Valsts prezidenta raksts

Par likuma "Grozîjumi Latvijas Darba likumu kodeksâ" otrreizçju caurlûkoðanu

(Saeimas dok.nr.3770)

Latvijas Republikas Saeimas priekðsçdçtâjam Alfredam Èepânim

Augsti godâtais Èepâòa kungs!

Ðâ gada 5.februâra sçdç Saeima pieòçma "Grozîjumus Latvijas Darba likumu kodeksâ".

Saeimas akceptçtie grozîjumi ietver vairâkas normas, kas iecerçtas kâ valsts valodas aizsardzîbas garantijas, tomçr nâkas konstatçt, ka nav atrasts veiksmîgâkais labo nodomu îstenoðanas ceïð.

Kâ zinâms, spçkâ esoðais "Latvijas Republikas valodu likums" 1992.gada redakcijâ ar 1993.gadâ izdarîtajiem grozîjumiem vairs neatbilst ðodienas prasîbâm, jo nepilnîgi regulç valsts valodas lietoðanu un aizsardzîbu. Jauns valodu likums ir pilnîgi nepiecieðams.

Uzskatu, ka valsts valodas pozîcijas jânostiprina, izstrâdâjot tâdu valsts valodas likuma koncepciju, kas veicinâtu saskanîgas pilsoniskas sabiedrîbas veidoðanos.

Situâcijas uzlaboðanai iecerçtie papildinâjumi "Latvijas Darba likumu kodeksa" 35. un 38.pantâ paðreizçjâ redakcijâ apliecina, ka atseviðíu likumu "ielâpu" veidoðana nespçj uzlabot valsts valodas lietoðanu un aizsardzîbu, bet radîs veselu virkni pârpratumu.

Saeima ir nolçmusi papildinât kodeksa 38.pantu ar otro daïu, kurâ noteiktas papildu pilnvaras Valsts valodas inspekcijai, atsaucoties uz likumu. Savukârt "Latvijas Republikas valodu likums", kas regulç valsts valodas lietoðanu, nenosaka darbinieku loku, kuriem jâpârvalda valsts valoda atbilstoði kâdai no prasmes pakâpçm, bet valodas zinâðanu nepiecieðamâ apjoma noteikðanu deleìç valdîbai. Savukârt valdîba lîdz pat ðim laikam nav izstrâdâjusi vienotu dokumentu, kurâ skaidri un nepârprotami bûtu noteikts, kâdiem darbiniekiem un kâdâ apjomâ ir jâprot valsts valoda.

Vienlaikus jâatzîmç, ka spçkâ esoðie normatîvie akti Valsts valodas inspekcijai jau pieðíir plaðu tiesîbu loku, tai skaitâ tiesîbas piedalîties visu lîmeòu atestâcijas komisiju darbâ, kâ arî sodît amatpersonas, kas nepilda likuma prasîbas.

Saeima nolçmusi papildinât arî "Latvijas Darba likumu kodeksa" 35.pantu ar 9.punktu, nosakot, ka, samazinot darbinieku skaitu, priekðrocîba palikt darbâ ir "darbiniekiem, kuri ir nokârtojuði valsts valodas prasmes atestâciju amatam vai profesijai nepiecieðamajâ pakâpç". Ðâds likuma papildinâjums ir pilnîgi nesaprotams, jo rada paradoksâlu situâciju un nepamatotas priekðrocîbas saglabât darba vietu tiem darbiniekiem, kuriem nepiecieðams apliecinât valsts valodas prasmi ar apliecîbu, bet darbinieki, kuri izglîtîbu ieguvuði mâcîbu iestâdçs ar latvieðu mâcîbu valodu un kuriem valsts valodas prasmes atestâcija nav nepiecieðama, darbu zaudçtu pirmâm kârtâm.

Turklât minçtâ norma ir juridiski nekorekta, jo pieïauj iespçju, ka attiecîgus amatus vai darba vietas pretçji "Latvijas Republikas valodu likuma" noteikumiem varçtu ieòemt arî tâdi darbinieki, kuru valsts valodas zinâðanas nav tâdâ apjomâ, kâdas nepiecieðamas viòu profesionâlo pienâkumu veikðanai.

Òemot vçrâ iepriekð minçto, aicinu Saeimu, vçlreiz izvçrtçjot "Grozîjumus Latvijas Darba likumu kodeksâ", aktivizçt darbu pie jauna valsts valodas likuma izstrâdes.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, prasu otrreiz caurlûkot 1998.gada 5.februârî Saeimâ pieòemtos "Grozîjumus Latvijas Darba likumu kodeksâ".

1998.gada 11.februârî Ar cieòu, — Guntis Ulmanis