Diplomātija

Vakar, 3.martā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis pasniedza akreditācijas vēstuli ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Somijas Republikā Albertam Sarkanim

Pasniedzot Albertam Sarkanim akreditācijas vēstuli, Valsts prezidents Guntis Ulmanis teica:

— Godātais vēstnieka kungs!

Atļaujiet man jūs sveikt kā Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Somijas Republikā.

Latvija un Somija atrodas Baltijas jūras krastos, bet jūra, kā zināms, saīsina distanci, veicina sadarbību, rada tās krastos dzīvojošajām tautām vienotu izpratni par galvenajām sabiedrības attīstības pamatvērtībām. Atrašanās Baltijas jūras reģiona kultūrvēsturiskajā telpā mūsdienās nosaka to, ka Latvija un Somija kā galveno priekšnoteikumu demokrātiskas, harmoniskas un dinamiskas valsts veidošanā saskata brīva indivīda pašizpausmes spēju un personiskās iniciatīvas atraisīšanu. Somija ir izveidojusies par modernu, dinamisku un saimnieciski spēcīgu Eiropas demokrātiju. Tās dalība Eiropas Savienībā ir noteikusi to, ka Somijas vārds arvien biežāk izskan ne tikai reģionālajā, bet arī Eiropas un globālajā dimensijā. Eiropas vienotās naudas ieviešana Somijai dos jaunas savu spēju apliecināšanas iespējas. Viens no jūsu galvenajiem uzdevumiem būs aktīvi pārņemt Somijas pieredzi, integrējoties Eiropas Savienībā.

Atzīmējams ir Somijas devums Baltijas jūras reģiona identitātes attīstīšanā. Reģionālās sadarbības ietvaros Somija ir sevi pierādījusi kā aktīvu, tālredzīgu un reģiona turpmākās attīstības vīziju skaidri izprotošu partneri. Somijas centieni veicināt reģiona valstu savstarpējo sadarbību ir devuši acīmredzamu ieguldījumu reģiona stabilitātes un drošības palielināšanā.

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā Somija ir kļuvusi par vienu no visnozīmīgākajām Latvijas sadarbības partnerēm. Abu valstu attiecībām raksturīgs sekmīgs visu līmeņu divpusējs politiskais dialogs. Somija ir viena no aktīvākajām mūsu valsts reformu procesa un integrācijas Eiropas Savienībā atbalstītājām. Ir svarīgi tuvākajā laikā šo sadarbību padziļināt un dažādot. Īpaši uzmanība jāvelta Latvijas un Somijas sadarbības pastiprināšanai ekonomikas, kultūras un zinātnes jomās.

Vēstnieka kungs!

Attiecību veidošana starp divām kaimiņos esošām valstīm ir liels gods, bet vienlaikus tā ir arī liela uzticība. Novēlu jums sekmes šī uzdevuma veikšanā.

Vakar, 3.martā, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim pasniedza Beļģijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks barons Alēns Gijoms

Pasniedzot Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim savu akreditācijas rakstu, barons Alēns Gijoms teica:

Prezidenta kungs, man ir ļoti liels gods šodien pasniegt jums vēstuli, akreditējot mani kā ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā. Turklāt tas man ir personisks izaicinājums, jo ir skaidrs, ka šis brīdis ir izšķirošs jūsu valsts vēsturē.

Mēs esam divas valstis ar ļoti līdzīgām tradīcijām, kas panākušas, ka kopš ilgiem laikiem esam pazīstami un atzīti.

Relatīvi mazas salīdzinājumā ar kaimiņiem, pagrieztas pret jūru, mūsu tautas vienmēr bijušas vērstas uz tirdzniecību, atvērtas pārmaiņām, bet vienlaikus arī iekārošanas objekts. Mēs esam pazinuši kundzību no katra no mūsu kaimiņiem pēc kārtas, jūs esat izrāvušies no pusgadsimtu ilga svešā režīma.

Mēs bijām solidāri 1940. gadā, mēs joprojām bijām solidāri 50 gadu garumā, pat vissliktākajā aukstā kara periodā, kad kādi varētu domāt par samierināšanos žestu attiecībā uz PSRS un Baltijas valstu atkarību.

Šodien jūs atgūstat savu īsto vietu lielajā Eiropas kopībā. Jūsu kandidēšana uz Eiropas Savienību un Atlantijas aliansi notiek lietu dabiskajā kārtībā, un mēs no visas sirds ceram, ka tā sekmēsies visīsākajā laikā.

Mēs esam šeit, lai šim mērķim strādātu kopā.

No savas puses mēs nesam ne tikai pieredzi no valsts, kas ir gan Ziemeļatlantijas alianses, gan Eiropas Savienības dibinātāja, mēs nesam arī mazas valsts pieredzi, kas ir iemācījusies dzīvot starptautiskā kopībā, aizsargājot savu specifiskumu un savu kopienu kultūras individualitāti.

Lūk, faktiski vēl viens aspekts, prezidenta kungs, kas mums ir kopīgs: mana valsts ir veidota no vairākām kopienām, kas nav homogēnas, kam ir dažādas valodas, tradīcijas un reliģijas. Mēs esam iemācījušies pārvaldīt šo situāciju, un es domāju, ka šodienas Eiropā beļģu modelis varētu kalpot par piemēru.

Tik daudz līdzību starp mūsu abām valstīm nodrošina labas divpusējās attiecības, un, ja mūsu cilvēki vēl nav sākuši iepazīt viens otru, drīz viņi to novērtēs. Ar šādu visdaudzsološāko pieeju es centīšos veikt savu pieticīgo ieguldījumu.

Turpinājums

— 3.lpp.

Šodien, 4.martā, beidzas Baltkrievijas Republikas ārlietu ministra darba vizīte Latvijā.

Vakar, 3.martā, augstais kaimiņzemes viesis bija ieradies vizītēs pie mūsu valstsvīriem

Pie Valsts prezidenta

Tikšanās gaitā Valsts prezidents un Baltkrievijas ārlietu ministrs atzīmēja, ka Baltkrievijas un Latvijas interesēs ir uzturēt un attīstīt labas kaimiņvalstu attiecības, paplašināt tirdznieciskos kontaktus un sadarbību dažādās tautsaimniecības nozarēs. Pārrunāts Latvijas un Baltkrievijas robežas demarkācijas jautājums.

Puses apmainījās viedokļiem par Eiropas integrācijas procesu. G.Ulmanis vēlēja sekmes Baltkrievijai nākotnē un labklājību tās tautai.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētaja

A.Čepānis apliecināja, ka Latvija augstu vērtē izveidojušos sadarbību ar Baltkrieviju un uzskata par nepieciešamu labu kaimiņattiecību veidošanu saskaņā ar starptautisko tiesību principiem. Abas valstis ir izveidojušas nozīmīgu līgumtiesisko bāzi, kas kalpo par pamatu Latvijas un Baltkrievijas sadarbības attīstībai. A.Čepānis izteica cerību, ka abas valstis veiks visu iespējamo, lai pašreiz sagatavošanas stadijā esošie līgumi tuvākajā laikā tiktu parakstīti un stātos spēkā, tādējādi veicinot Latvijas un Baltkrievijas sadarbības paplašināšanu un padziļināšanu. Baltkrievijas ārlietu ministrs ar gandarījumu atzīmēja, ka vizītes laikā Latvijā parakstīta Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par investīciju veicināšanu un aizsardzību, kā arī parafēta Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par savstarpējiem braucieniem un abu valstu valdību vienošanās par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kurām nav uzturēšanās tiesību.

Pārrunājot jautājumu par Latvijas un Baltkrievijas robežas demarkāciju, A.Čepānis pauda uzskatu, ka praktisks darbs robežas demarkācijā būtu jāuzsāk jau tuvākajā laikā. I.Antonovičs informēja, ka Baltkrievija robežas sakārtošanai atvēlējusi līdzekļus no valsts budžeta.

Latvija un Baltkrievija kā kaimiņvalstis bijušas un arī tagad ir nozīmīgas ekonomiskās sadarbības partneres, taču sarunas biedri bija vienisprātis, ka pašlaik eksistējošais tirdznieciskās darbības apjoms starp abām valstīm neatbilst reālajām iespējām. Kā uzskata Baltkrievijas ārlietu ministrs, piesaistot vidējos un mazos uzņēmējus, to iespējams palielināt vismaz divkārt. Savukārt Saeimas priekšsēdētājs izteica pārliecību, ka turpmākajā ekonomiskajā sadarbībā būtu jāveicina tranzīta attīstība. I.Antonovičs piekrita, ka, pusēm vienojoties, iespējams izveidot unikālu kopēju transporta infrastruktūru.

I.Antonovičs informēja A.Čepāni par stāvokli valstī pēc 1996. gada nogales konstitucionālās krīzes un par Baltkrievijas un Krievijas attiecībām.

Baltkrievijas ārlietu ministrs izteica cerību, ka viņa vizīte Latvijā ir tikai pirmais solis abu valstu sadarbības intensificēšanā.

Saeimas preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Sarunu gaitā G.Krasts informēja viesi par reformu procesa attīstību Latvijā, akcentējot privatizāciju, lauksaimniecības sektora reformas un reģionālās attīstības programmas. Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta attīstīt Baltijas un Melnās jūras transporta koridoru, iesaistot arī Baltkrievijas teritoriju.

1998.gada pirmajā pusē plānota Latvijas un Baltkrievijas Ministru prezidentu tikšanās kādā no Latvijas pierobežas reģioniem. Paredzams, ka tikšanās laikā tiks parakstīti vairāki starpvaldību līgumi, kā arī panākta vienošanās par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežas demarkācijas uzsākšanu.

Tuvāk par vizīti, preses konferenci un vēstniecības ēkas atklāšanu — 3.lpp.

Valdības preses departaments

Preses konferencē