Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā

Izdarīt Atkritumu apsaimniekošanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 183., 205. nr.; 2012, 59. nr.; 2013, 194., 232. nr.; 2014, 66. nr.; 2015, 97. nr.; 2016, 232., 254. nr.; 2017, 253. nr.; 2018, 255. nr.; 2020, 24. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. pantā:

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3) sadzīves atkritumi — nešķiroti atkritumi un dalīti savākti atkritumi no mājsaimniecībām, tai skaitā papīrs un kartons, stikls, metāli, plastmasa, bioloģiskie atkritumi, koksne, tekstilmateriāli, iepakojums, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, bateriju un akumulatoru atkritumi, liela izmēra atkritumi, tostarp matrači un mēbeles, kā arī nešķiroti atkritumi un no citiem avotiem dalīti savākti atkritumi, kuru īpašības un sastāvs ir līdzīgs atkritumiem no mājsaimniecībām. Par sadzīves atkritumiem neuzskata atkritumus no ražošanas, lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, septiskajām tvertnēm un notekūdeņu kanalizācijas tīkla un attīrīšanas, tai skaitā notekūdeņu dūņas, nolietotus transportlīdzekļus vai būvdarbos un būvju nojaukšanas procesā radušos atkritumus;";

izteikt 4.¹ punktu šādā redakcijā:

"4¹) bioloģiskie atkritumi — bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, biroju, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu (restorānu, ēdnīcu u. c.), vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības vietu pārtikas un virtuves atkritumi un citi tiem pielīdzināmi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi;";

papildināt pantu ar 4.² un 4.³ punktu šādā redakcijā:

"4²) pārtikas atkritumi — visu veidu pārtika atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra regulas (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu 2. pantam, kas ir kļuvusi par atkritumiem;

4³) būvniecības atkritumi — atkritumi, kas rodas būvdarbos un būvju nojaukšanas procesā;";

izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

"7) atkritumu apsaimniekošana — atkritumu savākšana, šķirošana, uzglabāšana, pārvadāšana, reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās bez enerģijas atgūšanas), šo darbību pārraudzība, atkritumu apglabāšanas vietu uzturēšana pēc to slēgšanas, kā arī atkritumu tirdzniecība un starpniecība atkritumu apsaimniekošanā;";

izteikt 15. punktu šādā redakcijā:

"15) atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai — atkritumu reģenerācijas darbība, kurā par atkritumiem kļuvušu produktu vai tā sastāvdaļas pārbauda, tīra vai labo, lai varētu atkārtoti lietot bez turpmākas priekšapstrādes;".

2. Izteikt 2. pantu šādā redakcijā:

"2. pants. Šā likuma mērķis ir noteikt atkritumu apsaimniekošanas kārtību, lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, novēršot vai mazinot atkritumu rašanos, nodrošinot Latvijas teritorijā radīto atkritumu dalītu savākšanu, reģenerāciju un apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu, kā arī veicinot dabas resursu efektīvu izmantošanu, lai palielinātu Latvijas konkurētspēju un veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku."

3. Papildināt 3. panta otro daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6) vielām, kuras paredzēts lietot kā barības sastāvdaļas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija regulas (EK) Nr. 767/2009 par barības laišanu tirgū un lietošanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1831/2003 un atceļ Padomes direktīvu 79/373/EEK, Komisijas direktīvu 80/511/EEK, Padomes direktīvas 82/471/EEK, 83/228/EEK, 93/74/EEK, 93/113/EK un 96/25/EK un Komisijas lēmumu 2004/217/EK 3. panta 2. punkta "g" apakšpunktam un kuras nesastāv no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai nesatur tos."

4. Papildināt 4. panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja atkritumu pārstrādes rezultātā rodas materiāls, kas nav uzskatāms par otrreizējo izejvielu, to uzskata par atkritumiem."

5. 7. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 5. un 6. punktu šādā redakcijā:

"5) izvērtē, vai sadzīves atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde un materiālu reģenerācija, kā arī sadzīves atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšana sasniedz noteiktos mērķus;

6) ja nepieciešams pagarināt termiņus šīs daļas 5. punktā minēto mērķu sasniegšanai, sagatavo attiecīgu plānu iesniegšanai Eiropas Komisijai. Ministru kabinets nosaka prasības šā plāna saturam, lai pagarinātu termiņus atkritumu sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas, kā arī sadzīves atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanas mērķu sasniegšanai.";

izteikt otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) organizē bīstamo atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem, ja bīstamo atkritumu valdītāju nav iespējams identificēt;".

6. 8. panta pirmajā daļā:

papildināt 2. punktu pēc vārda "sadzīves" ar vārdiem "vai ražošanas";

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3) izdod saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā, nosakot šīs teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās, prasības atkritumu savākšanai, arī minimālajam sadzīves atkritumu savākšanas biežumam, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai, prasības liela izmēra atkritumu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanai, un kārtību, kādā veicami maksājumi par atkritumu apsaimniekošanu;".

7. Papildināt 9. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ministru kabinets nosaka atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā ietveramos pasākumus atkritumu rašanās novēršanai un pasākumus, kas veicina atkritumu apsaimniekošanas darbību piemērošanu prioritārā secībā."

8. 10. pantā:

aizstāt otrās daļas pirmajā teikumā vārdus "var izstrādāt" ar vārdu "izstrādā";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja kāda no atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošajām pašvaldībām nepiekrīt apstiprināt šā panta otrajā daļā minēto atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu, tā izstrādā atkritumu apsaimniekošanas plānu savai administratīvajai teritorijai šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā, ņemot vērā normatīvo aktu prasības, kā arī atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un tā reģiona atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu, kurā atrodas pašvaldības administratīvā teritorija."

9. 11. pantā:

izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) bīstamo vielu koncentrācija materiālos un produktos.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ministru kabinets nosaka pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programmas saturu un kārtību, kādā īsteno atkritumu rašanās novēršanas pasākumu monitoringu."

10. 12. pantā:

izteikt 1.² daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Atkritumu apsaimniekotājs, lai saņemtu atļauju šā panta pirmajā daļā minētajām darbībām, kā arī atkritumu pārstrādei vai reģenerācijai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu, iesniedz Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu.";

papildināt pantu ar 1.⁷, 1.⁸ un 1.⁹ daļu šādā redakcijā:

"(1⁷) Ja atkritumu apsaimniekotājam ir izsniegtas vairākas atļaujas šā panta pirmajā daļā minētajām darbībām vai atkritumu pārstrādei vai reģenerācijai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu, tas iesniedz Valsts vides dienestam vienu finanšu nodrošinājumu par to atļauju, kurā norādīts lielākais apsaimniekojamo atkritumu apjoms. Valsts vides dienests ir tiesīgs pieprasīt finanšu nodrošinājuma atlīdzību pilnā vai daļējā apmērā atkarībā no atkritumu apsaimniekotāja saistību izpildes par jebkuru atkritumu apsaimniekotājam izsniegto atļauju šā panta pirmajā daļā minētajām darbībām vai atkritumu pārstrādei vai reģenerācijai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu, par kuru Valsts vides dienestam nav iesniegts atsevišķs finanšu nodrošinājums.

(1⁸) Finanšu nodrošinājumu nepiemēro:

1) biogāzes ražošanas vai kompostēšanas iekārtām, kuru operators biogāzes vai komposta ražošanai izmanto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra regulai (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) un Komisijas 2011. gada 25. februāra regulai (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai un kuru darbībai ir izsniegta atļauja piesārņojošas darbības veikšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu;

2) notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kuru darbībai ir izsniegta atļauja notekūdeņu attīrīšanas iekārtu radīto notekūdeņu attīrīšanas dūņu apsaimniekošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu.

(1⁹) Depozīta sistēmas operators, kurš Iepakojuma likumā noteiktajā kārtībā ir noslēdzis līgumu ar Valsts vides dienestu par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu visā Latvijas teritorijā un iesniedzis Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam, neiesniedz Valsts vides dienestam atsevišķu finanšu nodrošinājumu atļaujas saņemšanai šā panta pirmajā daļā minētajām darbībām vai atkritumu pārstrādei vai reģenerācijai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu.";

izteikt otrās daļas 8. punktu šādā redakcijā:

"8) finanšu nodrošinājuma pieprasīšanas kārtību, tā apmēru un apmēra diferencēšanas nosacījumus, termiņu, uz kādu izsniedzams, pagarināms vai atjaunojams nodrošinājums, kā arī finanšu nodrošinājuma dokumentu paraugus;";

papildināt otro daļu ar 9. un 10. punktu šādā redakcijā:

"9) kārtību, kādā atkritumu tirgotājs un atkritumu apsaimniekošanas starpnieks iesniedz Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu, tā pagarinājumu vai atjaunojumu;

10) atkritumu tirdzniecības un atkritumu apsaimniekošanas starpniecības finanšu nodrošinājuma pieprasīšanas kārtību, tā apmēru, termiņu, uz kādu izsniedzams, pagarināms vai atjaunojams nodrošinājums, kā arī finanšu nodrošinājuma dokumentu paraugus.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas nav nepieciešamas:

1) dalīti savāktu sadzīves atkritumu un dalīti savāktu sadzīves bīstamo atkritumu, tai skaitā pārnēsājamo bateriju un akumulatoru, savākšanas punktiem, kas izvietoti tirdzniecības vietās;

2) atkritumu radītājam vai valdītājam tā valdījumā esošo atkritumu savākšanai un īslaicīgai uzglabāšanai pirms šo atkritumu nodošanas atkritumu apsaimniekotājam."

11. Papildināt 12.¹ pantu ar piekto, sesto, septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"(5) Lai reģistrētos Valsts vides dienestā, atkritumu tirgotājs un atkritumu apsaimniekošanas starpnieks iesniedz Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu atbilstoši šā likuma 12. panta 1.² daļas prasībām.

(6) Atkritumu tirgotājs un atkritumu apsaimniekošanas starpnieks nav tiesīgs veikt atkritumu tirdzniecības vai atkritumu apsaimniekošanas starpniecības darbības, ja tam nav spēkā esoša finanšu nodrošinājuma. Atkritumu tirgotājs un atkritumu apsaimniekošanas starpnieks uztur spēkā finanšu nodrošinājumu visu laiku, kamēr tas ir reģistrējies Valsts vides dienestā. Ja šajā laikā atkritumu tirgotājam vai atkritumu apsaimniekošanas starpniekam nav spēkā esoša finanšu nodrošinājuma, atkritumu tirgotāja vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieka reģistrācijas darbība tiek apturēta līdz finanšu nodrošinājuma iesniegšanai Valsts vides dienestam.

(7) Ja atkritumu apsaimniekotājs ir reģistrēts Valsts vides dienestā kā atkritumu tirgotājs vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieks un tam ir izsniegta atļauja šā likuma 12. panta pirmajā daļā minēto darbību veikšanai vai atļauja atkritumu pārstrādei vai reģenerācijai atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojumu, vai atkritumu apsaimniekošanas atļauja atbilstoši šā panta pirmajai daļai, tas iesniedz Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu atbilstoši šā likuma 12. panta 1.⁷ daļai un finanšu nodrošinājumu par atkritumu tirdzniecību vai starpniecību atkritumu apsaimniekošanā.

(8) Valsts vides dienests pieprasa finanšu nodrošinājuma atlīdzību pilnā vai daļējā apmērā atkarībā no atkritumu tirgotāja vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieka saistību izpildes, lai segtu izdevumus par atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, uzglabāšanu, pārstrādi vai apglabāšanu, ja atkritumu tirgotāja vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieka darbības vai bezdarbības rezultātā atkritumi nav nogādāti tiem paredzētajā vietā.

(9) Valsts vides dienestam ir tiesības pieprasīt, lai finanšu nodrošinājuma sniedzējs izmaksā finanšu nodrošinājuma summu sešu mēnešu laikā pēc finanšu nodrošinājuma termiņa beigām, ja pamats tā izmaksai ir radies finanšu nodrošinājuma darbības laikā."

12. 14. pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja ir pamatotas aizdomas par normatīvo aktu atkritumu apsaimniekošanas jomā prasību pārkāpšanu, atkritumu apsaimniekošanas atļaujas vai piesārņojošo darbību veikšanas atļaujas nosacījumu pārkāpšanu, kā arī gadījumos, kad komersanta atbildīgās amatpersonas ir bijušas iesaistītas vides aizsardzības normatīvo aktu prasību pārkāpšanā, Valsts vides dienestam ir tiesības veikt atkritumu plūsmas kontroli, izmantojot tehniskos līdzekļus.";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Valsts vides dienests uztur tīmekļvietni par atkritumu dalīto savākšanu www.skiroviegli.lv (turpmāk — atkritumu šķirošanas tīmekļvietne) un nodrošina tās darbību. Ministru kabinets nosaka prasības atkritumu šķirošanas tīmekļvietnē ievadāmās informācijas apjomam par publiski pieejamiem atkritumu dalītās savākšanas punktiem un atkritumu dalītās savākšanas laukumiem un šīs informācijas ievadīšanas un aktualizēšanas kārtību."

13. 16. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Sadzīves atkritumu sākotnējais radītājs vai valdītājs piedalās pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, tai skaitā atkritumu dalītajā savākšanā, ievērojot normatīvos aktus par atkritumu apsaimniekošanu (arī pašvaldības izdotos saistošos noteikumus) un noslēdzot līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu ar atkritumu apsaimniekotāju, kurš ir noslēdzis attiecīgu līgumu ar pašvaldību atbilstoši šā likuma 18. pantam.";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Sadzīves atkritumu sākotnējais radītājs, valdītājs vai bijušais valdītājs sedz visas izmaksas, kas saistītas ar viņa radīto sadzīves atkritumu, tai skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu, tai skaitā par nepieciešamo infrastruktūru un tās darbību."

14. Papildināt 17. pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu sākotnējais radītājs, valdītājs vai bijušais valdītājs sedz visas bīstamo atkritumu vai ražošanas atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, tai skaitā par nepieciešamo infrastruktūru un tās darbību."

15. Izteikt 17.¹ panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Atkritumu pārstrādes, reģenerācijas vai atkritumu apglabāšanas iekārtas operators pēc sadzīves, ražošanas, būvniecības vai bīstamo atkritumu saņemšanas pārstrādei, reģenerācijai vai apglabāšanai par to veic attiecīgu ierakstu atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmā.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarota iestāde vai komersants uz deleģējuma līguma pamata atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmā veic pārstrādei, reģenerācijai vai apglabāšanai saņemto sadzīves, ražošanas, būvniecības vai bīstamo atkritumu uzskaiti;

2) maksu par pārstrādei, reģenerācijai vai apglabāšanai saņemto sadzīves, ražošanas, būvniecības vai bīstamo atkritumu uzskaiti un tās maksāšanas kārtību;

3) kārtību, kādā sadzīves, ražošanas, būvniecības vai bīstamo atkritumu pārstrādes, reģenerācijas vai apglabāšanas darbību veicējs apliecina pārvadājuma saņemšanu;

4) kārtību, kādā atkritumu pārstrādes, reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtas operators paziņo par sadzīves, ražošanas, būvniecības vai bīstamo atkritumu saņemšanu pārstrādei, reģenerācijai vai apglabāšanai;

5) kārtību, kādā atkritumu tirgotājs vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieks nodrošina pārvadāto sadzīves, ražošanas, būvniecības vai bīstamo atkritumu uzskaiti atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmā;

6) atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmas saturu un informācijas sistēmā iekļauto datu apstrādes (iesniegšanas, aktualizācijas, glabāšanas, pieprasīšanas un izsniegšanas) noteikumus un kārtību."

16. Izteikt 19. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Lai nodrošinātu bīstamo atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši šā likuma 4. panta prasībām, bīstamo atkritumu radītājs, īpašnieks vai apsaimniekotājs gadījumā, kad bīstamie atkritumi, izņemot sadzīvē radušos bīstamos atkritumus, ir sajaukti, neievērojot šā panta pirmās daļas prasības, veic sajaukto atkritumu atdalīšanu, ja tas ir iespējams, ņemot vērā tehniskās un saimnieciskās iespējas. Ja sajaukto atkritumu atdalīšana nav iespējama, bīstamo atkritumu radītājs, īpašnieks vai apsaimniekotājs nodrošina, ka sajauktos atkritumus apsaimnieko šā likuma 21. panta pirmajā daļā minēto iekārtu īpašnieks vai apsaimniekotājs."

17. 20. pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Atkritumu apsaimniekošanas komersants nodrošina, ka atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi vai citas reģenerācijas darbības veic, ievērojot šā likuma 4. un 5. panta prasības. Šim nolūkam atkritumus vāc atsevišķi un nesajauc ar citiem atkritumiem vai materiāliem, kuriem ir atšķirīgas īpašības vai kuri pasliktina dalīti savākto atkritumu kvalitāti. Ministru kabinets nosaka prasības atkritumu dalītai savākšanai.";

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Atkritumu apsaimniekošanas komersants nodrošina, ka pirms un pēc atkritumu reģenerācijas tiek veikta bīstamo vielu, to maisījumu un no bīstamiem atkritumiem iegūtu sastāvdaļu atdalīšana no reģenerācijai paredzētajiem atkritumiem vai no atkritumiem, ar kuriem ir veiktas reģenerācijas darbības, lai nodrošinātu atbilstību šā likuma 4. un 5. panta prasībām un atvieglotu atkritumu reģenerāciju.";

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam un atkritumu apsaimniekošanas reģionālajiem plāniem pašvaldība sadarbībā ar šā likuma 18. panta pirmajā daļā minēto atkritumu apsaimniekotāju organizē sadzīves atkritumu, tai skaitā vismaz papīra, metāla, plastmasas, stikla, tekstilmateriālu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu un bioloģisko atkritumu, atsevišķu savākšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām kategorijām un termiņam.

(5) Pašvaldība, šā likuma 18. panta pirmajā daļā minētais atkritumu apsaimniekotājs un atkritumu apsaimniekotājs, kurš veic atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi vai materiālu reģenerāciju, nodrošina šā panta ceturtajā daļā minēto atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķiem. Ministru kabinets nosaka prasības atkārtotai izmantošanai paredzēto atkritumu un pārtikas atkritumu apjoma noteikšanai.";

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Lai īstenotu šā panta piektajā daļā minētos mērķus, dalīti savāktos atkritumus nedrīkst sadedzināt bez enerģijas ieguves, izņemot atkritumus, kuri rodas dalīti savākto atkritumu pārstrādes vai reģenerācijas rezultātā, ja atbilstoši šā likuma 4. pantam šo atkritumu sadedzināšana ir videi nekaitīgāka nekā to apglabāšana.";

aizstāt septītajā daļā vārdus "Komersanti, kuru saimnieciskās darbības rezultātā rodas būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi, kas nav bīstami" ar vārdiem "Būvdarbu veicēji, kuru saimnieciskās darbības rezultātā rodas būvniecības atkritumi, kas nav bīstami, un atkritumu apsaimniekotāji, kuri sagatavo būvniecības atkritumus atkārtotai izmantošanai, veic to pārstrādi vai materiālu reģenerāciju, tai skaitā izmanto izrakto tilpju aizpildīšanai";

papildināt pantu ar 7.¹ daļu šādā redakcijā:

"(7¹) Šā panta septītajā daļā minētais būvdarbu veicējs un būvniecības atkritumu apsaimniekotājs, ar kuru būvdarbu veicējs ir noslēdzis līgumu par būvdarbos vai būvju nojaukšanas procesā radušos atkritumu apsaimniekošanu, nodrošina:

1) bīstamo vielu atdalīšanu no būvniecības atkritumiem un to apsaimniekošanu videi un cilvēku dzīvībai un veselībai drošā veidā;

2) atkārtoti izmantojamu un pārstrādājamu materiālu atdalīšanu no būvniecības atkritumiem, lai atvieglotu būvniecības atkritumu atkārtotu izmantošanu un augstas kvalitātes pārstrādi;

3) būvdarbos un būvju nojaukšanas procesā radušos atkritumu šķirošanas sistēmu vismaz koksnei, minerālus saturošām frakcijām (betons, ķieģeļi, flīzes un keramika, akmeņi), metālam, stiklam, plastmasai un apmetumam.";

papildināt pantu ar 8.¹ daļu šādā redakcijā:

"(8¹) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izvērtē, vai sadzīves atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde un materiālu reģenerācija sasniedz noteiktos mērķus. Ministru kabinets nosaka kritērijus, atbilstoši kuriem novērtē atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķu sasniegšanu. Pēc tam kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izvērtējusi, vai sadzīves atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde un materiālu reģenerācija sasniegusi noteiktos mērķus, tā publicē savā tīmekļvietnē attiecīgu sarakstu, iekļaujot tās pašvaldības, šā likuma 18. panta pirmajā daļā minētos atkritumu apsaimniekotājus un atkritumu apsaimniekotājus, kas veic atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi vai reģenerāciju, kuri minētos mērķus nav sasnieguši."

18. 22. pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ un 1.² daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Sadzīves atkritumu poligona īpašnieks vai apsaimniekotājs, pašvaldība, kas ir noslēgusi līgumu ar sadzīves atkritumu poligona apsaimniekotāju par tās administratīvajā teritorijā savākto sadzīves atkritumu apglabāšanu sadzīves atkritumu poligonā, un šā likuma 18. panta pirmajā daļā minētais atkritumu apsaimniekotājs nodrošina sadzīves atkritumu poligonā apglabātā sadzīves atkritumu daudzuma samazināšanu. Ministru kabinets nosaka sadzīves atkritumu poligonā apglabātā sadzīves atkritumu daudzuma samazināšanas apjomu un termiņu.

(1²) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izvērtē, vai sadzīves atkritumu poligonā apglabāto atkritumu daudzuma samazināšana sasniedz noteiktos mērķus. Ministru kabinets nosaka kritērijus, atbilstoši kuriem novērtē sadzīves atkritumu poligonā apglabāto atkritumu daudzuma samazināšanas mērķu sasniegšanu. Pēc tam kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izvērtējusi, vai sadzīves atkritumu poligonā apglabāto atkritumu daudzuma samazināšana sasniegusi noteiktos mērķus, tā publicē savā tīmekļvietnē attiecīgu sarakstu, iekļaujot tos sadzīves atkritumu poligonu īpašniekus vai apsaimniekotājus, kuri minētos mērķus nav sasnieguši.";

papildināt otro daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6) kārtību, termiņus un veidu, kādā sadzīves atkritumu poligona īpašnieks vai apsaimniekotājs iesniedz ziņojumu par sadzīves atkritumu poligonā apglabāto atkritumu daudzuma samazināšanu.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Sadzīves atkritumu poligonā aizliegts apglabāt sadzīves atkritumus, kurus iespējams sagatavot atkārtotai izmantošanai, pārstrādāt vai reģenerēt tehniski un ekonomiski pamatotā veidā. Atkritumu apsaimniekošanas komersants pirms atkritumu nogādāšanas sadzīves atkritumu poligonā sniedz šā poligona apsaimniekotājam informāciju, vai piegādātos atkritumus ir iespējams sagatavot atkārtotai izmantošanai, pārstrādāt vai reģenerēt tehniski un ekonomiski pamatotā veidā."

19. 23. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

"1¹) sniedz informāciju par produktu un materiālu daudzumu, ko iegūst pēc sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes vai citām reģenerācijas darbībām;";

aizstāt pirmās daļas 2. punktā vārdu "sniedz" ar vārdiem "elektroniski sniedz";

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Sadzīves, ražošanas, būvniecības vai bīstamo atkritumu valdītājs vai atkritumu apsaimniekotājs, kas veic atkritumu pārvadājumus valsts teritorijā uz to pārstrādes, reģenerācijas vai apglabāšanas vietām, atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmā paziņo par plānoto pārvadājumu, pārvadājamo atkritumu veidu un apjomu, izņemot gadījumus, kad atkritumu pārvadājumus veic to turpmākai pāršķirošanai, kas neietver sagatavošanu reģenerācijas vai apglabāšanas darbībai.

(5) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilnvarota iestāde vai komersants uz deleģējuma līguma pamata atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmā veic sadzīves, ražošanas, būvniecības vai bīstamo atkritumu pārvadājumu uzskaiti;

2) maksu par pārstrādes, reģenerācijas vai apglabāšanas vietā nogādājamo sadzīves, ražošanas, būvniecības vai bīstamo atkritumu pārvadājumu uzskaiti un tās maksāšanas kārtību;

3) kārtību, kādā sadzīves, ražošanas, būvniecības vai bīstamo atkritumu valdītājs vai apsaimniekotājs paziņo par pārvadājumu veikšanu;

4) kārtību, kādā sadzīves, ražošanas, būvniecības vai bīstamo atkritumu valdītājs vai apsaimniekotājs, kas veic atkritumu pārvadājumus valsts teritorijā uz to pārstrādes, reģenerācijas vai apglabāšanas vietām, paziņo par plānoto pārvadājumu, pārvadājamo atkritumu veidu un apjomu."

20. Papildināt 44. panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 43. panta otrajā daļā minēto pārkāpumu, ja tas izdarīts mežā, līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic arī Valsts meža dienests."

21. Papildināt pārejas noteikumus ar 47., 48., 49., 50. un 51. punktu šādā redakcijā:

"47. Šā likuma 12.¹ panta piektajā daļā minēto finanšu nodrošinājumu atkritumu tirgotājs vai atkritumu apsaimniekošanas starpnieks, kurš ir reģistrēts Valsts vides dienestā līdz 2020. gada 30. decembrim, iesniedz Valsts vides dienestam līdz 2021. gada 31. martam.

48. Šā likuma 23. panta ceturtajā daļā minētie sadzīves, ražošanas, būvniecības vai bīstamo atkritumu valdītāji vai atkritumu apsaimniekotāji, kā arī šā likuma 17.¹ panta pirmajā daļā minētie atkritumu pārstrādes, reģenerācijas vai apglabāšanas iekārtu operatori pārvadājumu un atkritumu saņemšanas paziņošanu uzsāk ar 2020. gada 30. decembri.

49. Atkritumu apsaimniekošanas reģionos ietilpstošās pašvaldības līdz 2022. gada 30. decembrim izstrādā un apstiprina atkritumu apsaimniekošanas reģionālos plānus vai atkritumu apsaimniekošanas plānu pašvaldības administratīvajai teritorijai, ja pašvaldība nepiekrīt apstiprināt atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu, laikposmam līdz 2027. gada 30. decembrim.

50. Ministru kabinets:

1) līdz 2020. gada 1. oktobrim izdod šā likuma 7. panta pirmās daļas 6. punktā, 9. panta piektajā daļā, 11. panta trešajā daļā, 17.¹ panta otrajā daļā, 20. panta trešajā, ceturtajā, piektajā un 8.¹ daļā, 22. panta 1.¹ un 1.² daļā un otrās daļas 6. punktā minētos Ministru kabineta noteikumus;

2) līdz 2020. gada 30. decembrim izdod šā likuma 12. panta otrās daļas 9. un 10. punktā, 14. panta 1.¹ daļā un 23. panta piektajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.

51. Šā likuma 22. panta piektā daļa stājas spēkā 2030. gada 1. janvārī."

22. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 24., 25. un 26. punktu šādā redakcijā:

"24) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija direktīvas (ES) 2018/849, ar ko groza direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem;

25) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija direktīvas (ES) 2018/850, ar ko groza direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem;

26) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija direktīvas (ES) 2018/851, ar ko groza direktīvu 2008/98 par atkritumiem."

Likums stājas spēkā 2020. gada 1. augustā.

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 9. jūlijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2020. gada 21. jūlijā