Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. Administratīvā teritorija

Administratīvā teritorija ir Latvijas teritoriālā iedalījuma vienība, kurā pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi.

2. pants. Apdzīvotā vieta

Apdzīvotā vieta ir teritorija, kurā dzīvo cilvēki, ir izveidoti materiālie priekšnoteikumi tās apdzīvošanai un kurai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirts attiecīgais apdzīvotās vietas statuss.

3. pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas un administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvotās vietas statusa noteikšanas, apdzīvoto vietu uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos.

(2) Iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm — Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai — regulē atsevišķs likums.

II nodaļa
Administratīvās teritorijas un teritoriālā iedalījuma vienības

4. pants. Administratīvās teritorijas

(1) Latvijas Republiku iedala šādās administratīvajās teritorijās:

1) valstspilsētu pašvaldību teritorijās;

2) novadu pašvaldību (turpmāk — novadi) teritorijās.

(2) Administratīvās teritorijas un to administratīvos centrus nosaka Saeima šā likuma pielikumā.

5. pants. Novada teritoriālais iedalījums

(1) Novada teritoriju iedala šādās vienībās:

1) pilsētās;

2) pagastos.

(2) Novadu teritoriālā iedalījuma vienības nosaka Saeima šā likuma pielikumā.

(3) Novada dome var pašvaldības nolikumā noteikt novada teritoriālo dalījumu, kas sastāv no vairākiem pagastiem vai no pagastiem un pilsētas, apzīmējot šādu teritoriālo iedalījumu ar attiecīgu vietvārdu un vārdu "apvienība".

6. pants. Administratīvo teritoriju un novada teritoriālā iedalījuma vienību robežas

(1) Administratīvās teritorijas robežu nosaka Ministru kabinets, nodrošinot administratīvās teritorijas ģeogrāfisko vienotību.

(2) Administratīvās teritorijas robežu Ministru kabinets var grozīt, ja robežas grozīšanas rezultātā administratīvā teritorija vai novada teritoriālā iedalījuma vienība saglabā savu statusu un novada teritoriālā iedalījuma vienība netiek pievienota citai administratīvajai teritorijai.

(3) Novada teritoriālā iedalījuma vienību robežas nosaka novada dome, ciktāl netiek grozīta novada robeža un netiek būtiski mainīta teritoriālā iedalījuma vienības platība.

(4) Administratīvās teritorijas un novada teritoriālā iedalījuma vienību robežu noteikšanas, grozīšanas un aktualizēšanas, kā arī administratīvā centra statusa maiņas kārtību un nosacījumus nosaka Ministru kabinets.

(5) Apvienojot vai sadalot administratīvo teritoriju, kā arī grozot tās robežu, izvērtē valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību domju lēmumus.

(6) Ministru kabinets nosaka nosacījumus un kārtību, kādā notiek pašvaldības institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārdale administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas gadījumā.

III nodaļa
Apdzīvotās vietas

7. pants. Apdzīvoto vietu veidi

Latvijas Republikā ir šādas apdzīvotās vietas:

1) pilsētas;

2) ciemi;

3) mazciemi;

4) viensētas.

8. pants. Pilsētas

(1) Rīga ir Latvijas Republikas galvaspilsēta.

(2) Latvijas Republikas pilsētas iedala valstspilsētās un novadu pilsētās.

(3) Valstspilsētas ir Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.

(4) Novadu pilsētas ir noteiktas šā likuma pielikumā.

9. pants. Ciemi

(1) Ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā ir noteikta ciema robeža un pamatota ciema izveides nepieciešamība.

(2) Ciema statusu var piešķirt tādai novada teritorijas daļai, kurā ir vai tiek plānota koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra.

(3) Ciema statusa piešķiršanas, pilsētas statusa piešķiršanas ciemam, kā arī ciema robežas noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Ja ciemā ir vairāk nekā 5000 pastāvīgo iedzīvotāju, tad attiecīgās pašvaldības dome saskaņā ar šā panta trešo daļu iesniedz Ministru kabinetam ierosinājumu par pilsētas statusa noteikšanu attiecīgajam ciemam.

