Ministru kabineta rīkojums Nr. 371

Rīgā 2020. gada 2. jūlijā (prot. Nr. 42 59. §)

1. Atbalstīt grozījumus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (atbalstīta ar Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"").

2. Finanšu ministrijai nedēļas laikā iesniegt Valsts kancelejā precizēto Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība".

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Finanšu ministrs J. Reirs

(Ministru kabineta
2020. gada 2. jūlija
rīkojums Nr. 371)

Izdarīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" (apstiprināta ar Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"" šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.2. apakšsadaļas "Plānoto investīciju pamatojums" (turpmāk – 1.2. apakšsadaļa) 103., 104., 105., 106., 107., 108. un 109. punktu šādā redakcijā:

"(103) P&A&I jomai plānots novirzīt 19,89% no kopējā ERAF finansējuma, to koncentrējot divās ieguldījumu prioritātēs atbilstoši ERAF regulas 5.panta 1.punktā noteiktajiem prioritārajiem virzieniem.

(104) Lai sasniegtu pamatiniciatīvas "Digitālā programma Eiropai" noteikto mērķi attiecībā uz platjoslas interneta pieejamību, stiprinātu un attīstītu pakalpojumus un IKT iespējas dažādās tautsaimniecībai nozīmīgās jomās, jāveic ieguldījumi 2. tematiskā mērķa ietvaros, kas ļaus uzlabot publiskās pārvaldes darbības efektivitāti, datu pieejamību, elektronisko pakalpojumu saturu, komercdarbības vidi, darījumu drošību elektroniskā vidē, padarot publisko informāciju viegli pieejamu, mazinot administratīvo slogu. IKT jomai plānots novirzīt 6,93% no kopējā ERAF finansējuma.

(105) Atbilstoši NIP un RIS3 identificētajām vajadzībām un noteiktajām prioritātēm, kā arī lai dotu ieguldījumu "Eiropa 2020" stratēģijas mērķa sasniegšanā –uzlabot saimnieciskās darbības vidi, īpaši MVK, un atbalstīt stingra un ilgtspējīga rūpnieciskā pamata izveidi, jāveic ieguldījumi 3. tematiskā mērķa ietvaros attiecībā uz finansiālu atbalstu komercdarbības attīstībai dažādās tās attīstības stadijās, apstrādes rūpniecības infrastruktūras attīstībai un jaunu, radošu produktu radīšanai. MVK konkurētspējas stiprināšanai plānots novirzīt 12,56% no kopējā ERAF finansējuma.

(106) 4. tematiskā mērķa ietvaros, novirzot 11,38% no ERAF atbilstoši ERAF regulas 5. panta 4. punkta c) un e) apakšpunktam, ieguldījumu prioritātēm un 22,64% no KF finansējuma atbilstoši KF regulas 4. panta a) apakšpunkta i), ii) un v) punktam ieguldījumu prioritātēm, sniedzot ieguldījumu primārās enerģijas ietaupījumu 0,670 Mtoe un 40% atjaunojamās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas gala patēriņā nodrošināšanai, ņemot vērā, ka 2012. gadā AER īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā bija 35,8%.

(107) Nodrošinot stratēģijas "Eiropa 2020" un ESSBJR mērķu sasniegšanu 5. tematiskā mērķa ietvaros, novirzot 2,48% no ERAF kopējā finansējuma atbilstoši ERAF regulas 5. panta a) apakšpunktam ieguldījumu prioritātei, plānoti ieguldījumi klimata pārmaiņu rezultātā izraisīto plūdu un erozijas risku apdraudēto iedzīvotāju skaita samazinājumam ap 30% no identificēta plūdu un erozijas riskam pakļauto iedzīvotāju skaita, kā arī plūdu apdraudējuma hidrobūvju aizsargāto platību samazināšanai.

(108) Nodrošinot stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanu, kā arī direktīvu prasību vides monitoringa, ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības jomā, Savienības vides acquis notekūdeņu apsaimniekošanas, ūdens resursu vides kvalitātes un gruntsūdeņu aizsardzības jomā izpildi, 6. tematiskā mērķa ietvaros plānots novirzīt 14,22% no KF kopējā finansējuma atbilstoši KF regulas 4. panta c) apakšpunkta i), ii) un iii) punktam ieguldījumu prioritātēm. 14,29% no ERAF kopējā finansējuma atbilstoši ERAF regulas 5. panta 6. punkta c) un e) apakšpunktam ieguldījumu prioritātēm paredzēti ieguldījumiem nacionālās un reģionālas nozīmes attīstības centru revitalizācijā, vides kvalitātes uzlabošanā, kā arī ilgtspējīgu tūrisma produktu attīstībā teritorijās ar atbilstošu potenciālu uz dabas un kultūras kapitāla pamata.

(109) Lai nodrošinātu stratēģijā "Eiropa 2020", ESSBJR, NRP un Transporta attīstības pamatnostādnēs noteiktos mērķus, investīcijas 7. tematiskā mērķa ietvaros plānots novirzīt 55,65% no KF finansējuma atbilstoši KF regulas 4. panta d) apakšpunkta i) un iii) punktam ieguldījuma prioritātēm un 9,54% no ERAF finansējuma atbilstoši ERAF regulas 5. panta 7. punkta b) apakšpunktam ieguldījuma prioritātei resursefektīvas transporta sistēmas izveidei, kas palīdz risināt ar klimata pārmaiņām un vidi saistītas problēmas un sekmēt teritoriālo kohēziju.".

2. Izteikt 1.2. apakšsadaļas 111. un 112. punktu šādā redakcijā:

"(111) Nodarbinātības jautājumu risināšanai tiks novirzīti 15,69% no ESF finansējuma, to koncentrējot trīs ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta a) apakšpunkta i); ii) un v) punkts).

(112) Lai izpildītu ES Padomes 2013. un 2014. gada rekomendācijas par ilgstošā bezdarba mazināšanu, sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu un nabadzības mazināšanu, 9. tematiskā mērķa ietvaros plānots veikt ESF investīcijas divās ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3.panta b) apakšpunkta i) un iv) punkts), kas veido 39,25% no ESF, nodrošinot ESF regulas prasību par vismaz 20% novirzīšanu 9.tematiskajam mērķim. Plānotie atbalsta pasākumi tiks papildināti ar ERAF ieguldījumiem 9,91% apmērā sociālajā un veselības infrastruktūrā (ERAF regulas 5. panta 9. punkta a) apakšpunkts).".

3. Izteikt 1.2. apakšsadaļas 114., 115., 116. un 117. punktu šādā redakcijā:

"(114) Lai nodrošinātu plānoto reformu īstenošanu izglītības jomā, ESF finansējumu 39,04% apmērā no ESF plānots novirzīt četrās ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta c) apakšpunkta i); ii) iii) un iv) punkts) un ESF ieguldījumus papildinās plānotais ERAF finansējums 11,05% apmērā no ERAF vienā ieguldījumu prioritātē (ERAF regulas 5. panta 10) punkts).

(115) Lai izpildītu ES Padomes 2013. un 2014. gada rekomendācijas par tiesu sistēmas pārvaldības un efektivitātes uzlabošanu, celtu valsts pārvaldes darbinieku kapacitāti, publisko pakalpojumu efektivitāti un attīstītu sociālo dialogu, plānoti ieguldījumi 11. tematiskajā mērķī, novirzot ESF finansējumu 2,75% no ESF.

(116) Lai nodrošinātu stratēģijā "Eiropa 2020", ES Padomes 2013. un 2014. gada rekomendācijās un NRP norādīto mērķu sasniegšanu ar KP fondu atbalstu, plānotas investīcijas KP fondu administrēšanā, katram no fondiem sniedzot ieguldījumu kopējā sistēmas vadības procesā – 3,31% no ESF, 1,59% no ERAF un 3,27% no KF tiks novirzīti TP.

(117) Lai izpildītu ESF regulas 4. panta 3.c) punkta nosacījumu, ka 60% no ESF finansējuma tiek koncentrēti vismaz piecās ieguldījumu prioritātēs, ESF finansējums 80,77% apmērā tiek koncentrēts piecās lielākajās ESF ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta a) apakšpunkta i) punkts, b) apakšpunkta i) un iv) punkts, un c) apakšpunkta i) un ii) punkts).".

4. Izteikt 1.2. apakšsadaļas tabulu Nr. 1.2. (2) "Pārskats par programmas investīciju stratēģiju" šādā redakcijā:

5. Izteikt 2.1. apakšsadaļas "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācija" 152. punktu šādā redakcijā:

"(152) Atbalsts jaunizveidotu komersantu attīstībai ir savstarpēji papildinošs pasākumu kopums, kas ietver gan finanšu pieejamību, gan atvieglotos nosacījumus mikrouzņēmumu dibināšanai, gan konsultatīvā atbalsta sistēmu, cita starpā, nodrošinot informatīvu un konsultatīvu atbalstu un apmācības ideju autoriem, t.sk. jaunajiem doktorantiem un potenciālajiem komercdarbības uzsācējiem, lai veidotu izpratni par inovāciju, motivāciju uzsākt saimniecisko darbību un pilnveidotu prasmes komercdarbības uzsākšanai. Pasākumi šīs ieguldījumu prioritātes ietvaros būs savstarpēji papildinoši ar atbalstu, kas tiks sniegts 3. prioritārā virziena "Mazo un vidējo uzņēmumu komersantu konkurētspēja" ietvaros. Vienlaikus 1.prioritārā virziena ietvaros ir būtiski stiprināt atbalstu inovatīvu produktu ražojošiem un eksportējošiem komersantiem, kas ir Latvijai stratēģiski svarīgi ilgtermiņā un sniedz būtisku pienesumu Latvijas IKP.".

6. Papildināt 2.1. apakšsadaļu "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācija" ar 153¹. punktu šādā redakcijā:

"(153¹) Atbilstoši Latvijas Bankas 2020. gada aprīlī publicētajiem secinājumiem par Covid-19 ietekmi tautsaimniecībā, apstrādes rūpniecība piedzīvos kritumu sākotnēji piegādes ķēžu pārtraukumu un sekojoša pieprasījuma sarukuma dēļ. Pieprasījuma pieaugums ir vērojams tikai atsevišķās šaurās jomās, līdz ar to paredzams, ka nozarē cietīs gan uz iekšzemes noietu vērstie apstrādes rūpniecības uzņēmumi, gan eksports. Covid-19 izraisīta nedrošība un noteiktie ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai tirgos turpmākajos mēnešos krasi ietekmēs lielo komersantu ražošanas jaudu saglabāšanu un eksportspēju. Covid-19 krīzei ieilgstot un palielinoties neziņai par pasaules ekonomikas atgūšanās tempiem, plānotie investīciju projekti un to izstrāde varētu tikt atlikta, t.sk., ierobežotas finansējuma ar ilgu atmaksāšanas periodu pieejamības dēļ, tādējādi vēl vairāk samazinot ekonomiskās izaugsmes potenciālu. Pieprasījums pēc aizņēmumiem var pieaugt saistībā ar krājumu papildināšanu un uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu palielināšanu. Līdz ar to ir jau šobrīd ir identificējams finanšu pieejamības trūkums tādiem vidējiem un lielajiem eksportējošajiem uzņēmumiem, kas ir Latvijai ilgtermiņā stratēģiski svarīgi uzņēmumi (t.i., sniedz būtisku pienesumu Latvijas IKP un veido ieņēmumus, uz kuriem varam balstīt valsts nākotnes izaugsmi), kuru darbība tehnoloģiski ir ļoti grūti atjaunojama pēc dīkstāves vai jaudu samazināšanas, kuri nodarbojas ar konkurētspējīgu vai inovatīvu ražošanu un produkciju eksportē, kā arī IT pakalpojumus eksportējošus uzņēmumus, vai uzņēmumus ar lielu ietekmi tautsaimniecībā.".

7. Izteikt 2.1. apakšsadaļas "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācija" 155. punktu šādā redakcijā:

"(155) 1.2.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts nepieciešamajai infrastruktūrai pētījumu izstrādei, kā arī atbalsta pētījumu izstrādei atbilstoši privātā sektora vajadzībām, jaunu produktu, pakalpojumu, tehnoloģiju un procesu izstrādei un ieviešanai ražošanā, t.sk., inovācijas vaučeri MVK un tehnoloģiju pārneses pakalpojumu nodrošināšanai vienotas tehnoloģiju pārneses sistēmas ietvaros, t.sk. jaunradītā intelektuālā īpašuma aizsardzībai, pētniecības rezultātu ar komercializācijas potenciālu sagatavošanai licencēšanai, tīklošanās iespēju radīšanai izglītības institūcijām, zinātniskajām institūcijām, studentiem un uzņēmējiem inovatīvu starpnozaru produktu un pakalpojumu izstrādei, testēšanai un ieviešanai tirgū. Tāpat būtiska atbalsta pieejamība aizdevumu formā privāto investīciju kapacitātes stiprināšanai Covid – 19 krīzes apstākļos, tādējādi sniedzot atbalstu vidējo un lielo komersantu ražošanas jaudu saglabāšanai un eksportspējai viedās specializācijas (RIS3) jomās.".

8. Izteikt 2.1. apakšsadaļas "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācija" tabulu Nr. 2.1.5. (5) "ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā:

9. Izteikt 2.1. apakšsadaļas "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" tabulu Nr. 2.1.6. (6) "Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā:

Indikatora tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starpposma vērtība 2018. gads	Mērķa vērtība				Rādītāja nozīmīguma apraksts
							Siev.	Vīr.	Kopā	Datu avots
Finanšu rādītājs	(F01) Finanšu rādītājs 1.PV (ERAF)		EUR	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	83 094 259			577 332 004	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	i.1.1.1.ak To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos (CO25)	Kopējais	pilnslodzes ekvivalents	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	0			2 163	Projektu dati	Rādītājs iekļauj darbības, kas saistītas zinātniskās infrastruktūras modernizēšanu un atbilst 20,95 % no kopējā prioritārā virziena finansējuma
Galvenais īstenošanas posms	i. 1.1.1.ak Izsludināti iepirkuma konkursi, % no kopējā plānoto darbu apjoma (S111)	Izsludināti iepirkuma konkursi par SAM ietvaros plānotajām infrastruktūras aktivitātēm % no kopējās plānotās mērķa rādītājam - To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos	%	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	30				Projektu dati
Iznākuma rādītājs	i.1.2.1.a i.1.2.2.a Atbalstīto komersantu skaits (CO01)	Kopējais	uzņēmumi	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	0			1 773	Projektu dati	Rādītājs ietver darbības no SAM 1.2.1. un 1.2.2. un atbilst 39,37 % no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam
Galvenais īstenošanas posms	i.1.2.1.a i.1.2.2.a Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par projektu ieviešanu (S121)	Noslēgto līgumu skaits ar finansējuma saņēmējiem par specifiskā atbalsta mērķa projektu (tai skaitā ilgtermiņa projektu) īstenošanu.	Līgumi	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	55				Projektu dati	".

10. Izteikt 2.1. apakšsadaļas "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" tabulu Nr. 2.1.7. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:

11. Izteikt 2.2. apakšsadaļas "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" tabulu Nr. 2.2.5. (6) "Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā:

Rādītāja tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starposma vērtība 2018. gads	Mērķa vērtība				Rādītāja nozīmīguma apraksts
							Siev.	Vīr.	Kopā	Datu avots
Finanšu rādītājs	(F02) Finanšu rādītājs 2.PV (ERAF)		EUR	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	23 975 988			201 275 093	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	I.2.2.1.a Pilnveidoti darbības procesi	Publiskās pārvaldes pamatdarbības procesu skaits, kas ir pilnveidoti projektu ietvaros Publiskās pārvaldes pamatdarbības process - noteiktu loģisku darbību/ notikumu secība, kas nodrošina kādu konkrētu rezultātu (piem.. pakalpojumu, saziņu, informācijas apmaiņu, utml.). Projekta iesnieguma ietvaros tiks definēts process, kurš tiks pilnveidots, un tiks norādīts, kā, ieviešot konkrēto risinājumu, attiecīgais process un tā izpildes rādītāji uzlabosies (piemēram, iedzīvotāju apkalpošanas izmaksas, uzturēšanas izmaksu samazinājums utml.). Publiskās pārvaldes pamatdarbības procesu pilnveidošana nozīmē, ka ar IKT palīdzību tiek optimizēts viens vai vairāki darbības procesu posmi, t.sk., modernizēti publiskie pakalpojumi.	Darbības procesi	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	0			205	Projektu dati	Rādītājā iekļautas galvenās darbības, kas prioritārā virziena ietvaros tiks veiktas, lai uzlabotu e-pakalpojumu pieejamību un tas atbilst 49,82% no prioritārā virziena finansējuma
Galvenais īstenošanas posms	I.2.2.1.a Noslēgtie līgumi par informāciju sistēmu/ e-pakalpojumu izstrādi/piegādi procentos no kopējā pilnveidojamo procesu skaita (S221)	Noslēgti līgumi ar piegādātājiem par IS izstrādi/piegādi IKT darbības procesu pilnveidošanai, kas izteikti procentos no kopējā pilnveidojamo procesu skaita. Pilnveidots darbības process — ar IKT palīdzību optimizēti viena vai vairāku darbības procesu posmi un uzlabota publisko pakalpojumu kvalitāte un pieejamība sabiedrībai. Viens līgums var aptvert vairāku darbības procesu pilnveidošanu.	%	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	30				Projektu dati	Galvenais īstenošanas posms
Iznākuma rādītājs	I.2.2.1.b Centralizētas atvērtas informācijas sistēmu platformas, skaits	Centralizētu informācijas sistēmu platformu skaits, kas ir izveidotas projektu ietvaros. Centralizēta informācijas sistēmu platforma ir centralizēts IKT kopums centralizētai viena vai vairāku IKT pakalpojumu sniegšanai, t.sk. informācijas sistēmu darbības nodrošināšanai. Projekta ietvaros tiks definēta konkrētā centralizētā informācijas sistēmas platforma, tās funkcijas un saturs.	Informāciju sistēmu platformas	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	4			18	Projektu dati	Rādītājā iekļautas galvenās darbības, kas prioritārā virziena ietvaros tiks veiktas, lai uzlabotu sistēmu savietojamību un tas atbilst 24,73% no prioritārā virziena finansējuma

12. Izteikt 2.2. apakšsadaļas "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" tabulu Nr. 2.2.6. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:

13. Izteikt 2.3. apakšsadaļas "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" tabulu Nr. 2.3.3. (5) "ERAF kopējie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā:

14. Papildināt 2.3. apakšsadaļu "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" ar 241¹. punktu šādā redakcijā:

"(241¹) 2020. gadā Eiropā un pasaulē notiekošās izmaiņas un procesi saistībā ar COVID-19 vīrusa izplatību un izsludināto ārkārtas situāciju Latvijā, šobrīd atstāj negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju. Ņemot vērā to, ka nozaru starptautiskās izstādes, tirdzniecības misijas, kontaktbiržas, konferences un citi uzņēmējdarbības un eksporta veicinošie pasākumi klātienē tiek atcelti vai pārcelti tiešsaistē, ir aktuāla nepieciešamība sniegt atbalstu Latvijas ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem savas konkurētspējas nodrošināšanai digitālajā vidē, kā arī jaunu eksporta tirgu veiksmīgai apgūšanai caur dažādām tiešsaistes platformām Lai stiprinātu Latvijas uzņēmumu kompetenci kvalificēta pieprasījuma radīšanai starptautiskajos tirgos, veicinātu to ātrāku iekļūšanu tirdzniecības un eksporta datu bāzēs vai tiešsaistes platformās, kā arī nodrošinātu digitālo publikāciju un mārketinga materiālu kvalitatīvu izstrādi un profesionālu konsultāciju saņemšanu digitālo mārketinga mērķu sasniegšanai ir nepieciešams attīstīt un izstrādāt kvalitatīvus digitālos pakalpojumus. Tieši tiešsaistes tirdzniecība demonstrē izteiktu pieaugumu un plašas iespējas aizsniegt gala patērētājus eksporta tirgos.".

15. Izteikt 2.3. apakšsadaļas "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" 244. punktu šādā redakcijā:

"(244) Kapacitātes palielināšana gan preču, gan pakalpojumu eksportā ir būtiska Latvijas konkurētspējas ārējos tirgos stiprināšanai. Tūrisms ir Latvijas vadošā pakalpojumu eksporta nozare, kas 2012. gadā valsts ekonomikā sniedza ieguldījumu 581,2 milj. EUR apmērā, veidojot 16,5% no kopējā pakalpojumu eksporta (saskaņā ar Latvijas Bankas Maksājumu bilances datiem). 2014. gada 1.jūlijā tika apstiprinātas Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam, kas paredz paaugstināt tūrisma piedāvājuma konkurētspēju, veicinot ilgtspējīgu tūrisma produktu attīstību, samazinot sezonalitāti un pagarinot tūristu uzturēšanās ilgumu Latvijā. Lai nodrošinātu resursu koncentrāciju un sniegtu vislielāko ieguvumu Latvijas tautsaimniecībai, Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam identificē konkrētus mērķa tirgus un tirgus nišas, kur iespējams sasniegt vislielāko atdevi. Latvija ir definējusi vēl šaurākas nišas KP fondu ieguldījumiem – darījumu un pasākumu tūrisms (MICE ), kā arī labsajūtas tūrisms, kas ir noteikti kā prioritārie tūrisma sektori Latvijā. Atbalsts plānots tikai konkrēti definētām tirgus nišām. Atbalsta pasākumu īstenošana radīs labvēlīgāku vidi tūrisma sektora komersantiem, tā kā palielināsies maksātspējīgo tūristu skaits un tiks samazināta sezonalitātes ietekme tūristu plūsmā. Atbalsta pasākumi veicinās informētību par MICE un labsajūtas tūrismu un, pieaugot investīciju atdevei, komersanti būs ieinteresēti veidot klasterus, lai piedāvātu kvalitatīvākus un diversificētākus pakalpojumus. Tāpat, specializējoties uz noteiktiem segmentiem, tūrisma nozares komersanti var specializēties un sasniegt augstāku kvalitāti piedāvātajos pakalpojumos. Lai nodrošinātu tūrisma nozares komersantu ātrāku atveseļošanos un to darbības uzsākšanu pēc COVID-19 izraisītās krīzes, veicinātu komersantu pielāgošanos jauniem apstākļiem un ļautu tiem veiksmīgi konkurēt starptautiskajā tirgū, atbalsts paredzēts gan vietējā, gan starptautiskā tūrisma veicināšanai. Atbalstot aktivitātes vietējam tirgum, komersantiem būs iespēja izstrādāt jaunus produktus un celt pakalpojumu kvalitāti, lai šos produktus varētu efektīvi piedāvāt starptautiskajai auditorijai, jo tie būs sasnieguši atbilstošu kvalitātes līmeni un kopumā veicinās starptautisko konkurētspēju.".

16. Izteikt 2.3. apakšsadaļas "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" tabulu Nr. 2.3.5. (5) "ERAF kopējie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā:

17. Izteikt 2.3. apakšsadaļas "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" tabulu Nr. 2.3.11. (6) "Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā:

"Indikatora tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starpposma vērtība 2018. gadā	Mērķa vērtība			Datu avots	Rādītāja nozīmīguma apraksts
							sievietes	vīrieši	kopā
Finanšu rādītājs	(F03) Finanšu rādītājs 3.PV (ERAF)		EUR	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	79 669 032			364 699 101	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs	(F04) Finanšu rādītājs 3.PV (ESF)		EUR	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	7 012 838			20 941 009	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	i.3.1.1.a i.3.1.2.a Atbalstīto komersantu skaits (CO01)	Kopējais	Komersanti	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	120			1 385	Projektu dati	Rādītājs iekļauj 3.1.1. SAM un 3.1.2. SAM paredzētās darbības (t. sk. finansiālu atbalstu uzņēmumiem ar finanšu instrumentiem un grantiem, kā arī nefinansiālu atbalstu biznesa inkubātoros). Rādītājs atbilst 60,59% no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam
Iznākuma rādītājs	i.3.4.1.a Tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras piedalījušās apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai	Rādītājs raksturo apmācību apmeklējumu skaitu (nevis unikālo apmācību dalībnieku skaitu), t. i. rādītājs atspoguļo, cik reizes tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgās personas (tiesneši, tiesu darbinieki, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, zvērināti tiesu izpildītāji, prokurori, izmeklētāji, tiesu eksperti, mediatori) ir piedalījušās tiesībsargājošo institūciju personāla kompetences paaugstināšanas apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai. Apmācības ar komercdarbību saistītos jautājumos, piemēram, spēkā stājušos tiesu nolēmumu efektīva izpildes nodrošināšana, jaunākie grozījumi Civilprocesa likumā, ES tiesas praksekomercdarbību regulējošos jautājumos	Personu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	456			12 133	Projektu dati	Rādītājs iekļauj darbības, kas saistītas ar publiskā sektora darbinieku(tiesībsargājošo iestāžu) profesionālo pilnveidi, lai nodrošinātu uzņmējdarbībai būtisku lietu ātrāku izskatīšanu. Rādītājs atbilst 51,86 % no kopējā finansējuma prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros".

18. Izteikt 2.3. apakšsadaļas "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" tabulu Nr. 2.3.12. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:

19. Izteikt 2.3. apakšsadaļas "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" tabulu Nr. 2.3.13. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:

20. Izteikt 2.4. apakšsadaļas "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" tabulu Nr. 2.4.5. (5) "ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā:

21. Izteikt 2.4. apakšsadaļas "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" 362. punktu šādā redakcijā:

"(362) SAM īstenošanas rezultātā tiks veicināta sabiedriskā transporta izmantošana – palielināsies videi draudzīgu sabiedrisko transporta līdzekļu un to maršrutu skaits, kā arī tiks stiprināta dzelzceļa loma pasažieru pārvadājumos, tādejādi veicinot iedzīvotāju pārsēšanos no privātā autotransporta uz konkurētspējīgu, ērtu, drošu un integrētu sabiedrisko transportu. Ieguldījumi modernā un efektīvā sabiedriskā transporta infrastruktūrā ir būtisks nosacījums turpmākai ilgtspējīgas intermodālās mobilitātes attīstībai. Sabiedriskā transporta līdzekļu un to maršrutu skaita pieaugums veicinās sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību un ļaus efektīvāk organizēt sabiedriskā transporta pasažieru plūsmas, veicinot ilgtspējīgu intermodālo mobilitāti pilsētās. Tas ļaus novirzīt pasažieru plūsmu no privātā uz sabiedrisko transportu, mazinot autotransporta plūsmu pilsētās. Tādējādi tiks attīstīta efektīvāka pilsētu transporta infrastruktūra, samazināta autotransporta radītā ietekme uz klimata pārmaiņām (transporta sektors Latvijā rada 29% no visām siltumnīcefekta gāzēm) un mazināts gaisa piesārņojums. Laba gaisa kvalitāte ir svarīgs priekšnosacījums ilgtspējīgai attīstībai un iedzīvotāju labklājībai. Īpaši aktuāls šis jautājums ir pilsētās, kur aktīvi norisinās ekonomiskā darbība, kā arī vērojama intensīva transporta plūsma. Nozīmīgs siltumnīcefekta gāzu emisiju un gaisa piesārņojuma avots Latvijā ir tieši autotransports – no kopējām slāpekļa dioksīda emisijām transports veido apmēram 42%, un transportlīdzekļu emisiju daudzumu gaisā pārsvarā nosaka vieglās automašīnas.".

22. Izteikt 2.4. apakšsadaļas "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" 366. punktu šādā redakcijā:

"(366) Indikatīvās atbalstāmās darbības: nacionālās nozīmes attīstības centros Rīgā, Liepājā un Daugavpilī – tramvaju maršrutu tīklu attīstība (esošo līniju pagarināšana, pārbūve, jaunu līniju būvniecība un saistītā ritošā sastāva iegāde), ievērojot pilsētas prioritārās attīstības teritorijas, Daugavpilī – jauna videi draudzīga sabiedriskā transporta (autobusu) iegāde, savukārt Rīgā, Pierīgā un Rīgas aglomerācijā – dzelzceļa pasažieru apkalpošanai paredzētā elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde. Nacionālās nozīmes attīstības centros, kuros nav tramvaju maršrutu tīkla, – jaunu videi draudzīgu sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) iegāde, esošo sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) aprīkošana to videi draudzīgākai darbībai, tai skaitā ar AER vai citiem Direktīvā 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu obligāti paredzētajiem alternatīvās degvielas veidiem, kā arī saistītās uzlādes/uzpildes infrastruktūras izveide. Būtisks priekšnoteikums investīcijām ir laba transporta sistēmas pārvaldība, kas spētu nodrošināt investīciju ekonomisko efektivitāti. Infrastruktūras prioritizācija tiks nodrošināta projektu iesniegumu atlases procesā.".

23. Izteikt 2.4. apakšsadaļas "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" 369. punktu šādā redakcijā:

"(369) Lielā projekta ietvaros plānota pasažieru elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde, un plānotās izmaksas veido ne mazāk kā 44% no SAM plānotā finansējuma.".

24. Izteikt 2.4. apakšsadaļas "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" tabulu Nr. 2.4.11. (5) "KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā:

25. Izteikt 2.4. apakšsadaļas "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" tabulu Nr. 2.4.12. (6) "Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā:

"Indikatora tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starpposma vērtība 2018. gads	Mērķa vērtība			Datu avots	Rādītāja nozīmīguma apraksts
							Siev.	Vīr.	Kopā
Finanšu rādītājs	(F05) Finanšu rādītājs 4.PV (KF)		EUR	KF		31 678 051			376 039 155	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs	(F06) Finanšu rādītājs 4.PV (ERAF)		EUR	ERAF		56 161 288			341 875 566	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	i.4.2.1.ak Mājsaimniecību skaits ar uzlabotu energopatēriņa klasifikāciju (CO31)	Kopējais	Mājsaimniecības	ERAF		0			16 186	Projektu dati	Iznākuma rādītājs ietver SAM 4.2.1. plānotās darbības, kas saistītas ar daudzdzīvokļu ēku siltināšanu. Iznākuma rādītājs atbilst 49,42  % no ERAF finansējuma prioritārajam virzienam
Galvenais īstenošanas posms	i.4.2.1.a Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanu (S421)	Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanu	Līgumi	ERAF		70				Projektu dati
Iznākuma rādītājs	i.4.5.1.ak Jaunuzbūvētu vai uzlaboto tramvaja un metro līniju kopējais garums (CO15)	Kopējais	km	KF		0			20	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj galvenās darbības, kas plānotas SAM 4.5.1. ietvaros videi draudzīga transporta nodrošināšanai. Rādītājs atbilst 37,79  % no kopējā finansējuma.
Galvenais īstenošanas posms	i.4.5.1.a Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju (S451)	Noslēgto līgumu skaits ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanu	Līgumi	KF		2				Projektu dati	".

26. Izteikt 2.4. apakšsadaļas "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" tabulu Nr. 2.4.14. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:

27. Izteikt 2.5. apakšsadaļas "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" tabulu Nr. 2.5.16. (6) "Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā:

Indikatora tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starposma vērtība 2018. gads	Mērķa vērtība			Datu avots	Rādītāja nozīmīguma apraksts
							Siev.	Vīr.	Kopā
Finanšu rādītājs	(F07) Finanšu rādītājs 5.PV (ERAF)		EUR	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	109 957 466			484 530 854	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs	(F08) Finanšu rādītājs 5.PV (KF)		EUR	KF	Mazāk attīstītie reģioni	35 200 539			225 792 618	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	i.5.3.1.ak Uzlabotās notekūdeņu attīrīšanas sistēmas apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums (CE) (CO19)	kopējais	Iedzīvotāju ekviavalents	KF	Mazāk attīstītie reģioni	1175			41 790	Projektu dati	Rādītājs iekļauj darbības SAM 5.3.1. ietvaros, kur plānotas investīcijas notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūrā. Rādītājs atbilst 62,45  % no kopējā KF finansējuma prioritārajam virzienam.
Iznākuma rādītājs	i.5.6.2.ak Kopējā atjaunotās zemes platība (CO22)	kopējais	ha	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	0			556	Projektu dati	Rādītājs atspoguļo SAM 5.6.2. investīcijas degradēto teritoriju sakārtošanā un rūpniecisko teritoriju sakārtošanā. Rādītājs atbilst 54,64  % no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam
Galvenais īstenošanas posms	5.6.2. Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmējiem par projektu ieviešanu (S562)	Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmējiem par projektu ieviešanu nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros, atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām	Līgumi	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	10				Projektu dati	N/A

28. Izteikt 2.5. apakšsadaļas "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" tabulu Nr. 2.5.17. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:

29. Izteikt 2.5. apakšsadaļas "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" tabulu Nr. 2.5.18. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:

30. Izteikt 2.6. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" 508. punktu šādā redakcijā:

"(508) KF un ERAF atbalsts ir plānots tā, lai sekmētu kvalitatīvas transporta infrastruktūras (ceļi, dzelzceļš, TEN-T sasaiste ar pilsētām, lidosta "Rīga", lielās ostas) nodrošināšanu, kas ir pamats konkurētspējīgas, ilgtspējīgas, komodālas transporta sistēmas attīstībai, vienlaikus veicinot augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus. Atbalsts tiek sniegts dažāda mēroga nozīmes ceļu infrastruktūras pilnveidošanai un attīstībai, novēršot ceļu sabrukšanu, lielo ostu un lidostas "Rīga" drošības pasākumu uzlabošanai un vides piesārņojuma mazināšanai, kā arī dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai, nodrošinot vienotu transporta sistēmu.".

31. Papildināt 2.6. apakšsadaļu "Ilgtspējīga transporta sistēma" aiz 532³. punkta ar tabulu Nr. 2.6.5.1. (3) "KF specifiskie rezultātu rādītāji" šādā redakcijā:

32. Izteikt 2.6. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" 557. punktu šādā redakcijā:

"(557) Veicot dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju, vienlaikus īstenojot arī drošības pasākumus, tiks uzlabota cilvēku un kravu mobilitāte dzelzceļa pārvadājumos, tādejādi attīstot dzelzceļu kā ilgtspējīga transporta sistēmas nozīmīgu komponenti.".

33. Izteikt 2.6. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" 559. punktu šādā redakcijā:

"(559) Investīcijas Rīgas dzelzceļa mezglā sekmēs TEN-T dzelzceļa tīkla attīstību, veicinot tā drošību, kvalitāti, kapacitāti, vienlaikus paaugstinot pārvadājumu efektivitāti. Investīciju vilcienu kustības ātruma palielināšanā būtiskākais ieguvums saistāms ar blīvi apdzīvoto centru sasniegšanu, kuros vērojama liela pasažieru plūsmas apgrozība, samazinot vilcienu braukšanas laiku. Ieviešot drošības pasākumus dzelzceļa infrastruktūrā, sevišķi blīvi apdzīvotās vietās ar intensīvu satiksmi tiks samazināti negadījumu riski publiskās dzelzceļa infrastruktūras šķērsošanas vietās un paaugstināta gājēju drošība.".

34. Izteikt 2.6. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" tabulu Nr. 2.6.7. (3) "KF specifiskie rezultātu rādītāji" šādā redakcijā:

35. Izteikt 2.6. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" 561. un 562. punktu šādā redakcijā:

"(561) Dzelzceļa transports ir viens no perspektīvākajiem sauszemes transporta veidiem gan drošības, gan ekoloģiskajā ziņā un tam ir būtiska loma pasažieru un kravu pārvadājumos. Pieaugot dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem ir būtiski modernizēt un attīstīt dzelzceļa infrastruktūru, kas šobrīd ir mūsdienu prasībām neatbilstoša, tajā skaitā, nepiemērota personām ar īpašām vajadzībām. Negadījumu risku samazināšana un gājēju drošība, palielinoties pasažieru pārvadājumu apjomiem, ir būtisks faktors ilgtspējīgas dzelzceļa infrastruktūras attīstībā. Lai dzelzceļa transports kļūtu pievilcīgāks pasažieriem, kā viens no ietekmējošiem faktoriem ir laiks, ko pasažieri pavada ceļā līdz gala mērķim, savukārt, kravu pārvadājumos ir būtiski paaugstināt efektivitāti, attiecīgi, veicot ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūrā, paaugstinot vilcienu kustības ātrumu, uzlabojot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti savstarpējiem savienojumiem ar Eiropas transporta tīkla komponentēm.

(562) SAM ietvaros paredzētās kompleksās investīcijas dzelzceļa sistēmā, attīstot Rīgas dzelzceļa mezglu un modernizējot pasažieru apkalpošanas infrastruktūru, nodrošinot vilcienu kustības ātruma palielināšanu un drošību, sniegs ieguldījumu dzelzceļa pārvadājumu efektivitātes uzlabošanā.".

36. Izteikt 2.6. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" 564., 565. un 566. punktu šādā redakcijā:

"(564) Indikatīvās atbalstāmās darbības: lai uzlabotu dzelzceļa sistēmas efektivitāti un drošību, tiks veikta esošās infrastruktūras modernizācija, tai skaitā, dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija, signalizācijas sistēmas modernizācija un jaunas dzelzceļa infrastruktūras izveide.

(565) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: VAS "Latvijas dzelzceļš", VAS "Pasažieru vilciens".

(566) Lielie projekti: N/A.".

37. Svītrot 2.6. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" 567. punktu.

38. Izteikt 2.6. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" tabulu Nr. 2.6.8. (5) "KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā:

39. Izteikt 2.6. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" tabulu Nr. 2.6.11. (6) "Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā:

"Indikatora tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starpposma vērtība 2018. gadā	Mērķa vērtība			Datu avots	Rādītāja nozīmīguma apraksts
							Sievietes	Vīrieši	Kopā
Finanšu rādītājs	(F09) Finanšu rādītājs 6.PV (ERAF)		EUR	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	72 852 630			277 032 428	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs	(F10) Finanšu rādītājs 6.PV (KF)		EUR	KF	Mazāk attīstītie reģioni	306 148 623			816 143 568	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	i.6.1.5.ak Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums (TEN-T) (CO14a)	Kopējais	km	KF	Mazāk attīstītie reģioni	0			296	Projektu dati	Rādītājs ietver 6.1.5. plānotās investīcijas TEN-T ceļu rekonstrukcijā un modernizācijā. Rādītājs atbilst 37,72 %no KF finansējuma prioritārajam virzienam.
Galvenais īstenošanas posms	i.6.1.5..a Izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu (TEN-T) skaita. (S615)	Projekta īstenotāja izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. Rekonstruējamo posmu skaits tiks definēts projektu ieviešanas laika grafikā (project pipeline) atbilstoši 7.1.ex-ante nosacījumam.	%	KF	Mazāk attīstītie reģioni	50				Projektu dati
Iznākuma rādītājs	i.6.2.1.ak Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums (CO12a)	Kopējais	km	KF	Mazāk attīstītie reģioni	0			150	Projektu dati	Rādītājs iekļauj SAM 6.2.1. plānotās investīcijas dzelzceļa un līniju rekonstrukcijā un modernizācijā. Rādītājs atbilst 11,84 % no KF finansējuma prioritārajam virzienam.
Galvenais īstenošanas posms	i.6.2.1.a Ar projekta īstenotāju noslēgtie līgumi par projekta īstenošanu % no kopējā 6.2.1. SAM finansējuma. (S621)	Ar projekta īstenotāju noslēgts līgums par summu % no SAM ietvaros paredzētā finansējuma	%	KF	Mazāk attīstītie reģioni	15				Projektu dati
Iznākuma rādītājs	i.6.3.1.ak Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums (CO14)	Kopējais	km	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	0			305	Projektu dati	Rādītājs atbilst 100,00% no ERAF finansējuma prioritārajam virzienam Rādītājs ietver 6.3.1. plānotās investīcijas reģionālo ceļu rekonstrukcijā un modernizācijā
Galvenais īstenošanas posms	i.6.3.1.a Izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. (S631)	Projekta īstenotāja izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. Rekonstruējamo posmu skaits tiks definēts projektu ieviešanas laika grafikā (project pipeline) atbilstoši 7.1.ex-ante nosacījumam	%	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	20				Projektu dati	".

40. Izteikt 2.6. apakšsadaļas "Ilgtspējīga transporta sistēma" tabulu Nr. 2.6.12. (7–13) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:

41. Izteikt 2.7.apakšsadaļas "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" tabulu Nr. 2.7.8. (4) "ESF specifiskais rezultāta rādītājs" šādā redakcijā:

42. Izteikt 2.7.apakšsadaļas "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" 596. punktu šādā redakcijā:

"(596) 7.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana, apmācība pie darba devēja (t.sk. nevalstiskajā sektorā), konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi (t.sk. mazinot aizspriedumus par kādu no dzimumiem noteiktā profesionālā jomā (piemēram, "dzimumam netipiskas profesijas", "neatbilstošs amats vai nodarbošanās" u.c.), neformālās izglītības programmu apguve, kas ietver darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apguvi, specifisku pakalpojumu (piemēram, zīmju valodas tulks) sniegšana mērķa grupu bezdarbniekiem apmācību laikā, elastīgu apmācību formu (piemēram, e-apmācības) izstrāde un īstenošana personām ar invaliditāti un citiem mērķa grupu bezdarbniekiem. Vienlaikus, sākot ar 2019. gadu, SAM ietvaros ir atbalstāma jauniešu bezdarbnieku dalība pasākumos ar mērķi izdarīt pamatotu tālākās izglītības un profesionālās darbības jomas izvēli, ievērojot jauniešu bezdarbnieku intereses un vajadzības. Minētās darbības tiks īstenotas sadarbībā ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, izglītības iestādēm, īpaši profesionālās izglītības kompetences centriem. Lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītības pakalpojumu sniegšanu bezdarbniekiem, tiks pilnveidota un nodrošināta bezdarbnieku apmācībā iesaistīto izglītības iestāžu uzraudzība un mācību procesa kvalitātes kontrole, t.sk. nodrošinot apmācību programmu ekspertīzi, metodoloģisko vadību un ieviešanas uzraudzību. Izglītības programmas un prasmes, kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku apmācību, vismaz reizi gadā nosaka sadarbībā ar sociālajiem partneriem un citiem kompetentiem valsts un pašvaldību, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem un ekspertiem.".

43. Izteikt 2.7. apakšsadaļas "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" tabulu Nr. 2.7.8. (4) "ESF specifiskais rezultāta rādītājs" šādā redakcijā:

44. Izteikt 2.7. apakšsadaļas "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" 626. punktu šādā redakcijā:

"(626) 7.3.1. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: informēšanas, izglītošanas, apmācību un konsultāciju aktivitātes, atbalsts (kolektīvā formātā) iekļaujošas nodarbinātības veicināšanai, t.sk. kolektīvajām pārrunām starp darba devējiem un darba ņēmējiem , situācijas monitorings un analīze darba apstākļu un risku, darba tiesību un darba aizsardzības jomā, elektronisko un vizualizēto darba vides palīgrīku un izglītojošo materiālu izveide, Valsts darba inspekcijas inspektoru zināšanu un prasmju uzlabošana. Minētais atbalsts tiks īstenots sadarbībā ar sociālajiem partneriem (darba devēju, darba ņēmēju organizācijām un to apvienībām), citiem kompetentiem ekspertiem, biedrībām un nodibinājumiem, komersantiem, zinātniskajām institūcijām, izglītības iestādēm kā pakalpojuma sniedzējiem.".

45. Izteikt 2.7. apakšsadaļas "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" tabulu Nr. 2.7.9. (5) "ESF kopējais un specifiskais iznākuma rādītājs" šādā redakcijā:

46. Izteikt 2.7. apakšsadaļas "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" Nr. 2.7.10. (6) "Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā:

47. Izteikt 2.7. apakšsadaļas "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" tabulu Nr. 2.7.11. (7–12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:

48. Izteikt 2.8. apakšsadaļas "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" tabulu Nr. 2.8.16. (5) "ESF specifiskie rezultāta rādītāji" šādā redakcijā:

49. Izteikt 2.8. apakšsadaļas "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" tabulu Nr. 2.8.17. (5) "ESF specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā:

50. Izteikt 2.8. apakšsadaļas "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" tabulu Nr. 2.8.22. (6) "Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā:

Indikatora tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starpposma vērtība 2018. gadā	Mērķa vērtība			Datu avots	Rādītāja nozīmīguma apraksts
							sievietes	vīrieši	kopā
Finanšu rādītājs	(F14) Finanšu rādītājs 8. PV (ERAF)		EUR	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	80 534 872			320 665 225	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs	(F15) Finanšu rādītājs 8. PV (ESF)		EUR	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	36 865 959			297 232 532	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā izglītības infrastruktūrā (CO35)	Kopējais	Personas	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	12 162			89 400	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj 8.1.1., 8.1.2., 8.1.3. un 8.1.4. SAM plānotās investīcijas izglītības infrastruktūras modernizācijā un uzlabošanā. Rādītājs aptver 100 % kopējo investīciju prioritārajam virzienam ERAF atbalsta ietvaros.
Iznākuma rādītājs	i.8.2.1.c Jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts ESF atbalsts	Atbalstīto jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kuru izstrādei un attīstībai piešķirts ESF atbalsts. Atbalsts jauno pedagoģijas studiju programmu ieviešanai ietver starptautiski atzītas akreditācijas izdevumu segšanu un publicitāti.	Programmu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	16			22	Projektu dati	Iznākuma rādītājs ietver 8.2.1. SAM plānotās investīcijas jauno pedagoģijas studiju programmu izveides nodrošināšanai. Rādītājs aptver 1,33 % (3 975 594 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.2.2.b Ārvalstu pasniedzēju skaits, kuri saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā.	Ārvalstu pasniedzēji, kuri saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā. Ārvalsts pasniedzējs – ārvalsts mācībspēks saskaņā ar Augstskolu likuma 40.pantu (viesprofesors, asociētais viesprofesors, viesdocents, vieslektors vai viesasistents)	Personu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	50			300	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj 8.2.2. SAM plānotās investīcijas studentu un pasniedzēju piesaistei darbam augstākās izglītības institūcijā. Rādītājs aptver 7,63 % (22 687 155 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.2.3.a Augstākās izglītības institūciju skaits, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai (augstākās izglītības institūcijas)	Augstākās izglītības institūcijas, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai	Institūciju skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	10			20	Projektu dati	Iznākuma rādītājs i.8.2.3.a iekļauj SAM darbības, kas saistītas ar atbalstu attīstības un konsolidācijas stratēģiju uzlabošanai, izstrādāšanai un ieviešanai. Rādītājs aptver 6,34 % (18 852 242 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.3.1.b Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t.sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzēto mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts	Kompetenču pieejā balstītu izglītojamiem (t.sk. izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzētu mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts	Mācību un metodisko līdzekļu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	10			61	Projektu dati	Rādītājs i.8.3.1.b iekļauj darbības, kas saistītas ar mācību un metodisko materiālu izstrādi. Rādītājs aptver 3,22 % (9 578 275 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.3.1.a Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kuru, aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalsts	Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā (pirmsskolas izglītības vadlīnijas, valsts standarts pamatizglītībā un valsts vispārējās vidējās izglītības standarts), kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalsts	Vadlīniju un valsts standartu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	3			3	Projektu dati	Rādītājs i.8.3.1.a iekļauj darbības, kas saistītas ar mācību un metodisko materiālu izstrādi. Rādītājs aptver 5,49 % (16 318 466 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.3.2.a Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo kompetenču attīstībai	Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu individuālas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo kompetenču attīstībai	Iestāžu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	180			272	Projektu dati	Rādītājs i.8.3.2.a iekļauj 8.3.2. SAM investīcijas personalizēto mācību pieeju attīstībai. Rādītājs aptver 11,49 % (34 145 389 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.3.3.a NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu ESF finansējuma ietvaros	NEET jauniešu skaits, kas saņēmuši atbalstu (veikts vismaz viens no šiem motivēšanas un aktivizēšanas posmiem: veikta NEET jaunieša apzināšana un sākotnējā motivēšana iesaistīties projektā, veikta NEET jaunieša profilēšana, izstrādāta individuālā pasākumu programma, īstenota individuālā pasākumu programma) ESF finansējuma ietvaros	Personu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	1 950			3 500	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj 8.3.3.a SAM ietvaros plānotās darbības, lai attīstītu NEET jauniešu prasmes un veicinātu to iesaisti izglītībā, darba tirgū un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā. Rādītājs aptver 2,54 % (7 560 329  EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.3.5.a Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam	Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam (individuālu un/ vai grupu karjeras atbalsta pasākumu īstenošanai, piemēram, konsultācijas, praktiskās nodarbības, meistarklases, karjeras dienas)	Iestāžu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	295			328	Projektu dati	Rādītājs i.8.3.5.a iekļauj SAM darbības, kas saistītas ar karjeras atbalsta pasākumu īstenošanu. Rādītājs aptver 7,5 % (22 280 687 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.4.1.a Nodarbināto personu skaits vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai pieaugušo apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni	Nodarbinātās personas ar profesionālo vidējo vai augstāko izglītību vecumā no 17 gadiem, kas saņēmušas ESF atbalstu dalībai pieaugušo apmācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni	Personu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	11 562			35 893	Projektu dati	Rādītājs i.8.4.1.a iekļauj darbības, kas saistītas ar nodarbināto pieaugušo profesionālās kompetences paaugstināšanu. Rādītājs aptver 11,26 % (33 457 580 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.8.5.1.a Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās mācībās ESF atbalsta ietvaros (personu skaits)	Audzēkņu skaits, kas iesaistīti darba vidē balstītās mācībās ESF atbalsta ietvaros	Personu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	756			3 150	Projektu dati	Rādītājs i.8.5.1.a iekļauj SAM atbalstāmās darbības, kas vērstas uz darba devēja vadītām mācībām profesionālajā izglītībā. Rādītājs aptver 3,69 % (10 961 776 EUR) kopējo investīciju prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros

51. Izteikt 2.8. apakšsadaļas "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" tabulu Nr. 2.8.23. (7-12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:

52. Izteikt 2.8. apakšsadaļas "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" tabulu Nr. 2.8.24. (7-12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:

53. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 867. punktu šādā redakcijā:

"(867)) 9.1.1. SAM: palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp bezdarbnieku, t.sk. nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū.".

54. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" tabulu Nr. 2.9.1. (4) "ESF kopējie un specifiskie rezultāta rādītāji" šādā redakcijā:

55. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" tabulu Nr. 2.9.4. (6) "ESF kopējais rezultāta rādītājs" šādā redakcijā:

56. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 894. un 895. punktu šādā redakcijā:

"(894) 9.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: pagaidu nodarbinātības pasākumi, subsidētas darbavietas bezdarbniekiem, t.sk. bezdarbniekiem ar invaliditāti un nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem, integrēti profesionālās piemērotības noteikšanas un prasmju pilnveidošanas pasākumi, ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumi apvienojumā ar atbalstu sociālās situācijas risināšanai, motivācijai un darba meklēšanai, atbalsts sociālās uzņēmējdarbības īstenošanai un darbavietu izveidei, t.sk. iekārtu, aprīkojuma iegādei, speciālistu (psihologu u.c.) konsultācijas, mentorings, atbalsts reģionālajai mobilitātei, nodarbinātības šķēršļu mazināšana, t.sk. atbalsts atkarību pārvarēšanai. Minētais atbalsts tiks sniegts sadarbībā ar darba devējiem, t.sk. sociālās uzņēmējdarbības veicējiem, pašvaldībām, biedrībām un nodibinājumiem, Sociālās integrācijas valsts aģentūru.

(895) 9.1.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: bezdarbnieki, t.sk. nelabvēlīgākā situācijā esošie bezdarbnieki, īpaši ilgstošie bezdarbnieki, bezdarbnieki ar apgādājamiem un gados vecāki bezdarbnieki, sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, sociālās uzņēmējdarbības veicēji.".

57. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" tabulu Nr. 2.9.5. (5) "ESF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā:

58. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 925. punktu šādā redakcijā:

"(925) SAM īstenojams ciešā sasaistē ar 9.2.2., 9.2.4., 9.2.5., 9.2.6., 9.2.7., 9.3.1. un 9.3.2.SAM, kas nodrošinās SAM ietvaros definēto pasākumus īstenošanu.".

59. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 933. punktu šādā redakcijā:

"(933) 9.2.5.SAM: uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās un sabiedrības veselības krīžu novēršanai iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas.".

60. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 936. punktu šādā redakcijā:

"(936) Rezultātā tiks nodrošināta pieejamība nepieciešamajām ārstniecības personām, uzlabojot pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem iedzīvotājiem ārpus Rīgas, t.sk. nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, kā arī sabiedrības veselības krīžu situācijā.".

61. Papildināt 2.9. apakšsadaļu "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" ar tabulu Nr. 2.9.10.1. (4) "ESF specifiskie rezultāta rādītāji" šādā redakcijā:

"Tabula Nr. 2.9.10.1. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

62. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 938., 939. un 940. punktu šādā redakcijā:

"(938) Lai nodrošinātu ārstniecības procesā iesaistītā personāla prasmes un zināšanas atbilstoši veselības tīklu attīstības vadlīnijās noteiktajai specifikai, prioritātēm, sadarbības mehānismiem, kā arī ņemot vērā straujo medicīnas zinātnes attīstības gaitu, nepieciešams nodrošināt tālākizglītības apmācību pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta procesā iesaistītajam personālam prioritārajās (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes, garīgās veselības un ar COVID-19 vīrusu, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās) jomās.

(939) Atbalsts veselības aprūpes procesā iesaistītajam personālam paredzēts veselības aprūpes sistēmas efektivizēšanas ietvaros, nodrošinot personāla prasmju un kompetenču pilnveidi, tādējādi papildinot pārējās investīcijas sabiedrības veselībā un nodrošinot kompleksu atbalstu veselības aprūpes (tai skaitā medicīniskās rehabilitācijas) pakalpojumu kvalitātes celšanai.

(940) SAM ietvaros tiks uzlabota sadarbība starp medicīnas un sociālo pakalpojumu sniedzējiem (sociālajā jomā strādājošo speciālistu sadarbība ar ģimenes ārstiem, speciālistiem u.tml.), tai skaitā nodrošinot sociālajā jomā strādājošo speciālistu apmācību. SAM ietvaros tiks atbalstītas cilvēkresursu apmācības un profesionālā izaugsme ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kā arī farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, nodrošinot personu kvalifikācijas un iemaņu atbilstību prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes, garīgās veselības un ar COVID-19 vīrusu, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīnijās noteiktajām prasībām, kā arī veselības nozares plānošanas dokumentos identificētajām cilvēkresursu attīstības vajadzībām. SAM ietvaros tiks nodrošināta ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu kvalifikācijas uzlabošana atbilstoši 9.2.3.SAM ietvaros izstrādātajām veselības tīklu attīstības vadlīnijām, nodrošinot personāla prasmju un kvalifikācijas atbilstību noteiktajām prasībām, savukārt turpmākā vispārējā kvalifikācijas uzturēšana tiks īstenota atbilstoši līdz šim valstī noteiktajai kārtībai, kas paredz, ka ārstniecības persona reizi piecos gados veic resertifikāciju par saviem vai darba devēja līdzekļiem. Pasākumi ir veicami ciešā sasaistē ar deinstitucionalizācijas mērķiem (tai skaitā garīgās veselības ietvaros), un to īstenošanā tiks nodrošināta koordinēta pakalpojumu attīstības plānošana.".

63. Papildināt 2.9. apakšsadaļu "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" ar 941¹., 941²., 914³., 941⁴., 941⁵. punktu un tabulu Nr. 2.9.11.1. (4) "ESF specifiskie rezultāta rādītāji" šādā redakcijā:

(941²) COVID-19 izraisītā krīze ir izgaismojusi virkni problēmu veselības aprūpes pakalpojumu jomā, kas arī citu sabiedrības veselības krīžu situācijā radītu riskus sabiedrībai, tai skaitā Latvijā pakalpojumu pieejamību būtiski ietekmē ārstniecības personu trūkums slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā Rīgā, kur COVID-19 pacientu skaits ir vislielākais (Rīgā uz 17.06.2020. bija 651 pozitīvs COVID-19 pacients, kas ir vairāk kā puse no visiem gadījumiem Latvijā¹³) un kur tiek ārstēti smagākie saslimšanas gadījumi visās diagnonožu grupās.

(941³)Būtiskākās ar veselības jomas personāla pieejamību saistītās problēmas Rīgā ir:

1. Medicīnas māsu un māsu palīgu, kā arī ārstu palīgu trūkums. Praktizējošo ārstniecības personu ar vidējo medicīnisko izglītību uz 10 000 iedzīvotāju skaits pēdējos gados Rīgā samazinās – 2013. gadā šis skaits bija 115,9, savukārt 2017. gadā jau tikai 109,9. Latvijā uz 10 000 iedzīvotājiem ir 45,7 praktizējošas māsas, kas ir 3. zemākais rādītājs ES¹⁴. Viena no problēmām tieši veselības aprūpē Rīgā ir tā, ka māsas strādā vairākās darba vietās, līdz ar to bieži vien darba slodze ir pārāk liela un rada izdegšanas riskus, līdz ar to īpaši COVID-19 krīzes apstākļos tieši māsu nepieejamība negatīvi ietekmēja veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Rīgā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu galvenais cilvēkresurss ir ārstu palīgi – sabiedrības veselības krīzes apstākļos tieši šī veselības aprūpes personāla iesaiste veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā ir būtiska gan slimnīcās, gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbā.

2. Ģimenes ārstu novecošanās (līdz 2020. gada beigām Rīgā strādās 130 ģimenes ārsti, kas jau sasnieguši pensijas vecumu) – minētais aspekts būtiski ietekmē ģimenes medicīnas pieejamību Rīgā COVID-19 izplatības apstākļos, jo šie ģimenes ārsti ir slimības riska grupā un krīzes situācijā tiek apdraudēta pensijas vecuma ārsta iespējas sniegt veselības aprūpes pakalpojumu, turklāt ģimenes ārstam kā primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir būtiska loma COVID-19 un citu slimību ierobežošanā. Ģimenes ārstu paaudžu nomaiņa ir preventīvs pasākums veselības krīzes situācijas novēršanai – ja pirms vai krīzes laikā ģimenes ārsti pensijas vecumā pārtrauks darbu, operatīvi nenododot pacientus nākamai ārstu paaudzei, tas var ierobežot primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.

(941⁴) Lai risinātu minētās problēmas, nepieciešams nodrošināt ārstniecības personu motivācijas sistēmu, sniedzot papildu atbalstu māsām, māsu palīgiem un ārstu palīgiem, ja tie pēc izglītības iegūšanas vai ārstniecības personām, kas šobrīd strādā citās nozarēs, izvēlas uzsākt darbu valsts apmaksātajā veselības aprūpē. Tāpat problēmas risināšanai nepieciešams atbalstīt pensijas vecuma ģimenes ārstu motivāciju nodot praksi un zināšanas jaunajam ģimenes ārstam, lai mazinātu primārās veselības aprūpes ierobežotās pieejamības risku ārkārtas situācijas apstākļos.

(941⁵) Minētais risinājums nodrošinās labāku ārstniecības iestāžu gatavību nodrošināt pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem un veselības aprūpes sistēmas kapacitātes stiprināšanu gan COVID-19 krīzes gadījumā, gan citu slimību uzliesmojumu gadījumā, gan arī sniedzot kvalitatīvus un savlaicīgus veselības aprūpes pakalpojumus ikdienā.

64. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 946. punktu šādā redakcijā:

"(946) Veselības aprūpe: Identificēto trūkumu un nepilnību risināšanai veselības jomā, plānots attīstīt veselības tīklus prioritārajās¹⁶ veselības jomās, kā arī īstenot pasākumus veselības aprūpē, kas nodrošinātu ārstniecības personu pieejamību dažādu sabiedrības veselības krīžu situācijās, tai skaitā ievērojot arī EK Padomes rekomendāciju Latvijai 2014.–2015. gadam "uzlabot veselības aprūpes sistēmas izmaksu efektivitāti, kvalitāti un pieejamību". Veselības tīklu attīstības vadlīniju mērķis ir izstrādāt efektīvu un ilgtspējīgu sistēmu, uzlabojot kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un samazinot vidējo laiku diagnozes noteikšanai. Ņemot vērā augstos saslimstības, hospitalizācijas un mirstības rādītājus prioritārajās¹⁷ veselības jomās¹⁸ Latvijā, būtiski pilnveidot primāro veselības aprūpi slimību profilaksei un ārstēšanai.".

65. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 965. punktu šādā redakcijā:

"(965) 9.2.4.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpe, garīgā veselība un ar COVID-19, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistīto) veselības jomu ietvaros, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem (trūcīgās personas, bērni, personas ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēki¹⁹ u.c.), tai skaitā organizēti slimību profilakses pasākumi un informatīvie pasākumi par slimību profilakses un veselīga dzīvesveida nozīmi veselības saglabāšanā, veselības veicināšanas koordinatoru un atbildīgo amatpersonu apmācības, interešu grupu nodarbību organizēšana, jauniešu izglītošana līdzaudžu programmās par veselīga dzīvesveida paradumiem, dalība interaktīvās izglītojošās nodarbībās, konkrētu rīcību vai iespēju popularizējošu pasākumu organizēšana pašvaldībās, pētījumu veikšana u.c.".

66. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 974. punktu šādā redakcijā:

"(974) 9.2.6.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: kvalifikācijas celšanas apmācību programmu izstrāde un ieviešana, ieskaitot specifisku prasmju pilnveidošanai, kas saistīta ar nepieciešamajām zināšanām un prasmēm četru prioritāro tīklu ieviešanai un COVID-19, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu seku mazināšanai, tai skaitā, piemēram, ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, sociālā darba speciālistiem (prasmēm sociālā pakalpojuma sniegšanas ietvaros identificēt nepieciešamību piesaistīt ārstniecības personālu) u.c. Veselības un sociālās jomas cilvēkresursu apmācību saturā tiks integrēti vienlīdzīgu iespēju jautājumi - neatkarīgi no dzimuma, vecuma, invaliditātes, etniskās piederības un citiem diskriminācijas veidiem.".

67. Papildināt 2.9. apakšsadaļu "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" ar 977¹., 977²., 977³. un 977⁴. punktu šādā redakcijā:

"(977¹) 9.2.7.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: kompensācijas ārstniecības personu (māsu, māsu palīgu un ārstu palīgu u.c.) piesaistīšanai darbam ārstniecības iestādēs un atbalsts ģimenes ārstu paaudžu nomaiņai Rīgā.

(977²) 9.2.7.SAM indikatīvā mērķa grupa: ārstniecības personas.

(977³) 9.2.7.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Veselības ministrija.

(977⁴) 9.2.7.SAM  projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".".

68. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" tabulu Nr. 2.9.12. (5) "ESF specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā:

69. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 986. punktu šādā redakcijā:

"(986) SAM īstenošana ļaus nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību prioritārajās (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda), garīgās veselības un ar COVID-19, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās) veselības jomās, attīstot veselības aprūpē tehnisko nodrošinājumu un izveidojot infrastruktūru kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviešanai. Veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru, SAM ietvaros notiks ciešā sasaistē ar 9.2.3.SAM, kura ietvaros izstrādātās prioritāro veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīnijas noteiks katra aprūpes līmeņa kompetences un nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu, tai skaitā atrunājot nosacījumus pakalpojumu pieejamības paaugstināšanai sociālās atstumtības un nabadzības riska grupām, un nosakot kritērijus un principus veselības aprūpes infrastruktūras attīstībai un izvietojumam (kartējums). Vienlaicīgi 9.2.3.SAM ietvaros izstrādātais kartējums²¹ nodrošinās izvietojuma ietvaru veselības attīstības tīkliem, nodrošinot ERAF un ESF SAM sasaisti prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu ietvaros. 9.2.3.SAM, 9.2.4.SAM, 9.2.5.SAM, 9.2.6. un 9.2.7.SAM ietvaros pakalpojumu pieejamība ir cieši saistīta ar teritoriālo aspektu, kas tiks izmantots prioritāro veselības jomu veselības attīstības tīklu detalizētā izstrādē, lai nodrošinātu, ka veselības pakalpojumi vienlīdz kvalitatīvi tiek nodrošināti gan iedzīvotājiem pilsētās, gan lauku teritorijās, kā arī sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajām grupām, paredzot efektīvu un ilgtspējīgu sistēmu, kādā tiek nodrošināta attiecīgā līmeņa pakalpojumi pacienta dzīvesvietas tuvumā vai uzlabota pacientu piekļūšana augstākas specializācijas pakalpojumam no dzīvesvietas attālāk esošās iestādēs. Rezultātā tiks nodrošināta kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, t.sk. nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupām".

70. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" 997. punktu šādā redakcijā:

"(997) 9.3.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes, garīgās veselības un ar COVID-19, kā arī citu sabiedrības veselības krīžu saistītajās) veselības aprūpes jomu ietvaros ārstniecības iestāžu tehniskā nodrošinājuma uzlabošana (t.sk. telpu attīstība un aprīkošana) visos aprūpes līmeņos ieskaitot pakalpojumu kvalitātes sistēmas ieviešanu.".

71. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" tabulu Nr. 2.9.15. (5) "ERAF specifiskie iznākuma rādītāji" šādā redakcijā:

72. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" tabulu Nr. 2.9.16. (6) "Prioritārā virziena snieguma ietvars" šādā redakcijā:

"Indikatora tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starpposma vērtība 2018. gadā	Mērķa vērtība			Datu avots	Rādītāja nozīmīguma apraksts
							sievietes	vīrieši	kopā
Finanšu rādītājs	(F16) Finanšu rādītājs 9.PV (ESF)		EUR	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	47 915 277			299 081 202	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs	(F17) Finanšu rādītājs 9.PV (ERAF)		EUR	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	7 796 118			287 533 985	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	i.9.1.1.ak Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki		Dalībnieki	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	12 500			46 393	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj 9.1.1. SAM plānotās investīcijas, kas veido 41 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.9.2.2.a Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras saņem ESF atbalstītos sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā	To personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kuras ir saņēmušas no valsts budžeta finansētu pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ir pārcēlušās uz dzīvi pašvaldībā un saņem individuālajām vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā ar ESF atbalstu, un to personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kurām ir indikācijas valsts finansēta pakalpojuma ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā saņemšanai, bet kuras turpina dzīvot pašvaldībā un saņemt ESF līdzfinansētus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā	Personas	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	210			2100	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj daļu no 9.2.2. SAM plānotajām investīcijām, kas veido 17 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.9.2.4.a Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu) un kas piedalījušies ESF  slimību profilakses pasākumos	Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu) un kas piedalījušies ESF  slimību profilakses pasākumos	Iedzīvotāji	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	20 000			45 000	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj 9.2.4. SAM plānotās investīcijas, kas veido 16 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.9.3.2.a Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai	Ārstniecības iestāžu skaits, kuras saņēmušas atbalstu. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros	Ārstniecības iestādes	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	0			608	Projektu dati	Iznākuma rādītājs atbilst 70 % no 9. prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ERAF atbalsta ietvaros
Galvenais īstenošanas posms	9.3.2.a Ar finansējuma saņēmēju noslēgtie līgumi % no kopējā SAM finansējuma (S932)	Ar finansējuma saņēmēju noslēgtie līgumi % no kopējā SAM finansējuma	%	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	30				Projektu dati	".

73. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" tabulu Nr. 2.9.17. (7-12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:

74. Izteikt 2.9. apakšsadaļas "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" tabulu Nr. 2.9.18. (7-12) "Intervences kategorijas" šādā redakcijā:

75. Izteikt 3.sadaļas "Finansējuma plāns" tabulu Nr. 3.1. (17) "ESF, ERAF un KF finansējuma sadalījums pa gadiem, milj. EUR" šādā redakcijā:

76. Izteikt 3.sadaļas "Finansējuma plāns" tabulu Nr. 3.2. (18A) "Finansējuma plāns darbības programmai" šādā redakcijā:

"Kods	Prioritārais virziens	Fonds	Reģions	Publiskās attiecināmās izmaksas, EUR	Savienības atbalsts, EUR	Nacionālais finansējums, EUR	Nacionālais publiskais finansējums, EUR	Nacionālais privātais finansējums, EUR	Kopējais finansējums, EUR	Līdzfinansējuma likme, %	EIB līdzdalība, EUR	Pamatpiešķīrums bez rezerves, EUR	Rezerve, EUR	Rezerves apjoms, %
1	1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	548 666 891	490 732 202	86 599 802	57 934 689	28 665 113	577 332 004	85	0	462 215 724	28 516 478	6
2	2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	193 814 955	171 083 829	30 191 264	22 731 126	7 460 138	201 275 093	85	0	160 544 837	10 538 992	6
31	3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	333 554 195	309 994 233	54 704 868	23 559 962	31 144 906	364 699 101	85	0	291 927 973	18 066 260	6
32	3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja	ESF	Mazāk attīstīts reģions	20 941 009	17 799 857	3 141 152	3 141 152	0	20 941 009	85	0	16 676 583	1 123 274	6
41	4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	341 875 566	290 594 229	51 281 337	51 281 337	0	341 875 566	85	0	273 128 593	17 465 636	6
42	4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs	KF	N/A	348 254 635	320 273 128	56 518 789	27 981 506	28 537 282	376 791 917	85	0	308 254 514	12 018 614	4
51	5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	484 530 854	411 851 223	72 679 631	72 679 631	0	484 530 854	85	0	385 445 344	26 405 879	6
52	5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte	KF	N/A	196 160 304	191 923 724	33 868 894	4 236 580	29 632 314	225 792 618	85	0	180 160 490	11 763 234	6
61	6. Ilgtspējīga transporta sistēma	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	277 032 428	235 477 563	41 554 865	41 554 865	0	277 032 428	85	0	221 114 552	14 363 011	6
62	6. Ilgtspējīga transporta sistēma	KF	N/A	757 636 658	693 722 030	122 421 538	63 914 628	58 506 910	816 143 568	85	0	636 538 996	57 183 034	8
72	7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte	ESF	Mazāk attīstīts reģions	117 386 362	101 607 623	17 930 759	15 778 739	2 152 020	119 538 382	85	0	94 633 649	6 973 974	7
73	7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte	JNI	N/A	58 318 706	58 021 278	5 119 526	297 428	4 822 098	63 140 804	92	0	58 021 278	N/A	N/A
81	8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	320 665 225	272 565 440	48 099 785	48 099 785	0	320 665 225	85	0	255 641 652	16 923 788	6
82	8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība	ESF	Mazāk attīstīts reģions	295 991 006	252 647 648	44 584 884	43 343 358	1 241 526	297 232 532	85	0	238 173 887	14 473 761	6
91	9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	274 948 728	244 403 886	43 130 099	30 544 842	12 585 257	287 533 985	85	0	232 608 782	11 795 104	6
92	9.Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana	ESF	Mazāk attīstīts reģions	287 848 088	254 219 018	44 862 184	33 629 070	11 233 114	299 081 202	85	0	240 217 339	14 001 679	6
10	10. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ESF ieviešanai un vadībai"	ESF	Mazāk attīstīts reģions	25 200 048	21 420 040	3 780 008	3 780 008	0	25 200 048	85	0	21 420 040	0	0
11	11. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ERAF ieviešanai un vadībai"	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	46 094 769	39 180 553	6 914 216	6 914 216	0	46 094 769	85	0	39 180 553	0	0
12	12. Tehniskā palīdzība "Atbalsts KF ieviešanai un vadībai"	KF	N/A	47 900 836	40 715 710	7 185 126	7 185 126	0	47 900 836	85	0	40 715 710	0	0
0	Kopā	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	2 821 183 611	2 465 883 158	435 155 867	355 300 453	79 855 414	2 901 039 025	85	0	2 321 808 010	144 075 148
0	Kopā	ESF	Mazāk attīstīts reģions	747 366 513	647 694 186	114 298 987	99 672 327	14 626 660	761 993 173	85	0	611 121 498	36 572 688
0	Kopā	JNI		58 318 706	58 021 278	5 119 526	297 428	4 822 098	63 140 804	92	0	58 021 278	0
0	Kopā	KF	N/A	1 350 195 183	1 246 634 592	219 994 347	103 560 591	116 433 756	1 466 628 939	85	0	1 165 669 710	80 964 882
0	Kopā			4 976 821 263	4 418 233 214	774 568 727	558 588 048	215 980 678	5 192 801 941	85	0	4 156 620 496	261 612 718	"

77. Izteikt 3.sadaļas "Finansējuma plāns" tabulu Nr. 3.4. (18C) "Finansējuma sadalījums pa prioritārajiem virzieniem un tematiskajiem mērķiem" šādā redakcijā:

"Prioritārais virziens	Fonds	Reģions	Tematiskais mērķis	Savienības atbalsts, EUR	Nacionālais finansējums, EUR	Kopējais finansējums, EUR
1. Pētniecības, tehnoloģiju attīstība un inovācijas	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju	490 732 202	86 599 802	577 332 004
2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	2. Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti	171 083 829	30 191 264	201 275 093
3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	3. Uzlabot mazo un vidējo komersantu konkurētspēju	309 994 233	54 704 868	364 699 101
3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja	ESF	Mazāk attīstīts reģions	11. Uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi	17 799 857	3 141 152	20 941 009
4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs	290 594 229	51 281 337	341 875 566
4. Pāreja uz ekonomiku, kura rada mazas oglekļa emisijas, visās nozarēs	KF	N/A	4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs	320 273 128	56 518 789	376 791 917
5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību 6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti	411 851 223	72 679 631	484 530 854
5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte	KF	N/A	6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti	191 923 724	33 868 894	225 792 618
6. Ilgtspējīga transporta sistēma	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās	235 477 563	41 554 865	277 032 428
6. Ilgtspējīga transporta sistēma	KF	N/A	7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās	693 722 030	122 421 538	816 143 568
7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte	ESF	Mazāk attīstīts reģions	8. Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti	101 607 623	17 930 759	119 538 382
7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte	JNI	N/A	8. Veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti	58 021 278	5 119 526	63 140 804
8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	10. Ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā	272 565 440	48 099 785	320 665 225
8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība	ESF	Mazāk attīstīts reģions	10. Ieguldīt izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā	252 647 648	44 584 884	297 232 532
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību	244 403 886	43 130 099	287 533 985
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana	ESF	Mazāk attīstīts reģions	9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību	254 219 018	44 862 184	299 081 202
10. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ESF ieviešanai un vadībai"	ESF	Mazāk attīstīts reģions	NA	21 420 040	3 780 008	25 200 048
11. Tehniskā palīdzība "Atbalsts ERAF ieviešanai un vadībai"	ERAF	Mazāk attīstīts reģions	NA	39 180 553	6 914 216	46 094 769
12. Tehniskā palīdzība "Atbalsts KF ieviešanai un vadībai"	KF	N/A	NA	40 715 710	7 185 126	47 900 836
Kopā				4 418 233 214	774 568 727	5 192 801 941".

78. Izteikt 3. sadaļas "Finansējuma plāns" tabulu Nr. 3.5. (19) "Indikatīvais atbalsta klimata pārmaiņu mērķim" šādā redakcijā:

79. Izteikt pielikumu Nr. 3 "Lielo projektu saraksts" šādā redakcijā:

Finanšu ministrs J. Reirs