Valstsviru domas

"Mûsu 16. februâris —

modernas Lietuvas valsts atjaunoðanas simbols un pamats"

Vitauts Landsbergis,

Lietuvas Seima priekðsçdçtâjs, — speciâli "Latvijas Vçstnesim"

Lietuva gâja uz savu valstiskuma atjaunoðanu pçc Pirmâ pasaules kara, pamatodamâs uz no jauna atklâtajâm tiesîbâm — bût paðiem un pasludinât pasaulei par to, vadoties no "atzîtajâm nâciju tiesîbâm uz paðnoteikðanos". Lûk, par ko pauþ 1918. gada 16. februâra akts, nevis par kaut kâdu XIX gadsimta dumpi pret aneksçjuðu impçriju. Atrada spçcîgâku ieroci. Atzîtâs tiesîbas — patieðâm, tâdas tiesîbas jau bija atzîtas gan Rietumos, gan Austrumos, un Lietuvas Padome izmantoja to, pasludinâdama reizç gan tiesîbas, gan politisku gribu : Lietuva ir neatkarîga valsts. Reâli to bija okupçjusi Vâcija. Viïòas kara komandants par tâdu darbîbu varçja citudien apðaut visu Lietuvas Padomi; nebija vienkârði 16. februâra aktu pat izsludinât. Taèu izdevâs to aizgâdât uz ârzemçm, uz to paðu Vâciju, bet 19. februârî Viïòâ laikraksts "Lietuvos aidas" izsludinâja aktu arî Lietuvas sabiedrîbai.

16. februâra paziòojums, kâ pieticîgi savu dokumentu nosauca Lietuvas Padome, deklarçja arî citu tçzi, ne mazâk bûtisku par paðnoteikðanâs tiesîbâm. Itin vienkârði Lietuvas Padome paziòo pasaulei, konkrçtâm valdîbâm, no kurâm svarîgâkâs — "Krievijas, Vâcijas un citu valstu valdîbas" — par Lietuvas valsts atjaunoðanu ar galvaspilsçtu Viïòâ un par atbrîvoðanos no visâm valstiskajâm saiknçm, kas kaut kad ir bijuðas ar citâm tautâm. Dokuments ir îss, ïoti blîvs, ïoti koncentrçts. Tajâ viss ir optimâls — noteiktîba, blîvums — un nav nekâ pârprotama vai maldinoða.

— Turklât 16. februâra akts pauþ par atjaunotu Lietuvas valsti "ar galvaspilsçtu Viïòâ". Tâ nav jauna valsts, bet vçsturç pazîstama valsts ar vçsturisku galvaspilsçtu. Ðo suverenitâtes un pârmantojamîbas saikni Lietuvas Padome gribçja uzsvçrt un uzturçt — principiâli likumîga valsts pastâvçja Eiropas kartç pat no XIII gadsimta, no karaïa Mindauga valdîðanas laika. Skaidrs, ka jaunâkajos laikos notika orientâcija uz valsti etniskajâs robeþâs. Par to jau pateikts 1917. gada no 18. lîdz 23. septembrim Viïòâ notikuðajâ lietuvieðu konferencç.

Oponenti tolaik (kaut daþi arî tagad) apgalvoja, ka Lietuva ir "jauna valsts", kurai nav vçsturiskas pârmantojamîbas, jo tâ tieði radusies no Krievijas (bet tagad — no Padomju Savienîbas) drupâm. Tâda koncepciju cîòa auþas cauri visai Lietuvas XX gadusimteòa vçsturei, bet ðî cîòa atspoguïojas jau 16. februâra dokumentâ. Galvaspilsçta Viïòa pauþ nesalîdzinâmi vairâk nekâ tikai pilsçta vai daïa valsts teritorijas.

Tajâ paðâ aktâ vçl pateikts, ka Lietuvas attiecîbas ar citâm valstîm galîgi "jânosaka Dibinâðanas Seimam, ko ievçlç visi tâs iedzîvotâji demokrâtiskâ ceïâ". Tâtad, ja kâds apsûdzçtu, ka Lietuvas Padome pirms tam ir lavierçjusi nâkamo attiecîbu ar Vâciju dçï, un grozîtu savu vai arî vairâkuma iepriekðçjo pozîciju, tad ar to paðu ir pateikts: neiekarsîsim, tiks ievçlçts Seims, tas arî galîgi nospriedîs. Redzama diplomâtiski gudri formulçta un manevru pieïaujoða pozîcija. Lîdzîgu piezîmi tâlab der izteikt par dibinâðanas Seimu, "ko ievçlç visi tâs iedzîvotâji demokrâtiskâ ceïâ". Patieðâm neviens nevar veltît Lietuvas Padomei jelkâdus pârmetumus, ka lietuvieðus kaut kâ diskriminçs vai ka ðî akta rezultâtâ radîsies kaut kâda vara, kas zemç ieviesîs nedemokrâtisku iekârtu. Tâda vara, starp citu, mçìinâja uzrasties no boïðeviku revolûcijas Krievijâ, taèu Lietuva aizstâvçjâs — aizsargâja gan brîvîbu, gan demokrâtiju.

16. februâra akts pauþ, ka Lietuvas Padome atbrîvo Lietuvu no visâm valstiskajâm saitçm, kas kaut kad ir bijuðas ar citâm tautâm. Tâtad, vai kâds atcerçtos ûnijas ar Poliju laikus, vai kaut kâda Krievijas vara pretendçtu uz Lietuvu kâ Krievijas daïu, vai Vâcija pretendçtu saskaòâ ar Brestas lîgumu, ka Lietuva paliek tâs ziòâ, tas ir ðîs paðas Lietuvas, tâs tautas griba, ko izteic vienîgâ pârstâve — Lietuvas Padome. Tâ arî to ïoti skaidri pasaka. Vienîgâ pârstâve, jo nav citu pârstâvju, kas varçtu runât tautas vârdâ, un tâ paðlaik atbrîvo valsti no visâm bijuðajâm saiknçm. Saprotams, te vçl vajadzçtu pierâdît, diplomâtiski aizsargât arî Neatkarîbas karu. Ïoti labi bûtu, ja te bûtu paredzçta perspektîva "atbrîvot no saiknçm" ar Vâciju arî Rietumu Lietuvas zemes, kur arî dzîvo lietuvieðu tauta.