Ministru kabineta noteikumi Nr. 391

Rīgā 2020. gada 16. jūnijā (prot. Nr. 41 14. §)

Daugavpils tehnikuma nolikums

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma
14. panta 7.¹ punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Daugavpils tehnikums (turpmāk – tehnikums) ir valsts dibināta Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – ministrija) pakļautībā esoša izglītības iestāde, kuras pamatuzdevums ir profesionālās izglītības programmu īstenošana.

2. Tehnikuma darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums un citi normatīvie akti, kā arī šis nolikums.

3. Tehnikumam ir valsts tiešās pārvaldes iestādes statuss, un tam ir konts Valsts kasē. Tehnikumam ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un pilnu tehnikuma nosaukumu valsts valodā. Tehnikumam var būt sava simbolika (karogs, logo).

4. Tehnikuma nosaukums – Daugavpils tehnikums. 

5. Tehnikuma juridiskā adrese – Strādnieku iela 16, Daugavpils, LV-5404.

6. Izglītības programmu īstenošanas vietas ir:

6.1. Strādnieku iela 16, Daugavpils, LV-5404;

6.2. Mendeļejeva iela 1, Daugavpils, LV-5410;

6.3. Varšavas iela 21a, Daugavpils, LV-5404;

6.4. Varšavas iela 23, Daugavpils, LV-5404;

6.5. Lielā iela 1, Daugavpils, LV-5418;

6.6. 18. Novembra iela 66, Daugavpils, LV-5404.

II. Tehnikuma darbības mērķis, pamatvirziens un uzdevumi

7. Tehnikuma darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot mācību un audzināšanas procesu, lai nodrošinātu valsts profesionālās izglītības standartos (valsts profesionālās vidējās izglītības standartā un valsts arodizglītības standartā) (turpmāk – profesionālās izglītības standarti) noteikto mērķu sasniegšanu.

8. Tehnikuma darbības pamatvirziens ir izglītojoša un audzinoša darbība, īstenojot licencētas un akreditētas profesionālās izglītības programmas.

9. Tehnikums papildus profesionālās izglītības programmu īstenošanai veic reģionālā vai nozares metodiskā centra, pedagogu tālākizglītības centra un ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtās profesionālās kompetences novērtēšanas funkcijas.

10. Tehnikuma uzdevumi:

10.1. īstenot normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā licencētas un akreditētas profesionālās izglītības programmas, radot labvēlīgus apstākļus izglītojamo intelektuālajai, tikumiskajai un fiziskajai attīstībai un izvēloties izglītības procesam atbilstīgas darba metodes un formas;

10.2. nodrošināt iespēju iegūt darba tirgus prasībām atbilstošu profesionālo izglītību un kvalifikāciju un veicināt profesionālas, sociālas, radošas un darba tirgū konkurētspējīgas personības pilnveidi;

10.3. sekmēt izglītojamā pozitīvas, sociāli aktīvas un atbildīgas attieksmes veidošanos pašam pret sevi, līdzcilvēkiem, apkārtējo vidi, Latvijas valsti un Latvijas pilsoņa pienākumiem;

10.4. radīt motivāciju profesionālajai attīstībai un tālākizglītībai un nodrošināt izglītojamam iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai profesionālās augstākās izglītības pakāpē, kā arī izglītībai mūža garumā;

10.5. sadarboties ar izglītojamā vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem, darba devējiem un nozares pārstāvjiem, lai nodrošinātu profesionālās izglītības programmu apguvi;

10.6. izstrādāt un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā īstenot moduļu izglītības programmas, darba vidē balstītas mācības, praksi un praktiskās mācības uzņēmumos, ņemot vērā tautsaimniecības attīstības tendences un stiprinot sasaisti ar darba tirgu un sadarbību ar darba devējiem;

10.7. izveidot profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmu;

10.8. izstrādāt un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā īstenot profesionālās pilnveides, tālākizglītības, interešu izglītības un neformālās izglītības programmas atbilstoši darba tirgus prasībām, nodrošinot personai iespēju apgūt sistematizētas profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences;

10.9. nodrošināt pedagogu profesionālo pilnveidi, pieredzes apmaiņu un stažēšanos, tai skaitā dalību starptautiskajā apmaiņas programmā;

10.10. organizēt eksāmenus un veikt citas darbības ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanai;

10.11. veikt metodisko darbu, izstrādājot un pielāgojot īstenošanai profesionālās izglītības programmu saturu atbilstošo nozaru profesijās, izstrādājot nepieciešamos mācību un metodiskos materiālus izglītojamiem un pedagogiem, kā arī organizējot metodiskos un citus pasākumus;

10.12. racionāli un efektīvi izmantot izglītībai atvēlētos finanšu, materiālos un personāla resursus.

III. Tehnikumā īstenojamās profesionālās izglītības programmas

11. Tehnikums pēc saskaņošanas ar ministriju īsteno licencētas un akreditētas profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības, profesionālās pamatizglītības programmas šādās tematiskajās jomās:

11.1. informācijas un komunikācijas zinātnes;

11.2. komerczinības un administrēšana;

11.3. inženierzinātnes un tehnoloģijas;

11.4. ražošana un pārstrāde;

11.5. individuālie pakalpojumi;

11.6. transporta pakalpojumi.

12. Tehnikums pēc saskaņošanas ar ministriju var īstenot profesionālās pilnveides, interešu un pieaugušo neformālās, kā arī citas izglītības programmas, ievērojot šo noteikumu 11. punktā minētās tematiskās jomas.

13. Tehnikums īsteno izglītības programmas arī ieslodzījuma vietā.

14. Tehnikums ir tiesīgs piedalīties starptautiskos projektos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizēt izglītojamo praksi ārvalstīs.

IV. Izglītības procesa organizācija

15. Izglītības procesa organizāciju tehnikumā nosaka Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, citi ārējie normatīvie akti, tai skaitā šis nolikums, tehnikuma darba kārtības noteikumi, iekšējās kārtības noteikumi un citi tehnikuma iekšējie normatīvie akti.

16. Izglītojamo uzņemšana tehnikumā, pārcelšana nākamajā kursā un atskaitīšana no tehnikuma notiek saskaņā ar tehnikuma iekšējos normatīvajos aktos noteikto kārtību, ievērojot Profesionālās izglītības likumā un citos ārējos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

17. Tehnikums var noteikt iestājpārbaudījumus izglītojamo uzņemšanai tehnikumā.

18. Minimālo izglītojamo skaitu izglītības programmu uzsākšanai nosaka ministrija.

19. Licencētu un akreditētu profesionālās izglītības programmu īstenošana ietver:

19.1. teorētiskās mācības vispārizglītojošajos un profesionālajos mācību priekšmetos;

19.2. praktiskos darbus un patstāvīgos darbus profesionālajos un vispārizglītojošajos mācību priekšmetos, praktiskās mācības un kvalifikācijas praksi;

19.3. darba vidē balstītas mācības.

20. Profesionālās izglītības ieguves ilgumu un mācību slodzi nosaka Profesionālās izglītības likums.

21. Licencētas un akreditētas profesionālās izglītības programmas var tikt īstenotas grupu un individuālajās nodarbībās. Mācību darba organizācijas pamatforma ir mācību stunda, tās ilgums – 40 minūtes.

22. Mācību slodzes sadalījumu nedēļas dienās attiecīgajā mācību gadā un semestrī atspoguļo stundu saraksts, ko apstiprina tehnikuma direktors. Stundu sarakstā ar tehnikuma direktora rīkojumu var izdarīt grozījumus. Modulāro programmu stundu sarakstā grozījumus izdara atbilstoši moduļu īstenošanas ilgumam.

23. Licencēto un akreditēto profesionālās izglītības programmu īstenošana notiek saskaņā ar izglītības programmu, mācību plāniem, kurus izstrādā tehnikums, apstiprina direktors un kuri tiek saskaņoti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tehnikuma izglītības programmu īstenošanas mācību plāni nosaka mācību priekšmetu skaitu un apjomu.

24. Direktors un katra mācību priekšmeta pedagogs ir atbildīgs par izglītības programmu īstenošanas mācību plānu izpildi, un tā ir obligāta arī visiem izglītojamiem.

25. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības obligāto saturu, kā arī izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipus nosaka valsts profesionālās izglītības standarti.

26. Tehnikums nosaka vienotu un profesionālās izglītības standartiem atbilstošu kārtību, kādā vērtējami izglītojamo mācību sasniegumi.

27. Tehnikuma struktūru un mācību materiāltehnisko bāzi izveido, ievērojot licencētu un akreditētu profesionālās izglītības programmu saturu un īstenošanas specifiku.

28. Mācību prakses un kvalifikācijas prakses norisi tehnikums organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atbilstoši attiecīgās profesionālās izglītības programmas specifikai.

29. Pēc licencētas un akreditētas profesionālās izglītības programmas apguves izglītojamie saņem normatīvajos aktos noteiktus valsts atzītus profesionālās izglītības dokumentus, profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus vai akreditētas profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinošus dokumentus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem un kārtībai.

V. Tehnikuma pārvalde, pašpārvalde un padomdevēja institūcija

30. Tehnikumu vada direktors. Direktoru normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā darbā pieņem un no darba atbrīvo ministrija. Tehnikuma direktora vietnieku skaitu pēc saskaņošanas ar ministriju nosaka tehnikuma direktors.

31. Par direktoru ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība un kvalifikācija atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

32. Tehnikuma direktors izveido koleģiālu padomdevēju institūciju – tehnikuma konventu –, kura sastāvā ir septiņi padomnieki, un izdod konventa nolikumu. Nolikumā nosaka konventa funkcijas, uzdevumus, tiesības, sastāvu un darba organizāciju. Konvents darbojas atbilstoši Profesionālās izglītības likumam un saskaņā ar konventa nolikumu.

33. Tehnikuma direktoram ir pienākums nodrošināt tehnikuma padomes izveidošanu un darbību. Tehnikuma padomes sastāvā ir tehnikuma pedagogu, izglītojamo un vecāku deleģēti pārstāvji. Tehnikuma padomes vadītāju ievēlē tehnikuma padomes sēdē. Tehnikuma padomi ne retāk kā reizi pusgadā sasauc padomes vadītājs. Tehnikuma padomes sēdes norisi protokolē.

34. Tehnikuma padomes kompetenci nosaka Izglītības likums, un tā darbojas saskaņā ar tehnikuma padomes nolikumu, kurā noteiktas tās funkcijas, uzdevumi, tiesības, sastāvs, darba organizācija un citi jautājumi. Tehnikuma padomes nolikumu pēc saskaņošanas ar tehnikuma direktoru izdod tehnikuma padome.

35. Pedagoģiskā padome risina ar tehnikuma mācību un audzināšanas darbu saistītus jautājumus. Pedagoģiskā padome darbojas saskaņā ar tās nolikumu. Pedagoģisko padomi vada tehnikuma direktors, un tās sastāvā ir visi tehnikumā strādājošie pedagogi. Pedagoģisko padomi sasauc ne retāk kā reizi semestrī un tās sēdes protokolē.

36. Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar izglītojamo interesēm tehnikumā, un līdzdarbotos tehnikuma darba organizēšanā un mācību procesa pilnveidē, izglītojamie pēc savas iniciatīvas ir tiesīgi izveidot izglītojamo pašpārvaldi, kas ir koleģiāla izglītojamo institūcija un kuras sastāvā ir visu tehnikumā esošo kursu visu specialitāšu pārstāvji. Izglītojamo pašpārvaldi sasauc ne retāk kā reizi mēnesī. 

37. Izglītojamo pašpārvaldes darbību reglamentē normatīvais akts, ko pēc saskaņošanas ar tehnikuma direktoru izdod izglītojamo pašpārvalde. Tehnikuma direktors un pedagogi atbalsta izglītojamo pašpārvaldes darbību.

38. Tehnikuma konventa, tehnikuma padomes, pedagoģiskās padomes un izglītojamo pašpārvaldes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

39. Izglītības programmu izstrādei, īstenošanai un noteikto prasību kvalitātes nodrošināšanai pedagogi tiek apvienoti nodaļās un metodiskajās komisijās. Nodaļas un metodiskās komisijas darbojas saskaņā ar nolikumu un tehnikuma iekšējiem normatīvajiem aktiem, un to darbu koordinē tehnikuma direktors, tehnikuma direktora vietnieki un izglītības metodiķi.

VI. Pedagogu, citu darbinieku un izglītojamo tiesības un pienākumi

40. Tehnikuma direktora tiesības, pienākumi un atbildība ir noteikta Izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Darba likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī darba līgumā un amata aprakstā. Tehnikuma direktors bez īpaša pilnvarojuma pārstāv tehnikumu.

41. Tehnikuma direktora vietniekus, tehnikuma pedagogus un citus darbiniekus darbā pieņem un no darba atbrīvo tehnikuma direktors normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tehnikuma direktors ir tiesīgs deleģēt pedagogiem un citiem tehnikuma darbiniekiem konkrētus uzdevumus.

42. Tehnikuma pedagogu tiesības, pienākumi un atbildība ir noteikta Izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Darba likumā un citos normatīvajos aktos. Pedagoga tiesības, pienākumus un atbildību konkrētajā amatā nosaka arī iekšējie tiesību akti, darba līgums un amata apraksts.

43. Citu tehnikuma darbinieku tiesības, pienākumi un atbildība ir noteikta Darba likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos. Citu tehnikuma darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību konkrētajā amatā nosaka arī iekšējie tiesību akti, darba līgums un amata apraksts.

44. Izglītojamo tiesības, pienākumi un atbildība ir noteikta Izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, citos ārējos normatīvajos aktos un tehnikuma iekšējos normatīvajos aktos. Izglītojamie saņem stipendiju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

VII. Tehnikuma iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu izdošanas kārtība

45. Tehnikums saskaņā ar Izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā šo nolikumu, patstāvīgi izstrādā tehnikuma iekšējos normatīvos aktus un citus tiesību aktus.

46. Tehnikuma iekšējos normatīvos aktus un citus tiesību aktus izdod tehnikuma direktors. Tehnikums iekšējos normatīvos aktus pirms izdošanas saskaņo ar ministriju, ja likumā vai ministrijas normatīvajā aktā nav noteikts, ka ministrijas vai izglītības un zinātnes ministra saskaņojums nav nepieciešams.

VIII. Tehnikuma saimnieciskā darbība

47. Tehnikums ir patstāvīgs finanšu, saimnieciskajā un citā darbībā saskaņā ar Izglītības likumu, Profesionālās izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā šo nolikumu.

48. Tehnikuma direktors normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesīgs slēgt līgumus ar juridiskām un fiziskām personām par dažādu tehnikumam nepieciešamo darbu veikšanu un citiem pakalpojumiem (piemēram, ēdināšanas, dienesta viesnīcas, telpu nomas pakalpojumiem), ja tas neapgrūtina licencētu un akreditētu profesionālās izglītības programmu un citu šo noteikumu 11. punktā minēto izglītības programmu īstenošanu.

49. Tehnikuma saimnieciskās darbības ietvaros tiek veikta tehnikuma telpu un teritorijas apsaimniekošana.

50. Tehnikums papildus tā pamatuzdevumiem var sniegt maksas pakalpojumus saskaņā ar maksas pakalpojumu cenrādi. Maksas pakalpojumu cenrādis ir publiski pieejams tehnikuma tīmekļvietnē.

IX. Tehnikuma finansēšanas avoti un kārtība

51. Tehnikumu finansē no valsts budžeta. Tehnikuma finansēšanas avotus un kārtību nosaka Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums un citi normatīvie akti.

52. Tehnikums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var saņemt papildu finanšu līdzekļus:

52.1. ziedojumu un dāvinājumu veidā;

52.2. sniedzot maksas pakalpojumus atbilstoši normatīvajiem aktiem;

52.3. piesaistot Eiropas Savienības fondu finanšu līdzekļus un citus finanšu instrumentus.

53. Papildu finanšu līdzekļus ieskaita attiecīgajā tehnikuma budžeta kontā un tos izmanto:

53.1. tehnikuma attīstībai;

53.2. mācību līdzekļu un tehnikuma aprīkojuma iegādei;

53.3. pedagogu un darbinieku materiālajai stimulēšanai;

53.4. ar maksas pakalpojumu sniegšanu saistīto izdevumu segšanai.

54. Papildu finanšu līdzekļu izmantošanas kārtību nosaka tehnikuma direktors pēc saskaņošanas ar ministriju.

X. Tehnikuma reorganizācijas un likvidācijas kārtība

55. Lēmumu par tehnikuma reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc ministrijas ierosinājuma.

56. Tehnikuma reorganizācija un likvidācija notiek saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā noteikto kārtību.

XI. Tehnikuma nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība

57. Tehnikuma nolikumu un tajā nepieciešamos grozījumus izstrādā tehnikums sadarbībā ar ministriju.

58. Tehnikuma nolikumu un tā grozījumus apstiprina Ministru kabinets.

XII. Citi nosacījumi

59. Tehnikuma darbības tiesiskumu nodrošina tā direktors. Tehnikuma direktora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu ministrijā. Ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

60. Tehnikuma amatpersonu izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu tehnikuma direktoram, bet tehnikuma direktora lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu var pārsūdzēt tiesā.

61. Tehnikums nodrošina dokumentu un arhīvu pārvaldību saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.

62. Tehnikums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo un iesniedz oficiālās statistikas pārskatu, statistikas pārskatu, kas noteikts ar ministrijas rīkojumu, un pašnovērtējuma ziņojumu, kā arī ievada un aktualizē atbilstošo informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā.

63. Tehnikums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā komplektē bibliotēkas fondu, veic tā uzskaiti, izmanto un saglabā to, nodrošina piekļuvi bibliotēkas krājumiem, kā arī informācijas un karjeras attīstības atbalsta pakalpojumiem.

64. Tehnikums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina izglītojamo profilaktisko veselības aprūpi un pirmās palīdzības pieejamību tehnikumā.

65. Tehnikums veic nepieciešamās darbības fizisko personu pamattiesību aizsardzībai, tostarp veic fizisko personu datu apstrādi saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likumu.

66. Tehnikums nodrošina izglītojamo drošību tehnikumā un tā organizētajos pasākumos atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tostarp attiecībā uz:

66.1.  higiēnas noteikumu ievērošanu;

66.2. civilās aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un darba aizsardzības noteikumu ievērošanu.

67. Tehnikums atbilstoši savas darbības un izglītības programmu īstenošanas mērķiem un uzdevumiem ir tiesīgs sadarboties ar citām izglītības iestādēm un organizācijām, tostarp organizējot izglītojamo un pedagogu profesionālās pieredzes apmaiņas braucienus un uzaicinot citu izglītības iestāžu pedagogus un speciālistus atsevišķu nodarbību vadīšanai tehnikumā.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska