Preses konferencç

Pçc 12. februâra sçdes

Valsts radio tieðajâ raidîjumâ

J.Dobelis (Tçvzemei un Brîvîbai/LNNK): (Tehnisku iemeslu dçï preses konferences sâkums nav ierakstîjies). (..) Tas pats attiecas uz ðodienas diskusijâm, kas skâra izmaiòas Darba likumu kodeksâ. Tad, kad vajadzçja strâdât, tad, kad mçs otrajâ lasîjumâ spriedâm par ðîm izmaiòâm un bija ðie strîdi un nepiecieðamîba labot ðo paðu 38. panta otro daïu, tad — jâ, visi lielâ mierâ piekrita, ka tas nu bûtu jâdara. Bet laika posmâ lîdz treðajam lasîjumam tikai daþi cilvçki tieðâm kaut ko darîja. Visinteresantâkais ir tas, ka, pieòemot treðajâ lasîjumâ ðos grozîjumus, neviens nevçlçjâs uzstâties. Protams, ðo grozîjumu autori neredzçja nekâdu vajadzîbu to darît un lielâ mierâ un klusumâ pieòçma ðo likumu. Ðodien vairâkas stundas gudrie un visgudrie briesmîgâ veidâ kritizçja pieòemto likumu, pie kura paði nav strâdâjuði un par kuru paði nav vçlçjuðies runât. Ðodien viòi bija gatavi runât tâpçc, ka tas ir daudz vieglâk. Tâda, lûk, ir pieeja ðâdu svarîgu jautâjumu risinâðanai, pie tam runâtâji rupji sajauca Saeimas un Ministru kabineta tiesîbas un aizrunâjâs pat tik tâlu, ka Saeimai likumi esot jâpielâgo Ministru kabineta noteikumiem. Tas râda mûsu deputâtu attieksmi pret ðâdiem svarîgiem jautâjumiem. Protams, paliek iespçja vçl ðo lasîjumu pârskatît un labot, un es ceru, ka diþie runâtâji kaut ko arî darîs, sagatvojot ðo likumprojektu vçlreizçjai izskatîðanai.

K.Lîbane (frakcija "Latvijas ceïð"): Tikko beigusies Saeimas plenârsçde — mçs strâdâjâm diezgan ilgi, bet neteikðu, ka pârâk produktîvi, jo neizskatîjâm pat vienu treðdaïu no darba kârtîbâ iekïautajiem jautâjumiem. Daudz laika tika veltîts sadaïai par saòemtajiem likumprojektiem, kur pozîcijas deputâtiem nâcâs noraidît piecus opozîcijas priekðlikumus, kas skançja ïoti skaisti un saldi, taèu ðobrîd mçs nevaram atïauties tâdus þestus, kâ, piemçram, noteiktai personu grupai, lai cik dziïu cieòu pret to mçs arî izjustu, piemçram, politiski represçtajiem, izcelt viòus attiecîbâ pret pârçjiem mûsu valstî un izmaksât viòiem par sertifikâtiem divdesmit astoòus latus skaidrâ naudâ, jo tas bûtu darîts uz citu cilvçku rçíina. Domâju, ka to negrib arî paði politiski represçtie.

Samçrâ garas debates bija par grozîjumiem Pilsonîbas likumâ, bet esmu pârliecinâta, ka par to runâs mani kolçìi. Prieks, ka bez garâm runâm apstiprinâjâm èetrus Latvijas Bankas padomes locekïus, no kuriem visi sevi relatîvi labi pierâdîjuði, lîdz ðim jau strâdâjot Latvijas Bankâ.

Kas attiecas uz ðodienas visgarâk debatçto tçmu, tas ir grozîjumiem Darba likumu kodeksâ, kurus otrreiz caurlûkot bija lûdzis Valsts prezidents, tad gribçtu nedaudz nomierinât kâ ðo grozîjumu aizstâvjus, tâ arî pçlçjus, jo faktiski komisijâ tagad notiks ïoti rûpîga juridiskâ analîze un visu juridisko pretrunu, kas varçtu rasties no ðâda deklaratîva grozîjuma, izvçrtçðana. Mçs skatîsimies, kâdas ir iespçjas to sakârtot tâ, lai tas neaizskartu to personu intereses, kas ne pie kâ nav vainîgas, bet tieði otrâdi — varbût, lai sodîtu kâdu, kas izdevis viltotas apliecîbas vai darîjuði ko citu tamlîdzîgu, jo tieðâm ir pamats domât, ka bijuði ðâdi fakti.

Interesanti, ka iesâkâm skatît vçlçðanu likumu un nonâcâm lîdz samçrâ populârajam deputâta K.Leiðkalna priekðlikumam par ârçji grozâmajiem sarakstiem, kas nozîmç iespçju nâkamajâs vçlçðanâs pierakstît pie sevis izvçlçtâ saraksta arî kâda cita saraksta politiíus. Balsojums par ðo ierosinâjumu vçl nav noticis, tâpçc klausieties mûs arî nâkamnedçï.

J.Jurkâns (Tautas saskaòas partijas frakcija): Tautas saskaòas partija bija iesniegusi grozîjumus Pilsonîbas likumâ, kuru bûtîba ir tâ, ka mçs lûdzam atbalstu izmaiòâs, kas skar bçrnus, kas dzimuði Latvijâ, un, protams, arî izòemt naturalizâcijas logus. Mûsuprât, Saeima ir tuvu tam, ka jâmaina Pilsonîbas likums, jo tas nav tikai Latvijas iekðpolitiskais jautâjums. Pilsonîbas likuma grozîjumus prasa arî mûsu integrâcijas process Eiropas Savienîbâ. Kâ zinâms, pavisam nesen Briselç Eiropas Komisija izsniedza Latvijai noteikumus, kas Latvijai jâizpilda 1998. gadâ. Noteikums un prasîba Nr. 1 ir atvçrt Pilsonîbas likumu un paâtrinât naturalizâcijas procesu. Komisija runâ par to, ka bçrniem, kas dzimuði Latvijâ, jâdod pilsonîba un ka Latvijas valdîbai vairâk jâdara, lai veicinâtu latvieðu valodas apguvi. Ðis ir pirmais un bûtiskâkais punkts ðajâ svarîgajâ dokumentâ. Ja Latvija ðogad neizdarîs labojumus Pilsonîbas likumâ, manuprât, mçs vçl vairâk attâlinâsimies no mûsu kaimiòiem Eiropas Savienîbas integrâcijas procesâ. Bez tam, Latvija ir parakstîjusi vairâkas starptautiskas konvencijas, kas uzliek tai par pienâkumu pieðíirt pilsonîbu bçrniem, kas dzimuði Latvijâ un kuriem nav citas valsts pavalstniecîbas. Domâju, ka tas no mûsu puses ir vçl saglabâjies padomju stils — dokumentus starptautiskajâ laukâ gan parakstâm, taèu, kad tie jâpilda, mçs par tiem neliekamies ne zinis. Skumji ir tas, ka ðoreiz man ir sajûta, ka kolçìi Saeimâ saprot ðî jautâjuma svarîgumu, saprot, ka ðâdi labojumi Pilsonîbas likumâ bûs jâizdara, tomçr 1998. gads un ðauras politiski ekonomisku partiju intereses neïauj vairâkumam Saeimâ bût valstiskam. Domâju, ka ðodien Latvijai tâ ir liela nelaime.

R.Dilba (LZS, KDS frakcija): Arî es turpinâðu par Pilsonîbas likumu, ko pozîcijas deputâti ðoreiz noraidîja. Tâ mûsu valstî ir bûtiska problçma, un ðis jautâjums nâkotnç mums noteikti bûs jâsakârto. Ceru, ka Sadarbîbas padomç, apsprieþot ðo problçmu, izdosies vienoties, lai varçtu ðo likumu atvçrt un izskatît. Pats galvenais, protams, ir tas, ka ðis jautâjums sabiedrîbâ jâdiskutç vairâk un plaðâk. Arî Latvijas pilsoòiem bûtu vairâk jâatsaucas un jâizsaka priekðlikumi, kâ labâk ðo lietu sakârtot, jo nepilsoòu skaits ir ïoti liels, un mçs nâkotnç nedrîkstam to palielinât. Mums jâdomâ, kâ to samazinât, jo tas ir arî mûsu valsts neatkarîbas garants.

