Preses konferencē

Pēc 1998. gada 26. februāra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

R.Dilba (LZS, KDS frakcija):

Šodien no lielā darba plāna, kas bija paredzēts, paspējām izskatīt lielāko daļu. Sākotnēji domājām, ka tas neizdosies, tomēr nobeiguma fāzē bija aktīvs darbs un tā rezultātā, kā jūs jau dzirdējāt, daudzi likumi tika pieņemti vai arī izskatīti pirmajā vai otrajā lasījumā.

Šādā ziņā viens no likumiem, kas izraisīja plašas debates un par kuru arī Zemnieku savienībai ir savs vērtējums, ir likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”. Ir iesniegti priekšlikumi par privatizācijas procesa gaitas organizēšanu Ministru kabineta pastiprinošā veidā, un Zemnieku savienība, protams, sagatavojusi savus priekšlikumus. Mēs atbalstām, ka šis likums noteikti jāmaina, jo līdzšinējā situācija izveidojusies tāda, ka dabisko monopolu objektu privatizācija reizēm ir neskaidra, un tas rada domstarpības starp Privatizācijas aģentūras valdi un padomi, tāpēc mēs aktīvi iesaistījāmies, sagatavojot priekšlikumus otrajam lasījumam, kur mūsu koncepcija ir savādāka. Mēs uzskatām, ka jāpastiprina padomes atbildība un līdzdarbība privatizācijas procesā, un nenoliedzami, ka arī Ministru kabinetam jāsaka savs vārds.

Izskatījām vēl vairākus likumus, kas ir ļoti specifiski, bet, nekavējot laiku, tiem nepieskaršos. Vienīgais, pret kuru nobalsoja arī Zemnieku savienība un Kristīgo demokrātu savienība, bija sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likuma projekts. Kaut gan par to bija dažādi semināri un skaidrojumi, par pakalpojumu regulēšanas variantiem tika apgūta arī starptautiska pieredze citās valstīs, tomēr sagatavotajā likumprojektā, kad viena iestāde regulē ļoti dažādus sabiedriskos pakalpojumus — gan pasta, gan dzelzceļa un vēl veselu rindu, mūsu uztverē tas nav normāli. Droši vien tas arī neregulētu šo pakalpojumu atbilstību kopējiem valsts attīstības procesiem, un šis dabīgais monopols, kas pašreiz izteikts, varētu turpināties, un šī regulējošā loma netiks izpildīta. Tādā veidā tomēr šo likumprojektu noraidīja, bet noteikti jāizstrādā jauns projekts, lai sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas kārtība būtu noteikta ar likumu, jo tas skar visus cilvēkus, kas šos pakalpojumus izmanto. Šāds likums noteikti jāpieņem, bet katra pakalpojuma veidam acīmredzot jābūt saviem regulatoriem, kas izvērtē gan to tarifus, gan kvalitāti.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”):

Kā jau jūs dzirdējāt, šodien lielākās un nozīmīgākās diskusijas saistījās ar Ārstniecības likumu un, kā vienmēr, mediķu vidū nav vienprātības.

Tāpat vienprātības nav arī to vidū, kas šo likumu aizstāv vai interesējas par mediķu viedokli. Šodien mēs aizvadījām laiku interesantās un diezgan asās diskusijās, kā rezultātā tika sasniegti vairāki ievērojami kompromisi.

Kā visbūtiskāko gribētu akcentēt to, ka sākumā paredzētā obligātā ārstniecības iestāžu sertifikācija patiesībā tika saglabāta, taču ar ļoti nozīmīgu V.Nagobada kunga labojumu, kas nosaka, ka Ministru kabinetam šie sertifikācijas noteikumi jāizstrādā līdz šā gada jūlijam, bet pēc tam obligātā ārstniecības iestāžu sertifikācija ilgs līdz šā gadu tūkstoša beigām. Tātad — ārstniecības iestāžu sertifikācija būs obligāta, jo mēs nevaram pāriet uz pilnīgu visatļautību, īpaši tādās specialitātēs kā ātrā palīdzība, neatliekamā palīdzība, uzņemšanas nodaļas, operāciju bloks, anestezioloģija, arī reanimācijas nodaļas. Mums jāsakārto daudzas lietas, jo prasa Pasaules veselības organizācija, piemēram, intehospitālo infekciju, kas mums ir pārlieku liela un nav tik vienkārši regulējama. Nevar prasīt, lai šīs lietas tiktu sakārtotas jau no rītdienas, kā tas bija paredzēts iepriekšējā likuma versijā . Mēs to darīsim pakāpeniski, un tiksim līdz kaut kādiem konkrētiem rādītājiem. Domāju, ka šie konkrētie rādītāji mums pilnībā būs skaidri Ministru kabineta noteikumos, kas līdz jūlijam tiks izstrādāti.

Otra lieta, kas izraisīja ļoti būtiskas diskusijas, ir ārstniecības personu sertifikācija. Arī šajā jautājumā domas dalījās. Līdz šim Ārstniecības likumā bija rakstīts, ka to veic vai nu ārstu biedrības vai Ministru kabineta pilnvarota institūcija, bet tagad tas tika precizēts J.Kalviņa kunga redakcijā, un no likuma pieņemšanas brīža šādas institūcijas būs trīs — Latvijas Ārstniecības personu asociāciju savienība, Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Medicīnas māsu asociācija. Tas bez šaubām veicinās to, ka vismaz pirmās divas organizācijas savstarpēji konkurēs, un mēs ļoti ceram, ka nebūs nepamatoti augstas sertifikācijas cenas, kā tas dažbrīd bija līdz šim.

Es ļoti priecājos arī par to, ka tika pieņemti vairāki ļoti veiksmīgi priekšlikumi, kurus izstrādāja Labklājības ministrija.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija):

Laikam viens no patīkamākajiem notikumiem ir tas, ka diemžēl Latvijai neiznāks piedalīties mazā, bet, iespējams, uzvaru nesošā kariņā. Pagājušā plenārsēde beidzās ar to, ka Latvijas Republikas Saeima nobalsoja par sava veida kara pieteikumu Irākai, bet patīkami ir tas, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs tomēr atradis kompromisu, un atrisinājies šis jautājums. Tāpēc ne Latvijas viens kuģis, ne arī viena lidmašīna, nemaz nerunājot par cienījamajiem ārstiem un Latvijas puišiem, nebūs jāsūta uz Irāku un Persijas jūras līci.

Tāpat šodien jāgaida prezidenta kunga iniciatīva — vai viņš būs izsludinājis likumu, vai nebūs. Dotajā brīdī tas pagaidām atkal ir prezidenta kunga lielais noslēpums. Iespējams, ka nākamajā Saeimas sēdē, ja prezidenta kungs nebūs izsludinājis vēlēšanu likumu, atkal būs karstas diskusijas par to, ko tālāk darīt ar šo “karsto kartupeli”, kurā vairākuma pārstāvji ļoti cenšas ielikt nedemokrātiskas normas un pret kurām uzstājās Tautas saskaņas partija kopā ar pārējiem — gan opozīcijas, gan atsevišķiem vairākuma pārstāvjiem.

Protams, šodien karstas debates bija arī par “Saimnieka” un “Tēvzemei un Brīvībai” iniciatīvu par privatizācijas objektu nodošanas noņemšanu no Privatizācijas aģentūras un atdošanu Ministru kabineta izskatīšanai. Vakar Opozīcijas koordinācijas padome tikās ar J.Nagļa kungu, kur šis jautājums tika nopietni diskutēts, un mēs nonācām pie secinājuma, ka tā ir nedemokrātiska norma, jo Ministru kabinetā nepiedalās ne frakcija “Latvijai”, ne Tautas saskaņas partija, un līdz ar to zudīs reālais kontroles mehānisms, kas tomēr saglabājās Privatizācijas aģentūrā, kurā ir visu frakciju pārstāvniecība, tajā skaitā arī opozīcija. Bet, tā kā tuvojas vēlēšanas, lielajām partijām gribas uzsist pa plecu, lai rastu jaunus sponsorus lielajos valsts uzņēmumos, kas ir patīkami, lai varētu veikt veselīgu un kvalitatīvu reklāmas kampaņu. Šodien, izdarot pietiekami spēcīgu spiedienu, vairākuma frakciju pārstāvji, vēlreiz atkārtoju — “Tēvzemei un Brīvībai” un “Saimnieks”, kā arī šajā gadījumā kustība “Latvijai” —, panāca sev vēlamo rezultātu, un šis likumprojekts tika nodots tālākai izskatīšanai. Bet priekšā vēl ir otrais un trešais lasījums, kura laikā opozīcija nopietni mēģinās pārvarēt destruktīvo gaisotni, kas tiek veidota ap lielajiem uzņēmumiem. Tādēļ es uzskatu, ka šodien bija pietiekami radošs darbs, pietiekami daudz likumprojektu tiks izskatīti, un ceru, ka nākamajā sēdē no prezidenta kunga mēs sagaidīsim radošu iniciatīvu, lai kārtējo reizi varētu diskutēt par vēlēšanām un par demokrātijas principiem Latvijas valstī. Gaidīsim nākamos notikumus!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”):

Frakcija “Latvijai” šodien sveica deputātu Odiseju Kostandu 35 gadu jubilejā. Mēs viņam novēlam cīņas sparu un veiksmi darbā, kas veltīts labākai Latvijai! Varbūt zīmīgi, ka tieši šajā dienā Saeima atbalstīja deputāta O.Kostandas priekšlikumu, kas bija vērsts uz to, lai militārpersonām izdienas pensijas noteiktu aptuveni pēc tās pašas shēmas, kādas tās ir policistiem.

Ir skaidrs, ka šī norma personām, kas dienē dažādās armijas struktūrās, arī zemessardzē, var būt ļoti būtiska. Šobrīd šī norma otrajā lasījumā ir atbalstīta, un gribas cerēt, ka valdošais vairākums neizjauks tās stāšanos spēkā arī pēc trešā lasījuma.

Vēl gribu bilst dažus vārdus par Tautas kustības “Latvijai” nostādni attiecībā uz likumu par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju, ko mēs vairākkārt esam jau pauduši — iesniedzot konkrētus priekšlikumus, noteikt, ka tikai uz īpaša Saeimas pieņemta likuma pamata privatizējami uzņēmumi “Latvenergo”, “Latvijas kuģniecība”, arī “Latvijas dzelzceļš” un, mūsuprāt, “Latvijas gāze” un “Ventspils nafta”. Šādus priekšlikumus esam iesnieguši likumā par privatizāciju, un tos mēs arī atkārtosim tagad uz otro lasījumu pēc tam, kad šis likumprojekts ir atvērts un nobalsots par to, ka šo uzņēmumu privatizācijas noteikumi jāapstiprina Ministru kabinetam. Tāpat mums ir viennozīmīga nostāja par to, ka ir tādi valsts īpašuma objekti, kas nedrīkst tikt pakļauti privatizācijai — Daugavas hidroelektrostacijas kaskāde un pazemes gāzes krātuves. Šie jautājumi būs šajā likumprojektā jāizstrādā uz tālākiem lasījumiem, un mēs atbalstījām pašreiz iesniegto redakciju ar tādu apsvērumu, lai to būtu iespējams izdarīt, bet skaidrs, ka tādā redakcijā, kādā tā ir šobrīd, tas tiešām nebūtu optimāli.

