Par apdrošināšanas tirgu un darbu

Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas (AUI) preses konferencē vakar, 21. martā, AUI priekšnieks Gvido Romeiko, par situāciju apdrošināšanas tirgū 1999. gadā teica:

— Operatīvajā datu apkopojumā par 1999. gada apdrošināšanas tirgu redzams, ka vislielāko tirgus daļu veido transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskā apdrošināšana — 23 procentus, īpašuma apdrošināšana — 17 procentus, sauszemes transporta apdrošināšana — 13 procentus. Dzīvības apdrošināšana, kas ir atsevišķs apdrošināšanas veids, bija 7 procenti no kopējā apdrošināšanas tirgus. Attīstīto valstu apdrošināšanas tirgus modeļos lielāko daļu — pusi vai vairāk nekā pusi — veido tieši dzīvības apdrošināšana. Latvijā situācija ir citāda. Lielākās izmaksas, kas bija pagājušajā gadā, ir atlīdzība sauszemes autotransporta apdrošināšanas sektorā. Auditētos gada pārskatus no apdrošināšanas sabiedrībām mēs saņemsim līdz 1. maijam un tad varēsim sniegt precīzāku informāciju.

Par AUI 2000. gada pirmo divu mēnešu darbību. Ir izsniegta jauna licence sabiedrībai "Alterna" — dzelzceļa apdrošināšanai, atjaunotas licences piecām apdrošināšanas sabiedrībām, reģistrēti 218 jauni aģenti apdrošināšanas starpniekdarbībai, klāt nākusi arī viena jauna aģentūra, kā arī izsniegti 10 sertifikāti apdrošināšanas brokeriem un reģistrētas divas jaunas brokersabiedrības, informēja G.Romeiko.

Šajā gadā AUI jau ir reģistrējusi 40 jaunus noteikumus, no tiem 33 veidoti nedzīvības apdrošināšanai, bet 17 — dzīvības apdrošināšanai.

AUI 2000. gadā saņēmusi arī 12 sūdzības, no tām izskatītas 6. Pārējās vēl nē, jo 7 no visām 12 sūdzībām ir saņemtas šomēnes, martā, teica AUI priekšnieks. Lielākā daļa sūdzību saistītas ar automobiļu apdrošināšanu.

Nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības (NAS) 2000. gada janvārī un februārī prēmijās saņēmušas attiecīgi 7,5 miljonus un 6,4 miljonus latu. Atlīdzībās janvārī un februārī NAS izmaksājušas 2,3 miljonus un 2,6 miljonus latu. Atlīdzību ziņā februāris NAS bijis pietiekami smags.

Dzīvības apdrošināšanas sabiedrības (DAS) 2000. gada janvārī un februārī prēmijās saņēmušas attiecīgi 322 tūkstošus un 518 tūkstošus latu. Februārī tik liela prēmiju summa veidojusies, pateicoties DAS "Latva", piebilda G.Romeiko. Atlīdzībās DAS šā gada janvārī un februārī izmaksājušas 144 tūkstošus un 172 tūkstošus latu. Dzīvības apdrošināšanas daļa kopējā apdrošināšanas tirgū pašlaik ir 5,7%, un tā ir niecīga daļa, teica AUI priekšnieks.

Latvijā prēmiju pieaugums kļūst arvien mazāks, secināja G.Romeiko, tādēļ apdrošinātājiem aizvien vairāk jādomā par to, kā piesaistīt klientus ar jauniem apdrošināšanas veidiem. Taču tajā pašā laikā vidējā naudas summa, ko klients samaksā par līgumu, palielinās gan īpašuma apdrošināšanas, gan arī automobiļu apdrošināšanas sektorā. 1997. gadā Latvijā bija 254 000 īpašuma apdrošināšanas līgumi, saistības uz vienu līgumu bija vidēji 2000 latu un klients prēmijā samaksāja vidēji 12 latus, bet 1999. gadā bija 220 000 īpašuma apdrošināšanas līgumi, saistības uz vienu līgumu bija 4500 latu un klients samaksāja prēmiju vidēji 17,6 latus. Vēl atšķirīgāki šie skaitļi ir automobiļu apdrošināšanā — 1997. gadā tika noslēgti 20 000 līgumi, viena līguma apdrošināšanas summa bija 1400 latu, un klients samaksāja vidēji 81 latu, bet 1999. gadā tika noslēgti 23 000 līgumu, viena līguma apdrošināšanas summa bija 3300 lati, un klients samaksāja vidēji 151 latu. Tas nozīmē, ka cilvēki tomēr kļūst turīgāki, teica G.Romeiko.

AUI priekšnieka vietnieks Jānis Bokāns, runājot par dzīvības apdrošināšanas sabiedrību (DAS) 1999. gada darbības rezultātiem, teica, ka gads kopumā beidzies labi. Tehniskās rezerves palikušas 1998. gada līmenī — ap 10 miljonu latu. Tādā pašā līmenī palikusi arī bilances kopsumma. Taču uzlabojusies aktīvu kvalitāte — investīciju apjoms pret kopējo bilances kopsummu ir palielinājies, kā arī samazinājušies debitoru parādi. Kopumā visas DAS 1999. gadu beigušas ar pozitīvu tehnisko rezultātu — kopējā tehniskā peļņa ir 300 000 latu. Savukārt netehniskā peļņa ir apmēram 800 000 latu. Peļņu nesoša ir dzīvības apdrošināšana — grupas līgumi ar uzkrāšanu. Taču satrauc dzīvības apdrošināšanas prēmiju kritums, un visnerentablākā pašlaik ir dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, teica J.Bokāns. Tomēr dzīvības apdrošināšanas prēmiju apjoms 1999. gadā, salīdzinot ar 1998. gadu, ir uz pusi samazinājusies — no 10 miljoniem līdz 5 miljoniem latu. Tas bija gaidāms, jo personu apdrošināšana ir ļoti jutīgs apdrošināšanas veids attiecībā uz nodokļu režīmu valstī. Un šajā gadā kardināli mainījās nodokļu režīms Latvijā, kas noteica citus spēles noteikumus grupu līgumiem par darba devēja līdzekļiem. Rezultātā šis dzīvības apdrošināšanas veids šobrīd ir zem lielas jautājuma zīmes. Tādēļ apdrošinātājiem jau laikus jādomā par jauniem apdrošināšanas veidiem.

Ir apkopoti konsolidētie dati par ilgtermiņa uzkrāšanu — ilgtermiņa līgumiem attiecībā uz pensiju nodrošināšanu, jo Latvijā ir 3 licencēti pensiju fondi. Kopējie šie pensiju fondu aktīvi ir ap 4 miljoni latu, un 96% no tiem veido "Lattelekom" slēgtā pensiju fonda uzkrājumi. Pašlaik Latvijas pensiju fondu industrija ir apsteigusi apdrošināšanas sektoru ilgtermiņa papildpensijas uzkrāšanas jautājumos — aktīvi pensiju fondos ir ap četri miljoni latu, bet DAS — tikai ap 1 miljonu. Par pašreizējo nodokļu režīmu Latvijā savu neapmierinātību izteikuši gan pensiju fondi, gan apdrošinātāji, teica J.Bokāns, jo pašlaik viss ir "samests vienā katlā" — darba devējiem jāizvēlas: vai nu apdrošināt savus darbiniekus, vai arī veikt par viņiem iemaksas pensiju fondā.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore

Pārskats par apdrošināšanas sabiedrību darbību Latvijā 1999. un 2000. gada janvārī–februārī

Latvijas apdrošināšanas tirgus attīstība 1996. – 2000. gada janvāris–februāris