Projekti

Likumprojekts

Par publiskajiem izklaides un svētku pasākumiem

Saeimas dok. nr.3841; likumprojekts nr.1066

Ministru kabineta 1998.gada 24.februāra sēdē akceptēts

(prot.nr.8, 11.§) un 25.februārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants.

Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt publisko izklaides un svētku pasākumu (turpmāk — pasākumi) rīkošanas un norises organizatoriskos un tiesiskos pamatus, pasākuma organizatoru, kā arī citu pasākumā iesaistīto personu tiesības un pienākumus, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību pasākumu laikā.

2.pants.

Likuma darbība

(1) Šis likums attiecas uz tādiem fizisko vai juridisko personu rīkotiem pasākumiem sabiedriskās vietās kā koncerti, izrādes, izstādes, diskotēkas, atpūtas vakari, sporta un citi pasākumi.

(2) Šā likumā III nodaļa nav attiecināma uz telpās rīkotiem pasākumiem, kā arī sporta bāzēs rīkotiem sporta pasākumiem.

(3) Šis likums neattiecas uz:

1) privātpersonu vajadzībām rīkotiem pasākumiem savās vai īrētās (nomātās) telpās vai teritorijās;

2) iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vajadzībām rīkotiem pasākumiem savās vai īrētās (nomātās) telpās vai teritorijās;

3) likumā noteiktajā kārtībā reģistrēto reliģisko organizāciju rīkotiem pasākumiem baznīcās, lūgšanu namos, kapsētās, uz baznīcai piederošiem zemes gabaliem vai citās šim nolūkam paredzētās vietās;

4) sapulcēm, gājieniem un piketiem.

II nodaļa. Pasākuma organizators, vadītājs un kārtības uzturētāji

3.pants.

Pasākuma organizators

(1) Pasākuma organizators var būt:

1) pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona;

2) likumā noteiktā kārtībā reģistrēta juridiskā persona.

(2) Pasākuma organizatoru var noteikt arī ar valsts vai pašvaldības institūciju lēmumu.

4.pants.

Pasākuma vadītājs

(1) Pasākuma vadītājs var būt tikai pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona.

(2) Pasākuma organizators var noteikt vienu vai vairākus pasākuma vadītājus, kā arī pasākuma māksliniecisko vadītāju.

5.pants.

Kārtības uzturētāji

(1) Pasākums nodrošināms ar kārtības uzturētājiem.

(2) Kārtības uzturētāji var būt:

1) valsts vai pašvaldības policija;

2) zemessardze;

3) licencēta apsardzes firma vai licencēti apsardzes darbinieki;

4) pasākuma organizatora norīkotas personas.

(3) Pasākuma organizatora norīkotas personas kārtību var uzturēt:

1) telpās rīkotos kora, simfoniskās un citas nopietnās mūzikas koncertos, kino un skatuves izrādēs, izstādēs;

2) vieglatlētikas krosos, orientēšanās sacensībās, sporta bāzēs rīkotos sporta pasākumos;

3) gaisa telpā un ūdens akvatorijā rīkotos pasākumos.

III nodaļa. Pasākuma rīkošanas pieteikuma

iesniegšanas un izskatīšanas kārtība

6.pants.

Pasākuma rīkošanas pieteikuma iesniegšana

(1) Organizators iesniedz pasākuma rīkošanas pieteikumu (turpmāk — pieteikums) pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā pasākums ir paredzēts. Ja pasākums aptver vairāku pašvaldību administratīvo teritoriju, pieteikumu iesniedz visām attiecīgajām pašvaldībām. Organizators nosūta pieteikuma norakstu arī valsts policijas iestādei.

(2) Ja pasākums notiek Latvijas Republikas pierobežas joslā, pieteikuma norakstu iesniedz arī valsts robežsardzes attiecīgajai pārvaldei.

(3) Pieteikumu iesniedz ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms attiecīgā pasākuma norises. Ja pasākums ir saistīts ar transporta kustības traucējumiem, — ne vēlāk kā septiņas darbdienas iepriekš.

(4) Ja pieteikums iesniegts, neievērojot šos termiņus, pašvaldībai ir tiesības to neizskatīt.

7.pants.

Pieteikumā ietveramā informācija

(1) Pieteikumā norādāmas šādas ziņas:

1) pasākuma organizators (viens vai vairāki);

2) pasākuma vadītājs (viens vai vairāki);

3) pasākuma kārtības uzturētāji;

4) pasākuma veids;

5) pasākuma norises vieta;

6) pasākuma mērķis;

7) pasākuma norises datums, sākuma un beigu laiks;

8) plānotais pasākuma dalībnieku skaits;

9) kāds atbalsts tiek lūgts no pašvaldības un valsts institūcijām pasākuma netraucētai norisei.

(2) Pasākuma organizators, iesniedzot pieteikumu, uzrāda pasi. Juridiskās personas pārstāvis — arī dokumentus, kas apliecina tā tiesības pārstāvēt attiecīgo juridisko personu.

(3) Par pasākuma organizatoru (juridiskai personai — par tās pārstāvi) pieteikumā norādāmas šādas ziņas: vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta. Juridiskās personas pieteikumā papildu norādāms tās pilns nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs.

8.pants.

Pieteikumu izskatīšana

(1) Pieteikumu pašvaldība izskata triju darbdienu laikā.

(2) Pašvaldība var pieprasīt pasākuma organizatoram izstrādāt un iesniegt izskatīšanai pasākuma norises plānu (scenāriju), kā arī attiecīgu ekspertu atzinumu par pasākuma norises vietā esošo būvju un iekārtu (gājēju tiltiņu, skatītāju paaugstinājumu konstrukciju, atrakciju iekārtu, peldošu ierīču u.c.) atbilstību drošības prasībām.

(3) Par pieteikuma izskatīšanas laiku un vietu paziņo organizatoram. Pieteikuma izskatīšanā var pieaicināt policijas un citu institūciju pārstāvjus un noteikt viņu pienākumus pasākuma norisē vai sagatavošanā.

(4) Ja plānotā pasākuma norises vieta atrodas Latvijas Republikas pierobežas joslā, pieteikuma izskatīšanā pieaicina arī valsts robežsardzes attiecīgās pārvaldes amatpersonu.

(5) Pašvaldība pārbauda, vai organizators ir ievērojis visas šā likuma prasības, vai pasākums netraucēs pasākumus, par kuriem pieteikumi ir iesniegti iepriekš, neapdraudēs sabiedrisko drošību vai sabiedrisko kārtību, cilvēku dzīvību vai veselību, un pieņem lēmumu atļaut vai aizliegt pasākuma rīkošanu vai atliek pieteikuma izskatīšanu (ne ilgāk par piecām darbdienām) norādīto trūkumu novēršanai.

(6) Ja pašvaldība uzskata, ka pasākums nevar notikt pieteikumā norādītajā laikā vai vietā, tā var piedāvāt citu laiku un vietu. Ja organizators piekrīt piedāvātajam laikam un vietai, viņam izsniedz atļauju pasākuma rīkošanai. Ja organizators nepiekrīt piedāvātajam laikam un vietai, viņam izsniedz atteikumu pasākuma rīkošanai.

(7) Ja pašvaldība aizliedz pasākuma rīkošanu, organizators pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(8) Nodevu par izklaides pasākuma rīkošanu pašvaldības teritorijā pašvaldība var uzlikt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 12.pantā noteiktajā kārtībā.

9.pants.

Atļauja pasākuma rīkošanai

(1) Atļaujā norādāms pasākuma norises mērķis, laiks, vieta, pasākuma organizators un vadītājs.

(2) Atļauja pasākuma norises laikā atrodas pie pasākuma organizatora un uzrādāma pēc pašvaldības pārstāvju vai policijas darbinieku pieprasījuma.

IV nodaļa. Sabiedriskās drošības un kārtības noteikumi

pasākuma organizēšanas un norises laikā

10.pants.

Pasākuma norises vieta

(1) Pasākuma vietu organizators izvēlas un iekārto atbilstoši apmeklētāju skaitam, kā arī ievērojot higiēnas prasības, veterināros, ugunsdrošības, drošības tehnikas un citus drošības noteikumus.

(2) Pasākumos pirotehniskos pakalpojumus sniedz likumā noteiktajā kārtībā licencēti uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības). Ja tiek sniegti vienreizēji pirotehniski pakalpojumi, to izmantošana pieļaujama tikai ar policijas iestādes atļauju.

(3) Pasākumi nodrošināmi ar akustiskām atskaņošanas sistēmām operatīvai informācijas sniegšanai un pasākuma dalībnieku rīcības koordinēšanai.

11.pants.

Pasākuma organizatora un vadītāja pienākumi

(1) Pasākuma organizatoram un vadītājam ir pienākums:

1) atrasties pasākuma vietā un nodrošināt tā netraucētu un likumīgu norisi;

2) veikt drošības pasākumus un organizēt kontroli, lai pasākumus neapmeklē personas ar šaujamieročiem, spridzekļiem, sprādzienu imitējošiem līdzekļiem, viegli uzliesmojošām un indīgām vielām, iežogot bīstamās vietas, izlikt brīdinājuma un aizlieguma zīmes, kā arī nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta klātbūtni;

3) izpildīt kārtības uzturētāju rīkojumus, kā arī valsts un pašvaldību amatpersonu norādījumus.

(2) Telpās rīkotu pasākumu norises laikā ir nepieciešama pasākuma organizatora vai vadītāja klātbūtne.

(3) Pasākuma mākslinieciskā vadītāja tiesības, pienākumus un atbildību nosaka pušu noslēgtie līgumi.

12.pants.

Kārtības uzturētāju pienākumi

(1) Kārtības uzturētājiem ir pienākums:

1) atrasties pasākuma vietā un nodrošināt kārtību tā norises laikā;

2) pieprasīt pasākuma dalībniekiem ievērot sabiedrisko kārtību un organizatora noteiktos pasākuma noteikumus.

(2) Ja apsardzes firmas darbinieki un personas, kuras kārtības uzturēšanai noteicis pasākuma organizators, savus pienākumus neveic formas tērpā, tās redzamā vietā nēsā pazīšanas zīmi (rokas apsēju, piespraudi).

(3) Ja pasākuma norises laikā tiek izdarīts noziegums, kārtības uzturētāji veic pasākumus tā pārtraukšanā, vainīgo personu aizturēšanā, notikuma vietas apsargāšanā un par to nekavējoties ziņo valsts policijai.

13.pants.

Pasākuma dalībnieka pienākumi

Pasākuma dalībniekam ir pienākums:

1) izpildīt pasākuma organizatora, vadītāja, kārtības uzturētāju, kā arī valsts un pašvaldības amatpersonu norādījumus;

2) ievērot pasākumā noteiktās brīdinājuma un aizlieguma zīmes, uzrakstus un citas norādes;

3) ievērot vispārējās tikumības, sabiedriskās kārtības un drošības normas.

14.pants.

Pasākuma norises pārtraukšana

(1) Pasākuma norisi pārtrauc šādos gadījumos:

1) ja noticis vai varētu notikt smags nelaimes gadījums vai noziegums;

2) ja pasākuma dalībnieki nepakļaujas organizatora, vadītāja vai kārtības uzturētāju likumīgajām prasībām.

(2) Pasākumu pārtrauc pasākuma organizators, vadītājs vai kārtības uzturētāji.

V nodaļa. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu

15.pants.

Organizatora, pasākuma vadītāja, kārtības uzturētāju un citu pasākuma dalībnieku atbildība

Pasākuma organizators, vadītājs, kārtības uzturētāji, kā arī citi pasākuma dalībnieki par šajā likumā noteiktās pasākuma organizēšanas vai kārtības pārkāpšanu saucami pie atbildības likumos noteiktajā kārtībā.

Par likumprojektu

Likumprojektu "Par publiskajiem izklaides pasākumiem" ir sagatavojusi ar Ministru prezidenta 1997.gada 20.novembra rīkojumu nr.339 izveidotā darba grupa šādā sastāvā: darba grupas vadītāja — Tieslietu ministrijas Publisko tiesību departamenta direktore A.Rozena; darba grupas locekļi — Izglītības un zinātnes ministra padomnieks, Valsts jaunatnes iniciatīvu centra direktors R.Beinarovičs, Labklājības ministrijas Katastrofu medicīnas centra Masveida negadījumu profilakses nodaļas vadītāja R.Jakušonoka, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību lietu pārvaldes Juridisko un informatīvo jautājumu daļas vecākais referents A.Mieriņš, Kultūras ministrijas Administratīvā departamenta juriste I.Millersone, Iekšlietu ministrijas Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks I.Stūrainis.

Ievērojot to, ka Latvijas Republikā publisko izklaides pasākumu rīkošana nav normatīvi noteikta, izstrādātais likumprojekts regulē šo pasākumu rīkošanas organizatoriskos un tiesiskos pamatus, kā arī pasākuma rīkotāju un dalībnieku tiesības un pienākumus, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību pasākumu norises laikā.

Bez tam, lai nodrošinātu publisko izklaides pasākumu kontrolētu un prognozējamu norisi, likumprojektā ir noteikts organizatoru pienākums pasākumu pieteikt pašvaldībā, kā arī aizliegums rīkot to bez pašvaldības atļaujas.

Likumprojektā ir regulēta arī publisko izklaides pasākumu organizatoru, vadītāju, to palīgu, kārtības uzturētāju un citu pasākuma dalībnieku uzvedība pasākuma norises laikā, kā arī noteikta to atbildība par sabiedriskās drošības un kārtības pārkāpšanu.

Vienlaikus darba grupa ir sagatavojusi arī grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Kriminālkodeksā, nosakot administratīvo un kriminālatbildību arī par publisko izklaides pasākumu organizēšanas un norises pārkāpšanu.

