Iesniegumi

Par Jeļenas Ivanovas kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok. nr.3824)

Pamatojoties uz š.g. 17.februāra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Jeļenas Ivanovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 17. (19.) februārī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 17.februāra sēdes protokola nr.46

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Golubovs, E.Bāns, A.Seiksts, J.Ādamsons, M.Lujāns.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Jeļenas Ivanovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Jeļenas Ivanovas kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Jeļenu Ivanovu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Par privātās izglītības sistēmas izveidošanu un pilnveidošanu, Latvijas privātās izglītības sistēmas tuvināšanu Eiropas Savienības izglītības programmām.

Saeimas deputāti: M.Lujāns, L.Stašs, J.Jurkāns,

J.Urbanovičs, V.Dozorcevs,

1998.gada 16.janvārī J.Celmiņš, Z.Čevers, V.Kalnbērzs

Es, apakšā parakstījies, Marks Lamī, Francijas kultūras centra Rīgā direktors, apliecinu, ka centrs sadarbojas ar “Maxvel” skolu, kuras direktore ir Ivanovas kundze.

Man ir bijusi iespēja apmeklēt Ivanovas kundzes skolu, kura atrodas Dzelzavas ielā 9. Tas deva man iespēju pārliecināties, ka bērni apgūst franču valodu labos apstākļos un ka sniegtā izglītība ir kvalitatīva. Jāatzīmē turklāt, ka Ivanovas kundze regulāri apmeklē Francijas kultūras centru, kurā apgūst franču valodu.

Francijas kultūras centra

1998.gada 15.janvārī direktors Marc Lamy

Sakarā ar iespējamo Latvijas pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Jeļenai Ivanovas kundzei es būšu pateicīgs Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijai, ja tā ņems vērā sekojošo informāciju.

Es zinu, ka Ivanovas kundze 1991.gadā ir nodibinājusi bērnu privātskolu “Maxvel”. Es vairākas reizes esmu apmeklējis šo skolu un varu teikt, ka skolas direktore vienmēr ir centusies uzlabot ne tikai skolas struktūru (1995.gada 1.septembrī ir atvērtas jaunas skolas telpas), bet arī mācību sistēmu un skolotāju profesionālo līmeni. Man ir zināms, ka Ivanovas kundze vairākkārt ir bijusi ārzemēs, lai iepazītos ar privātskolu tradīcijām, kas tur ir labāk nostabilizējušās. Itālijas vēstniecība palīdzēja Ivanovas kundzei 1994.gada pavasarī apmeklēt dažas skolas Itālijā, Romā un citās pilsētās.

Latvijas pilsonības piešķiršana Ivanovas kundzei, bez šaubām, iedvesmotu viņu turpināt attīstīt privātizglītības nozari Latvijā, kas Eiropā izplatās arvien vairāk, un, ja Latvija grib iestāties Eiropā, tā tādējādi tikai veicinās savu attīstību.

Itālijas vēstniecības

1998.gada 13.janvārī kultūras atašejs Renzo Oliva

Rīgas pilsētas skolu valde lūdz pozitīvi izskatīt jautājumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Rīgas pilsētas privātskolas “Maxvel” direktorei Jeļenai Ivanovai.

Jeļena Ivanova 1983.gadā pabeidza Rīgas 38. vidusskolu. Pēc vidusskolas beigšanas uzsāka skolotājas darbu šajā pašā skolā un studijas Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātē. 1989.gadā pabeidza minēto fakultāti angļu valodas un literatūras pasniedzēja specialitātē.

Jeļena Ivanova 1991.gadā organizē estētiskās izglītības skolas “Maxvel” atvēršanu Rīgas 80. vidusskolas telpās. Mācības notiek pēcpusdienās. Skola, pateicoties satura plānojumam un pedagogu kolektīva radošai darbībai, iegūst lielu popularitāti, jo nodarbības apmeklē arī Rīgas rajona bērni. 1995.gada pavasarī Vidzemes priekšpilsētas pašvaldība, ņemot vērā privātskolas “Maxvel” stabilo darbību, atļauj uzsākt darbu bijušās a/s “ITMA” bērnudārza telpās Rīgā, Dzelzavas ielā 9. 1995.gada vasarā, pateicoties J.Ivanovas aktīvai un mērķtiecīgai rīcībai, privātskolas kolektīvs remontē, iekārto telpas un 1995.gada augustā skola “Maxvel” uzsāk darbību atsevišķās telpās. Šobrīd privātskolā “Maxvel” ir sākumskolas klases, sagatavošanas grupas skolai. 1995.gada oktobrī skolā tiek atvērta grupa ar latviešu mācībvalodu.

Jeļena Ivanova visus šos gadus parādījusi sevi kā iniciatīvas bagātu un radošu pedagogu un izglītības organizatoru. Viņa aktīvi darbojas Rīgas privātskolu asociācijā. Direktore pratusi organizēt vairāku valstu (Francijas, ASV, Anglijas u.c.) vēstniecību sadarbību mācību procesa uzlabošanai, veidojot pozitīvu attieksmi pret Latvijas izglītības sistēmu.

Skolas darba kvalitāte, atbilstība izglītības likumam un valsts izglītības standartiem novērtēta, akreditējot privātskolu “Maxvel” 1996.gadā līdz 2000.gadam.

Rīgas pilsētas skolu valdes

1998.gada 12.janvārī priekšsēdētājs G.Helmanis

Jeļena Ivanova ir viena no pirmajām Latvijā, kas dibina privātskolu, un tās direktore, talantīga pedagoģe savas skolas bērniem, aktīva Latvijas Privātskolu asociācijas pasākumu atbalstītāja. Jeļena dzimusi Rīgā 1966.gada 3.jūnijā. 1983.gadā beidza Rīgas 38.vidusskolu. 1989.gadā pabeidza Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultāti angļu valodas un literatūras specialitātē.

Pēc universitātes, strādājot par angļu valodas skolotāju, Vidzemes priekšpilsētas estētikas skolā, guva labu pieredzi gan pedagoģijā, gan apliecināja sevi kā talantīgu organizatori. Bērni Jeļenu mīl un tiecas mācīties. 1993.gadā viņa dibināja privātskolu. Skola atrodas tipveida bērnudārziņa ēkā, bet, pateicoties Jeļenas gādībai un izteiktai estētiski labai gaumei, šī ēka kļuvusi par jauku telpu gan mācībām, gan atpūtai. Skolas mācību process guva augstu novērtējumu Valsts akreditācijas komisijā. Skolā ir krievu mācību valoda, bet padziļināti māca valodas, pirmkārt latviešu valodu, kā arī liela vērība tiek veltīta Latvijas tradīcijām un kultūras vērtībām. To novērtējuši arī tuvākās apkārtnes bērnu vecāki, un tieši pēc viņu lūguma 1995.gadā izveidoja latviešu sagatavošanas grupu. Bērnus šajā skolā māca radoši, ar izdomu. Darbā izmanto jaunas valodas apgūšanas metodes un metodikas, rosinot skolēnus patstāvīgi pilnveidoties un papildināt zināšanas, skatoties teātra izrādes, filmas, televīziju, lasot grāmatas, piedaloties ansambļos un pulciņos.

Jeļena Ivanova ir inteliģenta, spējīga un radoša skolotāju kolektīva vadītāja, viņu mīl un viņai uzticas bērni, ciena un atbalsta vecāki.

Latvijas Privātskolu asociācija atbalsta Jeļenas Ivanovas vēlēšanos iegūt Latvijas Republikas pilsonību.

Patiesā cieņā, —

Latvijas Privātskolu asociācijas

1998.gada 9.janvārī priekšsēdētāja I.Kalniņa

Sakarā ar ierosinājumu piešķirt Jeļenai Ivanovai (dzim. 1966.gada 3.jūnijā) pilsonību vēlos atzīmēt sekojošo.

1989.gadā, pabeigusi LVU Svešvalodu fakultāti, J.Ivanova jau 1991.gadā nodibina privāto sākumskolu “Maxvel”. Bērnu apmācības pamatprincipi šajā skolā — radīt apstākļus, kas sekmētu starpnacionālo tuvināšanos ar mākslas un valodas palīdzību. J.Ivanova ir nodibinājusi ciešas sadarbības saiknes ar aktieriem, režisoriem un citiem mākslas darbiniekiem. Skolas bērni kolektīvi regulāri apmeklē koncertus un teātra izrādes.

J.Ivanovas zināšanas un personīgais talants ir izvirzījis skolu “Maxvel” vadošo skolu skaitā. Kopš skolas dibināšanas es kā aktieris un mākslas konsultants esmu piedalījies visos pasākumos un apliecinu, ka bērnu zināšanas LR vēsturē un mākslas vēsturē ir augstā līmenī. Jāpiebilst, ka skolā bērni apgūst latviešu valodu un vairākas svešvalodas.

Ar cieņu, —

1998.gada 16.janvārī Valsts leļļu teātra aktieris Ļ.Birmanis

 

Autobiogrāfija

Es, Jeļena Ivanova, esmu dzimusi 1966.gada 3.jūnijā Rīgā. 1983.gadā beidzu Rīgas 38.vidusskolu. 1983.gadā iestājos Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātē. Paralēli mācībām strādāju 38. vidusskolā. 1985.gadā es stājos laulībā ar Viktoru Ivanovu. 1986.gada 18.septembrī man piedzima dēls Maksims.

1989.gadā pabeidzu Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultāti angļu valodas un literatūras specialitātē. No 1989.gada līdz 1991.gadam strādāju par angļu valodas pasniedzēju Estētiskās audzināšanas skolā. 1991.gada augustā es nodibināju privātskolu “Maxvel”. Sadarbojoties ar ārvalstu vēstniecībām, 1994.gadā apmeklēju Itālijas, Lielbritānijas un Zviedrijas valsts skolas un privātskolas. Kopš 1995.gada skola turpina darbu jaunās telpās. Šobrīd skolā ir 10 sagatavošanas grupas pirmajā, otrajā un trešajā klasē sākumskolā.

1998.gada 14.janvārī J.Ivanova

 

Par Jeļenas Karpovas kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.3825)

Pamatojoties uz š.g. 17.februāra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priešlikumu par Jeļenas Karpovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 17.(19.)februārī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 17.februāra sēdes protokola nr.46

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Golubovs, E.Bāns, A.Seiksts, J.Ādamsons, M.Lujāns.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Jeļenas Karpovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Jeļenas Karpovas kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam Jeļenu Karpovu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Par lieliem nopelniem Latvijas sporta propagandā valstī un pasaulē, ļoti sekmīgi piedaloties sieviešu futbola un hokeja izlases komandu sastāvā.

Saeimas deputāti: J.Ādamsons, J.Jurkāns,

L.Tenis, E.Jurkāns, V.Boka,

G.Gannusa, O.Grinbergs

Latvijas Futbola federācija apstiprina, ka sportiste Jeļena Karpova, dzimusi 1971.gadā, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas jau vairākus gadus kā viena no labākajām valsts futbolistēm ir bijusi Latvijas izlasē.

1993.—1994.gadā viņa tās sastāvā piedalījās Eiropas sieviešu futbola čempionāta kvalifikācijas turnīrā, nospēlējot apakšgrupā vairākas spēles pret Zviedrijas un Slovākijas izlasēm. J.Karpova ir piedalījusies arī ikgadējos Baltijas kausa izcīņas un citos turnīros, veicinot sieviešu izlases izaugsmes līmeni.

Ar šo atbalstām viņas kandidatūru Latvijas pilsonības piesķiršanai.

Ar cieņu, —

Latvijas Futbola federācijas

1998.gada 11.februārī izpildsekretārs G.Akerbergs

Ar hokeju Jeļena Karpova nodarbojas jau ilgus gadus. Treniņnodarbības tiek apmeklētas regulāri un cītīgi, cenšas trenera norādījumus izpildīt apzinīgi, lai tas palīdzētu kopā ar pārējām komandas spēlētājām izcīnīt pēc iespējas vairāk uzvaru Latvijas izlases komandai.

Ar Latvijas sieviešu hokeja izlases komandu Jeļena Karpova piedalījusies plašā starptautiskā hokeja turnīrā Vācijā, kur izcīnīta pirmā vieta. Jeļena Karpova ar komandas biedrenēm ir korekta, mērķa sasniegšanā — neatlaidīga. Brīvi pārvalda latviešu valodu. Latviešu valodas prasme atbilst augstākajai pakāpei, 1996.gada 7.maijā izsniegta apliecība Nr.309769.

J.Karpovas dalība Latvijas sieviešu hokeja izlases komandas sastāvā veicina sieviešu izlases izaugsmes līmeni.

Ar šo atbalstām viņas kandidatūru Latvijas pilsonības piešķiršanai.

Ar cieņu, —

Latvijas Hokeja federācijas

1998.gada 11.februārī prezidents Uģis Magonis

Autobiogrāfija

Es, Jeļena Karpova, esmu dzimusi Brjanskā 1971.gada 25.oktobrī strādnieku ģimenē. Sakarā ar dzīvesvietas maiņu 1977.gadā ieradāmies Latvijā, Jelgavas rajona Ozolniekos, kur dzīvoju arī tagad.

Vidējo izglītību ieguvu Jelgavas 5 vidusskolā. Pēc vidusskolas beigšanas spēlēju futbolu RAF meistarkomandā, piedalījos PSRS čemionātā. Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas turpināju spēlēt futbolu jau Latvijas izlasē (1993.g. un 1994.g.) Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā, vairākus gadus turpinu pārstāvēt Latvijas izlasi Baltijas valstu kausa izcīņā, to turpinu arī pašreiz.

Darba diena tiek aizvadīta “Preses apvienībā” par ekspeditori. Pēc darba es trenējos un spēlēju hokeju galvenā trenera V.Nazarova vadībā, gatavojoties ļoti atbildīgām spēlēm Pasaules kvalifikācijas čempionātam, kur ļoti vēlos palīdzēt Latvijas izlasei.

Esmu neprecējusies. Māte un tēvs dzīvo un strādā Ozolniekos. Man ir divi brāļi, abi mācās Jelgavas 6.vidusskolā.

1998.gada 10.februārī J.Karpova

 

Par Iosifa Šafro kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok. nr.3826)

Pamatojoties uz š.g. 17.februāra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Iosifa Šafro uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 17.(19.) februārī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 17.februāra sēdes protokola nr.46

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Golubovs, E.Bāns, A.Seiksts, J.Ādamsons, M.Lujāns.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Iosifa Šafro uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Iosifa Šafro kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Iosifu Šafro pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Strādā Latvijas Medicīnas akadēmijā kopš 1960.gada. Pa šo laiku viņš ir apmācījis vairāk nekā 650 ārstu. Docenta audzēkņi šodien sekmīgi strādā vairākās rajona slimnīcās. Rīgas slimnīcās un AML klīnikās, kā arī ASV, Vācijā un Izraēlā. I.Šafro ir sertificēts augstākās kvalifikācijas ārsts, kurš izārstējis tūkstošiem slimnieku, Dr.med. docents. Viņš ir 88 zinātnisko publikāciju, 1 monogrāfijas, 3 racionalizācijas priekšlikumu un 40 metodisko darbu autors. Viņš ir uzticīgs Latvijas valstij un tautai.

6.Saeimas deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs,

O.Deņisovs, V.Boka, A.Rubins, P.Apinis,

1998.gada 10.februārī V.Nagobads, V.Dinēvičs, V.Kalnbērzs, J.Jurkāns

Iosifs Šafro dzimis 1932.gadā Polijā, Drujas pilsētā, pēc tautības ebrejs, medicīnas doktors, Latvijas Medicīnas akadēmijas docents, dzīvo Latvijā kopš 1946.gada. 1951.gadā pēc Rīgas 20.vidusskolas beigšanas iestājās Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātē, kuru beidza 1957.gadā.

No 1957.gada līdz 1959.gadam strādāja Daugavpils rajona slimnīcā par ārstu. 1960.gadā bija pieņemts RMI Hospitālās terapijas katedras aspirantūrā. 1964.gadā pēc aspirantūras beigšanas un disertācijas aizstāvēšanas viņam piešķīra medicīnas zinātņu kandidāta grādu. Disertācijas tēma — “Ultraaugstfrekvences bitemporālā elektriskā lauka iedarbības pielietošana dažādu neiroendokrīnu slimību diagnostikā un ārstēšanā”. Šajā pašā gadā viņu ievēlē par Hospitālās terapijas katedras asistentu, bet no 1982.gada — par docentu.

1992.gadā I.Šafro ir piešķirts medicīnas doktora grāds. Docents I.Šafro pilda pedagoģisko, ārstniecisko un zinātnisko darbu. 38 gados viņš ir apmācījis vairāk nekā 650 ārstu. Docenta audzēkņi šodien sekmīgi strādā vairākās rajonu slimnīcās, Rīgas slimnīcās un AML klīnikās, kā arī ASV, Vācijā un Izraēlā.

I.Šafro ir sertificēts augstākās kvalifikācijas ārsts. Viņš ir 88 zinātnisko publikāciju, 1 monogrāfijas, 3 racionalizācijas priekšlikumu un 40 metodisko darbu autors.

Docents I.Šafro labi pārzina Latvijas vēsturi, interesējas par latviešu kultūru, mākslu un literatūru. Jau pirms daudziem gadiem apguvis latviešu valodu un šobrīd atestēts atbilstoši valsts valodas prasmes 3.pakāpes prasībām.

Lasa lekcijas studentiem un ārstiem latviešu valodā. Pārvalda arī angļu, vācu un poļu valodu.

I.Šafro ir uzticīgs Latvijas valstij un tautai.

Rekomendējam piešķirt docentam Iosifam Šafro Latvijas valsts pilsonību.

LMA rektors hab.med. doktors J.Vētra

LMA prorektors hab.med. doktors, profesors J.Zaļkalns

LMA Senāta priekšsēdētājs, hab.med. doktors,

1998.gada 2.februārī profesors J.Anšelēvičs

Curriculum vitae

Es, Iosifs Šafro, medicīnas doktors, Latvijas Medicīnas akadēmijas docents, pēc tautības ebrejs, esmu dzimis 1932.gada 7.jūnijā Polijā, Vileikas apgabala Drujas pilsētā. Tur es dzīvoju līdz 1942.gadam. 1941.—1942.gadā, vācu okupācijas laikā, tiku ieslodzīts Drujas pilsētas geto. No 1942. līdz 1944.gadam slēpos.

Kopš 1946.gada dzīvoju Rīgā, kur esmu pabeidzis 20.vidusskolu. No 1951. līdz 1957.gadam mācījos Rīgas Medicīnas institūtā (Latvijas Medicīnas akadēmija). Pēc institūta beigšanas no 1957. līdz 1959.gadam strādāju Daugavpils rajona slimnīcā par ārstu.

No 1960. līdz 1964.gadam biju Rīgas Medicīnas institūta Hospitālās terapijas katedras aspirants. 1964.gadā pēc aspirantūras beigšanas un disertācijas aizstāvēšanas man piešķīra medicīnas zinātņu kandidāta grādu. Šajā pašā gadā tiku ievēlēts par Hospitālās terapijas katedras asistentu, bet no 1982.gada — par docentu. 1992.gadā piešķīra medicīnas doktora grādu.

Šajos 38 darba gados esmu apmācījis vairāk nekā 650 ārstu, veicu lielu ārstniecības darbu. Esmu 88 zinātnisko publikāciju, 1 monogrāfijas, 3 racionalizācijas priekšlikumu un 40 metodisko darbu autors.

Jau daudzus gadus atpakaļ esmu apguvis latviešu valodu un šobrīd atestēts atbilstoši valsts valodas prasmes 3.pakāpes prasībām. Lekcijas ārstiem un studentiem lasu latviešu valodā. Pārvaldu arī angļu, vācu un poļu valodu.

1998.gada 10.februārī I.Šafro

 

Par Igora Pavlova kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok. nr.3843)

Pamatojoties uz š.g. 24.februāra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Igora Pavlova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 25. februārī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 24.februāra sēdes protokola nr.47

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Golubovs, E.Bāns, A.Seiksts, J.Ādamsons.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Igora Pavlova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Igora Pavlova kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Igoru Pavlovu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā.

I.Pavlovs pēc Ļeņingradas Arktiskās koledžas beigšanas atbilstoši norīkojumam no 1977.gada janvāra strādā Latvijas kuģniecības nozarē. Pirmos divpadsmit gadus I.Pavlovs pavadīja darbā Latvijas kuģniecībā, bet no 1989.gada — šīs nozares arodbiedrībā. No 1991.gada I.Pavlovs ir Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrības priekšsēdētājs, kura pēc viņa iniciatīvas šajā gadā kļuva neatkarīga no PSRS struktūrām. No 1993.gada LTFJA ir Starptautiskās transporta darbinieku federācijas locekle, bet I.Pavlovs kopš 1994.gada ir tās komitejā. No 1997.gada I.Pavlovs ir pirmās Latvijas Jūrnieku misijas valdes priekšsēdētājs.

Saeimas deputāti: V.Nagobads, V.Dinēvičs,

A.Čepānis, Ā.Ločmelis, A.Kreituss,

1998.gada 17.februārī L.Kuprijanova, L.Tenis, G.Gannusa

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība lūdz izskatīt un labvēlīgi izlemt jautājumu par Igora Pavlova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Igors Pavlovs ir Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrības priekšsēdētājs. Savā sabiedriskajā darbībā jau kopš trešās atmodas laikiem Igors Pavlovs ir iestājies par Latvijas neatkarību un jūrnieku arodbiedrības saišu saraušanu ar PSRS. 1991.gada februārī pēc viņa iniciatīvas jūrnieku konferencē tika pieņemts lēmums par Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrības izveidošanu. Kopš tā laika Igors Pavlovs ir tās priekšsēdētājs. Jāatzīmē, ka šī Latvijai lojālā sabiedriskā organizācija pēc Igora Pavlova iniciatīvas tika izveidota kolektīvā, kura noskaņojumu 1991.gada sākumā nebūt nevarēja vērtēt viennozīmīgi.

Igors Pavlovs daudz darījis, lai Latvijas jūrnieku intereses tiktu pārstāvētas starptautiskajā saskarsmē. Igora Pavlova centieni un darbs novērtēts, ievēlot viņu 1994.gadā par Baltijas valstu pārstāvi Starptautiskās transporta darbinieku federācijas komitejā un līdzprezidentu šīs federācijas Baltijas komitejā. Viņš ir ar Zviedrijas atbalstu Latvijā izveidotās pirmās Jūrnieku misijas valdes priekšsēdētājs.

Būdams lojāli noskaņots, Igors Pavlovs savā starptautiskajā darbībā godam nes Latvijas vārdu pasaulē.

Igors Pavlovs saskarsmē ar cilvēkiem ir dziļi delikāts, ar savu darbu iemantojis patiesu cieņu kolēģu vidū un autoritāti Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā.

Lūdzam atbalstu Latvijas pilsonības piešķiršanā šim patiešām Latvijai strādājošam un Latvijai uzticīgam cilvēkam — Igoram Pavlovam.

Latvijas Brīvo arodbiedrību

savienības valdes vārdā —

1998.gada 12.februārī patiesā cieņā priekšsēdētājs Agris Olmanis

Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrība lūdz izskatīt un labvēlīgi izlemt jautājumu par Igora Pavlova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pēc Ļeņingradas Arktiskās koledžas pabeigšanas Igors Pavlovs tika nosūtīts darbā uz Latviju un no 1977.gada janvāra sāka strādāt Latvijas kuģniecībā par vecāko elektriķi, bet no 1983.gada — elektromehāniķa amatā. Darba periodā uz Latvijas kuģniecības kuģiem I.Pavlovs ieguva pelnītu autoritāti, viņa aktīvo nostāju brīvas un demokrātiskas sabiedrības veidošanā atbalstīja Latvijas jūrnieki. 1989.gadā I.Pavlovs tika ievēlēts par Latvijas kuģniecības peldošā sastāva arodbiedrības komitejas priekšsēdētāju, bet 1991.gadā par Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrības priekšsēdētāju. Viņa vadībā jūrnieku arodbiedrība formējās kā neatkarīga Latvijas jūrnieku profesionālā organizācija, un to atzina ārvalstu un starptautiskās jūrnieku arodbiedrības.

LTFJA ir skaitliski vislielākā jūrnieku profesionālā apvienība Baltijas valstīs. Tās biedru skaits pēdējos gados divkārt palielinājies, un LTFJA apvieno vairāk nekā 5000 jūrnieku. 1993.gadā LTFJA tika uzņemta Starptautiskajā transporta darbinieku federācijā (ITF), bet Igors Pavlovs tika ievēlēts šīs organizācijas vadošajās institūcijās, kur pārstāv Baltijas valstu jūrnieku intereses.

LTFJA ir vairāku starptautisku apvienību dalīborganizācija — Jūras arodbiedrību Baltijas komitejas locekle un Centrāleiropas, Austrumeiropas un Norvēģijas komitejas locekle, kas dod Latvijai iespēju vispusīgi un mērķtiecīgi piedalīties jūras politikas veidošanā Baltijas jūras reģionā. Ar tiešu LTFJA prezidenta I.Pavlova līdzdalību 1997.gadā tika nodibināta Latvijas Jūrnieku misija un I.Pavlovs tika ievēlēts par LJM valdes priekšsēdētāju.

Pateicoties I.Pavlova aktīvajai darbībai, Latvijas jūrnieki ir kļuvuši par līdzvērtīgiem starptautiskā darba tirgus dalībniekiem, kas apliecina Latvijas kā jūras valsts vērtību jūrniecības nozarē, veicina nodarbinātības, darba apstākļu un darba apmaksas nodrošinājumu, ārvalstu kuģu īpašnieku ieinteresētību sadarboties un jūrniecības nozares infrastruktūras attīstību Latvijā.

Minētais lūgums apstiprināts Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrības komitejas sēdē 1998.gada 22.janvārī, protokols nr.8.

Latvijas Tirdzniecības flotes

1998.gada 16.februārī jūrnieku arodbiedrības viceprezidents A.Umbraško

Autobiogrāfija

Es, Igors Viktora dēls Pavlovs, esmu dzimis 1956.gada 22.novembrī Mogiļevas apgabalā, Šklovas rajonā, Baltkrievijā.

1973.gadā pabeidzu 2.vidusskolu Šklovas pilsētā. Laikā no 1973.gada līdz 1976.gadam mācījos Ļeņingradas Arktiskajā koledžā Elektromehānikas fakultātē, kuru ar izcilību pabeidzu 1976.gadā un saņēmu norīkojumu darbam Latvijas kuģniecībā. No 1977.gada janvāra līdz pašreizējam brīdim dzīvoju un strādāju Latvijā.

No 1977.gada līdz 1989.gadam strādāju Latvijas kuģniecībā par elektriķi, pēc tam par elektromehāniķi uz kuģniecības kuģiem. 1982.gadā sāku neklātienē mācīties Maskavas Augstākajā arodkustības skolā (pašlaik Darba akadēmija) Ekonomikas fakultātē. 1988.gada maijā pabeidzu minēto skolu un ieguvu inženiera ekonomista diplomu.

1989.gada novembrī es biju viens no pieciem kandidātiem uz LK peldošā sastāva arodbiedrības komitejas priekšsēdētāja amatu un vēlēšanu rezultātā tiku ievēlēts šajā amatā. 1991.gada februārī peldošā sastāva konferencē pēc manas iniciatīvas tika pieņemts lēmums par arodorganizācijas neatkarību no PSRS struktūrām un tās patstāvīgu reģistrāciju Latvijas Republikas valsts varas institūcijās. 1991.gada novembrī tiku ievēlēts par jaunizveidotās Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrības priekšsēdētāju.

1993.gada martā LTFJA tika uzņemta Starptautiskās transporta darbinieku federācijas (ITF) sastāvā, kuru apvieno transporta darbinieku arodbiedrības no vairāk nekā simt valstīm. 1994.gadā STDF kārtējā kongresā tiku ievēlēts komitejā, kura izstrādā jūrnieku darba algas un darba apstākļu politiku. Šajā komitejā es pārstāvu arī Lietuvas un Igaunijas jūrnieku intereses. Tajā pašā gadā tiku ievēlēts par līdzprezidentu STDF Baltijas komitejā, kuras sastāvā ietilpst jūras arodbiedrības no Skandināvijas valstīm, Baltijas valstīm, Vācijas, Dānijas un Krievijas. 1996.gadā kārtējā LTFJA kongresā mani atkārtoti ievēlēja arodbiedrības prezidenta amatā.

1997.gadā pēc LTFJA iniciatīvas ar Zviedrijas vēstniecības Latvijā, Zviedrijas jūrnieku baznīcas, visu Latvijas garīgo konfesiju un Rīgas tirdzniecības ostas līdzdalību tika nodibināta Latvijā pirmā Jūrnieku misija, es esmu ievēlēts par šīs misijas valdes priekšsēdētāju.

1978.gadā reģistrēju laulību ar 1958.gadā Baltkrievijā dzimušo Ņinu Jevgēnija m. Sirokinu. Man ir divi bērni. Meita Andželika Pavlova, dzimusi 1978.gadā, Latvijas Universitātes studente. Dēls Pāvels Pavlovs, dzimis 1982.gadā, Universālās komercskolas 10.klases skolnieks. Kopā ar ģimeni dzīvoju Rīgā.

Tēvs Viktors Stepana d. Pavlovs, dzimis 1927.gadā Mogiļevas apgabalā, Baltkrievijā. Strādāja par autovadītāju. Kopā ar ģimeni nedzīvoja kopš 1963.gada. Miris Baltkrievijā 1987.gadā. Māte Poļina Arhipa m. Pavlova (Tapstova), dzimusi 1932.gadā Mogiļevas apgabalā, Baltkrievijā. Strādāja tirdzniecības sfērā, pēc tam aizgāja invaliditātes pensijā, mirusi Baltkrievijā 1977.gadā. Māsa Ludmila Viktora m. Maļuga, dzimusi 1960.gadā Mogiļevas apgabalā, Baltkrievijā. Augstākā izglītība. Strādā uzņēmējsabiedrībā par galveno grāmatvedi. Kopā ar ģimeni dzīvo Rīgā kopš 1984.gada.

1998.gada 7.februārī I.Pavlovs

 

Par Aleksandra Ščukina kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok. nr.3844)

Pamatojoties uz š.g. 24.februāra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Aleksandra Ščukina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 25.februārī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 24.februāra sēdes protokola nr.47

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Golubovs, E.Bāns, A.Seiksts, J.Ādamsons.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Aleksandra Ščukina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Aleksandra Ščukina kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Aleksandru Ščukinu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Par ilgstošu un radošu darbu r/a “Alfa”, “Radiotehnika”, “Medtehnika”, ar vērtīgiem racionalizācijas priekšlikumiem veicinot radiotehnikas iekārtu rūpnieciskās ražošanas attīstību Latvijā un aktīvu līdzdalību Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā.

6.Saeimas deputāti: J.Urbanovičs, J.Rāzna,

V.Nagobads, L.Stašs, J.Jurkāns,

G.Gannusa, Ē.Zunda, L.Kuprijanova,

L.Tenis, D.Turlais, E.Jurkāns

Aleksandrs Ščukins no 1984.gada līdz 1996.gadam strādāja “Medtehnikā”. Viņš veica medicīniskās aparatūras metroloģisko pārbaudi un tehnisko remontu mūsu slimnīcā. Uzticēto darbu veica savlaicīgi, zinoši un ar lielu atbildības sajūtu.

Labās latviešu valodas zināšanas ļāva brīvi kontaktēties ar darba kolēģiem, risinot tehniskās problēmas, un pareizi noformēt tehnisko dokumentāciju latviešu valodā.

Aleksandrs Ščukins ir lojāli noskaņots pret valsti.

Uzskatām, ka Aleksandrs Ščukins ir pelnījis pilsonības piešķiršanu.

P.Stradiņa klīniskās slimnīcas

1998.gada 12.februārī direktora vietnieks V.Ķirsis

Autobiogrāfija

Es, Aleksandrs Ščukins, esmu dzimis 1940.gada 9.aprīlī Polockā (Baltkrievija).

Mani vecāki: tēvs Aleksandrs Ščukins, dzimis 1911.gadā Daugavpilī, miris 1967.gadā Rīgā, apglabāts Meža kapos. Tēva vecāki dzimuši Daugavpilī, apglabāti Meža kapos; māte Valentīna Ščukina, dzimusi 1917.gadā Polockā, mirusi 1997.gadā, apglabāta Meža kapos.

1942.gadā vācieši manu māti un mani atveda uz Rīgu ar mērķi sūtīt uz Vāciju. Ar grūtībām izdevās palikt Rīgā, un visa mana dzīve saistījās ar Latviju. 1958.gadā pabeidzu Rīgas 30. vidusskolu (jau tad perfekti pārvaldīju latviešu valodu). No 1959. līdz 1962.gadam biju iesaukts armijā. Pildīju dažādus atbildīgus sabiedriskos pienākumus — biju komjaunatnes organizācijas sekretārs. Par labu dienestu armijā vairākkārt armijas daļas komandieris izteica pateicību. Pēc armijas sāku strādāt r/a “Alfa” un iestājos Ļeņingradas Elektrotehniskajā institūta radiofakultātē, apvienojot mācības un darbu, kuru pabeidzu 1970.gadā. R/a “Alfa” strādāju par meistaru, vecāko inženieri.

1975.gadā stājos laulībā ar Ainu Meieri, — dzimusi Rīgā 1942.gadā, LR pilsone.

1977.gadā aizgāju strādāt uz r/a “Radiotehnika”. Strādāju par vecāko meistaru, iecirkņa un ceha priekšnieku. 1987.gadā pārgāju strādāt uz “Medtehniku”, strādāju metroloģisko pakalpojumu nodaļā, kas apkalpoja visas poliklīnikas un slimnīcas Latvijā. Sakarā ar “Medtehnikas” likvidāciju 1996.gadā es kļuvu bezdarbnieks.

Gribu atzīmēt, ka mana Dzimtene ir nevis tur, kur piedzimu, bet tur, kur es nodzīvoju 56 gadus. Esmu lojāls pret valsti, cienu visas tradīcijas, pārvaldu valsts valodu augstākajā pakāpē. Dienās, kad Latvija cīnījās par savu neatkarību, arī es brīvprātīgi ņēmu aktīvu līdzdalību uz barikādēm. Uzskatu, ka godam esmu pelnījis kļūt par Latvijas pilsoni.

A.Ščukins