Saeimas

1998. gada 2. marta ārkārtas sēdē

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1998.gada 2.marta ārkārtas sēdi. Darba kārtībā viens jautājums — lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam".

Par to, kā lieta virzāma tālāk, vēlas runāt deputāts Dainis Turlais, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

D.Turlais

(DPS). Godājamie kolēģi! Stagnācijas laikos bija tāds teiciens: "Nāk pie varas, nenākot pie prāta". (Zālē smiekli). Es domāju, ka šīsdienas ārkārtas plenārsēdes sasaukšana ir provokatīvs, gļēvs solis un nav plenārsēdes, ārkārtas plenārsēdes jautājums. Nav pēc būtības. Premjers faktiski risina savu personīgo jautājumu, bet mēs — Ministru kabineta problēmu. Jo nav šodien nekur izskanējis un faktiski arī nekur dzirdams, arī šodien, paša Ministru prezidenta vārdiem runājot, Ministru kabinets strādā labi, strādā produktīvi, un mēs esam visi tālu no ideālās situācijas. Un droši vien, ka nevajadzētu sapņot par tiem stagnācijas ziedu laikiem, kad vadoņiem pa celiņu, pa kuru viņi gāja, pa priekšu kaisīja ziedus, visās avīzēs, radio un televīzijā bija tikai slavas raksti un slavinājumi. Šodien mūsu valstī nav tāda situācija, lai visu slavētu. Šodien vienkārši ir jāstrādā. Es pieļauju, ka, smagu darbu darot, var nokļūt katrs cilvēks, arī Ministru prezidents, zināmā depresīvā stāvoklī. Bet tad arī ir jautājums — ja personīgi nevar pildīt Ministru prezidenta pienākumus un šo amatu, tad iesniedz demisiju. Nav jautājuma par uzticību Ministru kabinetam kopumā. Vēl vairāk! Ja pats Ministru kabinets šo jautājumu nekad un nekādā veidā nav skatījis. Iesniedzot šo lēmuma projektu, Ministru prezidents ir kļūdījies vēlreiz.

Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija iestājas par valdības stabilitāti. Iestājas par to, lai valdība strādātu, pildītu likumu un sasniegto vienošanos par Ministru kabineta darbu. Tādēļ mūsu priekšlikums ir šo jautājumu neskatīt pēc būtības, jo iesniegtais likumprojekts neatbilst Ministru kabineta iekārtas likuma 6. un 7.pantam, kā arī Kārtības ruļļa 29.pantam. Attiecīgs lēmuma projekts iesniegts Prezidijā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pret ierosinājumu — atlikt jautājuma izskatīšanu — pieteicies deputāts Kārlis Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Tēvzemieša Guntara Krasta vadītā valdība nav spējusi panākt tautas vairākuma dzīves apstākļu uzlabošanos. Tā nav spējusi pildīt pat savus pieticīgos solījumus, un tādēļ tai ir jādemisionē. Un jo ātrāk mēs izskatīsim šo jautājumu — jo labāk. Izteiksim šodien neuzticību gan Ministru prezidentam, gan arī visai valdībai kopumā. Paldies! (Aplausi).

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Guntars Krasts, Ministru prezidents. Lūdzu!

G.Krasts

(Ministru prezidents). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Deputāti! Ministri! Esmu pieprasījis sasaukt šo Saeimas ārkārtas sēdi, lai noskaidrotu, vai politiķi, kuri pirms septiņiem mēnešiem balsoja par šo valdību, joprojām ir gatavi strādāt valsts un visas sabiedrības labā, vai jau sāk domāt par priekšvēlēšanu kampaņu, meklēdami ceļus, kā viens otram ieriebt. Es esmu piekritis vadīt valdību, lai strādātu. Jā, arī lai uzklausītu kritiku, bet nevis lai nemitīgi atbildētu uz nepamatotiem apgalvojumiem. Man nepieņemama ir dažu valdību veidojošo partiju deputātu pēdējās dienās īpaši skaļi proponētā ideja, ka vajagot pārskatīt Valdības deklarāciju, jo ne viss tajā ir laikus izpildīts. (No zāles deputāts A.Saulītis: "Uzvārdus!") Atgādināšu, ko teicu šīs valdības apstiprināšanas runā: "Deklarācija ir apzināti tapusi tik detalizēta un konkrēta, lai valdību veidojošiem partneriem būtu iespējams kontrolēt vienam otru un lai sabiedrība varētu kontrolēt mūs." Te nu rodas jautājums — kur tad ir šī partnerība? Dažu punktu izsvītrošana no deklarācijas taču nenozīmē tās izpildi. Mums ir vajadzīgi reāli rezultāti, nevis formāla atskaitīšanās. Katru nedēļu ministri saņem no manis un arī paši sev izvirza jaunus uzdevumus. Ja sekotu deklarāciju grozīt gribētāju loģikai, mums valdības darba pamatdokumentu vajadzētu pārskatīt katru nedēļu. Taču vēlreiz uzsveru — mums ir vajadzīgi reāli rezultāti, nevis pieķeksētas atskaites. Jāsaka gan, ka nevēlēšanās saprast tik elementāras lietas vedina domāt, ka dažam labam politiķim ir pilnīgi citi mērķi, nekā iepriekš deklarētie. Es vēlos noskaidrot, uz kuriem no jums var paļauties un uz kuriem vairs ne. Es gribu pajautāt tiem, kuri ik pa brīdim cenšas sašūpot valdības laivu vai labpatikā berzē rokas, kad citi sper šo politiski bīstamo soli. Vai tiešām jūs negribat, lai valsts attīstās? Lai beidzot varam nokārtot iepriekšējo valdību iekrātos parādus, palielināt pensijas, minimālās algas, apkarot noziedzību, korupciju, samaksāt par zemes kompensācijas sertifikātiem, palielināt valsts aizsardzības spējas un veikt visu citu to, kas ir mūsu dienas kārtībā? Valdība savā deklarācijā un darbībā savu nostāju ir paudusi skaidri — mēs esam par attīstību. Tās pamatā var būt vienīgi Saeimā pārstāvēto partiju vairākuma konstruktīva un principiāla rīcība, spēja pārvarēt savstarpēju neuzticību. Vienoties un uzņemties politisku atbildību valsts un tautas priekšā. To es teicu pirms vairāk nekā pusgada, un to es saku arī tagad.

Reformas valstī iegājušas stadijā, kurā nepieciešamas plašas un ražīgas diskusijas, kā arī kvalitatīvi un izsvērti lēmumi. Jo īpaši tas attiecas uz notikumiem, kuri jau vistuvākajā laikā iespaidos mūsu cilvēku dzīvi. Lielo uzņēmumu privatizācijai jābūt valdības un Saeimas saskaņotai rīcībai. Bez politiskās gribas un iespēju apvienojuma tas nav paveicams. Man personīgi gribas netrūkst, un arī iespējas es saskatu. Politisko partiju atbalsts ne tikai to deleģētajiem ministriem, bet arī Kabineta darbībai kopumā. Arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ne tikai tam, lai laikā izpildītu sev uzstādītos uzdevumus, bet arī lai pieņemtie dokumenti būtu pēc iespējas kvalitatīvāki.

Sociālās un ekonomiskās reformas šobrīd ir tādā stadijā, kas prasa arvien kvalitatīvāku pieeju gan likumu izstrādei, gan praktiskajā procesa virzībā. Valdība ir pierādījusi, ka ar nopietnu darbu iespējams panākt labus rezultātus. Ir atdzīvojušās visas tautsaimniecības nozares.

Pagājušo gadu beidzām ar budžeta pārpalikumu. Šā gada pirmajos divos mēnešos ieņēmumi ļauj prognozēt, ka budžeta izpilde ir sekmīgāka nekā citus gadus. Janvārī ieņēmumi valsts pamatbudžetā bija gandrīz par 60 miljoniem latu. Gada pirmajam mēnesim tas ir absolūts rekorda skaitlis. Februāra 26 dienās tā pati aina — ieņēmumi gandrīz 53 miljoni latu. Atcerieties — gada pirmie mēneši, īpaši jau februāris, tradicionāli valsts budžetam ir vistrūcīgākie. Taču šogad janvāra ieņēmumi ir pat lielāki nekā pagājušā gada maijā. Budžeta lieliskais stāvoklis ļauj vairāk nekā optimistiski raudzīties uz gaidāmo pensiju paaugstinājumu. Valdība gatavojas no 1. aprīļa palielināt minimālās pensijas līdz 30 latiem. No 1. maija tiks indeksētas pensijas tiem 600 000 pensionāriem, kuri pensionējās līdz 1996. gada 1. janvārim un nesagaidīja solīto pensiju indeksāciju 1995. gadā. Šī valdība pildīs iepriekšējo valdību solīto, bet nepaveikto. Sagaidāms, ka maijā vidējā pensija būs 52 lati. Bet lai nu paliek. Domāju, ka šī nav īstā reize, kad skrupulozi uzskaitīt valsts attīstības pēdējā laika pozitīvos rezultātus. Ne tāpēc esmu jūs šovakar aicinājis.

Tas, ko šovakar gribu jums lūgt, kritizēt konstruktīvi un novērtēt godprātīgi šīs valdības padarīto. Galu galā, kaut gan vārdi "jā" un "nē" ir īsi, to izteikšanai nepieciešama visnopietnākā apdomība. Tieši to šovakar jums arī novēlu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Mēs esam uzklausījuši vienu priekšlikumu, par kuru viens ir runājis par un viens pret, un mēs esam uzklausījuši arī Ministru prezidentu, pēc kura iniciatīvas ir sasaukta šīsdienas ārkārtas sēde.

Mums ir jābalso desmit deputātu priekšlikums,(No zāles deputāts Lujāns: "Mēs atbraucām uz šejieni nobalsot!") kurš ierosina, ka Ministru prezidenta iesniegtais lēmuma projekts Saeimas sēdē nav izskatāms pēc būtības, jo neatbilst Ministru kabineta iekārtas likuma 6. un 7. pantam un Saeimas Kārtības ruļļa 29. pantam. Deputāti par vai pret ir izteikušies, tāpēc lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam šo desmit deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 42, atturas — 2. Priekšlikums nav pieņemts. Jautājumu izskatām.

Vēlas runāt Ilmārs Bišers — saskaņā ar Kārtības ruļļa 65. pantu. Nevēlas... Tad atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Tēvzemieša Guntara Krasta vadītā valdība nav spējusi panākt tautas vairākuma dzīves apstākļu uzlabošanos, tā nav spējusi pildīt pat savus pieticīgos solījumus, un tādēļ tai ir jādemisionē. Valdība ir paralizēta ekonomisko grupējumu cīņās par to, kurš sagrābs "Latvijas kuģniecību", kurš sagrābs "Latvenergo", un tautas katastrofālais stāvoklis valdošos politiķus pat neinteresē. Tautas kustība "Latvijai" uzskata, ka lielo monopoluzņēmumu un tautsaimniecībai stratēģiski svarīgo uzņēmumu privatizācija veicama uz īpaša Saeimas lēmumu pamata. Privatizācijas noteikumus, ja lēmums par privatizāciju pieņemts, plaši apspriežot sabiedrībā un pēc tam pieņemot Saeimā. Valdībai jāveic enerģiski pasākumi, lai nepieļautu vēl tālāku iedzīvotāju sociālā stāvokļa pasliktināšanos monopoluzņēmumu "Latvenergo" un "Lattelekom" patvaļīgās tarifa politikas rezultātā, tomēr šķiet, ka valdība būs gatava vispār nepamanīt kārtējo "Lattelekom" diversiju pret Latvijas iedzīvotājiem, paaugstinot tālruņu abonēšanas maksas. Un tas patiesībā nerada izbrīnu, bet tikai vēlreiz apliecina valdošo aprindu paklausību noteiktu ekonomisko grupējumu interesēm. Tautas balss valdošajās aprindās sadzirdēta netiek. Bet aizbrauciet uz Latvijas laukiem, godātie deputāti!

Mazliet tālāk no Rīgas un pavaicājiet vienam, otram, trešajam cilvēkam — kā viņš jūtas, kā viņš redz viņa pagastā un visā valstī notiekošos procesus, ko viņš domā par Saeimas namu, ko viņš domā par valdību. Un tad varbūt jums atvērsies acis un jūs spēsit ieraudzīt tos pamatcēloņus, kas ir noveduši valsti un tautu krīzes situācijā, apdraudot pat tās nākotnes pastāvēšanu.

Nav dzirdēts, ka valdošie politiķi akcentētu faktu, ka Latvija un latviešu tauta atrodas dziļā demogrāfiskā krīzē. Bet problēma paliek. Kaut arī valdošās aprindas cenšas to noklusēt. Un tai ir jāatklāj cēloņi, un tie ir jārisina. Es pateikšu šos cēloņus priekšā. Un, pirmkārt, tie ir ekonomiska rakstura cēloņi — nabadzība, bezdarbs un apstākļi, kuros ir ļoti grūti uzaudzināt bērnu. Bet tie ir arī psiholoģiska rakstura — tā ir bezcerība, apziņa, ka nekas labāks nākotnē nav gaidāms, tā balstās uz darba perspektīvas neesamību. Arī uz vispārējo valsts sistēmas demoralizēšanos, uz netaisnību, uz varas bezatbildību, uz korupciju, kas valdošajās aprindās ir kļuvusi par normu. Kā varēja notikt 3 miljonu afēra, uz kuru nenoreaģēja neviena no "Latvenergo" Privatizācijas aģentūras, Ekonomikas ministrijas amatpersonām, nedz arī toreizējās valdības vadītājs Šķēles kungs. Kā varēja agrīnās privatizācijas un uzņēmumu iznomāšanas rezultātā valstī tikt nolaupīts vesels 1 miljards latu, kas ir 3 gadu pensiju budžeta apmērs, bet tikai retajam no valdošajiem deputātiem pietika drosmes parakstīt par šo jautājumu vēstuli Valsts kontrolei un prokuratūrai.

Kā var darboties tāda valdība, kas ir savā pamatdokumentā ierakstījusi, ka tās atbalstītāji Saeimā noteikti neatbalstīs nekādus opozīcijas pieprasījumus, lai arī kāda problēma netikta izvirzīta. Tad nu rodas tādi absurdi balsojumi, kas noraida valdības izmeklēšanu 1 miljarda latu sakarā, kas noraida nepieciešamību bijušajiem īpašniekiem un politiski represētajām personām apmaksāt naudā īpašuma kompensācijas sertifikātus un noraida jebko.

Kādā valstī mēs dzīvojam? Un cilvēki dziļi jūt šo sāpi, jūt, ka taisnīgums tiek mīdīts kājām. Un jūt, ka valdošajai politiskajai elitei viņi ir kļuvuši lieki. Jo sevišķi tātad klāt nāk korupcijas lietas. Cilvēki skaidri redz, ka ir bezcerīgi panākt taisnību tiesā, ja pretī ir biezāks naudas maiss. Un cilvēki redz, ka tie, kam ir nauda, spēj palikt nesodīti, neraugoties ne uz ko, vienalga, ko tie valstij un cilvēkiem būtu nodarījuši.

Korupcija un visatļautība valsts augstākajos valsts pārvaldes līmeņos ir acīmredzma. Tagad pēdējās dienās ir klajā nācis vēl viens skandāls, kas pierādījis valdošās partijas "Tēvzemei un Brīvībai" morālo bankrotu, tas ir skandāls ap tā saucamo fondu "Tēvzeme", kurš ir guvis ar finansu ministra Zīles labvēlību 85% atlaides ziedotājiem šajā fondā, kas nozīmē, ka ziedotājs par katriem paša samaksātiem latiem piespiež valsti samaksāt tēvzemiešiem vēl 85 latus. Un kopā šis fonds ir pārskaitījis "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK kasē 21 ar pusi tūkstoti latu. Par kādu summu tas vēl nofinansēs dažādus TB/LNNK priekšvēlēšanu pasākumus, varam tikai minēt. Visu varbūt vēl varētu šeit vērst par labu, ja šī fonda valdes priekšsēdētājs Māris Grīnblats tomēr sniegtu atklātībā pārskatu par to, kas ir ziedojuši naudas šajā fondā. Bet, ja tas nenotiek, tad acīmredzams, ka šeit tiešām notiek kaut kas nelabs. Bet tā jau arī ir, ka duļķainā ūdeni vieglāk zvejot.

Vēl nedaudz par politikas saturu. Šad tad valsts budžetā tāpat kā iepriekšējos budžetos ir ļoti daudz neatrisinātu jautājumu. Šodien jau mediķi ir pateikuši, ka viņi nebalsos par pieticību medicīnā, uz ko tik ļoti aicināja premjers un kas ir arī skaidri redzams šajā brīdī no valsts budžeta. Savas balsis pamatoti cels arī skolotāji. Parādās absurdi lēmumi ieviest mācību maksu augstskolās, un studenti prasīs papildu līdzekļus augstākajai izglītībai. Arī pašvaldības pamatoti var prasīt līdzekļus. Diemžēl valdība nav atradusi par iespējamu nodrošināt ar kaut cik pietiekamu finansējumu šai mūsu valsts pastāvēšanai vitālās sfērās. Un valdošā koalīcija ir ciniski noraidījusi visus Tautas kustības "Latvijai" priekšlikumus budžetā, kas paredzēja kaut nedaudz sakārtot finansējumu šajās kritiskajās jomās — medicīnā, izglītībā, attiecībā uz pašvaldībām. Atskaitot divus priekšlikumus, kas tika atbalstīti. Paldies par to!

Un vēl par deklarāciju. Tagad to vajagot pārskatīt, jo kaut kas nav iznācis. Bet vai tiešām jums, godātie kolēģi, nešķiet, ka šāda jūsu solījumu pārskatīšana, kā tas jau ne vienu reizi vien ir noticis, patiesībā nozīmē aiziešanu no patiesības? Vai tiešām tas ir tas, ko jūs gribat darīt? Nav iznācis kaut kas izglītības jautājumos. Nav vienota nodokļu informācijas sistēma un vēl, un vēl. Tautas kustības "Latvijai" piedāvājums šajā situācijā ir skaidrs. Pirmkārt, ir nepieciešama šīs valdības demisija. Otrkārt, ir izveidojama no visām Saeimā pārstāvētām partijām krīzes pārvarēšanas valdība, kas gatavo jaunas vēlēšanas. Un šai valdībai ir jākoncentrējas uz dažiem principiāliem punktiem. Tas ir, uz kontroles iedibināšanu uz valsts līdzekļiem, uz cīņu pret korupciju. Un uz pamatpasākumiem, kas būtu veicami investīciju piesaistei un sociāli vismazāk aizsargāto cilvēku stāvokļa tūlītējai uzlabošanai. Es ticu, ka to var izdarīt, ja ir atbilstoša politiskā griba. Es pieļauju, ka šodien atkal būs šīs balsojums, atkal Krasta kungs paliks amatā, un viss Ministru kabinets turpinās savu darbu tāpat kā līdz šim. Un ... un tautas dzīves apstākļi paliks arvien sliktāki un sliktāki, šīs tautu postošās un ārdošās tendences netiks pārtrauktas. Tas viss, godātie deputāti, ir atkarīgs no jūsu balsojuma. Es aicinu balsot par neuzticības izteikšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kristiāna Lībane, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Lībane

(LC). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka ir jāsāk ar jautājumu: kas ir šīs sēdes sasaukšanas cēlonis? Kas liek Ministru prezidentam uztraukumā sasaukt Saeimas sēdi un pieprasīt atkārtotu balsojumu par uzticību, kuru, starp citu, neviens nav apšaubījis? Laikam taču divas lietas. Pirmkārt, frakcijas "Latvijas ceļš" atklātā iestāšanās pret privatizācijas likuma grozījumiem, uz ko, gribētos aizrādīt, mums ir tiesības gan saskaņā ar Kārtības rulli, gan valdību veidojošo frakciju vienošanos. Un, otrkārt, ierosinājums pārskatīt Valdības deklarācijas izpildes gaitu, nepieciešamības gadījumā koleģiāli vienojoties ar partneriem valdībā par prioritātēm un to termiņa pagarināšanu, kuri ir iestājušies, bet acīmredzami nav izpildīti. Kas attiecas uz pirmo, "Latvijas ceļš" jau kopš grozījumu iesniegšanas Saeimā ne brīdi nav slēpis savu rezervēto attieksmi pret šo likumprojektu, un tā ir fiksēta gan Sadarbības padomes sēžu protokolos, gan arī Saeimas sēžu stenogrammās. Vēl vairāk, šo likumprojektu, kā zināms, iesniedza nevis Ministru kabinets, bet gan pieci deputāti. Tāpēc nav izprotams premjera pārliekais satraukums. Jā, Ministru prezidentam ir īpašs aktīvi atbalstošs viedoklis šajā jautājumā. Bet tas taču ir ņēmis virsroku pirmajā lasījumā! Par ko tad ir uztraukums?

Kas attiecas uz otro. Šeit situācija šķiet vēl dīvaināka. Jo pārmetumus "Latvijas ceļš" acīmredzot izpelnījies, iekļaujot savas pagājušās nedēļas frakcijas sēdes darba kārtībā ļoti vienkāršu jautājumu — pārskatu par Valdības deklarācijas izpildi, lai sagatavotos šīs nedēļas Sadarbības padomes sēdei, kuras darba kārtībā arī ir šis jautājums. Ko tad "Latvijas ceļš" konstatēja? Neko katastrofālu. Tikai to, ka šīs deklarācijas spožums un posts ir tajā iestrādātie konkrētie datumi atsevišķu uzdevumu veikšanai, kurus ne vienmēr iespējams izpildīt līdz noteiktajam datumam arī objektīvu iemeslu dēļ. Tomēr tā vietā, lai kā strausi iebāztu galvu smiltīs un izliktos neko nemanām, mēs piedāvājam nopietnu sarunu valdībā, lai noteiktu prioritātes un aktualizētu datumus. Kur ir mūsu vaina? Par agru? Par vēlu? Kad tad jūs ierosinātu to darīt? Nedēļu pirms vēlēšanām? Es gribētu vēl piebilst, ka mēs esam gatavi uzklausīt jebkuru pamatotu kritiku, arī par mūsu ministru darbu, ja partneri valdībā norādītu uz konkrētiem datumiem, kas nav ievēroti. Tomēr par galveno no līdz šim nepagūtā mēs uzskatām: pirmkārt, to, ka valdības līmenī vēl nav apstiprinātas Latvijas meža politikas koncepcijas; to, ka Latvijas valsts mežā institucionāli nav nodalīta saimniecisko operāciju veikšana no valsts pārvaldes; to, ka nav apstiprināta hipotekārās kreditēšanas sistēma, un šeit termiņš bija 1.janvāris, tāpat kā meža politikai bija 1.janvāris. Nav uzsākta pedagogu atestācija, un šeit ir objektīvi iemesli — budžeta līdzekļu trūkums. Nav iesniegta Izglītības likuma pakete — 1.februāris bija termiņš, nedz arī pieaugušo izglītības likumprojekts — 1.marts. Nav izstrādāta valsts programma pakāpeniskai pedagogu darba algu paaugstināšanai — arī 1.februāris. Kavējas Administratīvā kodeksa, Kriminālprocesa, Komerclikuma, Darba likumu un citu nozīmīgu projektu izskatīšana, kas liecina par to, ka šī Saeima tos vairs nepieņems. Tā nav katastrofa, kolēģi! Mēs nebūt tā neuzskatām. "Latvijas ceļš" neliek priekšā neko citu, kā vien izvērtēt šos termiņus un, ja iespējams, vienoties par citiem. Ja nav izdevies 1.janvāris vai 1.marts. Tad vienosimies par 1.maiju vai 1.jūniju. Bet tad turēsimies pie tā. Jo šai Saeimai un valdībai atlicis strādāt vairs tikai astoņus mēnešus, un vēlētāji mums nepiedos, ja oktobrī pateiksim — šoreiz nesanāca. Uzticība valdībai jau reiz ir izteikta. Un tā nav lieta, ar ko jokot, kad vien ienāk prātā. Un visbeidzot, piedodiet, ka es to saku no šīs augstās tribīnes, bet, ja Ministru prezidentam ir vēlēšanās demisionēt, un es to lieku pie sirds pavisam nopietni, tad to var izdarīt, parakstot vienkāršu dokumentu, nevis saucot Saeimas sēdi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes pārstāvji un tauta! Acīmredzot ir sākusies priekšvēlēšanu kampaņa, un šovakar mēs neapšaubāmi būsim apsvēruši premjerministra Kabineta darbu un nākuši pie slēdziena, ka ar lielu, lielu balsu vairākumu viņi ir pelnījuši uzticību. Skat! Balsojums, vai mēs šovakar šo jautājumu skatīsim vai nē, gandrīz pilnīga disciplīna. "Tēvzemei un Brīvībai" grib to slavu un balsot, varbūt šito teātri jāturpina, visi citi balso pret. Nu opozīcijas niecīgais balsojums ir, lai būtu iespēja parunāt par valdības netikumībām.

Bet premjers Krasts jau sen zina šito balsojumu rezultātus, kā arī, kā šis vakars beigsies. Ir teātris. Būs liela uzvara. Būs šampanieša korķi un tā tālāk. Bet lietas būtība ir, kad mēs it kā pārstāvam tautu. Un tautai šī valdība ir pilnīgi, pilnīgi un vēlreiz pilnīgi nepieņemama. Šī valdība tēlo, ka viņa tautai ko labu darīs. Vai viņa ir atcēlusi brīvo tirgu lauku produktos Baltijas apvidū? Es jums varu pateikt — viņa to nav darījusi. Lai gan mēs tagad skaidri zinām, ka Eiropas Savienība to nav pieprasījusi. Krasta kungs, kāpēc mēs žņaudzam tos laukus? Vai tiešām gribam viņus pārdot? Tā kā jūsu valdības laikā tika nolemts par sertifikātiem jebkuram. Latvietim nevajag piederēt savai zemei Latvijā. Mēs būsim lēts vergu spēks citiem. Un tas būs paldies Sadarbības padomei un paldies Krasta kungam, un mēs šodien, šovakar pateiksim viņam paldies ar septiņdesmit pāri balsīm par Krasta kunga godīgumu un labo darbu un kādām divdesmit balsīm pret.

Par pilsonību. Mēs esam izskatījuši lietas būtību. Mēs liksim nepilsoņiem latviskoties, lai gan viņi varbūt grib braukt prom uz citām vietām. Kur tad "Tēvzemei un Brīvībai" lētā apņēmība? Mainīt to likumu! Kāpēc mums ir jāveido divkopienu valsts? Jo vairākums negrib latviskoties no tiem nepilsoņiem, bet viņiem šeit jāpaliek, un mēs viņus nevaram ...un neprasām palīdzību, lai viņi izkustās. Nacionālais bloks ir kodols šitai Sadarbībai padomei. Kāpēc pasaule nezina, kas šeit notika II pasaules kara laikā? Kāpēc mēs nevaram pieņemt Havela vai citus piedāvājumus, jo mēs izpētīsim, lai tauta saprot, lai pasaule saprot, kas šeit notika, lai atkal mums būtu tāds tēls, kāds mums bija Rietumos tūlīt pēc II pasaules kara, un līdz šīs valdības vai vismaz līdz šīs neatkarības atgūšanai. Kāpēc?

Un vislielākais grēks mūsu valstī ir ekonomiskais. Šai valdībai un iepriekšējām valdībām ir bijušas ekonomiskas attīstības ministrijas, kuras pareizi nosaukt būtu bijis — tautas izlaupīšanas ministrijas. Viņas ir nodarbojušās ar tautas mantu sakārtošanu un atdošanu draugiem. Un tagad, šogad, līdz vēlēšanām notiks tā lielā tautas mantas izdalīšana draugiem. Tas grēks, kad mūsu tauta varēja pateikt, ka mēs atdalāmies, mēs atsakāmies no tā, kas pieder mums kopēji, mēs to atdosim pilsoņiem un, lai to pierādītu, iedevām pilsoņiem sertifikātus. Tanī pašā laikā izsūcām pirktspēju, un tas pilsonis pārdeva tos sertifikātus norādītiem pilsoņiem, norādītiem bandītiem par divi, trīs procenti no nominālās vērtības, un tas tagad notiek — šī krasā, lielā tautas izlaupīšana. Un tā notiek šīs valdības laikā, un viens no galveniem šajā kustībā ir tieši mūsu Ministru prezidents, kas šovakar zin, ka viņš dabūs uzslavas balsojumu šajā Saeimā. Tāda nekaunība, ka viņš atnāk, šeit zinādams balsu rezultātu, un prasa nodevības kalngalā, lai mēs balsojam uzticību. Šis ekonomiskās attīstības ministrs neieklausījās, kad amerikāņi nāca un sāka mums mācīt, ka, ja viens lats tiek izdots budžetā, viņš aprit un nāk nauda atpakaļ budžetā. Viņš it kā nezina, ka, ja mēs vienu purvu hektāru gribētu pataisīt par dzērveņu audzētavu, tam, kas ieguldīs to naudu, viņam būs jāiegulda 30 tūkstoši latu. Un pāris gadu vēlāk tas hektārs ražos 40 tūkstoš latu dzērvenes. Tam investoram, kā mēs viņu saucam, ir viskautkādi riski, ka viņš nepareizi dara priekšdarbus, ka tirgus mainīsies, ka kriminālelementi uzkāps viņam uz kakla, ka pasaules augstākās kredītlikmes viņš nespēs samaksāt. Viņam ir risks, bet no valdības puses pirmā gadā 32 tūkstoši lati ir budžeta kasē, un katru gadu pēc tam 32 tūkstoši lati ieiet iekšā, bet bez riska. Jo tas investors ir to ekonomisko aktivitāti darījis, un to saprot visā pasaulē.

Bet mūsu Sadarbības padome to negrib saprast un nedotē. Nedotē jaunās darba vietas, dara tieši pretējo. Nokauj tās darbavietas ar augstiem procentiem, ar augstām muitām, ar augstām kredītlikmēm, ar krimināluzbrukumiem. Un tā Privatizācijas aģentūra šo to pārņem, to darbgaldu sazāģē lūžņos. Un, lūk, mūsu tautai nav pirktspēja, lai dzīvotu jāpārdod tos sertifikātus par 50 santīmiem. Un par to mēs šodien izteiksim uzticību. Viņš zin to balsu rezultātu! Viņš atnāk šodien dabūt zināmu rezultātu par ļoti, ļoti nepieņemamu darbu. Kāpēc mēs nespējam to, ko Krasta kungs varētu, ja viņš gribētu? Vai tas ir tāpēc, ka viņš ir sasiets? Kaut kādā sazvērestībā, kas viņam neatļauj dotēt darbavietas? Kas viņam neatļauj saprast, ka par mūsu svēto mantojumu, par mūsu ostas zemēm ir jāmaksā īri? Vai viņš nesaprot, ka nedrīkst būt tā, ka divas trešdaļas no "Ventspils naftas" pieder ofšoru firmām? Ka tur simtiem miljoni latu iet garām valsts kasei? Viņš "Latvenergo" trīs miljonu latu izmeklēšanas komisijā atzinās, ka mēs pārdodam mūsu enerģiju par 200 miljonu latu gadā mazāk, nekā tā ir vērts. Un iedomājaties, ko mēs varētu ar 200 miljonu latu budžetā, it īpaši, ja mēs saprastu, ka tā naudiņa aprit, ka mēs varam patiesībā izdot 500 miljonu, ja mums ir 200 miljonu tīra nauda, ko mēs varam tanī budžetā likt iekšā. Cik daudz labu mēs varētu darīt? Vai viņš nesaprot, ka šeit runā par morālu autoritāti? Kad Latvija šitai valdībai nekāda morāla autoritāte nav. Pasaule mūs ir jau izpratusi kā kriminālvalsti no paša kakla. No pašas galvas mēs esam sapuvuši. Un zināt, ka tas puvums ir jau aizgājis līdz astei. Braucot caur Latgali, vienā ciematā policija ar savām automašīnām ir nositusi vismaz sešus iedzīvotājus, un dokumentācija ir falša. It kā tā meitene, kura 18 gadu vecumā ir bijusi sešu mēnešu grūta, divas nedēļas pirms savām kāzam esot mirusi no asinsrites traucējumiem. Nākošnedēļ būs preses konference par visām sešām vietām. Bet mūsu prezidents tur brauca garām ar vismaz četrām policijas mašīnām. Šampanieti dzēra.

Sēdes vadītājs.

Valdmaņa kungs, varbūt varētu runāt par apspriežamo jautājumu!

G. Valdmanis.

Apspriežamais jautājums ir par morālo, par morālo autoritāti mūsu valdībai. Tas, kas tur notiek, tanī pilsētiņā, man ir iesniegums, lūgums, lai es prasa, lai Saeima atļauj pilsoņiem nest ieročus pret policiju. Tā valdība, kur iekšlietu ministrs nesaprot, ka ir šitādas krīzes. Tādai valdībai būs morāla autoritāte? Tāda valdība, kurā sastāv kā premjerministra biedrs viens no beidzamiem, atklātiem tiesnešiem, kas sūtīja latviešus uz Sibīriju par to, ka viņi bija nacionāli. Tādai valdībai būs morāla autoritāte? Un mēs šodien par to balsosim. Krasta kungs zina to rezultātu. Būs 70 un vairāk balsis — par. Par morālu autoritāti, ka šitai valdībai ir morāla autoritāte, un šitai valdībai ir morāla autoritāte tikai atkāpties. Un atvainoties tautai, un aizbraukt prom uz Kremli, ja kāds viņus tur ņemtu. Mums nevajadzīgi, tauta mirs. Mēs nevaram iekasēt tos nodokļus, lai dažs būtu alkohola akcīzes nodoklis vai tāda cita lieta, bet lai tie cilvēki mirst — badā, lai tie cilvēki mirst no sifilisa, lai viņi mirst. Lai mūsu jaunatne netiek izskolota, tas nav vajadzīgs. Mūsu vēstures grāmatās, paldies Grīnblata kungam, ir apstiprināts, ka tikai daži, kas tika izsūtīti uz Sibīriju, bija vainīgi. Mēs ejam uz priekšu, uz divdesmit pirmo gadu simteni, uz neizbēgamu verdzību. Un šitie kungi, kas šeit sēž mūsu pirmās rindās, un mūsu ministri, par kuriem mēs šodien neizteiksim, neapšaubāmi viņi to zina, uzticību. Šie kungi ved mūsu tautu uz iznīcību! Uz visnežēlīgāko verdzību! Tie 700 gadu verdzībā, par ko mēs runājām, vismaz vergu meistars bija atbildīgs par savu vergu. Bet šodien Latvijā, kas ir atbildīgs par to strādnieku, kas pelna 35 latus un mēģina uzturēt ģimeni? Viņš būs slims, viņu atlaidīs. Kas ir atbildīgs par to cilvēku laukos, kas šodien "rukā" un dabū kaut kādus kartupeļus no zemes, bet viņam nav naudas, lai maksātu sociālo nodokli. Kas būs atbildīgs par viņa vecumdienām? Es zinu, prezidentam ir ļoti laba pensija, un viņam būs kristāla trauki, no kuriem mazgāt savas rokas. Bet kas būs ar to veco tanti, kas ir bijusi Sibīrijā? Patiešām bijusi Sibīrijā. Par to, ka varonīgi nenoliedza savu latvietību. Kas būs ar viņu?

Morāla autoritāte šai valdībai nav un nebūs. Uzticības balsojums Saeimai šai valdībai būs, jo Sadarbības padomes disciplīna ir vietā, tautas zaldāti — Sadarbības padomes pārstāvji. Uz priekšu! Latviešu tautu lopu vagonos jeb uz verdzību, atļausim viņiem likumīgi pārdoties, pārdot visu, kas viņiem ir. Jums uzticība, Krasta kungs, šodien būs, bet morālā autoritāte nevienam jums nav.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! (No zāles: "Īsi un kodolīgi!") Man liekas, pēdējā laikā mums Saeimā paliek populārs nakts darbs. Un patiešām, naktīs jau vienmēr rodas radošākās domas. Un ceru, ka šinī gadījumā nav vairs tā kā budžetā. Krasta kungs nav bijis satraukts, nav bijis nepārdomāts. Šoreiz viņš ir nopietni pārdomājis. Un to var labi redzēt šinī Krasta kunga iesniegtajā deklarācijā. Es lasu — izrādās, ka patiešām ir aizskarta Ministru prezidenta morālā autoritāte. Uzskata par neiespējamu turpmāk pildīt savus pienākumus bez Saeimas uzticības apliecinājuma. Pagriežu šo lapiņu otrādi un lasu — izteikt uzticību Ministru kabinetam. Tad es īsti nesaprotu — vai man tagad ir jāizsaka uzticība Ministru kabinetam jeb Krasta kungam. Jo vienā pusē rakstīts tas, ka Krasta kungs jūtas dziļi neapmierināts ar to situāciju, kāda ir izveidojusies. Un pēkšņi izrādās, ka viss Ministru kabinets ir neapmierināts. Tādēļ jau daudz loģiskāk būtu šodien arī vēl pajautāt Ulmaņa kungam — varbūt Krasta kungs ir iesniedzis arī paziņojumu par savu demisiju? Un pēc tam Ulmaņa kungs varbūt pusstundas laikā atkal izvirza Krasta kungu otro reizi par Ministru prezidentu. Es nezinu, vai tāds fakts ir noticis. Tad jautājums — vai nu valdība ir demisionējusi, vai nav demisionējusi? Ja tā ir demisionējusi, tad vajadzētu iztirzāt jautājumu, vai Krasta kungs ir labākā figūra otrreizējam amatam?

Tāpat es vēl aicinātu, cienījamie kolēģi, šeit pievienot pie lēmuma arī balsojumu par to, ka ir jāatlaiž Saeimas izmeklēšanas komisija. Jo izrādās, ka cienījamais premjerministrs ir dziļi neapmierināts ar Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas slēdzieniem. Tātad ir jautājums — kas ir vainīgs?

Vai nu Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija nav strādājusi, tai nav reālu faktu, vai arī nabaga premjerministrs šinī gadījumā ir dziļi neapmierināts ar to, ka Parlamentārā izmeklēšanas komisija ir nākusi pie kādiem secinājumiem. Un tagad cienījamais mūsu Ministru prezidents aicina, lai mēs — Saeima — ar savām rokām apstiprinātu un paziņotu, ka — jā, Saeimas izmeklēšanas komisijā visi ir muļķi, un viņu slēdzieni ir nepareizi. Un, Panteļējeva kungs, šeit būs balsojums arī par uzticību šinī gadījumā Saeimas izmeklēšanas komisijas slēdzienam. 3 miljonu lietas slēdzienam, kurā mūs aicina cienījamais Krasta kungs iesaistīties un kļūt par sava veida bandītiem, nosegt iespējamos Krasta kunga darījumus. Es nezinu, vai pēc Saeimas uzticības balsojuma, šinī gadījumā Krasta kungam, mainīsies tautas viedoklis un izmeklēšanas komisijas darbība tiks apstādināta. Reālie fakti nenāks ārā un neradīsies reālais jautājums — ko darīja ekonomikas ministrs tanī laikā? Kādēļ viņš nekontrolēja šos procesus? Ko šinī gadījumā Krasta kungs grib noslēpt?

Man būtu ļoti žēl, ja balsojumā par šo uzticību cienījamais izmeklēšanas komisijas vadītājs Panteļējeva kungs un "Ceļš" nobalsos par uzticību. Un tad jūs balsosiet pret saviem iepriekšējiem lēmumiem. Jūs balsosiet par uzticību tam, kam jūs neticat. Un žēl bija dzirdēt Kristiānas Lībanes jaunkundzi šeit, kas teica — mēs jau "Ceļš" esam labi, nu nevajag mūs apbižot. Mēs esam ar mieru ar visiem strādāt. Tad man gribas uzdot jautājumu — tad ar 3 miljonu zagļiem jūs arī būsiet ar mieru strādāt? Tad ir laba kompānija! Tā ir cita lieta. Tas man atgādina tā saucamo "bandītu principu". Viens bandīts saka pārējiem — tu arī iedur ar nazi, un tad mēs būsim līdzvērtīgi. Par slepkavību jau būs visiem jāatbild. Šinī gadījumā Krasts pielietoja šo taktiku. Un esiet godīgi. Šinī gadījumā "Ceļš", jūs un "Saimnieks" — jūs varat kopā ar Krastu iebakstīt tanī līķī un...

Sēdes vadītājs.

Lujāna kungs, es lūdzu runāt par apspriežamo jautājumu.

M.Lujāns.

Šinī gadījumā, cienījamais priekšsēdētāja kungs...

Sēdes vadītājs.

Mēs neapspriežam Panteļējeva kunga rīcību, mēs apspriežam jautājumu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.

M.Lujāns.

Cienījamais Čepāņa kungs, es jau zinu, kā jūs balsosiet. Jūs atbalstīsiet uzticību, tā kā es...

Sēdes vadītājs.

Kas jums par daļu, kā es balsošu! Es aicinu jūs runāt par lietu. Kārtības rullis no manis to prasa. Un es domāju, ka arī no jums.

M.Lujāns.

Cienījamie kolēģi! (Starpsauciens: "Aizej nokaunies!") Es, protams, saprotu, ka vairākuma pārstāvjiem šovakar ir jāaizbāž mute opozīcijai, jo es vēlreiz saku — ir oriģināla šī sistēma. Valdība nav demisionējusi, un tagad mēs viņai vēl papildus izsakām uzticību. Nu tad balsojiet par savas valdības uzticību un priecājieties! Tikai es vēlreiz pasaku — jūs būsiet sasieti savā riņķa dejā. Un es vēlreiz saku — tad es piedāvāju nākošajā sēdē atlaist Saeimas izmeklēšanas komisiju, jo tam, kam mēs uzticamies, tad jau mēs viņai nevaram neuzticēties. Un tā mēs viņiem visiem uzticēsimies un Krasta kungam arī.

Tādēļ es, cienījamie kolēģi, aicinātu balsot pret uzticību, tikai, protams, es nezinu, kas pēc tam iestāsies? Vai tas nozīmē arī Ministru kabineta atkāpšanos? Nu mēs neuzticamies, bet Ministru kabinets kopā ar Krasta kungu apvainojušies turpinās strādāt. Jo es saprotu, ka ir viens jēdziens — vai nu notiek demisija, valdības atkāpšanās, vai notiek, ka attiecīgi Kabinets strādā, bet šeit mēs uzticamies. Es nezinu, varbūt jūs uzticaties, bet es nezinu, man tas neatgādina, ka es viņiem varētu uzticēties. Tikai es nezinu, vai pēc tam Krasta kungs vēl paliks amatā jeb nepaliks. Es ceru, varbūt Čepāņa kungs, zinot Kārtības rulli, izskaidros šo faktu — kas notiks pēc mūsu balsojuma — valdība atkāpsies vai neatkāpsies. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Māris Vītols, LZS, KDS frakcija.

M.Vītols

(LZS, KDS). Godātais sēdes vadītāj! Godātais Ministru prezident! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Es šajā tribīnē neesmu kāpis, lai runātu par 3 miljonu lietām vai teiktu priekšvēlēšanu runas, nedz arī lai apšaubītu Ministru prezidenta tiesības pārbaudīt uzticību sev un savam Kabinetam šajā zālē. Es vēlos minēt trīs iemeslus, kādēļ es šovakar balsošu par uzticības izteikšanu Guntara Krasta valdībai.

Pirmkārt, šis ir politiskā līdzsvara jautājums. Es uzskatu, ka šī Saeima savas iespējas sastādīt vēl kādu valdību ir izsmēlusi. Ja šodien kāds balso par valdības atlaišanu, tas nozīmē, ka viņš balso par ārkārtas Saeimas vēlēšanām. Šis ir balsojums par to, vai mēs varam vienoties un strādāt, vai arī savtīgas intereses un personīgs aizvainojums ņems virsroku. Šis ir vienīgais iespējamais politiskais līdzsvars šajā Saeimā, pie kura šī valdība var strādāt. Es balsoju par strādāšanu. Vai nu mēs strādājam, vai ejam mājās.

Otrkārt, šis ir politiskās stabilitātes jautājums. Katrs uzņēmējs, kas iegulda šajā valstī naudu, katrs uzņēmējs, kas uzsāk uzņēmējdarbību, rēķinās ne vien ar ekonomisko vidi, bet arī ar politisko stabilitāti. Diemžēl politiskais risks valstī ir pieaudzis. Nestabilitāte un nedrošība palielinās. Ja par šo nestabilitāti būs jāmaksā pašiem politiķiem, ja par šo politisko risku būtu jāmaksā Saeimas deputātiem, tad tās būtu pupu mizas. Bet par nestabilitāti nemaksā paši deputāti. Par politisko risku, par politiskā riska palielināšanos no algas neatvelk ministriem un nesamazina deputātu algas. Diemžēl par politisko risku maksā pensionāri — ar nepaaugstinātām pensijām, skolotāji — ar iesaldētām algām un uzņēmēji — ar augstākiem kredītprocentiem. Es balsošu par stabilitāti.

Un trešais iemesls ir jautājums par ekonomisko un sociālo attīstību. Es piekrītu Ministru prezidentam par to, ka attīstības temps, īpaši šīs valdības laikā, ir tiešām pārāk lēns. Bieži vien mēs tiešām vairākos jautājumos mīņājamies uz vietas. Piemēram, lielo uzņēmumu privatizācijā mēs esam pat atpalikuši no Krievijas, nerunājot par mūsu kaimiņvalstīm un citām valstīm Austrumeiropā un Centrāleiropā. Nevar nevienu šajā zālē apmierināt temps — divi soļi uz priekšu un viens — atpakaļ. Es balsošu par attīstību, jo es gaidu, ka šis balsojums iedos otro elpu šai valdībai, iedos jaunu tempu šai attīstībai.

Krasta kungs, ja jūs jūtat, ka no jūsu viedokļa šis process ir kļuvis nevadāms, es ceru, ka šis balsojums dos jums iespēju kļūt par procesa vadītāju. No procesa vērotāja — par procesa vadītāju, dos jums iespēju rīkoties enerģiski, stingri, prasīgi. Prasīt vairāk no deputātiem, prasīt vairāk no ministriem. Atlaist ministrus, kuri zaudējuši jūsu uzticību, bet neatkāpties no šī prasīguma. Es ceru, ka jūs izteiksiet neuzticību tiem ministriem, (No zāles: "Vārdos nosauc!") kuri jūsu uzticību ir zaudējuši, bet turpināsiet nodrošināt šīs valdības enerģisku darbu.

Es ceru, ka vēlēšanas, kuras ir pēc 8 mēnešiem, parādīs, kas uzticēsies un kam uzticēsies cilvēki. Šodien ir runa par uzticību valdībai, problēmu ir daudz, bet darba pietiek visiem. Ir jāiet uz priekšu. Ir jāiet uz priekšu. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Andris Saulītis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Saulītis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātā vadība! Prezident! Ministru prezident! Es gribētu, ka visi brīnās — kas te notiek. Normāls process. Pilnīgi skaidrs. Tātad pie proporcionālās vēlēšanu sistēmas, tur, kur ir parlamentārā demokrātija, tas ir pilnīgi normāls process, ka ik pēc gada, pusotra mainās valdības. Klasiskais piemērs ir Itālija. Vai nu... es tikai neatceros, vai 52 gados 46 valdības, vai 46 gados 52 valdības... Un te es neredzu nekā ārkārtēja, nekā, teiksim... nekādu situāciju vai kaut ko, vienkārši ir notikušas kaut kādas domstarpības. Protams, ka domstarpības parasti mēdz būt polifunkcionālas, tātad kaut kāda personīga nesaderība, kaut kādi saimnieciskie jautājumi. Protams, ir priekšvēlēšanu cīņa un kampaņa. Tas taču ir klasiski. Tā ir politikas ābece, ka tad, kad valdību veido vairākas partijas, tās bez šaubām, priekšvēlēšanu periodā rādīs viena uz otru ar pirkstu un teiks — tu esi vainīgs, tu esi vainīgs vai tu esi vainīgs. Es tikai brīnos, ka kolēģi šeit nāk tribīnē un stāsta kaut kādas pasakas, it kā Latvija būtu pirmā valsts pasaulē un latviešu tauta būtu tā tauta, kas veido tos visus nesmukumus. Cita lieta, ka varbūt ir jādomā, kā mainīt šo sistēmu. Cita lieta, ja mēs gribam runāt par izpildvaru, tad jārunā varbūt par visas tautas vēlētu prezidentu kā izpildvaras galvu. Varbūt jārunā par deputātiem, kas ir vēlēti pēc mažoritārās sistēmas — pa apgabaliem, bet, protams, es nedomāju, ka šī ir tā reize un šī ir tā vieta, kad jārunā par tādām lietām.

Tā kā es neuzskatu neko savādu. Es uzskatu to pilnīgi par normālu. Es arī neprasu no Krasta kunga motivāciju vai, teiksim, to īstos cēloņus, es domāju, ka tā ir pirmā no demokrātijas pazīmēm, ka cilvēkam ir atļauts pat sevi apmelot. Es domāju, ka britu tautas to atklāja pirmās. Viņas pateica, ka cilvēkam ir tiesības uz viedokli, un zināt, kas man ārsta praksē bija, kad cilvēks atnāk un saka — man sāp galva. Un tas ārsts, kas sāk pārmest, kāpēc... un sāk prasīt, kāpēc tev sāp galva, viņš tik tiešām nav savs profesionālis.

Es Krasta kungam uzticos. Ja viņam ir tāda doma, tad viņš lai to dara un skatās, un skaidro, un par to uzticību vēlēšanās... Tā uzticība būs daudzšķautņaina. Ja ir proporcionālā vēlēšanu sistēma, ja mums ir 5% barjera, tas nozīmē, ka teorētiski Saeimā ir jāiekļūst 20 frakcijām.

Bet tā kā viena daļa savāks 5%, otra daļa nesavāks 5%, tad nākošajā Saeimā... te nevajag zīlēt, tas ir pilnīgi skaidrs, ka būs 10—12 frakcijas. Kas tāpat kā šodien, vēl trakāk lamāsies savā starpā, kārtos, veidos valdības, tās valdības kritīs, un tā tas ies. Un uzticība būs gan Šķēlem, gan Rubikam, gan Zīgeristam... Kas tad tur vēl — gan "Latvijas ceļam"... gan "Tēvzemei un Brīvībai" dabūs savu artavu, ja Zemnieku savienība dabūs naudu, arī viņiem būs uzticība. Tas atkarīgs no kampaņas, no dažādiem faktoriem. Tas ir tik elementāri un pašsaprotami, ka man jābrīnās, ka cilvēki mēģina runāt par kaut kādām augstām matērijām, par kaut kādām lietām, lasa kaut kādus referātus, ka tas nabaga cilvēks, kas klausās, viņš iegūs konfliktu ar realitāti, viņš nesaprot, kur viņš dzīvo un kas ar viņu notiek.

Un lai tas viss notiek kā visās valstīs. Kā nobalsos vai nenobalsos, tā procedūra arī nav svarīga, kaut kāds jau labums no visa tā vienmēr ir. Gudri cilvēki pat no visabsurdākajām situācijām var saskatīt to labo. Manuprāt,es pat nebūtu gājis runāt par tādām pilnīgi skaidrām lietām. Man tikai nepatika vai rada satraukumu viena lieta šajā Krasta kunga iesniegtajā, ja varētu tā teikt, es saprotu, motivācijā. Viņš raksta kā faktu... kā tādu punktu, kāpēc viņš ir izšķīries uz tādu soli.... Tas ir, ka Parlamentārā izmeklēšanas komisija savā ziņojumā izdarījusi pārsteidzīgus un nepamatotus secinājumus, kas aizskar Ministru prezidenta morāli un tā... Es domāju, nu, lūk, šis simptoms ir ļoti būtisks, jo ja mēs pieļaujam, ka augstākā valsts amatpersona vai kāda cita tādā vai šitādā veidā vai, izmantojot parlamentu, izdara tiešu vai netiešu spiedienu uz Parlamentāro izmeklēšanas komisiju, es domāju, ka šāds precedents mani dara uzmanīgu. Mani nevar apvainot kaut kādā izdevīguma meklējumā vai draudzībā ar "Latvijas ceļu" vai ar citiem deputātiem, kas vada šo komisiju, bet, manuprāt, manā divu parlamentu darbā šī komisija ir viena no, varētu teikt, profesionālākajām. Es redzu, kā notiek šīs sēdes, cik grūti ir tikt vaļā no emocijām un cik grūti ir neiekrist populisma jūrā. Un, lūk, šis moments mani dara ļoti uzmanīgu, un tāpēc es nevaru balsot ne par, ne pret, jo es tiešām pēc juridiskajiem... Es nesaprotu, ko nozīmē izteikt uzticību jau izteiktai... jau valdībai, kas jau ir saņēmusi uzticību. Tas nozīmē, ka... tur bija — mēs piespiedīsim mīlēt Raini... Tagad Krasts piespiež mīlēt Krastu... Apmēram tas izskatās varbūt tādā veidā. Es tiešām negribu aizvainot, bet man žurnālisti nāk — sevišķi no ārzemēm, un viņi prasa, kas te šodien vispār notiek? Un es tik tiešām nevaru izskaidrot. Jēdzīgi nevaru izskaidrot, kas te notiek, bet nu, kā jūs zināt, uz visu ir tiesības, tā ir parlamenta klauzula, tā ir sistēma, kas to atļauj.

Vienīgais, es lūgtu visus, kas šeit atrodas šajā zālē, īpaši prezidenta kungu, tomēr būt uzmanīgam un skatīties, ka uz Parlamentāro izmeklēšanas komisiju šodien vai arī nākotnē, ja tās tiks veidotas, tad nu gan nevajadzētu izdarīt spiedienu un ar tādu lietu nevajadzētu spēlēties. Jo tad kāda jēga vispār ir dibināt kaut kādas parlamentārās komisijas? Ja mēs izveidojam un tagad sākam skaidrot un kaut kas sāk parādīties — pirmie rezultāti, tad uzreiz, kā saka, ir kaut kāda reakcija... Es domāju, ka Krasta kungs bija atnācis uz mūsu komisiju, mēs viņu uzklausījām, izveidojies ir ļoti solīds dialogs, kāpēc varbūt nevar atnākt vēl un pārrunāt? Es domāju, ka to visu var darīt, bet nobeigumā katram ir tiesības, kā teica mans kolēģis, katram ir pacientam tiesības uz savu diagnozi. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). (No zāles deputāts Lujāns: "Kārli, pasaki kaut ko labu par Krastu!") Jūsu ekselence, Valsts prezidenta kungs! Godājamais Prezidij, godātie kolēģi! Un atsevišķi es gribu pateikt kādu labu vārdu par Lujāna kungu... Viņš ir asprātīgs.

Man jāteic, ka šī nav pirmā reize, Saulīša kungs, un nav ko brīnīties, ka valdība prasa sev uzticību. Pirmā reize bija 1934. gada pavasarī, manuprāt. Kaut kad martā, kad Ulmaņa kungs un Zemnieku savienība prasīja uzticības izteikšanu valdībai, kuras sastāvā tie toreiz atradās, bet viņiem bija pilnīgi konkrēts nolūks, un šis nolūks bija valsts apvērsums. Vajadzēja nomainīt aizsardzības un iekšlietu ministru tajā laikā. Šobrīd es esmu pilnīgi pārliecināts, ka šāds nolūks nav Krasta kungam. Pēc valsts apvērsuma neož ne martā, ne maijā.

Otrs. Tātad mēs skatāmies par tām motivācijām. Tātad pirmā motivācija ir Valdības deklarācijas caurlūkošana. Kristiāna jau to pateica daudz labāk par mani. Es pie tā nepieskaršos, bet lai mēs realizētu kādu deklarāciju, mums nemitīgi jāskatās, ko esam izdarījuši, kas vēl ir jāizdara.

Otrs. Likums par privatizāciju. Nu pilnīgi dabīga un normāla lieta, ja frakcijām nav vienāda viedokļa, ja "Latvijas ceļš" uzskata vienādi un "Tēvzeme" uzskata otrādi. Es domāju — ar Saeimas vairākumu attiecīgais lēmums ir pieņemts, un likums visiem viens — mums atliks to tikai pildīt. Jo neviens jau "Latvijas ceļā" neskraidīja, neviens ministrs netaisījās nolikt... atstāt savu amatu tikai tāpēc, ka "Tēvzemei" neatbalstītu, teiksim, grozāmos sarakstus. Pilnīgi dabīgs, normāls, demokrātisks process, kur mazākums vai mazākuma idejas pārstāvis pakļaujas vairākumam.

Trešais princips, kas ir ierakstīts uzticības balsojuma motīvos, ir "Latvenergo" lieta. Nu "Latvenergo" lieta jau, manuprāt, vairs nav pat Saeimas komisijas kompetencē. "Latvenergo" lietā punktus uz "i" saliks prokuratūra. Un ja kāds būs jāslēdz dzelžos un jāved, nu raudāsim kā pēc laba drauga. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka pašreizējais Latvijas Republikas Ministru prezidents Guntars Krasts nav iejaukts šajās "Latvenergo" afērās. Es esmu pilnīgi pārliecināts, un man būtu grūti saprast, ja būtu citādāk.

Tātad es neredzu nevienu motīvu, kāpēc mums šodien būtu jābalso par uzticību valdībai. Patiesībā kāpēc mums vispār par to šovakar jārunā, mums iznāk nevis kā pie "Tēvzemes" un nevis kā pie "Brīvības", bet kā tādā krievu kompānijā — runā, runā ilgu laiku, iedzer, atkal runā un tad prasa blēdīgā balsī: "F ns vtyz edf;ftim?" Es jūs cienu, Ministru prezidenta kungs, es jūs cienu, un es aicinu visus šodien nobalsot par uzticību valdībai, ja mēs līdz šim balsojumam šodien nonāksim. Nu nevajadzēja saukt, nevajadzēja ļaut šeit opozīcijai iesniegt kārtējos prettautiskos priekšlikumus, kaut gan Valdmaņa kungs līdzīgi Lujāna kungam arī ir asprātīgs — runā labi, zina lietu un ir maģistrs, ja nemaldos, Keinsa ekonomisko priekšlikumu studijās. Paldies par uzmanību, un aicinu uzticēties valdībai! Ļausim šai valdībai nostrādāt līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām un vismaz divus mēnešus pēc tam, un kā tas parasti notiek pie parlamentārām demokrātijām, kuras šeit pieminēja Saulīša kungs un kas viņam tik ļoti nepatīk, un zināmas šaubas izsauc arī man, Saulīša kungs. Visi apšauba. Es neatceros, kurš to teica, bet Arhimēds tas nebija noteikti. Tātad aicinu balsot par uzticību, bet vēl vairāk es aicinātu vēlreiz nobalsot, vai šis jautājums ir izskatāms pēc būtības. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Mums ir uzdots kārtējo reizi tēlot liekulības teātrī. Juridiski, protams, kā jau minēja, te ir tas iesniegums noformēts galīgi aplami. Tiešām, kā tādai valdībai, kura jau pastāv un kurai ir izteikta uzticība, un kur neviens nav nolicis savas pilnvaras, atteicies vai demisionējis, vēlreiz prasīt uzticību? Tātad, ja mēs izteiksim uzticību Krasta valdībai, tad tai būs dubultuzticība. Nu jokošanās notiek jau, tā teikt, pašā iesniegumā. Man Krasta kungam gribas teikt tā — vai tad jums neliekas, ka jūs esat pārāk jūtīgs. Atcerieties, kā Šķēli mēs te nominējām un apstiprinājām. Viņam te bija vesela operatīvā lieta. Un vienalga — ne viņš nobijās, ne mēs nobijāmies. Un Šķēle tika apstiprināts un gāja uz priekšu kā tanks. Nu dūšīgāk, Krasta kungs!

Kāds cilvēks man teica — vajag atgādināt "Tēvzemei un Brīvībai" to, ko viņi ir izdarījuši un ka viņi varētu tomēr arī noiet no skatuves, jo savu pienākumu jau ir veikuši Latvijas sagraušanā. Es nemētājos ar vārdiem. Es nosaukšu sešus punktus. Un viņš teica, ka nebūt tie nav visi punkti. "Tēvzemei un Brīvībai" ir balsojuši gan visi kā viens par likumiem un likumu grozījumiem, kas samazina dzimstību Latvijā. Veseli seši ir tādi grozījumi. Tātad šinī punktā ir panākts savs uzdevums. Nezinu tikai, kas viņiem to uzdevis. Vēstures grāmatu apstiprināja "Tēvzemei un Brīvībai" ministrs, kur tika cildināti komunisti pirms kara, kur tika apgalvots, ka izvešana, deportācija ir bijusi pareiza, tikai daži nevainīgi izvesti. Tā ka aplamību pilns. Būtībā īsti komunistiska grāmatiņa, ko parakstīja Māris Grīnblats, "Tēvzemei un Brīvībai" priekšsēdētājs, laikam.

Trešais. "Tēvzemei un Brīvībai", būdama atbildīgā par tiesu sistēmu Latvijā Rasnača personā, būtībā ir sagrāvusi tiesas Latgalē. Gan Daugavpilī, gan apgabaltiesu Rēzeknē. Proti, tur no astoņām vietām Daugavpilī tikai trīs tiesneši strādā. Un vienu brīdi strādāja pat divi. Un viņi balsoja vēl par to vienu tiesnesi, ko Saeima, par spīti viņiem, apstiprināja. Bet nekādas kustības, kaut arī Krasta kungs ir Ministru prezidents, nekādas kustības, lai tiktu nosegti tie lielie zaudējumi vai caurumi Latgales tiesās. Absolūti nekādas kustības. Tātad mēs varam uzskatīt, ka tā ir apzināta tiesu graušana Latgalē. Nu, var piebilst arī to, ka ir veiksmīgi sadarbojušies ar Kaula un Bojāra partijām.

Piektais. Krasts ir veiksmīgi izjaucis sarunas ar Krievzemes premjerministru. Tad, kad bija iespējas to izdarīt. "Tēvzemei un Brīvībai" ar pārējo deputātu atbalsu, faktiski ne tik daudz atbalstu, ir panākuši, ka 15—20 tūkstoši lojāli cilvēki Latvijai, pilnīgi integrējušies Latvijas sabiedrībā, netiek atzīti un nevar tikt par pilsoņiem.

Var teikt tā, ka Krasta kungs un viņa partija ir savu uzdevumu veikusi — tai tagad vajadzētu demisionēt, bet, protams, šī ir tikai spēle, jo cerības ir uz to, ka Saeima apstiprinās vēlreiz Krasta valdību, un iegūs Krasta valdība gan tad, kad apstiprinās, gan tad, kad tiks padzīta opozīcijā. Tā ir liela, ļoti agri uzsākta pirmsvēlēšanu kampaņa. Un jāsaka tā, ka man būtu kauns Krasta vietā, bet acīmredzot no viņa to prasīt nav ko. Mēs balsosim pret Krasta valdību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis divu deputātu — Bišera un Bokas — iesniegumu. "Uzskatām, ka pašreizējā jautājuma apspriešana nestabilizē situāciju valstī, bet gan gluži otrādi — diskreditē Latvijas valdību. Bez tam tā ir bezmērķīga, jo mēs nevaram balsot par Ministru prezidenta iesniegto lēmuma projektu divu iemeslu dēļ:

Pirmais. Lēmuma projekts neatbilst Ministru prezidenta motivējumam, jo vēstulē viņš lūdz izteikt uzticību viņam, bet lēmuma projektā tiek likts priekšā balsot par uzticību Ministru kabinetam.

Otrais. Saeimas Kārtības ruļļa 28.—29.pants neparedz Ministru prezidentam tiesības iesniegt šādu lēmuma projektu. Tāpēc lūdzam izbeigt šī lēmuma projekta apspriešanu." Deputātu paraksti.

Kārtības ruļļa 135.pantā deputātiem tādas tiesības ir. Tas ir iesniegts, lūdzu izlemsim. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu?

Sēdes vadītājs.

Viesturs Boka vēlas runāt par. Lūdzu! Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

V.Boka

(DPS). Augsti godātais prezidenta kungs! Cienījamais Prezidij! Es gribētu ļoti īsi izteikt savu viedokli, jo joprojām uzskatu, ka šīsdienas lēmuma projekta motivējošā daļa un rezolūcijas daļa ir pretrunīgas un tāpēc šis jautājums šodienas plenārsēdē nav izskatāms pēc būtības. Es aicinu Saeimu balsot par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Vai kāds vēlas runāt pret? Modris Lujāns. Lūdzu!

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Man patiešām gribas, nu jau arī mūsu cienījamais premjerministrs Krasta kungs grib izdiskutēt jautājumu par viņa morāli, par viņa situāciju un par viņa iespējamo saistību ar 3 miljoniem, es domāju, Saeimai vajadzētu to vienreiz izdiskutēt. Un tad mēs arī dzirdēsim visus argumentus par un pret. Pie reizes vienreiz jau mēs esam šo jautājumu balsojuši. Tas ir normāli. Lai tauta dzird, kāds ir mūsu premjers. Ja viņš var iedot tādas likuma iniciatīvas, Saeimas Prezidijs tās iekļauj dienas kārtībā, sasauc ārkārtas sēdi, tad mēs paši parādām, kāda mums tā vadošā virsotne visa ir. Jo citādāk, piedodiet, ja mēs pirmīt būtu noraidījuši, tad jau būtu tāpat īpatnēja situācija. Tiek sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, un mēs... Izrādās, ka gan premjers nezina Kārtības rulli, gan Prezidijs. Tagad jau diskusija turpinās gandrīz vairāk par stundu. Un pēkšņi mēs atkal balsosim par to, lai pārtrauktu diskusiju. Ja jau mēs to esam vienreiz sākuši, tad arī diskutēsim. Un es domāju, arī Leiškalna kungs nerunās pret šai diskusijai. Viņš teica, ka ātrāk ir jābalso par Krasta uzticību, un tad viss būs kārtībā un labi. Visi būs priecīgi. Tādēļ mēs izdiskutēsim šo jautājumu, un pēc tam attiecīgi paši, gan "Saimnieks", gan "Ceļš" varēs nobalsot par uzticību Krastam. Tādēļ es aicinu šinī gadījumā neatbalstīt šo iniciatīvu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Viens ir izteicies par, viens ir izteicies pret. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu pēc būtības. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 38, atturas — 3. Ar balsu vairākumu pieņemts lēmums lietas izskatīšanu pārtraukt. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Uz cik dienām mēs pārtraucām šo izskatīšanu?")

Godātie kolēģi! Lūdzu reģistrācijas režīmu ar identifikācijas kartītēm! Lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Juris Dobelis, Māris Grīnblats, Vents Balodis, Normunds Pēterkops, Andrejs Panteļējevs, Ruta Marjaša, Kārlis Leiškalns, Jānis Lagzdiņš, Ģirts Valdis Kristovskis, Edvīns Inkēns, Pēteris Apinis, Viktors Stikuts, Jānis Rāzna, Aleksandrs Bartaševičs, Ilga Kreituse, Andris Rubins, Janīna Kušnere, Elmārs Zelgalvis, Imants Liepa, Odisejs Kostanda, Jānis Rubulis, Ādolfs Ločmelis, Roberts Zīle, Aigars Jirgens. Paldies!

Sēdes vadītājs.

2.marta ārkārtas plenārsēdi paziņoju par slēgtu.

Lūdzu uzmanību! Kārtējā Saeimas sēde 4.martā pulksten 15.00. Atkārtoju — 4.martā, trešdien, pulksten 15.00. Uz redzēšanos!