paredzçjusi to, ka ðî attîstîba varçs notikt ðâdâ veidâ, un ko ministrija ir darîjusi, lai tomçr ieliktu kaut kâdas arî tieðâm garantijas kaut kâdam taisnîgam reìionâlam sadalîjumam? Mçs ðobrîd vçl nedzîvojam tâdâ valstî, kurâ mçs varam pilnîgi visu atstât tikai cilvçku personiskai iniciatîvai, mums cilvçkiem ir jâpalîdz izrâdît ðo iniciatîvu, un valstij ir arî jâsaglabâ zinâma regulçjoða un balansçjoða loma. Zinâma ðî regulçjoðâ un balansçjoðâ loma valstî bûs jâsaglabâ arî uz priekðu, bet ðajâ pârejas periodâ tas ir seviðíi aktuâli.

Otra problçma, kas ar to saistîta, ir ðis pieprasîjums, un to arî diemþçl ministrijas sniegtâ rakstiskâ atbilde neatrisina, tas ir par to, kâdâ veidâ ðis izvçlçtais subsîdijas sadales mehânisms veicinâs lauku mazo un vidçjo zemnieku darba nosacîjuma uzlaboðanos. Un tieði vidusslâòa veidoðanos mûsu Latvijas laukos un arî tieði ðîs harmoniskâs lauku vides, varçtu teikt, saglabâðanos vai atjaunoðanos faktiski, jo lauksaimniecîba ir ðobrîd mûsu valstî pamatîgi izlaupîta. Tie atjaunoðanâs centieni, tie diemþçl ir, kas vietâm ir redzami, tie diemþçl saduras ar, varçtu teikt, negodîgu rîcîbu no valsts puses, kas nesniedz viòiem nepiecieðamo pienâkoðos atbalstu. Tâ, piemçram, ðajâ gadâ arî netiek izpildîts lauksaimniecîbas likuma pants par lauksaimniecîbâ izmantojamo resursu un lauksaimnieciskâs produkcijas cenu un tarifu paritâti, tâtad zemnieks par resursiem maksâ vairâk, nekâ viòð var dabût par savu produkciju, un ðim zemniekam nelabvçlîgâ dinamika turpinâs gadu no gada. Mçs nedrîkstam zemnieku uzskatît tikai par neveiksmîgu uzòçmçju, mums ir tomçr jâsniedz viòiem arî zinâma palîdzîba un atbalsts. Un arî tad, kad mçs ðo atbalstu sniedzam vienâ vai otrâ formâ, tad mums ir jâpatur prâtâ, ka mçs laukos nevaram veidot tikai lielsaimniecîbas, bet mums ir jâveido arî harmoniska lauku uzòçmçju, arî zemnieku struktûra. Ðie divi jautâjumi nav atrisinâti, un tomçr gribçtu no valdîbas pilnîgi konkrçtu atbildi par to, kâ tas tiks atrisinâts, un tâpçc es aicinu virzît ðo deputâtu pieprasîjumu. Tas ir sabiedriski neapðaubâmi ïoti bûtisks jautâjums, un tieði tâpçc, ka tas ir bûtisks jautâjums, opozîcija to ir izvirzîjusi, un patîk tas ðeit kâdam vai nepatîk, mçs savu darbu turpinâsim, un es domâju arî, ka pozîcija no tâ neiegûs un nekâdâ ziòâ no tâ neiegûst mûsu valsts, ja ðie opozîcijas pieprasîjumi tiktu ignorçti. Es aicinu nobalsot par ðî deputâtu pieprasîjuma virzîðanu. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Roberts Dilba, LZS, KDS frakcija.

R.Dilba (LZS, KDS). Cienîjamais prezidenta kungs! Cienîjamie kolçìi! Ðeit es arî gribçtu tieðâm piebilst, kad opozîcija ir ðo problçmu izcçlusi ar pieprasîjumu, un tâ ir tieðâm liela problçma lauksaimniecîbas un lauku vides sakârtoðanai, un ðeit ir daudz kas neizdarîts. Un pats svarîgâkais ir tas, ka pietrûkst lîdzekïu. Es domâju, ka pagâjuðâ gadâ pieòemtais budþets ir tieði vçrsts uz subsîdiju palielinâjumu un tas ir tas pozitîvais virziens uz to, kâ mçìinât sakârtot lauksaimniecîbu un kâ mçìinât sakârtot laukus. Un ðeit tieðâm jums kolçìiem visiem paldies par ðo atbalstu, tas palielinâjums ir radîjis vismaz nâkoðo iespçju daudziem, daudziem dzîvojoðiem laukos, tiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecîbu, mçìinât paplaðinâties. Un skaidrs ir viens, ka ar ðiem lîdzekïiem nav iespçjams atrisinât visas ðîs lauku problçmas. Un tâpçc vçl jo svarîgâk bija tas, ka ir pieòemts mums ðis likums par îpaði atbalstâmajiem reìioniem. Un svarîgi ir tas, ka sâk veidot reìionâlâs attîstîbas fondu. Un tas bûtu tas galvenais, kas varçtu nâkotnç risinât tieði lauku problçmas, un îpaði tas varçtu risinât tieði Latgales problçmas. Un tâpçc nâkotnç noteikti pie tâ daudz jâstrâdâ valdîbai, lai izveidotos ðis fonds, un es domâju, ka jûs, kolçìi deputâti, atbalstîsiet nâkamâ gada budþeta palielinâjumu, lai ðajâ fondâ bûtu vairâk lîdzekïu. Es ceru, ka arî palielinâsies budþets un subsîdijas kopumâ lauksaimniecîbai.

Ðeit par izteiktiem atseviðíiem pârmetumiem, ka likumâ nav iestrâdâti daþi bûtiski momenti. Vismaz par paðizmantotiem lîdzekïiem. Tâ nav taisnîba. Par paðu izmantotiem lîdzekïiem zemkopîbas jeb lauksaimniecîbas uzòçmuma paplaðinâðanai ir arî paredzçtas subsîdijas. Rûpîgâk vajag izlasît subsîdiju nolikumu! Arî daudz kas attiecîgi par atbildîbu. Tas arî ir noteikts, sâkot jau ar katra lauksaimniecîbas departamenta direktora personîgo atbildîbu, visu Zemkopîbas ministrijas departamentu atbildîbu, protams, politisku atbildîbu nes arî zemkopîbas ministrs. Tâtad atbildîbas pakâpes ir sakârtotas. Arî ir stingri reglamentçts ðis nolikums. Par kuru arî starp citu daudzi zemnieki pârmeta, kâpçc ir tik daudz formalitâðu. Tas ir tieði tâpçc, lai ðî atbildîba bûtu pilnîga un kontrole bûtu pilnîga. Tas mums pagaidâm noteikti ir jâievieð.

Ir skaidrs arî tas, ka droði vien atseviðíâs vietâs ir nepilnîbas ðajâ nolikumâ, un ðeit es aicinu kolçìus noteikti nâkt ar priekðlikumiem, jo nolikumâ labojums ir iespçjams, bet, protams, ne kardinâls, ja nolikums gada sâkumâ sâcis reâli darboties, tad mçs nevaram mainît to katru mçnesi tâpçc, ka noteikumus tâdâ veidâ nemaina, un tie, kas sâkuði jau strâdât pçc ðâ nolikuma, viòi taèu nevar pçc diviem mçneðiem izmainît savu situâciju saimniecîbâ. Tas nebûtu pareizi! Tâtad kopumâ ðis subsîdiju palielinâjums lauksaimniecîbai ir devis pozitîvu virzienu, un tas ir ïoti svarîgi. Protams, ir iespçjams atseviðías vietas vçl arî labot, un mans aicinâjums ir ðos priekðlikumus virzît Zemkopîbas ministrijai, lai izskata, izvçrtç un ðîs izmaiòas ienes.

Ja ir kâdas problçmas vai nav izpratne kolçìiem deputâtiem attiecîbâ uz nolikumu jeb arî izskaidrojumu, kâpçc tâ vai citâdi ðis nolikums ir pieòemts, tâdâ gadîjumâ ðo jautâjumu var adresçt kâ jautâjumu, un zemkopîbas ministrs noteikti, uz jautâjumiem atbildot, jums izskaidros. Es aicinu neatbalstît ðo priekðlikumu, nepieòemt to kâ pieprasîjumu. Paldies par uzmanîbu!

Sçdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekðsçdçtâjs Alfreds Èepânis.

Sçdes vadîtâjs. Leonards Staðs, Tautas saskaòas partijas frakcija.

L.Staðs (TSP). Kolçìi! Es saprotu, ka ðodien Zemkopîbas ministrija, zemkopîbas ministrs ir no Zemnieku savienîbas. Dilbas kungs kâ Zemnieku savienîbas viens no lîderiem ðodien visâdi, tâ sakot, grib "nobalsinât" atkal pats savu Zemkopîbas ministriju. Es teikðu, ka pieprasîjums, kuru ir iesniegusi pamatâ frakcija "Latvijai", ir ïoti bûtisks. Ðodien par to visa zemniecîba ir ïoti satraukta. Ja mçs ðodien sakâm, ja Dilbas kungs saka, ka tie lîdzekïi nav lieli, mums to nepietiek it kâ, nu viena lieta, bez ðaubâm, to nepietiek. Vienmçr lîdzekïu nav pieticis. Bet ir otra lieta, ka ðie paði lîdzekïi nav pareizi sadalîti. Pilnîgi nav pareizi sadalîti, jo nekâdi kritçriji nav òemti vçrâ. Galvenie kritçriji zemniecîbâ. Nu, teiksim, ðis nolikums par subsîdiju sadalîðanu, un subsîdijas ðogad ir pietiekoði lielas — 17 miljoni, nav òemta vçrâ zemes auglîba. Galu galâ, kas zemkopîbai ir galvenais? Zemkopîbas raþoðanai galvenais ir zeme. Ja zemei nav, tâ sakot, auglîbas, zeme ir zemas kvalitâtes, bez ðaubâm, tas zemnieks neko arî nevar saraþot. Tur ir jânâk palîgâ subsîdijâm. Un ðinî gadîjumâ, Latgalç un lielâkajâ daïâ Vidzemes rajonu, kur zemes dabiskâ auglîba ir 30–35 balles, salîdzinâjumâ ar 50–60 ballçm Zemgales un daþos Vidzemes rajonos, bez ðaubâm, ðie zemnieki nevar eksistçt.

Ja ðodien Latgales un Vidzemes zemniekam zaudçjums no viena hektâra, raþojot graudus, rodas no 50–90 latiem, tad Zemgales un daþos Kurzemes novados, kur dabiskâ auglîba ir 60 un vairâk balles, tur atkal zemnieks dzîvo ar peïòu. Lielu vai mazu, bet 20–50 latu viòam ir peïòa. Ðinî gadîjumâ Zemkopîbas ministrijas nolikumâ viss ir virzîts uz to, ka tas zemnieks, kas ðodien jau ir daudz maz bagâts, kurð ðodien var atïauties sev nopirkt traktoru, iegâdâties jaunu tehnoloìiju, audzçt ðíirnes sçklas, audzçt ðíirnes lopus, tam pienâkas subsîdijas. Un tas zemnieks, kuram nav tâs zemes auglîbas — Vidzemç un Latgalç, viòam ir tie zaudçjumi, viòð nevar atïauties kaut ko tâdu izdarît, ieviest jaunu tehnoloìiju vai ko, viòam nav subsîdiju. Tas nozîmç, ka, ja, Dievs nav devis, tâ sakot, austrumu Latvijai iespçju bût bagâtai, tad arî lauksaimniecîbas jeb Zemkopîbas ministrija vçl pasliktina ðo iespçju. Mçs saprotam, ka vajadzçtu visiem bçrniem pie vienas mâtes bût vienâdiem, kuram grûtâk iet, tam ir jâpalîdz. Ne jau tâpçc, ka viòð neprot, bet tâpçc, ka viòam tâs zemes auglîbas nav.

Es saprotu, ka ðoreiz ir pieïauta liela kïûda, milzîga kïûda — nav òemts vçrâ pats galvenais — zemes auglîba. Ja tâ netiks òemta vçrâ arî turpmâk, netiks òemta vçrâ ðogad, nu tad es nezinu, kas notiks. Tâtad vai tie èangaïi un vidzemnieki mirs nost un izmirs, un tie, kam zemes auglîba ir, lai viòi dzîvo. Varbût tas tâ ir, es nezinu, bet par to vajadzçtu padomât ðoreiz valdoðajâm partijâm un arî Zemnieku savienîbai. Paldies!

Sçdes vadîtâjs . Kârlis Èerâns — otro reizi.

K.Èerâns (TKL). Godâtais Valsts prezident! Augsti godâtie deputâti! Es tikai gribçju nelielu repliku Dilbas kungam, kas ðeit gribçja aicinât mûs virzît mûsu priekðlikumus uz Zemkopîbas ministriju, tie tur neapðaubâmi ir nonâkuði oficiâlâ veidâ, bet tâ atbilde, ko mçs esam no viòiem saòçmuði, mûs absolûti nevar apmierinât, un to es arî tiku paskaidrojis, es domâju, ka ir pamats virzît to ðajâ brîdî kâ deputâtu pieprasîjumu, lai vismaz kaut kâdu risinâjumu ðai problçmai mçs iegûtu. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Vairâk debatçs deputâti pieteikuðies nav. Debates beidzam. Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu! Izlemsim jautâjumu par pieprasîjuma nodoðanu. Lûdzu rezultâtu! Par — 16, pret — 37, atturas — 12. Pieprasîjums nav pieòemts.

Nâkamais darba kârtîbas jautâjums. Pieprasîjumu komisijas atzinums par Saeimas deputâtu Èerâna, Grînberga, Zelgalvja, Kostandas, Veldres, Mauliòa, Kazâka, Âdamsona, Golubova, Bekasova pieprasîjumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam un ekonomikas ministram Atim Sausnîtim par valsts intereðu tiesiskâs aizsardzîbas nodroðinâðanu attiecîbâ uz valsts mantu — çku Rîgâ, Elijas ielâ nr.17 . Komisijas vârdâ — Tabûna kungs, lûdzu!

P.Tabûns (TB/LNNK). Cienîjamie kolçìi! Pieprasîjumu komisija vakar izskatîja ðo pieprasîjumu un noraidîja, bet man bûtu nepiecieðams neliels komentârs. Komentârs bûtu sekojoðs, jo es paredzu, ka tûlît tribînç bûs speciâlists visos jautâjumos — Èerâna kungs un teiks savu viedokli.

Pieprasîjumu komisija saòçma detalizçtu informâciju hronoloìiskâ secîbâ par lîdzðinçjiem notikumiem ðîs çkas, tâtad çkas Elijas ielâ nr.17, sakarâ, un ðobrîd es gribu atgâdinât, ka ðî lieta atrodas tiesâ. Ir bijis Centra rajona tiesas spriedums, un Saeimas iejaukðanâs te bûtu nevietâ un nelaikâ. Tas ðobrîd ir pârsûdzçts Rîgas apgabaltiesâ, tâdçï jo îpaði ir skaidrs, ka ðî problçma tiek risinâta par ðo çku. Vçl nav noteikts datums tiesâ izskatîðanai. Objekts, es atgâdinâðu, nodots privatizâcijâ, un institûta "Lauku projekts" privatizâcijas noteikumus Privatizâcijas aìentûras valdç ir paredzçts apstiprinât lîdz ðâ gada martam vai aprîlî.

Piebildîðu, ka ðie paði deputâti ir iesnieguði arî par ðo paðu çku Elijas ielâ 17 vçl vienu pieprasîjumu jau ar citu motivâciju, prasot Privatizâcijas aìentûras vadîtâja Nagïa kunga atbrîvoðanu no amata, un ðo pieprasîjumu mçs sâkâm izskatît, bet pabeigsim nâkamtreðdien, uzaicinot Privatizâcijas aìentûras un Nekustamâ îpaðuma aìentûras vadîtâjus. Lûk, tâds ir mans komentârs ðajâ sakarîbâ. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Debatçs ir pieteicies deputâts Èerâns, bet, tâ kâ lîdz pârtraukumam ir daþas minûtes, Èerâna kungs, vai jums pietiks daþas minûtes? Tâtad turpinâsim lçmuma projekta apsprieðanu pçc pârtraukuma. Vârdu paziòojumiem neviens nelûdz. Paziòoju pârtraukumu, godâtie kolçìi, lîdz pulksten 15.30.

 

Sçdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekðsçdçtâjs Alfreds Èepânis.

Sçdes vadîtâjs. Godâtie deputâti! Pârtraukumam paredzçtais laiks beidzies, bet reìistrçsimies kvorumam. Lûdzu, godâtos kolçìus, atgriezties sçþu zâlç un reìistrçties kvorumam! Lûdzu reìistrçties kvorumam! Godâtie kolçìi, reìistrâcija kvorumam notiek pçc tam, kad iedegas reìistrâcija un sâk mirgot visas trîs — "par", "pret" un "atturas" pogas, tad jânospieþ viena no ðîm trim pogâm. Tad ir notikusi reìistrâcija. Lûdzu rezultâtu! 57 deputâti reìistrçjuðies. Turpinâm apspriest Pieprasîjumu komisijas atzinumu. Debatçs vârds Kârlim Èerânam, frakcija "Latvijai". Lûdzu!

K.Èerâns (TKL). Augsti godâtie deputâti! Runâjot par ðo pieprasîjumu, es gribu sâkt ar jautâjumu katram no jums — vai mums valstî ir jâreaìç uz liela mçroga nelikumîbâm, vai arî mums ir pilnîgi vienalga, kas mûsu valstî notiek? Ðeit ir tas gadîjums, kad mums ir ðâdas liela mçroga nelikumîbas, un deputâtu pieprasîjumu virzîðana valdîbai bûtu viena no pirmajâm formâm un tâtad vienkârðâkajâm formâm, ko mçs varçtu izdarît, lai stimulçtu jautâjumu risinâðanas panâkðanu.

Îsumâ izstâstot notikuðo. Hronoloìiska vçsture par notikumu ar çku Elijas ielâ 17, Rîgâ, ir dota arî valdîbas atbildç uz ðo pieprasîjumu, ja ðo dokumentu, kas saòemts, Pieprasîjumu komisija varçtu saukt par ðâdu atbildi, seviðíi ðo hronoloìisko vçstures daïu. Problçma sâkas 1995.gada 14.martâ, kad ir apstiprinâti divi pretrunîgi Ministru kabineta rîkojumi. No tiem rîkojums nr.112 nosaka, ka Latvijas Valsts lauku celtniecîbas projektçðanas institûts "Lauku projekts" ir nododams Valsts îpaðuma fonda pârziòâ. Tajâ paðâ laikâ, tajâ paðâ datumâ pieòemtais rîkojums nr.117 nosaka to, ka institûts "Lauku projekts" paliek Zemkopîbas ministrijas valdîjumâ. Tâtad kur tad tam bûtu jâpaliek? Un vienâ un tajâ paðâ datumâ Ministru kabinets ir pieòçmis divas pretrunîgas lietas, un mçs jau ðeit varam izvirzît jautâjumu par to, kas ir bijis atbildîgs par to, ka tâ situâcija ir izveidojusies ðâda.

Tâlâk. Ðî paða 1995.gada 24.augustâ starp Valsts îpaðuma fondu un sabiedrîbu ar ierobeþotu atbildîbu "Televîzijas sabiedrîba NTV—5" ir noslçgts lîgums par çkas Elijas ielâ 17, Rîgâ, pârvaldîðanu un apsaimniekoðanu. Neòemot vçrâ to, ka institûts "Lauku projekts" tajâ laikâ atradâs Zemkopîbas ministrijas, bet nevis Valsts îpaðuma fonda valdîjumâ un çka Elijas ielâ 17 bija ðî institûta "Lauku projekts" bilancç. Situâcija, kas ir ar ðo lîgumu izveidojusies, ir tâda, ka "Televîzijas sabiedrîba NTV—5" var iznomât tâlâk telpas ðajâ çkâ Elijas ielâ 17 citiem apakðîrniekiem, iekasçt par to îres maksu, kura nebût nav maza, bet ðis institûts "Lauku projekts" ir tas, kuram ir par ðo çku jâmaksâ nodokïi un kurð, protams, ieòçmumu neesamîbas dçï to izdarît nevar. Ðâda situâcija turpinâs jau kopð 1995.gada 24.augusta, un, ja mçs saskaitâm visus tos zaudçjumus, kas ir nodarîti pat tikai tîri valsts budþetam neiegûtâs peïòas dçï no îres naudas, tad tie ir vçrtçjami ap vienu miljonu latu.

Ðeit Tabûna kungs pieminçja to, ka lieta ðajâ brîdî atrodas tiesâ un tâpçc neko nevarçtu darît, lai panâktu ðeit kaut kâdu atrisinâjumu. Jâ, lieta atrodas tiesâ, un arî tie iemesli, kâpçc ðî lieta ðobrîd atrodas tiesâ, vçl ir ïoti interesanti, jo tieðâm neviennozîmîgas izjûtas rodas, pârlasot vienu otru tiesas spriedumu, kas atsaucas uz spçkâ neesoðiem un arî spçkâ nebijuðiem tiesîbu aktiem. Par to, ka ir noraidâma prasîba atzît par spçkâ neesoðu ðo prettiesiski noslçgto lîgumu. Bet valdîbai ðajâ brîdî ir iespçjas izjaukt ðo tiesvedîbu, tâtad pârtraukt ðo tiesvedîbu un pârtraukt visu ðo vilcinâðanos, kura ir izdevîga nevienam citam kâ ðai sabiedrîbai ar ierobeþotu atbildîbu "Televîzijas sabiedrîba NTV—5", kura joprojâm turpina iznomât ðîs telpas treðajâm personâm un turpina tâdâ veidâ gût peïòu, kura tai patiesîbâ nepienâktos.

Visa ðî tiesvedîba un lietas vilcinâðana par daþâdâm instancçm valstij turpina nest pilnîgi konkrçtus zaudçjumus. Manâ rîcîbâ ir dokumenti, un tâ tieðâm ir detalizçta informâcija, es varu parâdît par to, kas ir ðeit noticis, kâda ir bijusi amatpersonu sarakste ðajâ jautâjumâ, kâdi ir bijuði tiesas spriedumi, un atðíirîbâ no Pieprasîjumu komisijas, kur Tabûna kungs teica, ka viòiem esot detalizçta informâcija, kas patiesîbâ bija uz èetrâm lappusçm kaut kâds faktu apkopojums, kaut kâdas pamatlînijas tas atspoguïo. Bet arî apgalvojumi, kas ir ðajâ informâcijâ sniegti, viens otrs ir vairâk nekâ strîdîgs. No ðîs informâcijas ir pilnîgi skaidri redzams, ka gan Valsts îpaðuma fonda vadîba, gan tâlâk Nekustamâ îpaðuma aìentûras vadîba un Privatizâcijas aìentûras vadîba, gan arî valsts augstâkâs amatpersonas, ieskaitot gan bijuðo, gan esoðo Ministru prezidentu, gan Ðíçles kungu, gan Krasta kungu, zinâja par to situâciju, kâda ðeit ir izveidojusies, zinâja par ðo prettiesiski noslçgto lîgumu, kurð valstij nes zaudçjumus, un ir ðâdas vçstules, un tâs pilnîgi konkrçti pierâda faktiski visu ðo amatpersonu lîdzdalîbu ðajâ darîjumâ un ðâ kaitçjuma nodarîðanâ valstij. Ir arî pilnîgi skaidri pateikts Privatizâcijas aìentûras statûtos, ka Privatizâcijas aìentûrai ir bijuðas tiesîbas lauzt ðo prettiesiski noslçgto lîgumu, tâpat kâ tai ir tiesîbas lauzt jebkuru prettiesiski noslçgtu lîgumu. Tas nav darîts.

Un jautâjums tikai — kam tas ir izdevîgi? Tas nav izdevîgi valstij. Tâpat kâ nav izdevîga valstij ðîs situâcijas tâlâka vilcinâðana. Patiesîbâ tâ ir atkarîga tikai no valdîbas nevçlçðanâs ðo jautâjumu risinât. Tas ir atkarîgs acîmredzot no tâ, ka ðeit pastâv kaut kâda zinâma politiska aizmugure ðim darîjumam, tâpat kâ acîmredzot ïoti daudziem citiem darîjumiem, kas ir mûsu valstî notikuði privatizâcijâ. Ðeit ir pilnîgi konkrçti pazudis vesels miljons latu, valsts nav saòçmusi, un gan Privatizâcijas aìentûras vadîba, gan valdîba, ministri ir izrâdîjuði absolûtu bezdarbîbu, lai pârtrauktu ðo situâciju. Un es domâju, kas gan cits vispâr kaut kâdâ situâcijâ var bût pieprasîjums, ja ne ðis, kur ir pilnîgi konkrçti redzama ðî bezdarbîba un ir valstij nodarîts zaudçjums lielos apmçros, un ðeit izrâdâs, ka kaut kâds politisks spiediens parâdâs, un, lûk, viss tas kïûst pçkðòi tâ, it kâ starp citu, jo it kâ tie cilvçki, kas ir acîmredzot aiz ðî darîjuma pietiekami ietekmîgi, un tad nu nebûtu çtiski kaut ko pârmest kâdai televîzijas sabiedrîbai, kur pçc tam varçtu politiíi parâdît ne gluþi no tâs puses, kur ðis politiíis vçlçtos, bet mums ir jâbût konsekventiem. Un tajâ situâcijâ, ja mçs varam pilnîgi konkrçti konstatçt to, ka valstij ir nodarîti ðie zaudçjumi un arî ir ðî amatpersonu vaina, tad tajâ gadîjumâ mums ir jâbût pilnîgi konsekventiem un jârisina ðis jautâjums.

Es uzskatu, ka ðeit nebûtu par maz arî veidot Saeimas Parlamentârâs izmeklçðanas komisiju, ja ðis jautâjums nevar atrisinâties citâ veidâ. Bet es tomçr vçl ceru, ka deputâti atbalstîs ðo pieprasîjumu un valdîba konkrçti rîkosies, lai pârtrauktu ðo faktiski absurdo situâciju, kas ir izveidojusies amatpersonu nolaidîbas dçï vai pat arî tîðas sabotâþas dçï. Es domâju, ka ðeit ir amatpersonâm ïoti nopietna atbildîba par ðî darîjuma pieïauðanu. Mçs nedrîkstam ðai lietai paiet garâm, ja mçs gribam valstî kaut kâdu kârtîbu, ja mçs gribam, lai mums bûtu viens likums un viena taisnîba visiem. Lai miljona zaglis dabûtu vismaz tâdu paðu sodu kâ tas, kurð nozadzis daþas pepsikolas pudeles, bet patiesîbâ viòam pienâktos daudz lielâks sods, jo viòa nodarîjums ir ar daudz lielâku sabiedrisku bîstamîbu. Es lûdzu virzît ðo pieprasîjumu uz valdîbu un panâkt beidzot tomçr ðî jautâjuma atrisinâðanu. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Pçteris Tabûns, apvienîbas "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK frakcija.

P.Tabûns (TB/LNNK). Cienîjamie kolçìi! Es tomçr gribçtu vçlreiz kârtçjo reizi Èerâna kungu aicinât neizmantot ðo tribîni, lai jauktu cilvçkiem prâtus. Jo jûs nâkat tribînç tâpçc, ka ir izeja pie klausîtâjiem. Un, lûk, jûs sâkât sakarâ ar ðî nama notikumiem, ap ðo namu gandrîz ar 1995.gadu, bet sâkât tûlît pieíerties pie ðîs valdîbas, kura jau esot lîdzdalîbniece, un tâ tâlâk, un tâ joprojâm.

Jûs aicinât sâkt, nevis aicinât, bet jau analizçjât tiesu spriedumus, aicinât Saeimu iejaukties tiesu darbâ, vârdu sakot, aicinât uz absolûtu anarhiju. Un es jums kârtçjo reizi iesaku — neraþojiet ðos pieprasîjumus, bet meklçjiet risinâjumu pçc bûtîbas, interesçjoties par visu notiekoðo tur, kur attiecîgi lçmumi top, — gan Privatizâcijas aìentûrâ, ja jûs tas interesç, ministrijâs un tâ tâlâk. Bet jûs gribat visu saòemt ðeit, no ðîs tribînes un pie ðî mikrofona. Visas atbildes. Jums taèu katram ir deputâtu palîgi, konsultanti un tâ tâlâk, kas var strâdât un, tâ sakot, noskaidrot atbildes uz jautâjumiem. Nevis kârtçjo reizi atkal traucçt Saeimas darbu, lai noskaidrotu attiecîgu atbildi. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Kârlis Èerâns — otro reizi.

K.Èerâns (TKL). Augsti godâtie deputâti! Godâtais Tabûna kungs! Ja jûs neesat sapratis to, uz ko es aicinu, tad es jums varu paskaidrot, ka es aicinu Saeimu pieprasît no valdîbas pârtraukt notiekoðâs nejçdzîbas un pârtraukt to situâciju, to lîgumu, kurð valstij nodara kaitçjumu. Un mums nav vajadzîgs tiesas process, kura laikâ valsts turpina ciest zaudçjumus, ja ar ïoti vienkârðu valdîbas rîcîbu var ðos zaudçjumus izbeigt, vismaz tâlâk uz priekðu. Un tad, kad ðî situâcija noskaidrojâs, tad arî Valsts kontrole var dot savus slçdzienus, un ja ðî lieta speciâli netiek politiski bremzçta, tad tajâ gadîjumâ gan prokuratûra, gan Valsts kontrole var panâkt ðo risinâjumu, bet ir vajadzîgs tas, lai nebûtu ðîs politiskâs bremzçðanas. Tad man, Tabûna kungs, ir jautâjums jums — kâpçc tad mçs veidojâm ðo Parlamentâro izmeklçðanas komisiju par trîs miljoniem? Jûs domâjat, ka arî to mums nevajadzçja darît? To vajadzçja darît, jo tâ ir politiski smaga lieta. Tâ ir lieta, kurâ, iespçjams, ir iesaistîti politiíi. Un ðeit arî ir lieta, kurâ ir, iespçjams, iesaistîti politiíi, un mçs skaidri redzam to, kâdâ veidâ tieði valsts amatpersonu darbîba ir par cçloni tam, ka ðie zaudçjumi valstij vçl joprojâm tiek nodarîti, un tas ir pieprasîjums pilnîgi konkrçti ðai valdîbai.

Protams, es negribu visu vainu novelt uz ðo valdîbu. Man ir ïoti nopietni jautâjumi par to, kâpçc tâ valdîba, kas mums bija 1995. gada martâ, un tâ ir "Latvijas ceïa" valdîba, kâpçc tâ valdîba pieïâva ðâdu situâciju, bet pieprasîjums ir ðai valdîbai par to rîcîbu, mums ir nepiecieðama atbilde no ðîs valdîbas, un tikai tâpçc, ka ir ðî nepiecieðamîba rîkoties un ir nepiecieðams nodroðinât kârtîbu rîcîbâ ar valsts mantu, tâpçc tapa ðis pieprasîjums. Es esmu uzrakstîjis vçstuli gan ìenerâlprokuratûrai, un ðim pieprasîjumam ðî vçstule ir pievienota, es esmu uzrakstîjis arî Valsts kontrolei, un esmu arî saòçmis no viòiem atbildi, kas diemþçl ðajâ brîdî neko nevar izteikt tâpçc, ka ðis process netiek virzîts uz priekðu, bet ðî atbilde bûs, un neatkarîgi no tâ, vai jûs gribçsiet vai negribçsiet norakt ðo jautâjumu un vai jûs to spçsiet vai nespçsiet norakt ðajâ brîdî, vçlâk tas uzpeldçs, un skandâls ðeit bûs liels. Un visi, kas ðo jautâjumu ðobrîd gribçtu paslaucît kaut kur zem tepiía, bûs lîdzatbildîgi par to. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Modris Lujâns, Tautas saskaòas partijas frakcija.

M.Lujâns (TSP). Cienîjamie kolçìi! Kâ es jau pirmît teicu, tuvojas atkal pilnmçness nakts un atseviðíi kolçìi paliek ïoti aktîvi. Un tâdçï es tomçr gribçtu arî norâdît cienîjamajam Tabûna kungam, cik reizes es esmu jau teicis, man ir dziïi þçl par viòa pozîciju. Es îsti nevaru saprast, viòð gan kâ komisijas priekðsçdçtâjs, gan arî kâ deputâts Tabûns uzbruka cienîjamajam kolçìim Èerâna kungam par uzdoto pieprasîjumu. (No zâles deputâts P.Tabûns: "Neuzbruku, tikai paskaidroju.") Ðinî gadîjumâ, cienîjamais Tabûna kungs, jûs jau uzbrukât ne tikai Èerâna kungam, kurð aizstâv ðo pieprasîjumu, bet tiem desmit deputâtiem, kuriem ir iespçjams motivçt pieprasîjumus. Un tikpat labi, piedodiet, Tabûna kungs, arî jûs kaut kâdu papîrîti reizçm parakstât, tad mçs jau neklûpam jums pilnîbâ virsû. Mçs saprotam, ka tas ir bezcerîgs gadîjums un ar to ir jâsamierinâs.

Bet tâdçï, Tabûna kungs, jûs neaizmirstiet paralçli vçl to, ko jums vajadzçja teikt, ka jûs esat arî Izmeklçðanas komisijas viens no vadîtâjiem, Radio un televîzijas padomes... un kurâ arî ðis Elejas ielas nams un arî pârçjie jautâjumi ir ïoti saistîti. Ir cits, kâ es personîgi uzskatu, ka patieðâm ðis jautâjums, ðis pieprasîjums bûtu jânosûta, un nav jau ko baidîties. Ja tur viss ir kârtîbâ, tad gan Sausnîða kungs, gan pârçjie kungi atsûtîs papîrîti, ka viss ir kârtîbâ, un viss ir ïoti jauki mûsu karaïvalstî. Un, Tabûna kungs, no kâ jûs baidâties? Nu nav jau ko baidîties. Viss ir kârtîbâ. Un, ja viss nav kârtîbâ, tad es saprotu arî jûsu baidîðanâs iemeslus. Kaut gan patieðâm man drîzâk gribçtos izteikt savâ veidâ cienîjamajai LNT vadîbai, kura tagad nopçrk vçl akcijas SWH radio korporâcijâ, kura veic veiksmîgu biznesa darbîbu, kurai ir peïòa, un es vienmçr atceros mûsu cienîjamo Pulka kungu, kuram vajag nepârtraukti dotâcijas, kurð dzîvo no rokas mutç, visi raidîjumi paliek sliktâki, un patieðâm daïçji gribçtos... Tabûna kungs, es jums pilnîgi piekrîtu, ka mums ir jâòem LNT varbût par piemçru, kâ veiksmîgi vajag organizçt biznesu. Un tâdçï es labprât gribçtu saòemt arî no Sausnîða kunga un Krasta kunga jautâjumu, kâ ðo biznesu var tâ veiksmîgi veikt. Jo citâdi citi kolçìi, Pulka kungs, tikai nu vienîgais viòa dzîves sapnis ir savâkt abonçðanas maksu kopâ ar Rubeòa kungu.

Un tâdçï es aicinâtu, Tabûna kungs, arî personîgi jûsu atbalstu. Dodiet iespçju mums iepazîties ar ðo veiksmîgo biznesa paraugu, lai mçs varçtu âtrâk to uzzinât un arî piedâvât Pulka kungam un Rubeòa kungam, kâ veiksmîgi jâpârvalda televîzijas un radio korporâcijas. Un tâdçï es aicinu balsot par ðo pieprasîjumu. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Vairâk debatçs pieteikuðos nav. Debates beidzam. Lûdzu zvanu un lûdzu balsoðanas reþîmu! Balsojam Saeimas pieprasîjumu valdîbai. Lûdzu rezultâtu! Par — 20, pret — 36, atturas — 12. Pieprasîjums nav pieòemts.

 

Nâkamais jautâjums — likumprojekts "Grozîjums likumâ "Par uzòçmumu gada pârskatiem"" . Otrais lasîjums. Likumprojekts atzîts par steidzamu. Budþeta un finansu (nodokïu) komisijas vârdâ — deputâts Valdis Nagobads.

V.Nagobads (DPS). Godâtie kolçìi! Strâdâsim ar dokumentu nr. 3660b otrajam lasîjumam — "Grozîjumi likumâ "Par uzòçmumu gada pârskatiem"". Galîgais lasîjums. Komisija ir saòçmusi èetrus priekðlikumus, un tâdçï par priekðlikumiem. Pirmais priekðlikums, ko iesniedza Juridiskais birojs, daïçji ir òemts vçrâ un iestrâdâts treðajâ Budþeta komisijas priekðlikumâ.

Sçdes vadîtâjs. Vai deputâti piekrît atbildîgâs komisijas atzinumam par Juridiskâ biroja priekðlikumu? Piekrît. Paldies! Pieòemts.

V.Nagobads. Valsts ieòçmumu valsts ministres Poèas kundzes priekðlikums komisijâ netika atbalstîts.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti debatçs par to runât nevçlas, bet pieprasa ... Vçlas? Runâs deputâts Edgars Bâns, Demokrâtiskâs partijas "Saimnieks" frakcija. Lûdzu!

E.Bâns (DPS). Godâtais Prezidij, godâtie deputâti! Ðis jautâjums, kas ir ðeit ienests, ka arî ðî audita pârbaude ir vajadzîga tur, kur saòem subsîdijas, nu visai neiztur kritiku. Kâpçc? Pirmkârt, subsîdijas tiek iedotas jau par gala produktu — vai par saraþoto tonnu vai par izaudzçto lopu, vai par kâdu citu procesu, kas jau ir noslçdzies vai daïçji noslçdzies.

Otrkârt, subdîsijas kontrolç Lauksaimniecîbas pârvalde detalizçti, kâ saka speciâlisti, kas pârbauda uz vietâm ðo jautâjumu. Un treðkârt. Pats subsîdijas saòçmçjs paraksta tâdu vienoðanos: ja viòð arî pie ðîs smagâs kontroles kaut ko nu ne tâ izdara, kâ vajag, tad viòð trîs gadus uz priekðu subdîsijas nesaòem.

Tâpçc nolikt audita pârbaudi, ja saòem daþus desmitus latus subsîdijâs, nu kaut vai simts latus, ir nereâli. Tâdâ gadîjumâ mçs izvedam no ðîs audita... ievedam ðajâ audita pârbaudç atkal katru otro statûtsabiedrîbu un lielâkâs zemnieku saimniecîbas. Tad jau tam likumam zûd jçga. Tâpçc es lûdzu atbalstît komisijas priekðlikumu un Poèas kundzes priekðlikumu neatbalstît. Paldies!

Sçdes vadîtâjs . Vairâk debatçs pieteikuðos nav. Debates beidzam. Vai komisijas vârdâ vçlaties, Nagobada kungs, ko teikt?

V.Nagobads. Es tikai gribçtu piebilst, ka lîdzîga motivâcija bija arî komisijâ, diskutçjot par ðo priekðlikumu, un arî ðo apstâkïu dçï, kâ Bâna kungs minçja, arî netika atbalstîts ðis priekðlikums. Tâdçï es aicinu balsot.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti prasa balsojumu. Komisija to tâtad atbalstîjusi nav. Lûdzu zvanu un lûdzu balsoðanas reþîmu! Balsojam ðo priekðlikumu. Lûdzu rezultâtu! Par — 19, pret — 18, atturas — 14. Priekðlikums nav pieòemts, tiek pieòemts komisijas atzinums par ðo priekðlikumu. Paldies!

V.Nagobads . Treðais ir Budþeta un finansu komisijas priekðlikums, kas tika atbalstîts.

Sçdes vadîtâjs . Paldies! Vai deputâti neiebilst? Neiebilst. Paldies! Pieòemts.

V.Nagobads . Un ceturtais ir valsts ieòçmumu valsts ministres Poèas kundzes ierosinâjums, ko arî Budþeta komisija neatbalstîja, motivçjot savu viedokli ar to, ka bûtu priekðlaicîgi noteikt kaut kâdu noteiktu laiku, tas ir, ðinî gadîjumâ 2000. gadu, lîdz kuram darbotos ðie grozîjumi likumâ.

Sçdes vadîtâjs. Komisija to nav atbalstîjusi. Vai deputâtiem nav iebildumu pret atbildîgâs komisijas atzinumu? Nav. Paldies, pieòemts komisijas viedoklis.

V.Nagobads. Paldies! Lîdz ar to likums ir izskatîts.

Sçdes vadîtâjs. Tâtad likumprojekts ir atzîts par steidzamu. Balsojam to otrajâ un pçdçjâ lasîjumâ. Lûdzu zvanu un lûdzu balsoðanas reþîmu! Balsojam likuma pieòemðanu! Lûdzu rezultâtu! Par — 50, pret — nav, atturas — 2. Likums pieòemts.

Godâtie kolçìi, saskaòâ ar mûsu vienoðanos izskatâm 36. darba kârtîbas jautâjumu — likumprojekts "Grozîjumi likumâ "Par uzòçmumu un uzòçmçjsabiedrîbu maksâtnespçju"". Budþeta un finansu (nodokïu) komisijas vârdâ — deputâts Valdis Nagobads. Lûdzu!

V.Nagobads (DPS). Godâtie kolçìi! Tâtad dokuments nr. 3664 — Budþeta un finansu komisijas sagatavotais likumprojekts pirmajam lasîjumam — "Grozîjumi likumâ "Par uzòçmumu un uzòçmçjsabiedrîbu maksâtnespçju"".

Paðreiz spçkâ esoðais likums, atbilstoðais likums, kas ir pieòemts Saeimâ 1996. gadâ, paredz noteikt pârejas periodu, kura laikâ izdotie Ministru kabineta noteikumi nosaka kârtîbu, kâdâ piemçrojamas paðreiz spçkâ esoðâ likuma atseviðías nodaïas, kâ arî atrunâ tos jautâjumus, kas regulç Ministru kabineta noteikumus gadîjumâ, ja iestâjas uzòçmuma vai uzòçmçjsabiedrîbas maksâtnespçja. Kâ jûs zinât, ðis process joprojâm turpinâs, ir radusies sabiedrîbâ sociâla spriedze, un ðodien ir sagatavoti atbilstoði Ministru kabineta noteikumi, lai laika periodu pagarinâtu vçl uz 1998. gadu. Tâdçï ir nepiecieðams izdarît grozîjumus likumâ un noteikt ðo pârejas periodu lîdz 1998. gada 31. decembrim, pirmkârt. Un otrkârt, ir iestrâdâti grozîjumi ðajâ likumprojektâ, paredzot, ka bez pirmâs kârtas prioritârajiem kreditoru prasîjumiem, bez darba algâm paredzçt arî kaitçjumu atlîdzîbu sakarâ ar nelaimes gadîjumu darbâ vai arodslimîbâm. Tâdi paðreiz ir 3000 cilvçku, kas nesaòem ðo atlîdzîbu sakarâ ar uzòçmuma likvidâciju. Òemot vçrâ to, ka ir jau februâra mçnesis un iepriekðçjâ likumâ noteiktais pârejas periods ir beidzies 31. decembrî 1997. gadâ, komisija lûdz atzît ðo likumprojektu par steidzamu.

Sçdes vadîtâjs . Izlemsim jautâjumu balsojot. Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu! Balsojam likumprojekta atzîðanu par steidzamu. Lûdzu rezultâtu! Par — 50, pret — nav, atturas — 7. Likumprojekts atzîts par steidzamu.

V.Nagobads . Es jau savâ ziòojumâ minçju pamattçzes, kas ir iestrâdâtas ðajâ likumprojektâ, un tâdçï aicinu to pieòemt pirmajâ lasîjumâ.

Sçdes vadîtâjs . Debatçs deputâti pieteikuðies nav. Tâpçc lûdzu zvanu un lûdzu balsoðanas reþîmu, un balsojam likumprojekta pieòemðanu pirmajâ lasîjumâ. Lûdzu rezultâtu! Par — 55, pret — 1, atturas — 2. Pieòemts.

Lûdzu, Nagobada kungs, priekðlikumus par iesniegðanas laiku un izskatîðanas laiku.

V.Nagobads. Ierosinu priekðlikumus iesniegt otrajam lasîjumam lîdz 16. februârim un paredzçt izskatît likumprojektu 19. februârî otrajâ lasîjumâ.

Sçdes vadîtâjs . Vai deputâtiem nav iebildumu pret ðo priekðlikumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieòemts.

V.Nagobads. Paldies!

Sçdes vadîtâjs . Nâkamais darba kârtîbas jautâjums — likumprojekts "Grozîjums Latvijas Administratîvo pârkâpumu kodeksâ" . Treðais lasîjums. Juridiskâs komisijas vârdâ — Biðera kungs, cik es saprotu, jûs vçlaties runât par ðo jautâjumu? Lûdzu!

I.Biðers (DPS). Cienîjamie kolçìi! Mums ir jâizskata treðajâ lasîjumâ dokuments nr. 3717 — "Grozîjums Latvijas Administratîvo pârkâpumu kodeksâ". Ðajâ jautâjumâ par ðo projektu neviens priekðlikums treðajam lasîjumam nav iesniegts, un tâpçc es aicinu nobalsot to kopumâ un galîgâ veidâ.

Sçdes vadîtâjs . Paldies! Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu! Balsojam likuma pieòemðanu. Lûdzu rezultâtu! Par — 58, pret — nav, atturas — 1. Likums ir pieòemts.

Saskaòâ ar mûsu vienoðanos izskatâm likumprojektu "Grozîjumi Ârstniecîbas likumâ" , pirmais lasîjums. Sociâlo un darba lietu komisijas vârdâ — deputâts Andrejs Poþarnovs.

A.Poþarnovs (TB/LNNK). Augsti godâtais Prezidij! Cienîjamie kolçìi! Strâdâjam ar dokumentu nr.3753. Paðreizçjâ Ârstniecîbas likuma redakcijâ ir sekojoða norma, ka, lai ârstniecîbas iestâde varçtu strâdât, tai nepiecieðams telpu un aparatûras atbilstîbas sertifikâts. Un savukârt iestrâdâta norma pârejas noteikumos, ka ðî sertifikâtu nepiecieðamîba stâjas spçkâ ar ðî gada 1.martu. Pa ðo laiku, no oktobra lîdz ðai dienai, notikuðas intensîvas diskusijas par ârstniecîbas iestâþu sertifikâcijas nepiecieðamîbu — vai to noteikt kâ obligâtu, vai kâ brîvprâtîgu sfçru? Bet reâlâ situâcija ir tâda, ka Ministru kabinets nav pilnvarojis nevienu institûciju, kâ arî prasîbas ârstniecîbas iestâdçm nav apstiprinâtas. Un paðreizçjais viedoklis ir tâds, ka ârstniecîbas iestâþu sertifikâcijai ir jâbût brîvprâtîgai. Un tâdçï ir nepiecieðams izdarît grozîjumus likumâ, lai neiznâk situâcija, ka ar 1.martu oficiâli ir jâbût ðim sertifikâtam, bet neviena ârstniecîbas iestâde ðo sertifikâtu saòçmusi nav. Un tad automâtiski no juridiskâ viedokïa visas ârstniecîbas iestâdes ir jâslçdz ciet, tâdçï Sociâlo un darba lietu komisija ierosina noteikt ðo likumu par steidzamu.

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Izlemsim ðo jautâjumu balsojot. Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu! Balsojam likumprojekta atzîðanu par steidzamu. Lûdzu rezultâtu! Par — 54, pret — 4, atturas — 2. Likumprojekts atzîts par steidzamu.

A.Poþarnovs. Tagad par likuma bûtîbu. Tâtad kâ jau es teicu, ka paðreizçjais viedoklis ir tâds, ka ârstniecîbas iestâþu sertifikâcijai jâbût atzîtai kâ nereglamentçtai sfçrai. Un ðajâ likumâ pieci no pantiem izòem respektîvi no likuma ârâ visus tos vârdus, kur ir noteikts kâ obligâtâ. Bez tam ðajâ likumâ divi panti atrisina jautâjumu ar feldðeriem, jo likumâ mums vispâr nekur nekas nav teikts, un lauku rajonos mums ir izveidojusies paðreiz problçma, ka viòi nevar izsniegt slimîbas lapas, kas lîdz ðim bija. Kâ arî ðeit ir atseviðíi labojumi, pieòemsim, par to, ka katram ir garantçta neatliekamâ palîdzîba Ministru kabineta noteiktajâ kârtîbâ, kâ arî par specialitâðu klasifikatora veidoðanu. Bet, kâ jau es teicu, bûtiskâkâ norma ir par ðo ârstniecîbas iestâþu sertifikâcijas atcelðanu kâ obligâto sfçru. Es aicinâtu pieòemt ðo likumu pirmajâ lasîjumâ!

Sçdes vadîtâjs . Debatçs deputâti pieteikuðies nav. Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu! Balsojam likumprojekta pieòemðanu pirmajâ lasîjumâ. Lûdzu rezultâtu! Par — 52, pret — 1, atturas — 7. Likumprojekts pirmajâ lasîjumâ pieòemts. Lûdzu kâdi priekðlikumi par otro lasîjumu?

A.Poþarnovs. Priekðlikumus likuma grozîjumiem iesniegt lîdz 16.februârim un noteikt otro lasîjumu 19.februârî.

Sçdes vadîtâjs . Vai deputâti piekrît? Ir iebildumi. Vçlas runât Ilga Kreituse, pie frakcijâm nepiederoða deputâte.

I.Kreituse (pie frakcijâm nepiederoða deputâte). Augsti godâtie deputâti! Es apsveicu Poþarnova kungu ar to ïoti veiksmîgo, kas paðlaik ðeit notiek zâlç, jo it kâ mçs ar Apiòa kungu pirms tam nebûtu runâjuði nevienu vârdu, nebûtu teikuði un nebûtu norâdîjuði uz tâm problçmâm, kas saistîtas ar likumprojekta grozîjumu izskatîðanu. Tika pieòemta steidzamîba ïoti âtri, un tagad èetrâs dienâs bez kâdâm ârstu iekðçjâm diskusijâm arî iesniegt labojumus. Es aicinu noteikt iesniegðanas termiòu lîdz 28.februârim. Nevis iesniegðanas, es atvainojos, bet izskatîðanas termiòu — 28.februâris.

Sçdes vadîtâjs. Pçteris Apinis, frakcija "Latvijas ceïð".

P.Apinis (LC). Godâtie kolçìi! Jautâjums tieðâm ir aktuâls, ðîs Ârstniecîbas likuma izmaiòas tieðâm ir vajadzîgas, taèu ðî metode, kas tiek iestrâdâta, kur pie reizes vçl cilvçks, kas vada ðo likumu, apzinâti melojot, viòð nepasaka pat to, kas ir apslçpts ðajâs daþâs frâzçs, kas ir iesniegtas ðajâs likumprojekta izmaiòâs, tas ir zinâmâ mçrâ simptomâtiski. Es vçlreiz atkârtoðu to, ko varbût pirmo reizi kâds neuztvçra. Tâtad atkal tiek izmantotas iespçjas ar likumdoðanu vienam vai atseviðíai personu grupai iegût zinâmu finansçjumu. (No zâles: "Beidz muldçt!") Tieði tâ tas ir, ka Ârstu biedrîbas sertifikâcijas jau monopolizçja, kas ir personîgs bizness, tieði tâpat tagad Slimîcu asociâcijai, kas ir, teiksim, jauna, nesen organizçta sistçma. Es izsaku priekðlikumu pa vidu starp Kreituses kundzes un Poþarnova kunga priekðlikumiem. Es iesaku lîdz 20.februârim iesniegt priekðlikumus. Un izskatît attiecîgi nedçïu vçlâk.

Sçdes vadîtâjs . Godâtie kolçìi, vai vçl kâds vçlas ko teikt? Viesturs Boka, Demokrâtiskâs partijas "Saimnieks" frakcija.

V.Boka (DPS). Cienîjamie kolçìi! Neapðaubîsim Slimnîcu biedrîbu, un tie, kas ir sagatavojuði kompromâtus par meliem un naudu, to lîdz 19.datumam var iesniegt. Mçs tikko pieòçmâm likumâ steidzamîbas faktoru un bûsim loìiski. Un es aicinu atbalstît 19.datumu.

Sçdes vadîtâjs. Godâtie kolçìi, situâcija tagad ir tâda. Ir izteikti trîs daþâdi priekðlikumi — 27.februâris izskatîðanas termiòð, ko ierosinâja Apiòa kungs, bet tâ ir piektdiena, tajâ dienâ sçde notikt nevar. Kreituses kundze ierosinâja 24.februâri, tâ ir otrdiena, arî sçde nenotiek. Tâtad 26.februâris ir ceturtdiena, kurâ notiek sçde. Vai varam, kolçìi, vienoties par 26. vai par 19? Liksim uz balsoðanu, kolçìi. Ir divi tâtad — 26. un 19. izskatîðana, un savukârt iesniegðana ir divi — 17. un 20. Tâtad balsojam vispirms par to, ka priekðlikumu izskatîðanu veikt 26.februârî un priekðlikumus iesniegt lîdz 20.februârim. Balsojam ðo priekðlikumu. Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu! Lûdzu rezultâtu! Par — 42, pret — 15, atturas — 6. Ðis priekðlikums ir pieòemts.

Godâtie kolçìi, nâkamais darba kârtîbas jautâjums — likumprojekts "Grozîjumi Saeimas vçlçðanu likumâ" , treðais lasîjums. Juridiskâs komisijas vârdâ — deputâts Mâris Grînblats.

M.Grînblats (TB/LNNK). Godâtais Prezidij! Godâtie deputâti! Dokuments nr.3730 "Grozîjumi Saeimas vçlçðanu likumâ", ko Juridiskâ komisija rûpîgi izskatîjusi un sagatavojusi treðajam lasîjumam. Tâtad pirmie priekðlikumi ir pie 5. panta, un pirmais ir frakcijas "Latvijai" priekðlikums — papildinât pçc vârda "ðtata" ar vârdiem "vai ârðtata", kas arî bija diskutçts, un ar balsu vairâkumu Juridiskâ komisija to ir noraidîjusi un nav atbalstîjusi.

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Vçlas runât deputâts Kârlis Èerâns.

K.Èerâns (TKL). Augsti godâtie deputâti! Ðis ir priekðlikums noteikt to, ka arî personas, kuras ir vai ir bijuðas PSRS, Latvijas PSR vai ârvalstu valsts droðîbas dienestu vai izlûkdienestu, vai pretizlûkoðanas dienestu ðtata vai ârðtata darbinieki, ka ðîs personas nevar pieteikt Saeimas vçlçðanâm par kandidâtiem un viòas nevar ievçlçt Saeimâ. Es domâju, ka mums ðeit Saeimâ nav vajadzîgi specdienestu pârstâvji, seviðíi ârvalstu specdienestu pârstâvji, vienalga, kâdas ârvalsts viòi arî nebûtu, un mums nav vajadzîgi arî bijuðie padomju specdienestu pârstâvji ðeit Saeimâ, vienalga, vai viòi ir bijuði ðtata vai ârðtata, un tâpçc es lûdzu atbalstît ðo priekðlikumu. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Vairâk debatçs pieteikuðies nav. Debates beidzam. Komisijas vârdâ vai vçlaties ko piebilst?

M.Grînblats. Nç, Saeimai ir jâbalso.

Sçdes vadîtâjs. Tâtad liekam uz balsoðanu frakcijas "Latvijai" priekðlikumu 5.panta 4.punktâ. Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu! Balsojam ðo priekðlikumu. Lûdzu rezultâtu! Par — 27, pret — 32, atturas — 3. Priekðlikums nav pieòemts, tiek akceptçts komisijas atzinums.

M.Grînblats . Nâkamais priekðlikums arî no frakcijas "Latvijai" pie ðî paða 5.panta — papildinât ar jaunu punktu, kas jums ir redzams. Juridiskâ komisija to ir skatîjusi un arî ar balsu vairâkumu ir noraidîjusi.

Sçdes vadîtâjs . Arî ðajâ jautâjumâ pieteicies debatçs Kârlis Èerâns, frakcija "Latvijai".

K.Èerâns (TKL). Augsti godâtie deputâti! Ðis ir priekðlikums no frakcijas "Latvijai", kas nosaka to, ka Saeimas vçlçðanâm nevar pieteikt par kandidâtiem un Saeimâ nevar ievçlçt tâdas personas, kuras ir bijuðas algotas PSKP vai Latvijas Komunistiskâs partijas amatpersonas. Îsu komentâru, tâtad lîdzîgs priekðlikums tika skatîts jau tajâ reizç, kad mçs ðo likumprojektu skatîjâm treðajâ lasîjumâ pirmo reizi, un tad bija iebildumi pret to, ka cilvçki, kas strâdâjuði algotu darbu PSKP struktûrâs, ka tur varçtu saprast arî kâdus tehniskus palîgstrâdniekus vai kâdas apkopçjas, vai kaut ko tamlîdzîgu, tâpçc ðeit ir izdarîti ðie labojumi, lai ðis priekðlikums tiktu izteikts iespçjami precîzi. Tagad tas ðâdâ veidâ ir izteikts, un es gribçtu aicinât visus deputâtus par ðo priekðlikumu nobalsot, lai uzsâktu tieðâm reâlu okupâcijas seku pârvarçðanu, un tajâ gadîjumâ, ja ðîs PSKP un LKP amatpersonas kaut vai tikai uz vienu Saeimas sasaukuma laiku bûs pabijuðas ârpus Saeimas, tad tas var principâ izmainît klimatu mûsu valstî, un tas var bût ïoti bûtisks ieguldîjums tieði ðîs sabiedriskâs vides mainîðanâ, visas mûsu sabiedriskâs domas mainîðanâ, un mums ir jâdara vienreiz gals tai situâcijai, kad bijuðie okupâcijas reþîma pakalpiòi, ka tie ir tie, kas ir spçjuði sagrâbt savâ kontrolç gan ekonomisko varu caur to, ka viòi ir caur daþâdâm privatizâcijas nelikumîbâm sagrâbuði sev valsts mantu. Un tagad viòi diktç mums arî, vismaz mçìina diktçt politiskâs dzîves noteikumus un îstenot tâdus izkârtojumus, kas ir par labu tikai viòus paðus atbalstoðiem ekonomiskiem grupçjumiem un galîgi nav par labu mûsu tautai.

Es domâju, ðis bûtu arî ne tikai praktisks, bet tas bûtu arî ïoti simbolisks solis, ar kuru mçs parâdâm, ka vismaz ðobrîd gribam beidzot saraut mûsu saites ar mûsu komunistisko pagâtni, un mçs varam runât par to, kâpçc tas nenotika iepriekð, kâdâ veidâ Padomju Savienîbas Valsts droðîbas komiteja ir panâkusi to, ka arî latvieðu emigrâcija sâka pirms 5.Saeimas vçlçðanâm sadarboties tieði ar Latvijas prokomunistiskiem spçkiem, un tas tiek dçvçts par spoþâko ðîs èekas operâciju ðeit, bet mums nevajadzçtu turpinât ïauties ðai ietekmei, kas faktiski ved postâ mûsu valsti, un tâpçc es lûgtu atbalstît ðo priekðlikumu. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Gundars Valdmanis, pie frakcijâm nepiederoðs deputâts.

G.Valdmanis (pie frakcijâm nepiederoðs deputâts). Prezidij! Padomes pârstâvji! Tauta! Ir grûti kaut ko papildus pateikt, ko Tautas kopa "Latvijai" ir teikusi. Ðis varbût ir viens ïoti svarîgs balsojums. Agrâk Saeima nolçma, ka Komunistiskâ partija Latvijâ ir bijusi noziedzîga organizâcija, bet iepriekðçjie panti it kâ ir rakstîti tâ tâpçc, ka nedrîkst vai nevar izslçgt ðos procesus, no Saeimas Komunistiskâs partijas algotòus — amatpersonas. Ir ïoti sirsnîgs lûgums katram padomât, vai ðo likumu nevajadzçja jau sen ieviest. Un, ja kâds ðeit pretendç, ka mçs esam tautas pârstâvji, tad mums ir ðîs saites ar komunistisko pagâtni jânogrieþ. Ðis nav ïauns likumprojekts, nevienam patieðâm nekas îsti slikts ðeit nenotiek, tam Komunistiskâs partijas ierçdnim, kam varbût patiktu bût Saeimâ, droði vien ir arî citas iespçjas. Viòam nav kaut kâdu automâtisku tiesîbu, viòð ir kaut kad savâ pagâtnç nolçmis savas karjeras labâ stâties komunistu partijâ, vai tas patieðâm bûtu tik liels lûgums, ka viòð pieòemtu, ka viòam nevajadzçtu duïíot ûdeni tâlâk mûsu tautai, mûsu zemei. Ar Komunistisko partiju viòam ir bijuðas saistîbas, ar daudz ko, kas vçl varbût pasaulç ir, kas ir nelabvçlîgs mûsu tautai. Es lûdzu ne tikai tiem, kas nav bijuði Komunistiskajâ partijâ algotos amatos, bet it îpaði tiem, kas ir bijuði, padomât un atteikties no piedalîðanâs Saeimâ. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Vairâk debatçs deputâti pieteikuðies nav. Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu! Balsojam par frakcijas "Latvijai" priekðlikumu — papildinât 5.pantu ar jaunu punktu un tâlâk kâ tekstâ. Lûdzu rezultâtu! Par — 22, pret — 37, atturas — 7. Nav pieòemts.

M.Grînblats (TB/LNNK) . Nâkoðie priekðlikumi, deputâti, ir pie 6.panta. Tas ir priekðlikums, kura teksts jums ir redzams. Juridiskâ komisija to ir atbalstîjusi, taèu tikai precizçtâ redakcijâ.

Sçdes vadîtâjs. Vai deputâti piekrît komisijas atzinumam? Prasa balsojumu. Godâtie kolçìi, lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu! Balsojam par ðo priekðlikumu. Godâtie kolçìi, tâ kâ daïçji ir atbalstîts ðis priekðlikums un citu rakstisku priekðlikumu mums nav, deputâti pieprasa balsojumu, mçs balsojam tagad komisijas redakciju. Vai es pareizi esmu sapratis? Paldies! Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu! Balsojam par komisijas redakciju ðajâ jautâjumâ. Lûdzu rezultâtu! Par — 40, pret — 4, atturas — 24. Pieòemts.

M.Grînblats. Nâkamais ðeit pat ir Juridiskâ biroja priekðlikums — papildinât ar vârdiem "policijas darbinieks vai militârpersona", ko arî Juridiskâ komisija atbalsta.

Sçdes vadîtâjs . Vai deputâti piekrît ðim atzinumam? Piekrît. Paldies! Pieòemts.

M.Grînblats. Nâkamais pie ðâ paða panta ir vçlreiz Juridiskâ biroja neliels precizçjums, kâdâ veidâ ir jâiesniedz dokumenti, ko arî Juridiskâ komisija ir atbalstîjusi.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti komisijas atzinumam piekrît. Paldies! Pieòemts.

M.Grînblats . Tâlâk grieþamies pie teksta 4.lappuses, kur 9.pantâ ir deputâta Apiòa priekðlikums. Juridiskâ komisija to ir noraidîjusi.

Sçdes vadîtâjs. Vai deputâti piekrît komisijas atzinumam par ðo deputâta Apiòa priekðlikumu? Piekrît. Paldies! Pieòemts.

M.Grînblats. 10.pantâ ir deputâta Eniòa priekðlikums, ko arî Juridiskâ komisija ir noraidîjusi.

Sçdes vadîtâjs. Vçlas runât deputâts Guntis Eniòð — Latvijas Nacionâlâs reformu partijas un Latvijas Zaïâs partijas frakcija. Lûdzu!

Godâtie kolçìi un godâtais Eniòa kungs! Es lûdzu vienu minûti uzmanîbu! Ir ienâcis desmit deputâtu priekðlikums, ðo darba kârtîbas jautâjumu izskatot, debatçt îsâk — piecas minûtes pirmo reizi, vienu minûti — otro reizi. Vai deputâti piekrît? Vai vajag balsojumu? (No zâles: "Mçs nepiekrîtam.")

Sçdes vadîtâjs. Nepiekrît. Balsosim, godâtie kolçìi! Izskatot ðo jautâjumu, noteikt debatçm laiku — piecas minûtes pirmo reizi un vienu minûti — otro reizi. Balsojam ðo desmit deputâtu priekðlikumu. Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu! Lûdzu rezultâtu! Par — 36, pret — 20, atturas — 12. Ðis priekðlikums ir pieòemts. Vârds deputâtam Guntim Eniòam. Lûdzu!

G.Eniòð (LNRP, LZP). Augsti godâtie deputâti! Mans priekðlikums ir tomçr pietiekami nopietns, es priecâjos, ka jûs ðodien varbût nestâstîsiet anekdotes par sievietçm. Lai to pierâdîtu, es jums izieðu pa punktiem tâdas vairâkas âbeces patiesîbas. Pirmais. Nedrîkst bût sievietes diskriminâcija. Sievieðu un vîrieðu tiesîbâm ir jâbût vienlîdzîgâm. Sieviete nedrîkst tikt pazemota. Vai tâ ir? Otrais. Juridiski jâ, tâ ir. Bet patiesîbâ sievietes vienlîdzîba juridiski skaitâs tikai uz papîra. Reâlajâ dzîvç sieviete Latvijâ ir diskriminçta. Faktiski sievietes atrodas redzami zemâkâ stâvoklî: 1) ekonomiski, 2) sociâli, 3) juridiski, 4) fiziski, 5) morâli.

Tâtad kâ sieviete tiek ekonomiski diskriminçta? Daudzas no viòâm vienas audzina bçrnus tâpçc, ka ðíîruðâs, tâpçc, ka vîri, mîïâkie viòas ir pametuði. Lîdz ar to viòas ekonomiskais stâvoklis ir sliktâks. Tâlâk. Ja vîrs ir miris, bçrns paliek pie sievietes, bet, ja ir otrâdi, ja mirusi sieva un bçrnam it kâ bûtu jâpaliek pie vîra, vienalga, bçrns tiek audzinâts pie vienas vai otras vecâsmâtes, atkal tas ir sievietes aprûpç. Tâtad es uzsveru, ðis ekonomiskais stâvoklis, vienalga, atkal ir uz sievieti. Latvija ir visstiprâkâ dzçrâju valsts Eiropâ. Kâds ir ekonomiskais stâvoklis ìimenç, man nav jums jâstâsta. Ekonomiski un sociâli ðausmîgs tâdâ dzçrâju ìimenç. Lûk, ðo uzskaitîto apstâkïu dçï sievietes ekonomiskais stâvoklis lielâko daïu ir daudz zemâks nekâ vîrieðiem.

Otrkârt. Runâjot par sociâlo diskriminâciju, tâ izriet jau arî no ðeit parâdîtâs ekonomiskâs diskriminâcijas. Sieviete velk dzîvi kâ smagu nabadzîbas jûgu un bieþi ir jâbrînâs, kâ viòa — vientuïâ mâte vai dzçrâja sieva — vispâr spçj ðajâ laikâ tomçr dzîvi pavilkt? Bçrnus apìçrbt, paçdinât un skolâ sûtît un vçl mâju cieðamâ kârtîbâ saturçt?

Treðkârt. Sievietes juridiskâs diskriminâcijas izriet kâ sekas no sievietes fizioloìijas, jo kopîgâ mîlestîbâ iegûtais bçrniòð paliek sievietes vçderâ, bet mîlnieks var aiziet tâlçs zilajâs, bet juridiskâs sekas sievietei ir atkal.

Ceturtkârt. Fiziskâ diskriminâcija. Sieviete pçc dabas ir smalka un vâjâka bûtne, bet dzçrâju ìimençs sievietes tiek sistas tomçr daudz bieþâk, nekâ sievas sistu vîrus. Vçl sievietes – mâtes tiek bieþi, sievietes – meitenes tiek bieþi izvarotas, kamçr otrâdi gadîjumi gan nav zinâmi.

Morâlâ sievietes diskriminâcija. Tâ tieðâm ir briesmîga. Daþkârt pavîd gandrîz neticami dati par prostituçto skaitu Rîgâ. Tad mçs ðausminâmies un sakâm, cik tas ir apkaunojoði un briesmîgi ðîm sievietçm. Bet uz katru prostitûti — cik tur ir vîrieðu? Par tiem mçs nerunâjam. Tâtad ðî morâlâ stâja ir vienkârði, ðî diskriminâcija tâtad ir morâli pret sievieti. Tâ ir fui, bet vîrieða, kas stâjas savos sakaros ar prostitûti, nav. Es redzu, ka daudzi smaida, bet tie visi ir neapgâþami fakti.

Sçdes vadîtâjs . Godâtais Eniòa kungs! Piecas minûtes ir pagâjuðas. (Zâlç troksnis un izsaucieni.) Es ceru, ka sievietes mani sapratîs.

G.Eniòð. Es lûdzu vçl divas minûtes. (No zâles: "Desmit minûtes!")

Sçdes vadîtâjs. Vienu minûti. Lûdzu viena minûte. Vienu minûti, Eniòa kungs! Lûdzu!

G.Eniòð. Tâtad viss ðis diskriminâcijas stâvoklis. Vai tâdam tam ir jâpaliek? Tas ir jâlikvidç. Kâ var likvidçt ðo sievietes diskriminâciju no augðas un no apakðas? Sievietçm paðâm ir jâapzinâs savs stâvoklis un vairâk ir jâbalso par sievietçm.

Ceturtais. Ðâds vçlçðanu likums, ko es iesniedzu, nav pretrunâ ar likumu, jo tâdi ir arî citâs valstîs. Vairâk nekâ desmit valstîs ir tâdi punkti, kâdus es esmu iesniedzis. Nosaukðu kaut vai Dânijâ, ja nemaldos, 33% ir jâbût sievietçm kandidâtu sarakstâ. Tâpçc es lûdzu atbalstît un ceru, ka ðis atbalsts bûs lielâks nekâ pagâjuðoreiz.

Sçdes vadîtâjs. Godâtais Eniòa kungs, nu atkal ir minûte pagâjusi. Modris Lujâns, Tautas saskaòas partijas frakcija.

M.Lujâns (TSP). Cienîjamie kolçìi! Es esmu dziïi izbrînîts par to, ka jûs tik nenopietni uztverat mûsu cienîjamâ kolçìa Eniòa labos centienus. Es domâju, ka arî ðinî gadîjumâ, ja ðo likumu kârtçjo reizi izgâzîs, es noteikti Eniòa kungam piedâvâðu to, ka ðim punktam ir jâbût citâ vietâ.

Eniòa kungs, es saprotu jûsu centienus, bet iedomâjieties, ja ïaunie vçlçtâji ðâdu labu sarakstu, kurâ ir 25% sievieðu, 25% vîrieðu un vçl kaut kas, pçkðòi paòem un nobalso tikai par vîrieðiem, un tâ bûtu vistîrâkâ diskriminâcija. Es, Eniòa kungs, piedâvâju, ka tâlâk bûtu jâieliek, ka vçlçtâjiem ir jâuzliek par pienâkumu ievçlçt vismaz 25% sievieðu un 25% vîrieðu. Citâdi, Eniòa kungs, jûsu cîòa par sava veida sievieðu tiesîbâm netiks realizçta, jo vçlçtâji var nerealizçt jûsu labo domu. Tâdçï, cienîjamie kolçìi, man bûs grûti atbalstît ðajâ gadîjumâ Eniòa kunga iniciatîvu, jo es domâju par tâlâko, ka arî sievietes tiks diskriminçtas ar vçlçtâju rokâm. Tad jau ðinî gadîjumâ es bûðu spiests atturçties no balsojuma. Bet es ceru, ka gan Kirðteina kungs, gan Krastiòa kungs kâ radoðas frakcijas vadîtâji pârrunâs ar savu partijas biedru ðo jautâjumu uz nâkoðo kârtu, sagatavos nopietnâk un varbût iesniegs jau kâ frakcijas viedokli. Lai bûtu nopietnâk saprotams ðis jautâjums arî pârçjiem kolçìiem, kas diemþçl ðo nopietno jautâjumu nevar labi saprast. Un tâdçï es ðinî gadîjumâ bûðu spiests atturçties. Bet, Eniòa kungs, jûsu centîba ir ïoti laba, un es ceru, ka frakcija palîdzçs tâlâkâ darbâ.

Sçdes vadîtâjs. Ilmârs Biðers, Demokrâtiskâs partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Biðers (DPS). Cienîjamie kolçìi! Juridiskâ komisija apsprieþot nâca pie secinâjuma, ka ðo priekðlikumu nevar atbalstît, kâ jûs redzat. Un es gribçtu pateikt... daþi motîvi jau te tika izteikti, es gribçtu pateikt daþus motîvus, ka te tomçr tiek pârkâpts vîrieðu un sievieðu lîdztiesîbas princips. Pçdçjâ laikâ ir nodibinâjusies vismaz viena partija, kas veidojas tikai no sievietçm. Un vai ðâdâ gadîjumâ nevajadzçtu noteikt, ka visâm partijâm bûtu jâiesniedz arî vispirms 25% vîrieðu lai katrâ sarakstâ bûtu?

Otrs jautâjums ir tas, ka ðeit ðis priekðlikums ir nepilnîgs. Ir jâbût. Bet ko darît tad, ja kâda partija atnâk un atnes sarakstu, kur nav to 25%, un saka, ka viòi nav varçjuði atrast nepiecieðamo sievieðu skaitu, kas bûtu ar mieru kandidçt ðâdâ partijâ? Vai tad Vçlçðanu komisijai paðai jâpieraksta ir klât tâs trûkstoðâs sievietes, vai tas saraksts ir jâmet atpakaï? Diemþçl tur, kur varçtu komisijai tâdas pilnvaras noraidît, ðâdu sarakstu Eniòa kungs nav paredzçjis. Tâ kâ ðis jautâjums paliek neatrisinâts, un tâ tas labais priekðlikums paliek "gaisâ karâjoties".

Sçdes vadîtâjs. Andris Rubins, pie frakcijâm nepiederoðs deputâts.

A.Rubins (pie frakcijâm nepiederoðs deputâts). Deputâti! Augsti godâjamais Eniòa kungs! Jûsu priekðlikums ir 25% vîrieðu sarakstâ, 25% sievieðu. Es saprotu, ka jûs atvçlçjât 50% seksuâlâm minoritâtçm. Ziniet, es domâju, ka mums ir jâbût vienlîdzîbai visâ valstî, un lielâkoties vçlçtâjas ir sievietes, un, ja viòâm patîk vîrieði, viòas laikam vçlç par vîrieðiem. Es nezinu, kâ tur ir. Lai sievietes paðas izlemj, par kurâm vçlçt. Bet savâ laikâ profesors Ebels, pediatrs ievçrojams, jûs droði vien viòu zinât, viòð teica, ka sievietes galvenais uzdevums ir mâjâs sakârtot ziedus. Un, protams, domât arî par mâjas klimatu. Es saprotu, ka Kuðneres kundze nepiekrît tam, bet, runâjot par ðo likumu, es tomçr, Eniòa kungs, jûs nevaru atbalstît, jo es tieðâm domâju, ka sievietçm vajadzçtu arî palîdzçt visâdâ veidâ. Un es piekristu, ja jûs kaut kur kâdâ citâ likumprojektâ ierosinâtu, ka vajadzçtu viòâm varbût lielâku algu vai vçl kaut ko. Un arî lielâku atbalstu tâm mâtçm un sievietçm, kas domâ par lielâkâm ìimençm, bçrnu atbalstu. Es domâju, ka ðoreiz jûsu projektu nevar atbalstît, kaut gan jûs esat varbût labâk domâjis, bet aiciniet visus vçlçtâjus, lai viòi izðíiras paði. Un sievietçm savukârt novçlçsim vairâk tomçr domât par ìimençm un par mîlestîbu, par seksu. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Anta Rugâte, LZS, KDS frakcija.

A.Rugâte (LZS, KDS). Augsti godâtie Saeimas deputâti! Mîïais, labais, gâdîgais Gunti! Es vçlreiz atïaujos uzrunât no ðîs tribînes kolçìi ðâdiem vârdiem tâdçï, ka es patieðâm esmu izpratusi Gunta labo ideju. Un es to ïoti augstu vçrtçju. Taèu es esmu sapratusi arî to, ka labu ideju var novest lîdz absurdam. Un ðodien mçs to kârtçjo reizi atkal pierâdâm. Ja, Eniòa kungs, jûs varçtu izdarît tâ, lai vçlçtâjs nobalsotu par 25% vîrieðu sarakstâ un par 25% sievieðu, tad, protams, jûsu labâ griba bûtu sasniegusi to mçríi, ar kuru jûs esat centies ðo priekðlikumu priekðâ likt. Taèu tas nav izdarâms. Tas nav iespçjams nekâdi. Ne teorçtiski, ne praktiski, ne mâkslîgi, ne dabîgi. Nekâdiem lîdzekïiem tas nav izdarâms, jo vçlçtâju griba ir pilnîgi neatkarîga ne no viena. Un viòð izvçlçsies to, ko viòð bûs izvçlçjies. Drîzâk man ir baþas par ko citu, godâtie kolçìi. Ja mçs ðâdâ veidâ arî ðodien turpinâsim diskutçt par ðo jautâjumu, mçs panâksim pilnîgi pretçjo. Un lai cik sievietes jûs neieliktu savos sarakstos, partiju listçs, es baidos, ka vçlçtâjiem bûs zinâmas baþas par to, vai drîkst sievieti tiktâl diskriminçt, lai par viòu varçtu atïauties ðâdi runât no visaugstâkâs valsts tribînes. Es ïoti lûdzu neatbalstît Gunta Eniòa ïoti saprâtîgo, bet neiespçjamo priekðlikumu. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Gundars Valdmanis, pie frakcijâm nepiederoðs deputâts. (Zâlç ovâcijas un aplausi.) Godâtie kolçìi, es lûdzu korektâk izpaust savu sajûsmu.

G.Valdmanis (pie frakcijâm nepiederoðs deputâts). Prezidij! Padomes kalpi un kolçìi! Nâk Valentîna diena. Varbût no tribînes kaut ko speciâli bûtu jâdara priekð sievietçm. Es gan ïoti ceru, ka Eniòa kungs nebija nopietns, ka viòð domâja, ka vajadzçja 50% atstât seksuâlâm minoritâtçm. Lai gan mûsu televîzija un domes vada tâdi, ka varbût tie 50% varçtu bût sekmîgi, jo viòiem tas raidîjumu laiks ir. Mums vajadzçtu drusku padomât, ko mçs darâm ar mûsu tautu, kâ mçs viòu audzinâm, kâ mçs varam ðitâdus cilvçkus laist vispâr uz ekrâna, un daudz mazâk atïaut viòiem mâcît mûs, kâ domât. (No zâles: "Tu nemuldi, bet izlasi, kas tur rakstîts!")

Bet padomâsim drusku par mûsu vçsturi. Mçs esam vçsturç ierakstîti kâ Letlande, kad Lçto no Latvijas aizveda Apollonu uz Grieíiju, ieveda Grieíijâ medicînu un citas labas lietas. Mçs daudzus gadsimteòus bijâm matriarhâta valsts, redz, man ar tiem starptautiskajiem vârdiem iet grûti. Un bûtu labi, ja sievietes òemtu aktîvâku dalîbu, jo sievietei ir Dievs devis vienu citu sûtîbu — spçju radît to un sevî nest to tautas nâkotni. Viòa rûpçjas par bçrnu, viòa ïoti bieþi ir daudz rûpîgâka un mazâk neþçlîga, nekâ mçs, vîrieði, spçjam bût. Un bûtu liels prieks, ja Saeimâ bûtu vairâk nekâ puse no tâs cilts. Bija arî smukâk, kad mums bija Prezidijâ divas sievietes, un ne nulle. Bija, manuprât, labâks Prezidijs. Un Saeima bûtu labâka, ja mums bûtu lielâks sievieðu iespaids. Bet vai mçs to varam tautai uzspiest ar kvotu sistçmâm, es nezinu. Es domâju, ka arî Rubina kunga izteiktâ doma, ka sievietei ir svçta vieta — audzinât mûsu nâkotni, un ka viòa var pati izvçlçties, vai viòa grib nâkt cînîties par tautu kâ Þanna d’ Arka kâdreiz darîja, jeb viòa paliks mâjâs un cînîsies par trim, èetriem, pieciem, varbût pat vairâk no mûsu pilsoòiem nâkotnç.

Es domâju, ka es pats laikam atturçðos no ðî balsojuma, bet tâpçc, ka nebûtu 25%, es domâju, ka ðeit nav kvotas lietas. Sieviete, manuprât, ðodien ir daudz vçrtîgâka nekâ liela daïa mçs, vîrieði. Viòai ir tas labais un pozitîvais instinkts, kas pataisa dzîvi kaut kâ vçrtu. To, ko mçs, kungi, darâm, viens otru it kâ ar lielâm veiklîbâm apsmejam, viens otru ar varmâcîbâm apmâcâm, tas ir ïoti reti sievieðu stils. Kâ viens franèu parlamentârietis teica, ka sievietes un vîrieði ir citâdi. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Guntis Eniòð — otro reizi.

G.Eniòð (LNRP, LZP). Godâtie deputâti! Man tomçr ir dikti þçl, ka dakterim Rubina kungam ar matemâtiku ir tâ ðvakâk. Tos 25%, kad es rakstu ne mazâk kâ 25% sievieðu un ne mazâk kâ 25% vîrieðu, es nesaprotu, kâ var tur iznâkt... Tur tikai matemâtikas nezinâtâjs var sarçíinât 50% seksuâlâs minoritâtes, un man ir skumîgi, ka jûs to tâdâ smieklâ pârvçrðat. Arî jûs, cienîjamie kungi, par dþentlmeòiem nevaru nosaukt. Ðî ir tâda smieðanâs un òirgâðanâs, apliecinâjums, jûsu apliecinâjums sievietes diskriminâcijai un arî ðai nevienlîdzîbai. (No zâles: "Beidz!") Bet man ir priekðlikums par tâlâko. Es lûgtu, ja varçtu, manu priekðlikumu balsot pa daïâm. Pirmo daïu par sievietes...

Sçdes vadîtâjs. Minûte pagâjusi, Eniòa kungs. Man þçl, bet minûte ir jau pagâjusi. Mçs izlemsim jautâjumu par jûsu priekðlikumu — balsoðanu pa daïâm. Vairâk debatçs pieteikuðies nav. Debates beidzam. Komisijas vârdâ — Grînblata kungs.

M.Grînblats (TB/LNNK). Tâtad atgâdinu vçlreiz, ka Juridiskâ komisija ir noraidîjusi ðo priekðlikumu.

Sçdes vadîtâjs. Godâtie kolçìi! Deputâts Eniòð pieprasîja balsot savu priekðlikumu pa daïâm. Tâs varçtu bût tâdas. Tâ kâ ir divi teikumi, tad balsot par pirmo teikumu un balsot par otro teikumu atseviðíi. Vai deputâti piekrît Eniòa kunga priekðlikumam — balsot viòa priekðlikumu pa daïâm? Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu! Izsakiet attieksmi par Eniòa kunga priekðlikumu — balsot viòa priekðlikumu pa daïâm — par vai pret. Lûdzu zvanu! Balsoðanas reþîmu! Izlemsim jautâjumu vai izskatâm Eniòa kunga priekðlikumu pa daïâm. Lûdzu rezultâtu! Par — 18, pret — 40, atturas — 21. Ðis priekðlikums ir noraidîts. Skatâm to kopumâ.

Lûdzu zvanu! Lûdzu balsoðanas reþîmu! Balsojam Eniòa kunga priekðlikumu kopumâ. Lûdzu rezultâtu! Par — 16, pret — 41, atturas — 19. Priekðlikums nav pieòemts. Tâtad paliek spçkâ komisijas viedoklis.

M.Grînblats. Nâkoðie priekðlikumi, godâtie deputâti, ir 6.lappusç, kur pie 13.panta ir Juridiskâ biroja trîs priekðlikumi. 1.priekðlikums ir izslçgt otrajâ lasîjumâ pieòemto otrâs daïas 1.punkta "a" apakðpunktu, atgrieþoties pie tâ, kas bija iepriekð. Juridiskâ komisija ðo priekðlikumu atbalsta.

Sçdes vadîtâjs. Vai deputâti piekrît atbildîgâs komisijas atzinumam? Piekrît. Paldies! Pieòemts.

M.Grînblats. 2.priekðlikums — Juridiskâ biroja priekðlikums — papildinât 13.pantu ar treðo un ceturto daïu redakcijâ, kas jums ir pieietama, kur ir precizçtas daþâdas izziòas, uz kuru pamata ir noraidîti kandidâti. Juridiskâ komisija to ir precizçjusi, un precizçtâ redakcija ir redzama labajâ ailç.

Sçdes vadîtâjs. Vai deputâti piekrît atbildîgâs komisijas atzinumam par ðo Juridiskâ biroja priekðlikuma daïu? Piekrît. Paldies, pieòemts.

M.Grînblats. Un 3.priekðlikums — Juridiskâ biroja priekðlikums — svîtrot otrâ lasîjumâ pieòemto otrâs daïas "d" apakðpunktu, kas tagad faktiski parâdâs jaunajâ redakcijâ kâ treðâs daïas 8.apakðpunkts "ir miris, apliecina dzimtsarakstu nodaïa". Juridiskâ komisija to atbalsta.

Sçdes vadîtâjs. Vai deputâti piekrît atbildîgâs komisijas atzinumam — svîtrot otrajâ lasîjumâ pieòemto 13.panta otrâs daïas "d" apakðpunkta papildinâjumu. Deputâti piekrît. Paldies, pieòemts.

M.Grînblats. Nâkamais priekðlikums 7.lappusç, 17.pants. Ðeit ir Nacionâlâs reformu partijas un Latvijas Zaïâs partijas frakcijas deputâtu priekðlikums, kas satur tâdus jçdzienus kâ balsoðana oktobra mçneða pçdçjâ svçtdienâ un sestdienâ pirms tâs, kas ðobrîd pçc tam, kad izdarîti grozîjumi Satversmç, ir pretrunâ ar Satversmes tekstu, tâ kâ tas pçc bûtîbas nebûtu izskatâms, ja vien Saeima vçl ðîs Saeimas laikâ negroza vçl-reiz Satversmi. Juridiskâ komisija neatbalstîja.

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Iebildumu nav. Pieòemts.

M.Grînblats. Nâkamais priekðlikums ir pie 22.panta. Tas ir precizçjums, ko dod Juridiskâ komisija. Tâtad pârliecinâs pasç, ka persona ir vçlçtâjs. Juridiskâ komisija iesaka atbalstît.

Sçdes vadîtâjs. Deputâtiem iebildumu par Juridiskâs komisijas atzinumu par ðo priekðlikumu nav. Paldies! Pieòemts.

M.Grînblats. Nâkamais pie ðî paða 22. panta ir frakcijas "Latvijai" priekðlikums — papildinât ar 3. daïu, kur vçlçtâjam pçc balsoðanas tiek piedâvâta iespçja dzçst pârçjâs vçlçðanu zîmes. Juridiskajai komisijai likâs, ka tâdçjâdi tiek pârkâpta vçlçðanu aizklâtîba, un visâ visumâ mums tas formulçjums "tiek piedâvâta iespçja" skan mazliet divdomîgi. Juridiskâ komisija to neatbalsta un iesaka arî Saeimai neatbalstît.

Sçdes vadîtâjs. Debatçs par ðo jautâjumu pieteicies deputâts Kârlis Èerâns, frakcija "Latvijai".

K.Èerâns (TKL). Augsti godâtie deputâti! Ðis priekðlikums ir orientçts uz to, lai samazinâtu vçlçðanu rezultâtu viltoðanas iespçjas tieði tâdâ veidâ, ka vçlçðanâs ir neizmantotie biïeteni, pçc tam vai nu kâds no komisijas locekïiem, vai kâda cita persona var tos savâkt un pçc tam balsu skaitîðanas laikâ tos biïetenus, kas ir izòemti no aploksnçm, apmainît pret ðâdâ veidâ savâktiem. Tâpçc tiek piedâvâta ðî papildu iespçja dzçst ðos biïetenus, kas nav izmantoti, lai mazinâtu ðo risku, ka ðâdâ veidâ varçtu tikt ðie biïeteni izmantoti.

Cilvçkam neviens neprasîs neko uzrâdît, un, ja kâdam ðeit ðíiet, ka ðî norma varçtu bût divdomîga, to var ïoti labi atrisinât ar Centrâlâs vçlçðanu komisijas noteikumiem, un es aicinâtu atbalstît ðo priekðlikumu. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Vairâk debatçs pieteikuðies nav. Debates beidzam. Komisijas vârdâ vai vçlaties, Grînblata kungs, ko piebilst?

M.Grînblats. Nç, Juridiskâ komisija paliek pie sava viedokïa.

Sçdes vadîtâjs. Tâtad balsojam frakcijas "Latvijai" priekð-likumu — papildinât 22. panta 3. daïu, tâlâk kâ tekstâ. Lûdzu zvanu un lûdzu balsoðanas reþîmu! Balsojam ðo priekðlikumu! Lûdzu rezultâtu! Par — 10, pret — 37, atturas — 27. Priekðlikums nav pieòemts.

M.Grînblats. Nâkamais priekðlikums ir pie 23. panta, skatît nâkoðo lapaspusi. Tâtad ir priekðlikums otrajâ lasîjumâ pieòemto 5. daïu papildinât ar teikumu "Par ko balsotâju sarakstâ tiek izdarîta attiecîga atzîme". Tas ir, ja vçlçðanu zîme vai aploksne ir sabojâta. Juridiskâ komisija iesaka to atbalstît.

