Ministru kabineta rīkojums Nr. 396

Rīgā 2020. gada 17. jūlijā (prot. Nr. 42 64. §)

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par intelektisko transporta sistēmu ieviešanu Latvijas autotransporta jomā un to saskarnēm ar citiem transporta veidiem" piedāvāto risinājumu izveidot transporta nozares informācijas nacionālo (valsts) piekļuves punktu.

2. Satiksmes ministrijai izstrādāt un satiksmes ministram līdz 2020. gada 31. decembrim iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 242 "Satiksmes ministrijas nolikums", nosakot Satiksmes ministriju par atbildīgo institūciju, kas koordinē un organizē intelektisko transporta sistēmu politikas izstrādi un īstenošanu un deleģē valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts ceļi" pienākumu izveidot un uzturēt transporta nozares informācijas nacionālo (valsts) piekļuves punktu.

3. Satiksmes ministrijai izstrādāt un satiksmes ministram līdz 2023. gada 1. jūnijam iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ceļu satiksmes likumā:

3.1. nosakot pienākumus attiecībā uz datu iesniegšanu transporta nozares informācijas nacionālajā (valsts) piekļuves punktā;

3.2. paredzot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā dati iesniedzami transporta nozares informācijas (valsts) piekļuves punktā.

4. Satiksmes ministrijai līdz 2023. gada 1. jūlijam izvērtēt transporta nozares informācijas nacionālā (valsts) piekļuves punkta uzturēšanai nepieciešamo finansējumu un ņemt to vērā, iesniedzot Finanšu ministrijā pieprasījumu veikto kapitālieguldījumu uzturēšanas izdevumu segšanai saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību.

5. Lai veicinātu datu par pašvaldību ceļiem un ielām iesniegšanu mašīnlasāmā formātā, Satiksmes ministrijai izstrādāt un satiksmes ministram līdz 2023. gada 31. decembrim iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumos Nr. 361 "Pašvaldību ceļu un ielu reģistrācijas un uzskaites kārtība".

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Satiksmes ministrs T. Linkaits

(Ministru kabineta
2020. gada 17. jūlija
rīkojums Nr. 396)

1. KOPSAVILKUMS

2. ESOŠĀS SITUĀCIJAS APRAKSTS

2.1. ITS ieviešana Eiropas Savienībā

2.2. ITS Direktīva

2.3. ITS Deleģētās Regulas

2.3.1. Regula Nr.885/2013

2.3.2. Regula Nr.886/2013

2.3.3. Regula Nr.2015/962

2.3.4. Regula Nr.2017/1926

2.3.5. Regula Nr.305/2013

2.4. 5G attīstība

2.5. Situācija Latvijā

2.6. Izpēte par ITS ieviešanu Latvijas autotransporta jomā

2.6.1. Izpētē identificētie prioritāri ieviešamie projekti

2.7. Esošās situācijas saglabāšanas risks

3. TRANSPORTA NOZARES INFORMĀCIJAS NACIONĀLĀ PIEKĻUVES PUNKTA IZVEIDOŠANA

3.1. NPP izveidošanas mērķis

3.1.1. NPP pārvaldība un normatīvais regulējums

3.1.2. NPP izveides rezultatīvie rādītāji

3.1.3. NPP izveides iespējamais administratīvais slogs un sociālekonomiskais ieguvums

3.2. NPP izveides riski

3.3. NPP izveides ietekme uz valsts budžetu

3.3.1. NPP izveides iespējamie finansējuma avoti

3.3.2. NPP izveides administratīvais slogs uz citām institūcijām

3.3.3. Ietekmes uz valsts budžetu kopsavilkums

4. IESPĒJAMĀ TURPMĀKĀ RĪCĪBA

5G – Piektās paaudzes publisko mobilo elektronisko sakaru tīkls

ATD – VSIA "Autotransporta direkcija"

Darbības programma – Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība"

EISI – Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments

EK – Eiropas Komisija

ES – Eiropas Savienība

ES fondi – Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda

ĢIS – ģeogrāfiskās informācijas sistēma

IKT – informācijas un telekomunikāciju tehnoloģijas

ITS – intelektiskas transporta sistēmas

ITS Direktīva – Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 7.jūlija Direktīvas 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem

ITS deleģētās regulas – no ITS Direktīvas izrietošo deleģētās regulas

ITS Rīcības plāns – EK Rīcības plāns inteliģento transporta sistēmu ieviešanai¹

IZPĒTE – pēc LVC pasūtījuma veiktā izpēte ar nosaukumu "Izpēte par inteliģento transporta sistēmu (ITS) ieviešanu Latvijas autotransporta jomā"²

LESD – līgums par Eiropas Savienības darbību

LVC – VAS "Latvijas Valsts ceļi"

KPI – galvenie darbības rādītāji

NPP – transporta nozares informācijas nacionālais (valsts) piekļuves punkts³

Regula Nr.885/2013 – Komisijas 2013.gada 15.maija Deleģētā regula Nr.885/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes ITS direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz informācijas pakalpojumu sniegšanu saistībā ar drošām stāvvietām kravas automobiļiem un komerciālajiem transportlīdzekļiem

Regula Nr.886/2013 – Komisijas 2013.gada 15.maija Deleģētā regula Nr.886/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz datiem un procedūrām, lai lietotājiem, ja iespējams, nodrošinātu vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas bezmaksas informācijas minimumu

Regula Nr.2015/962 – Komisijas 2014.gada 18.decembra Deleģētā regula Nr.2015/962, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu nodrošināšanu visā ES

Regula Nr.2017/1926 – Komisijas 2017.gada 31.maija Deleģētā regula Nr.2017/1926, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz ES mēroga multimodālu maršruta informācijas pakalpojumu sniegšanu

Regula Nr.305/2013 – Komisijas 2012.gada 26.novembra Deleģētā regula Nr.305/2013, ar ko Eiropas Parlamenta un padomes Direktīvu 2010/40/ES papildina attiecībā uz sadarbspējīgu ES mēroga eCall pakalpojuma saskaņotu nodrošināšanu

SIC – valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" Satiksmes informācijas centrs

ITS ir sistēmas, kurās uz mūsdienu IKT pamata veidotie mobilitātes atbalsta pakalpojumi, papildina tradicionālo transporta infrastruktūru un satiksmes organizāciju.

ITS pamatā ir datu iegūšana un vispusīga izmantošana transporta drošības, efektivitātes un pieejamības uzlabošanai. Saskaņā ar ITS Direktīvu pieņemto definīciju ITS ietvars attiecas uz autoceļu transportu, kā arī tā saskarnēm ar citiem transporta veidiem.

ITS aktualitāte pēdējo gadu laikā Latvijā ir augusi, kas skaidrojams ar to, ka Latvijas transporta sistēmas attīstās, ienākot viedajām tehnoloģijām, notiek datu digitalizācija, kā arī tamdēļ, ka tiek īstenoti nozīmīgi projekti, kuros iekļauti atsevišķi ITS elementi (skatīt 2.5.apakšnodaļu "Situācija Latvijā"). Papildus iepriekš minētajam gan industrija, gan arī ceļu lietotāji izrāda arvien lielāku vispārīgu interesi par ITS pakalpojumiem un mūsdienīgiem satiksmes risinājumiem uz Latvijas ceļiem. Tādējādi ITS lietotņu un pakalpojumu ieviešana un ar to saistītā ITS Direktīvas un no ITS deleģēto regulu prasību izpilde ir kļuvusi neizbēgama.

ITS deleģēto regulu viena no pamatprasībām, ja tiek ieviesti ITS pakalpojumi un lietotnes, ir transporta nozares informācijas nacionālā (valsts) piekļuves punktu izveide. 2020.gada 14.maijā Eiropas Komisija ir ierosinājusi četras pārkāpuma procedūras pret Latvijas Republiku saistībā ar Regulu Nr.885/2013, Nr.886/2013, Nr.2015/962, Nr.2017/1926 neizpildi attiecībā uz valsts piekļuves punkta izveidi.

Konceptuālais ziņojums izstrādāts, lai noteiktu nepieciešamos pasākumus ITS veiksmīgai ieviešanai, ņemot vērā Latvijas vajadzības un Latvijas pienākumu izpildīt ITS Direktīvas prasības, kā arī no piecām, pašlaik pieņemtajām, ITS deleģētajām regulām izrietošās prasības.

Identificēts, ka prioritāri Latvijā jāizveido NPP, kā arī jāstiprina LVC un SIC institucionālās spējas ITS pakalpojumu attīstībai un nodrošināšanai. LVC kā institūcija, uz kuras tehniskā un cilvēkresursu nodrošinājuma pamata NPP paredzēts veidot, izvēlēta atbilstoši ES praksei, kur NPP lielākoties atrodas valsts ceļu administratoru pakļautībā.

Satiksmes ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Finanšu ministrijai turpmākai virzīšanai EK grozījumu ierosinājumus Darbības programma, kas tostarp paredz NPP izveidei pārdalīt ES fondu finansējumu 5 000 000 EUR apmērā un paredzēt valsts budžeta finansējumu 882 353 EUR apmērā līdz 2023.gadam. Darbības programmas grozījumi nacionālā līmenī ir apstiprināti ar Ministru kabineta 2019.gada 3.decembra rīkojumu Nr.611 "Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"" un ar 2020.gada 28.aprīļa lēmumu apstiprināti EK.

Eiropas pilsoņiem un komersantiem ITS ir nozīmīgas konkurētspējīgas un ilgtspējīgas transporta sistēmas nodrošināšanai. ITS ir Eiropas transporta politikas pamatā, savukārt ITS Rīcības plāns un ITS Direktīva ir divi ES politikas pamatelementi, kas izstrādāti, lai uzlabotu ITS ieviešanu dalībvalstīs.

ITS Rīcības plāns tika izstrādāts, lai paātrinātu un koordinētu ITS ieviešanu autotransportā, tostarp saskarnēs ar citiem transporta veidiem ES robežās. ITS Rīcības plāna mērķis bija nodrošināt sistēmu savietojamību un savstarpējo izmantojamību, kā arī veicināt ITS pakalpojumu ģeogrāfisko nepārtrauktību.

Reaģējot uz ITS Rīcības plānu, ES 2010.gadā pieņēma ITS Direktīvu, lai noteiktu regulējumu koordinētas un saskaņotas ITS ieviešanas un izmantošanas atbalstam ES. ITS Direktīva ir galvenais normatīvais instruments ITS ieviešanai ES.

ITS Direktīva noteic, ka dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka specifikācijas, ko EK pieņēmusi saskaņā ar šo direktīvu un šīs direktīvas izklāstītajiem principiem, piemēro ITS lietotnēm un pakalpojumiem, kad tie tiek ieviesti. Tajā pašā laikā dalībvalstīm tiek atstātas tiesības lemt par šo lietotņu un pakalpojumu ieviešanu savā teritorijā (ITS Direktīvas 5.pants).

Lai varētu nodrošināt koordinētu un efektīvu ITS ieviešanu visā ES, ITS Direktīva ir definējusi četras prioritārās jomas specifikāciju un standartu izstrādei un ieviešanai, kā arī šajās prioritārajās jomās ir noteikusi sešas prioritārās darbības specifikāciju un standartu izstrādei un izmantošanai, kas redzamas 1.tabulā.

1.tabula "ITS Direktīvas prioritārās jomas un darbības"

ITS Direktīva uzliek EK par pienākumu sagatavot un pieņemt Deleģētās Regulas ITS Direktīvā definētajām prioritārajām jomām. Pašlaik ir pieņemtas piecas Deleģētās Regulas.

Regula Nr.885/2013 nosaka specifikācijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu savietojamību, sadarbspēju un nepārtrauktību, ES līmenī saskaņā ar Direktīvu 2010/40/ES, ieviešot un izmantojot informācijas pakalpojumu saistībā ar drošām stāvvietām kravas automobiļiem un komerciālajiem transportlīdzekļiem. Tā attiecas uz informācijas sniegšanu Eiropas ceļu tīklā (TERN).

Regula Nr.885/2013 noteic, ka datus par drošiem publiskiem un privātiem stāvlaukumiem, kas raksturo stāvlaukumu un kas sniedzami lietotājiem, vāc un sniedz publiskie vai privātie stāvlaukumu apsaimniekotāji un pakalpojumu sniedzēji. Publiskie vai privātie stāvlaukumu apsaimniekotāji un pakalpojumu sniedzēji izmanto DATEX II (CEN/TS 16157) profilus vai citus starptautiski savietojamus formātus, lai nodrošinātu informācijas pakalpojumu savstarpēju izmantojamību visā ES.

Regula Nr.885/2013 nosaka, kādus datus ir jāvāc un kā ir jāveic datu koplietošana un apmaiņa⁴. Nozīmīgs aspekts attiecībā uz datu koplietošanu un apmaiņu ir:

• publiskajiem vai privātajiem stāvlaukumu apsaimniekotājiem un pakalpojumu sniedzējiem šos datus ir jākoplieto un ar tiem jāapmainās, izmantojot DATEX II (CEN/TS 16157) formātu vai jebkādu ar DATEX II savietojamu starptautisku mašīnlasāmu formātu;

• statiskajiem datiem ir jābūt pieejamiem, izmantojot valsts vai starptautisku piekļuves punktu;

• attiecībā uz dinamiskajiem datiem dalībvalstis (vai valsts iestādes) ir atbildīgas par tāda centrāla valsts vai starptautiska piekļuves punkta izveidi un uzturēšanu, kurš sniedz informāciju par katra stāvlaukumu apsaimniekotāja un/vai pakalpojumu sniedzēja visiem atsevišķiem piekļuves punktiem to teritorijā lietotāju interesēs.

Regula Nr.885/2013 stājās spēkā 2013.gada 8.oktobrī. To piemēro no 2015.gada 1.oktobra attiecībā uz šīs regulas spēkā stāšanās dienā jau ieviesto pakalpojumu sniegšanu, no 2013.gada 1.oktobra attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu, kas tiks ieviesta pēc dienas, kad šī regula stājas spēkā.

Regula Nr.886/2013 nosaka specifikācijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu savietojamību, sadarbspēju un nepārtrauktību datu un procedūru ieviešanai un izmantošanai, lai lietotājiem, ja iespējams, bez maksas nodrošinātu vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimumu⁵ ES līmenī saskaņā ar Direktīvu 2010/40/ES. To piemēro vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma pakalpojumu⁶ sniegšanai Eiropas ceļu tīklā.

Regulā Nr.886/2013 ir definēti notikumi un apstākļi, kas iekļauti vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimuma pakalpojumā⁷:

a) īslaicīgi slidens ceļš;

b) dzīvnieki, cilvēki, šķēršļi, atkritumi uz ceļa;

c) nenorobežota negadījuma vieta;

d) īstermiņa ceļa darbi;

e) slikta redzamība;

f) autovadītājs, kas pa brauktuvi brauc nepareizā virzienā;

g) nekontrolēta ceļa aizšķērsošana;

h) ārkārtas laika apstākļi.

Regula Nr.886/2013 nosaka kādam ir jābūt informācijas saturam, kuru sniedz par notikumiem vai apstākļiem, kas saistīti ar ceļu satiksmes drošību, kā arī nosaka, ka publiskā un/vai privātā sektora ceļu pārvaldītāji un/vai pakalpojumu sniedzējiem ir jākoplieto un jāapmainās ar ceļu drošību saistītus datus. Šajā nolūkā tie dara šos datus pieejamus DATEX II (CEN/TS 16157) formātā vai jebkādā mašīnlasāmā formātā, kas ir pilnībā savietojams un sadarbspējīgs ar DATEX II, izmantojot piekļuves punktu.

Regula Nr.886/2013 stājās spēkā 2013.gada 8.oktobrī. To piemēro no 2013.gada 1.oktobra. Tomēr attiecībā uz šīs regulas spēkā stāšanās dienā jau ieviesto informācijas pakalpojumu to piemēro no 2015.gada 1.oktobra.

Regulā Nr.2015/962 noteiktas specifikācijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu autoceļu un satiksmes datu pieejamību, apmaiņu, atkārtotu izmantošanu un atjaunināšanu, ko par autoceļiem atbildīgās iestādes, autoceļu apsaimniekotāji un pakalpojumu sniedzēji veic, lai visā ES nodrošinātu reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumus. Tā attiecas uz Eiropas autoceļu visaptverošo tīklu, kā arī uz šajā tīklā neiekļautajām automaģistrālēm un valstu iestāžu noteiktajām prioritārajām zonām, ja valstu iestādes to uzskata par vajadzīgu.

Saskaņā ar Regulu Nr.2015/962 katra dalībvalsts izveido valsts piekļuves punktu. Valsts piekļuves punkts ir vienots punkts, kas lietotājiem ļauj piekļūt autoceļu un satiksmes datiem, tostarp atjauninātajiem datiem, kurus nodrošina par autoceļiem atbildīgās iestādes, autoceļu apsaimniekotāji un pakalpojumu sniedzēji un kuri attiecas uz konkrētas dalībvalsts teritoriju.⁸

Regula Nr.2015/962 noteic, ka, lai veicinātu savietojamu, sadarbspējīgu un nepārtrauktu reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumu sniegšanu visā ES, par autoceļiem atbildīgās iestādes un autoceļu apsaimniekotāji statiskos datus par autoceļiem, kurus tie savāc un atjaunina saskaņā ar Regulu Nr.2015/962, sniedz standartizētā formātā, ja tāds ir pieejams, vai jebkādā citā mašīnlasāmā formātā, savukārt dinamiskos datus par autoceļu stāvokli un satiksmes datus, kurus tie savāc saskaņā ar Regulu Nr.2015/962, sniedz DATEX II (CEN/TS 16157 un turpmākās atjauninātās redakcijas) formātā vai jebkādā citā mašīnlasāmā formātā, kas pilnībā savietojams un sadarbspējīgs ar DATEX II.

Regula Nr.2015/962 stājās spēkā 2015.gada 13.jūlijā. To piemēro no 2017.gada 13.jūlija.

Regula Nr.2017/1926 nosaka specifikācijas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu to, ka ES mēroga multimodāli maršruta informācijas pakalpojumi ir precīzi un ITS lietotājiem pieejami pāri robežām. Šo regulu piemēro visam ES transporta tīklam.

Saskaņā ar Regulu Nr.2017/1926 katra dalībvalsts izveido valsts piekļuves punktu. Valsts piekļuves punkts ir vienots punkts, kas lietotājiem ļauj piekļūt vismaz šīs regulas pielikumā noteiktajiem dažādu transporta veidu statiskajiem maršruta un satiksmes datiem un vēsturiskajiem satiksmes datiem, ko sniedz transporta iestādes, pārvadātāji, infrastruktūru pārvaldītāji vai transporta pēc pieprasījuma pakalpojumu sniedzēji konkrētās dalībvalsts teritorijā.⁹

Transporta iestādes, pārvadātāji, infrastruktūru pārvaldītāji vai transporta pēc pieprasījuma pakalpojumu sniedzēji sniedz Regulas Nr.2017/1926 pielikuma 1.punktā uzskaitītos dažādu transporta veidu statiskos maršruta un satiksmes datus un vēsturiskos satiksmes datus, izmantojot:

a) attiecībā uz autotransportu – Deleģētās regulas (ES) 2015/962 4.pantā noteiktos standartus;

b) attiecībā uz citiem transporta veidiem – vienu no turpmāk minētajiem standartiem un tehniskajām specifikācijām: NeTEx CEN/TS 16614 un turpmākās redakcijas, Regulā (ES) Nr.454/2011 noteiktos tehniskos dokumentus un turpmākās redakcijas, IATA izstrādātos tehniskos dokumentus vai jebkādu mašīnlasāmu formātu, kas ir pilnībā savietojams un sadarbspējīgs ar minētajiem standartiem un tehniskajā specifikācijām;

c) attiecībā uz telpiskiem tīkliem – Direktīvas 2007/2/EK 7.pantā definētās prasības.

Ja dalībvalstis nolemj Regulas Nr.2017/1926 pielikuma 2.punktā uzskaitītos dažādu transporta veidu dinamiskos maršruta un satiksmes datus sniegt, izmantojot valsts piekļuves punktu, transporta iestādes, pārvadātāji, infrastruktūru pārvaldītāji vai transporta pēc pieprasījuma pakalpojumu sniedzēji izmanto:

a) attiecībā uz autotransportu – Regulas Nr.2015/962 5. un 6.pantā noteiktos standartus;

b) attiecībā uz citiem transporta veidiem – SIRI CEN/TS 15531 un turpmākās redakcijas, Regulā (ES) Nr.454/2011 noteiktos tehniskos dokumentus vai jebkādu mašīnlasāmu formātu, kas ir pilnībā savietojams un sadarbspējīgs ar minētajiem standartiem un tehniskajiem dokumentiem.

Regula Nr.2017/1926 noteic, ka API¹⁰, kas piekļuvi šis regulas pielikumā uzskaitītajiem statiskajiem maršruta un satiksmes datiem un dinamiskajiem maršruta un satiksmes datiem nodrošina, izmantojot valsts piekļuves punktu, ir publiski pieejamas, ļaujot lietotājiem un galalietotājiem reģistrēties, lai iegūtu piekļuvi.

Regula Nr.2017/1926 stājās spēkā 2017.gada 10.novembrī.

Regula Nr.305/2013 nosaka specifikācijas ārkārtas izsaukumu centrāļu (ĀIC) infrastruktūras modernizēšanai, kas ir jāveic eCall izsaukumu pienācīgas saņemšanas un apstrādes nodrošināšanai, lai panāktu saskaņoti sniegta ES mēroga eCall pakalpojuma savietojamību, sadarbspēju un nepārtrauktību.

Regula Nr.305/2013 stājās spēkā 2013.gada 23.aprīlī. To piemēro infrastruktūrām, ko ievieš pēc šīs regulas stāšanās spēkā dienas. Sākot ar 2014.gada 23.aprīli, to piemēro infrastruktūrām, kas šīs regulas stāšanās spēkā dienā jau bija ieviestas.

EK 2016.gada 14.septembrī publicēja paziņojumu "Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību"¹¹, kurā ir izklāstīti trīs stratēģiskie mērķi attiecībā uz elektronisko sakaru tīklu izvēršanu līdz 2025.gadam. To nolūks ir veidot gigabitu sabiedrību, kas balstīta uz ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīkliem, nodrošinot digitālā vienotā tirgus priekšrocības ES. Viens no šiem stratēģiskajiem mērķiem ir nepārtraukts 5G pārklājums lielākajās pilsētās¹², kā arī visās TEN-T tīkla sauszemes transporta maģistrālēs, iekļaujot Latvijas ostu un lidostu mezglpunktus¹³.

ES dalībvalstu apņemšanās īstenot 5G mērķus apliecināta 2017.gada 19.oktobra Eiropadomes secinājumos un par elektronisko sakaru nozari atbildīgo ministru deklarācijā¹⁴ par 5G publisko mobilo elektronisko sakaru tīkla attīstības veicināšanu. Ņemot vērā prognozējamo pieaugošo datu apjomu, kas tiks pārraidīts elektronisko sakaru tīklos, un attīstoties dažādiem digitālajiem risinājumiem, transporta nozares digitalizācijas tendence, tostarp arī ITS pakalpojumu attīstība, korelē ar 5G publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu attīstību.

2018.gada septembrī Baltijas valstu transporta ministri parakstīja Saprašanās memorandu par savienotās un automatizētās braukšanas un 5G tehnoloģiju attīstību Via Baltica koridorā. Šī memoranda mērķis ir veicināt savienotu automatizētu braukšanu un atbalstīt ilgtspējīgu mobilitāti, uzlabot satiksmes drošību un veicināt inovācijas. Vienlaikus, noslēgtais memorands veicina iespēju piesaistīt ES finansējumu ITS un 5G izvēršanai Via Baltica koridorā, lai uzlabotu savienoto un automatizēto transportlīdzekļu izmantošanu, kā arī lai savienotu Baltijas valstis ar citiem būtiskiem Eiropas transporta koridoriem. Svarīgs apņemšanās elements ir nodrošināt tieši pārrobežu sadarbību, lai izveidotās sistēmas darbotos bez ierobežojumiem gan pierobežu rajonos, gan visā transporta koridora garumā. Transportlīdzekļi izmantos 5G publisko mobilo elektronisko sakaru tīklus datu pārraidei savstarpēji un saziņai ar apkārtējo infrastruktūru, kā arī datu savākšanai no dažāda veida infrastruktūras sensoriem turpmākai apstrādei. Tādēļ 5G priekšrocības (piemēram, maza signāla aizture, daudzu ierīču vienlaicīga atrašanās tīklā, drošs un nepārtraukts datu pārraides savienojums) ir svarīgs priekšnosacījums ITS sekmīgai darbībai.

Priekšnosacījums 5G izvēršanai gar ceļiem un arī ITS darbībai ir optiskās šķiedras kabeļiem paredzētas kabeļu kanalizācijas un elektroapgādes infrastruktūras esamība gar ceļiem. Papildus elektronisko sakaru kabeļu kanalizācijas izveidei jāparedz arī vieta mobilo elektronisko sakaru tīklu bāzes stacijām, kuru biežums ir atkarīgs no izmantojamās frekvences un vides. Sākotnēji 5G ieviešana gar ceļiem tiek plānota, izmantojot zemāku frekvenci (piemēram, 700 MHz radiofrekvenču spektra joslu), kas ārpus pilsētām sniedz priekšrocības pārklājuma nodrošināšanā. Vēlāk, pieaugot pārraidāmo datu apjomiem, tiks izmantota 3,5 GHz radiofrekvenču spektra josla, kas prasīs blīvāku mobilo elektronisko sakaru tīklu bāzes staciju izvietojumu – pilsētās uz ielām aptuveni ik pa 350 m, ārpus pilsētām uz ceļiem aptuveni ik pa 500 m.

ITS darbībai iespējams izmantot 5G slicing¹⁵ tehnoloģiju, lai nodrošinātu augstu tīkla pieejamību un citus īpaši pielāgotus parametrus ITS  un CAM (connected autonomous mobility) darbībai transporta koridoros. Tādēļ 5G sniegs principiāli jaunas iespējas ITS attīstībai.

2.5. Situācija Latvijā

Latvijā nav ITS jomu reglamentējoša politikas plānošanas dokumenta, kā arī nav specifiska ITS jomai paredzēta plānota finansējuma avota, līdz šim visas iniciatīvas īstenotas kopējā ar transporta jomu saistītā finansējuma ietvaros, kā daļa no satiksmes drošību uzlabojošiem pasākumiem. Šāda situācija apgrūtina paveikto darbu un kopējo investīciju ITS jomā novērtēšanu. Kā arī nav vērtēti kopējie projektu un/vai pamatdarbības funkciju panākumu rādītāji, lai novērtētu sniegto ITS pakalpojumu vai atbalsta funkciju kvalitāti, apjomu un atbilstību autoceļu lietotāju (vai citu ITS pakalpojumu patērētāju, piemēram, operatīvo dienestu) vajadzībām.

Šobrīd publiskajā pārvaldē autoceļu un transporta datu pārvaldība ir decentralizēta un nav harmonizēta to efektīvas koplietošanas nodrošināšanai. Datus par satiksmi, autoceļiem un to izmaiņām uztur vairākas publiskās pārvaldes iestādes, taču nav skaidri definētas to savstarpējās atbildības datu izmaiņu uzturēšanai un apziņošanai, kā arī nav vienotu reglamentētu standartu ar transportu saistītu datu klasifikācijā un apmaiņā starp dažādām publiskās pārvaldes iestādēm (datu apmaiņas kārtību nosaka divpusēji līgumi individuāli katrā gadījumā). Standartizācijas trūkums palielina jaunu ITS pakalpojumu izveides izmaksas un sarežģītību, kā arī rada potenciālu vairāku avotu datu nesavietojamību un samazina to kopējās analīzes iespējas.

Latvijai pašreizējā situācijā pastāv iespējas izmantot kaimiņvalstu un ES vadošo dalībvalstu praksi ITS ieviešanā, izmantojot modernus un ārvalstīs praksē pārbaudītus risinājumus, tādējādi ietaupot līdzekļus, kas citādi būtu nepieciešami pakāpenisku starprisinājumu ieviešanā.

Latvijā kopš 2006.gada darbojas SIC, kas pilda diennakts informatīvā dienesta funkcijas par situāciju uz valsts autoceļiem, apkalpojot informatīvo tālruņa līniju un nodrošinot informatīvus materiālus par satiksmi publicitātei. SIC kompetence ietver: sekošanu līdzi situācijai uz valsts autoceļiem, informācijas sniegšanu par situāciju uz ceļiem tā lietotājiem un pārvaldītājiem, ceļu sensoru rādījumu novērošanu, pastāvīgu sakaru uzturēšanu un datu sniegšanu valsts operatīvajiem dienestiem, meteorologiem un ceļu darbu veicējiem. SIC gatavo situācijas pārskatus par braukšanas apstākļiem un paziņojumus plašsaziņas līdzekļiem par satiksmes ierobežojumiem, traucējumiem un apdraudējumiem. SIC izmanto sociālos tīklus twitter un facebook, ievietojot aktuālo informāciju par satiksmi un interaktīvi sniedzot informāciju par satiksmi tās dalībniekiem.

Ņemot vērā, ka sociālās navigācijas un reāllaika satiksmes informācijas lietotni Waze regulāri izmanto aptuveni viena piektā daļa no Latvijas aktīvajiem autovadītājiem, kopš 2014.gada rudens LVC ir uzsākusi sadarbību ar lietotni Waze. LVC sniedz lietotnei informāciju par braukšanas apstākļiem uz valsts galvenajiem autoceļiem, informāciju par būvdarbiem, sporta pasākumiem, plūdiem un jebkādiem citiem gadījumiem, kas var izraisīt kavēšanos, un palīdzēt plānot autobraucēju maršrutu. LVC, veicinot satiksmes drošību, izmanto lietotni Waze, lai informētu autovadītājus arī par tādām periodiskām aktualitātēm kā ziemas riepu maiņa, maksimāli pieļaujamā ātruma izmaiņas uz valsts galvenajiem autoceļiem u.c. Ziņojumi Waze lietotājiem tiek sūtīti arī gadījumos, kad krasi ir pasliktinājušies braukšanas apstākļi, piemēram, laikapstākļu izmaiņu gadījumos, kad tiek ietekmēta situācija uz ceļiem.

Informācija par satiksmi ir pieejama arī LVC tīmekļa vietnē www.lvceli.lv. Norādītajā tīmekļa vietnē ceļu satiksmes dalībniekiem ir pieejama informācija par tiešsaistes satiksmes datiem valsts autoceļu tīklā, informācija kartē tiek atjaunota reizi divās stundās, atjaunināšanu veic valsts akciju sabiedrības "Latvijas autoceļu uzturētājs" speciālisti, kuri apseko ceļu tīklu. Tīmekļa vietnē, izmantojot ĢIS, ir iespējams iegūt informāciju par aktuālajiem būvobjektiem un to dēļ noteiktajiem satiksmes ierobežojumiem, kā arī paredzamo laiku ceļa posma veikšanai. Tāpat tīmekļa vietnē autovadītājiem ir pieejama ĢIS formātā ceļu posmu, kurā ir liels ceļu satiksmes negadījumu skaits, "melno punktu" karte uz valsts autoceļiem. Uz valsts autoceļiem patlaban ir uzstādītas 68 meteostacijas, kas aprīkotas ar videokamerām, no kurām ir iespējams iegūt informāciju par ceļu stāvokli un tādiem braukšanas apstākļiem kā redzamība, gaisa un ceļa virsmas temperatūra, vēja stiprums un gaisa mitrums, meteostaciju dati tiek atjaunoti reizi 15 minūtēs. Uz valsts ceļiem ir 32 pastāvīgie satiksmes uzskaites punkti, kuri fiksē automobiļu tipu un ātrumu, no tiem 5 pastāvīgie satiksmes uzskaites punkti ir ar svēršana kustībā (weight in motion) funkciju, lai iegūtu datus par transportlīdzekļa masu.

Latvijas un Igaunijas ITS kopprojekts "Smart E67"

2015.–2019.g. periodā notika ES līdzfinansējuma programmas "Interreg Central Baltic 2014.–2020." Latvijas un Igaunijas kopprojekta "Smart E67" īstenošana, kuras ietvaros tika veikta ceļu ITS instalāciju uzstādīšana E67 transporta koridorā. Projekta mērķis – ieviešot intelektiskas transporta vadības sistēmas, uzlabot pasažieru transporta plūsmas un kravu pārvadājumu efektivitāti un drošību, kā arī samazināt CO2 izmešu daudzumu uz autoceļa E67 Tallina – Rīga – Bauska – Lietuvas robeža. Projekta plānotais sasniedzamais rezultatīvais rādītājs bija samazināt braukšanas laika ar ITS aprīkotajā ceļa posmā par 0,57%, taču projektu ieviešot tika sasniegts braukšanas laika samazinājums 0,747% jeb 192 000h/gadā.

Projekta ietvaros E67 Latvijā ir:

• 4 elektroniskās maksimālā ātruma ierobežojuma ceļa zīmes, kurās tiek attēlotais atļautā braukšanas ātruma ierobežojums tiek mainīts atkarībā no aktuālajiem laika apstākļiem un citiem apstākļiem uz ceļa;

• 26 elektroniskās brīdinājuma un informācijas ceļa zīmes pie ceļu meteoroloģiskajām stacijām, kurās tiek attēlota aktuālā informācija par brauktuves apstākļiem, piemēram, tā slidenumu;

• 2 lielizmēra mainīgas informācijas ceļa zīmes, kurās tiek attēļota aktuālā informācija par braukšanas apstākļiem autoceļa posmā vai par satiksmes ierobežojumiem tajā;

• modernizēti 10 esošo luksofori un pielāgoti adaptīvam darba režīmam/luksoforu savstarpēja sinhronizācija, kas nozīmē, ka daži no tiem ir aprīkoti ar sensoriem, kas maina luksofora režīmu, lai no mazākas nozīmes autoceļa droši ļautu izbraukt transportlīdzekļiem;

• 5 jaunas meteoroloģiskās stacijas un modernizētas 8 esošās meteoroloģiskās stacijas, kuras nodrošina precīzāku meteoroloģiskās informācijas sniegšanu;

• 2 satiksmes negadījumu identificēšanas sistēmas, kuras fiksē un sniedz informāciju SIC gadījumos, kad šajās vietās notiek satiksmes negadījumi.

Latvijā ir pieejamas vairākas sabiedriskā transporta maršrutu plānošanas, maršrutu sarakstu un biļešu cenu lietotnes, piemēram, GoogleMaps, Here, Trafi, Rīgas satiksmes maršruta plānotājs, 1188 u.c.

ATD ir izstrādājusi starppilsētu un vietējās nozīmes kustības sarakstu, tarifa tabulu un maršrutu vektorgrafikas datu sniegšanai integrāciju ar 1188 uzziņu dienestu ar SOAP XML integrācijas saslēgumu, kā arī sniedz šos datus Google maps tīmekļa karšu servisam GTFS formātā. Kā arī ATD atvērto datu portālā ir publicējusi starppilsētu un vietējās nozīmes sabiedriskā transporta kustības sarakstus GTFS formātā un sabiedriskā transporta reģionālās nozīmes maršrutu (autobusu) pieturvietu datus.

Latvijas mobilo sakaru operatori no 2017.gada 1.janvāra nodrošina eZvana identifikāciju publisko mobilo sakaru tīklos un no 2017.gada 1.marta – eZvana izsaukuma maršrutēšanu uz vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru 112, savukārt no 2017.gada 1.oktobra Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nodrošina eZvana izsaukumu pieņemšanu un apstrādi. 2017.gada 1.oktobī Iekšlietu ministrija uzsāka publicitātes pasākumus saistībā ar eZvana sistēmas darbības uzsākšanu.

Latvijā ir uzstādīti 100 stacionārie fotoradari. Šie stacionārie fotoradari veic ne tikai atļautā braukšanas ātruma pārkāpumu kontroli, bet pēc atļautā braukšanas ātruma pārkāpumu fiksēšanas, informācijas sistēmās tiek pārbaudīta arī tehniskās apskates un transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas esamība, kā arī autoceļu lietošanas nodevas apmaksas fakts. Lai uzlabotu autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontroli, pilotprojekta ietvaros uz valsts autoceļiem tika uzstādīti divi tehniskie līdzekļi, kas autoceļu lietošanas nodevas nemaksātājus fiksē automatizēti, proti, pārkāpumi tiek fiksēti, neapturot transportlīdzekli.

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" ir izveidojusi e-mobi portālu un e-mobi aplikāciju, kurā elektromobiļu īpašnieki var ātri un ērti atrast uzlādes punktus un to atrašanās vietas. Papildus precīzai atrašanās vietai jebkurā laikā var uzzināt uzlādes punktu statusu, kontaktdakšas veidu un uzlādes jaudu.

IZPĒTE bija nepieciešama, lai apzinātu pašreizējo ITS attīstības situāciju Latvijā un sniegtu pamatotas rekomendācijas nacionālas nozīmes ITS pakalpojumu saskaņotai ieviešanai un sasaistei ar citiem transporta veidiem, kā arī identificētu secīgi, kādus projektus ir nepieciešams veikt koordinētai ITS attīstībai Latvijā (izstrādātu ieteicamo nacionālo ietvaru).

IZPĒTE tika veikta pēc LVC pasūtījuma un pabeigta 2017.gada 7.septembrī.

Izpētes ietvaros tika izstrādāta Latvijas ITS stratēģija. Stratēģijas izstrādes pirmajā posmā veikta literatūras un tiešsaistes avotu izpēte, kā arī īstenotas intervijas ar ieinteresētajām pusēm par:

• globālo ITS sektoru;

• ES harmonizēto ITS ieviešanu;

• ārzemju kompleksās ITS ieviešanas pieredzi;

• Latvijas ITS sektora līdzšinējo evolūciju.

Dokumentā iekļauti būtiskie aspekti ITS pakalpojumu ieviešanai Latvijā. Stratēģijas izstrādes otrajā posmā veikta gala ziņojuma izstrāde:

• definēti priekšlikumi Latvijas ITS stratēģijas mērķiem un prioritāri ieviešamiem pakalpojumiem;

• izstrādāts priekšlikums Latvijas ITS stratēģijas ieviešanas plānam, definējot juridiskos, organizatoriskos un tehnoloģiskos ITS ieviešanas pasākumus 5 gadu perspektīvā.

Ņemot vērā globālo pieredzi ITS jomā, valstisko un nevalstisko organizāciju vajadzības autosatiksmes jomā, ITS Direktīvu un no ITS Direktīvas izrietošo Deleģēto aktu prasības, IZPĒTĒ tika identificēti ITS projekti, ko nepieciešams realizēt Latvijā:

1. ITS tehnoloģisko risinājumu izstrāde un ieviešana:

1.1. Nacionālā piekļuves punkta izstrāde un ieviešana (izmaksas 2 100 000 – 2 520 000 euro);

1.2. Informācijas sistēmu izstrāde un ieviešana ITS pakalpojumu sniegšanai;

1.2.1. IS izstrāde un ieviešana tiesībaizsardzības ITS pakalpojumu sniegšanai (izmaksas 11 300 000 – 12 430 000 euro);

1.2.2. IS izveide sabiedriskā transporta pārvaldībai un ar maršruta plānošanu saistīto ITS pakalpojumu sniegšanai (izmaksas 2 200 000 – 2 420 000 euro);

1.2.3. IS izveide ar infrastruktūras plānošanas un pārvaldības saistīto ITS pakalpojumu sniegšanai (izmaksas 5 300 000 – 5 830 000 euro).

2. Juridisko, metodoloģisko, organizatorisko vadlīniju izstrāde, kas nepieciešams efektīvai starpinstitūciju sadarbībai:

2.1. Jaunu tiesību aktu sagatavošana, spēkā esošo tiesību aktu grozīšana, lai noteiktu pienākumus, atbildību un lomu sadalījumu ITS pakalpojumu sniegšanā, pārvaldībā un uzraudzībā (izmaksas 270 000 – 297 000 euro);

2.2. Metodisko pamatu sagatavošana efektīvai ITS vadībai Latvijā (prasības ITS pakalpojumiem, datu apmaiņas standarti, galvenie darbības rādītāji (KPI) u.c.) (izmaksas 426 000 – 468 600 euro);

2.3. Izveidot efektīvai starpiestāžu sadarbībai nepieciešamās lēmumpieņemšanas struktūras (izmaksas 204 000 – 224 400 euro).

3. Institucionālo spēju stiprināšana ITS pakalpojumu attīstībai un nodrošināšanai (izmaksas 2 546 000 – 2 800 600 euro).

IZPĒTĒ iekļauto priekšlikumu ieviešanai indikatīvi ir nepieciešami ieguldījumi 25,7 milj. EUR apjomā turpmākajos piecos gados. Pēc IZPĒTĒ iekļauto priekšlikumu ieviešanas 10 gados nepieciešams finansējums infrastruktūras uzturēšanai kopumā 46 milj. EUR apmērā.

Atbilstoši ITS Direktīvas 5.pantam dalībvalstīm ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka specifikācijas, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar ITS Direktīvas 6.pantu, piemēro ITS lietotnēm un pakalpojumiem atbilstīgi ITS Direktīvas II pielikumā izklāstītajiem principiem. Tādejādi NPP ieviešana tuvākajā laikā ir ļoti būtiska, to apstiprina arī tas, ka 2020.gada 14.maijā Eiropas Komisija ir ierosinājusi četras pārkāpuma procedūras pret Latvijas Republiku saistībā ar Regulu Nr.885/2013, Regulu Nr.886/2013, Regulu Nr.2015/962, Regulu Nr.2017/1926 neizpildi attiecībā uz valsts piekļuves punkta izveidi un atbildē Latvijai ir jāsniedz skaidrs laika grafiks kādā tas tuvākajā laikā tiks izveidots un lielāka kavēšanās var novest pie ievērojamām finanšu sankcijām pret Latviju.

3. TRANSPORTA NOZARES INFORMĀCIJAS NACIONĀLĀ PIEKĻUVES PUNKTA IZVEIDOŠANA

Tiek plānots, ka īstenojot šos projektus (projektu 1.1., projektu 3.) tiks izpildītas ITS Direktīvas, Regulu Nr.886/2013, Nr.885/2013, Nr.2015/962 un Nr.2017/1926 prasības, tiks nodrošināta efektīva satiksmes, autoceļu, stāvlaukumu, maršrutu un ar satiksmes drošību saistītu datu pieejamība, datu apmaiņa, atkārtota izmantošana un to atjaunināšana atbilstoši šajās regulās noteiktajiem standartiem. Uzlabojoties iepriekšminēto datu apritei, šajās jomās attīstīsies ITS lietotnes un pakalpojumi, kas savukārt uzlabos ceļu satiksmes drošību, braukšanas komfortu, samazinās ceļu satiksmes dalībnieku laiku ceļā, veidos autotransporta ekspluatācijas izmaksu ietaupījumu, samazinās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un gaisa piesārņojumu, tādējādi sniedzot ieguldījumu pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku. Lielākie ieguvēji no NPP izveides un datu pieejamības būs to lietotāji, kuri būtu iedalāmi divās pamatgrupās: 1. – satiksmes dalībnieki, kas tiktu apgādāti ar daudzveidīgu satiksmes informāciju un drošības risinājumiem; 2. – dienesti un pakalpojumu sniedzēji (ceļu pārvaldītāji, VUGD, Valsts policija, navigācijas pakalpojumu sniedzēji u.c.), kas saņemtu efektīvus instrumentus satiksmes vadībai, kontrolei, kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai u.c. vajadzībām. Transporta nozares informācijas nacionālā piekļuves punkta izveide sekmēs vispārējo sabiedrības digitalizācijas līmeņa paaugstināšanos, radot multiplikatora efektu saistītajās nozarēs.

Tiek plānots, ka ar NPP starpniecību tiks sniegti visi mašīnlasāmā formātā pieejamie ITS Direktīvas izrietošo deleģeto regulu noteiktie dati, tostarp arī dinamiskie maršruta un satiksmes dati, kuriem Regulā Nr.2017/1926 5.panta 1.punktā dalībvalstīm ir atstāta izvēles brīvība sniegt šos datus izmantojot NPP, jo valstī nav un netiek plānoti citi risinājumi šo datu sniegšanai.

NPP izveides ietvaros ir jāvērtē iespēja īstenot risinājumus saistībā ar transporta pārvadājumu dokumentācijas elektronisko apriti. Izmantojot NPP nākotnē, varēs izvairīties no līdzīgu "vienas pieturas punktu" risinājumu izveides.

Praktiski visās ES valstīs par ITS ir atbildīgas satiksmes ministrijas vai satiksmes ministrijai pielīdzināmās ministrijas, tādējādi par atbildīgo institūciju, kas koordinē un organizē ITS politikas izstrādi un īstenošanu, būtu nepieciešams noteikt Satiksmes ministriju. Savukārt par NPP praktiski visās ES valstīs ir atbildīgas valsts ceļu administrācijas, tāpēc par NPP izveidi un turpmāko pārvaldīšanu ir nepieciešams nozīmēt VAS "Latvijas Valsts ceļi". Šim nolūkam ir nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.242 "Satiksmes ministrijas nolikums".

Ar 2012.gada 27.marta grozījumiem Ceļu satiksmes likuma 1.panta 10.¹punktā tika definēts, kas ir inteliģentas¹⁶ transporta sistēmas, tika ieviesta jauna nodaļa "VI¹ Inteliģentas transporta sistēmas", kā arī jauns pants "42.¹pants "Inteliģento transporta sistēmu mērķis un darbība". Lai noteiktu pienākumus datu sniegšanai transporta nozares nacionālajā piekļuves punktā, nepieciešams veikt grozījumus Ceļu satiksmes likumā, papildus ir nepieciešams paredzēt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā dati sniedzami NPP.

Lielāka daļa pienākumu (sniegt datus NPP, ja tādi institūcijai ir pieejami mašīnlasāmā formātā) jau noteiktas ITS Direktīvas izrietošajās deleģetajās regulās atbilstoši LESD 288. pantam, kas nosaka, ka regulas ir vispārpiemērojamas, tas nozīmē, ka regula kļūst par ES dalībvalsts nacionālo tiesību kopuma daļu bez nacionālo tiesību starpniecības. Vēl precīzāk definēt pienākumus ārpus ITS Direktīvas izrietošo Deleģēto regulu tvēruma, būs iespējams pēc konsultatīvā pakalpojuma un NPP specifikāciju izstrādes.

Tiek plānots NPP veidot uz SIC datu bāzes un tehniskā un cilvēkresursu nodrošinājuma pamata, atbilstoši ES praksei, kur NPP lielākoties atrodas valsts ceļu administrātoru pakļautībā.

LVC SIC tiek finansēts no Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammas 23.07.00 "Valsts autoceļu pārvaldīšana" finansējuma, kas 2021.gadā un turpmāk plānots 11 666 000 EUR apmērā.

Lai sekmētu vienota valsts un pašvaldību ceļu tīkla izveidi Latvijā un veicinātu datu par pašvaldību ceļiem un ielām iesniegšanu mašīnlasāmā formātā, ir nepieciešams izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 27.jūnija noteikumos Nr.361 "Pašvaldību ceļu un ielu reģistrācijas un uzskaites kārtība".

Papildus iepriekš minētajam, nepieciešams izvērtēt transporta nozares informācijas nacionālā (valsts) piekļuves punkta datu centra iespējamo atrašanās vietu, citu starpā izvērtējot iespēju izmantot esošos valsts resursus, piemēram, valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" datu centrs.

Indikatīvi sasniedzamais rezultatīvais rādītājs īstenojot Projektu 1.1. un Projektu 3. ir līdz 2023.gadam NPP nodrošināt visiem pieejamas un atkalizmantojamas vismaz 20 datu kategorijas. Rādītājs tiktu uzskatīts par izpildītu, ja dati NPP ir publiski pieejami atkalizmantošanai ITS Deleģētajās regulās noteiktā mašīnlasāmā formātā.

IZPĒTES 5.3.nodaļā ir atrodams ITS pakalpojumu finansiālās un ekonomiskās ietekmes detaizēts izvērtējums un veikts ITS stratēģijā iekļauto pasākumu un projektu ieguldījumu atdeves efekta novērtējums, ja tiek īstenoti visi IZPĒTĒ identificētie prioritāri ieviešamie projekti. IZPĒTĒ secināts, ka kopējais sociālekonomisko ieguvumu apjoms sasniegtu 16 279 066 EUR/gadā.

No IZPĒTĒ veiktā aprēķina nav iespējams izdalīt tikai NPP ieviešanas sociālekonomisko ieguvumu, jo NPP ir uzskatāms par ITS pakalpojumu pamatakmeni, kas nozīmē, ka bez tā nav iespējama veiksmīga citu ITS pakalpojumu pilnvērtīga ieviešana.

3.2. NPP izveides riski

Netiek saskatīti NPP izveides riski.

Izvērtējot IZPĒTĒ identificētos prioritāri ieviešamos ITS projektus, tika apzināts, ka tikai visu šo projektu ieviešana var nodrošināt IZPĒTĒ definēto mērķu sasniegšanu pilnā apmērā, taču ierobežota valsts finansējuma apstākļos, ieviešanai tika izvirzīti tikai divi ITS projekti ar visaugstāko prioritāti (kas ir visu pārējo projektu pamatā), kuru nepieciešamību nosaka arī ITS Direktīva un no ITS Direktīvas izrietošo Deleģēto aktu prasības:

Projekts 1.1. Nacionālā piekļuves punkta izstrāde un ieviešana;

Projekts 3. Institucionālo spēju stiprināšana ITS pakalpojumu attīstībai un nodrošināšanai.

Projekta 1.1.mērķis ir izveidot NPP atbilstoši ITS Direktīvai un no ITS Direktīvas izrietošajiem deleģētajiem aktiem:

•  Regula Nr.886/2013,

•  Regula Nr.885/2013,

•  Regula Nr.2015/962,

•  Regula Nr.2017/1926.

Projekts 1.1. nav īstenojams bez projekta "3. Institucionālo spēju stiprināšana ITS pakalpojumu attīstībai un nodrošināšanai" realizācijas, kas sevī ietver:

•  ITS pakalpojumu sniegšanā un pārvaldībā iesaistīto personu atbilstošas kompetences nodrošināšanu;

•  NPP pārvaldītāja esošo darbstaciju un programmnodrošinājuma uzlabošanu.

Šo projektu īstenošanai indikatīvi ir nepieciešami 5 320 600 EUR un finansējuma rezerve 10%¹⁷ apmērā, jeb 532 060 EUR, kas kopā ir 5 852 660 EUR. Izmaksās indikatīvi iekļautas vidējās šāda apjoma informācijas sistēmām nepieciešamās informācijas tehnoloģiju infrastruktūras, licenču izmaksas un valsts ceļu infrastruktūras pārvaldītāja LVC satiksmes informācijas centra infrastruktūras, aprīkojuma un spēju uzlabošana. Šī projekta ieviešanas rezultātā tiks nodrošināta eksistējošu un jaunieviestu sistēmu un datu integrācija kopējā ITS infrastruktūrā. Paredzams, ka NPP būs pieejams arī kā publisks tīmekļa portāls, kas nodrošinās ikviena indivīda piekļuvi aktuālajai satiksmes informācijai. Šobrīd notiek NPP izveides detalizēta analīze un programmatūras prasību specifikācijas izstrāde. NPP izveide paredzēta vienā posmā, kurā paredzētas šādas darbības:

1) NPP izstrāde un ieviešana;

2) NPP integrācija ar ārējām IS;

3) NPP publiskā tīmekļa portāla izveide.

Papildus NPP ieviešanas finansējumam ir nepieciešamas finansējums NPP sistēmas uzturēšanai, kas ir 10% gadā no sistēmas kapitālieguldījuma izmaksām, tas ir aptuveni 588 235 EUR gadā.¹⁸ Izmaksas NPP uzturēšanai tiks precizētas konsultatīvā pakalpojuma un NPP specifikāciju izstrādes rezultātā, ievērtējot arī visas ar šiem pasākumiem saistītās izmaksas un iespējamos NPP risinājumus.

NPP izveides iespējamie finansējuma avoti ir valsts budžeta līdzekļi un ES finansējums. Satiksmes ministrijas pārziņā esošie ES fondi 2014.–2020.gada plānošanas perioda specifiskā atbalsta mērķi (SAM) un pasākumi neparedzēja atbalstu minētajām darbībām.

Vienlaikus, ņemot vērā starpposma snieguma ietvara izpildes rezultātu un potenciāli atbrīvojamā ES fondu finansējuma racionālu turpmāko izmantošanu, Satiksmes ministrija sagatavoja un iesniedza Finanšu ministrijai turpmākai virzīšanai EK grozījumu ierosinājumus grozījumiem Darbības programmā, kas tostarp paredz NPP izveidei pārdalīt ES fondu finansējumu 5 000 000 EUR apmērā un paredzēt valsts budžeta finansējumu 882 353 EUR apmērā.

Darbības programmas grozījumi nacionālā līmenī ir apstiprināti ar Ministru kabineta 2019.gada 3.decembra rīkojumu Nr.611 "Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"" un ar 2020.gada 28.aprīļa lēmumu apstiprināti EK.

Atbilstoši apstiprinātajiem darbības programmas grozījumiem, NPP izveidei ir pieejams ES fondu finansējums 5 000 000 EUR apmērā. NPP izveidi, ievērojot ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda laika tvērumu, jānodrošina līdz 2023.gada 31.decembrim.

Ņemot vērā, faktu, ka institūcijām ir jau šobrīd pieejami dati mašīnlasāmā formātā, tie šobrīd ir jāsniedz NPP atbilstoši LESD 288.pantam, tamdēļ uzskatām, ka administratīvā sloga pieaugums nav paredzams.

Šobrīd vienīgās paredzētās administratīvās izmaksas un administratīvais slogs ir iekļautas NPP izstrādes, izveides un uzturēšanas izmaksās. Citas administratīvās izmaksas ir atkarīgas no citu iesaistīto pušu (pašvaldību, neatliekamo palīdzības dienestu u.t.t) brīvprātīgas vēlmes radīt jaunus no ITS Deleģēto regulu datus mašīnlasāmā formātā, papildus gan skaidrojam, ka, ja institūcijai nav pieejami regulās noteiktie dati, tie nav obligāti jārada un jāsniedz NPP.

Ņemot vērā, ka darbības programmas grozījumi, kas paredz finansējuma novirzīšanu NPP izveidei ir apstiprināti MK, tad projekta īstenošanai nepieciešamie līdzekļi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks pieprasīti no 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".

Savukārt gadījumā, ja NPP izveide netiks īstenota kā Eiropas Savienības fondu projekts, tad jautājums par NPP īstenošanai nepieciešamo finansējumu 5 882 353 EUR apmērā (1 960 784 EUR gadā no 2021. līdz 2023.gadam) būtu skatāms MK gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidējā termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Papildus NPP ieviešanas finansējumam indikatīvi ir nepieciešamas finansējums NPP sistēmas uzturēšanai, kas ir 10% gadā no sistēmas kapitālieguldījuma izmaksām, tas ir aptuveni 588 235 EUR gadā. NPP uzturēšanas izmaksas tiek plānotas sākot ar 2024.gadu pēc projekta – NPP izveide – īstenošanas. Ņemot vērā, ka NPP uzturēšana būs LVC deleģētā funkcija (skatīt 3.1.1.apakšnodaļu), šis finansējums ir piešķirams no valsts budžeta. Tas tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

2.tabula "Kopsavilkums par nepieciešamo valsts budžeta finansējumu"

Turpmāk nepieciešams steidzamības kārtā veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu sekmīgu Darbības programmas finansējuma pārdali.

Iespējamās turpmākās darbības ir šādas:

1. Noteikt Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.242 "Satiksmes ministrijas nolikums" Satiksmes ministriju par atbildīgo institūciju, kas koordinē un organizē ITS politikas izstrādi un īstenošanu un deleģē valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts ceļi" izveidot un uzturēt NPP.

2. Veikt grozījumus Ceļu satiksmes likumā, nosakot pienākumus datu sniegšanai NPP un paredzot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā dati sniedzami NPP.

3. Satiksmes ministrijai izvērtēt NPP uzturēšanai nepieciešamo finansējumu.

4. Lai veicinātu datu par pašvaldību ceļiem un ielām iesniegšanu mašīnlasāmā formātā, Satiksmes ministrijai izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 27. jūnija noteikumos Nr.361 "Pašvaldību ceļu un ielu reģistrācijas un uzskaites kārtība".

Satiksmes ministrs T. Linkaits

Pielikums
konceptuālajam ziņojumam "Par intelektisko
transporta sistēmu ieviešanu Latvijas autotransporta
jomā un to saskarnēm ar citiem transporta veidiem"

Satiksmes ministrs T. Linkaits