— Somijas Republikas prezidentam un tautai

Viņa ekselencei

Marti Ahtisāri

Somijas Republikas prezidentam

Jūsu ekselence,

Latvijas Republikas tautas vārdā es gribētu izteikt visdziļāko līdzjūtību Somijas Republikas tautai sakarā ar vilciena katastrofu 1998.gada 6.martā.

Šajā skumjākajā brīdī es lūdzu Jūs nodot šos mūsu patiesās līdzjūtības apliecinājumus visiem, kuri zaudēja radiniekus un draugus.

Lūdzu pieņemt, Jūsu ekselence, manas dziļākās cieņas apliecinājumus.

Ar cieņu,

Guntis Ulmanis,

Latvijas Republikas Valsts prezidents

Rīga 1998.gada 7.marts

His Excellency

Martti Ahtisaari

President of the Republic of Finland

Your Excellency,

On behalf of the people of the Republic of Latvia, I would like to offer my deepest sympathy to the people of the Republic of Finland in connection with the recent train accident on March 6, 1998.

At this saddest moment may I ask you to convey this expression of our heartfelt condolences to all of those who have lost their relatives and friends.

Please accept Your Excellency, the testimony of my highest consideration.

Respectfully yours,

Guntis Ulmanis

Riga, 7 March 1998 President of Republic of Latvia

Vakar, 9.martā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar kultūras ministri Ramonu Umbliju un Rīgas Domes priekšsēdētāju Andri Bērziņu, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar Latvijas Republikas proklamēšanas 80.gadadienas atzīmēšanu. Šī bija pirmā plašākā ievērojamajam notikumam veltītā tikšanās, kuras laikā pārrunāta iespējamā pasākumu programma un organizatoriskie jautājumi. Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka valsts 80. gadskārtas atzīmēšanā jāiesaista visi Latvijas reģioni. Valsts prezidents uzsvēra, ka šie svētki ir jāpadara par patiesiem visas tautas svētkiem.

Vakar, 9.martā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Arni Cimdaru.

Tikšanās sākumā A.Cimdars prezentēja Valsts prezidentam grāmatu, kurā apkopoti 1997. gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti, piebilstot, ka tas uzskatāms par pagājušā gada vēlēšanu noslēgumu.

Sarunā pārrunāti organizatoriskas dabas jautājumi, ar kuriem jāsaskaras Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem. Īpašu uzmanību Valsts prezidents un CVK priekšsēdētājs pievērsa tādam aspektam kā vēlētāju aktivitāte, uzsverot tās nozīmību un nepieciešamību radīt tādu situāciju, lai katrs vēlētājs justos atbildīgs un vēlētos paust savu gribu. Tika pārrunātas arī vēlēšanu likuma nianses. Valsts prezidents izteica savu nostādni, ka vēlēšanu likumam jāatbilst Satversmes garam un burtam.

Piektdien, 6.martā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis darba vizītē apmeklēja Saldus rajonu. Tur viņš SIA "Lode" iepazinās ar uzņēmuma darbu, kā arī apskatīja pagasta kultūras namu un bibliotēku.

Blīdenes pagasta namā G.Ulmanis tikās ar Saldus rajona vadību, Blīdenes pagasta padomi un Saldus rajona pagastu vadītājiem. Kopā ar Valsts prezidentu Blīdenes pagastu apmeklēja arī zemkopības ministrs Andris Rāviņš.

Valsts prezidents dalījās pārdomās ar pēdējā laika iekšpolitiskajiem notikumiem valstī un aicināja klātesošos izteikt savu viedokli. Sarunas laikā pārrunāta pašvaldību reforma un administratīvi teritoriālā reforma. Klātesošie stāstīja, kā viņi saredz šīs reformas, kā arī izteicās par pašvaldību sadarbību un apvienošanos. Izskanēja doma, ka nodokļu sistēma valstī pašreiz nav veidota tā, lai veicinātu uzņēmējdarbību un pašvaldību attīstību. Šim jautājumam pieskārās arī rajona padomes priekšsēdētājs Z.Fīrers, izsakot viedokli, ka budžeta līdzekļu sadalē vērojama pārāk liela centralizācija, kas mazina iespēju pašvaldībām aktīvi darboties un atbalstīt uzņēmējdarbību.

Valsts prezidents interesējās, kā norit darbs Saldus rajona pagastu skolās un ar kādām problēemām nākas saskarties ikdienā.

Valsts prezidents piedalījās arī O.Kalpaka piemiņas pasākumā Saldus rajona Zirņu pagasta "Airītēs".

Piemiņas pasākumu atklāja jūras spēku vada, zemessardzes un jaunsargu parāde.

Savā uzrunā G.Ulmanis sacīja, ka šī piemiņas diena iezīmē atceres dienas, kas veltītas Latvijas Republikas proklamēšanas 80. gadskārtai. "Astoņdesmit garus, spraigus gadus mēs esam pastāvējusi un darījuši darbus tā, kā katrā atsevišķā brīdī šķitis vispareizāk, labāk un saprotamāk."

Valsts prezidents atzīmēja, ka Oskars Kalpaks bijis viens no tiem, kas sevi ziedojis tēvzemes brīvībai, un ka Oskaram Kalpakam laimējās būt to vīru priekšgalā, kuri ar ieročiem rokās aizstāvēja 1918.gada 18.novembrī proklamēto Latvijas valsti.

"Saviem karavīriem viņš bija savaldīšanās un drošsirdības paraugs, ar savu rīcību pierādot, ka neviena tauta nav maza un uzvarama, kamēr dzīvs un nesalauzts ir tās morālais spēks — brīvības griba un gatavība ziedot sevi tautai un valstij," sacīja G.Ulmanis. Valsts prezidents atzina, ka tagad vairāk kā jelkad mums ir jāmācās tēvzemes mīlestība no Oskara Kalpaka un ka mūsu uzdevums ir atspoguļot brīvības cīņas, kas var būt par paraugu tagadējai Latvijas armijai.

"Lai mūžīga slava nacionālās armijas varoņiem, Oskaram Kalpakam un viņa karavīriem. Lai mūsu sirdīs turpina skanēt Kalpaka vijoles dziesma par mūsu tautu un valsti. Dievs, svētī Latviju!" — uzrunas noslēgumā sacīja G.Ulmanis.

Valsts prezidenta preses dienests