Par jauno terminu dibinājums

Pretrunu vienibas un cinas likums, ka par to droši vien daudzi esam parliecinajušies, ir speka neatkarigi no valsts iekartas.

Kad 90.gadu sakuma Latvijas valdiba latviešu valoda ieviesa jaunu internacionalismu institucija, tam bija gan aizstavji, gan pretinieki. Aizstavji aizstaveja tapec, ka ar to tika aizstati padomju laika izplatitie “organi”, pretinieki iebilda tadel, ka tas bija vel viens anglu valodas ietekmets svešvards ar neskaidru nozimi.

Ka spilgts liecinajums latviešu valodas dzivigumam 90.gadu vidu “institucijai” it tuva nozime ir radies jauns termins — dibinajums. Tas jau guvis Latvijas Zinatnu akademijas Terminologijas komisijas atbalstu un 1997.gada ir publicets “Muzeologijas terminu vardnica” ka anglu termina foundation atbilsme latviešu valoda.

Lidz ar to radies jautajums — kadas ir vardu institucija un dibinajums nozimes, un kada ir to lietošanas sfera? Vai tie uzskatami par sinonimiem?

Termins dibinajums ir atvasinats no dibinat ar nozimi ‘veicot organizatoriskus pasakumus, radit, izveidot’, un tatad dibinajums ir ‘tas, kas, veicot organizatoriskus pasakumus, ir radits, izveidots’.

Zinama mera lidziga nozime ir ari anglu valodas ietekme (no anglu institution) ieviestajam internacionalismam institucija (salidzinasim: anglu valoda gan to institute, gan to found nozime ‘to establish’, t.i., dibinat).

Lidz šim prakse jau visai plaši tika lietots termins institucija, turklat divas pamatnozimes, ko orientejoši varetu definet šadi:

1) ‘valsts varas un parvaldes sistemas noteikts organizatorisks veidojums, kura kompetence ir pienemt praksei saistošus lemumus, noteikumus, normas’ (šaja nozime lidz 90.gadiem liela mera tika lietots vards “organs”);

2) ‘jebkurš organizatorisks veidojums, kas radits, dibinats noteiktu funkciju izpildei’ (aptverot iestades, uznemumus, organizacijas, fondus, komisijas utt.).

Tagad, kad oficiali apstiprinats ari termins dibinajums, ir iespeja nozimes škirt, atstajot vardu institucija pirmajai nozimei, bet jebkuru organizatoriski veidojamu, dibinamu objektu saukt par dibinajumu. Makslas joma dibinajumi var but, piemeram, makslas iestades, makslas augstskolas, makslas fondi, klubi utt. Savukart tadu veidojumu ka Terminologijas komisija, ko savulaik ir dibinajusi valdiba, paredzot tai ka vienu no valstiski svarigiem uzdevumiem — rupeties par saskanotas, vienotas nozaru terminologijas iztradi latviešu valoda, varetu devet par instituciju.

Gan institucijas, gan dibinajumi ietilpinami plašaka grupa, ko saucam par organizatoriskiem veidojumiem.

LZA akademike

Šodienas latviešu valoda un instrumentālis

Nebudama vienis pratis ar Australijas profesoru Trevoru Fennellu vina apcerejuma, kam šads pats jautajums virsraksta (LL 54—61), es atbildetu, ka ir gan instrumentalis latviešu valoda un ka ir gan verts to ari postulet. Jo katrs latviešu valodas ists pratejs instrumentali lieto, vai nu to gramatiski apzinadamies, vai ne.

Diemzel dazi ir pavedinati uz domam (Atmoda Atputai, 3.08.96.), ka instrumentalis esot latviešu valoda “lieks” locijums, tatad nepienacigi ipaša locijuma goda celts prievarda ar pievienojums vienskaitla akuzativam (ar lakatu) vai daudzskaitla dativam (ar lakatiem). Bet tas ir maldigs škitums.

Fonetisku parmainu del instrumentalis ir gan liela mera zaudejis savu galotnu atškiribu no citu locijumu galotnem, tacu joprojam veic savus “amata” pienakumus, kadu tam ir ne mazums tapat ka citiem locijumiem. Piemeram, instrumentalis atbild ne jau vienigi uz jautajumu “ar ko?” un izsaka (ar vai bez ar) gan pavadoni (nak ar suni), gan lidzekli (ziediem rotats), laiku (citiem ritiem jacelas agrak), ipašibu (virs sirmu bardu), celoni (badu mirt) u.c., ka rada Endzelins (Lvg 437.—449.§). Pievienots tiek ar instrumentalim (nevis akuzativam vai dativam), un šis samera jaunas cilmes prievards daudzkart instrumentalim joprojam nav vajadzigs (Lvg 511.§).

No dainam Alfreds Gaters (LS 161—183) uzrada vai simtiem instrumentala piemeru bez ar, starp tiem ari senakos, kam daudzskaitli vel ipaša galotne –is (.. sabrauca .. sešis beris kumelinis, cetris kaltis ritentinis 179). Tagad šadi instrumentali kalpo vairs tikai adverbu loma (vietumis, retumis, labis pratis u.tml.).

Vel joprojam varam nelietot ar, piemeram, šada teikuma: “sez lakatu galva, cimdiem roka”. Te var ari parliecinaties, ka lakatu ir nevis ists, bet tikai dazam škietams akuzativs un tapat cimdiem tikai škietams dativs. Jo, ja tie butu “isti” (neparprasti), tad tiem teikuma butu jader ari mainita skaitli. Tacu tie neder — teikums klust nejedzigs: “sez lakatus (!) galva, cimdam (!) roka”. Turpreti velti apšaubitais instrumentalis der te ari mainita skaitli: “sez lakatiem galva, cimdu roka”. — Tapat citus neparprastus locijumus var tacu teikumos mainit skaitli, ja vien to pielauj vardu leksiska nozime un konteksts, piem.: “vinam (viniem) jaieved zirgs (zirgi) kaimina (kaiminu) aploka (aplokos)”.

Instrumentala atzišanas labad vel dazi atgadinajumi.

1) Joprojam dzivas ir personas vietniekvardu ipašas vienskaitla instrumentala formas manim, tevim, sevim, kas lietojamas aiz visiem prievardiem (Lvg 347.§).

2) Daudzas izloksnes (un tapat šo izlokšnu parstavju literara runa) instrumentalis tiek škirts no akuzativa resp. dativa ar gala zilbes intonaciju:

a) vienskaitli vietniekvardiem šis, tas, kas (Lvg 363.§) intonacija akuzativa ir kritoša (teikt šlo, tlo, klo), bet instrumentali lauzta (sist ar šuo, tuo, kuo);

b) daudzskaitli deklinacija visnotal (Lvg 255.§) dativiem gala zilbes –iem, –am u.c. ir kritoši intonetas (dot bralgem, masam), bet instrumentali lauzti intonetas (runat ar bralizm, masam).

3) Metodologiski instrumentalis ir nepieciešams locijumu sintakse, it ipaši baltu salidzinamaja. Jo instrumentalim ir tadas nozimes, kadu nav ta izskata lidziniekiem akuzativam un dativam. Ka gan analizesim, piemeram, tadus pilnigi atbilstošus teikumus latviešu un leišu valoda ka la. “iet pliku galvu, pliku kaklu un plikam kajam”: lei. “eina plika galva, pliku kaklu ir nuogomis kojomis”. Vai nebutu parak divaini un jucekligi vienada funkcija uzskatit latviešu teikuma galvu un kaklu par akuzativiem, bet kajam par dativu? Ka tads uzskats aplams, var atkal parliecinaties, mainot skaitli. Un pilnigi adekvata leišu teikuma to pašu vardu tas pašas formas gribot vai negribot jasauc tacu par instrumentaliem!

Tatad instrumentalis (ar vai bez ar) latviešu valoda ir un ir paturams ari gramatikas.

Saisinajumi: LL=T.Fennells, Lingua Lettica (Melburna 1995); LS=A.Gaters, Lettische Syntax (Frankfurt am Main 1993); Lvg=J.Endzelins, Latviešu valodas gramatika (Riga 1951).

Dr.phil.