10. pants. Mazciemi un viensētas

(1) Mazciems ir vēsturiski izveidojusies apdzīvota vieta ar dominējošu izklaidu vai dominējošu koncentrētu apbūvi, kurai novada teritorijas plānojumā nav noteiktas robežas un kuras nosaukums ir iekļauts Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Vietvārdu datubāzē. Novada dome vai pašvaldības kompetentā institūcija nosaka mazciemā ietilpstošās adreses.

(2) Viensēta ir savrupa viena dzīvojamā ēka vai savrupas vairākas dzīvojamās ēkas, kā arī ar šo ēku vai ēkām funkcionāli saistītās saimniecības ēkas teritorijā, kur zemi primāri izmanto lauksaimniecības vai mežsaimniecības vajadzībām. Viensētas statusu piešķir pašvaldības dome, piešķirot viensētai nosaukumu.

IV nodaļa
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu nosaukumi

11. pants. Administratīvo teritoriju, to teritoriālo vienību un apdzīvoto vietu nosaukumi

(1) Nosaukumus pilsētām, novadiem un pagastiem piešķir, kā arī pilsētas, novadus un pagastus pārdēvē ar likumu, izvērtējot Ministru kabineta atzinumu un ieinteresētās pašvaldības domes lēmumu.

(2) Nosaukumus ciemiem un mazciemiem piešķir un minētās apdzīvotās vietas pārdēvē attiecīgā novada dome.

(3) Pašvaldības dome piešķir, maina vai likvidē nosaukumus ielām un laukumiem pilsētās un ciemos, nosaukumus vai numurus viensētām, apbūvei paredzētajām zemes vienībām un ēkām, kā arī numurus telpu grupām. Valsts zemes dienests likvidē telpu grupas adresi un par to paziņo pašvaldībai, ja telpu grupu dzēš Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Nosaukumu vai numuru piešķiršanu, maiņu un likvidēšanu ēkām, apbūvei paredzētajām zemes vienībām un telpu grupām pašvaldības dome var nodot kādai no šīs pašvaldības institūcijām.

(4) Lēmumu par nosaukuma vai numura piešķiršanu, maiņu vai likvidēšanu attiecīgā pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta Valsts zemes dienestam.

12. pants. Nosaukumu piešķiršanas nosacījumi

(1) Nosaukumus administratīvajām teritorijām un to teritoriālā iedalījuma vienībām, kā arī ielām, laukumiem, viensētām un apbūvei paredzētajām zemes vienībām piešķir, maina vai apstiprina, ievērojot Valsts valodas likuma noteikumus par vietu nosaukumu veidošanu un lietošanu, kā arī ģeogrāfiskos, vēsturiskos, sadzīves un citus apstākļus.

(2) Pārdēvējot apdzīvotās vietas, kurās ir pasta pakalpojumu sniegšanas vieta, dzelzceļa stacija, autoosta, lidlauks vai osta, pašvaldības dome, kura pieņēmusi lēmumu par pārdēvēšanu, piecu darbdienu laikā pēc lēmuma parakstīšanas par to informē attiecīgās nozares ministriju.

V nodaļa
Administratīvo teritoriju, to teritoriālā iedalījuma vienību un apdzīvoto vietu reģistrācija

13. pants. Administratīvo teritoriju, to teritoriālā iedalījuma vienību un apdzīvoto vietu uzskaite

(1) Administratīvās teritorijas, to teritoriālā iedalījuma vienības, ciemus un to robežas, kā arī mazciemus reģistrē Valsts zemes dienests Valsts adrešu reģistra (turpmāk — adrešu reģistrs) informācijas sistēmā, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem vai attiecīgās pašvaldības domes lēmumu.

(2) Ielas, laukumus, ēkas, viensētas, apbūvei paredzētās zemes vienības un telpu grupas adrešu reģistrā reģistrē Valsts zemes dienests, pamatojoties uz pašvaldības kompetentās institūcijas sniegto informāciju.

(3) Ministru kabinets nosaka:

1) adresācijas sistēmas pamatprincipus, adrešu piešķiršanas un adrešu reģistra uzturēšanas kārtību, kā arī informācijas reģistrācijas un aprites kārtību;

2) adrešu reģistra datu pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī bez maksas un par maksu izsniedzamo datu apjomu un veidu;

3) personas, kuras maksā Valsts zemes dienestam par adrešu reģistra datu sagatavošanu un izsniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā;

4) kārtību, kādā veicama samaksa par adrešu reģistra datu izsniegšanu.

(4) Adresi piešķir, maina, precizē vai likvidē saskaņā ar likumu vai pašvaldības lēmumu. Pašvaldības lēmumu var izdot arī vispārīgā administratīvā akta veidā.

14. pants. Administratīvie reģioni

Valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai tiek izveidoti Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvie reģioni, kuru statusu un darbības nosacījumus regulē atsevišķs likums.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2009, 3. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 23., 149. nr.; 2011, 112., 202. nr.; 2015, 64. nr.).

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos republikas pilsētu un novadu pašvaldības turpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldības domes pirmajai sēdei, kura tiek sasaukta šajā likumā noteiktajā kārtībā 2021. gada 1. jūlijā. Līdz 2021. gada 30. jūnijam pašvaldību darbībā ir piemērojami Ministru kabineta 2013. gada 19. marta noteikumi Nr. 154 "Noteikumi par republikas pilsētu un novadu administratīvo teritoriju robežu aprakstu apstiprināšanu".

3. Centrālā vēlēšanu komisija 2021. gada pašvaldību vēlēšanas izsludina šajā likumā noteiktajās administratīvajās teritorijās.

4. Lai 2021. gada pašvaldību vēlēšanas nodrošinātu tajos novados, kurus skar administratīvo teritoriju apvienošana, līdz 2020. gada 1. decembrim pašvaldību domes sasauc visu apvienojamo pašvaldību deputātu kopsapulci, kas ievēlē novada vēlēšanu komisiju. Deputātu kopsapulci ierosina sasaukt un vada tās pašvaldības domes priekšsēdētājs, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem. Ievēlot novada vēlēšanu komisiju, katras pašvaldības domes deputātu balsu skaits ir proporcionāls konkrētās pašvaldības iedzīvotāju kopskaitam. Šajā gadījumā:

1) novada vēlēšanu komisiju izveido un tā darbojas saskaņā ar likumu, kas reglamentē pašvaldību vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju darbu, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu;

2) komisijas pirmo sēdi sasauc tās pašvaldības domes priekšsēdētājs, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem, vai viņa norīkota persona;

3) novada vēlēšanu komisijas darbu no saviem budžeta līdzekļiem finansē visas pašvaldību domes proporcionāli attiecīgās pašvaldības teritorijas iedzīvotāju skaitam atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem;

4) vēlēšanu komisijas adrese ir tās pašvaldības vēlēšanu komisijas adrese, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem.

5. Ja deputātu kopsapulce līdz 2020. gada 1. decembrim novada vēlēšanu komisiju šajā likumā noteiktajā kārtībā neizveido, to saskaņā ar likumu "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" ieceļ Centrālā vēlēšanu komisija.

6. Ar 2021. gada pašvaldību vēlēšanās jaunievēlētās pašvaldības domes pirmo sēdi izbeidzas visu bijušo pašvaldību domju pilnvaras. Novada pašvaldība ir attiecīgajā novadā iekļauto pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja. Par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darba nepārtrauktības nodrošināšanu līdz dienai, kad 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldību domes lemj par izpilddirektora iecelšanu amatā, ir atbildīgs tās pašvaldības izpilddirektors, kurā līdz vēlēšanām bija lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem 2021. gada 1. janvārī.

7. Ministru kabinets nosaka nosacījumus un kārtību, kādā administratīvi teritoriālās reformas ietvaros līdz 2021. gada 1. jūlijam pašvaldībām piešķir valsts mērķdotāciju kopīga jaunveidojamā novada administratīvās struktūras projekta izstrādei.

8. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija līdz 2020. gada 30. septembrim izstrādā pašvaldībām metodiku jaunveidojamo novadu darbības uzsākšanai.

9. Ministru kabinets nosaka nosacījumus un kārtību, kādā administratīvi teritoriālās reformas ietvaros līdz 2021. gada 1. decembrim no valsts budžetā piešķirtajiem finanšu līdzekļiem pašvaldībām līdzfinansē jaunveidojamā novada teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādi. Līdzfinansējumu piešķir arī kopīgu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunveidojamā Augšdaugavas novadā; Liepājas valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunveidojamā Dienvidkurzemes novadā; Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunveidojamā Rēzeknes novadā; Ventspils valstspilsētas pašvaldībai un Ventspils novada pašvaldībai; Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunveidojamā Jelgavas novadā. Minēto projektu izstrādi līdz 2021. gada 30. jūnijam vada tā pašvaldība, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem.

10. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā līdz 2021. gada 1. decembrim pašvaldībai, kura izveidota, pašvaldībām apvienojoties, no valsts budžetā piešķirtajiem finanšu līdzekļiem tiek piešķirta vienreizēja dotācija administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas rezultātā radušos administratīvo izdevumu līdzfinansēšanai.

11. Ministru kabinets:

1) līdz 2020. gada 31. oktobrim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos, nodrošinot atbilstību šajā likumā noteiktajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam;

2) līdz 2020. gada 31. decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu, kas paredz vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķir šīm vietējām kopienām kompetenci vietējas nozīmes jautājumu kārtošanai;

3) divu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās izdod šā likuma 6. panta sestajā daļā un šo pārejas noteikumu 7. un 9. punktā minētos noteikumus;

4) līdz 2021. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 6. panta pirmajā un ceturtajā daļā, 13. panta trešās daļas 1., 2. un 3. punktā un šo pārejas noteikumu 10. punktā minētos noteikumus;

5) līdz 2021. gada 30. jūnijam izdara grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 787 "Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādis un samaksas kārtība";

6) līdz 2023. gada 30. septembrim sagatavo un iesniedz Saeimai izvērtējumu par valstspilsētu robežu grozīšanu vai to apvienošanu ar blakus esošu administratīvo teritoriju.

12. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 1. jūlijam ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2012. gada 27. marta noteikumi Nr. 216 "Administratīvo teritoriju un to teritoriālā iedalījuma vienību robežu noteikšanas, kā arī aprakstu sagatavošanas un aktualizēšanas kārtība";

2) Ministru kabineta 2015. gada 8. decembra noteikumi Nr. 698 "Adresācijas noteikumi".

13. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma 3. panta otrajā daļā noteiktā likuma pieņemšanas apstiprina latviešu vēsturisko zemju un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas ilgtspējīgas attīstības plānu.

14. No 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim:

1) Siguldas novada pašvaldība un Ropažu novada pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārdali attiecībā uz Ropažu novada Vangažu pilsētu;

2) Preiļu novada pašvaldība un Krāslavas novada pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārdali attiecībā uz Krāslavas novada Grāveru pagastu, Šķeltovas pagastu un Kastuļinas pagastu;

3) Limbažu novada pašvaldība un Saulkrastu novada pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārdali attiecībā uz Saulkrastu novada Skultes pagastu.

15. No 2021. gada 1. jūlija adrešu reģistrā reģistrētie ciemi, kuriem teritorijas plānojumā nav noteiktas ciema robežas, uzskatāmi par mazciemiem, un Valsts zemes dienests veic attiecīgas izmaiņas adrešu reģistrā.

16. Pēc šā likuma stāšanās spēkā novada pilsētām, kurās ir mazāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, saglabājas pilsētas statuss. Novada pilsētas statusu uz ciema statusu var mainīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

17. 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā novada dome izvērtē novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un pieņem jaunus novada saistošos noteikumus. Līdz novada saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. jūnijam ir spēkā novadu veidojošo bijušo pašvaldību saistošie noteikumi, izņemot saistošos noteikumus par teritorijas plānojumu, kurus izstrādā līdz 2025. gada 31. decembrim.

18. Pēc 2021. gada 1. jūlija jaunizveidotās pašvaldības apvieno pašvaldību saimnieciskā gada budžetus un ne vēlāk kā mēneša laikā tos apstiprina.

19. Pēc 2021. gada 1. jūlija jaunizveidotajai pašvaldībai līdzekļi no valsts budžeta (dotācijas un mērķdotācijas gadskārtējā valsts budžeta likuma ietvaros), dotācijas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda un iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskaitījumi un citi maksājumi, ko veic Valsts kase, tiek pārskaitīti kā summa no apvienojamām pašvaldībām apstiprinātajiem līdzekļiem.

20. Pašvaldība, kuru administratīvi teritoriālās reformas ietvaros apvieno, var uzņemties aizņēmumu, galvojumu un citas ilgtermiņa saistības, iznomāt savu nekustamo īpašumu, kā arī atsavināt savu kustamo un nekustamo mantu, kuras pārdošanas vērtība pārsniedz 50 000 euro vai 0,1 procentu no pašvaldības pamatlīdzekļu vērtības, tikai pēc tam, kad saņemts pozitīvs apvienojamo pašvaldību finanšu komisijas (turpmāk — finanšu komisija) lēmums. Finanšu komisiju veido visu apvienojamo pašvaldību domju priekšsēdētāji, un to vada un tās darbu organizē tās pašvaldības domes priekšsēdētājs, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem. Finanšu komisijas sēdi sasauc mēneša laikā pēc tam, kad izskatīšanai finanšu komisijā iesniegts attiecīgs pašvaldības lēmums. Finanšu komisijas lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojušie pārstāv vismaz pusi no attiecīgo pašvaldību iedzīvotāju kopskaita atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem.

21. Valsts zemes dienests izmaiņas adrešu reģistrā atbilstoši šā likuma pielikumam veic līdz 2021. gada 16. jūlijam.

22. Līdz 2021. gada 31. decembrim iestādes to uzturētajās informācijas sistēmās veic izmaiņas, kas saistītas ar šā likuma stāšanos spēkā.

23. Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. janvārim izstrādā likumprojektu par administratīvo reģionu izveidi Vidzemē, Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Rīgas reģionā valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai.

24. Vienlaikus ar likuma par administratīvo reģionu izveidi spēkā stāšanos šā likuma 14. pants zaudē spēku.

25. Lai nodrošinātu administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanu, pēc 2021. gada 1. jūlija Daugavpils valstspilsētas pašvaldība ar Augšdaugavas novada pašvaldību, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība ar Jelgavas novada pašvaldību, Liepājas valstspilsētas pašvaldība ar Dienvidkurzemes novada pašvaldību, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība ar Rēzeknes novada pašvaldību un Ventspils valstspilsētas pašvaldība ar Ventspils novada pašvaldību sadarbojas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādē un izveido kopīgas sadarbības institūcijas šādās jomās: civilā aizsardzība, izglītība un atkritumu apsaimniekošana.

26. Šā likuma pielikuma 8.11. punkts (par Kokneses pilsētas statusu) un 13.9. punkts (par Iecavas pilsētas statusu) stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Ādažiem, Ķekavai un Mārupei pilsētas statuss tiek piešķirts no 2022. gada 1. jūlija.

27. Aglonas, Limbažu un Inčukalna novada pašvaldībām ir pienākums līdz 2020. gada 1. oktobrim iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai visu informāciju, kas nepieciešama institūciju, finanšu resursu, mantas, kā arī tiesību un saistību pārdales apjomu apzināšanai, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu attiecīgajās administratīvajās teritorijās.

28. Ropažu novada pašvaldība līdz 2023. gada 31. decembrim apstiprina Garkalnes pagasta sadalīšanas plānu un nosūta to Ādažu novada pašvaldībai. Pēc minētā plāna izvērtēšanas iesaistītās pašvaldības lemj par novadu teritoriju robežu grozīšanu.

29. Ministru kabinets reizi četros gados, sākot ar 2022. gadu, līdz 1. maijam iesniedz Saeimai ziņojumu par izmaiņām pašvaldību un administratīvo reģionu sociālekonomiskajā situācijā. Ziņojumā ietverams arī administratīvi teritoriālās reformas rezultātā radušos ieguvumu un zaudējumu vērtējums.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 10. jūnijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 22. jūnijā

Administratīvo teritoriju un
apdzīvoto vietu likuma pielikums

Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības