Pagājušajā nedēļā, 26. un 27. februārī, darba vizītē Latvijā bija ieradušies Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) amatpersonas — ģenerālsekretārs Antonio Marija Kosta un šīs bankas izpilddirektors Latvijā, Somijā un Norvēģijā Kari Nars. Šīs vizītes mērķis — apspriest ERAB 2000. gada sanāksmes organizēšanu.

Kā zināms, šā gada 16 janvārī ERAB 52 pārvaldnieki, tātad — 97,48 akciju procentu turētāji, Latvijas galvaspilsētai konkurējot ar Taškentu, par vietu, kur 2000. gadā no 18. līdz 22. maijam notiks šīs starptautiskās finansu institūcijas gadskārtējā sanāksme, tomēr izvēlējās Rīgu. Šādas ikgadējās ERAB sanāksmes notiek pārmaiņus Londonā un kādā ārvalstī, un Rīga būs ceturtā pasaules pilsēta, kurā notiks šāds pasākums. Šogad ERAB sanāksmes dalībnieki pulcēsies Kijevā.

Ikgadējai ERAB sanāksmei, kā atzina Antonio Maria Kosta, ir divi svarīgākie uzdevumi: tikšanās, kuras laikā 60 bankas akcionāru pārstāvji izskata iepriekšējā perioda darba rezultātus, budžetu un vienojas par nākotnes uzdevumiem; ieskats, ko 60 valstu valdību un finansu struktūru pārstāvji gūst par tās valsts ekonomiku, kurā šīs sanāksmes notiek. Tādēļ jo sevišķi interesanta tikšanās vieta ERAB pārstāvjiem likusies Rīga un Latvija — bijusī PSRS sastāvdaļa, pašlaik pārejas ekonomikas valsts, kas aktīvi integrējas Baltijas reģionā un pretendē uz iestāšanos Eiropas Savienībā. Turklāt, pēc Kari Nara domām, Latvija jau vēsturiski ir bijusi Ziemeļu, Dienvidu, Austrumu un Rietumu tikšanās vieta.

Iespējams, izvēli ietekmējis ir arī fakts, ka Latvija Baltijas valstu vidū ir lielākā ERAB debitore — šīs bankas Latvijai piešķirtais finansējums ir aptuveni 200 miljoni ekiju, šeit tiek realizēti 20 lieli kredītprojekti, no tiem lielākie — lidostas rekonstrukcijas projekts un kredītlīnijas, kas atvērtas Latvijas komercbankām — “Unibankai”, Latvijas Investīciju bankai un citām.

ERAB gasdskārtējā sanāksmē, kas, kā uzskata Antonio Marija Kosta, Rīgu vismaz dažas dienas padarīs par pasaules finansu centru, piedalīsies 60 valstu finansu ministri, 100 banku un 50 — 1000 dažādu finansu institūciju pārstāvji. Kopumā šajā laikā Rīgā viesosies ap pieci tūkstoši sanāksmes dalībnieku, viņi piedalīsies gan oficiālajā bankas sanāksmē, gan vairākos ar to saistītajos biznesa pasākumos.

Sanāksmes centrālā vieta būs Kongresu nams, dažas tikšanās notiks arī Latviešu biedrības namā, Latvijas Universitātes aulā un citur.

Aptuveni pusi no sanāksmes rīkošanai vajadzīgā finansējuma — 2,5 miljoniem dolāru — piešķirs ERAB, to regulēs Latvijas valdības un bankas noslēgtā vienošanās, otru izmaksu pusi segs no Latvijas budžeta un sponsoru piešķirtajiem līdzekļiem. Jau pašlaik 250 000 latu lielu finansiālu atbalstu ir apsolījušas Somija, Zviedrija un Norvēģija, kuras bija arī aktīvas Latvijas kandidatūras atbalstītājas, izvēloties 2000. gada sanāksmes vietu. Paralēli lielajām izmaksām Latvija var cerēt arī uz ienākumiem — naudas līdzekļiem, kurus šeit iztērēs milzīgais pasākuma viesu skaits. Tomēr, kā to uzsvēra gan Latvijas finansu ministrs Roberts Zīle, gan abas ERAB amatpersonas, daudz lielāks būs valsts perspektīvais ieguvums — daudzu ārvalstu investoru interese un uzticība valstij, kurai uzticēta tik nozīmīga finansu foruma organizācija.

Dina Gailīte,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktore