Latvija un Baltkrievija — mēs esam kaimiņi

Šodien, 4.martā, beidzas Baltkrievijas Republikas ārlietu ministra darba vizīte Latvijā

Lavijas un Baltkrievijas valstu ārlietu ministri parakstīja Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valdību vienošanos par investīciju veicināšanu un aizsardzību. Parafēti arī līgumu projekti par nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu un par pilsoņu savstarpējiem braucieniem.

Baltkrievijas ārlietu ministrs Ivans Antonovičs piedalījās arī savas valsts jaunās vēstniecības ēkas atklāšanā Jēzus baznīcas ielā 12 un šodien tiekas ar baltkrievu diasporas pārstāvjiem (skat. zemāk).

Latvijas Ārlietu ministrija savā paziņojumā uzsver, ka Valdis Birkavs un Ivans Antonovičs atklātā un lietišķā gaisotnē pārrunāja Latvijas un Baltkrievijas sadarbības jautājumus, apstiprinot savstarpējo vēlmi veidot labas un konstruktīvas kaimiņvalstu attiecības. Puses bija vienisprātis, ka abām valstīm ir daudz iespēju vērst plašumā Latvijas un Baltkrievijas sadarbību. Ministri atzina, ka īpaši liels potenciāls ir abu valstu kontaktiem ekonomikas nozarēs: satiksmes, finansu, tirdzniecības un lauksaimniecības sektoros. V.Birkavs minēja Latvijas ostu lielo potenciālu un aicināja attīstīt kontaktus kuģniecības un tranzīta jautājumos. Ministri vienojās atbalstīt abu valstu iniciatīvas, kas veicinātu attiecību nostiprināšanu arī informācijas apmaiņā, izglītībā un kultūrā. Puses apmainījās viedokļiem par iespējām pilnīgot Latvijas un Baltkrievijas līgumu bāzi, īpaši saimnieciskajā un iekšlietu laukā. Puses apsprieda Latvijas un Baltkrievijas valsts robežas demarkācijas komisijas darbu un apliecināja gatavību 1998.gadā uzsākt valsts robežas iekārtošanu.

Latvijas un Baltkrievijas ārlietu ministri apmainījās viedokļiem arī par Baltijas reģiona un Eiropas norisēm, kā arī par attiecībām ar Eiropas Savienību, NATO, Eiropas drošības un sadarbības organizāciju (EDSO), kā arī Baltijas jūras valstu padomi (BJVP). V.Birkavs norādīja, ka Latvija atzinīgi vērtē Baltkrievijas sadarbību ar Eiropas organizācijām, un aicināja attīstīt pārrobežas sadarbību un kontaktus starp Latvijas un Baltkrievijas pašvaldībām. Puses vienojās, ka nepieciešams uzsākt darbu pie trīspusējās (Latvijas–Baltkrievijas–Ukrainas) vienošanās par tranzīta ceļa attīstīšanu starp Baltijas un Melno jūru.

Preses konferencē

Baltkrievijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka labu attiecību veidošana ar robežvalstīm ir viena no Baltkrievijas ārpolitikas prioritātēm. "Neraugoties uz mūsu atšķirīgajām pozīcijām dažos jautājumos, Baltkrievija tomēr iestājas par dialogu," teica I.Antonovičs. Viņš arī izteica pārliecību, ka vizīte būs devusi nopietnu impulsu abu kaimiņvalstu turpmākajām attiecībām.

Abi ārlietu ministri bija arī vienisprātis, ka maksimāli ātri jāvirza uz ratificēšanu vizītes laikā parafētie līgumu projekti. Abas puses vienojušās par pierobežas rajonu sadarbību, arī jau pazīstamā projekta "Daugava – Dvina" ietvaros, piesaistot tam ārvalstu investīcijas. Īpaši lielu nozīmi abas puses piešķir jau sāktajam abu valstu robežas demarkācijas procesam. "Tas ir ļoti pozitīvs solis," uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Birkavs. "Mēs varam būt apmierināti."

Savukārt Baltkrievijas ārlietu ministrs uzsvēra visu Latvijā sastapto valsts amatpersonu draudzīgo attieksmi. "Mūsu valstu savstarpējo attiecību vēsturē nav balto plankumu un, kas jo svarīgāk, tajā nav tumšo plankumu," teica Baltkrievijas ārlietu ministrs. "Mums nav robežkonfliktu, nav sociālu kataklizmu. Mums ir tikai viens aspekts — sadarbība. Robežas demarkācija, pēc tam delimitācija — tas ir ilgs un grūts darbs. Taču robežas delimitācija notiek lietišķi."

Tālāk Baltkrievijas ārlietu ministrs raksturoja savas valsts ārpolitiskās prioritātes. Tā ir integrācija Eiropas struktūrās, kā arī savienība ar Krieviju. "Sarunās ar Latvijas valsts pārstāvjiem es neslēpu mūsu grūtības un uzklausīju arī viņu ļoti taktiskos padomus," teica I. Antonovičs, pavēstot, ka vairākas 1996. gadā iezīmējušās Baltkrievijas problēmas jau esot atrisinātas.

"Mūsu valsts integrācija Eiropas struktūrās būs lēnāka nekā Baltijas valstīm, un tas ir labi, ka draudzīgas valstis iet mums pa priekšu," teica Baltkrievijas ārlietu ministrs. "Mēs varam mācīties no viņu pozitīvās pieredzes un arī no kļūdām — lai paši tādas neatkārtotu." Baltkrievijas ārlietu ministrs vairākkārt uzsvēra savas vizītes draudzīgo raksturu.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par atšķirībām abu pušu viedokļos, V. Birkavs pozitīvi novērtēja EDSO novērotāju grupas iesaistīšanos Baltkrievijas iekšējo procesu monitorēšanā. Savukārt Baltkrievijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka atšķirīgi viedokļi esot abu valstu attieksmē pret NATO — šīs organizācijas paplašināšanu Baltkrievija joprojām uzskatot par "vēsturisku kļūdu". "Taču mēs ne nosodām, ne apsveicam kaimiņvalstu soļus šajā virzienā," uzsvēra I. Antonovičs, detalizēti pamatojot pašas Baltkrievijas atturīgo nostāju NATO paplašināšanas jautājumā. Vispirms — daudzas valstis jau pieteikušās NATO paplašināšanas procesā, un kandidātu vidū izveidojusies noteikta hierarhija. "Līdz ar to mums ir laiks padomāt," teica Baltkrievijas ārlietu ministrs.

Kā otru svarīgāko argumentu I. Antonovičs minēja Baltkrievijas savienību ar Krieviju, kuras kontekstā vēl daudz kas esot jānoskaidro par šo specifisko jautājumu. Jo vairāk tāpēc, ka Baltkrievijai vēl nav militāras savienības ar Krieviju.

Trešais būtiskais arguments esot Baltkrievijas Konstitūcijā fiksētā tēze par valsts tiekšanos uz neitralitāti. "Mēs neesam kodolvalsts. Mēs esam apņēmušies nesūtīt savus karavīrus uz citām valstīm — tā ir prezidenta Lukašenko priekšvēlēšanu tēze," teica I. Antonovičs, uzsverot, ka baltkrievu karavīri nepiedalās arī starptautisko miera spēku operācijās ne NVS valstu teritorijās, ne citos reģionos.

Kaimiņvalsts ārlietu ministrs arī uzsvēra, ka no Latvijā dzīvojošajiem baltkrieviem neesot saņemti signāli par jelkādu viņu etnisko diskrimināciju. Baltkrievi Latvijā izjūtot vienīgi tādas pašas ekonomiskās un sociālās problēmas, ko pārējie iedzīvotāji.

Preses konferenci beidza "Latvijas Vēstneša" jautājums abiem ārlietu ministriem:

— Vai jūs savās sarunās skārāt arī sadarbību cīņā pret noziedzību? Ja šobrīd vēl pastāv nelegālas imigrācijas iespēja starp mūsu valstīm, par ko liecina arī vizītes laikā parafētais līguma projekts,tad tas ir arī reāls noziedznieku pārvietošanās kanāls, lai izvairītos no soda.

V.Birkavs:

— Ziniet, tieši šo punktu es neminēju. Paldies par atgādinājumu! Neapšaubāmi, šajā jomā mūsu valstīm ir jāsadarbojas. Un šī sadarbība varbūt varētu tikt paplašināta pat līdz citām Baltijas jūras valstīm. Bet darbu pie iesāktajiem līgumiem mēs turpināsim ļoti enerģiski un konkrēti. Jo tiek jau gatavota premjerministra vizīte, un ārlietu ministrs Antonovičs ir ielūdzis arī mani apmeklēt Baltkrieviju. Šie fakti prasa mūsu sadarbībā uzturēt augstu tempu. Jo darba ir daudz.

I.Antonovičs:

— Diemžēl jāatzīstas, ka par šo problēmu mēs tiešām nerunājām. Taču nostāja šeit ir skaidra. Tā ir Eiropas kopējā stratēģija — kopīga cīņa pret noziedzību. Īpaši tādās ļoti aktuālās jomās kā cīņa pret narkotiku un kontrabandu. Taču ceru, jūs piekritīsit: pamatos tā tomēr ir iekšlietu institūciju prerogatīva. Bet es jums apsolu, ka Latvijas ārlietu ministra vizītes laika Minskā par šo jautājumu runāsim daudz plašāk. Paldies, ka pateicāt mums priekšā vēl vienu svarīgu kopīgā darba jomu!

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Rīgā Jēzusbaznīcas iela 12 — nu Baltkrievijas Republikas vēstniecība;

"Par veiksmīgu tālāku sadarbību" — Baltkrievijas ārlietu ministrs Ivans Antonovičs, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis un Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs

Saeimas sekretārs Indulis Bērziņš sarunās ar vēstniekiem Aleksandru Udaļcovu (Krievija), Bernāru Ponsē (Francija) un Leriju Neperu (ASV)

Svinīgajā pieņemšanā: kaimiņu Lietuvas vēstnieks Rimants Karazija;

Zviedrijas vēstnieks Hanss Magnusons, Nīderlandes vēstnieks Ludoviks van Uldens, Čehijas vēstniecības padomnieks, pagaidu pilnvarotais lietvedis Vāclavs Dvoržāčeks, Vācijas vēstnieks Dr. Horsts Veizels un Latvijas Saeimas sekretārs Indulis Bērziņš