Ministru prezidents Guntars Krasts — savā kārtējā ikmēneša preses konferencē

    Piektdien, 6. martā notika Ministru prezidenta Guntara Krasta ikmēneša preses konference. To ievadot, G.Krasts teica:

— Šīsdienas preses konferencē es gribētu pastāstīt par svarīgākajiem sociāli ekonomiskajiem rādītājiem mūsu valstī. Viens no svarīgākajiem rādītājiem raksturo nodarbinātā reālo darba algu, kur ir ņemtas vērā arī cenu izmaiņas. Darba alga ir galvenais iztikas avots 50 % Latvijas mājsaimniecību. 33 % pensionāru mājsaimniecību galvenais ienākumu avots ir pensija. Plānotais pensiju pieaugums ļaus palielināt reālos pensionāru ienākumus par 14 %. Pensiju pieaugums ir atkarīgs no sociālās labklājības valstī — no nodokļu iemaksām valsts budžetā. Pašlaik valstī pieaug iespējas paaugstināt labklājību: sociālā nodokļa maksātāju īpatsvars ir palielinājies no 68% 1996. gadā līdz 95% 1997. gadā. 1998. gada janvārī sociālās apdrošināšanas iemaksas par 35% pārsniedza 1997. gada janvāra rādītāju. 1997. gadā — pirmo reizi reformu laikā — ir palielinājusies nodarbinātība Latvijas tautsaimniecībā, strādājošo skaits pieaudzis par 18 000. Salīdzinājumā ar 1996. gadu mazumtirdzniecības apgrozījums 1997. gadā ir palielinājies par 14%, tāpat par 8,1 % ir palielinājusies apstrādājošās rūpniecības produkcija. 1997. gadā eksports ir palielinājies par 20%. Līdz 1998. gada sākumam ir privatizēti 98% no privatizācijai nodotajiem uzņēmumiem. Runājot par privātā sektora īpatsvaru kopējā pievienotā vērtībā 1997. gadā, jāatzīmē, ka procentuāli pirmo vietu ieņem tirdzniecība un būvniecība, pēc tam ir lauksaimniecība un rūpniecība, vismazākais pienesums ir no transporta un enerģētikas.

Otrs jautājums, par kuru es gribētu runāt, ir grozījumi privatizācijas likumā, kurus es šodien iesniegšu Saeimā. To būtība ir šāda: turpmāk Privatizācijas aģentūras valdes lēmumi ir jāapstiprina Privatizācijas aģentūras padomei, bet lielo uzņēmumu privatizācijas noteikumiem jātiek apstiprinātiem Ministru kabinetā.

Tad Guntars Krasts atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Vai mazumtirdzniecības pieaugums nav saistīts ar preču cenu palielinājumu, akcīzes nodokļa pieaugumu utt.?

— Tas ir ļoti mazs procents.

— Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Ilmārs Rimšēvičs sacīja, ka Latvijas Banka nevar ietekmēt inflāciju, kuru izraisa tādas sfēras kā transports, komunālie pakalpojumi. Kādus pasākumus domā veikt valdība, lai nepalielinātu inflāciju?

— Valdība plāno palielināt energotarifus ne vairāk kā par 10 %. Tāpat citos tautsaimniecības sektoros valdības politika ir — sabalansēt nepieciešamo cenu pieaugumu ar iedzīvotāju reālo ienākumu līmeni.

— Kā jūs vērtējat mūsu kārtības sargu darbu saistībā ar nesankcionēto mītiņu pie Rīgas Domes? Vai šo situāciju nevarēja prognozēt jau ātrāk?

— Jā, varbūt to varēja prognozēt ātrāk, taču kārtības sargi darbojās korekti, likumā paredzētajās robežās.

— Kā jūs kā partijas "Tēvzemei un Brīvībai" biedrs vērtējat faktu, ka partijas konsultants Mazbušs ir pircis kompromatus par Andri Grūtupu?

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Par algu

Tautsaimniecībā nodarbināto reālās darba samaksas indekss

(% pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni).

Darba alga ir galvenais iztikas avots ap 50% Latvijas mājsaimniecību, 33% Latvijas mājsaimniecību galvenais ienākumu avots ir pensija.

Par pensiju

Reālās vidējās pensijas pieaugums (% pret iepriekšējā gada atbilstošo pusgadu)

Plānotais pensiju paaugstinājums ļaus palielināt reālos pensionāru ienākumus vēl par 14%.

Citi sociālekonomiskie rādītāji — 2.lpp.