Vēl gribu piebilst ka Saeima šodien nodeva Pieprasījumu komisijai deputātu pieprasījumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram izpildīt Korupcijas novēršanas likumu un iesniegt Saeimā pārskatu par to, kādā veidā valsts amatpersonas pilda Korupcijas novēršanas likuma noteikumus. Šādi pārskati līdz šim nav tikuši iesniegti, vismaz līdz deputātiem tie nav nonākuši. Gribu vērst jūsu uzmanību arī uz septiņpadsmit deputātu nosūtīto vēstuli Valsts kontrolei un ķenerālprokuratūrai sakarā ar 233 uzņēmumu privatizācijas nelikumībām, kas pieļautas, privatizējot šos uzņēmumus saskaņā ar metodi “noma ar izpirkumu”. Ir bijis attiecīgs Valsts kontroles slēdziens un vēstule Saeimas Prezidijam ar visu šo uzņēmumu sarakstu, tomēr mūsu lūgums ir veikt analīzi par to, kāpēc šādi likuma pārkāpumi katrā konkrētajā gadījumā pieļauti, kādi tie ir un kuras valsts amatpersonas par to ir atbildīgas. Mēs nedrīkstam pieļaut šādus signālus par notikušajām privatizācijas nelikumībām, kurās valsts zaudējusi apmēram miljardu latu, kas ir vienāds ar trīs gadu pensiju budžetu. Ja valstij pazudusi tāda nauda, mēs nevaram klusēt, un mums šis jautājums jāpaceļ. Būtu pareizi, ja Valsts kontrole un ķenerālprokuratūra dotu savu detalizētu slēdzienu šajā jautājumā. Tāpēc arī bija šāda vēstule. Varu vēl minēt, ka šeit pamatā ir 1993.gadā bijušās V.Birkava valdības vaina, kas nepieņēma virkni likumu, kas noteiktu kārtību, kādā veidā organizējamas izsoles un nosakāma uzņēmumu cena. Netika izstrādāti attiecīgi Ministru kabineta noteikumi, un tas ir pirmais punkts, kas pārkāpts. Otrs ir konkrēti likumu pārkāpumi, kas tika pieļauti. Es ļoti ceru, ka šāda analīze tiks veikta un mēs kaut nedaudz spēsim pavirzīties uz priekšu, lai atrastu personas, kas vainīgas tajā, ka mūsu valstī privatizācijas procesā ir izlaupīts milzīgs daudzums līdzekļu.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Jā, šodienas sēde bija veltīta ārstu problēmām, un arī pa radio šajā pārraidē piedalās ārstu vairākums. Daudz kam no tā, ko teica P.Apiņa kungs, varētu piekrist, bet prasības ārstniecības iestādēm, kas bija noteiktas likumā un nosauktas par obligātām, tomēr neizturēja kontroles datus un pārbaudi, un Labklājības ministrija strādāja, lai izvērtētu, vai iespējams šādas obligātas prasības uzstādīt — piemēram, noteikumi, kas reglamentēs katrai nodaļai nepieciešamo ierīču skaitu. Iedomājieties — uzņemšanas nodaļa, nosaka, ka jābūt gultai, skapim, krēslam, termometram, šļircēm, to visu un pārējo aparatūru var ierakstīt noteikumos, bet katram noteikumu punktam nepieciešama arī atbilstīga novērtēšana, jo gultu novērtēs viena inspekcija, defiguratoru — cita, elektrokardiogrāfu — vēl cita. Tā mēs nonākam absurdā, jo reglamentētā sfēra nosaka augstas prasības šīm izvērtēšanas institūcijām, un pēc ilgām konsultācijām frakcijā, starppartiju un ministra un Ministru kabineta vienošanās bija panākta noruna, ka tomēr noteiks neobligāto sfēru. Bet, pateicoties dažu cilvēku ieinteresētībai, balsojums bija par to, ka šī sfēra paliek obligāta un ka līdz 1.jūlijam Labklājības ministrijai jāturpina darbība, lai izstrādātu šos obligātos noteikumus. Uz ko tie varētu būt vērsti? Ja mēs uzstādām augstas prasības, tad lielākajai daļai lauku ārstniecības iestāžu būs jāpārtrauc darbība. Vai mēs to gribam panākt tuvākā pusgada laikā? Domāju, ka nē, jo ne tikai Rīgā var ārstēties — arī jebkurā Latvijas vietā, ja tur ir atbilstoši noteikumi. Bet, strauji izpildot šīs prasības, iegūst tikai tās institūcijas, kas sertificēs un pārbaudīs. Atbrauks inspektors, saskaitīs naktspodus, un, ja viena pietrūkst, tad iestādi slēgs. Tieši tāpēc mūsu frakcija un arī ministrija bija pret obligāto sfēru. Šī jautājuma sakarā bija sarīkota konference, kur piedalījās Vispasaules hospitāļu ģenerālsekretārs Pikeringa kungs, kurš arī pamatoja, ka lielākajā daļā pasaules valstu šī sfēra nav obligāta, un savstarpējā vienošanās un sadarbībā starp hospitāļiem un ārstniecības iestādēm top prasības, kas nav obligātas. Jo — ja nav obligātas, tad iestāde nav jāslēdz. Tas ir atkarīgs no līguma jautājumiem, kas pašlaik deleģēti reģionālajām kasēm, kuras izvērtē, vai slēgt ar ārstniecības iestādi līgumu, vai neslēgt. Tagad tas ir atļauts, un arī pašvaldībām ir atļauts turpināt uzturēt ārstniecības iestādi, kurai ir neatbilstošas normas.

Par sanitāri epidemioloģisko situāciju atbild citi dienesti, kas kontrolē šo intehospitālo un pārējās infekcijas. Par darba drošību atbild darba inspekcija, par ugunsdrošību — uguns inspekcija un par elektrību — elektrotīkla inspekcija un pārējie dienesti. Tā kā tas ir lieks starpposms, lai ievāktu no tā jau nabadzīgā medicīnas budžeta naudu šīs inspekcijas veidošanai.

Vēl viens likumprojekts, ko šodien izskatīja, bija militārpersonu likums. Kā jau minēja pārstāvis no frakcijas “Latvijai”, te tika iebalsoti priekšlikumi, kas nedaudz nesaskan ar vispārējo pensiju nostādni. Priekšlikumi bija sekojoši — jebkura persona, kas iestājusies dienestā, neatkarīgi no tā, cik viņa šajā dienestā nostrādājusi, var ieskaitīt militārā dienesta stāžā 80% no iepriekšējā stāža. Komisijas variants noteica, ka likuma spēkā stāšanās dienā, ja persona strādājusi trīs gadus, tad tas slieksnis bija 3 gadi. Pēc likuma pieņemšanas — 10 gadi. Tātad pašlaik jebkuram iespējams iestāties militārdienestā, ja ir iepriekšējs stāžs par jebkuru profesiju, un saņemt izdienas pensiju jebkurā vecumā, ja kopā šis stāžs ir 20 gadi. Tā kā šis ir priekšlikums, kas būtu jāskatās uz trešo lasījumu — vai tas ir izdevīgs visiem? Es domāju, ka visiem nav.

Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atbalstīja arī likumprojektu par privatizācijas jautājumiem — par atklātību un caurspīdīgumu šajā procesā, par Ministru kabineta, tātad — valdības, ietekmi uz lielo uzņēmumu privatizācijas procesu.

V.Boka (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija):

Būdams ārsts, nevaru sākt savu uzstāšanos, nepieskaroties šovakar tik plaši aprunātajai tēmai. Es gan gribētu ienest mierinājumu gan ārstos, gan slimniekos un paust pārliecību, ka medicīniskā palīdzība tuvākajā laikā Latvijā būs iespējama. Vienīgais — šī vakara uzstāšanās noteikti novedušas pie tā, ka gan ārstiem, gan pacientiem būs nepieciešami ļoti detalizēti un nopietni skaidrojumi, kas tad šeit īsti noticis. Gribētu paust arī savu kompromisa viedokli, ka, lai gan šobrīd izsludinātas obligātās prasības ārstniecības iestādēm, ir paredzēts pārejas periods. Būtībā tas ir labākais, kas noticis. Jo katram ir skaidrs, ka šo prasību realizācijai būs nepieciešama nauda. Līdz ar to mums jābūt gataviem, ka faktiski šī ārstu sabiedrība no valdības vēl nopietnāk prasīs naudu, un tas tagad ir paredzēts likumā, ka šīs prasības ir obligātas. Tāpēc es ceru, ka valsts budžets būs spiests palielināt finansējumu veselības aprūpei, kas varbūt arī nemaz nav tik slikti.

Vēl par privatizāciju. Jautājums, protams, ir ļoti svarīgs, un man ir liels prieks, ka Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas sagatavotais likumprojekts “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” šodien tika izskatīts un guva atbalstu. To, kas notiek, ja šādā veidā privatizāciju nerisina, uzskatāmi pierāda Rīgas Vagonu rūpnīcas pašlaik bēdīgais liktenis, kuru tiesa atzinusi par maksātnespējīgu. Tātad, ja privatizācija ir pašmērķis — sakārtot tikai dokumentus, un tam nerūp, kāda ir saimnieciskā darbība šajā uzņēmumā, ja pārāk neveiksmīgi tiek izvēlēti privatizētāji, tad, lūk, ir tāds liktenis kā nacionālajam lepnumam VEF un Rīgas Vagonu rūpnīcai ar 100 gadu tradīciju, kas tiek atzītas par maksātnespējīgām un līdz ar to faktiski ir likvidācijas priekšā. Tagad izlietais ūdens jāsmeļ gan Tautsaimniecības komisijai, gan Privatizācijas aģentūrai, gan jāiesniedz lūgums valdības akceptam par gandrīz 1 miljonu latu finansējuma nepieciešamību, lai šo situāciju saglābtu. Un tas notiek tāpēc, un tā bija arī Demokrātiskās partijas “Saimnieks” ierosinājuma jēga, ka valstiski svarīgu uzņēmumu privatizācijā jābūt šim “caurspīdīgumam” un savlaicīgam valdības akceptam, lai situācija būtu kontrolējama.

Tas pats ir sagaidāms, acīmredzot, arī mūsu nostājā par “Latvenergo” privatizāciju, jo arī tā pakalpojumi valstij ir būtiski un nepieciešami. “Latvenergo” būtiski papildina valsts budžetu, un ir ļoti svarīgi, kādas garantijas patērētājiem būs šīs privatizācijas rezultātā. Mēs esam ārkārtīgi ieinteresēti un pastāvam uz to, lai uzņēmums nekādā gadījumā netiktu sadalīts, jo arī pasaules praksē šādi lieli uzņēmumi netiek sadalīti, sevišķi tādi, kuru jaudas ir mazākas par 4000 megavatiem un kuru klientu skaits ir apmēram miljona līmenī, kā tas ir Latvijā. Tie, kas aicina, privatizējot “Latvenergo”, to sadalīt, faktiski mēģina pārvērst Latviju par enerģijas noieta tirgu, nevis enerģijas ražotāju valsti.

Diemžēl šo pašu Demokrātiskās partijas “Saimnieks” pozīciju mēs mēģinājām atbalstīt, virzot un atbalstot Saeimā sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas likumu, kas paredz, ka valsts regulē tādas sfēras kā enerģētiku, telekomunikācijas, pastu, dzelzceļa transportu, ūdens apgādi, kanalizāciju un atkritumu apsaimniekošanu, jo ir nepieciešams saglabāt valsts regulāciju un izveidot sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padomi.

Par nožēlu atkal jāsaka, ka tikai Demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputāti bija tie, kas atbalstīja šādas valsts kontroles nepieciešamību, un šis likumprojekts, kaut arī to bija atbalstījis Ministru prezidents, Saeimā tika noraidīts.

Savukārt prieks man ir par to, ka tika atbalstīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli””, kas skar tieši Liepājas ekonomisko zonu, it sevišķi Liepājas rūpnīcu “Liepājas metalurgs”. Tika saglabāti izvedmuitas tarifi melnajiem metāliem, līdz ar to tas pasargā un dod iespēju “Liepājas metalurgam” tuvākajos divos gados attīstīt savu ražošanu. Iebildumi šeit skanēja par to, ka šādu izvedmuitas tarifu likuma pieņemšana ir pretrunā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, bet mēs pastāvam uz to, ka šobrīd šīs ir nacionālas un valstiski svarīgas intereses, jo šai zonai ļauj attīstīties un tuvākajos divos gados kā izņēmumu mēs varētu šos tarifus saglabāt. To es uzskatu par būtisku šīsdienas sēdes panākumu.

Bez tam gribētu informēt par to, ka Demokrātiskā partija “Saimnieks” sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Šeit būtiski ir reģistrēto zemnieku saimniecību finansiālais stāvoklis, jo esošā kārtība reģistrētajām zemnieku saimniecībām, kurām nav peļņas, jāmaksā sociālais nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis no minimālās algas 42 lati mēnesī. Savukārt nemaksāšanas gadījumā notiek piedziņa tiesas kārtībā, kas var novest pat pie īpašuma zaudēšanas. Tas sevišķi kritiskā stāvoklī noved tās zemnieku saimniecības, kurās ir pensionāri. Līdz ar to mēs esam iesnieguši likumprojekta grozījumus, ka zemnieku saimniecību īpašnieki — pensionāri un 1. un 2.grupas invalīdi — ir tiesīgi izvēlēties un deklarēt sevi kā darba ņēmēju, līdz ar to saņemot valsts sociālo apdrošināšanu. Es ceru, ka šis likumprojekts gūs atbalstu.

Noslēgumā gribu informēt arī par to, ka Saeima komisijām nodeva likumprojektu, kas mēģinās legalizēt tos 6000 Latvijas cilvēku, kas ir bez jebkāda pilsoniskā statusa. Tie ir bijušie PSRS iedzīvotāji, kuriem šodien nav nekāda statusa. Beidzot ir panākts zināms kompromiss, komisija šos jautājumus izskatīs, un šie cilvēki, lai arī īpašā statusā, bet vairs nebūs bezvalstnieki. Šis jautājums tiks sakārtots, un arī šeit ir liels mūsu frakcijas nopelns.

Saeimas preses dienests