Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr. 216

Rīgā 2020. gada 30. jūnijā

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk arī – Padome) kā neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktajai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, kā arī uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Latvijas Republikas Satversme, šis likums un citi normatīvie akti,

konstatē:

Atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas 2018.–2022. gadam Pielikuma Nr. 5 "Retranslācijas atļauju izsniegšanas un darbības īstenošanas kārtība" (turpmāk – Stratēģijas Pielikums Nr. 5) 10. punktam – Padome izveido un uztur elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kuri retranslē audio un audiovizuālās programmas, elektronisko reģistrācijas sistēmu (turpmāk – Reģistrācijas sistēma). Savukārt Stratēģijas Pielikuma Nr. 5 12. punkts noteic, ka Reģistrācijas sistēma sastāv no divām daļām: elektronisko plašsaziņas līdzekļu reģistrs, kuri retranslē audio un audiovizuālās programmas un Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu saraksts. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija ir ārējais normatīvais akts, ko izstrādā un ar normatīvajiem noteikumiem apstiprina Nacionālas elektronisko plašsaziņas līdzekļu Padome, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk – EPLL) 60. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk – EPLL) 60. panta pirmās daļas 13. punktu, Padomei ir pienākums veicināt Latvijas nacionālajām interesēm atbilstošu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu politiku, kas ir attiecināms arī uz Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā iekļautajām programmām. Tātad Padomei ir pienākums ar īpašu rūpību pārbaudīt programmas īpašnieka (tiesību turētāja, kā arī tā pārstāvja vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa) tiesības izplatīt programmu Latvijas Republikā.

Padome ir saņēmusi valsts drošības iestādes (turpmāk – Iestāde) vērtējumu, kurā tā informē Padomi, ka šobrīd Latvijā retranslējamo programmu sarakstā atrodas vairākas televīzijas programmas, par kuru aktīviem, finanšu līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem, caur programmu īpašnieka vienīgo dalībnieku, faktiski īsteno kontroli viena persona – Dmitrijs Kiseļevs.

Atbilstoši no Iestādes saņemtajai informācijai, televīzijas programmas: "RT (Russia Today)"; "RT (Russia Today) HD"; "RT (Russia Today) Arabic"; "RT (Russia Today) Spanish"; "RT Documentary (HD)"; "RT Documentary", kā arī "RT TV (Russia Today TV)", kuras tiek izplatītas Latvijas teritorijā, ir sankcijām pakļautas personas Dmitrija Kiseļeva vienpersoniskā valdījumā un pārziņā.

"RT" televīzijas programmu īpašnieks/tiesību turētājs ir uzņēmums "TV-Novosti", kas ir dibināts 2005. gada 6. aprīlī. Savukārt "TV-Novosti" vienīgais dibinātājs (dalībnieks) ir federālais unitārais uzņēmums "Krievijas starptautiskās informācijas aģentūra "RIA Novosti"" (turpmāk – "RIA Novosti"), kas kopš 2013. gada 20. decembra atrodas likvidācijas stadijā. "RIA Novosti" likvidācijas komisijas vadītājs ir Krievijas Federācijas pilsonis Dmitrijs Kiseļevs, kurš ir vienīgā persona, kurai ir tiesības bez pilnvaras darboties uzņēmuma vārdā. Ņemot vērā minēto, konstatējams, ka Dmitrijs Kiseļevs faktiski īsteno kontroli pār "RIA Novosti", tās aktīviem, finanšu līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem, kā arī "RIA Novosti" faktisko darbību likvidācijas procesā.

Papildus norādāms, ka pamats "RIA Novosti" likvidācijai ir 2013. gada 9. decembrī Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina parakstītais dekrēts Nr. 894 "Par dažiem pasākumiem valsts plašsaziņas līdzekļu efektivitātes paaugstināšanai". Šī dekrēta 6. punktā uzdots "likvidēt federālo valsts unitāro uzņēmumu "Krievijas starptautiskā informācijas aģentūra "RIA Novosti""¹. Savukārt minētā dekrēta 7. punktā norādīts, ka līdz ar "RIA Novosti" likvidēšanu dibinātāja tiesības attiecībā uz organizācijām, kuras dibinājis federālais valsts unitārais uzņēmums "Krievijas starptautiskā informācijas aģentūra "RIA Novosti"", pāriet federālajam valsts unitārajam uzņēmumam "Starptautiskā informācijas aģentūra "Rossiya Segodnya""². No minētā izriet, ka līdz ar uzņēmuma "RIA Novosti" likvidēšanu tā dibinātāja tiesības mediju uzņēmumā "TV-Novosti" pāries "Rossiya Segodnya" rīcībā.

Dmitrijs Kiseļevs ar Eiropas Savienības Padomes 2014. gada 21. marta īstenošanas lēmumu Nr. 2010/151/KĀDP ir iekļauts to personu sarakstā, pret kurām piemērojami Eiropas Savienības Padomes 2014. gada 17. marta lēmumā 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība ietvertie ierobežojumi.

Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11. pants par sankciju ieviešanu, noteikšanu un izpildi nosaka, ka "…Eiropas Savienības regulās noteiktās sankcijas ir saistošas un tieši piemērojamas Latvijas Republikā.". Tāpat Eiropas Savienības regulās un lēmumos noteiktais arī atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pantam ir tieši piemērojams dalībvalstīs.

Regulas 2. pants paredz, ka dalībvalstīm ir pienākums iesaldēt finanšu līdzekļus un saimnieciskos resursus, kā arī noteikts aizliegums tieši vai netieši sankciju subjektam un ar to saistītam fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām darīt pieejamus finanšu līdzekļus vai saimnieciskos resursus Regulas izpratnē. Minētā norma saturiski ietver divus ierobežojumu veidus – finanšu un saimniecisko resursu ierobežojumi.

Pamatojoties uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 5. panta pirmo daļu, ja attiecībā uz sankciju subjektu noteikti finanšu ierobežojumi, visām personām atbilstoši to kompetencei ir pienākums nekavējoties un bez iepriekšēja brīdinājuma veikt šādas darbības:

1) iesaldēt visus finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kas tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir sankciju subjekta īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, tai skaitā tos finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kas nodoti trešām personām;

2) liegt sankciju subjektam piekļuvi finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem;

3) nesniegt sankciju subjektam (tai skaitā izmantojot pilnvarojumu) starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās noteiktos finanšu pakalpojumus.".

EPLL 19. panta pirmā daļas paredz, ka: "Programmu retranslācijai un izplatīšanai publiskajos elektronisko sakaru tīklos nepieciešams saņemt retranslējamās programmas īpašnieka (turētāja) piekrišanu un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes retranslācijas atļauju.". Atbilstoši Padomes Stratēģijas Pielikuma Nr. 5 6.3. punktam – lai iekļautu programmu Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā (turpmāk – Programmu saraksts) un, ja dokumentus Padomē iesniedz programmas īpašnieka pārstāvis vai EPL, ir jāiesniedz dokumenti, kas apliecina programmas īpašnieka pārstāvja vai EPL tiesības izplatīt programmu Latvijas Republikā, proti – licences līguma noraksts vai pilnvara programmas izplatīšanai no programmas īpašnieka (tiesību turētāja). Secināms, ka šāda programmas izplatīšanas tiesību nodošana notiek par noteiktu atlīdzību programmas īpašniekam. Tātad no minētā izriet, ka Iestādes norādītā persona, kas īsteno kontroli pār programmu īpašnieka aktīviem, finanšu līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem, gūst ienākumus no šim mediju uzņēmumam piederošo televīzijas programmu izplatīšanas Latvijas teritorijā.

Saskaņā ar Regulas 1. panta d) daļu – "saimnieciskie resursi" ir visdažādākie materiālie vai nemateriālie, kustamie vai nekustamie aktīvi, kas nav līdzekļi, bet ko var izmantot, lai iegūtu līdzekļus, preces vai pakalpojumus. Savukārt Regulas 1. panta e) daļa noteic, ka "saimniecisko resursu iesaldēšana" ir liegums izmantot saimnieciskos resursus, lai iegūtu līdzekļus, preces vai pakalpojumus, tostarp – bet ne tikai – pārdodot, iznomājot vai ieķīlājot šos saimnieciskos resursus.

EPLL 57. panta pirmā daļa noteic, ka: "Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, kā arī uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Latvijas Republikas Satversme, šis likums un citi normatīvie akti...".

Pamatojoties uz minēto un Padomei rūpīgi izvērtējot kompetentās Iestādes vērtējumā norādīto informāciju, kā arī nolūkā izvairīties no ES noteikto sankciju pārkāpšanas vai iespējamās apiešanas un nolūkā pasargāt elektroniskos plašsaziņas līdzekļus no Regulas pārkāpšanas, konstatē, ka programmu veidošana un satura ražošana ir saimnieciskā darbība Komerclikuma 1. panta otrās un trešās daļas izpratnē, tātad televīzijas programmas kā mediju uzņēmuma saimnieciskās darbības produkts ir uzskatāmas par saimniecisko resursu Regulas 269/2014 1. panta d) un e) daļas kontekstā.

Atbilstoši Komisijas 2020. gada 19. jūnija viedoklim par Regulas 2. panta piemērošanu³, kurā norādīts, ka dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ņemot vērā to rīcībā esošos informācijas elementus un konkrētos apstākļus, ir tiesības noteikt, vai norādītā persona kontrolē attiecīgo vienību, secināms, ka televīzijas programmu retranslācija Latvijas teritorijā un to uzturēšana Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā ir pretrunā Regulā noteiktajam aizliegumam "netieši sankciju subjektam […] darīt pieejamus finanšu līdzekļus vai saimnieciskos resursus.".

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 12. pantu, 15. panta ceturto daļu, 57. pantu, 62. panta otrās daļas 1. punktu, 63. panta pirmās daļas 1. punktu, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 57. pantu 60. panta pirmās daļas 13. punktu, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11. pantu un Eiropas Savienības Padomes 2014. gada 17. martā regulu Nr. 269/2014, Padome

nolemj:

1. Aizliegt izplatīt programmas "RT (Russia Today)"; "RT (Russia Today) HD"; "RT (Russia Today) Arabic"; "RT (Russia Today) Spanish"; "RT Documentary (HD)"; "RT Documentary"; RT TV (Russia Today TV) Latvijas Republikas teritorijā visos Padomes uzraudzībā esošajos publiskajos elektroniskajos sakaru tīklos uz laiku līdz Eiropas Savienības Padomes noteikto sankciju par Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu atcelšanai pret konkrētu personu, kura ir tieši vai netieši saistīta ar norādītajām programmām.

2. Publicēt Padomes mājaslapā internetā un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Padomes paziņojumu par programmu izplatīšanas aizliegumu.

3. Noteikt, ka lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 9. un 10. punktu.

4. Noteikt, ka atbildīgais Padomes loceklis par šī lēmuma izpildes kontroli ir Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Lēmums stājas spēkā tā paziņošanas brīdī.

Lēmumu var pārsūdzēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Administratīvajā rajona tiesā Baldones ielā 1A, Rīgā.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētājs I. Āboliņš