Vakar, 3.martā, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim pasniedza Beļģijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks barons Alēns Gijoms

— Vēstnieka kungs! Apsveicu jūs kā Beļģijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā. Īpaši patīkami ir apzināties, ka mūsu valstu attiecības ir draudzīgas un tām ir plašas attīstības perspektīvas. Tas ir nozīmīgs faktors kopējā vienotas Eiropas veidošanas kontekstā.

Beļģijai un Latvijai ir līdzīga izpratne par Eiropas Savienības atvērtības politikas nozīmīgumu. Tā ir unikāla iespēja visiem kopā veidot labklājīgu, stabilu kontinentu, kas vairs nepazītu sadalošās līnijas. Tikpat svarīgi ir turpināt NATO atvērtības politiku.

Latvija aktīvi piedalās gan ES, gan NATO paplašināšanas norisēs. Mūsu reformu process ir virzīts tā, lai sasniegtu atbilstošu līmeni, kas nepieciešams, lai kļūtu par dalībvalsti. Reformu filozofijas ietvaros mēs esam veidojuši atvērtu ekonomisko telpu, kas balstās uz stabilu un stingru monetāro politiku. Latvija gūst aizvien vairāk ārvalstu investīciju.

Pārmaiņas prasa stipru sabiedrību. Sakļauta un harmoniska sabiedrība ir arī mūsu vadmotīvs. Mūsu politika ir vērsta uz to, lai katrs Latvijas iedzīvotājs justu savu ieguldījumu un piederību Latvijai, tās nākotnei Eiropas valstu saimē. Eiropa kļūst par nozīmīgu iedaļu mūsu identitātē.

Baltijas jūras reģiona nākotnes veidošana ir viena no mūsu prioritātēm. Šis reģions kļūst par modeli visam kontinentam gan attiecībā uz integrācijas politikas laikmetīgumu, gan attiecībā uz aukstā kara smagā mantojuma pārvarēšanu.

Mēs ar lielu pārliecību raugāmies uz Latvijas un Beļģijas attiecību nākotni. Latvijas iedzīvotājiem ir sena un liela interese par jūsu zemes kultūras bagātībām. Latvija mēģina paplašināt sadarbību ar atsevišķiem Beļģijas novadiem.

Vēstnieka kungs! Mūsu valstis kļūst par tuviem kaimiņiem Eiropā. Mēs iepazīstam labāk viena otru un savstarpēji labāk saprotamies. Tas ir svarīgs cilvēcisks priekšnoteikums bagātai Eiropai, kurā valodu un kultūru dažādība ir augstākā vērtība.

Jūsu darbs sākas laikā, kas ir ļoti būtisks gan abām mūsu valstīm, gan Eiropai kopumā.

Atļaujiet vēlreiz apsveikt jūs, stājoties šajā amatā, un vēlēt jums sekmes Beļģijas un Latvijas attiecību veidošanā un stiprināšanā.

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, kā jūs vērtējat mūsu valstu divpusējās attiecības?

— Es uzskatu, ka tās ir ļoti labas. Īpaši nozīmīgi ir tas, ka mūsu valstu attiecībām bija ļoti labs sākums. Sevišķi labas ir attiecības starp jūsu valsti un Flandriju. Šīs attiecības sniedz labumu abām pusēm. Tas ir arī labs auglīgs sadarbības piemērs starp vēsturiskajām Hanzas savienības pilsētām.

— Ar ko jūs sāksit savu vēstnieka misiju Latvijā? Kuriem aspektiem piešķirsit prioritāti?

— Vissvarīgākais uzdevums tagad ir nostiprināt mūsu valstu divpusējās sadarbības likumisko bāzi, tā teikt, šīs sadarbības ietvaru. Tas ir ļoti svarīgi, ja mēs gribam arī turpmāk sadarboties un padziļināt mūsu valstu kontaktus. Šiem jautājumiem tad arī es pirmām kārtām veltīšu savu uzmanību.

Lai sekmētu otras valsts investīciju ieplūšanu, ir jānodrošina šo investīciju juridiskā aizsardzība. Ļoti svarīgi ir arī novērst dubulto aplikšanu ar nodokļiem — šis solis būs patiešām iespaidīgs stimuls mūsu ekonomisko sakaru aktivizēšanai. Mēs jau ļoti nopietni strādājam šajos jautājumos. Arī vīzu jautājuma nokārtošanā, jo sadarbības paplašināšanā ļoti nozīmīga ir arī cilvēku pārvietošanās atvieglošana.

Tā ka varu atkārtot vēlreiz: sākums mūsu sadarbībai ir ļoti labs. Tagad jāiet tālāk.

Barons Alēns Gijoms dzimis 1937. gada 13. oktobrī. Ir tiesību doktors. Savu karjeru ārlietu resorā barons A.Gijoms sācis 1964. gadā. Vispirms divus gadus strādājis Beļģijas Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā, bet pēc tam trīs gadus — savas valsts vēstniecībā Londonā, sākumā bijis atašejs, vēlāk — sekretārs. No 1969. gada līdz 1972. gadam Alēns Gijoms strādājis Beļģijas vēstniecībā par sekretāru, pēc tam par pirmo sekretāru. No 1972. līdz 1976. gadam bijis Beļģijas vēstniecības Otavā pirmais sekretārs, bet pēc tam līdz 1979. gadam — pirmais sekretārs un vēlāk padomnieks Beļģijas vēstniecībā Buenosairesā. No 1979. gada līdz 1984. gadam Alēns Gijoms bijis ministrs—padomnieks Beļģijas vēstniecībā Parīzē. Pēc tam sešus gadus atkal strādājis Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā. No 1990. līdz 1992. gadam bijis Beļģijas vēstnieks Belgradā, tad atkal gadu strādājis ministrijas centrālajā aparātā. No 1993. līdz 1996. gadam Alēns Gijoms bijis Beļģijas pastāvīgais pārstāvis Ženēvā — viņa kompetencē bija atbruņošanās jautājumi.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 3.martā, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Beļģijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā baronu Alēnu Gijomu, kurš iesniedza akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim.

Saeimas priekšsēdētājs atzina, ka starp Latviju un Beļģiju ir izveidojušās labas diplomātiskās, politiskās un ekonomiskās attiecības. Abu valstu starpā izveidota diezgan plaša līgumtiesiskā bāze, taču būtu jāpabeidz darbs pie dažiem būtiskiem starpvalstu līgumiem. Paredzams, ka pēc 2—3 mēnešiem varētu tikt parakstīts līgums par jūras transportu. Latvijas puse cer drīzumā sagaidīt beļģu notu par Latvijas un Beniluksa valstu līguma par investīciju aizsardzību un veicināšanu stāšanos spēkā. Latvija ir ieinteresēta dubultnodokļu neaplikšanas līguma parakstīšanā, kā arī vēlētos vienoties par vīzu režīma atcelšanu personām, kuras ceļo ar diplomātiskajām pasēm. Tas varētu būt solis uz vīzu režīma atcelšanu starp abām valstīm un padarītu intensīvāku starpvalstu dialogu.

A.Čepānis izteica cerību, ka tuvākajā laikā Beļģija radīs iespēju atvērt savu vēstniecību Rīgā, lai abu valstu sadarbība risinātos sekmīgāk. Patlaban Beļģijas vēstnieka rezidence atrodas Briselē, bet A.Gijoms piekrita Saeimas priekšsēdētājam, ka šāda prakse nav ērta, tādeļ izteica ieinteresētību par telpām, ko Latvijas puse varētu piedāvāt vēstniecības atvēršanai.

Pārrunājot Latvijas integrāciju Eiropas struktūrās, Beļģijas vēstnieks izteica atbalstu Latvijas iestājai Eiropas Savienībā. Tuvākajos gados Latvijai ir jāstrādā pie tā, lai sagatavotu valsts iedzīvotājus iestājai ES, uzskata E.Gijoms. Tas ir ne tikai likumdošanas saskaņošanas, bet arī iedzīvotāju izglītošanas jautājums, lai cilvēki saprastu, kādas pārmaiņas gaidāmas, iestājoties ES.

A.Čepānis izteica cerību, ka turpmāk ar Beļģijas vēstnieku izveidosies lietišķi kontakti, kas sekmēs abu valstu turpmāko sadarbību.

Saeimas preses dienests