Ministru prezidents Guntars Krasts Saeimas tribīnē:

Turpinājums

no 1.lpp.

Atgādināšu, ko teicu šīs valdības apstiprināšanas runā:

"Deklarācija ir apzināti tapusi tik detalizēta un konkrēta, lai valdību veidojošajiem partneriem būtu iespējams kontrolēt vienam otru un lai sabiedrība varētu kontrolēt mūs."

Te nu rodas jautājums - kur tad ir šī partnerība? Dažu punktu izsvītrošana no deklarācijas taču nenozīmē tās izpildi.

Mums ir vajadzīgi reāli rezultāti, nevis formāla atskaitīšanās!

Katru nedēļu ministri saņem no manis un arī paši izvirza sev jaunus uzdevumus. Ja sekotu deklarācijas grozītgribētāju loģikai, mums valdības darba pamatdokumentu vajadzētu pārskatīt katru nedēļu.

Taču vēlreiz uzsveru - mums ir vajadzīgi reāli rezultāti, nevis pieķeksētas atskaites!

Jāsaka gan, nevēlēšanās saprast tik elementāras lietas vedina domāt, ka dažam labam politiķim ir pilnīgi citi mērķi nekā iepriekš deklarētie.

Es vēlos noskaidrot, uz kuriem no jums var paļauties, uz kuriem - vairs ne.

Es gribu pajautāt tiem, kuri ik pa brīdim cenšas sašūpot valdības laivu vai labpatikā berzē rokas, kad citi sper šo politiski bīstamo soli - vai tiešām jūs negribat, lai valsts attīstās?! Lai beidzot varam nokārtot iepriekšējo valdību iekrātos parādus? Palielināt pensijas, minimālās algas, apkarot noziedzību, korupciju, samaksāt par zemes kompensācijas sertifikātiem, palielināt valsts aizsardzības spējas un veikt visu citu to, kas ir mūsu dienaskārtībā?

Valdība savā deklarācijā un darbībā savu nostāju ir paudusi skaidri - mēs esam par attīstību. Tās pamatā var būt vienīgi Saeimā pārstāvēto partiju vairākuma konstruktīva un principiāla rīcība - spēja pārvarēt savstarpējo neuzticību, vienoties un uzņemties politisku atbildību valsts un tautas priekšā. To es teicu pirms vairāk nekā pusgada. Un to es saku arī tagad.

Reformas valstī iegājušas stadijā, kurā nepieciešamas plašas un ražīgas diskusijas, kā arī kvalitatīvi un izsvērti lēmumi. Jo īpaši tas attiecas uz notikumiem, kuri jau vistuvākajā laikā iespaidos mūsu cilvēku dzīvi. Lielo uzņēmumu privatizācijā jābūt valdības un Saeimas saskaņotai rīcībai. Bez politiskās gribas un iespēju apvienojuma tas nav paveicams. Man personīgi gribas netrūkst, un arī iespējas es saskatu - politisko partiju atbalsts ne tikai to deleģētajiem ministriem, bet arī kabineta darbībai kopumā.

Aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ne tikai tam, lai laikā izpildītu sev uzstādītos uzdevumus, bet arī lai pieņemtie dokumenti būtu pēc iespējas kvalitatīvāki. Sociālās un ekonomiskās reformas šobrīd ir tādā stadijā, kas prasa aizvien kvalitatīvāku pieeju gan likumu izstrādē, gan praktiskajā procesa virzībā.

Valdība ir pierādījusi, ka ar nopietnu darbu iespējams panākt labus rezultātus. Ir atdzīvojušās visas tautsaimniecības nozares. Pagājušo gadu beidzām ar budžeta pārpalikumu. Šā gada pirmajos divos mēnešos ieņēmumi ļauj prognozēt, ka budžeta izpilde ir sekmīgāka nekā citus gadus. Janvārī ieņēmumi valsts pamatbudžetā bija gandrīz 60 miljoni latu. Gada pirmajam mēnesim tas ir absolūts rekordskaitlis.

Februāra 26 dienās - tā pati aina: ieņēmumi - gandrīz 53 miljoni latu. Atcerieties - gada pirmie mēneši un īpaši jau februāris tradicionāli valsts budžetam ir vistrūcīgākie, taču šogad janvāra ieņēmumi ir pat lielāki nekā pagājušā gada maijā.