Nâkamais, kas tika skatîts un plaði debatçss un ko Valsts prezidents atgrieza otrreizçjai caurlûkoðnai, bija grozîjumi Latvijas Darba likumu kodeksâ. Ðeit mûsu kolçìi deputâti, iepriekð pieòemot ðo likumu, nav iedziïinâjuðies vairâkâs normâs, kas ir pretrunâ ar citiem likumiem. Bet pats svarîgâkais ir tas, ka ar izmaiòâm Darba likumu kodeksâ ir mçìinâts labot problçmas, kas ir Valodu likumâ, kurâ bija jâliek lielâks uzsvars, lai mûsu valstî sakârtotu ðo problçmu un lai visa veida pakalpojumu sniedzçji — vai tie ir uzòçmumos vai iestâdçs, — tieðâm pildîtu Valodu likumu, tas ir, runâtu valsts valodâ. Valodu likumâ, kas tagad tiek izskatîts un vçrtçts komisijâs, tam jâbût iestrâdâtam. Jo, Latvijas Darba likumu kodeksâ ievieðot ðîs stingrâs normas, mçs vairâk vçrðamies pret darba òçmçjiem, kaut gan lielâka atbildîba tomçr jânes darba devçjam, un mums vispirms jâsoda darba devçjs un, ja vajadzîgs, tâ kâ bija iestrâdâts ðajâ normâ, arî jâtiesâ, ja viòð neievçro valsts valodas likumu. Bûtîbâ ar ðiem normatîviem tâdâ veidâ, kâ tas bija iestrâdâts, mçs cînâmies ar sekâm, jo uz cauruma likumdoðanâ liekam ielâpu ar caurumu, tâ nepanâkot pozitîvu rezultâtu. Domâju, ka turpmâk likums tiks labots, un tas noteikti bûs daudz efektîvâks arî attiecîbâ uz Valodu likumu.

Vçl tika apspriests jautâjums attiecîbâ uz opozîcijas pieprasîjumu zemkopîbas ministram un Ministru prezidentam par lauksaimniecîbâ paredzçtâs subsîdijas procentu apmçru no valsts budþeta sadalîjuma. Te izvçrsâs debates, un protams, bûtiskâkâ un galvenâ problçma ir tâ, ka ðie 3% lauksaimniecîbas subsidçðanai ir krietni par maz. Tad, kad ir ïoti maz lîdzekïu, kas jâsadala, ir skaidrs, ka visiem nepietiek un visus ar to nenodroðinât. Lîdz ar to rodas daudz jautâjumu un problçmu, un ir skaidrs, ka ðie 3% nevar atrisinât visas lauksaimniecîbas problçmas — seviðíi tâs, kas saistîtas ar Latgales reìionu un teritorijâm, kas jau atzîtas par îpaði atbalstâmajiem reìioniem, kur jâbût savai noteiktai programmai. Uz to turpmâk jâstrâdâ valdîbai, un mçs ceram, ka martâ ðis jautâjums tiks izskatîts. Un protams, arî to, ko Saeima pieòçma 10. septembrî, izskatot valdîbas sagatavotos priekðlikumus par lauksaimniecîbas attîstîbu un lauku attîstîbas nâkotnes risinâðanas variantiem.

Esam sâkuði izskatît ïoti svarîgu likumu — vçlçðanu likumu, bet diemþçl tâ izskatîðanu nepabeidzâm.

A.Kirðteins (LNRP un LZP frakcija): Man diemþçl ðodien atkal ar noþçlu jâsaka, ka puse dienas pagâja, debatçjot par to, ka sasodîtâ okupâcija mums neïauj pieòemt kvalitatîvus likumus. Esmu ievçrojis interesantu parâdîbu — tikko iestâjas jeb tuvojas pilnmçness, tâ vienas frakcijas deputâti nepârtaukti runâ par katru likumprojektu, vienalga, vai tas bûtu par sievieðu aizsardzîbas vai izglîtîbas, vai Darba likumu kodeksa jautâjumiem. Un pie tam visu laiku runâ par to, ka sasodîtâ okupâcija neïauj normâli strâdât. Ko es ar to gribu teikt? Domâju, ka tas, ka Valsts prezidents atsûtîjis atpakaï Saeimai grozîjumus Darba likumu kodeksâ, nenozîmç, ka ðis kodekss netiks pieòemts vai noraidîts, bet mums jâbût godîgiem un jâpasaka, ka ne visi likumprojekti, ko mçs pieòemam, ir kvalitatîvi. Ðeit es gribçtu teikt, ka demokrâtija Latvijâ tieðâm darbojas, jo Valsts prezidents var atlaist Saeimu, un tam nav vajadzîgi nekâdi labojumi. Arî ðis piemçrs pierâda to, ka Valsts prezidents izmanto Satversmç noteiktâs tiesîbas un neizstrâdâtu un nekvalitatîvu likumprojektu atsûta atpakaï, lai komisija to daudz nopietnâk sagatavotu treðajam lasîjumam. Ðajâ likumprojektâ nav iestrâdâts tas, ka sakarâ ar Latvijas pievienoðanos Eiropas lîgumam mums jâizstrâdâ attiecîgi normatîvie akti, kâdâ veidâ, piemçram, tie cilvçki, kuriem ir kaut kâds lîgums un kas ieraduðies uz laiku strâdât Latvijâ, bet ðâdi cilvçki — speciâlisti un konsultanti — ierodas ïoti daudz, un atcerçsimies kaut vai Vçrtspapîru komisijas izveidi vai konsultâcijas daþâdiem administratîvajiem likumdoðanas aktiem, birþai, Latvijas Bankas un daudzâm citâm tehnoloìiskajâm nozarçm, arî rûpnîcâm, kuras privatizâcijas rezultâtâ kïuvuðas ïoti veiksmîgas, piemçram, "Daltekss" vai Tehnoloìisko rîku rûpnîca, kuras îpaðnieks ir Singapûrâ. Bet atrodas kâds inþenieris vai tehnologs, un saskaòâ ar ðo Darba kodeksu valodas insepktors var viòu tramdît, òemt kukuïus un tâ tâlâk. Tâtad — visi ðie normatîvie akti ir jâiestrâdâ.

Nevajadzçtu ðeit vaimanât par okupâciju un latvieðu tautas izmirðanu, bet gan padomât par to, kâpçc valdîba ir tik nevarîga. Ministru prezidents nâk no "Tçvzemei un Brîvîbai" frakcijas, bet kâpçc valdîba ir absolûti nevarîga, izstrâdâjot divus likumprojektus, kas tieðâm palîdzçtu latviskot ðos procesus Latvijâ.

Tie ir Izglîtîbas likums un likums par lavieðu valodu. Mums ir tikai LPSR Valodu likums, kas pieòemts 1992. gadâ nedaudz uzlabotâ redakcijâ un kurâ 1993. gadâ iebalsoti daþi labojumi. Tâtad no 1993. gada Latvijâ vispâr nav latvieðu valodas likuma, bet ir kaut kâds mistisks daþâdu valodu likums. Un ðeit atkal var, protams, runât gari un plaði un teikt, ka sasodîtâ okupâcija neïauj ðo normatîvo likumu izstrâdât, bet tas tieðâm palîdzçtu visos ðajos jautâjumos, kas saistîti ar latvieðu valodas apmâcîbu un integrâciju. Tâpçc ðis otrais jautâjums ir pârsteidzîgs, jo paredz mainît pilsonîbas pieðíirðanas kârtîbu, kuru Latvijâ manto no vecâkiem, un aizvietot to ar principu, ka katrs, kas dzimis Latvijâ, kïûst tâs pilsonis. Un ðeit nav nekâda sakara ar Eiropas Savienîbu. Negribçtu piekrist Jurkâna kungam, jo pat Vâcijâ, kas ir Eiropas Savienîbas valsts, nesen Bundestâgâ bija debates par to, ka tur dzîvo legâli iebraukuðie turki treðajâ paaudzç, bet viòi nevar no saviem vecâkiem mantot Turcijas pilsonîbu. Te varçtu gari un plaði runât par ðo jautâjumu, bet es gribçju tikai uzsvçrt to, ka daþâs valstîs jûs pat nevarat iegût pilsonîbu, pat ja esat ðajâ valstî dzimis, bet neesat gâjis ðîs valsts skolâs. Vâcijâ, lai iegûtu pilsonîbu, jums vairâki gadi jâmâcâs vâcu, nevis turku skolâ. Bet Latvijâ ðis likums ir nesalîdzinâmi liberâlâks, jo neprasa to obligâti, bet gan dod priekðrocîbas latvieðu skolu beidzçjiem. Latvieðu valodu var iemâcîties arî kursos, galvenais, ka ir kaut kâda apliecîba, bet Vâcijâ tas nav iespçjams. Tâtad, ja kâds iebraucis no Turcijas un nav mâcîjies vâcu skolâ, viòð, pat zinâdams vâcu valodu, nevar dabût ðîs valsts pilsonîbu. Tâpçc ðeit ir muïíîgi atsaukties uz Eiropas Savienîbu, jo tas ir tikai lîdzeklis — tâ neko ðeit nevar uzspiest.

Lîdz ar to es domâju, ka jâstrâdâ pavisam citos virzienos — jâpabeidz izglîtîbas reforma un jâizstrâdâ precîzs valodas likums, kuri nav atkal jâved kaut kur uz ârzemçm râdît. Vajadzçtu pamâcîties no Kvebekas, kur ir attiecîgâ franèu valodas jeb frankofonijas policija, un paskatieties, kas notiek, ja, piemçram, kâdam anglim jeb angïu izcelsmes veikalniekam aizmirstas ar kârtîgiem burtiem franèu valodâ uzrakstît izkârtni uz ðî veikala — tur ir drakoniski sodi.

Un pçdçjais. Domâju, ka, runâjot par vçlçðanu likumu, Latvijâ faktiski sâkusies nomenklatûras agonija, jo vçrojama krampjaina cenðanâs sçdçt iesildîtajos krçslos, sagrâbt vçl kaut ko un pârdot privatizâcijas rezultâtus.

K.Èerâns (frakcija "Latvijai"): Ðodienas sçdç Saeima lçma par piecu frakcijas "Latvijai" ierosinâto likumprojektu nodoðanu komisijâm. Diemþçl jâsaka, ka ðie lçmumi bija negatîvi. Gribçtu îsi pakavçties pie diviem no ðiem likumprojektiem, kas tapuði, òemot vçrâ Politiski represçto savienîbas konferences viedokli un ieteikumu, ko mçs uzskatîjâm par ïoti pamatotu. Tâpçc tapa grozîjumi likumâ "Par valsts pensijâm", kas noteica to, ka pensionçðanâs vecuma pagarinâðana no 55 lîdz 60 gadiem neattiecas uz politiski represçtajâm personâm, kâ arî to, ka nacionâlâs pretoðanâs kustîbas dalîbniekiem aktîvâ pretoðanâs kustîbâ pavadîtais laiks bûtu ieskaitâms darba stâþâ uz tâdiem paðiem noteikumiem trîskârðâ apmçrâ — lîdzîgi tam, kâ politiski represçtâm personâm ieskaita izsûtîjumâ pavadîto laiku. Tâpat frakcija "Latvijai" iesniedza grozîjumus likumâ "Par tiesu varu", kas paredzçtu atteikties no normas, ka tiesneði mûsu valstî tiek apstiprinâti uz mûþu. Mçs zinâm problçmas, kas ir mûsu valstî, tâpçc ierosinâm noteikt to, ka par tiesas priekðsçdçtâju nevar bût persona, kas ieòçmusi algotus amatus PSKP vai Latvijas Komunistiskajâ partijâ. Diemþçl nedz ðie, nedz arî citi priekðlikumi no mûsu puses atbalstu ðodien neguva.

Saeima skatîja arî "Latvijai" un citu opozîcijas deputâtu sagatavotus pieprasîjumus, no kuriem viens bija par îpaðuma kompensâcijas sertifikâtu dzçðanu naudâ. Ðî ir problçma, kas mûsu valstî pastâv jau ïoti ilgstoði, jo daþâdas amatpersonas visu laiku tikai sola un sola, ka personu lokam, kam likums nosaka, ka ðie sertifikâti dzçðami naudâ, bûtu apmaksâjami 28 lati par sertifikâtu. Bet reâlâ darbîba uz priekðu nevirzâs. Tâ, piemçram, pagâjuðâ gada aprîlî toreizçjais ekonomikas ministrs Guntars Krasts solîja, ka 1997. gadâ 4,4 miljoni latu tiktu iztçrçti ðim mçríim, bet 1998. gadâ tiktu segti visi pârçjie sertifikâti. Bet nedz ðie 4,4 miljoni ir nosegti, nedz arî budþetâ ir kaut kâda nauda atlikuðo sertifikâtu segðanai. Tâdçï arî tapa ðâds deputâtu pieprasîjums, bet diemþçl vairâkums neuzskatîja par nepiecieðamu ðâdu pieprasîjumu atbalstît.

Otrs pieprasîjums bija par lauku zemnieku subsîdiju sadali, kad pçc kustîbas "Latvijai" ierosinâjuma 1996. gadâ tika panâkts, ka 3% no valsts budþeta atvçlami lauksaimniecîbas subsîdijâm. Tagad acîmredzot jâsâk cîòa, un mçs esam sâkuði ðo cîòu par to, lai ðîs subsîdijas tiktu izlietotas taisnîgi un atbilstoði lauku attîstîbas nodroðinâðanas nepiecieðamîbai un tam, lai zemniekiem bûtu civilizçtas dzîves un darba iespçjas. Konkrçti ðeit ir divas problçmas — Latgales reìiona problçma, kur absolûti nav skaidrs, kâpçc no 17 miljoniem Latgale dabûs vairâk par vienu miljonu latu. Tâtad pastâv nopietns risks par reìionâlo netaisnîbu. Otrkârt, nav skaidrs, kâdâ veidâ mazie un vidçjie uzòçmumi laukos varçs gût pienâcîgu atbalstu. Valdîbas atbildes uz ðiem jautâjumiem îstu skaidrîbu nedeva, un lîdz ar to ðî problçma paliek neatrisinâta.

Tâpat deputâtu pieprasîjums bija par nelikumîbâm, ka valsts îpaðums — nams Rîgâ, Elijas ielâ 17, valstij nodara ap miljonu latu zaudçjumu. Ðeit ir gan Valsts îpaðuma fonda, gan Privatizâcijas aìentûras rîcîba, kas pieïâvusi ðîs nelikumîbas. Ir pilnîgi skaidrs, ka par tâm zinâjusi arî virkne citu augstu valsts amatpersonu — gan A.Ðíçles kungs, gan G.Krasta kungs. Ðis prettiesiski noslçgtais lîgums par nama izmantoðanu turpina darboties un valstij nest zaudçjumus, kaut arî valsts amatpersonas varçtu ïoti vienkârði rîkoties, lai ðos zaudçjumus pârtrauktu. Kaut arî deputâtiem ðodien nebija interese to skatît un virzît pieprasîjumu, bet ir skaidrs, ka ðo jautâjumu un miljonu latu vai pat vçl vairâk, kas valstij nodara zaudçjumu, neizdosies noslçpt.

Ðodien noraidîja "Latvijai" priekðlikumus Vçlçðanu likumâ par bijuðo droðîbas komitejas aìentu un kompartijas biedru kandidçðanas aizliegumu. Bet tâdâ valstî mçs ðodien dzîvojam. Priecç gan tas, ka ðai politiskai elitei valdîðanas laiks pavisam drîz beigsies.

E.Jurkâns (Demokrâtiskâs partijas "Saimnieks" frakcija): Mums ðodien bija diezgan gandarîta diena, jo Saeima atbalstîja Demokrâtiskâs partijas "Saimnieks" sagatavoto fundamentâlo likumprojektu, kas saucâs "Enerìçtikas likums". Faktiski pirmo reizi bûs iespçja civilizçtâ veidâ sâkt sakârtot mûsu lielâko un sareþìîtâko nozari, ko sauc par enerìçtiku. Domâju, ka ðis pirmais solis bûs konstruktîvs un Saeima spçs novçrtçt ðo darbu, un tuvâkajâ laikâ trijos lasîjumos ðis likumprojekts taps par likumu.

Vakar mûsu frakcija saskaòâ ar valdîbu vienojoðos frakciju vienoðanos iesniedza savu likumprojektu attiecîbâ uz grozîjumiem Pilsonîbas likumâ, kas reglamentç to, ka Latvijas iedzîvotâjiem, kas dzimuði pçc 1990. gada 4. maija, tas ir, pçc neatkarîbas pasludinâðanas, un kuru vecâki ir bezvalstnieki, bet kuru pastâvîgâ dzîvesvieta ir Latvija, bûtu iespçja kïût par ðîs valsts pilsoòiem. Ðâdu bçrnu nav daudz bet jautâjums ir nopietns. Domâju, ka ðîs diskusijas iesâkðana radîs pozitîvu vçlmi visiem politiskajiem spçkiem piedalîties ðajâ procesâ un galu galâ arî pieòemt pozitîvu lçmumu. Uzskatu, ka nevar bût tâ, ka otrajâ paaudzç vai treðajâ paaudzç bçrni, kas dzimuði ðeit, nezina, kuras valsts pilsoòi viòi ir. Protams, diskusija bûs smaga, bet mçs ceram uz rezultâtiem un panâkumiem un ticam, ka ðis priekðlikums agrâkâ vai vçlâkâ laikâ tiks akceptçts.

Vçl viena bûtiska lieta bija tâ, kad ðonedçï mçs iesniedzâm Sadarbîbas padomei pietiekami svarîgu dokumentu attiecîbâ uz zemes kompensâcijas sertifikâtu dzçðanu, uz ko pieteikuðies gandrîz 6000 Latvijas iedzîvotâju un kuru kopçjâ summa ir 13,5 miljoni latu, tajâ skaitâ politiski represçtajiem tâ sastâda vairâk nekâ 7 miljonus latu, bet bijuðajiem zemes îpaðniekiem — 2,4 miljonus latu. Kâ sâkt uzsâkt ðo sertifikâtu dzçðanas procesu? Mçs redzam vienu veidu — tad, kad notiek lielo uzòçmumu izsole, tâs rezultâtâ noteiktâ summa, kas aiziet virs izsoles sâkuma cenas, kâ tas bija "Balzama" izsoles rezultâtâ, kad no 2 miljoniem cena uzkâpa lîdz 5 miljoniem. Ðajâ variantâ uzreiz 3 miljonus varçtu ieskaitît sertifikâtu dzçðanas fondâ. Mums priekðâ vçl ir "Latvenergo", "Balzama" un "Kuìniecîbas" privatizâcija, kâ arî citi svarîgi objekti — Krâjbanka, "Lattelekom" un citi objekti. Domâju, ka bûtu pareizi, ja kabinets to izvçrtçtu un pieòemtu grozîjumus savos noteikumos.

Vçl viens jautâjums, ko mçs ðonedçï iesniedzâm Sadarbîbas padomç, ir jautâjums par veselîbas aprûpes finansçðanu un slimokasu veidoðanâs procesu. Mums ðíiet nepieòemami Ministru kabineta pieòemtie noteikumi, kas nosaka, ka nevar izveidot slimokasi reìionâ, kurâ ir mazâk par 200 tûkstoðiem iedzîvotâju. Tâ ir norma, kuru sauc par dogmu. Un tad iznâk, ka centrs, kur ir iedzîvotâju vai pacientu un naudas plûsma, tiek mâkslîgi pârnests uz citu vietu, kur nekad slimnieki vai pacienti savâ mûþâ nav braukuði — teiksim, no Jçkabpils uz Valmieru vai otrâdi. Tas ir absurds, tâpçc mûsu priekðlikums ir atseviðíi reìioni, bet ðî norma varçtu bût izòçmums.

Otrs jautâjums ir par finansçjumu. Mçs piedâvâjam formulu, ka ðî gada budþeta grozîjumos, kuru varianti tuvâkâ laikâ tiks apspriesti, varçtu paredzçt vismaz 4 miljonus latu veselîbas nodroðinâðanas sistçmai.

Vçl viens jautâjums ir par akcîzes nodokïa daïas izmantoðanu veselîbas aprûpç. Mums nav pieòemams, ka saskaòâ ar likumu katru kvartâlu jâpârskaita ðî nauda, kas iegûta no akcîzes nodokïa, bet reâli par pagâjuðo gadu tâ tika izmaksâta tikai ðogad. Lîdz ar to pastâvîgi iekrâjas veselîbas aprûpes iestâþu parâdi, un tikai ðogad tie varçja nosegt to, kas bija apmaksâjams pagâjuðajâ gadâ. Vçl mçs esam uzrakstîjuði Sadarbîbas padomei, kur kategoriski iestâjamies par budþeta pârpalikuma sadali, kas izveidojâs pagâjuðajâ gadâ — 4,3 miljonu latu novirzîðanu paðvaldîbu vajadzîbâm. Ja mçs to neizdarâm un netiek pieòemts likums par finansu izlîdzinâðanu, lîdz ar to paðvaldîbas nevar pieòemt savus budþetus.

Nâkamajâ nedçïâ mums bûs ïoti svarîgas tikðanâs attiecîbâ uz lielo objektu privatizâciju. Domâju, ka tas ir aktuâls jums visiem un arî, protams, mums, tâpçc sîkâk par rezultâtiem es pastâstîðu nâkamajâ tikðanâs reizç.

Saeimas preses dienests