Centrālā statistikas pārvalde

Informācija 1998.gada 16.februārī

Par dominantēm eksportā un importā

1997.gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms faktiskajās cenās pieauga salīdzinājumā ar 1996.gadu. Preču eksports sasniedza 971,7 milj. latu, un tas ir par 22,2% lielāks nekā 1996.gadā. Importa kopapjoms ir pieaudzis straujāk — par 23,8%, un 1997.gadā tā vērtība bija 1582,4 milj. latu. Palielinājusies ir starpība starp eksporta un importa kopvērtību. 1996.gadā imports pārsniedza eksportu par 60,7%, bet 1997.gadā šī starpība bija jau 62,8%. Savukārt 1995.gadā imports bija par 39,4% lielāks nekā eksports, bet 1994.gadā — par 25,5%.

1997.gadā Latvija no ES valstīm importēja 53,2% preču (1996.gadā — 49,3%), bet no NVS — 19,7% (25,5%). Savukārt eksporta īpatsvars uz ES valstīm 1997.gadā veidoja 48,9% (44,7%) no visa Latvijas eksporta, bet īpatsvars uz NVS bija 29,5% (35,8%).

Nozīmīgākā Latvijas tirdzniecības partnere 1997.gadā bija Krievija. Preču eksports uz Krieviju 1997.gadā bija 21,0% no kopējā preču eksporta (1996.gadā — 22,8%). Otro vietu ieņēma Lielbritānija — 14,3% (11,1%) no kopējā preču eksporta attiecas uz šo valsti. Tai sekoja eksports uz Vāciju — 13,8% (13,8%). Svarīga vieta Latvijas eksportā ir arī Zviedrijai, Lietuvai un Igaunijai. Zviedrijas īpatsvars eksportā bija 8,3% (6,6%), Lietuvas — 7,5% (7,4%), Igaunijas — 4,2% (3,7%).

Importā svarīgākās tirdzniecības partneres ir Vācija un Krievija. 1997.gadā no Vācijas uz Latviju importēja 16,0% no kopējā preču daudzuma (1996.gadā — 13,8%), bet no Krievijas — 15,6% (1996.gadā — 20,2%). Tām sekoja Somija — 9,7% (9,2%), Zviedrija — 7,7% (7,9%) un Lietuva — 6,4% (6,3%).

1997.gadā nozīmīgāko vietu Latvijas eksportā ieņēma koksne un tās izstrādājumi — tās īpatsvars eksporta kopvērtībā bija 29,7%, tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu — 15,6%, pārtikas rūpniecības produkcijas — 10,1%, mašīnu, mehānismu un elektrisko iekārtu — 9,0%, metāli un to izstrādājumi — 8,5%.

1997.gadā strauji pieauga augu valsts produktu eksports. Salīdzinot ar 1996.gadu, tas palielinājās par 99,3% jeb par 3,2 milj. latu. Apavu, cepuru, lietussargu un citu priekšmetu eksports palielinājās par 56,0% jeb par 2,9 milj. latu. Būtiski pieauga metālu un to izstrādājumu eksports. Salīdzinot ar 1996.gadu, tas cēlās par 49,2% jeb par 27,4 milj. latu. Koksnes un tās izstrādājumu eksports pieauga par 48,6% jeb 94,4 milj. latu, koksnes papīrmasas, papīra un kartona eksports — par 45,9% (7,9 milj. latu), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas eksports — par 19,5% (10,4 milj. latu), tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksports — par 12,5% (16,8 milj. latu).

1997.gadā samazinājās šādu preču eksports: transporta līdzekļu — par 38,8% (12,7 milj. latu), minerālo produktu — par 31,5% (6,5 milj. latu).

Importā nozīmīgāko vietu 1997.gadā ieņēma ievestās mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas — to īpatsvars importa kopvērtībā veidoja 19,3%, minerālo produktu — 14,1%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas — 10,9%, transporta līdzekļu — 8,3%, metālu un to izstrādājumu — 8,0%.

1997.gadā salīdzinājumā ar 1996.gadu visstraujāk pieauga transporta līdzekļu imports — par 74,8% jeb par 56,5 milj. latu, koksnes un tās izstrādājumu imports — par 58,7%, jeb par 4,1 milj. latu, metālu un to izstrādāju imports — par 53,9% jeb par 44,1 milj. latu, dzīvnieku un lopkopības produkcijas imports — par 52,4% jeb par 13,3 milj. latu, kā arī mašīnu un mehānismu un elektrisko iekārtu imports — par 42,9% jeb par 91,8 milj. latu.

1997.gadā samazinājās šādu preču imports: minerālo produktu — par 21,5% (61,0 milj. latu), augu valsts produktu — par 2,8% (1,6 milj. latu).

Eksporta un importa struktūra pa preču grupām atspoguļota tabulā: