MÇS UN EIROPA

Eiropa gaida Latvijas ekonomikas stratçìijas pieteikumu

Par Latvijas ekonomikas vidçja termiòa attîstîbas stratçìijas izstrâdi

— stratçìijas izstrâdes darba koordinatore, Finansu ministrijas

Tautsaimniecîbas analîzes un fiskâlâs politikas departamenta direktore Inna Ðteinbuka

Lai Latvijâ sagatavotu Vidçja termiòa ekonomikas stratçìiju, pagâjuðâ gada rudenî tika izveidota darba grupa. Visaptveroðas ekonomikas stratçìijas izstrâde ir viens no nepiecieðamajiem priekðnosacîjumiem Latvijas veiksmîgâkai tuvinâðanai iestâjai Eiropas Savienîbâ. Stratçìija saskaòâ ar Ministru kabineta 2. februâra protokollçmumu apsprieðanai valdîbâ jâiesniedz lîdz 1998. gada 23. martam, pçc tam lîdz 20. februârim vçl tiks apkopoti priekðlikumi un veiktas pçdçjâs korekcijas stratçìijas angïu un latvieðu valodas tekstos un jau 31. martâ jaunais dokuments tiks nodots Eiropas Komisijas vçrtçjumam.

Kâ informç Finansu ministrija, darba grupas uzdevums ir izstrâdât Latvijas valdîbas ekonomisko stratçìiju turpmâkajiem pieciem gadiem — tâtad laika posmam lîdz 2003. gadam. Svarîgâkie uzdevumi, kas jânodroðina stratçìijas izpildei, — stabila un strauja ekonomikas izaugsme, tautsaimniecîbas konkurçtspçjas pieaugums ârçjâ tirgû un Latvijas iedzîvotâju dzîves lîmeòa tuvinâðana Eiropas Savienîbas valstu standartiem.

Tautsaimniecîbas attîstîbas scenârijs, kas ietvers ðo mçríu realizâciju, tiks izstrâdâts, balstoties uz ekonomiskajiem râdîtâjiem, kuru aprçíinam izmantos prognozçðanas modeïus. Paðlaik Finansu ministrija jau ir izstrâdâjusi divas makroekonomisko un fiskâlo râdîtâju prognozes: bâzes scenâriju — gadîjumam, ja ekonomikas attîstîbas tempi bûs mçreni — un straujas attîstîbas scenâriju — situâcijai, ja strukturâlo reformu gaita bûtiski paâtrinâtos.

Ðos divus Finansu ministrijas izstrâdâtos nâkotnes variantus uzskatâmi atspoguïo divi tautsaimniecîbas attîstîbu raksturojoði râdîtâji: iekðzemes kopprodukta pieaugums un inflâcija jeb patçriòa cenu indekss (1. un 2. att.).Valdîbas budþeta politiku atspoguïo fiskâlais deficîts, nodokïu ieòçmumu îpatsvars iekðzemes kopproduktâ un valsts investîcijas (3. un 4. att.).

Bâzes, tâtad pakâpeniskas attîstîbas, scenârija izpildes gadîjumâ Latvijas iekðzemes kopprodukta apmçrs 2003. gadâ, salîdzinot ar 1993. gadu, palielinâsies par 42 procentiem, straujas attîstîbas variantâ — par 56 procentiem (1. att.).

Inflâcijas lîmenis bâzes scenârija gadîjumâ 2003. gadâ bûs aptuveni pieci procenti, paâtrinâtas attîstîbas variantâ — trîs procenti (2. att.).

Finansu ministrija prognozç arî, ka budþeta izdevumi investîcijâm veidos 2,5 procentus no iekðzemes kopprodukta un to apjoms 2003. gadâ varçtu veidot aptuveni 165 miljonus latu, bet fiskâlais deficîts ðajâ paðâ laikâ nepârsniegtu 0,5 procentus no iekðzemes kopprodukta kopapjoma un naudas izteiksmç bût mazâks par 30 miljoniem latu (3. att.).

Nolûkâ veicinât aktîvâku uzòçmçjdarbîbu kâ vienu no valsts ekonomiskâs augðupejas pamatfaktoriem bûtu nepiecieðams atvieglot nodokïu slogu, samazinot nodokïu ieòçmumu îpatsvaru lîdz 28,8 procentiem no iekðzemes kopprodukta paðreizçjo vairâk nekâ 34 procentu vietâ (4. att.).

 

— Kâdçï ðâda Vidçja termiòa ekonomikas attîstîbas stratçìija Latvijai ir nepiecieðama un kâdçï tâs izstrâde jau nosaukumâ tiek saistîta ar integrâcijas procesu Eiropas Savienîbâ?

– Vairâkkârt Eiropas Komisijas atzinumos par Latviju uzsvçrts, ka mums trûkst vienotas ekonomiskas stratçìijas vidçjam laika periodam. Tas lasâms atzinumâ "Agenda 2000" un paðlaik topoðajâ Eiropas Komisijas dokumentâ "Accession Partnership" (pievienoðanâs partnerattiecîbas), kur vidçja termiòa ekonomiskâs attîstîbas stratçìijas izstrâde ir pieminçta kâ viena no paðreizçjâm Latvijas prioritâtçm.

Tas, protams, nenozîmç, ka valsts lîdz ðim bûtu attîstîjusies haotiski — atseviðíâs nozarçs bija izstrâdâti savi stratçìiskâs attîstîbas plâni, bet tie aptvçra tikai konkrçtas tautsaimniecîbas jomas — satiksmi, reìionâlo attîstîbu, veselîbas aprûpi un citas. Trûka vienojoðas, sistçmiskas pieejas, rezultâtâ atseviðíi veidotâs koncepcijas daþreiz nonâca pat pretrunâs — teiksim, kâda nozare cer uz nodokïu atvieglojumiem, bet tas ir pretrunâ gan ar Eiropas Savienîbas prasîbâm, gad stingru fiskâlo politiku un tâtad nav iespçjams. Vai arî — kâds cits cer uz valsts subsîdiju strauju palielinâjumu, ko ierobeþo "Noteikumi par valsts un paðvaldîbu atbalsta uzòçmçjdarbîbai kontroli" un Latvijas saistîbas ar Starptautisko valûtas fondu — un arî ðis projekts netiek akceptçts.

Tâdçï, manuprât, ir izvirzîjusies pilnîgi pamatota prasîba, ka jâveido ðâda vienojoða, koordinçjoða ekonomiskâs attîstîbas stratçìija un tâ kâ saistoðs dokuments jâakceptç Latvijas valdîbâ.

— Ko nozîmç "vidçja termiòa" ekonomikas stratçìija un kâdçï bûtu jâizstrâdâ tieði tâda un nevis, piemçram, ilgtermiòa?

— Zinâtniski pamatots ir uzskats, ka par vidçju termiòu ekonomikâ tiek uzskatîts trîs lîdz piecu gadu laika periods. Tas ir termiòð, kura laikâ ekonomikas attîstîbu ir iespçjams prognozçt un modelçt. Ilgâkam laikam arî var veidot stratçìiju, bet tâ jau nebûs tik konkrçta un izvçrsta, un tâs izpilde — grûtâk prognozçjama.

— Kas ir svarîgâkie stratçìijas uzdevumi?

— Pirmkârt, tai ir jânodroðina tautsaimniecîbas atîstîba straujâ tempâ— un ðim kâpumam tieðâm ir jâbût ievçrojamam, pretçjâ gadîjumâ mûsu dzîves lîmenis turpinâs neglâbjami atpalikt no Eiropas standartiem.

Otrkârt, atbilstoði "Kopenhâgenas kritçrijiem" bûtiski jâuzlabo Latvijas konkurçtspçja ârçjâ tirgû, un tam nepiecieðams vesels pasâkumu komplekss.

— Kâ veidojâs stratçìijas izstrâdes darba grupas sastâvs?

— Galvenais Eiropas Komisijas nosacîjums — stratçìiju nevar veidot vienas valsts struktûras pârstâvji, tâdçï darba grupâ tika iekïautas vairâkas institûcijas, to skaitâ — arî ministrijas un Latvijas Banka. Bet, òemot vçrâ to, ka katra valsts institûcija daþâdas problçmas vçrtç atðíirîgi un no sava, zinâmâ mçrâ, subjektîvâ skatpunkta, Eiropas Komisija ieteica stratçìijas izstrâdi uzdot "neitrâlai" komandai, kas varçtu veidoties no Latvijas zinâtniekiem. Ðâda zinâtnieku grupa tika arî izveidota, un paðlaik darbojas RTU profesora Remîgija Poèa vadîbâ. Darbu pârrauga un grupai palîdz uzraudzîbas komiteja, kuras sastâvâ ietilpst valsts institûciju pârstâvji — no Finansu un Ekonomikas ministrijas, Latvijas Bankas, Statistikas komitejas, Eiropas integrâcijas biroja un, pavisam nesen, arî no Ârlietu ministrijas, jo ðîs stratçìijas izstrâdei ir arî liela ârpolitiska nozîme.

— Kas nodroðina darba grupu finansiâli?

— "Phare" programma. Turklât lîdzekïi ir pieðíirti ne tikai Latvijas zinâtnieku darba apmaksai, bet arî Eiropas Komisijas konsultanta darbam stratçìijas izstrâdes laikâ. Vienlaicîgi Uzraudzîbas komiteja un darba grupa uztur pastâvîgu kontaktu ar Eiropas Komisijas 2. ìenerâldirektorâtu, kas ir atbildîgs par finansu un ekonomikas politiku un veido Eiropas Komisijas viedokli par Latvijas ekonomisko situâciju.

— Vai ðâda stratçìija jau ir izstrâdâta citâs Eiropas Savienîbas kandidâtvalstîs?

— Mçs esam treðie. Ðâda ekonomiskâs attîstîbas stratçìija jau ir izstrâdâta un pieòemta Ungârijâ un Slovçnijâ.

Nesen, Igaunijas finansu ministra darba vizîtes laikâ Latvijâ, mçs interesçjâmies par to, vai ðâda stratçìija tiek izstrâdâta arî kaimiòvalstî. Mana kolçìe, lîdzîga departamenta direktore, atbildçja, ka Eiropas Komisija to ir ierosinâjusi, bet, trûkstot aktîvam atbalstam un finansçjumam, Igaunijâ paðlaik ðis darbs vçl nav uzsâkts.

— Vai Latvijas zinâtnieku darba grupa nâks ar kâdâm pilnîgi jaunam idejâm?

— Tas bûtu vçlams. Tomçr liekas, ka galvenokârt stratçìija balstîsies uz jau esoðajiem valsts institûciju dokumentiem.

Starp citu, pçc stratçìijas izstrâdes pabeigðanas esam iecerçjuði tâs apsprieðanâ, rîkojot kopnferenci, iesaistît plaðu sabiedrîbu, zinâtniekus, politiíus un ârvalstu diplomâtus.

— Vai stratçìijas izstrâdes gaitâ nesaduras daþâdi priekðstati par iespçjamo Latvijas ekonomikas attîstîbas ceïu?

— Protams, mums darba grupâ ir daþâdi viedokïi, jo pastâv problçmas, kurâm tiek piedâvâti vairâki risinâjumi. Ja iespçjams, ir jâmeklç kompromisa variants.

Piemçram, daþi no ðâdiem diskusiju objektiem: kâ valstî noteikt minimâlo darba algu; kâds bûtu pieïaujamais fiskâlâ deficîta apjoms; kâda varçtu bût valsts investîciju un budþeta politika un kâda bûs tâlâkâ cenu liberalizâcija — ïoti strauja vai pakâpeniska — ðis jautâjums gan skar galvenokârt pakalpojumu sfçru, jo tirdzniecîbâ preèu cenas jau faktiski ir brîvas.

Îpaði atðíiras Finansu ministrijas un Ekonomikas ministrijas viedokïi. Piemçram, investîciju jautâjumâ. Ministru kabinets 2. februârî atbalstîja mûsu piedâvâto variantu, ka investîciju finansçjums no budþeta lîdzekïiem nepârsniedz 2,5 procentus no iekðzemes kopprodukta apjoma, tas atbilst arî vidçjiem OECD valstu râdîtâjiem. Tomçr, ja dzîve pierâdîs, ka budþeta iespçjas pieaug, ðis râdîtâjs tiks mainîts, stratçìiju ik gadu pârskatot un aktualizçjot.

Tomçr ðîs nevajadzçtu uzskatît par nopietnâm daþâdu institûciju domstarpîbâm — mçs vienkârði kopîgi meklçjam pieòemamâko risinâjumu.

— Kâdas jûsuprât bûs ðîs stratçìijas noteiktâs Latvijas ekonomikas prioritâtes — kas bûtu jâdara, lai sasniegtu jûsu definçtos mçríus — strauji kâpinât iekðzemes kopprodukta pieaugumu un paaugstinât iedzîvotâju dzîves lîmeni?

— Neapðaubâmi — investîciju piesaiste. Nav noliedzama ârvalstu tieðo investîciju nozîme, bet mums ir jâstrâdâ arî pie iekðçjo investîciju palielinâðanas — lai mûsu uzòçmçji bûtu ieinteresçti savus lîdzekïus investçt ilgtermiòa projektos, nevis vienkârði "apçst". Jâpanâk, lai ilgtermiòa investîciju mçríiem bûtu pieejami arî komercbanku kredîti. Neapðaubâmi, viens no investîciju piesaistes pamatnosacîjumiem ir stabila institucionâlâ un likumdoðanas bâze, kâ arî makroekonomiskâ vide, piemçram, zema inflâcija un stabila valûta.

Straujas attîstîbas priekðnosacîjums ir arî eksporta veicinâðana, kas ir tieði atkarîga no tautsaimniecîbas konkurçtspçjas. Tâ savukârt balstâs uz to, vai darba algas valstî nav pârâk augstas, vai pakalpojumi nav pârâk dârgi un nodokïi pârâk lieli, kâ tas, piemçram, paðlaik acîmredzami ir ar sociâlo nodokli.

Sakarâ ar tâlâko cenu liberalizâciju jâmin arî paðlaik izstrâdâtie divi cenu liberalizâcijas varianti. Ja pakalpojumu cenas tiks pilnîgi atbrîvotas jau tuvâkajâ laikâ, pirmos divus gadus inflâcija bûs vismaz desmit procenti gadâ (2.att. I var.— red.). Savukârt jau 2003. gadâ inflâcija bûtu vairs tikai sezonâla — 1,5 lîdz 3 procenti gadâ, kâ tas ir, piemçram, Vâcijâ un citâs attîstîtajâs Eiropas valstîs. Otrs paðlaik piedâvâtais variants (2.att. II var. — red.) — inflâcija samazinâs pakâpeniski, bet vçl 2003. gadâ vçl ir apmçram piecu procentu lîmenî.

Es pati vairâk atbalstu ðo pakâpenisko variantu, tas manuprât mazâk ietekmçs mûsu uzòçmumu konkurçtspçju, jo tie vçl turpina pielâgoties tirgus prasîbâm, meklç eksporta niðas, un strauja cenu liberalizâcija daudziem no tiem varçtu radît nepârvaramus ðíçrðïus. Turpretî ðâdu "straujo" variantu, pagaidâm vçl neoficiâli, atbalsta Starptautiskâ valûtas fonda misija Latvijâ, uzskatot to par produktîvâku. Darba grupâ konsensuss mums vçl ir jâpanâk, tomçr es domâju, ka tiks izlemts par labu ðim pakâpeniskajam variantam.

— Vai pçc stratçìijas izstrâdes sekos kâds Eiropas Komisijas vçrtçjums?

— Pçc Vidçja termiòa ekonomikas attîstîbas stratçìijas izstrâdes tiks pieòemts Eiropas Komisijas un Latvijas valdîbas kopîgs paziòojums par Latvijas ekonomiskajâm prioritâtçm. To no Latvijas puses parakstîs vai nu finansu ministrs, kâ tas bija Ungârijâ, vai arî valdîbas galva.

Dina Gailîte,

"LV" Saeimas un valdîbas lietu

redaktore

Finansu ministrijas izstrâdâtâ makroekonomisko un fiskâlo râdîtâju prognoze

1.attçls. Iekðzemes kopprodukta pieaugums

3.attçls. Valsts investîcijas un fiskâlais deficîts

2.attçls. Patçriòa cenu indekss

4.attçls. Iekðzemes kopprodukts un nodokïu ieòçmumi

Ko nozime: Latvija stajies speka Eiropas ligums

1995.gada 12.jûnijâ Luksemburgâ tika parakstîts Eiropas Savienîbas un Latvijas asociatîvais (jeb Eiropas) lîgums,

kura ratifikâcija ES dalîbvalstu parlamentos ir pilnîbâ pabeigta, un Latvijâ nu tas stâjies spçkâ 1998.gada 1.februârî.

Eiropas lîgums ir viens no stûrakmeòiem labklâjîgas sabiedrîbas veidoðanâ Latvijâ, kur ieguvçji galvenokârt bûs Latvijas iedzîvotâji. Kâ nosaka lîgumâ ietvertâs galvenâs sociâlâs vadlînijas, Latvija mums ir jâizveido par civilizçtu un produktîvu sabiedrîbu ar tâdu sociâlo un darba tirgus sistçmu, kas bûtu pielâgota jaunajâm strukturâlajâm vajadzîbâm, valsts demogrâfiskajam stâvoklim un orientçta uz augstu nodarbinâtîbu. Lai to nodroðinâtu, Latvijai jâturpina îstenot sekmîgi notiekoðais valsts ekonomikas un infrastruktûras modernizâcijas process, attîstot un veicinot stabilu uzòçmçjdarbîbu — radot attiecîgu klimata un stimulçjoðu vidi ar mçríi izveidot jaunas darbavietas.

Eiropas lîgums ir viens no vairâkiem Eiropas Savienîbas pirmsiestâðanâs stratçìijas elementiem. Lîguma preambula atzîst lîgumslçdzçju puðu savstarpçjo ieinteresçtîbu cieðâs un ilgstoðâs attiecîbâs, kas ïautu Latvijai piedalîties Eiropas integrâcijas procesâ, nepiecieðamîbu ar Eiropas kopienas palîdzîbu turpinât Latvijas politiskâs un ekonomiskâs reformas, kâ arî vajadzîbu pçc reìionâlâs sadarbîbas turpinâðanas starp Baltijas valstîm un abpusçju ieinteresçtîbu liberalizçt tirdzniecîbu, balstoties uz PTO (Pasaules tirdzniecîbas organizâcija) principiem. Ðeit tiek deklarçta arî vçlme attîstît un pastiprinât pastâvîgu politisko dialogu daudzpusçjâs struktûras ietvaros. Preambulas nobeigumâ atzîts Latvijas galamçríis — kïût par Eiropas Savienîbas dalîbvalsti, kâ arî tas, ka asociâcija pçc puðu ieskatiem palîdzçs Latvijai sasniegt ðo mçríi.

Ar Eiropas lîgumu tiek izveidota asociâcija, kuras galvenie mçríi ir:

1) nodroðinât piemçrotus ietvarus politiskajam dialogam;

2) pakâpeniski izveidot brîvâs tirdzniecîbas telpu starp ES un Latviju;

3) veicinât savstarpçjâs tirdzniecîbas paplaðinâðanu un harmoniskas ekonomiskâs attiecîbas;

4) nodroðinât pamatu daþâda veida sadarbîbai un palîdzîbai no Kopienas puses;

5) atbalstît Latvijas noteiktu pâreju uz tirgus ekonomiku;

6) nodroðinât Latvijas pakâpenisku integrâciju Eiropas Savienîbâ;

7) izveidot institûcijas asociâcijas pilnvçrtîgas darbîbas nodroðinâðanai.

Kâ puðu iekðçjâs un ârçjas politikas pamatprincipi tiek deklarçti demokrâtija, cilvçktiesîbas un tirgus ekonomika.

Eiropas lîgumâ paredzçtie pârejas periodi, kuriem ir jâbeidzas 1999.gada 31.decembrî, attiecas uz atseviðíâm lîguma sadaïâm. Ðeit ir jâatzîmç, ka pârejas periods neattiecas uz sadaïâm "Politiskais dialogs" un "Brîvâ preèu kustîba".

 

Politiskais dialogs

Lîgumâ nozîmîga sadaïa ir veltîta politiskajam dialogam, kura pamatmçríis ir veicinât Latvijas integrçðanos Eiropas Savienîbâ, rast vienprâtîbu starptautiskajos jautâjumos, veicinât sadarbîbu kopçjâs ârçjâs un droðîbas politikas jomâ, kâ arî droðîbu un stabilitâti Eiropâ. Politiskais dialogs notiek daudzpusçjâ dialoga ietvaros, ministru lîmenî — Asociâcijas padomç, savukârt parlamentârâ lîmenî — Parlamentârâs komitejas ietvaros. Tâ kâ ES un Latvijas interesçs ir savâ starpâ panâkt pçc iespçjas augstâku sapratnes lîmeni par daþâdiem jautâjumiem, abas puses neizslçdz iespçju savstarpçjâ komunikâcijâ ieviest arî citas politiskâ dialoga formas. Piemçram, vadoðo amatpersonu (politisko direktoru lîmenî) tikðanâs, diplomâtisko kanâlu pilnîga izmantoðana, ieskaitot atbilstoðus kontaktus treðajâs valstîs un starptautiskajâs organizâcijâs, kâ arî Latvijas iekïauðanu to valstu grupâ, kas saòem regulâru informâciju par aktivitâtçm, kas tiek veiktas kopîgâs ârçjâs un droðîbas politikas ietvaros.

Tâlâkâs lîguma sadaïas veido pamatnoteikumus ekonomiskâs integrâcijas nodroðinâðanai — èetru kustîbu brîvîbu: preèu, pakalpojumu, darbaspçka un finansu. Tâs visas raksturo vienotu ekonomisko telpu.

 

Brîva preèu kustîba

Ðajâ lîguma sadaïâ ir ietverts jau no 1995. gada 1. janvâra spçkâ esoðais Brîvâs tirdzniecîbas lîgums ar visâm tâ izmaiòâm divu darbîbas gadu laikâ. Tirdzniecîbâ ar rûpniecîbas precçm paredzçts pilnîbâ atcelt Latvijas puses ievedmuitu lîdz 1999. gada 1. janvârim. Eiropas Savienîbâ ievedmuita uz rûpniecîbas precçm ir atcelta lîdz ar lîguma stâðanos spçkâ. Tirdzniecîbâ ar lauksaimniecîbas un zvejniecîbas produkciju Latvija un Eiropas Savienîba pieðíir viena otrai atlaides, kas regulâri tiek pârskatîtas, ievçrojot situâciju tirdzniecîbâ un puðu attiecîgajâs politikâs.

 

Darbaspçka kustîba,

uzòçmçjdarbîbas dibinâðana, pakalpojumu sniegðana

Lîguma nosacîjumi deklarç puðu apòemðanos garantçt otras puses likumîgi nodarbinâtiem tâdus paðus darba apstâkïus, kâdi ir paðu pilsoòiem, un apòemas saskaòot arî sociâlâs nodroðinâðanas sistçmu. Ðajâ darbâ liela loma bûs Asociâcijas padomei, kura tiek izveidota ar ðo lîgumu un kura izskatîs un pieòems atbilstoðus nosacîjumus un noteikumus administratîvai sadarbîbai.

Eiropas Savienîba un Latvija ar lîguma spçkâ stâðanâs brîdi (ar atseviðíiem izòçmumiem) pieðíir otras puses kompâniju uzòçmçjdarbîbas dibinâðanai vai arî jebkâdas treðâs valsts kompâniju meitas uzòçmumiem un filiâlçm nosacîjumus, kas nav sliktâki kâ paðu uzòçmumiem. Tâ rezultâtâ tiek izveidota vide brîvai investîciju plûsmai.

Attiecîbâ uz pakalpojumu sniegðanu ar lîguma spçkâ stâðanos vçlâkais astoòu gadu periodâ tiks veikta likumdoðanas saskaòoðana nolûkâ veicinât pakalpojumu kustîbu. Tomçr nosacîjumi attiecîbâ uz pieeju transporta tirgum un ceïa, dzelzceïa un iekðzemes ûdensceïu pakalpojumiem ir jânosaka atseviðíos transporta lîgumos starp pusçm. Pârejas perioda laikâ Latvija pielâgo savu likumdoðanu, ieskaitot administratîvos, tehniskos un citus noteikumus tiem, kas pastâv Eiropas Savienîbâ. Tirdzniecîbâ ar pakalpojumiem puses ievçro PTO principus.

 

Maksâjumi, kapitâls, konkurence un citi ekonomiskie nosacîjumi, likumu tuvinâðana

Ðajâ lîguma sadaïâ paredzçts nodroðinât brîvu kapitâla kustîbu, pakâpeniski ievieðot Eiropas Savienîbas noteikumus. Kâ bûtiska ekonomiskâs integrâcijas nodroðinâðanas sastâvdaïa lîgumâ minçta godîgas konkurences nodroðinâðana, valsts atbalsts, valsts pasûtîjums, intelektuâlâ îpaðuma aizsardzîba u.c. jautâjumi.

Latvijai ievieðot èetras brîvîbas, Latvijas iedzîvotâjiem un uzòçmçjiem tiks dota iespçja izvçlçties no piedâvâto preèu un pakalpojumu klâsta to, kas ir lçtâks (efektîvâks), un to, kas vispilnîgâk apmierina attiecîgâs vajadzîbas. Turklât tiek radîti apstâkïi gan konkurencei, gan konkurçtspçjai, kas savukârt paver plaðas iespçjas profesionâlai darbîbai un palielina nodarbinâto skaitu.

Liela uzmanîba lîgumâ veltîta cieðâkas sadarbîbas veidoðanâ gan ekonomiskos jautâjumos, gan nelikumîgu darbîbu novçrðanâ, gan finansu un kultûras jautâjumos.

Svarîgi ir atzîmçt, ka lîguma ietvaros ir paredzçts modernizçt Latvijas izglîtîbas un apmâcîbas sistçmu, kas Latvijas iedzîvotâjiem nodroðinâs iespçju celt savu izglîtîbas un profesionâlâs kvalifikâcijas lîmeni atbilstoði ES standartiem. Tas ir svarîgi arî tâpçc, ka, Latvijai arvien vairâk iesaistoties globâlajos procesos, valstî pieaug nepiecieðamîba pçc iedzîvotâjiem, kas domâtu eiropeiskâs kategorijâs un izprastu pasaulç notiekoðos procesus.

Eiropas lîguma spçkâ stâðanâs ir uzskatâma par nozîmîgu pagrieziena punktu Latvijas integrâcijas procesâ ES un attiecîbu veidoðanâ ar Eiropu. Latvija ir paveikusi nozîmîgu darbu, veicinot lîguma ratifikâciju ES dalîbvalstu parlamentos. Izaicinâjums, ar ko Latvijai turpmâk nâksies cînîties un rçíinâties, ir priekðâ stâvoðais darbs Eiropas lîgumâ izvirzîto mçríu un uzdevumu ievieðanâ. Eiropas lîgums mums jau tagad sniedz unikâlu iespçju ieskatîties XXI gadsimta Latvijâ, kur ïoti skaidri iezîmçjas moderna, demokrâtiska, droða, ekonomiski spçcîga un Eiropas struktûrâs integrçta Latvija ar stabilu vietu vienotas un nedalîtas Eiropas valstu saimç.

Andris Sekacis,

ÂM Ârçjâs ekonomikas

politikas nodaïas otrais sekretârs

Pçc ÂM Ârçjâs ekonomikas politikas

un Eiropas Savienîbas

politikas nodaïâs sagatavotâs informâcijas

Priekínoteikums integracijai  reìionalais lidzsvars

No 5. lîdz 7. februârim Latvijas Paðvaldîbu savienîba sadarbîbâ ar Ziemeïvalstu Ministru padomi un

Dânijas Paðvaldîbu asociâciju rîkoja starptautisku konferenci "Integrâcija Eiropas Savienîbâ un tâs ietekme uz paðvaldîbu attîstîbu".

Konferencç ar referâtiem par ES integrâcijas procesu un likumdoðanu paðvaldîbu jomâ piedalîjâs paðvaldîbu pârstâvji no Dânijas, Norvçìijas, Zviedrijas, Somijas un Latvijas. Ar îpaðu aktualitâti izcelâs Solvitas Harbacçvièas (Eiropas integrâcijas birojs) referâts "Pievienoðanâs partnerîba" un Agitas Ðïaras (Vides un reìionâlâs attîstîbas ministrija) referâts "Eiropas Savienîbas reìionâlâ politika. Strukturâlie fondi".

Konferences ietvaros tika izveidotas un strâdâja vairâkas darba grupas, kuras nodarbojâs ar ðâdiem jautâjumiem:

• reìionu attîstîbas pasâkumi Latvijâ un perspektîvas nâkotnes strukturâlo fondu kontekstâ;

• paðvaldîbas un ES: stratçìija pilsoòu informçðanai par ES;

• paðvaldîbu pieredze sadraudzîbas jomâ un tâs nâkotnes attîstîbas iespçjas.

Konferences galvenais mçríis bija informçt Latvijas paðvaldîbu darbiniekus par paðvaldîbu vietu un lomu strukturâlâs politikas un tâs sastâvdaïas — reìionâlâs politikas — veidoðanâ un tâs ietekmi uz Latvijas integrâcijas procesu Eiropâ.

Paðvaldîbas ieòem aizvien lielâku vietu valsts sociâlajâ, ekonomiskajâ un politiskajâ dzîvç. Tâs ir struktûras, kas nodroðina konkrçtâ reìiona attîstîbu, rûpçjas par iedzîvotâju izglîtîbas iespçjâm, veselîbas aprûpes pieejamîbu, iekasç nodokïus, nodroðina komunâlos pakalpojumus utt. Latvijâ atbilstoði Eiropas Savienîbas direktîvu prasîbâm ir izveidots Paðvaldîbu izlîdzinâðanas fonds, kura galvenais uzdevums ir panâkt krasu dzîves lîmeòa atðíirîbu mazinâðanu daþâdos reìionos.

Kâ uzsvçra A.Ðïara savâ referâtâ par Eiropas Savienîbas reìionâlo politiku, viena no bûtiskâkajâm Eiropas Savienîbas problçmâm ir ES dalîbvalstu reìionâlâ nesabalansçtîba, kas saistîta ar ievçrojamâm dzîves lîmeòa atðíirîbâm un nevienlîdzîgâm nodarbinâtîbas iespçjâm. Lîdz ar to ir apgrûtinâta kopçjâ Eiropas Savienîbas tirgus izveide, kas balstâs uz brîvu preèu, pakalpojumu, darbaspçka un kapitâla plûsmu. Reìionu nevienlîdzîgas ekonomiskâs attîstîbas gadîjumâ mazattîstîtâkajiem reìioniem draud iedzîvotâju aizplûðana, savukârt attîstîtâkajos varçtu pieaugt bezdarba lîmenis. Lai novçrstu ðo situâciju, ES jau 1974. gadâ formulçja reìionâlo politiku, bet gadu vçlâk tika izveidots Eiropas reìionâlâs attîstîbas fonds, kas ir svarîgâkais ES reìionâlâs politikas finansu instruments. Tas nodroðina daþâdu reìionu kraso atðíirîbu izlîdzinâðanu. Reìionâlâs politikas nepiecieðamîbu nosaka arî integrâcijas process, îpaði ekonomiskajâ lîmenî. Eiropas vienotâ tirgus un valûtas savienîbas izveidoðana, reìionâlajâm robeþâm zaudçjot savu nozîmîbu, pastiprina risku, ka spçcîgâkâs dalîbvalstis varçtu pastiprinât savu uzplaukumu uz mazâk attîstîto reìionu rçíina. Tâdçï Mâstrihtas lîgumâ kâ viena no Eiropas Savienîbas prioritâtçm ir minçta ekonomiskâ un sociâlâ kohçzija jeb saliedçtîba, kas nosaka, ka ekonomiskâ integrâcija un galveno reìionâlo atðíirîbu izlîdzinâðana ir viena procesa divas nesaraujami saistîtas sastâvdaïas. Ðo atðíirîbu izlîdzinâðana bieþi prasa izmaiòas konkrçto reìionu ekonomiskajâ un sociâlajâ struktûrâ, tâdçï reìionâlâ politika tiek dçvçta par strukturâlo politiku.

A.Ðïara kâ vienu no strukturâlâs politikas pamatprincipiem minçja koncentrâcijas principu, kas nosaka, ka atbalsts tiek pieðíirts noteiktiem reìioniem saskaòâ ar ES noteiktajiem mçríiem, kas paredz ieguldît finanses problçmu kompleksâ risinâðanâ, nevis vienreizçjâs un îslaicîgâs aktivitâtçs. Investîcijas varçtu tikt ieguldîtas reìiona infrastruktûras attîstîbâ, lauku teritoriju attîstîbâ, ilgtermiòa bezdarba novçrðanâ utt. Atbalstâmo reìionu izvçli nosaka programmçðanas princips, kas paredz, ka finansçjums tiek pieðíirts, pamatojoties uz dalîbvalstu izstrâdâtâm ilggadçjâm attîstîbas programmâm, kurâs jâbût atspoguïotâm attîstîbas prioritâtçm un pasâkumu kompleksiem. Projekti tiek atlasîti, vadoties no stratçìiskiem attîstîbas apsvçrumiem, kurus nosaka ES mçríi. Paðvaldîbâm bûtisks ir partnerîbas princips, kas nosaka, ka programmu izstrâde un îstenoðana notiek, sadarbojoties Eiropas Komisijai un attiecîgâs dalîbvalsts nacionâlajâm un reìionâlajâm varas institûcijâm.

Attiecîbas starp Eiropas Komisiju un dalîbvalstîm tiek veidotas pçc Mâstrihtas lîgumâ noteiktâ subsidiaritâtes principa. Tas paredz, ka augstâkstâvoðâs institûcijas neuzòemas tâs aktivitâtes, kuras var veikt zemâkajâ pârvaldes lîmenî, piemçram, ministrijas nerisina tos jautâjumus, kuri ir paðvaldîbu kompetencç.

Strukturâlo pasâkumu îstenoðanai ES dalîbvalstu rîcîbâ ir 4 strukturâlie fondi: Eiropas reìionâlâs attîstîbas fonds, Eiropas sociâlais fonds, Eiropas lauksaimniecîbas struktûras un tirgus regulçðanas fonda struktûras regulçðanas daïa un Finansiâlais fonds zivsaimniecîbas attîstîbai. Strukturâlie fondi darbojas ar mçríi risinât sociâli ekonomiskâs problçmas dalîbvalstîs.Svarîgi ir atzîmçt, ka katrâ projektâ papildus ES investîcijâm ir jâpiesaista arî dalîbvalsts finansçjums. Tâdçjâdi strukturâlie fondi kalpo tikai kâ papildinâjums nacionâlo un reìionâlo problçmu risinâðanâ, un pat vismazâk attîstîtajâs dalîbvalstîs atbildîba par projektu izvçli un îstenoðanu jâuzòemas nacionâlajam un reìionâlajam lîmenim — paðvaldîbâm. Strukturâlo fondu finansçjums parasti netiek izmantots atseviðíiem projektiem. Resursi tiek pieðíirti attîstîbas programmâm, katrai no tâm ir savs budþets. ES strukturâlâs politikas nâkotne ir izklâstîta dokumentâ "Agenda 2000". Paredzçts, ka laika posmâ no 2000. lîdz 2006. gadam finansçjums ekonomiskâs un sociâlâs saliedçtîbas pasâkumiem sasniegs 275 miljardus ekiju, kas ir par 75 miljardiem vairâk nekâ 1993. — 1999. gadâ.

Nâkotnç viens no svarîgâkajiem uzdevumiem ES strukturâlâs politikas ietvaros ir cilvçkresursu attîstîba. Cilvçks tiek uzskatîts par Eiropas sabiedrîbas galveno bagâtîbu jeb, ES birokrâtijas valodâ runâjot, par galveno resursu. Tâdçï strukturâlo fondu ietvaros plânots sniegt atbalstu nepiecieðamajai cilvçku pârkvalificçðanai, jaunu iemaòu apgûðanai, informâcijas tehnoloìiju uzlaboðanai, zinâtnes un tehnoloìiju jauninâjumu ievieðanai un izpçtes veicinâðanai. Viens no Eiropas strukturâlâs politikas mçríiem ir darbaspçka tirgus attîstîba saskaòâ ar Eiropas nodarbinâtîbas stratçìijas vadlînijâm — ekonomisko un sociâlo pârmaiòu atbalstîðana, izglîtîbas un veselîbas aprûpes pieejamîba utt.

Lai veicinâtu Eiropas Savienîbas konkrçtu sadarbîbu ar paðvaldîbâm, Paðvaldîbu savienîba ir nodibinâjusi îpaðu ES sekretariâtu, kas ir sadalîts divâs vienîbâs. Galvenâ mîtne atrodas Briselç, bet mazâka sekretariâta nodaïa — Kopenhâgenâ. Viens no sekretariâta pamatuzdevumiem ir pârraudzît un informçt par svarîgâkajâm ES iniciatîvâm, paðvaldîbu ziòâ — apkârtçjâ vide, enerìçtika un sociâlie jautâjumi. Sekretariâts izdod arî þurnâlu "ES un paðvaldîbas".

Dânijas paðvaldîbu pârstâvis savâ referâtâ minçja atseviðíus ES likumus, kuri ir îpaði svarîgi paðvaldîbâm. Tie skar galvenokârt darba devçju un darba òçmçju savstarpçjâs attiecîbâs, arî harmoniskas darba vides izveidi.

Paðvaldîbâm svarîgâkais Eiropas Savienîbas dokuments ir Eiropas harta par paðvaldîbâm, kuru apstiprinâjusi Eiropas Savienîbas Ministru padome un kura nosaka minimâlâs prasîbas paðvaldîbâm.

Analizçjot Latvijas paðvaldîbu darbîbu, konferencç "Integrâcija Eiropas Savienîbâ un tâs ietekmç uz paðvaldîbu attîstîbu" tika secinâts, ka tâs saskaras ar Eiropas Savienîbas strukturâlo politiku, galvenokârt iesaistoties "ECOS–Ouverture" un PHARE programmâs pârrobeþu sadarbîbas programmâ. Eiropas Komisija ir netieði norâdîjusi, ka pçc iestâðanâs ES Latvija varçtu saòemt palîdzîbu no visiem strukturâlajiem fondiem, kâ arî no kohçzijas fonda.

Kâ râda "Agenda 2000" dati par Eiropas Savienîbas nâkotnes dalîbvalstu iekðzemes kopproduktu, vidçjais râdîtâjs ðajâs valstîs veido tikai 32% no ES valstu vidçjâ, bet Latvija ðajâ sarakstâ novietojusies pçdçjâ vietâ ar 18 procentiem. Lîdz ar to viena no ES pirmsiestâðanâs prasîbâm Latvijai ir — sakârtot reìionâlo attîstîbu atbilstoði Eiropas Savienîbas noteiktajiem principiem. Kâ atzîts Eiropas Komisijas dokumentâ "Agenda 2000", Latvija ir izvçlçjusies centralizçtu pieeju reìionâlajai attîstîbai, kas nosaka finansçjuma koncentrâciju valdîbas institûcijâs. Pie daþâdâm ministrijâm darbojas daþâdi fondi un programmas, kas nodroðina finansçjumu savas nozares îstenotajiem pasâkumiem. Taèu bez nozaru attîstîbas prioritâtçm vajadzçtu òemt vçrâ arî reìionâlâs attîstîbas prioritâtes. Proporcionâli lielâku atbalstu vajadzçtu sniegt mazâk attîstîtâkajâm teritorijâm. Lai sakârtotu reìionâlo attîstîbu Latvijâ atbilstoði ES direktîvu prasîbâm, ir izstrâdâta Nacionâlâ reìionâlâs attîstîbas koncepcija, aizsâkta administratîvi teritoriâlâ reforma, pieòemts likums par îpaði atbalstâmajiem reìioniem.

Reìionâlâ politika saskaòâ ar Latvijas likumdoðanu ir jâîsteno paðvaldîbâm, kuru galvenais uzdevums — plânoðana un attîstîbas projektu îstenoðana savâ teritorijâ.

"LV" informâcija

Pret alkoholismu Eiropa

Alkohola politikas çtiskie principi un stratçìiskie virzieni

Lai atbalstîtu Eiropas alkoholisma apkaroðanas plânu, Parîzes konferencç, kurâ piedalîjâs visas Eiropas Savienîbas dalîbvalstis, tika sagatavots dokuments par visaptveroðu alkohola politiku un pieòemtas izpildprogrammas, kas atbilstu katras valsts îpatnajiem sociâli — tiesiskajiem, ekonomiskajiem un kultûras apstâkïiem.

1. Visiem cilvçkiem ir tiesîbas uz ìimeni, sabiedrîbu un darba vidi, kas bûtu brîva un pasargâta no nelaimes gadîjumiem, neþçlîbas un citâm alkohola lietoðanas negatîvajâm sekâm .

2. Visiem cilvçkiem, jau no bçrnu dienâm, ir tiesîbas uz patiesu, no aizspriedumiem brîvu informâciju par alkohola lietoðanu un veselîbu, ìimeni un sabiedrîbu.

3. Visiem bçrniem un pusaudþiem ir tiesîbas augt vidç — ko neapdraud alkohola lietoðanas izraisîtâs sekas un kurâ netiek veicinâta alkoholisko dzçrienu lietoðana.

4. Visiem cilvçkiem, kam alkohola lietoðana ir kïuvusi riskanta vai bîstama, kâ arî viòu ìimenes locekïiem, ir tiesîbas uz brîvi pieejamu ârstniecisko aprûpi.

5. Visiem cilvçkiem, kuri nevçlas vai veselîbas dçï nevar lietot alkoholiskos dzçrienus, ir tiesîbas neizjust sabiedrîbas spiedienu, un tikt atbalstîtiem apòçmîbâ nedzert.

Alkoholisma apkaroðanas desmit stratçìiskie punkti

Vairâku valstu pçtîjumi râda, ka Eiropas reìionâ nozîmîgus panâkumus veselîbas un ekonomiskâs situâcijas uzlaboðanâ ir iespçjams sasniegt, sekojot desmit veselîgas vides sekmçðanas stratçìiskajiem punktiem, kuri attiecas uz alkohola lietoðanu.

1. Informçt cilvçkus par alkohola lietoðanas izraisîtajâm negatîvajâm sekâm, kas ietekmç gan indivîda, gan ìimenes, gan arî sabiedrîbas veselîbu. Tâpat informçt sabiedrîbu par visaptveroða audzinâðanas darba, kam jâsâkas jau agrâ bçrnîbâ, nepiecieðamîbu.

2. Veicinât tâdas sabiedriskâs, personîgâs un darba vides izveidi, ko neapdraudçtu alkohola lietoðanas izraisîtâs negatîvâs sekas — nelaimes gadîjumi un cietsirdîba.

3. Censties ar iedarbîgu likumu palîdzîbu samazinât gadîjumus, kad automaðîna tiek vadîta reibumâ.

4. Atbalstît veselîgu dzîves veidu, kontrolçjot alkoholisko dzçrienu pieejamîbu jaunieðiem, kâ arî ietekmçjot alkoholisko dzçrienu cenas, apliekot tos ar attiecîgiem nodokïiem.

5. Stingri kontrolçt tieðu un netieðu alkohola reklâmu, respektçjot katrâ valstî pastâvoðos ierobeþojumus. Panâkt, lai tiktu aizliegta jaunieðu auditorijai adresçta alkohola reklâma, piemçram, sasaistot alkoholisko dzçrienu reklâmu ar sportu.

6. Nodroðinât ârstniecisko un rehabilitâcijas pakalpojumu pieejamîbu cilvçkiem ar alkohola problçmâm, kâ arî viòu ìimenes locekïiem.

7. Veicinât tiesiskâs un çtiskâs atbildîbas izpratni to cilvçku vidû, kuri nodarbojas ar alkoholisko dzçrienu tirdzniecîbu un servisu. Kontrolçt alkoholisko dzçrienu kvalitâti un panâkt, lai netiktu pârdota nekvalitatîva produkcija.

8. Ar profesionâlas apmâcîbas palîdzîbu daþâdâs sociâlajâs sfçrâs — veselîbâ, sociâlajâ labklâjîbâ, izglîtîbâ, tieslietâs — panâkt lielâku sabiedrîbas izpratni par problçmâm, kuras rada alkohola lietoðana.

9. Atbalstît nevalstiskâs organizâcijas, kuras sekmç un propagandç veselîgu dzîves veidu.

10. Izstrâdât visaptveroðas bâzes programmas, òemot vçrâ spçkâ esoðo Eiropas hartu par alkohola lietoðanu.

Pçc Vispasaules veselîbas

organizâcijas materiâliem

Par droíu un veseligu darba vidi Latvija

1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996

Latvija 5.4 5.3 5.2 6.4 7.8 8 7.3

Zviedrija 5.3 5.2 5.2 5.1 5.1 5

Somija 7.7 7.4 7.2 6.8 6.6 6.7

Norvçìija 4 3.9 3.6 3.6 3.8 4

Islande 4 3.9 3.9 3.3 3.5 3.6

Alkohola patçriòa ziòâ Latvija ieòem vienu no pirmajâm vietâm Eiropâ, tomçr attieksme pret alkohola lietoðanu darbavietâ un darba laikâ joprojâm ir pârâk liberâla. Alkohola lietoðana darba dzîvç turpinâs, mazinot darbinieku produktivitâti un vâjinot uzòçmuma konkurçtspçju.

Kâ râda statistika:

— no katriem 10 cilvçkiem, kas lieto alkoholu, 2 kïûst alkohola atkarîgi;

— apmçram 15% no Latvijas darbaspçjîgajiem iedzîvotâjiem ir atkarîgi no alkohola;

— alkohola lietoðana ir 3. izplatîtâkais nâves iemesls pçc sirds slimîbâm un vçþa;

— 70% no alkohola atkarîgajiem cilvçkiem un 62% no narkomâniem ir strâdâjoðie;

— 15 — 30% no visâm darba traumâm un nelaimes gadîjumiem ir saistîti ar alkohola un narkotiku intoksâciju vai tâs sekâm;

— cilvçki, kas pastiprinâti lieto alkoholu, 2 — 4 reizes bieþâk cieð nelaimes gadîjumos;

— cilvçki, kas pastiprinâti lieto alkoholu, kavç darbu 2 — 3 reizes bieþâk;

— 15 — 40 % no disciplinârajiem pârkâpumiem saistîti ar alkohola un narkotiku lietoðanu.

Par alkoholisma radîtajâm problçmâm saruna ar ALNAS izpilddirektori Tiju Vanagu:

— Kas ir ALNA, un kâdçï tâs darbîba varçtu bût aktuâla Latvijas sabiedrîbai?

— ALNA ir Alkohola un narkomânijas apkaroðanas atbalsta padome, kura Latvijâ darbojas kopð 1994. gada, pateicoties Latvijas Narkoloìiskâ centra sadarbîbai ar alkoholisma ârstniecîbas centru "Lindormsnas" no Zviedrijas. Pirmajâ ðîs sadarbîbas posmâ Latvijas speciâlisti apguva Minesotas programmas metodes darbam ar cilvçkiem, kas kïuvuði atkarîgi no alkohola.Kâ nâkamais solis bija sabiedriskâs organizâcijas ALNA — izveide. Tâ ir darba devçju, darba òçmçju un mediíu sadarbîbas organizâcija alkoholisma profilaksei darbavietâs. Tâs dibinâtâji ir Latvijas darba devçju konfederâcija un Latvijas brîvo arodbiedrîbu savienîba. Latvijas ALNA padome ir izvirzîjusi divus svarîgâkos mçríus: veikt alkohola un narkotisko vielu profilakses programmas darba vietâs, lai uzlabotu darbinieku veselîbu un veicinâtu uzòçmuma konkurçtspçjas paaugstinâðanos; stimulçt darba devçju un darba òçmçju sadarbîbu uzòçmuma psiholoìiskâ klimata uzlaboðanâ

— Kâda ir ALNA bûtiskâkâ atðíirîbâ no citâm narkoloìiskajâm iestâdçm vai atturîbas kustîbâm?

— ALNA nekâdâ gadîjumâ nav atturîbas kustîba, tâ propagandç droðu un veselîgu klimatu darbavietâs. Padomes mçríi un darbîbas virzieni pilnîgi atbilst Eiropas Savienîbas direktîvu prasîbâm par droðas un veselîgas darba vides radîðanu. ALNA savâ alkohola profilakses darbîbâ pieturas pie Eiropâ izplatîtâ modeïa — less is better — jo mazâk, jo labâk. Kâdçï mûsu specifika ir tieði veselîga darba vide? Kâ râda Eiropas pieredze, alkohola profilaksei vispieejamâkâ un reâli sasniedzamâkâ ir tieði darbâ nodarbinâto cilvçku auditorija.

Latvijâ ðî ideja radâs, atsaucoties uz zviedru puses piedâvâjumu, lai gan Latvijas narkologi jau sen bija sapratuði ðâda uzdevuma aktualitâti. Padomju laikos darbavietâs bija narkoloìiskie punkti, bet, atjaunojoties neatkarîbai, ðî niða palika tukða.

Viena no ES direktîvu prasîbâm ir brîva darbaspçka plûsma, un Eiropa ir ieinteresçta profesionâlâ, veselîgâ, lîdz ar to arî konkurçtspçjîgâ darbaspçkâ. Mçs piedalâmies PHARE LIEN programmâ, un PHARE finansiâli atbalsta ALNA aktivitâtes Latvijâ.

LIEN — sadarbîba starp Eiropas nevalstiskajâm organizâcijâm — programmas uzdevums ir palîdzçt Centrâlâs un Austrumeiropas valstîm atbalstît tâs nevalstiskâs organizâcijas, kas darbojas sociâlajâ sfçrâ ar noteiktâm sabiedrîbas problçmgrupâm.

— Kâdi ir ðîs programmas mçríi?

— Programmas galvenais mçríis ir attîstît nevalstisko organizâciju aktivitâtes, kuras strâdâtu par labu tâm grupâm gan pilsçtâs, gan lauku rajonos, kurâm nav bijusi vai ir minimâla iespçja saòemt jebkâda veida palîdzîbu. Projektu "Alkohola un narkotiku problçmgrupu identifikâcija un profilakses programmas Latvijas uzòçmumos"finansç Eiropas Komisija.

Projekta mçríi ir ar anonîmas anketçðanas palîdzîbu izpçtît alkohola un narkotiku lietotâju un riska grupu skaitu Latvijas uzòçmumos, mudinât darba devçjus iesaistîties alkoholisma un narkomânijas profilakses programmâ, ko sagatavojusi Latvijas ALNA padome. Òemot vçrâ Eiropas pieredzi, mçs gribçtu izmainît sabiedrîbâ dominçjoðo agresîvo attieksmi pret cilvçkiem, kuri ir kïuvuði alkohola atkarîgi. Eiropas Komisijas pieðíirtais grants liecina, ka mûsu darbs tiek atzîts un novçrtçts Eiropâ. Projekta gaitâ piecos uzòçmumos daþâdos Latvijas rajonos( ar darbinieku kopskaitu apm. 4000) notiks anonîma aptauja par alkohola un narkotiku lietoðanu un izplatîbu. Aptaujas dati tiks analizçti, nodoti izvçrtçðanai ðajos piecos uzòçmumos, kâ arî nosûtîti vietçjâm paðvaldîbâm. Beigu posmâ attiecîgo uzòçmumu vadîtâji tiks iepazîstinâti ar Latvijas ALNA padomes izstrâdâto alkohola un narkotisko vielu profilakses programmu un aicinâti tajâ iesaistîties, lai turpinâtu padziïinâtas informâcijas sniegðanu par alkoholisma un narkomânijas izraisîtajâm problçmâm un sekâm.

— Kâdi varçtu bût anketçðanas rezultâti?

— Analizçjot statistikas datus, sagaidâms, ka apm. 10% aptaujas dalîbnieku izrâdîsies ar smagâm alkohola problçmâm, bet vismaz 30 — 40% bûs attiecinâmi uz riska grupu. Agrîna riska grupu identifikâcija, profilakse un rehabilitacija nodroðinâs darbinieku dzîves kvalitâtes, uzòçmuma psiholoìiskâ klimata, darba droðîbas un arî konkurçtspçjas uzlaboðanos.

ALNA tâlejoðais mçríis ir radît Latvijâ no alkohola un narkotikâm brîvu darba vidi. Akcents uz veselîgu darba vidi tad arî ir mûsu specifika, kas mûs atðíir no narkoloìiskajâm iestâdçm.

— Kâdçï darba devçji bûtu ieinteresçti piedalîties jûsu piedâvâtajâs profilakses programmâs, nevis vienkârði saskaòâ ar Darba likumdoðanas kodeksu atlaist ðâdus darbiniekus?

— Atkal te bûtu jâatsaucas uz Eiropas pieredzi, kas râda, ka uzòçmuma konkurçtspçjai par labu nâk vçrtîgo kadru, kuru izglîtoðanâ ir ieguldîti gan finansu lîdzekïi, gan laiks, saglabâðana. Bez tam, òemot vçrâ ar alkohola lietoðanu saistîto nelabvçlîgo situâciju Latvijas sabiedrîbâ vispâr, atlaiþot vienu slimnieku, darba devçjs nav pasargâts no iespçjas pieòemt nâkamo. Piemçram, Zviedrijas likumdoðana paredz, ka íîmiski atkarîgiem darbiniekiem ir jâpiedâvâ ârstçðanâs kurss, un tikai tad, ja darbinieks no tâ atsakâs, darba devçjam ir tiesîbas viòu atlaist. Paðlaik, diemþçl, lielai daïai Latvijas uzòçmumu primârie ir siltuma, elektrîbas vai nenomaksâtâ sociâlâ nodokïa parâdi, un rûpes par darbiniekiem tiek atvirzîtas otrâ plânâ. Taèu, attîstoties ekonomikai, darba devçji sapratîs, ka viòu lielâkâ bagâtîba ir veseli un ar darba vidi apmierinâti darbinieki. Darba devçjiem ir jâbût ieinteresçtiem tâda psiholoìiskâ klimata izveidç savos kolektîvos, kas neradîtu diskomfortu darbiniekos un nestimulçtu alkohola lietoðanu.

Viena no lielâkajâm problçmâm ir sabiedrîbâ valdoðie priekðstati,par to, kas tad ir alkoholiíis. Alkoholiíis nav tikai tas zildegunis, kas ubago stacijas laukumâ. Mûsdienâs tie bieþi ir inteliìenti cilvçki, kas uzòçmumos ieòem svarîgus amatus. Tâtad tie ir vçl sociâli saglabâjuðies cilvçki, kas it kâ tiek galâ ar savâm funkcijâm, labi izskatâs utt. Taèu, pavçrojot dziïâk, var redzçt, ka ðie cilvçki bieþi nokavç darbu, agrâk aiziet projâm, kâ arî cenðas sev izkârtot neparedzçtas brîvdienas, lîdz ar to nodarot zaudçjumus darba devçjam. Lûk ðâdu cilvçku identifikâcija un tâlâka ârstçðana, tad arî ir ALNA mçríis un uzdevums. Ârstçðanâs iespçjas Latvijâ ir plaði pieejamas. Mçs piedâvâjam ârstçðanos pçc Minesotas modeïa. To daïçji subsidç valsts, slimnieks sedz aptuveni tikai vienu ceturto daïu no ârstçðanâs maksas. Pie tam ðis ârstniecîbas kurss neizslçdz iespçju slimniekam turpinât strâdât.

— Ârstçðanâs jau ir kardinâla nevis profilaktiska metode, bet ko tad nozîmç profilakse?

— Tâ bûtu darba vides psiholoìiskâ klimata izpçte. Ir daudzi un daþâdi riska faktori, kuri veicina alkohola lietoðanu darbavietâ, piemçram, maiòu darbs, kas var radît zinâmu sociâlâs izolâcijas sajûtu. Mçs mçìinâm ieteikt darba devçjam, kas bûtu jâmaina, lai uzlabotu darba vides psiholoìisko klimatu. ALNA piedâvâ apmâcîbas kursu jebkura uzòçmuma vadoðajiem darbiniekiem, kuru pakïautîbâ strâdâ cilvçki.

— Kas ir jûsu klienti?

— ALNA, protams, ir sava klientûra, pie tam ne tikai Rîgâ, bet arî citâs Latvijas lielâkajâs pilsçtâs. Taèu mçs savu klientu vârdus neatklâjam, mûsu palîdzîba ir absolûti anonîma.

Vai darba òçmçji ðobrîd ir gatavi piedalîties ðâdâ anketçðanâ un kâdas varçtu bût viòu psiholoìiskâs problçmas?

Personas íîmiskâ atkarîba ir ïoti intîma un sâpîga problçma, tajâ atzîties bieþi ir grûti pat sev paðam. Ïoti negatîva loma ir arî sabiedrîbas klaji agresîvajai attieksmei pret cilvçkiem, kas nokïuvuði alkohola vai narkotiku atkarîbâ. Darbinieks baidâs, ka viòu nesapratîs, izstums, galu galâ atlaidîs. Tâpçc ârkârtîgi svarîgi ir radît sabiedrîbâ tolerantu, neagresîvu attieksmi pret tiem cilvçkiem, kas vçlas risinât ðîs problçmas.

Rûta Jaksona,

"LV" informâcijas redaktore