Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

1. pants. 2020. gada 30. jūnijā parakstītais Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts līgums (turpmāk — Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2. pants. Līgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Izglītības un zinātnes ministrija.

3. pants. Līgums stājas spēkā tā 18. pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Līdz ar likumu izsludināms Līgums latviešu valodā.

4. pants. Ar Līguma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līgumu".

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 9. jūlijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 13. jūlijā

Latvijas Republikas valdība (turpmāk tekstā saukta "Latvija")

un

Eiropas Kosmosa aģentūra (turpmāk tekstā saukta "Aģentūra" vai "EKA"), starptautiska organizācija, kas dibināta saskaņā ar Konvenciju par Eiropas Kosmosa aģentūras dibināšanu, kura tika atvērta parakstīšanai Parīzē 1975. gada 30. maijā un stājās spēkā 1980. gada 30. oktobrī (turpmāk tekstā saukta "Konvencija"),

turpmāk tekstā saukta katra atsevišķi "Puse", kopā sauktas "Puses",

ATGĀDINOT, ka Aģentūras mērķis ir nodrošināt un veicināt Eiropas valstu sadarbību kosmosa izpētē un tehnoloģijās un to kosmosa pielietojumos vienīgi miermīlīgiem mērķiem,

ATZĪMĒJOT, ka kosmoss ir kļuvis par nozīmīgu faktoru tehnoloģiskajā, ekonomikas, zinātnes un kultūras attīstībā,

BŪDAMAS PĀRLIECINĀTAS par ieguvumiem, ko iespējams gūt, uzturot un uzlabojot starptautisko sadarbību kosmosa izpētē vienīgi miermīlīgiem mērķiem,

IEVĒROJOT, ka Latvija kopš 2004. gada 1. maija ir Eiropas Savienības (turpmāk tekstā saukta "ES") dalībvalsts un tādejādi ir saistīta ar kopējo Eiropas kosmosa politikas definīciju un ar visām tiesībām un pienākumiem arī piedaloties ES programmās Copernicus un Galileo,

ATSAUCOTIES UZ sadarbības rezultātiem, kas sasniegti pamatojoties uz 2009. gada 23. jūlijā parakstītā Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras līguma par sadarbību kosmosa jomā miermīlīgiem mērķiem ietvaros, kas stājās spēkā parakstīšanas dienā,

ATSAUCOTIES UZ nostiprināto sadarbību, kas izveidota 2013. gada 15. martā Pusēm parakstot Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts līgumu (turpmāk tekstā saukta "ESV"), kas stājās spēkā Pusēm parakstot Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts plāna hartu 2015. gada 30. janvārī,

ATSAUCOTIES UZ Rezolūciju par industriālās politikas pasākumiem, lai panāktu veiksmīgu Eiropas valstu integrāciju EKA ietvaros, kuru Aģentūras padome pieņēma 2018. gada 13. decembrī (ESA/C/R/CCLXXVII/Res.1(galīgā redakcija)), ar kuru Aģentūra ieviesa uzlabotu sadarbības pieeju, kas paredzēta Eiropas valstīm, kas nav dalībvalstis, ņemot vērā to iespējamo pievienošanos Konvencijai,

IEVĒROJOT Latvijas vēlmi stiprināt sadarbību ar Aģentūru, iepriekšminētās jaunās sadarbības pieejas ietvaros un ievērojot Aģentūras padomes piekrišanu (turpmāk tekstā saukta "Padome") šim lūgumam,

ATSAUCOTIES UZ Konvenciju un it īpaši tās II, XIV 1. un XIV 3. pantu,

VIENOJAS PAR TURPMĀKO:

1. Ar šo Latvija kļūst par asociēto dalībvalsti Aģentūrā.

2. Ar šo Latvija atzīst, ka Aģentūra var noslēgt sadarbības un asociācijas līgumus ar citām valstīm, kuras nav Aģentūras dalībvalstis. Latvija piekrīt, ka tā, būdama asociētā dalībvalsts, visos sadarbības līmeņos ar Aģentūru rīkosies saskaņā ar Konvencijā definētajiem Aģentūras izveidošanas mērķiem, it īpaši kosmosa izpētē un apgūšanā vienīgi miermīlīgiem mērķiem.

1. Latvija, ievērojot citus šī līguma noteikumus, piedalās un gūst labumu no pamatdarbībām, kuras veic no Aģentūras vispārējā budžeta, izņemot tehnoloģiju attīstību.

2. Latvija var piedalīties Aģentūras izvēlēs programmās saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti turpmāk 4. pantā, kā arī citās darbībās un programmās vai operatīvās aktivitātēs, nodrošinot eksperimentus vai novērošanas aprīkojumu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti turpmāk 7. pantā. 

1. Latvija katru gadu veic iemaksas Aģentūras pamatdarbības izdevumos vispārējā budžetā. Šīs iemaksas ir 70% apmērā no tā iemaksu līmeņa, kas aprēķināts Aģentūras dalībvalstīm un pieņemts saskaņā ar Konvencijas XIII.1 pantu. Summu, kas veido 70% no pēdējā ieguldījuma, Aģentūra izmanto, lai sniegtu lielāku atbalstu apmācību, pasākumu organizēšanas un konsultāciju veidā, ar mērķi panākt veiksmīgu Latvijas integrāciju Aģentūras ietvaros un ilgtspējīgu un konkurētspējīgu industriālo spēju attīstību un to integrāciju kosmosa piegādes ķēdē. Lai izvairītos no šaubām, Latvija iemaksas, kas minētas šajā daļā, sāk uzkrāt proporcionāli no šī līguma spēkā stāšanās dienas, saskaņā ar šī līguma 18. pantā noteikto.

2. Latvija veic iemaksas to darbību un programmu izdevumos, kurās tā piedalās, saskaņā ar šī līguma 4. pantā noteikto.

3. Šajā pantā paredzētās Latvijas iemaksas atjaunina un maksā saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas Aģentūrā ir spēkā visās dalībvalstīs.  

Katras Aģentūras izvēles programmas izpildei, kurā attiecīgās dalībvalstis ir vienbalsīgi apstiprinājušas Latvijas dalību, Latvijai no šīs apstiprināšanas dienas ir tiesības un pienākumi kā iesaistītajai valstij, kas noteikti deklarācijā par programmu, attiecīgajos piemērojamajos īstenošanas noteikumos un visos citos lēmumos, kas reglamentē minētās programmas izpildi. It īpaši, Latvija piedalās to izdevumu segšanā, kas saistīti ar minētās programmas izpildi, saskaņā ar deklarācijas noteikumiem un visām iesaistīto valstu turpmākām šīs deklarācijas izmaiņām, kas pieņemtas Aģentūras Padomes vai Padomes padoto iestāžu sanāksmēs. Latvija plāno veikt iemaksas izvēles programmās, kurās tā līdz 2022. gada beigām piedalās vismaz 1 500 000 euro apmērā (viens miljons pieci simti tūkstoši euro 2018. gada ekonomiskajos apstākļos), saprotot, ka Latvijas kopējo gada iemaksu summa Aģentūrai līdz iepriekšminētajam datumam, ieskaitot iemaksas pamatdarbības izdevumus vispārējā budžetā, kas minēts šī līguma 3. panta pirmajā daļā un Pieprasītās puses aktivitātes izdevumi, kas minēti šī līguma 10. panta otrajā daļā, ir vismaz 3 000 000 euro pašreizējos ekonomiskajos apstākļos.

Latvija piedalās Aģentūras Padomes un tās padotības iestāžu sanāksmēs saskaņā ar šādiem noteikumiem:

1. Padomes atklātajās sanāksmēs Latviju ir tiesības pārstāvēt ne vairāk kā diviem pārstāvjiem, kurus var pavadīt padomnieki. Latvijai ir tiesības balsot par jautājumiem, kas saistīti ar aktivitātēm un programmām, kurās tā piedalās saskaņā ar šo līgumu, izvēles programmu gadījumā tā ir iesaistītā valsts. Latvijai nav tiesību balsot Padomē par vispārējo budžetu vai ar to saistītiem jautājumiem, bet tai ir tiesības paust savu viedokli un tikt uzklausītai citos jautājumos.

2. Aģentūras padotības un padomdevēju institūciju sanāksmēs Latviju var pārstāvēt ne vairāk kā divi pārstāvji, kuri ir kompetenti jebkādā kapacitātē pieņemt lēmumus par aktivitātēm un programmām, kurās Latvija piedalās un kurus var pavadīt padomnieki. Latvijai ir arī tiesības būt līdzīgi pārstāvētai Aģentūras programmu valdēs saistībā ar tām izvēles programmām, kurās Latvija piedalās saskaņā ar šī līguma 4.pantu. Latvijai ir tiesības tikt uzklausītai iepriekšminētajās sanāksmēs un balsot kā iesaistītai dalībvalstij par jautājumiem, kas saistīti ar to aktivitātēm un programmām.

3. Jautājumos, kas skar Aģentūru un ES, Latvijai ir tiesības novērotāja statusā apmeklēt Aģentūras padotības institūciju sanāksmes. Citos jautājumos Latvija var pieprasīt, lai tā tiktu pārstāvēta novērotāja statusā jebkurās padotības vai padomdevējas institūciju vai Aģentūras programmu valdes sanāksmēs, kas attiecas vienīgi uz programmām, kurās Latvija nepiedalās. Šādu Latvijas pieprasījumu pieņem ar nosacījumu, ka iesaistītās Aģentūras dalībvalstis to vienprātīgi apstiprina.

4. Latvija var apmeklēt potenciālo Aģentūras dalībnieku sanāksmes novērotāja statusā, jo īpaši sanāksmes, kas nodarbojas ar sagatavošanos programmām, kas saistītas ar tām programmām, kurās Latvija piedalās, ja vien Aģentūras dalībvalstis nelemj citādi.

5. Latvijai nav tiesību būt pārstāvētai Padomes, jebkuru padotības institūciju vai programmu valdes sanāksmēs, kuras notiek ierobežotā veidā, saskaņā ar attiecīgajiem procedūras noteikumiem. Tomēr Latvija, ar attiecīgās iestādes atļauju, vai nu pēc Latvijas lūguma vai pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma, var piedalīties diskusijās par atsevišķiem sanāksmes darba kārtības jautājumiem, kad tie ir saistīti ar Latvijai un Aģentūrai interesējošiem jautājumiem, lai izteiktu savu viedokli.

Latvijai ir pieejama informācija, ieskaitot ziņojumus par līgumiem, saistībā ar aktivitātēm un programmām, kurās Latvija piedalās, tādā pašā apjomā, kāda tā tiek nodrošināta dalībvalstīm.

1. Pamatojoties uz 6. panta noteikumiem, kā arī iepriekš noteiktajām Aģentūras prasībām un pienākumiem, Latvijai pret atlīdzību tiek nodrošināta pieeja Aģentūras aprīkojumam un pakalpojumiem Latvijas nacionālajiem kosmosa projektiem. Izmaksu aprēķināšanai par Aģentūras aprīkojuma un pakalpojumu izmantošanu Latvijas nacionālajiem kosmosa projektiem tiek piemērota tā pati metodika, kas Aģentūras dalībvalstīm. Apmaiņā Latvija nodrošina sava aprīkojuma un pakalpojumu pieejamību Aģentūrai un tās dalībvalstīm uz labvēlīgiem noteikumiem.

2. Latvija, attīstot savu nacionālo kosmosa potenciālu un plānojot nacionālās kosmosa misijas, kā primāro izvēli izskata Eiropas kosmosa transportēšanas sistēmu izmantošanu, kā arī aprīkojumu, produktu un pakalpojumu, kas pieder vai kas ir izstrādāti vai darbojas Aģentūras vai tās dalībvalstu pārziņā, saskaņā ar Konvencijas VIII panta noteikumiem. Latvija apņemas turpmāk atbalstīt Aģentūras centienus veicināt Eiropas kosmosa transportēšanas sistēmu, aprīkojuma, produktu un pakalpojumu izmantošanu tajās starptautiskajās institūcijās, kam tā piederīga, un kas izmanto sistēmas vai pakalpojumus ar kosmosa izpētes elementiem. Lai izpildītu tās aprīkojuma prasības attiecībā uz katru misiju, kas nav izpildītas, pamatojoties uz savu vai tās dalībvalstu potenciālu, Aģentūra ievēro noteikumus, kas attiecīgajā laikā pastāv ar citām institūcijām, un ievērojot vienlīdzības principus šajā jautājumā ar citām Aģentūras Asociētajām dalībvalstīm, rūpīgi izvērtē atbilstošo Latvijas aprīkojumu, ņemot vērā to potenciālo izmantošanu.

1. Šī līguma izpratnē termins "intelektuālais īpašums" tiek lietots 1967. gada 14. jūlijā Stokholmā parakstītās Konvencijas par Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas dibināšanu 2. panta izpratnē.

2. Puses nodrošina piemērotu un efektīvu aizsardzību intelektuālā īpašuma tiesībām, kas varētu rasties saistībā ar šī līguma ietvaros veiktajiem darbiem, kā arī jebkādām iepriekš pastāvējušām tiesībām, kas būtu jāņem vērā sadarbības gaitā.

3. Attiecībā uz īpašiem noteikumiem, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma, tehniskās informācijas un datu, kas izstrādāti šī līguma ietvaros, piekļuves, izplatīšanas un izmantošanas tiesībām, jāievēro Aģentūras noteikumi un kārtība.

1. Lai noteiktu iespējamās sadarbības jomas, Puses apmainās ar informāciju šādās jomās:

a) esošo un nākotnes kosmosa programmu saturs un plānošana;

b) zinātniskiem un tehniskiem jautājumiem, kas saistīti ar kosmosa pasākumiem. Latvija saņem Aģentūras publicētos un publiskotos ziņojumus, kā arī informāciju, kas saistīta ar Aģentūras programmu attīstības gaitu un aktivitātēm, kurās Latvija iesaistās saskaņā ar šo līgumu.

2. Latvija visos gadījumos ievēro jebkurai Aģentūras nodrošinātai informācijai noteiktās īpašumtiesības un apņemas neizplatīt informāciju, kas klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija saskaņā ar Aģentūras noslēgtajiem informācijas neizpaušanas līgumiem vai kas nav citādā veidā plaši pieejama ārpus Latvijas Republikas un Aģentūras dalībvalstu teritorijām, nedz tiešā veidā, nedz ar šajās teritorijās vai ārpus tām darbojošos starpnieku palīdzību.

3. Latvijai nav pienākuma paziņot par jebkādu ārpus Aģentūras iegūtu informāciju, ja tā uzskata, ka šāda paziņošana neatbilst vai ir pretēja Latvijas valdības līgumos ar trešajām personām noteiktajām interesēm vai apstākļiem, kādos šī informācija tika iegūta.

4. Aģentūrai nav pienākuma paziņot informāciju, ja tā uzskata, ka šāda paziņošana vai izplatīšana neatbilst vai ir pretrunā tās līgumos ar trešajām personām noteiktajām interesēm vai nosacījumiem, ar kādiem šī informācija tika iegūta.

5. Puses var izveidot shēmu, kura ļautu apmainīties ar ekspertiem Aģentūras kompetencē esošo darbu veikšanai, atbilstoši likumiem un noteikumiem, kas regulē iebraukšanu un uzturēšanos Latvijas Republikā un izbraukšanu no tās, un Aģentūras tiesiskajam regulējumam, ieskaitot līgumus ar trešajām personām.

6. Viedokļu apmaiņas savstarpēji svarīgos jautājumos nodrošināšanas nolūkā Puses savstarpēji konsultējas gadījumos, kad tās tiek pārstāvētas ar kosmosa pasākumiem saistītās starptautiskās organizācijās, konferencēs un sanāksmēs, un cenšas saskaņot pēc nepieciešamības savu nostāju jautājumos, kas varētu atstāt iespaidu uz kopīgu kosmosa programmu un pasākumu īstenošanu. 

1. Attiecībā uz līgumu ģeogrāfisko sadalījumu, kas saistīti ar aktivitātēm un programmām, kurās Latvija piedalās, Aģentūra:

a) cenšas nodrošināt taisnīgu industriālo atdevi Latvijas aktivitātēm, kas saistītas ar pamatdarbībām no vispārējā budžeta, izņemot tehnoloģiju attīstību, un

b) attiecībā uz izvēles aktivitātēm un programmām un saskaņā ar iepriekšminēto 4. pantu, Latvijai piemēro noteikumus, kas izstrādāti dažādām aktivitātēm un programmām, tādā pašā apmērā kā citām iesaistītajām valstīm.

2. Lai tālāk attīstītu tās industriālo bāzi, Latvija piedalās veicināšanas shēmā Pieprasītājas puses aktivitāšu veidā, saskaņā ar šī līguma Pielikumu I un Pielikumu II, kuri ir šī līguma neatņemama sastāvdaļa. Šādas veicināšanas shēmas pamatā ir pilnīga izmaksu atlīdzināšana un valsts finansējums. Latvijas izmaksas Pieprasītājas puses aktivitātēm minimums sastāda 500 000 euro gadā 2018. gada ekonomiskajos apstākļos un tās nedrīkst pārsniegt tās ieguldījumu izvēles programmās, kurās tā piedalās, saskaņā ar šī līguma 4. pantu.

Papildus iepriekš izklāstītai sadarbībai ilgtermiņa pastāvīgajā ietvarā, Puses var arī izstrādāt atsevišķas vienošanās par sadarbību Pušu veicamajos divpusējos projektos kosmosa aktivitātēs un personāla apmaiņai. Šādu vienošanos apstiprināšanai, kas nemaina Pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar šo līgumu, piemēro Pušu attiecīgās procedūras.

Latvijas līdzdalībai programmās un Aģentūras aktivitātēs, tiek piemērota mutatis mutandis 1977. gada 13. decembra Aģentūras Padomes Rezolūcija ESA/C/XXII/Res.3 par Aģentūras juridisko atbildību.

Katra Puse patur tiesības veikt nepieciešamos piesardzības pasākumus tās drošības interesēs.

Lai izpildītu Aģentūras oficiālās aktivitātes, kas tiek īstenotas šī līguma ietvaros, Latvija piešķir šādas privilēģijas un imunitātes:

1. Latvijas Republikas teritorijā Aģentūrai ir juridiskas personas statuss. Tai ir tiesības slēgt līgumus, iegādāties un atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt pusei tiesvedības procesos.

2. Aģentūrai ir imunitāte no jurisdikcijas un izpildu darbībām.

3. Savu oficiālo pasākumu ietvaros Aģentūra, tās īpašums un ienākumi tiek atbrīvoti no tiešajiem nodokļiem Latvijas Republikā. Tāpat arī Aģentūra tiek atbrīvota no netiešajiem nodokļiem par Aģentūras oficiālajām vajadzībām iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, ievērojot normatīvo aktu prasības netiešo nodokļu jomā, kas ir būtiski nepieciešami Aģentūras oficiālo pasākumu veikšanai šī līguma ietvaros.

4. Neskarot iepriekš 13. pantā noteikto, Aģentūras vai tās vārdā ievestās vai izvestās preces, kas ir noteikti nepieciešamas tās oficiālo darbību veikšanai, tiek atbrīvotas no visiem ievedmuitas un izvedmuitas nodokļiem un līdzvērtīgiem maksājumiem, kā arī no visiem eksporta vai importa aizliegumiem un ierobežojumiem.

5. Aģentūrai ir tiesības Latvijas Republikā iegūt un turēt īpašumā jebkāda veida līdzekļus, valūtas, skaidru naudu vai vērtspapīrus; tai Latvijas Republikā ir tiesības brīvi rīkoties ar minētajiem līdzekļiem jebkādām oficiālām Aģentūras vajadzībām, kā arī Aģentūrai var būt bankas konti jebkurā valūtā.

6. Aģentūras personālam Latvijas Republikā ir imunitāte pret Latvijas Republikas jurisdikciju attiecībā uz darbībām, ieskaitot visu teikto un rakstīto, ko viņi veikuši, veicot savas funkcijas. Viņi ir atbrīvoti no nodokļiem, ko piemēro algām, atalgojumam, pabalstiem un pensijām, kas tiek saņemtas par pašreizējo vai iepriekšējo darba stāžu Aģentūrā. Viņi ir atbrīvoti no visām obligātajām iemaksām Latvijas Republikas sociālā nodrošinājuma institūcijās. Atbrīvojumu no nodokļiem nepiešķir precēm, kuras iegādātas vai ievestas, vai sniegtajiem pakalpojumiem Aģentūras personāla personiskajām vajadzībām, izņemot mēbelēm un personiskajām mantām, kuras Aģentūras personāls pirmo reizi stājoties amatā, ievedis Latvijas Republikā no valsts, kas nav ES dalībvalsts, vai, pārtraucot dienesta attiecības Latvijas Republikā, izvedis uz valsti, kas nav ES dalībvalsts.

7. Aģentūras nosūtīto vai saņemto publikāciju un citu informatīvo materiālu apritei netiek piemēroti nekādi ierobežojumi.

Latvija paziņo Aģentūras ģenerāldirektoram iestādes nosaukumu, kas izvirzīta pārstāvēt Latvijas Republiku šī līguma īstenošanai, kā arī tās pārstāvju un padomnieku vārdus, kuri apmeklēs šī līguma 5. pantā minētās sanāksmes.

1. Šo līgumu, tai skaitā šī līguma Pielikumu I, var grozīt, savstarpēji vienojoties. Puse, kas vēlas grozīt šī līguma noteikumu, tai skaitā šī līguma Pielikumu I, par to rakstiski paziņo otrai Pusei. Grozījumi stājas spēkā dienā, kad ir saņemts pēdējais rakstiskais paziņojums par Pušu iekšējo procedūru izpildi.

2. Grozījumus šī līguma Pielikumā II var veikt savstarpēji rakstiski vienojoties Latvijas līdzpriekšsēdētājam un Aģentūras līdzpriekšsēdētājam, kas ir deleģēti saskaņā ar šī līguma Pielikuma II C. nodaļu.

Ja rodas strīdi saistībā ar šī līguma piemērošanu vai interpretāciju vai par detalizētiem nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar šo līgumu un kurus Pusēm nav iespējams atrisināt mierīgā ceļā, pēc jebkuras Puses pieprasījuma iesniedz izskatīšanai šķīrējtiesā. Tādā gadījumā Aģentūras Konvencijas XVII panta noteikumus piemēro mutatis mutandis, ja vien Puses nevienojas citādi.

1. Puses rakstiski informē viena otru par attiecīgo procedūru izpildi, kas nepieciešamas, lai šis līgums stātos spēkā. Šis līgums stājas spēkā dienā, kad ir saņemts pēdējais no šādiem paziņojumiem un ir spēkā septiņus gadus.

2. Šo līgumu var pārtraukt, ja kāda no Pusēm par to ir rakstiski paziņojusi gadu pirms tā termiņa izbeigšanās datuma, kas minēts šī panta pirmajā daļā.

3. Šī līguma pārtraukšana vai izbeigšana neietekmē tās Pušu tiesības un pienākumus, kas paliek spēkā arī pēc šī līguma pārtraukšanas vai izbeigšanas, vai saistībā ar tā interpretēšanu, tādas kā, bet neaprobežojoties ar, strīdu risināšanu, konfidencialitāti, atbildību, intelektuālā īpašuma tiesībām, bet arī attiecībā uz papildus nolīgumiem, kas noslēgti starp Pusēm. Latvijas līdzdalība Aģentūras izvēles programmās vai to daļās saskaņā ar 4. pantu, kas ir spēkā šī līguma izbeigšanas brīdī, paliek spēkā līdz aktivitāšu pabeigšanai saskaņā ar attiecīgajām programmām vai to daļām, apzinoties, ka par attiecīgo programmu pabeigšanu Aģentūra paziņos Latvijai. Ņemot vērā jebkuras saistības, kuras radušās saskaņā ar šī līguma 4. pantu, Latvija veic iemaksas spēkā esošajā kopīgā infrastruktūras plāna daļā un fiksēto kopējo izmaksu daļā, kas jāsedz no vispārējā budžeta atbilstoši likmei, par kuru savstarpēji vienojas. Šī līguma 4. pants un 17. panta trešā daļa paliek spēkā un turpina darboties arī pēc šī līguma izbeigšanas vai termiņa beigām.

4. Četrus gadus pēc šī līguma spēkā stāšanās dienas un vienu gadu pirms šī līguma termiņa beigām Puses oficiāli pārskata savu sadarbību saskaņā ar šo līgumu. Balstoties uz pēdējo pārskatu, Puses izskata iespējas un līdzekļus šādas sadarbības turpināšanai vai tālākai attīstīšanai, ieskaitot iespēju Latvijai pagarināt šo līgumu vai piešķirt Latvijai Aģentūras dalībvalsts statusu. Par šāda statusa piešķiršanu Latvijai Padome pieņem īpašu lēmumu, saskaņā ar Konvenciju un pamatojoties uz Latvijas rakstisku pieprasījumu.

5. Līgumu var pagarināt uz turpmākiem periodiem, savstarpēji rakstiski vienojoties. Šis līgums paliek spēkā tik ilgi, cik vajadzīgs, lai pabeigtu šādas atjaunošanas procedūras.

6. Ar šī līguma spēkā stāšanos šis līgums aizstās preambulā minēto starp Pusēm noslēgto ESV līgumu, saprotot, ka pēdējā līguma noteikumus tomēr turpina piemērot tiktāl, cik nepieciešams, lai nodrošinātu visu vienošanos un līgumu īstenošanu, kas noslēgti minētā līguma ietvaros un kuri joprojām ir spēkā dienā, kad minētais līgums zaudē spēku.

Parakstīts 30. jūnijā Rīgā divos oriģināleksemplāros latviešu un angļu valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski. Parakstītāji var nodrošināt tulkojumus franču un vācu valodā, ko tomēr neuzskata par autoritatīviem interpretācijas nolūkos.
 

1. Aģentūras sniegtā atbalsta kopums

Aģentūra sniegs šādu atbalstu, saskaņā ar tās iekšējo standarta praksi, kas sīkāk izklāstīta Pielikumā II:

a) nacionālās programmas elements (turpmāk tekstā saukta "NPE"): atbalsts nacionālajai programmai kosmosa attīstībai (ne vairāk kā 50% apjomā no budžeta, kas atvēlēts PPA))

b) industriālās veicināšanas shēmas elements (turpmāk tekstā saukta "IVS")

Abu elementu mērķi un iespējamais saturs sīkāk aprakstīti Pielikumā II.

2. Pārvaldība

PPA ieviešanu pārrauga valde, kura sastāv no pārstāvjiem, kas norādīti Pielikumā II.

Visas aktivitātes, kuras ievieš saskaņā ar PPA, jāapstiprina abiem līdzpriekšsēdētājiem.

Aģentūras sekretārs ir atbildīgs par jebkuru jautājumu, kas rodas shēmas ieviešanas laikā, tostarp, it īpaši par ceturkšņa ziņojumiem valdei, valdes gada pārskata sagatavošanu un valdes lēmumu sagatavošanu.

Aģentūras programmas vadītājs ir atbildīgs par PPA ikdienas aktivitāšu ieviešanu.

3. Iepirkumu noteikumi

Aģentūra ir atbildīga par iepirkumu veikšanu, kas saistīti ar PPA, kā arī par Latvijas vārdā slēdzamo līgumu apspriešanu, parakstīšanu un pārvaldību. Aģentūras iepirkumu noteikumus (ESA/REG/001 rev.5) jāpiemēro ar šādiem grozījumiem:

a) Attiecībā uz "lejupvērstajām" (Top Down) aktivitātēm (t. i., aktivitātes saturs ir definēts konkursa uzaicinājumā): pirms jebkura konkursa uzaicinājuma publicēšanas, abi līdzpriekšsēdētāji apstiprina aktivitātes mērķi, programmas un finansiālos ierobežojumus. Abi līdzpriekšsēdētāji tiks informēti par Iepirkumu izvērtēšanas valdes (turpmāk tekstā saukta "IIV") ieteikumiem. Pirms jebkuras aktivitātes apspriešanas ir jākonsultējas ar Aģentūras Industriālās politikas komiteju un jāinformē attiecīgās Aģentūras programmu valdes par attiecīgajām aktivitātēm.

b) Par "atvērtā konkursa" aktivitātēm (t. i., par aktivitātes saturu pretendentiem ir jāiesniedz priekšlikums saskaņā ar konkursā definētiem nosacījumiem): katra atvērtā konkursa programmatiskajiem ierobežojumiem ir vajadzīgs līdzpriekšsēdētāju rakstisks apstiprinājums, un tiem jābūt uzskaitītiem konkursa pavadvēstulē. IIV rekomendāciju jāiesniedz abiem līdzpriekšsēdētājiem apstiprināšanai. Ja līdzpriekšsēdētājs noraida IIV ieteikto priekšlikumu, tad viņš/viņa to rakstiski pamato. Līdzpriekšsēdētāji var arī pieņemt lēmumu, ka priekšlikumu, kas nav rekomendēts, bet kurš saskaņā ar Aģentūras iepirkumu izvērtēšanas rokasgrāmatu ir saņēmis vērtējumu virs 40 punktiem (Pielikums III rev.2 Aģentūras/REG/001 rev.5), var uzlabot un iesniegt atkārtoti. Priekšlikumus, kurus apstiprinājuši līdzpriekšsēdētāji, pirms Aģentūra sāk sarunas ar izvēlētajām organizācijām, iesniedz apspriešanai Industriālās politikas komitejai un attiecīgajām programmu valdēm informācijai.

Aģentūra ir pilnvarota apstiprināt maksājumus un vienoties par līgumiskām izmaiņām saskaņā ar tās noteikumiem un kārtību. Attiecībā uz līguma izmaiņām, kuru rezultātā sākotnējā līguma vērtība palielinās par vairāk nekā 10%, ir nepieciešams valsts līdzpriekšsēdētāja rakstisks apstiprinājums. Attiecībā uz līguma izmaiņām, kuru rezultātā sākotnējā līguma vērtība pieaugs par vairāk nekā 20%, ir vajadzīgs abu līdzpriekšsēdētāju rakstisks apstiprinājums.

4. Finansējums un finansiālā atbildība

Saskaņā ar Aģentūras Finanšu noteikumu 40. pantu, visas izmaksas, kas aģentūrai radušās PPA ieviešanā, sedz Latvija. Saskaņā ar to Latvijai jāsedz visas izmaksas, kas Aģentūrai radušās, nodrošinot tehnisko un līgumisko projekta pārvaldību, it īpaši sedzot Aģentūras noslēgto industriālo līgumu izmaksas un Aģentūras iekšējās izmaksas, kuras aprēķina, pamatojoties uz pilnajām izmaksām. Ikgadējo finansējumu piešķir iepriekš, saskaņā ar maksājumu plānu, par kuru vienojas Puses. Jebkuru pārpalikumu PPA noslēgumā Latvijai atmaksā.

5. Intelektuālā īpašuma tiesības

Līgumos, kurus Aģentūra noslēgusi ar līgumslēdzējiem, nosaka, ka visa informācija, dati un intelektuālā īpašuma tiesības, kas izriet no aktivitātēm, kuras veiktas saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, ir pieejami:

(a) Latvijā, izmantošanai uz bezmaksas pasaules licences pamata, kopā ar tiesībām piešķirt apakšlicences savām vajadzībām, un

(b) Aģentūrai, pamatojoties uz bezmaksas pasaules licenci, kopā ar tiesībām piešķirt apakšlicences Aģentūras turpmāko darbību un programmu vajadzībām.

Turklāt līgumos norāda, ka jebkurai intelektuālā īpašuma tiesību nodošanai, ko veic līgumslēdzēji un, kas izriet no līgumiem, jebkurai institūcijai, kas atrodas ārpus Latvijas, ir vajadzīgs iepriekšējs Aģentūras un Latvijas apstiprinājums.

1. Nacionālās programmas elements (turpmāk tekstā saukta "NPE")

NPE elementa mērķis ir nodrošināt, lai valsts varētu risināt tos kosmosa attīstības aspektus, kas nav iekļauti Aģentūras izvēles programmās, tādējādi radot visaptverošu kosmosa politiku un ieguldījumus kosmosa jomā.

Tā kā NPE īstenošana notiek ar Aģentūras starpniecību, tai jāievēro Aģentūras iepirkuma noteikumi, un to nevar izmantot infrastruktūras attīstības/iepirkumu finansēšanai.

Galvenie aspekti, kurus valsts var izvēlēties, veidojot NPE, var būt, piemēram, šādi:

- Zema tehnoloģiju gatavības līmeņa (turpmāk tekstā saukta "TRL") tehnoloģijas gatavības sagatavošanas darbības (piemēram, TRL 1-3);

- Lidojumu iespējas: īpaši sadarbībā ar citu valstu programmām;

- Ar kosmosu saistīti apmācības kursi industrijai (piemēram, lodēšanas, apskates u.c.);

- Kosmosa zinātnes instrumentu finansējums (piemēram, lai sniegtu ieguldījumu Aģentūras instrumentos zinātniskajās misijās);

- Kosmosa zinātnes pasākumi (piemēram, izmantojot Aģentūras zinātniskās misijas datus vai programmu kosmosa situācijas apzināšanai novērošanas kampaņas);

- Valsts satelīta/ mazo satelītu CubeSat programmas

- Izglītība: augstskolu kursu izveide, lai atbildētu uz valsts kosmosa industrijas vajadzībām;

- Izglītība: vidusskolas iniciatīvas, lai veicinātu izvēlēties karjeru kosmosā (piemēram, CanSat aktivitātes);

- Atbalsta aktivitātes, t.i. atbalsta funkcijas Latvijas delegācijai. Piemēram, neatkarīga eksperta (kas nav EKA personāls) nodrošināšana ar Aģentūru, kurš var atbalstīt Latvijas delegāciju un Latvijas industriju visos ar EKA saistītajos jautājumos, jo īpaši EKA iepirkumos un industrijas kapacitātes stiprināšanā kosmosa jomā;

- Valsts finansējums apmācībai;

- Norīkojumi.

2. Industrijas veicināšanas shēmas elements (turpmāk tekstā saukta "IVS")

IVS elementam ir trīs galvenie mērķi:

1) Attīstīt kompetences un spējas, kas vērstas uz produktu izstrādi, kas var palīdzēt nodrošināt ilgtspējīgu industriālo atdevi Aģentūras izvēles programmās, kurās Latvija piedalās.

2) Veidot kompetences un spējas, kas vērstas uz produktu izstrādi, lai atbilstoši sagatavotu valsts industriju turpmākai integrācijai Aģentūras izvēles programmās, kurām valsts plāno pievienoties 5 gadu laikā.

3) Veidot un demonstrēt kompetences un spējas, kas nodrošina ilgtspējīgu ilgtermiņa komerciālo darbību kosmosa komerciālajā tirgū.

Galvenie aspekti, no kuriem var izveidot IVS elementu, ir šādi:

- Sagatavošanas aktivitātes, piemēram, tirgus izpētes, prasību definēšanas un demonstrējumi (TRL 1 - 3);

- Pētniecība un attīstība (tehnoloģiju demonstrējumi, lai piedalītos Aģentūras programmās, (TRL 3 - 6);

- Industriālā procesa attīstība un kvalifikācija/sertifikācija, kas dod konkurences priekšrocības un ir specifiska kosmosam un būtiska Aģentūras izvēles programmām;

- Lejupējie (downstream) pielietojumi (ienākšana klientu piegādes ķēdē, TRL 5-8).

1. Ceturkšņa pārskati

Ceturkšņa pārskatus sagatavo un nodod līdzpriekšsēdētājiem, un tie ietver:

- Programmas finansiālo stāvokli;

- Apstiprināto aktivitāšu sarakstu un to statusu;

- Augsta līmeņa rezultātu novērtējumu;

- Svarīgākos notikumus vai jautājumus, kas radušies pēdējo 3 mēnešu laikā.

2. Gada pārskats

Ikgadējā pārskata sagatavošana notiek katru gadu, un tajā piedalās PPA valde un ne vairāk kā trīs padomnieki katram līdzpriekšsēdētājam un sekretāra palīgs. Citi dalībnieki ir jāapstiprina abiem līdzpriekšsēdētājiem.

Gada pārskats aptver:

- Finanšu situāciju;

- Katras apstiprinātās aktivitātes statusu;

- Nākamā gada plānu (konkursi, pasākumi, apmācības utt.);

- Diskusiju un vienošanos par visu atvērto konkursu programmatiskajiem aspektiem un to termiņiem;

- Diskusiju un vienošanos par visām iepriekš plānotajām "lejupvērstajām" (Top Down) aktivitātēm un to termiņiem;

Pārskatu par Latvijas sniegumu salīdzinājumā ar rādītājiem, kas uzskaitīti Padomes Rezolūcijā par industriālās politikas pasākumiem, lai sasniegtu veiksmīgu Eiropas valstu integrāciju Aģentūras ietvaros, kas pieņemti Padomē 2018. gada 13. decembrī (ESA /C/R/CCLXXVII/Res.1 (final)).

Valde, kas izveidota saskaņā ar šī līguma Pielikumu I sastāv no šādiem pārstāvjiem:

· Latvijas līdzpriekšsēdētājs;

· Aģentūras līdzpriekšsēdētājs;

· Aģentūras sekretārs;

· Aģentūras programmas vadītājs.

Pēc līguma spēkā stāšanās, Puses deleģē valdes pārstāvjus vēstuļu apmaiņas ceļā.