Verot durvis uz Dienvidaustrumiem

Zemkopības ministrijas preses konferencē

Ir parakstīts nodomu protokols par to, ka tiks sagatavots starpvalstu līgums zivsaimniecībā, kurā varētu iekļaut visus interesējošos jautājumus par sadarbību — kuģu būvē, zivkopībā, zinātnē un izglītībā, zivju pārvadājumos, uzglabāšanā utt. Tas nozīmē, ka galavārds vēl nav teikts.

Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Jānis Arnicāns bilda, ka visi tarifu samazinājumi, izteikti procentos, nevis naudā, nekādu konkrētību un apjausmu par izdevīgu vai neizdevīgu darījumu nesniedz. Latvijas eksports uz Ukrainu pagājušajā gadā bija 28,5 procenti no visas zivju produkcijas, un naudas izteiksmē tie ir apmēram 20 miljoni dolāru. Tātad šī 20 procentu lielā ievedmuita Ukrainā liks piemaksāt klāt vēl vairākus miljonus dolāru, lai iekļūtu šajā tirgū. Zivsaimniecība ir pietiekami nozīmīga tautsaimniecības nozare Latvijā, lai visu interesēs būtu atrast zivīm noietu. Tādēļ vēl jācenšas panākt labvēlīgākus nosacījumus, teica Jānis Arnicāns.

Latvijas piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis uzskata, ka Ukraina tirdzniecības ziņā ir viena no riskantākajām valstīm Austrumeiropā, jo tā savā attīstībā ir sešus septiņus gadus atpalikusi no pārējām Austrumeiropas zemēm, tajā skaitā arī no Krievijas par gadiem trim četriem. Ukrainā ir ļoti zems pirktspējas līmenis, veikali ļoti bāli un tukši, teica Aigars Kalvītis. Piensaimniekiem ir radies priekšstats, ka izlejamos piena produktus veikaliem piegādā ne biežāk kā reizi divās dienās un šo produktu trūkst, jo tirgus ekonomika Ukrainā nefunkcionē un privāto uzņēmumu daļa kopējā valsts biznesā ir ļoti maza līdzās pietiekami neelastīgiem un lieliem valsts tirdzniecības uzņēmumiem, teica LPCS valdes priekšsēdētājs. Piensaimnieki lēš, ka Ukrainā saražo apmēram trīs reizes mazāk piena produktu uz vienu iedzīvotāju nekā Latvijā, lielākā problēma valstī acīmredzot ir zemā pirktspēja. Ukrainas tirgū piena cenas pārsniedz Latvijas tirgus cenas apmēram par 25 procentiem, tātad Latvijai ir pietiekami liela cenas rezerve ar paredzēto 0 ievedmuitas tarifu. Taču sarežģījumus rada tas, ka pretim nav privātās struktūras, kas spētu preci no Latvijas importēt. Tātad realizācijai jābūt caur smagajām valsts tirdzniecības struktūrām, kas saistīts ar milzīgu risku, teica Aigars Kalvītis. Vēl tirdzniecību apgrūtina valūtas plūsmas novirzīšana caur īpašu valsts tirgus institūciju, kas ļoti kavē savstarpējos norēķinus.

Taču, neraugoties uz visiem mīnusiem, Ukrainai ir priekšrocība, kādas nav nevienai citai šī reģiona valstij, proti, ļoti labvēlīgas ievedmuitas Krievijā. Un arī šajā aspektā Latvijai paveras iespējas, ko jau arī uzsākuši igauņi, — meklēt iespējas Ukrainā nopirkt pienotavas un attīstīt piena pārstrādi. Šis labvēlīgais 0 tarifs un mūsu zināšanas kvalitatīvu produktu ražošanā var labi noderēt, lai radītu veiksmīgus Latvijas un Ukrainas kopuzņēmumus un veiksmīgi eksportētu šos ražojumus uz Krieviju, kas ir ļoti stabils un liels tirgus.

Visi, kas piedalījās preses konferencē, apgalvoja, ka Latvijas pārtikas produktu kvalitāte ir daudz augstāka un ka tā arī būs Latvijas izcelsmes preču priekšrocība Ukrainas tirgū salīdzinājumā ar vietējo produkciju. Šis līgums atvērs durvis pietiekami plašai Latvijas produktu plūsmai uz Ukrainu. Šo valsti, pateicoties Ukrainas noslēgtajiem līgumiem ar savām kaimiņvalstīm, var uzskatīt par logu uz Austrumu tirgu.

Rūta Bierande,

"LV" lauksaimniecības redaktore

Konkrēti par esošajiem un paredzamajiem muitas tarifiem — citureiz