Sçdes vadîtâjs. Deputâti ðim atzinumam piekrît? Paldies! Pieòemts.

M.Grînblats. Un nâkoðais priekðlikums ir pie ðî paða panta. Deputâta Leiðkalna priekðlikums — papildinât pantu ar diviem jauniem punktiem, kas ïauj iespçju svîtrotâ kandidâta vietâ attiecîgajâ sarakstâ ierakstît citu kandidâtu no citiem attiecîgajâ apgabalâ izvirzîtajiem sarakstiem. Juridiskâ komisija vairâkas reizes — gan iepriekðçjo reizi, gan ðoreiz — diskutçja un noraidîja ðo priekðlikumu.

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Tâtad atklâjam debates par ðo jautâjumu. Bet ir palikuðas lîdz sçdes beigâm 10 minûtes. Leiðkalna kungs, jûs esat pirmais pieteicies debatçs. Piedodiet... nç, pirmais. Jûs izmantosiet 10 minûtes vai ne? Atvainojiet, piecas. 5 minûtes — Leiðkalna kungs, lûdzu!

K.Leiðkalns (LC). Augsti godâtie deputâti! Jau, balsojot vienreiz par ðo normu, es runâju par ðîs normas atbilstîbu Satversmes 5. punktam un iepriekð teikto neatgâdinâðu. Man ir tikai sagatavots citâts no viena no Latvijas Republikas ievçrojamâkajiem valstsvîriem, cilvçkiem, kam izdevâs pirmskara apstâkïos noturçt Kabinetu gandrîz pilnu leìislatûras, tâtad trîs gadus — Marìera Skujenieka teikto, un es mçìinâðu nocitçt ðo ievçrojamo Latvijas Republikas valstsvîru, cilvçku, kas ir bijis klât pie paðas Satversmes rakstîðanas, pie pirmâ vçlçðanu likuma pieòemðanas un pie izmaiòâm vçlçðanu likumâ, kas no 1925. gada paredzçja grozâmos sarakstus.

Tâtad citçju: "Demokrâtisku vçlçðanu uzdevums ir dot katram vçlçtâjam iespçjamîbu netraucçti, noteikti un pilnîgi izteikt savu gribu, lai vçlçðanu rezultâts bûtu tautu priekðstâvju sapulce, kura visplaðâkâ mçrogâ atspoguïotu visu vçlçtâju gribu. Sastinguðâs kandidâtu listes neïauj vçlçtâjiem pilnîgi izteikt savu gribu, jo vçlçtâjs ir piespiests balsot par veselu kandidâtu sarakstu, kurâ raibâ juceklî var bût sakopotas personas, par kurâm tas vçlas balsot un par kurâm tas nevçlas nodot savu balsi. Sastinguðâs kandidâtu listes bûtu pielaiþamas, ja visi vçlçtâji bûtu politisko partiju biedri. Un ja ðo biedru ievçlçtâs partijas iestâdes uzstâdîtu kandidâtus. Kaut gan arî ðajâ gadîjumâ ciestu demokrâtiskais princips, jo mums bûtu darîðana ar zinâmâ veidâ modificçtâm divpakâpeniskâm vçlçðanâm. Bet îstenîbâ politiskâs partijas pie mums ir vçl samçrâ mazattîstîtas, jo visâs latvieðu politiskajâs partijâs, kopâ òemtâs, bûtu apvienots tikai 1% no visiem iedzîvotâjiem. Ja ir iemesls prasît disciplinçtu un slçgtu balsoðanu par partijas iestâþu uzstâdîto kandidâtu sarakstu no partijas biedriem, tad ir netaisni prasît no apolitiska caurmçra pilsoòa, lai tas balsotu taisni par vienas partijas sastinguðo un negrozâmo sarakstu. Brîvâs, proporcionâlâs vçlçðanas turpretim atïauj katram vçlçtâjam nodot balsi par tiem kandidâtiem, kurus tas pçc savas labâkâs pârliecîbas uzskata par visnoderîgâkajiem un vçlamâkajiem. Vçlçtâjiem ir dota iespçja izraudzîties no visu partiju kandidâtiem taisni tos, kurus tas uzskata par visspçjîgâkajiem, godîgâkajiem, darbîgâkajiem un viòu intereses vislabâk saprotoðiem. Ir skaidrs, ka vçlçtâju griba pilnos apmçros un nefalsificçti var izpausties vienîgi, brîvo listu sistçmai pastâvot. Saistîtâs vai sastinguðâs kandidâtu listes, kuras lietotas lîdzðinçjâs vçlçðanâs, to neïauj, jo tas daudzkârt piespieþ vçlçtâju balsot par to, ko tas negrib, un nebalsot par to, ko tas grib. Tâdâ kârtâ vçlçtâju patiesâ griba nevar patiesos apmçros izteikties, un tâlab sastinguðâs kandidâtu listes kâ nedemokrâtiskas ir atmetamas." Citâta beigas. Es atgâdinu, ka es citçju mûsu ievçrojamo valstsvîru Marìeru Skujenieku.

Jâteic, ka parlamenti pirms kara izðíîrâs par ðo listu ievieðanu, un tieði ðîs vçlçðanu sistçmas rezultâtâ izveidojâs visilgâkâ un visilglaicîgâkâ un stabilâkâ valdîba Latvijâ. Tâpçc aicinu atbalstît manu priekðlikumu. Gribu novçrst aizdomas par to, ka tas nonâk pretrunâ ar esoðo redakciju tâlâkajos pantos. Ðim pantam es esmu iesniedzîgus labojumus katrâ pantâ, kas izriet no manis piedâvâtâ 23. panta redakcijas.

Tâpat es nevarçtu teikt, ka ðî sistçma apgrûtinâs balsu skaitîðanu jeb katrâ gadîjumâ, kad ieraksts ir izdarîts nesalasâms vai listç ir ierakstîts kandidâts no kâda saraksta, komisija biïetenu atzîst par derîgu, bet par derîgu neatzîst papildinâjumu. Tâpat arî es gribu novçrst tos daþus mîtus, kas saka, ka varçtu vienas partijas vçlçtâji ievçlçt citos sarakstos. Diemþçl kandidâtu... vai par laimi kandidâtu var ievçlçt tikai vienîgi un no tâ saraksta, kurâ viòð ir ierakstîts un pâr kuru izpauþas partijas tiesîbas, jo ðobrîd Latvijas Republikâ tikai politiskajâm partijâm, kam ir ne mazâk kâ 200 biedru, ir tiesîbas izvirzît kandidâtu. Bûsim demokrâtiski un atbalstîsim likumâ tâdas normas ievieðanu, uz kuru pastâv ðobrîd noteikts sabiedrîbas vairâkums. Paldies par uzmanîbu!

Sçdes vadîtâjs. Paldies! Juris Sinka, frakcija "Tçvzemei un Brîvîbai"/LNNK.

J.Sinka (TB/LNNK). Cienîtie deputâti! Aicinu Leiðkalna kunga priekðlikumu neatbalstît. Ðis priekðlikums ir pret demokrâtisko plurâlismu, jo sagâdâ iespçju vienas partijas loceklim it kâ ieiet, iespiesties kâdas citas partijas sarakstâ. Tas ir pret partiju daþâdîbu parlamentâ. Tas veicina pretçju partiju unificçðanu.

Lai kâda ir daudzpartiju sistçmas demokrâtija, lai cik kïûdaina, tâ tomçr dod iespçju vçlçtâjiem izdarît partiju programmu, partiju viedokïu izvçli. Ðis grozîjums veicina personîbas kultu ar tendenci aizmirst principus, uz kuriem balstâs daudzpartiju sistçma.

Un vçl viens aspekts. Ja, piemçram, Kârli Leiðkalna kungu, kas pârstâv "Latvijas ceïu" un tâ programmu, atbalstîtu kâdas citas partijas vçlçtâji, piemçram "Saimnieka", vai Leiðkalna kungs justos atbildîgs par ðîs partijas programmu un vçlmçm? Jeb varbût tas bûtu slepens veids, kâdâ viòa partija varçtu iegût citai partijai domâtâs vietas Saeimâ. Esmu pârliecinâts, ka lîdzðinçjâ vçlçðanu sistçma lielâkâ mçrâ nodroðina daudzpartiju demokrâtiju un partiju programmu îstenoðanu. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Godâtie kolçìi! Tâ kâ ir daþâs minûtes vairs tikai lîdz sçdes beigâm, es domâju, ka ðî likumprojekta apsprieðanu turpinâsim nâkamajâ plenârsçdç. Un deputâtus Veldri, Valdmani, Kirðteinu un Kristovski, kas ir paðlaik pieteikuðies debatçs, es lûdzu tad atkârtoti pieteikties, kad ðis jautâjums tiks izskatîts.

Godâtie kolçìi, pirms sçdes slçgðanas jâizskata 11 deputâtu priekðlikums, kuri sakarâ ar piecu ministru ârvalstu komandçjumiem ierosina ðîsdienas paredzçto jautâjumu un atbilþu vakara plenârsçdi pârcelt uz 19. februâri. Vai kâds vçlas runât par vai pret ðo iesniegumu? Kârlis Èerâns vçlas runât pret.

K.Èerâns (TKL). Augsti godâtie deputâti! Es gribu vçrst jûsu uzmanîbu uz to, ka ðîs sesijas laikâ vçl nav notikusi neviena sçde, kas bûtu veltîta ministru atbildçm uz deputâtu jautâjumiem. Es saprotu to, ka politiskâ pozîcija, valdîbas frakciju pârstâvji negrib to, ka viòu ministriem bûtu jâatbild uz opozîcijas deputâtu uzdotajiem jautâjumiem, jo bieþi vien gadâs tâdas situâcijas, ka ministrs nevar saprâtîgi atbildçt, un tad iznâk tâds kâ publisks nesmukums, un tâdçï valdoðâs frakcijas gribçtu iet to vienkârðâko ceïu un ðo darbu vispâr nedarît. Bet es tomçr gribçtu norâdît uz to, ka deputâtu uzdotie jautâjumi un tâtad ðîs tiesîbas uzdot jautâjumus un saòemt atbildes uz ðiem jautâjumiem ir deputâtiem dotas Satversmç, un ðie mûsu balsojumi, Saeimas vairâkuma balsojumi, kas atkârtoti noved pie tâ, ka ðîs jautâjumu sçdes tiek atliktas un ðie jautâjumi netiek izskatîti, tie ir patiesîbâ antikonstitucionâli. Un es saprotu, ka ir vienai daïai deputâtu iebildumi par to, ka pârâk daudz ðeit veidojas deputâtu pieprasîjumi, ka tie bûtîbâ ir jautâjumi, bet izrâdâs, ka ðeit daþi deputâti gribçtu, lai opozîcija vispâr nestrâdâ un neizvirza ne pieprasîjumus, ne jautâjumus, un tad tik bûtu ðajâ valstiòâ mierîga dzîve un varçtu sildîties savâ paðapmierinâtîbas saulîtç un nevienam vairs netraucçtu. Es tomçr aicinâtu ðâdâ veidâ nerîkoties un tik rupjâ veidâ nebradât demokrâtiju kâjâm mûsu valstî un nobalsot pret ðo priekðlikumu, sasaukt ðovakar ðo jautâjumu un atbilþu sçdi, kâ tas ir izsludinâts, un nerîkoties kârtçjo reizi tâdâ veidâ, ka tâ tiek atkal atlikta uz nezinâmu laiku. Paldies!

Sçdes vadîtâjs. Par iesniegumu neviens nevçlas runât? Tad izlemsim jautâjumu balsojot, vai mçs esam demokrâti vai neesam. Lûdzu zvanu un lûdzu balsoðanas reþîmu! Un lûdzu izteikt attieksmi par 11 deputâtu priekðlikumu! Lûdzu rezultâtu! Par — 56, pret — 13, atturas — 17. Demokrâtiskâ ceïâ sçde ir pârcelta.

Lûdzu reìistrâcijas reþîmu un lûdzu deputâtus reìistrçties ar identifikâcijas kartîtçm, ievietojot tâs balsoðanas sistçmâ. Un Rudzîða kungu lûdzu nolasît reìistrâcijas rezultâtus.

M.Rudzîtis (Saeimas sekretâra biedrs). Cienîjamie deputâti! Nav reìistrçjuðies: Jânis Jurkâns, Aristids Jçkabs Lambergs, Jânis Kalviòð, Juris Dobelis, Mâris Grînblats, Ruta Marjaða,Kristiâna Lîbane, Kârlis Leiðkalns... ir, Çriks Zunda, Viktors Stikuts,Juris Kaksîtis, Ziedonis Èevers, Juris Celmiòð, Andris Ameriks, Ervids Grinovskis, Jânis Rubulis, Viesturs Gredzens, Roberts Zîle, Mâris Rudzîtis arî, izrâdâs, nav.

Sçdes vadîtâjs. Godâtie kolçìi! Saeimas 12. februâra sçdi paziòoju par slçgtu. Nâkamâ kârtçjâ Saeimas sçde 19. februârî pulksten 9.00. Paldies! Uz redzçðanos!