Par attieksmi pret savu sirdi

LZA akadēmiķis, prof. med. Jūlijs Anšelevičs, Kardiologu biedrības prezidents, — "Latvijas Vēstnesim"

1999. gada 6. aprīlī, atbalstot Pasaules veselības organizācijas Latvijas pārstāvniecības ierosinājumu, toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis un labklājības ministrs Vladimirs Makarovs pasludināja 2000. gadu par Sirds veselības gadu. Bet šī gada 7. februārī, to atklājot Rīgas pilī, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga savā uzrunā sacīja, ka ļoti priecājas par izdevību oficiāli atklāt Sirds veselības gadu, un izteica cerību, ka šajā laikā plānotie pasākumi būs nozīmīgs ieguldījums mūsu tautas veselībā un radīs nopietnu pagriezienu pašreizējā situācijā. Viņa sacīja: "Mūsu senči bija spiesti izdzīvot ārkārtīgi smagos fiziskā darba apstākļos. Ja katrs latvietis paraudzītos savā ciltskokā un painteresētos par savu senču mūža ilgumu, varbūt būtu pārsteigts par to, cik ilgi nodzīvojis dažs no viņiem. Latviešiem ir spēcīga ģenētiskā izlase — mēs nākam no stipras cilts. Bet ko ar šo ģenētiski labo mantojumu esam izdarījuši? Pašlaik mēs ar sliktiem paradumiem to aizlaižam postā. Galvenie sirds slimību riska faktori ir tādi brīvās izvēles elementi kā nepareiza diēta, mazkustība, tabakas un alkohola lietošana." Savas uzrunas nobeigumā Valsts prezidente sacīja: "Šis ir pirmais solis, lai tautā rastos apziņa par situācijas nopietnību sirds un asinsvadu veselībā, lai mēs paši apzinātos, cik dramatiski nožēlojamā situācijā ir mūsu tauta. Ceru, ka Sirds veselības gada iezvanīšana būs signāls katram latvietim — pārdomāt savu attieksmi pret paša veselību. Turklāt nevis gaidīt heroiskus pasākumus no mediķiem, bet katram pašam rast iespēju darboties, lai sargātu savu veselību."

— Pirms mēneša Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga oficiāli pasludināja 2000. gadu par Sirds veselības gadu, norādot galvenos mērķus un darba virzienus. Gada devīzei ir visai nopietns un būtisks pamatojums. Jo sirds un asinsvadu slimības ir ļoti izplatītas. Saslimstība ar šīm slimībām turpina pieaugt, slimību norise bieži vien ir grūta, invaliditāte pēc slimībām — augsta. Taču vistraģiskākais, manuprāt, ir lielā mirstība. Pēc statistikas datiem mirstība no sirds un asinsvadu slimībām ir 55 procenti no kopējās mirstības. Šis rādītājs Latviju ierindo vienā no pirmajām, varētu teikt, drūmajām vietām Eiropā. Tādēļ sirds slimību problēma ir ne vien prioritāra, bet vispār vissvarīgākā problēma mūsdienu medicīnā ar lielu valstisko un sociālo nozīmīgumu.

— Kādas sirds slimības ir biežāk sastopamas, un kas ir galvenais mirstības cēlonis?

— Visbiežāk sastopamās — un ar tām arī saistīta vislielākā mirstība — ir koronārās sirds slimības, kas visbiežāk izpaužas kā stenokardija vai miokarda infarkts. Pie biežāk sastopamām sirds slimībām jāpieskaita arī paaugstināts asinsspiediens vai tā dēvētā primārā arteriālā hipertenzija, kas gan ir patstāvīga slimība, taču ir arī riska faktors koronārai sirds slimībai.

— Vēl par Sirds veselības gada uzdevumiem...