Likumprojekts

Izglītības likums

Saeimas dok.nr.3858; likumprojekts nr.1073

Saeimas deputātu grupas (A.Tomašūns, A.Pētersons,

L.Ozoliņš, P.Apinis, I.Kreituse, A.Kreituss)

1998.gada 23.(26.) februārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

1.pants.

Likumā lietotie termini

1) Izglītība — mērķtiecīgs personības attīstības process un rezultāts visā cilvēka mūža laikā.

2) Izglītības sistēma — valsts reglamentēts mērķtiecīgs izglītības organizācijas veids.

3) Vispārējā izglītība — cilvēka un pasaules daudzveidības un vienotības apguve, kas nodrošina iespējas personības izaugsmei un apzinātai iesaistei sociālajā, dabas un kultūras vidē, sagatavo profesionālās izvēles un darbības nosacījumus.

4) Profesionālā izglītība — mērķtiecīga teorētiska un praktiska sagatavošanās produktīvai darbībai konkrētā sabiedriskās dzīves nozarē un konkurencei darba tirgū.

5) Akadēmiskā izglītība — zinātņu teorētisko pamatu apgūšana un rezultāts.

6) Speciālā izglītība — personām ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem adaptēta vispārējā un profesionālā izglītība, kas nodrošina šādu personu integrāciju sociālajā, dabas un kultūrvidē.

7) Papildizglītība — atbilstoši personas individuālajām vēlmēm vispārējai vai profesionālai izglītībai paralēla interešu izglītība.

8) Pieaugušo tālākizglītība — pieaugušas personas vajadzībām atbilstošu izglītības programmu apgūšana un rezultāts.

9) Pirmskolas izglītība — vispārējās izglītības pakāpe bērniem līdz skolas vecuma sasniegšanai, kas sagatavo pamatizglītības apguvei un iesaistei sociālajā un kultūrvidē.

10) Pamatizglītība — vispārējās izglītības pakāpe, kas nodrošina personības attīstību un sagatavotību sociālajā dzīvē nepieciešamo pamatprasmju, iemaņu un zināšanu līmenī, sagatavo vidējās izglītības apgūšanai un profesionālajai darbībai vai profesionālajai izglītībai.

11) Vidējā izglītība — vispārējās izglītības pakāpe, kas nodrošina sagatavošanu augstākās un profesionālās izglītības apgūšanai un padziļinātu personības intelektuālo attīstību.

12) Augstākā izglītība — augstākā izglītības pakāpe, vispusīga personības attīstība mērķtiecīgi izvēlētā akadēmiskās, profesionālās un sociālās darbības sfērā.

13) Pedagogs — valsts noteiktai kvalifikācijai atbilstoša persona, kas realizē izglītošanas procesu izglītības iestādē vai licencētā privātpraksē.

14) Izglītojamais — fiziska persona, kura iegūst izglītību.

15) Izglītības dokuments — pēc valsts noteikta standarta fiziskai personai izsniegts dokuments, kas apliecina noteiktas izglītības pakāpes un programmas apgūšanu.

16) Izglītības programma — valsts, kā arī citu fizisku un juridisku personu sagatavots dokuments, kas nosaka piedāvātās izglītības adresātu, saturu, rezultātu, apguves kārtību un finansējumu.

17) Izglītības programmas akreditācija — valsts akcepts izglītības programmai ar tiesībām programmas realizētājiem izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu par noteikta izglītības veida, pakāpes vai profesionālās kvalifikācijas apguvi.

18) Izglītības programmas valsts standarts — valsts izdots dokuments, kas nosaka visu veidu un pakāpju izglītības programmu, kā arī atsevišķu to sastāvdaļu galvenos mērķus, kritērijus un rezultātu.

19) Mācību programma — fizisku vai juridisku personu, kuras realizē valsts licencētu izglītības programmu, sastādīts dokuments, kurš nosaka noteikta mācību kursa saturu, mērķus, rezultātu, laika plānojumu un apguves tehnoloģiju.

20) Izglītības iestāde — izglītības programmu īstenošanai dibināta valsts pašvaldību vai privāta iestāde.

21) Izglītības iestādes vai pedagoģiskās privātprakses licencēšana — valsts, piešķirtas tiesības realizēt noteiktas izglītības programmas.

22) Izglītības pārvaldes iestāde — valsts vai pašvaldību iestāde, kas realizē izglītības sistēmas vai to sastāvdaļu pārvaldi.

23) Izglītības mērķgrupa — fizisku personu kopums ar līdzīgām noteiktām vajadzībām, interesēm un spējām.

24) Pilsoniskā sabiedrība — pilsoņu sabiedriskās pašorganizēšanās sistēma, kas rodas un funkcionē ārpus valsts institūtiem, ar tiem sadarbojoties.

2.pants.

Latvijas Republikas izglītības sistēma

Latvijas izglītības sistēma ir valsts reglamentēts izglītības organizācijas veids, kas LR likumdošanā un šajā likumā noteiktā kārtībā nodrošina fizisku personu izglītošanu un izglītošanos visā to mūža garumā atbilstoši pilsoniskās sabiedrības interesēm un vajadzībām.

3.pants.

Latvijas izglītības sistēmas mērķis

(1) Nodrošināt brīvu, demokrātisku un pēc iespējas pilnīgāku katras personas integrāciju demokrātiskas sabiedrības sociālajā, ekonomiskajā un kultūrvidē atbilstoši personas individuālajām interesēm, spējām un vajadzībām, kā arī Latvijas sabiedrības interesēm kopumā.

(2) Nodrošināt personas iespējas veidot savu sociālo un kultūras vērtību apziņu, attīstīt garīgās un fiziskās spējas.

4.pants.

Latvijas izglītības sistēmas galvenie uzdevumi

(1) Garantēt:

1) personas iespējas izglītoties visā tās mūža garumā;

2) pilsoniskas sabiedrības vajadzību līmenim atbilstošu izglītošanās tiesisko pamatu;

3) valsts, pašvaldību un privāto izglītības iestāžu darbību atbilstoši sabiedrības sociālajam pasūtījumam un nacionālajām interesēm;

4) personas un sabiedrības vajadzībām un attīstībai atbilstošu izglītības programmu realizāciju;

5) izglītības pamatveidu un izglītības īpašo veidu ieguves iespējas atbilstoši katras personas vajadzībām un iespējām;

6) demokrātiskas izglītības ieguves organizācijas formas;

7) Latvijas sabiedrības intelektuālā potenciāla atražošanu;

8) sociālās korekcijas un rehabilitācijas sistēmas darbību izglītošanas procesā;

9) izglītības sistēmas funkcionēšanai nepieciešamo finansējumu.

(2) Noteikt:

1) valsts, pašvaldību un privātu institūciju kompetences sadalījumu un atbildību izglītības organizācijā;

2) valsts un pilsoniskās sabiedrības attiecības izglītības procesā;

3) izglītības ieguves formas un kritērijus;

4) izglītības ieguves procesā iesaistīto fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumus.

5.pants.

Latvijas izglītības sistēmas darbības pamatprincipi

(1) Vienlīdzīgas tiesības visiem Latvijas iedzīvotājiem iegūt izglītību neatkarīgi no viņu mantiskā, sociālā un veselības stāvokļa, rases, nacionālās piederības, dzimuma.

(2) Reliģiskās un politiskās pārliecības.

(3) Tiesības ārvalstniekiem un bezvalstniekiem iegūt izglītību Latvijas Republikā atbilstoši starptautiskajām tiesību normām.

(4) Obligāta pirmskolas izglītība 5—6 gadu veciem bērniem, lai sagatavotu vispārizglītojošajai skolai.

(5) Obligāta pamatizglītība vai tās turpināšana līdz 16 gadu vecuma sasniegšanai.

(6) Garantētas izglītības ieguves klātienes, neklātienes un pašizglītības formas.

(7) Garantēts izglītības piedāvājums visām izglītības mērķgrupām:

1) bērniem un jauniešiem;

2) personām ar speciālām vajadzībām;

3) pieaugušajiem.

(8) Personas apziņas brīvība izglītošanās procesā.

6.pants.

Izglītības ieguves valoda

(1) Latvijas Republikā valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā.

(2) Citās nacionālajās valodās Latvijas Republikā izglītību var iegūt valsts licencētās privātu fizisku un juridisku personu, kā arī ārvalstu dibinātās izglītības iestādēs. Izglītības ieguvi citās valodās privātu, fizisku un juridisku personu, kā arī ārvalstu dibinātās mācību iestādēs, bet ārvalstniekiem un bezvalstniekiem arī valsts un pašvaldību mācību iestādēs nosaka Vispārējās izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, Augstskolu likums un Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi.

7.pants.

Izglītības sistēmas tiesiskais pamats

Izglītības sistēmas tiesiskais pamats Latvijas Republikā ir LR Satversme, LR Konstitucionālais likums, Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi, LR Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, Augstskolu likums, Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi un citi spēkā esošie tiesību akti, kas reglamentē izglītības sistēmas struktūru un tajā iesaistīto fizisko un juridisko personu tiesiskās attiecības.

8.pants.

Valsts kompetence izglītībā

(1) Latvijas Republikas Ministru kabinets nosaka valsts izglītības politiku:

1) izglītības stratēģiskos virzienus;

2) iesniedz LR Saeimai apstiprināšanai Saeimas tiesību aktu projektus, kuri ir Saeimas kompetencē, apstiprina Ministru kabineta kompetencē esošos tiesību aktus;

3) nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī citu ministriju un valsts pārvaldes iestāžu funkcijas un uzdevumus izglītības sistēmas darbības nodrošināšanā;

4) nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā tiek atzīti ārvalstīs izsniegtie izglītības dokumenti un to statuss;

5) nosaka izglītības programmu finansēšanas kārtību un normatīvus;

6) nosaka savstarpējo norēķinu kārtību izglītības programmu realizācijā starp pašvaldībām;

7) nosaka izglītojamo kreditēšanas kārtību un normatīvus;

8) nosaka izglītības iestāžu un programmu reģistrācijas, licencēšanas un akreditācijas kārtību;

9) nosaka valsts akreditētu izglītības dokumentu izsniegšanas kārtību un apstiprina paraugus;

10) apstiprina izglītības darbinieku profesiju klasifikatoru un tām nepieciešamo kvalifikāciju;

11) dibina, reorganizē un likvidē valsts nozīmes izglītības iestādes.

(2) Izglītības un zinātnes ministrija realizē valsts izglītības politiku:

1) nosaka izglītības sistēmas darbību atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai politiskajai stratēģijai;

2) izstrādā un pieņem Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē esošos tiesību aktus, izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam un LR Saeimai apstiprināšanai tiesību aktu projektus, kuri ir šo institūciju kompetencē;

3) nosaka ministrijas pakļautībā esošo izglītības un izglītības pārvaldes iestāžu funkcijas un uzdevumus;

4) organizē izglītības programmu un programmu standartu projektu izstrādi;

5) izveido izglītības iestāžu, izglītības programmu un pedagogu reģistru, izsniedz licences visu veidu izglītības programmu realizācijai un pedagoģiskai privātpraksei, izņemot pašvaldību kompetencē esošajām programmām, organizē izglītības iestāžu un programmu akreditāciju;

6) izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai valsts akreditētu izglītības iestāžu izsniedzamo izglītības dokumentu paraugu projektus;

7) dibina, reorganizē un likvidē ministrijas pakļautībā esošās izglītības un izglītības pārvaldes iestādes, apstiprina šo iestāžu paraugnolikumus, pieņem darbā un atbrīvo no darba šo izglītības iestāžu vadītājus LR darba likumdošanas un šā likuma noteiktajā kārtībā;

8) saskaņo ar pašvaldībām un akceptē pašvaldību pakļautībā esošo izglītības iestāžu dibināšanu, reorganizāciju un slēgšanu, šo izglītības iestāžu vadītāju pieņemšanu darbā, apstiprina šo iestāžu paraugnolikumus;

9) kontrolē valsts standarta ievērošanu izglītības programmu realizācijā visās LR izglītības iestādēs neatkarīgi no to administratīvās pakļautības un juridiskās piederības;

10) nosaka ministrijas pakļautībā esošo izglītības un izglītības pārvaldes iestāžu finansēšanas kārtību, kontrolē valsts budžeta līdzekļu izlietošanu visās LR izglītības iestādēs;

11) kontrolē Latvijas Republikas likumdošanas un ar izglītību saistīto tiesību aktu ievērošanu un izpildi, kā arī izglītības stratēģijas realizāciju visās LR izglītības iestādēs;

12) nodrošina pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveidi;

13) koordinē valsts starptautisko sadarbību izglītības sfērā;

14) koordinē citu ministriju pakļautībā esošo izglītības iestāžu dibināšanu, reorganizāciju un likvidāciju, nolikumu apstiprināšanu, izglītības programmu izveidi un to atbilstību valsts standartiem, vadītāju pieņemšanu darbā un pedagogu kvalifikācijas atbilstību Ministru kabineta apstiprinātajiem normatīviem.

(3) Citas ministrijas, kuras realizē izglītības programmas:

1) izveido un realizē savam profilam atbilstošas izglītības programmas un nodrošina to finansēšanu, saskaņojot to atbilstību valsts standartam un Ministru kabineta apstiprinātajiem finansēšanas normatīviem ar Izglītības un zinātnes ministriju;

2) dibina, reorganizē un likvidē savas nozares profilam atbilstošas izglītības iestādes, apstiprina to nolikumus, pieņem un atbrīvo no darba to vadītājus, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, bet dibināšanu, reorganizāciju un likvidāciju arī ar pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā atrodas izglītības iestāde;

3) izstrādā un apstiprina, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, profesionālās izglītības programmas sava profila izglītības iestādēs;

4) organizē pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveidi.

9.pants.

Pašvaldību kompetence izglītībā

(1) Pašvaldību pienākumus izglītības sistēmas darbības nodrošināšanā to administratīvajā teritorijā un attiecībā pret tās teritorijā reģistrētajiem iedzīvotājiem, arī finansiālās garantijas atbilstoši LR Ministru kabineta apstiprinātajiem normatīviem citās valsts, pašvaldību un privātajās mācību iestādēs nosaka LR Likums par pašvaldībām, šis likums un citi LR izglītības ieguvi reglamentējošie tiesību akti.

(2) Pašvaldības:

1) atbild par LR izglītības likumdošanas normu izpildi pašvaldības administratīvajā teritorijā;

2) savas kompetences ietvaros pašvaldības administratīvajā teritorijā dibina, reorganizē, likvidē izglītības iestādes vai akceptē to dibināšanu, reorganizāciju, slēgšanu, ieceļ vai atstādina no amata izglītības iestāžu vadītājus;

3) nosaka pašvaldības pārziņā esošo izglītības iestāžu uzturēšanas normatīvus uz vienu izglītojamo atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem normatīviem, kontrolē to izlietošanas efektivitāti un atbilstību finansējuma mērķiem, nodrošina valsts piešķirtā finansējuma izlietojumu atbilstoši normatīviem un mērķiem pašvaldības izglītības iestādēs;

4) nodrošina ar vietām izglītības un audzināšanas iestādēs visus obligātās izglītības vecuma izglītojamos;

5) piedalās savā administratīvajā teritorijā reģistrēto izglītojamo, kuri iegūst izglītību citu pašvaldību, valsts un privātās izglītības iestādēs, izglītības ieguves finansēšanā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem normatīviem un savstarpējiem līgumiem;

6) veic obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaiti un nodrošina izglītības informācijas bāzi;

7) nodrošina bezmaksas profilaktisko medicīnisko aprūpi izglītojamiem pašvaldības izglītības iestādēs;

8) nosaka izglītojamo kategorijas, kuriem paredzēta papildu sociālā aprūpe un bezmaksas ēdināšana;

9) nodrošina transportu un braukšanas maksas atvieglojumus izglītojamo nokļūšanai izglītības iestādē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem normatīviem;

10) organizē pirmskolas, vispārējo un pieaugušo izglītību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu;

11) organizē interešu izglītību;

12) izsniedz licences pirmskolas un interešu izglītības iestāžu atvēršanai, individuālai pedagoģiskai darbībai pašvaldības administratīvajā teritorijā;

13) nodrošina bērnu tiesības uz izglītību un viņu tiesību aizsardzību;

14) nodrošina bērnu un jauniešu profesionālo orientāciju.

10.pants.

Pilsoniskās sabiedrības kompetence izglītībā

(1) Latvijas sabiedrība veido pieprasījumu izglītības ieguvei, kā arī piedalās paplašināta izglītības piedāvājuma veidošanā privātas iniciatīvas formā.

(2) Latvijas sabiedrībai ir tiesības piedalīties izglītības sistēmas darbības nodrošināšanā, veidojot nevalstiskas organizācijas, fondus un citas juridiskas personas, kuru mērķis ir visu veidu izglītības popularizēšana, izglītošana un izglītojamo un pedagogu tiesību aizsardzība izglītības ieguves procesā, izglītības kvalitātes paaugstināšana, izglītības programmu veidošana un privātu izglītības un audzināšanas iestāžu dibināšana, reorganizācija, likvidācija un darbības nodrošināšana.

(3) Pilsoniskās sabiedrības veidotajām un atbilstoši LR likumdošanai reģistrētajām vai izveidotajām nevalstiskajām institūcijām ir tiesības:

1) uzņemties valsts un pašvaldību deleģētas funkcijas izglītības sistēmas darbības nodrošināšanai;

2) saņemt valsts un pašvaldību finansējumu, ja tās realizē valstiski vai vietējām pašvaldībām nozīmīgas izglītības organizācijas formas vai programmas un projektus;

3) pieprasīt privātu izglītības iestāžu un programmu akreditāciju, bet atteikuma gadījumā — rakstisku slēdzienu ar atteikuma pamatojumu;

4) saņemt savai darbībai nepieciešamo informāciju, konsultācijas un metodisko palīdzību no valsts un pašvaldību izglītības pārvaldes institūcijām;

5) piedalīties valsts un pašvaldību izglītības programmu un standartu izstrādē;

6) piedalīties valsts un pašvaldību izglītības iestāžu pašpārvaldē ar padomdevēja un sabiedriskās kontroles tiesībām.

11.pants.

Izglītojamā statuss

(1) Izglītojamais ir jebkura fiziska persona neatkarīgi no vecuma, ja viņš piedalās izglītības ieguves procesā valsts, pašvaldības, privātā izglītības iestādē vai programmā, kā arī kārto pārbaudījumus kā eksterns par jebkuru pašizglītības veidā apgūtu izglītības programmu.

(2) Izglītojamajam ir tiesības:

1) uz valsts un/vai pašvaldību, kā arī paša izglītojamā apmaksātu visu pakāpju vispārējās un profesionālās izglītības ieguvi, bet personām, kurām nepieciešama speciālā izglītība — uz valsts un pašvaldību apmaksātu speciālo izglītību;

2) uz valsts un/vai pašvaldību apmaksātu pamata un vidējo izglītību;

3) izglītības ieguves procesā izmantot izglītības programmu apgūšanai nepieciešamās izglītības iestāžu telpas, informācijas krātuves, laboratorijas, mācību līdzekļus un inventāru;

4) saņemt kredītus, stipendijas un pabalstus LR likumdošanā noteiktajā kārtībā, uz veselības un darba aizsardzību, izglītības iestādes īpašnieka apmaksātu profilaktisko veselības aprūpi;

5) saņemt informāciju par visiem ar viņa izglītošanos saistītajiem jautājumiem, (izglītojamajiem līdz pilngadības sasniegšanai pilnu informāciju tiesības saņemt izglītojamā vecākiem vai aizbildņiem);

6) ierosināt pedagoga nomaiņu, ja pedagogs nepilda LR likumdošanā, šajā likumā un citos tiesību aktos noteiktos pedagoga pienākumus vai pārkāpj izglītojamā tiesības (līdz pilngadības sasniegšanai šīs izglītojamā tiesības realizē vecāki vai aizbildņi);

7) piedalīties izglītības iestādes pašpārvaldē (līdz pilngadības sasniegšanai ar padomdevēja balsstiesībām).

(3) Izglītojamajam ir pienākumi:

1) iegūt izglītību atbilstoši savām iespējām un sabiedrības vajadzībām;

2) iegūt šajā likumā noteikto obligāto pamatizglītību vai turpināt tās iegūšanu līdz 16 gadu vecuma sasniegšanai;

3) apzinīgi apgūt izglītības programmas atbilstoši valsts noteiktajiem standartiem un kritērijiem;

4) izglītības ieguves procesā ievērot pedagogu un citu izglītojamo tiesības, izglītības iestāžu nolikumus vai statūtus, augstāko mācību iestāžu satversmes;

5) ar cieņu izturēties pret valsti, tās simboliem un sabiedrību;

6) rūpēties par savu veselību.

12.pants.

Pedagoga statuss

(1) Pedagogs ir izglītošanas procesa realizētājs.

(2) Profesiju un amatu sarakstu, kuras kvalificējamas kā pedagogs, un pedagoga statusa iegūšanai nepieciešamo izglītību un kvalifikāciju nosaka Ministru kabinets.

(3) Visas personas, kuras nodarbojas ar pedagoģisku darbību, reģistrējamas Pedagogu reģistrā, kura darbību nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija.

(4) Fiziska persona ar Ministru kabineta noteikto nepieciešamo izglītību un kvalifikāciju iegūst pedagoga statusu:

1) stājoties pedagoga profesijai atbilstošā darbā vai amatā valsts, pašvaldību, vai privātā izglītības un/vai audzināšanas iestādē;

2) saņemot Izglītības un zinātnes ministrijā licenci pedagoģiskai privātpraksei.

(4) Pedagogam ir tiesības:

1) radoši realizēt izglītības programmas, standartus, mācību programmas, piedalīties izglītības iestādes pašpārvaldē;

2) izmantot izglītības programmu realizēšanai nepieciešamās izglītības iestāžu telpas, informācijas krātuves, laboratorijas, mācību līdzekļus un inventāru;

3) uz veselības un darba aizsardzību;

4) saņemt informāciju par visiem ar viņa pedagoģisko darbību saistītajiem jautājumiem;

5) par savu darbu izglītības iestādē saņemt garantētu darba samaksu atbilstošu pedagoģiskajai slodzei, bet valsts un pašvaldību izglītības iestādēs ne mazāku par Ministru kabineta apstiprinātajiem normatīviem;

6) izglītības iestādēs strādājošam pedagogam — saņemt valsts garantētu apmaksātu atvaļinājumu atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajiem noteikumiem;

7) 15 dienas viena gada ciklā izmantot savas profesionālās kvalifikācijas celšanai, saglabājot pamatalgu izglītības iestādē, atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajiem noteikumiem;

8) valsts un pašvaldību izglītības iestādēs saņemt līdz 3 mēnešu garu radošā darba atvaļinājumu bez darba algas saglabāšanas.

(5) Pedagogam ir pienākumi:

1) kvalitatīvi realizēt izglītības un mācību programmas;

2) pastāvīgi sekot savas kvalifikācijas atbilstībai realizējamajām izglītības programmām;

3) savā darbībā ievērot LR tiesību normas, izrādīt cieņu pret valsti, tās simboliku, tiesību normām;

4) ievērot profesionālās ētikas normas, izglītojamo tiesības, izglītības iestāžu nolikumus vai statūtus, augstāko mācību iestāžu satversmes;

5) rūpēties par savu veselību.

(6) Nav tiesību strādāt pedagoģisku darbu vai ieņemt amatu personām:

1) kuras sodītas par tīšiem noziegumiem un nav reabilitētas;

2) kurām LR likumdošanas noteiktajā kārtībā ir ierobežota rīcībspēja;

3) kurām aizliegta pedagoģiska darbība ar tiesas lēmumu.

13.pants.

Juridiskas personas statuss izglītības sistēmā

(1) Valsts un pašvaldību institūcijām un iestādēm, kurām nolikumā paredzētas atbilstošas funkcijas un pienākumi.

(2) LR likumdošanā, šā likuma un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reģistrētām privātām izglītības iestādēm.

3) LR likumdošanā, šā likuma un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reģistrētām sabiedriskām organizācijām, uzņēmējsabiedrībām un individuāliem uzņēmumiem, kuru statūtos paredzēta izglītības programmu un funkciju realizācija un kuras saņēmušas valsts vai pašvaldību licences to realizācijai.

14.pants.

Izglītības mērķgrupas, veidi, pakāpes, līmeņi un ieguves formas

(1) Latvijas Republikas izglītības sistēma aptver visas fiziskas personas, kuras vēlas izglītoties vai kurām obligātā izglītība noteikta ar šo likumu. Šīs personas veido izglītības mērķgrupas.

(2) Izglītības mērķgrupas ir fizisku personu kopums ar līdzīgām noteiktām vajadzībām, interesēm un spējām:

1) pirmskolas vecuma bērni;

2) obligātā izglītības vecuma bērni un jaunieši;

3) jaunieši;

4) personas ar speciālām vajadzībām;

5) pieaugušie.

(3) Lai nodrošinātu visu mērķgrupu iesaistīšanu izglītības ieguvē, Latvijas izglītības sistēmas pamatveidi ir:

1) vispārējā izglītība;

2) profesionālā izglītība;

3) akadēmiskā izglītība.

(4) Izglītības īpašie veidi ir:

1) speciālā izglītība, tai skaitā nacionālo minoritāšu izglītība un sociālā korekcija;

2) papildizglītība jeb interešu izglītība.

(4) Personām ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem ir tiesības saņemt vispārējo un profesionālo izglītību pēc īpašām izglītības programmām, kuras finansē valsts.

(5) Personām, kuras Latvijā pārstāv nacionālās minoritātes un vēlas papildināt vispārējo izglītību ar atbilstošu etniskās kultūras apguvi, valsts, pašvaldību un privātās mācību iestādēs ir tiesības iegūt izglītību pēc īpašām izglītības programmām, kuras var tikt daļēji vai pilnīgi finansētas no valsts un/vai pašvaldību budžetiem.

(6) Personām ar sociālās uzvedības un vērtīborientāciju novirzēm vispārējā un profesionālā izglītība tiek sniegta pēc īpašām izglītības programmām, kuras finansē valsts.

(7) Pieaugušo tālākizglītība ir pieaugušo izglītības programmu realizācija un rezultāts profesionālajā vai interešu izglītībā, atkarībā no personas iegūtā izglītības līmeņa un pakāpes vai neatkarīgi no tām.

(8) Izglītības pakāpes nodrošina izglītojamā tiesības iegūt izglītību katrā nākamajā pakāpē, secīgi pārejot no zemākas uz augstāku. Izglītības pakāpes ir:

1) pirmskolas izglītība;

2) pamatizglītība;

3) vidējā izglītība;

4) augstākā izglītība.

(9) Profesionālās izglītības ieguvei ir atbilstoši profesionālās izglītības līmeņi, kas nodrošina izglītojamā tiesības izvēlēties savai turpmākajai profesionālajai darbībai savām vajadzībām un spējām atbilstošāko līmeni. Noteikta profesionālās izglītības līmeņa ieguve sagatavo atbilstošai profesionālajai darbībai:

1) 1.līmenim — vienkāršam izpildošam darbam;

2) 2.līmenim — sarežģītam izpildošam darbam;

3) 3.līmenim — vienkāršam vadošam un radošam izpildošam darbam;

4) 4.līmenim — sarežģītam vadošam un radošam izpildošam darbam.

(10) Lai garantētu izglītības ieguves pieejamību un iespējas visiem izglītojamajiem, Latvijas izglītības sistēmā pastāv sekojošas izglītības ieguves formas:

1) klātienes — ar izglītojamā tiešu piedalīšanos izglītības ieguves procesā izglītības iestādē vai programmas apguves vietā pedagogu vadībā;

2) neklātienes — ar izglītojamā patstāvīgu darbu noteiktas izglītības programmas apgūšanā pēc konkrētas izglītības iestādes mācību plāna un pedagogu konsultācijām;

3) pašizglītības — ar izglītojamā patstāvīgu noteiktas izglītības programmas, tās daļas vai noteiktu prasmju un iemaņu apgūšanu ar tiesībām iegūt valsts akreditētas izglītības programmas apgūšanu apliecinošu dokumentu eksternāta kārtībā.

15.pants.

Izglītības saturs, programmas

(1) Izglītības saturu nosaka izglītības programmu standarts — visām fiziskām un juridiskām personām, kuras izstrādā un realizē jebkuru izglītības programmu, obligāts dokuments, kas nosaka izglītības programmu mērķus un uzdevumus, to obligāto saturu, izglītības ieguves kritērijus un rezultātu.

(2) Izglītības programmu standartu izstrādi visu veidu, līmeņu, pakāpju izglītībai un tās ieguves formām saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātajiem stratēģiskajiem uzdevumiem organizē un tos apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija saskaņā ar šo likumu, Vispārējās izglītības likumu, Profesionālās izglītības likumu, Augstskolu likumu un citiem Latvijas Republikas tiesību aktiem, kas nosaka izglītības stratēģiju.

(3) Izglītības programma ir dokuments, kas nosaka jebkuras fiziskas un juridiskas personas darbību, kuras nodarbojas ar izglītošanu.

(4) Izglītības programma ietver:

1) programmas mērķus, uzdevumus un rezultātu;

2) programmas īstenošanas ilgumu un to sadalījumu laika vienībās;

3) prasības izglītības mērķgrupai;

4) obligāto izglītības saturu un papildu piedāvājumu kā vienotu mācību programmu vai kursu kopumu;

5) izglītības vērtēšanas kritērijus un kārtību;

6) programmas īstenošanai nepieciešamo garīgo un ekonomisko resursu vērtējumu un pamatojumu.

(5) Izglītības programmas iedalās atbilstoši izglītības mērķgrupām, veidiem, pakāpēm un ieguves formām, bet profesionālajā izglītībā — arī līmeņiem.

(6) Izglītības programmas izstrādā fiziskas un juridiskas personas, kuras nodarbojas ar izglītības programmu īstenošanu un atkarībā no savas kompetences tās licencē Izglītības un zinātnes ministrija, citas ministrijas, kuru kompetencē ir izglītības programmu realizācija, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, un pašvaldības. Izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas kārtību apstiprina Ministru kabinets.

(7) Izglītības programmas, kurām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā licencēšana nav paredzēta, īsteno pilsoniskā sabiedrība atkarībā no izglītojamo veidotā pieprasījuma.

(8) Izglītības programmu īstenošanas kārtību nosaka šis likums, Vispārējās izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, Augstskolu likums un citi LR tiesību akti, kas reglamentē izglītības sistēmas darbību.

(9) Izglītības programmu pamatveidi ir:

1) vispārējās izglītības programmas;

2) profesionālās izglītības programmas;

3) akadēmiskās izglītības programmas.

(10) Izglītības programmu īpašie veidi ir:

1) speciālās izglītības programmas, tai skaitā nacionālo minoritāšu un sociālās korekcijas izglītības programmas;

2) papildizglītības jeb interešu izglītības programmas.

(11) Izglītības programmu klasifikatoru izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija un apstiprina Ministru kabinets.

(12) Izglītības un zinātnes ministrija izveido izglītības programmu reģistru, kurā reģistrē visas valsts licencētās izglītības programmas, un organizē izglītības programmu akreditāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(13) Akreditēto izglītības programmu apguvi noslēdz ar valsts pārbaudījumiem izglītojamajam, kuru kārtību nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

(14) Izglītības piedāvātājs — fiziska vai juridiska persona var īstenot vienu vai vairākas izglītības programmas.

16.pants.

Izglītības iestādes

(1) Izglītības iestāde ir juridiska persona, kura īsteno izglītības programmu vai programmas un kuras Satversmē, statūtos vai nolikumā izglītības programmas vai programmu izstrādāšana un īstenošana paredzēta kā galvenais darbības mērķis.

(2) Izglītības iestādes pēc to dibinātāja un īpašnieka statusa iedalās:

1) valsts izglītības iestādēs;

2) pašvaldību izglītības iestādēs;

3) privātās izglītības iestādēs.

(3) Izglītības iestādes darbības un tās uzsākšanas tiesiskais pamats ir:

1) satversme — augstskolām;

2) nolikums — valsts un pašvaldību izglītības iestādēm;

3) statūti — privātām izglītības iestādēm.

(4) Universitāšu satversmes apstiprina LR Saeima, pārējo augstskolu — Ministru kabinets.

(5) Valsts izglītības iestāžu nolikumus apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija. Pašvaldību izglītības iestāžu nolikumus apstiprina attiecīgā pašvaldība.

(6) Privātu izglītības iestāžu statūtus apstiprina tās dibinātājs un tos reģistrē valsts Uzņēmumu reģistrā.

(7) Valsts izglītības iestādes, kurām ir Ministru kabineta noteikts valsts nozīmes izglītības iestādes statuss, dibina, reorganizē un slēdz ar Ministru kabineta lēmumu. Pārējās valsts izglītības iestādes dibina, reorganizē un slēdz ar izglītības un zinātnes ministra rīkojumu.

(8) Pašvaldību izglītības iestādes dibina, reorganizē un slēdz ar attiecīgās pašvaldības lēmumu, saskaņojot to ar Izglītības un zinātnes ministriju.

(9) Privātās izglītības iestādes dibina, reorganizē un slēdz tās dibinātājs, saskaņojot ar attiecīgo pašvaldību un Izglītības un zinātnes ministriju.

(10) Izglītības iestāde ir tiesīga uzsākt darbību tikai pēc licences saņemšanas un reģistrācijas. Pēc gada darbības izglītības iestāde ir tiesīga pieprasīt no valsts akreditāciju.

(12) Izglītības iestādes dibinātājs un īpašnieks atbild par izglītības iestādes darbības atbilstību LR likumdošanai un citiem tiesību aktiem, iestādes darbības finansiālo nodrošinājumu un izglītības programmu kvalitatīvu īstenošanu. Dibinātājam jānodrošina kredīta rīkotāja tiesības izglītības iestādes vadītājam. Izglītības iestāde ir patstāvīga izglītības programmu izstrādē un īstenošanā, saimnieciskajā darbībā. Par izglītības iestādes darbības kvalitāti un tiesību aktu ievērošanu iestādes vadītājs ir atbildīgs dibinātājam un īpašniekam.

(13) Visas izglītības iestādes tiek reģistrētas Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības iestāžu reģistrā.

(14) Izglītības iestādes nosaukumam jāatbilst šajā likumā noteikto izglītības veidu un pakāpju apzīmējumiem, kā arī LR likuma "Par valsts valodu" noteikumiem.

(15) Izglītības iestāde saskaņā ar LR likumdošanu un savā satversmē, nolikumā vai statūtos paredzētajā kārtībā drīkst veikt saimniecisku darbību.

(16) Lai sekmētu sabiedrības iesaistīšanos izglītības iestādes darbības nodrošināšanā, izglītības iestādes var veidot savas pašpārvaldes, kuru kompetenci nosaka dibinātājs.

17.pants.

Izglītības pārvalde

(1) Izglītības pārvaldes funkciju veikšanai valsts un pašvaldības veido izglītības pārvaldes iestādes, kuru uzdevumus nosaka šis likums, Vispārējās izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, Augstskolu likums un citi izglītības sistēmas darbību reglamentējoši tiesību akti.

(2) Augstākā izpildvaras kompetence izglītības pārvaldē ir Ministru kabinetam.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija īsteno valsts kompetenci izglītības pārvaldē LR likumdošanas un Ministru kabineta noteiktās kompetences ietvaros, kā arī īsteno tai tieši administratīvi pakļauto izglītības iestāžu vadību un koordinē citu ministriju un pašvaldību pakļautībā esošo izglītības iestāžu vadību.

(4) Pašvaldības savas kompetences ietvaros realizē pašvaldības izglītības iestāžu pārvaldi un koordinē valsts un privāto izglītības iestāžu darbību savā administratīvajā teritorijā. Tiešai pārvaldes funkciju veikšanai pašvaldības izveido pašvaldību izglītības pārvaldes iestādes vai administrācijas struktūrvienības.

(5) Šā likuma un LR izglītības likumdošanā noteiktajā kārtībā vairākas pašvaldības var veidot kopīgu izglītības pārvaldes iestādi.

(6) Pašvaldību izglītības pārvaldes štata vietas un to skaitu nosaka pašvaldība.

(7) LR Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt pašvaldībām obligāto štata vietu minimumu izglītības pārvaldes funkcijas veikšanai un to minimālā atalgojuma normatīvus.

18.pants.

Izglītība un reliģija

Latvijas izglītības sistēma nodrošina personas apziņas brīvību un iespēju, pēc izglītojamo vai viņu aizbildņu vēlmēm, apgūt kristīgo ētiku.

Konfesionālo ticības mācību pamatus var apgūt likuma "Par reliģiskajām organizācijām" noteiktajā kārtībā.

19.pants.

Izglītības programmu finansēšana

(1) Izglītības programmas finansē no valsts budžeta, pašvaldību budžetiem, privātiem juridisko un fizisko personu līdzekļiem.

(2) Valsts un pašvaldību finansējums nodrošina visiem izglītojamajiem pamatizglītības un vidējās izglītības obligāto un pamatprogrammu un profesionālās izglītības 1. un 2. līmeņa programmu apguvi, kā arī pirmskolas vecuma bērnu sagatavošanu skolai, tajā ietverot izglītības un izglītības pārvaldes iestāžu uzturēšanas izdevumus.

(3) Ministru kabinets katram budžeta gadam nosaka minimālos finansēšanas normatīvus un kārtību visu veidu un pakāpju izglītības programmām uz vienu izglītojamo. Atsevišķiem Latvijas reģioniem, kā arī izglītības programmu īstenošanai paredzētie finansēšanas normatīvi pilsētās un lauku apvidos var būt atšķirīgi.

(4) Pašvaldību izglītības iestādēs finansēšanas normatīvus uz vienu izglītojamo nosaka katra pašvaldība, bet ne zemākus kā Ministru kabineta noteikto minimumu.

(5) Pašvaldību savstarpējos norēķinos par katru izglītojamo pielieto Ministru kabineta noteiktos minimālos vidējos finansēšanas normatīvus katrai izglītības programmai.

(6) Pašvaldības katram budžeta gadam var slēgt līgumus par savstarpējo norēķinu kārtību atsevišķām vai vairākām izglītības programmām, kā arī līgumus ar valsts un privātām izglītības iestādēm, kurās paredzēti citi finansēšanas normatīvi, bet ne zemāki par Ministru kabineta noteikto minimu uz vienu izglītojamo.

(7) Ja līgums netiek slēgts, savstarpējos norēķinos izmanto Ministru kabineta noteikto minimālo finansēšanas normatīvu, kurš ir obligāts.

(8) Papildizglītības jeb interešu izglītības programmām pašvaldību savstarpējie norēķini ir brīvprātīgi.

(9) Valsts akreditētām izglītības programmām privātās izglītības iestādēs tiek piešķirts valsts un pašvaldību finansējums pēc Ministru kabineta apstiprinātā normatīva uz vienu izglītojamo.

(10) Valsts un pašvaldības var finansēt arī citas izglītības programmas, kuras realizē fiziskas un juridiskas personas, ja tās ir ļoti nozīmīgas izglītības sistēmas attīstībā.

(11) Valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi izglītības programmu finansēšanā tiek izlietoti atbilstoši likumam "Par budžetu un finansu vadību".

20.pants.

Ārējie sakari

(1) Izglītības un zinātnes ministrija, sadarbojoties ar Ārlietu ministriju, nodrošina ārējo sakaru un sadarbības programmu koordināciju izglītības jomā atbilstoši noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem un starptautiskajiem tiesību aktiem, kuriem pievienojusies Latvijas Republika.

(2) Fiziskām un juridiskām personām ir tiesības slēgt starptautiskus sadarbības līgumus ar ārvalstu izglītības iestādēm un starptautiskām organizācijām LR likumdošanā noteiktajā kārtībā.

(3) Sadarbības līgumi, kuri noslēgti, pārkāpjot attiecīgas juridiskas personas kompetences robežas un, ir pretrunā ar LR noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem vai tiesību aktiem, atzīstami par spēkā neesošiem no to noslēgšanas brīža.

21.pants.

Atbildība par izglītības likuma pārkāpšanu

Fiziskas un juridiskas personas, kuras pārkāpušas šī likuma normas, tiek sauktas pie juridiskās atbildības saskaņā ar spēkā esošajām Latvijas Republikas tiesību normām.

Pārējas noteikumi

1. Līdz ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 1991.gada 19.jūnija Latvijas Republikas Izglītības likums.

2. Viena gada laikā izglītības un zinātnes ministrs nodrošina Latvijas Republikas Izglītības likumam pakārtoto tiesību aktu izstrādi un iesniedz Ministru kabinetā apstiprināšanai.

3. Visas LR izglītības iestādes divu gadu laikā no šī likuma spēkā stāšanās brīža tiesīgas pabeigt iesākto izglītības programmu īstenošanu, bet privātās mācību iestādes līdz licences termiņa beigām.

4. Šī likuma 6.pants attiecībā uz valsts un pašvaldību izglītības iestādēm, kur apmācība nenotiek valsts valodā, stājas spēkā 5 gadu laikā no šī likuma spēkā stāšanās brīža. Šajā laikā tās dibinātājs reorganizē par valsts, pašvaldības vai privātajām izglītības iestādēm.

5. Šī likuma 19.pants stājas spēkā viena gada laikā no šī likuma spēkā stāšanās brīža.