Valstsviru domas

"Mûsu 16. februâris — modernas Lietuvas valsts atjaunoðanas simbols un pamats"

Vitauts Landsbergis,

Lietuvas Seima priekðsçdçtâjs, — speciâli "Latvijas Vçstnesim"

Turpinâjums no 1. lpp.

Tas kïuva skaidrs mazliet vçlâk, pasludinot Mazâs Lietuvas pârstâvju Tilzîtes deklarâciju 1918. gada 30. novembrî, kas pieprasîja novadu "piekïaut" pie Lielâs Lietuvas. Daïa ðo Nemunas labâ krasta zemju tika atgûtas 1923. gadâ.

Taèu pagaidâm bija jâdomâ par zemi, kurâ lîdz 1914. vai 1915. gadam valdîja Krievija. Vâcu karaspçks ïoti gribçja te palikt vai — kâ vçlâk formulçja padomieði — "aizejot palikt". Abos gadîjumos situâcija bija visai lîdzîga. Pat zaudçjusi karu, Vâcija vçlçjâs palikt, pievienodama Lietuvu sev ar kaut kâdâm konvencionâlâm vai citâm satelîtvalsts saitçm, varbût arî piesolot Lietuvai karali Mindaugu Otro, kas bûtu cçlies no vâcieðiem. Te vçl ir bûtiski atcerçties arî bermontieðu avantûru. Dçvçjoties par Krievijas armiju, kas patiesîbâ bija vâcu karaspçks, viòi vçlçjâs palikt Baltijas zemçs. Franèu ìenerâlis A. Nisels vadîja Antantes komisiju, kas regulçja ðî karaspçka izveðanu — pçc tam kad bermontieði cieta sakâvi Latvijâ ( pie Cçsîm, Rîgas) un Lietuvâ pie Radviliðíiem. Viòð savu grâmatu ir nosaucis ïoti tieði — "Vâcieðu izvâkðanâs no Baltijas zemçm". Vâcieði gribçja palikt iesâkumâ zem cariskâs Krievijas karoga, iegût militâru, bet pçc tam arî politisku varu. Tas pats tika domâts 1990. un 1991. gadâ, kad tika paziòots, ka Baltijas kara apgabals ir sabiedriski politisks spçks, kas lems par ðo zemju likteni. Viòi nevçlçjâs piekrist, ka ir ârvalsts karaspçks, kam nâksies aiziet, viòi brutâli draudçja, ka teiks "savu" vârdu.

Abâs vçstures lappusçs — pçc Pirmâ pasaules kara un 1990. un 1991. gada, kad mums bûtîbâ beidzâs Otrais pasaules karð, — ir daudz analoìiju. Bet 16. februâra akts Lietuvai arvien izdalâs kâ patstâvîgs nozîmîgs dokuments. To atzina Krievija, parakstîdama ar atjaunoto Lietuvu 1920. gada 12. jûlija miera lîgumu. Uz tâ balstîjâs arî 1990. gada 11. marta Lietuvas valsts neatkarîbas atjaunoðanas akts.

Kad Krievija, oficiâli atzîdama PSRS 1940. gada aneksiju, 1991. gada 29. jûlijâ parakstîja ar Lietuvu Lîgumu par starpvalstisko attiecîbu pamatiem, tâ vçlreiz atzina pilnîgu Lietuvas neatkarîbu pçc 1990. gada 11. marta akta , tâtad arî pçc tik nozîmîgi uzrakstîtâ 16. februâra akta. To paðu vçl vienkârðâk izdarîja Rietumu demokrâtijas, ar diplomâtisko attiecîbu atjaunoðanu atzîstot Lietuvas valsts turpinâjumu.

Saprotams, ka visas pçdçjâs norises skâra gan Latviju, gan Igauniju, un nopietni cilvçki neapstrîdçtu ne faktus, ne tiesîbu atzîðanu.

Savam rakstam Lietuvas Seima priekðsçdçtâjs ir pievienojis arî laikraksta "Lietuvos aidas" ("Lietuvas Atbalss") 1918. gada 19. februâra pirmâs lappuses kserokopiju, kur izlasâms Lietuvas Padomes 16. februâra dokuments, ko analizç Vîtauts Landsberìis.

Lietuvas Padome pasludina Lietuvas neatkarîbu

Lietuvas Padome savâ sçdç 1918. gada 16. februârî vienbalsîgi nolçma griezties pie Krievijas, Vâcijas un citu valstu valdîbâm ar ðâdu paziòojumu:

Lietuvas Padome kâ vienîgâ lietuvieðu tautas pârstâve, pamatojoties uz atzîtajâm nâciju tiesîbâm uz paðnoteikðanos un 1917. gada no 18. lîdz 23. septembrim Viïòâ notikuðo lietuvieðu konferenci, pasludina, ka atjauno neatkarîgu, uz demokrâtiskiem pamatiem veidotu valsti ar galvaspilsçtu Viïòâ, un ðî valsts ir atbrîvota no visâm valstiskajâm saiknçm, kas kaut kad ir bijuðas ar citâm tautâm.

Vienlaikus Lietuvas Padome paziòo, ka Lietuvas valsts pamati un tâs attiecîbas ar citâm valstîm pçc iespçjas drîzâk galîgi jânosaka Dibinâðanas Seimam, ko ievçlç visi tâs iedzîvotâji demokrâtiskâ ceïâ.

Viïòa, 1918. g. 16. februârî

Lietuvas Padomes locekïi:

Dr. J. Basanavièus, K. Bizausks, M. Birþisks, S. Banaitis, P. Dovîdaitis, S. Kairis, P. Klims, D. Maïinausks, V. Mirons, S. Narutevièus, A. Petrulis, Dr. J. Ðaulis, K. Ðaulis, J. Ðerns, A. Stulginskis, A. Smetona, J. Smilgevièus, J. Staugaitis, J. Vailokaitis, J. Vileiðis

"LV" (Andris Sproìis) tulkojums no lietuvieðu valodas

Vienoti ar gadsimtu saitçm cauraustiem likteòiem

Rimants Karazija, Lietuvas ârkârtçjais un pilnvarotais vçstnieks Latvijâ,

Lietuvas valsts atjaunoðanas dienas svinîbâs Rîgâ 12. februârî:

Godâtâs dâmas un kungi!

Paldies visiem, kas ðodien ir ieraduðies, lai godinâtu Lietuvu tâs nozîmîgâkajos svçtkos — 16. februârî, kad pirms 80 gadiem tika atjaunots Lietuvas valstiskums.

Liktenîgajâ 1940. gadâ mûsu valsts zaudçja neatkarîbu, pieredzçdama kara briesmîgumu un milzîgus postîjumus, cilvçku upurus pretoðanâs cîòâs un deportâcijâs. Vçlâk ar savu darbu un mâku Lietuvas ïaudis tiecâs pçc brîvîbas un valsts neatkarîbas. Kaut cerîbu bija maz, pacietîgi un noteikti tika sasniegts izvçlçtais mçríis.

Neatkarîbas atjaunoðana Lietuvai, Latvijai un Igaunijai 1990. gadâ notika laikâ, kad bija lîdzîgi ekonomiskie apstâkïi ìeopolitiskajâ telpâ — Baltijas valstu brîvîbas ceïâ mçs bijâm skaisti vienoti.

Tagad vienâdi ir mûsu valstu mçríi integrçties Eiropas Savienîbâ, Eiropas un transatlantiskajâs droðîbas struktûrâs, uzturçt labas attiecîbas ar visâm valstîm, pirmâm kârtâm — ar kaimiòiem.

Baltijas valstu politiskâ sadarbîba, ekonomiskais progress, droðîbas nostiprinâðana noris un risinâsies, izmantojot Baltijas asambleju, Ministru padomi, Baltijas jûras valstu padomi, îstenojot Baltijas valstu brîvâs tirdzniecîbas lîgumu, îstenojot "Via Baltica", muitas sadarbîbas, aizsardzîbas struktûru BALTBAT, BALTRON, BALTNET projektus.

Jaunas idejas un iespçjas mums paver ASV, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas prezidentu 16. janvârî parakstîtâ harta un lîgums par Lietuvu kâ Eiropas Savienîbas asociçto locekli, kas stâjâs spçkâ 1. februârî.

Vçlu jums un jûsu valstîm panâkumus un uzplaukumu!

Namatçvs Lietuvas valsts atjaunoðanas svinîbas Rimants Karazija ar kundzi sagaida Latvijas Saeimas priekðsçdçtâju Alfredu Èepâni; Rimants Karazija sagaida ASV ârkartçjo un pilnvaroto vçstnieku Latvijâ leriju Neperu ar kundzi

Lietuvas valsts atjaunoðanas 80. gadadienas svinîbâs Rîgâ klâtesoðos uzrunâ Latvijas Saeimas priekðsçdçtâjs Alfreds Èepânis un Lietuvas ârkârtçjais un pilnvarotais vçstnieks Latvijâ Rimants Karazija

No kreisâs: Saeimas priekðsçdçtâja biedrs Andris Ameriks, Ukrainas ârkârtçjais un pilnvarotais vçstnieks Viktors Mihailovskis un Saeimas priekðsçdçtâjs Alfreds Èepânis; sarunâ no kreisâs: Polijas ârkârtçjais un pilnvarotais vçstnieks Latvijâ Jaroslavs Bratkçvièð un Saeimas sekretârs Indulis Bçrziòð

ASV ârkârtçjais un pilnvarotais vçstnieks Latvijâ Lerijs Nepers sarunâ ar Izraçlas ârkârtçjo un pilnvaroto vçstnieku Latvijâ Odedu Ben Huru; diplomâti, lietuvieðu kopienas pârstâvji Latvijâ un citi viesi godina Lietuvu valsts atjaunoðanas 80.gadadienâ Rîgâ Latvieðu biedrîbas namâ Foto: Mâris Kaparkalçjs, "LV"