— Mums ir jāņem vērā, ka pēdējos gadu desmitos sirds un asinsvadu slimību izpratnē, diagnostikā, medikamentozā un cita veida ārstēšanā, ieskaitot ķirurģisko, ir notikusi īsta revolūcija. Pirmkārt, ir pierādīts, ka, novēršot tā dēvētos riska faktorus, piemēram, smēķēšanu, paaugstinātu asinsspiedienu, paaugstinātu holesterīna līmeni un nenormālas taukvielu attiecības asinīs, lieku ķermeņa svaru, mazkustīgu dzīvesveidu, var būtiski samazināt saslimstību ar koronāro sirds slimību, atvieglināt tās norisi un palielināt dzīvildzi. Ņemot to vērā, var secināt, ka ir nepieciešami plaši sabiedrības izglītošanas pasākumi. Proti, ir jāizskaidro nepieciešamība novērst galvenos riska faktorus, kas saistīti ar dzīvesveidu. Protams, nav viegli panākt, lai cilvēks mainītu savu dzīvesveidu un savus ieradumus. Tādēļ šis darbs jāveic ilgstoši, kopā ar valsts un sabiedriskām institūcijām, cieši sadarbojoties arī ar presi, radio un televīziju. Diemžēl reālā situācija pierādījusi, ka riska faktoriem, kas ietekmē saslimstību ar sirds un asinsvadu slimībām, mūsu valstī ir ļoti lielas iespējas. Jo riska faktori ir ļoti izplatīti, un tas, protams, dod mums iespējas cīņai ar šo slimību. Mūsu valsts 1998. gadā ir pievienojusies kopējam pētījumam "FinBalt" — Somijas un Baltijas valstu kopprojektam, pētījumam par veselību ietekmējošiem faktoriem un to izplatību. Šis veselības monitoringa projekts tiks veikts katru otro gadu, un mūsu valstī to realizē veselības veicināšanas centrs. Minēšu dažus piemērus. Latvijā smēķē 53 procenti vīriešu un 18,4 procenti sieviešu. Paaugstināts holesterīna līmenis asinīs ir 79 procentiem vīriešu un 72 procentiem sieviešu vecumā no 50 līdz 60 gadiem. Fiziskā aktivitāte kaut cik pietiekama ir tikai 42 procentiem vīriešu un tikai 27 procentiem sieviešu. No visiem respondentiem normāls ķermeņa svars ir tikai 53,8 procentiem, lieks ķermeņa svars — 28 procentiem un aptaukošanās — 14 procentiem respondentu. Tas ir ļoti augsts līmenis.

— Riska faktorus pie labas gribas varētu novērst.

— No vienas puses, jā. No otras puses, tie prasa lielu darbu. Jo cilvēkam patiešām ir grūti mainīt savu dzīvesveidu, dzīves stilu. Šīs problēmas risināšanā ir jāapvienojas visiem, darbs jāveic gan pilsētās, gan visos Latvijas novados. Ir jāmeklē dažādas darba formas. Taču galvenais ir — lai cilvēki kļūtu izglītoti un saprastu, ka mūsu sirds veselība lielā mērā (es neteikšu, ka pilnīgi) ir saistīta ar mūsu dzīvesveidu, uzturu, uzvešanos un kaitīgiem ieradumiem, protams, zināmā mērā arī ar stresu. Šogad īpaši intensīvi visur tiks veikti pasākumi riska faktoru novēršanai. Lai gan mēs labi saprotam, ka to visu vajadzēs darīt arī pēc gada, diviem un trim. Būtisks moments, kas medicīnu šodien padarījis par ļoti attīstītu specialitāti, ir saistīts ar to, ka neviens, pat vispārdrošākais fantasts, nav varējis paredzēt, kādi būs, piemēram, kardioloģijas sasniegumi. Tie ir arvien lielāki. Modernajai mūsdienu kardioloģijai ir raksturīgas ne tikai kvantitatīvās, bet, kas, manuprat, ir izšķirošais, arī kvalitatīvās izmaiņas. Un proti, mūsdienu kardiologs ir spējīgs ne tikai sniegt simptomātisko palīdzību, t.i., novērst slimības izpausmes un uzlabot slimnieka stāvokli, bet arī radikāli ietekmēt slimības gaitu, palēnināt tās progresēšanu vai panākt slimības regresiju, uzlabot dzīves kvalitāti un pat pagarināt dzīves ildzi.

— Pašlaik medicīnai iespējas patiešām plašas...

— Bez šaubām. Kaut vai, piemēram, diagnostikā. Tagad mēs varam noteikt ne tikai holesterīna līmeni, bet holesterīnu veidojošās frakcijas. Un tas ir ļoti būtiski, jo holesterīns nav vienveidīgs. Tas ir ļauns, slikts, bojā asinsvadus. Taču ir daļiņa arī labā holesterīna, kas šo bojājumu samazina. Un mums ir iespēja to precīzi noteikt. Mums ir metodes, kas palīdz konstatēt miokarda infarktu, nosakot asinīs kādu fermentu vai olbaltumu, teiksim, tropanīnu, kurš ir pašā sirdī un kura klātbūtne asinīs liecina par infarktu. Respektīvi, mūsu diagnostiskās iespējas ir kļuvušas ļoti plašas. Atliek minēt kaut vai tikai ultraskaņu, tā dēvēto ehokardiogrāfiju... Ultraskaņas ieviešana vien jau bija revolūcija medicīnā, arī kardioloģijā. Tagad mēs spējam saskatīt tādas strukturālas detaļas, tādas anomālijas, ko nebija iespējams izdarīt ne ar rentgenoloģisko, pat ne ar elektrokardiogrāfisko izmeklēšanu. Šī pati ehokardiogrāfija uzrāda, piemēram, ne tikai sirds struktūru, bet sniedz arī datus par sirds funkciju. Arī elektrokardiogrammas izmantošanas veids ir ļoti mainījies. Tagad elektrokardiogramma ne tikai vienu divas minūtes reģistrē pacienta sirdsdarbību gulošā stāvoklī, bet arī slodzes laikā. Tāpat mums ir iespēja sekot līdzi sirdsdarbībai, sirds ritmam divdesmit četras stundas, cilvēkam strādājot, atpūšoties, jebkurā ikdienas situācijā. Pēc tam, apkopojot datus, var konstatēt, kas īsti notiek ar sirds ritmu. Daudz jauna ir devušas izmeklēšanas metodes, lietojot radioizotopus. Jauns posms ir arī rentgena datortomogrāfija. Tiek lietota arī kodolmagnētiskā rezonanse. Angioskopija dod iespēju ar aci saredzēt, kas notiek asinsvada iekšpusē. Mūsu iespējas ir patiešām kolosālas. Es nupat runāju par diagnostiku, bet to pašu var teikt arī par ārstēšanu. Nevar salīdzināt pašreizējās iespējas ar tām, kādas tās bija, piemēram, tad, kad es beidzu Medicīnas institūtu. Tik daudz ir mainījies vienas cilvēka dzīves laikā. Toreiz, piemēram, tikko parādījās pirmais īstais līdzeklis paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai. Tagad ir vesels klāsts līdzekļu, kas nodrošina gandrīz visiem iespēju samazināt vai normalizēt asinsspiedienu. Mums ir ārstniecības līdzekļi slimniekam ar miokarda infarktu, tie izšķīdina trombu koronārā artērijā, kas baro sirds muskuli, — tā sauktā trombolīze. Mums ir līdzekļi sirds mazspējas ārstēšanai, kas, kā pierādījies, ne tikai atvieglina slimnieka stāvokli, bet reāli pagarina viņa mūžu. Un šis faktors, piemēram, ir attiecināms uz veselu preparātu grupu, ko nosacīti sauc par statīniem un kas ir vērsti pret paaugstinātu holesterīna līmeni. Un ir pierādīts, ka uzlabojas slimības norise, paasinājumi ir retāk, arī operācija nepieciešama retāk. Taču galvenais — iespējams pagarināt dzīvildzi. Tas ir ļoti būtisks sasniegums, ka mēs varam ne tikai palīdzēt atvieglot stāvokli, bet arī pagarināt slimnieka mūžu. Nemaz jau nerunājot par invazīvās tehnikas un ķirurģiskās ārstēšanas lieliskajiem sasniegumiem. Tagad ir iespējams gan neatliekamā kārtā, gan plānveidīgi paplašināt koronāro asinsvadu. Tādas procedūras veic Paula Stradiņa slimnīcā. Var gan operēt, gan iešūt mākslīgus sirds