Budžeta lieliskais stāvoklis ļauj vairāk nekā optimistiski raudzīties uz gaidāmo pensiju paaugstinājumu. Valdība gatavojas no 1. aprīļa palielināt minimālās pensijas līdz 30 latiem. No 1. maija tiks indeksētas pensijas tiem 600 000 pensionāriem, kuri pensionējās līdz 1996.gada 1. janvārim un nesagaidīja solīto pensiju indeksāciju 1995.gadā. Šī valdība pildīs iepriekšējo valdību solīto, bet nepaveikto. Sagaidāms, ka maijā vidējā pensija būs 52 lati.

Bet lai nu paliek! Domāju, šī nav īstā reize, kad skrupulozi uzskaitīt valsts attīstības pēdējā laika pozitīvos rezultātus. Ne tāpēc esmu jūs šovakar aicinājis. Tas, ko šovakar gribu jums lūgt, - kritizēt konstruktīvi un novērtēt godprātīgi šīs valdības padarīto.

Galu galā, kaut gan vārdi "jā" un "nē" ir īsi, to izteikšanai nepieciešama visnopietnākā apdomība. Tieši to jums šovakar arī novēlu.

Paldies par uzmanību!

Par Ministru prezidenta iesnieguma Saeimai

neizskatīšanu pēc būtības. Balsojums:

Par - 42

1. Guntis Eniņš

2. Jānis Kalviņš

3. Andris Tomašūns

4. Antons Seiksts

5. Andrejs Panteļējevs

6. Kristiāna Lībane

7. Kārlis Leiškalns

8. ķirts Valdis Kristovskis

9. Pēteris Keišs

10. Jānis Bunkšs

11. Inese Birzniece

12. Indulis Bērziņš

13. Dzintars Ābiķis

14. Janis Ābele

15. Pēteris Apinis

16. Ēriks Zunda

17. Dainis Turlais

18. Leonards Tenis

19. Atis Sausnītis

20. Valdis Nagobads

21. Ludmila Kuprijanova

22. Juris Kaksītis

23. Ernests Jurkāns

24. Ojārs Grinbergs

25. Gunta Gannusa

26. Viktors Dinēvičs

27. Ziedonis Čevers

28. Alfreds Čepānis

29. Juris Celmiņš

30. Viesturs Boka

31. Ilmārs Bišers

32. Edgars Bāns

33. Andris Ameriks

34. Leopolds Ozoliņš

35. Ervids Grinovskis

36. Jānis Rubulis

37. Andrejs Naglis

38. Pauls Putniņš

39. Kārlis Druva

40. Viesturs Gredzens

41. Anta Rugāte

42. Roberts Dilba

Pret - 42

1. Leonards Stašs

2. Vladilens Dozorcevs

3. Modris Lujāns

4. Jānis Urbanovičs

5. Jānis Jurkāns

6. Aristids Jēkabs Lambergs

7. Andrejs Krastiņš

8. Aleksandrs Kiršteins

9. Juris Dobelis

10. Māris Grīnblats

11. Jānis Straume

12. Juris Sinka

13. Aida Prēdele

14. Anna Seile

15. Pēteris Tabūns

16. Vents Balodis

17. Oskars Grīgs

18. Aleksandrs Pētersons

19. Normunds Pēterkops

20. Guntars Grīnblats

21. Andrejs Požarnovs

22. Roberts Jurdžs

23. Juris Vidiņš

24. Martijans Bekasovs

25. Oļegs Deņisovs

26. Jānis Ādamsons

27. Andris Saulītis

28. Jānis Strods

29. Ilga Kreituse

30. Aivars Guntis Kreituss

31. Viktors Kalnbērzs

32. Gundars Valdmanis

33. Jānis Mauliņš

34. Edmunds Grīnbergs

35. Uldis Veldre

36. Elmārs Zelgalvis

37. Jānis Kazāks

38. Kārlis Čerāns

39. Paulis Kļaviņš

40. Roberts Zīle

41. Aigars Jirgens

42. Māris Rudzītis

Atturas - 2

1. Indulis Emsis

2. Māris Vītols

Nebalso - 1

1. Raitis Apalups