vārstuļus, tāpat uzlabot asins piegādi sirdij, izdarot tā dēvēto koronāro šuntēšanu. Arī aritmiju ārstē ne tikai ar medikamentiem vien. Medikamentu ziņā ir progress, un arī aritmijas ārstēšanā ir progress. Bet tagad dažādas aritmijas ārstē arī ar dažādām elektriskām ierīcēm, ko implantē zem ādas. Tas var būt ritma devējs un tāda impulsa devējs, kas noņem aritmiju, tai skaitā dzīvībai bīstamu aritmiju. Ir dažādas aritmijas. Sasniegumi ir lieli, plaši, un mūsdienu kardioloģija tādējādi kļūst arvien plašāka un sarežģītāka disciplīna. Un tas savukārt rada nepieciešamību celt ārstu kvalifikāciju, viņu zināšanas. Ārstam kļūst arvien grūtāk noturēt savu līmeni. Tāpēc, ja runājam par izglītošanu Sirds veselības gadā, mēs domājam gan par iedzīvotājiem, gan arī par mums pašiem, par ārstiem. Jo mums arī ir jāpārņem viss jaunākais, kas parādās pasaulē kardioloģijā. Līdz ar to kardioloģijas zinātniskais un praktiskais progress prasa modernas aparatūras un arvien plašāku medikamentu lietošanu. Taču tas savukārt ir saistīts ar finansu problēmām. Attīstītās valstīs sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas izmaksas ir aptuveni 10–15 procenti no visiem veselības aprūpes izdevumiem. Savukārt, ja mēs gribam uzlabot kardioloģisko palīdzību, neizbēgami nākas sastapties ar ekonomiskām problēmām. Tātad — ir nepieciešama stratēģija, kā pareizi vadīt veselības aprūpei atvēlēto ierobežoto līdzekļu sadali. No šīs konstatācijas izriet vēl viens secinājums, kas ir tieši saistīts ar veselības aprūpes organizāciju: tā kā kardioloģija kļūst arvien plašāka un sarežģītāka, primārās aprūpes ārstam ir visai grūti pietiekami dziļi aptvert mūsdienu kardioloģijas iespējas. Turklāt viens no galvenajiem veselības aprūpes virzieniem (t.sk. arī kardioloģiskā dienesta pilnveidošana) ir pacientu aprūpes kvalitātes uzlabošana. Un ne tikai slimnīcās, bet arī ambulatoros apstākļos. Tikai attīstot kvalificētu kardioloģisko dienestu, ir cerības veikt gan stratēģiski svarīgus uzdevumus, lai samazinātu saslimstību un mirstību no sirds un asinsvadu slimībām, gan arī reāli uzlabot ambulatorās aprūpes kvalitāti, veikt efektīvus sirds slimību profilakses un ārstēšanas pasākumus. Manupāt, ir nepieciešams, lai primāro ārstu veselības aprūpe būtu nodrošināta ar speciālistiem kardiologiem. Par to esmu pārliecināts. Un attiecīgi finansējumam jābūt autonomam, neatkarīgam. Varam būt tiešām gandarīti, ka pirmo nozīmīgo soli šajā virzienā jau ir spērusi Rīgas novada slimokase, izveidojot septiņus konsultatīvus kardioloģiskos kabinetus ar pietiekamu aprīkojumu, lai nodrošinātu gan speciālu izmeklēšanu, gan sarežģītākos gadījumos arī ārstēšanu, resp., kad ģimenes ārstam ir iespēja saņemt konsultāciju un palīdzību kāda īpaši sarežģīta sirds slimnieka ārstēšanā. Manuprāt, šis ir pareizs veids, kā uzlabot kardioloģisko slimību profilaksi un ārstēšanu. Būtu ļoti vēlams, ka konsultatīvie kardioloģiskie kabineti tiktu iekļauti Latvijas veselības aprūpes koncepcijā. Pakāpeniski ierīkojot šādu konsultatīvo tīklu, 2000. gadā valstī būtu vēlams atvērt vismaz 5–8 šādus kabinetus, ieskaitot, protams, arī lielākās pilsētas. Jācer, ka tas tiks īstenots.

— Vai ārsta un pacienta attiecības vienmēr ir tādas, kādām tām vajadzētu būt?

— Akcentējot ārsta izglītošanas un profesionālās kvalifikācijas celšanas nozīmīgumu, man gribētos pievērst uzmanību jautājumam, par ko bieži vien lasāms oficiālajos dokumentos — ārsta attiecībām ar pacientu, līdzjūtībai. Pacientam ir jājūt ārsta atbalsts, viņa sirsnība. Kāds no lielajiem māksliniekiem savulaik ir teicis, ka sirdi var ārstēt tikai ar sirdi. Slimniekam ir jājūt ārsta gatavība darīt visu viņa labā.

— Sirds veselības gadā, kad sirdij tiks pievērsta īpaša uzmanība, acīmredzot mūsu visu labā kaut ko var darīt ne tikai ārsti vien, piemēram, arī pašvaldības. Un ne tikai.

— Ir problēmas, kas nav tīri medicīniskas. Kaut vai, piemēram, mūsu uzturs, produkti, ko ražojam vai iepērkam. Lūk, te kopā ar mediķiem var strādāt citu nozaru speciālisti. Jo ir taču problēmas, kas risināmas kompleksi. Piemēram, mēs sakām, ka ir zema fiziskā aktivitāte. Te talkā varētu nākt fizkultūras speciālisti. Rīgā ir paredzēti forumi, kuros piedalīsies ārsti, skolotāji, citu specialitāšu pārstāvji un sabiedriskie darbinieki. Taču būtu vēlams, lai šādi forumi notiktu arī rajonos. Jo visas ar sirds slimībām saistītās problēmas nav tikai medicīniskas, un palīdzēt var gan skolotājs, gan sportists, gan vēl kāds cits, arī cilvēks, kas saistīts ar tirdzniecību. Šajā virzienā aktīvu darbību sākusi Latvijas Kardiologu biedrība. Protams, panākumi būs lielāki, ja talkā nāks arī cilvēki, kas zināmā mērā spējīgi audzināt citus un uzlabot apstākļus. Tie var būt skolotāji, treneri. Vairākus pasākumus jau ieplānojusi Labklājības ministrija.

— Cik mēs paši varam darīt sevis labā?

— Ir primārā profilakse, kad tiek darīts viss, lai cilvēks nesaslimtu. Un ir sekundārā profilakse, kad mēs jau ārstējam slimnieku un cenšamies apturēt slimības progresēšanu. Protams, gan vienā, gan otrā gadījumā ļoti liela loma ir mediķiem. Taču abos gadījumos tikpat liela loma ir arī pašam slimniekam. Jo, ja slimnieks zina par visiem riska faktoriem un cenšas tos novērst, tad rezultāts ir ļoti labs. Un tas ir statistiski pierādīts. Dažās valstīs, piemēram, Amerikas Savinotajās Valstīs, novēršot riska faktorus, mirstība no sirds un asinsvadu slimībām ir samazinājusies. Tas notiek tad, ja cilvēks dzīvo tā, lai viņa sirds būtu vesela, lai viņš pats sev nekaitētu.

Mēs, kardiologi, daudz ko spējam. Taču daudz kā arī mums nav. Un, izmantojot situāciju, ka šis ir Sirds veselības gads, vajadzētu salikt kopā galvas, lai sasniegtu kādu progresu. Jo statistikas dati, runājot par sirds un asinsvadu slimībām, ir patiešām drūmi.

Attīstītajās valstīs mirstība no sirds un asinsvadu slimībām ir mazinājusies. Protams, liela nozīme ir ārstēšanai, taču tur tiek uzskatīts, ka vēl lielāka nozīme ir cīņai ar riska faktoriem. Un šajā cīņā var piedalīties pats slimnieks. Tas arī ir lielā mērā nodrošinājis mirstības samazināšanos. Tātad — ļoti būtiska nozīme ir propagandai, izskaidrošanai.

— Sirds veselības gada misija ir — vairāk domāt par sirdi un dzīvildzi. Kādi pasākumi šajā sakarā mūsu valstī notiek?

— Labklājības ministrija un Veselības veicināšanas centrs īpaši 2000. gadam ir sagatavojis dažādu pasākumu plānu, kas veltīti sirds veselībai. Šie pasākumi ir domāti gan iedzīvotājiem, gan mediķiem, farmaceitiem un citu profesiju pārstāvjiem. Ir paredzētas un faktiski jau notiek vairākas aktivitātes gan Rīgā, gan visos Latvijas novados. Tās ir lekcijas, semināri, konferences, speciālas dienas, izstādes, kuru mērķis ir izveidot pareizu attieksmi pret riska faktoriem, parādīt iespējas novērst šos faktorus un tādējādi uzlabot situāciju sirds un asinsvadu slimību profilaksē. Ieplānoti arī vairāki svarīgi organizatoriski pasākumi. Piemēram, aktivizēt starpministriju veselīga uztura padomes un smēķēšanas ierobežošanas valsts komisijas darbību. Rīgas novada slimokase paredzējusi sasaukt forumu ar dažādu nozaru (Rīgas domes institūciju, nevalstisko organizāciju, Labklājības ministrijas u.c.) pārstāvju piedalīšanos. Iecerēts seminārs pašvaldību darbiniekiem par pašvaldību ieguldījumu un iespējām sirds slimību profilaksē. Kuldīgas poliklīnikā tiks atklāts kardioloģiskais kabinets. Vairākus pasākumus rīkos arī Latvijas Kardiologu biedrība.

Armīda Priedīte,

"LV" informācijas redaktore