Preses konferencē

Pēc 1998. gada 4. un 5. marta sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

(Tehnisku iemeslu dēļ sākums nav ierakstīts.)

K.Leiškalns

(frakcija "Latvijas ceļš"): (..) Protams, ļoti būtisks un svarīgs bija likums "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu". Jāteic, ka deputāti izdarīja ļoti daudz, lai šīs likuma normas būtu pieņemamākas pašvaldībām. Likumprojekts ir pieņemts un nodots Valsts prezidentam izsludināšanai.

Šobrīd es vēl nezinu, kā beidzās Valsts prezidenta ierosinātā likumprojekta "Par Saeimas vēlēšanām" caurskatīšana, bet, manuprāt, mums jābūt ļoti uzmanīgiem un profesionāliem un jāskatās, vai mūsu pieņemtie likumi atbilst valsts pamatlikumam, jo neatbilstība nav iespējama. Protams, likumi ir spēkā un darbojas, bet tie, ja tā varētu izteikties, nav leģitīmi un liecina par mūsu neizpratni konstitucionālajos jautājumos. Bet, ja mēs nesaprotam savu konstitūciju, ja mēs to nerespektējam, tad mēs arī ne no viena šajā pasaulē nevaram prasīt, lai tie respektē mūsu pieņemtos likumus.

A.Kiršteins

(LNRP un LZP frakcija): Man šodien ir gandarījums, ka Saeima noraidīja "Tēvzemei un Brīvībai" dažu deputātu priekšlikumus, kas ļāva dzert šņabi un to tirgot no 6.00 rītā līdz 22.00 vakarā — tika pieņemts lēmums, ka ar to nodarbosies vietējās pašvaldības.

Bet šodien bija vēl kāds dīvains notikums, par ko es jums gribētu pastāstīt. 2.martā pēkšņi Saeimas Prezidijs saņēma ziņojumu, kurā Ministru prezidents G.Krasts paziņo, ka viņš pēkšņi un galīgi vairs nedrīkst un arī nevar strādāt, jo, lūk, daži valdību veidojošo frakciju deputāti esot norādījuši uz to, ka valdības deklarācija nu nekādi netiek ievērota, tiekot apšaubīta Ministru prezidenta ierosinātā privatizācijas kārtība, kurā viņš faktiski ierosina, ka ar šīm lietām vajadzētu nodarboties nevis Saeimas kontrolētai Privatizācijas aģentūrai un padomei, bet tieši Ministru kabinetam, kurā pārsvarā ir trīs lielo frakciju pārstāvji, kas arī noteiks šos lēmumus. Bez tam parlamentārā izmeklēšanas komisija "Latvenergo" lietā esot aizskārusi G.Krasta kunga morālo autoritāti, tāpēc, lūk, šo trīs lietu dēļ G.Krasta kungs vairs nevienu minūti nevar strādāt. Bet notika diezgan liels brīnums, jo Saeima atteicās izteikt šo uzticības apliecinājumu. Savukārt G.Krasta kungs pēkšņi paziņo, ka tas, ka Saeima atteikusies izteikt viņam uzticības apliecinājumu, esot vislielākās uzticības apliecinājums, kādu viņš vien esot cerējis saņemt, un mierīgi strādāt tālāk. Tāpēc Nacionālo reformu partijas deputāti bija spiesti uzdot G.Krasta kungam jautājumus, kurus es gribētu nolasīt. Tātad — vai G.Krasta kungs ir politiski atbildīgs par to, ka viņa kā ekonomikas ministra darbības laikā izveidotās Ekonomikas ministrijas izmeklēšanas komisijas ziņojumā "Latvenergo" lietā netika atklāts nekas būtisks, jo šo komisiju izveidoja pats Ministru prezidents tad, kad viņš bija ekonomikas ministrs. Otrs jautājums — vai G.Krasta kungs uzskata, ka viņš ir panācis pēkšņi visu valdības atbalstošo frakciju piekrišanu nepārskatīt valdības deklarāciju? Un trešais jautājums — vai tagad visu valdību veidojošās frakcijas atbalsta viņa uzskatus par nepieciešamību mainīt privatizācijas kārtību?

Ja atbildes uz visiem jautājumiem joprojām ir negatīvas, tad mēs būtu ļoti pateicīgi uzzināt, kas G.Krasta kungam liek mainīt savas domas un uzskatīt, ka viņš tomēr var turpmāk strādāt, jo Saeimas izmeklēšanas komisija savu viedokli par to, ka viņš kā ekonomikas ministrs ar savu komisiju neko nav atklājis, nemainīs.

Gribētu pateikt arī to, ka šodien sākās debates par Valsts prezidenta atsūtīto vēlēšanu likumu, kurā viņš motivē to, ka vēlēšanas ir vienlīdzīgas, ka Satversmē nekas nav teikts par partiju sarakstiem, līdz ar to nevar būt dažādas procentu barjeras dažādiem sarakstiem. Vai tās ir lielākas, vai to nav nemaz, par to varēs debatēt, gatavojoties trešajam lasījumam, bet gribu pateikt, ka visi šie ierobežojumi faktiski ir esošās nomenklatūras agonija jeb mēģinājums noturēties pie varas, jo tiek ierobežotas trimdas tautiešu tiesības — vēlēšanas no divām dienām ir samazinātas līdz vienai dienai. Tāpēc tika mainīta Satversme, jo kādam acīmredzot ir bail no tā, ka vēlēšanas tiešām varētu būt plašas un demokrātiskas.

R.Dilba

(LZS, KDS frakcija): Divu dienu darbs bija saistīts ar alkohola monopola likumu, bet beigās nosaukums tika pārveidots par alkohola aprites kārtību un uzraudzību. Dabīgi, ka tā tas arī varēja būt, jo alkohola monopols mūsu valstī faktiski nav iespējams, jo objektīvie fakti rāda, ka mums ir daudz alkohola ražotāju un arī spirta rūpnīcas ir vairākas. Protams, alkohola aprites jautājums skar visas alkohola ražošanas stadijas — gan pārstrādi, gan iepildīšanu, gan pārvietošanu un pārvadāšanu, arī kvalitātes aspektu. Tā ka te ir vesela rinda — gan akcīzes nodokļa iekasēšana, gan viss pārējais.

Bet likuma pieņemšanas gaitā Zemnieku savienība un Kristīgo demokrātu savienība aktīvi iestājās par to, lai šajā likumā mēģinātu ietvert normas, kas sekmētu cīņu pret alkoholismu. Protams, viens likums nav spējīgs to izdarīt — vēl jāveido un jālabo daudzi citi likumi, lai cīņa būtu efektīvāka, tāpēc šī likuma izskatīšana mūsu frakcijas deputātu A.Nagļa kunga un G.Eniņa kunga ieteikumu dēļ bija ļoti emocionāla, varētu pat teikt, ka tāda kā priekšspēle vēlēšanu variantam. Tas, protams, ir slikti, jo tā rezultātā tika iebalsotas daudzas pretrunīgas normas, un daži, kas iepriekš nebija strādājuši un komisijai iesnieguši priekšlikumus, daudz aktīvāk uzstājās un cīnījās par šīm normām sēdē nekā tie, kas tās reāli bija iesnieguši komisijai. Likumu izstrādāšanas procesā tas nav īsti pareizi. No Zemnieku savienības vairāki pārstāvji strādā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un komisijā ir pamatīgi strādāts pie tā, lai šis likums būtu labāks.

Īsi sakot, likuma pamatbāze ir, un pašreiz Juridiskajam birojam tas jāizvērtē, jo droši vien daudzas normas ir pretrunīgas. Pēc tam mums vēl būs jāpieņem galīgais lēmums. Ceru, ka šis likums noteikti tiks pieņemts, jo ir ļoti vajadzīgs, tāpēc tuvākajā laikā tas tiks izdarīts.

Bez tam mēs izskatījām vairākus likumprojektus, kas tika novirzīti izskatīšanai Saeimas komisijās. Viens no likumprojektiem — Izglītības likums, kas ir ļoti vajadzīgs. Zemnieku savienība un Kristīgo demokrātu savienība atbalstīja to, lai šis likums tiktu pieņemts, bet šis sagatavotais deputātu likuma variants ir ar pavisam citu koncepciju, nekā to gatavo valdība. Tā kā šī koncepcija nav apspriesta plašākā lokā, principā tā mums nebija pieņemama. Protams, ļoti slikti, ka valdība kavējas ar šī likuma iesniegšanu Saeimā, bet bija, aldības solījums, ka tas nākamajā nedēļā tiks iesniegts. Tāpēc mēs neatbalstījām deputātu iesniegtā likumprojekta nodošanu komisijām, kaut gan, atkārtoju vēlreiz, Zemnieku savienība uzskata, ka tas mums ir vajadzīgs, un cerams, ka tuvākajā laikā likums tiks pieņemts.

Bez tam Zemnieku savienībai pilnībā bija pieņemams, un mēs arī atbalstījām likumprojektu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu", kas pieņemts trešajā lasījumā. Kā jūs zināt, tur visu laiku bija lielas problēmas saistībā ar nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas iespējamajām prognozēm, ko pašvaldības apstrīdēja. Tagad tās no valdības puses ir garantētas, un, ja nekustamā īpašuma nodokļa prognozes 1998. gada apjomā netiks izpildītas, tad valdībai jāatrod līdzekļi, lai šo starpību segtu. Tātad — šis jautājums ir atrisināts, un pašvaldības var plānot savu pagastu plānus un tos arī realizēt.

J.Dobelis

(apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/ LNNK frakcija): Vispirms par vēlēšanu likumu. Kā jūs atceraties, pavisam nesen Valsts prezidents zem rupja krievu avīžu un Krievijas arī Saeima pareizi nenovērtēja un nenoprotestēja šo prezidenta lēmumu. Sekas mēs redzam — tas ir pikets, ja to vispār var nosaukt par piketu. Uzskatu, ka tas bija organizēts saiets. Un tālāk mēs redzam Krievijas reakciju uz to. Acīmredzot inscenētā darbība Latvijā diemžēl turpināsies, bieži vien pateicoties mūsu gļēvumam.

Tagad mēs saņemam atpakaļ vēlēšanu likumu. Nekas te būtisks nemainīsies — būs patērēts laiks, un atkal katrs mēģinās uzspiest savu gribu, bet galu galā mēs nonāksim aptuveni pie tā paša rezultāta.

Gribu pateikt vienu — ja jau nu tik ļoti, piemēram, apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK gribētu ierobežot savus konkurentus, mēs vienkārši ierosinātu vēlēšanu likumā iekļaut normu, ka jaundibinātās partijas gadu pirms vēlēšanām nevar startēt uz 7. parlamentu. Bet mēs bijām tieši pret to. Tāpēc nevajadzētu šeit sēdēt un runāt to, kam faktiski nav loģiska pamatojuma.

Otrais — par G.Krasta kungu. Viņa vēlme bija viena — viņš gribēja ceļu uz tālāko Ministru kabineta darbu redzēt skaidrāku, gribēja redzēt virzību un ātrāku tempu. Diemžēl nenoteikta daudzu deputātu attieksme pret šo jautājumu radīja tikai to, ka šī virzība saglabājās. Ministru kabinets turpinās strādāt, bet darbība būs smagnējāka, jo parādīsies atsevišķu ministriju un ministru partejiskās intereses pierādīt, ka, lūk, tieši šī ministrija vai šis ministrs ir labāks — kā jau tas bija, apspriežot valsts budžetu. Līdz ar to valdībai būs grūtāk strādāt. Diemžēl daudzi valdībā esošie pārstāvji nesaprot vienu lietu — jo labāk strādās šī valdība, jo lielākas iespējas šo valdību veidojošām partijām būs uz panākumiem nākamajās — 7. Saeimas vēlēšanās. Tikai ar savu darbu gan deputāts Saeimā, gan ministrs valdībā var iegūt vēlētāju uzticību, nevis ar ko citu. Tā kā valdība strādās un mēģinās darīt to, kas iesākts, un tad arī varēs spriest par rezultātiem.

Un pēdējais — par alkoholu. Ļoti daudzi šodien skaisti runāja par tautas nodzirdīšanu un vēl ko tamlīdzīgu, bet neviena priekšlikuma no viņu puses, strādājot pie šī apjomīgā likumprojekta, nebija — tikai vispārējas frāzes.

Ja mēs vēlamies apkarot alkoholismu, tad jābūt nopietnai sistēmai. Tam jānotiek pakāpeniski, jābūt skaidrai nostājai par tirdzniecību un visu to, kas saistīts ar alkoholu, nevis vienkārši visam pateikt "nē". Tad jau atcerēsimies tos laikus, kad daudzās valstīs vienkārši aizliedza tirgoties ar alkoholu un pie kā tas šodien novedis! Tāpēc pareizi, ka šo likumu atdeva atpakaļ, jo tur ir divas milzīgas pretrunas ar starptautiskajiem līgumiem. Un, ja mēs vēlamies starptautisku sadarbību, mums tās jānovērš. Diemžēl šajā likumā ir arī iekšējās pretrunas un vairākos pantos viena norma runā pretī otrai, bet vienā likumā tā nedrīkst būt. Kā pozitīvais jāatzīmē tas, ka šāds likums vispār top. Jo tas, kas šodien ir Latvijā, ir bezjēdzība, jo nav nekādas skaidrības, kas notiek ar alkohola apriti. Līdz ar to acīmredzot mums visiem var novēlēt ātrāk novērst šīs pretrunas un šo likumu nodot sabiedrībai.

M.Lujāns

(Tautas saskaņas partijas frakcija): Šajās dienās ir bijuši daudzi saspringti notikumi, un laikam viens no nedēļas aktuālākajiem notikumiem bija negaidītais G.Krasta kunga pieprasījums par Saeimas uzticības balsojumu Ministru kabinetam. Arī Tautas saskaņas partija atbalstīja iniciatīvu par šādas diskusijas sākšanu Saeimā, jo, ja jau premjers izteicis viedokli, ka gan viņa morālā situācija, gan pārējie apvainojumi, ko izteikusi arī Saeimas izmeklēšanas komisija, apgrūtina vai pat nedod iespēju viņam strādāt. Tādēļ šī diskusija bija vajadzīga, bet diemžēl tā nedeva to rezultātu, ko tai vajadzēja dot. Šajā gadījumā es kā opozīcijas pārstāvis domāju, ka vajadzēja notikt balsojumam par to, lai premjeram izteiktu neuzticību, jo divtik nepatīkami ir tad, ja cilvēks, par kuru ir pietiekami lielas Saeimas izmeklēšanas komisijas aizdomas par to, ko viņš veicis, būdams ekonomikas ministrs, ieņem augsto premjerministra amatu.

Protams, šodien arī sākās diskusija par vēlēšanu likumu. Mēs šajā situācijā domājam, ka atbalstīsim prezidenta kunga iniciatīvu, jo procentu barjera tādā formā, kā tā iekļauta likumā, ir nedemokrātiska — 7% koalīcijām un 5% partiju sarakstiem. Tātad te vēl ir ļoti daudz darba.

Vēl man gribētos šodien apsveikt visas klausītājas, kurām 8. marts ir vai nav svētki, jo tie tomēr tuvojas un ir svētdien. Diemžēl šogad Tautas saskaņas partija negriezās ar likuma iniciatīvu par to, lai šo dienu atzīmētu kā svētkus, jo no šīs Saeimas sagaidīt likuma atbalstu ir diezgan bezperspektīvi.

E.Jurkāns

(Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija): Runāšu īsi par, manuprāt, divām ļoti svarīgām tēmām. Pusdienu laikā biju Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā, kur tikos ar visu nozaru arodbiedrību vadītājiem, tajā skaitā arī ar Latvijas Brīvo arodbiedrību līderiem. Bija ļoti asa saruna, kas saskan ar mūsu partijas viedokli attiecībā uz "Latvenergo", "Lattelekom", "Siltuma" un citiem tarifiem. Mēs redzam, ka Latvijā diemžēl līdz šim nav izstrādāta valsts politika tarifu noteikšanā, sevišķi to tarifu noteikšanā, kurus tā vai citādi veido šie Latvijas monopoluzņēmumi.

Kā jūs zināt, tūlīt būs pieaugums maksai par "Lattelekom" sarunām, tāpat Rīgā gaidāms paaugstinājums transporta un siltuma tarifiem. Tajā pašā laikā mums ir grūti runāt par vidējās algas pieaugumu, kas varētu būt. Līdz ar to ir ļoti būtisks jautājums par to, kā sabalansēt ģimenes ienākumus ar esošajiem tarifu pieaugumiem.

Bez tam šodien Arodbiedrību valde pieņēma lēmumu, kas saskan ar mūsu frakcijas un partijas valdes lēmumu — Ministru kabinetam, jo tā ir viņa prerogatīva, nekavējoties izskatīt jautājumus par manis minētajiem telefonsarunu tarifiem, elektroenerģijas tarifiem, siltumtarifiem un transporta tarifiem Rīgā un arī citās pilsētās.

Diemžēl kavējas likumprojekta pieņemšana par regulatoru, līdz ar to ir tāda kā neziņa — it kā strādā Energoregulēšanas tarifu padome, bet nav konsekvences attiecībā uz to, kāda būs perspektīva — vai būs vienots regulators tarifiem, vai arī atšķirīgi dažādām nozarēm.

Bet tas nebūtu svarīgākais. Galvenais ir tas, ka tarifi pieaug. Tāpēc vakar frakcijas sēdē mēs izskatījām šo jautājumu un tāpat kā bija Arodbiedrību savienība, pieprasām valdību izskatīt šos jautājumus un pieņemt konsekventu lēmumu. Ja tas nav saskaņots, kā jūs teicāt, ar darba algas pieaugumu, un izdevumu grozs nav samērojams ar ienākumiem, tad šāda tarifu paaugstināšana ir nelietderīga.

Otrs jautājums, kas mūsu uztverē ir pietiekami aktuāls un par kuru mēs jau daudzas reizes esam diskutējuši, ir lielo uzņēmumu privatizācija. Sestdien valdības sēdē tiks skatīts jautājums par privatizācijas gaitu "Latvenergo" un "Latvijas kuģniecībā". Vakar frakcijas sēdē tika pieņemts mans diezgan kardinālais lēmums, un mēs griezāmies Ministru kabinetā ar lūgumu — kamēr nav konsekventi izvērtēta un panākta vienprātība šo uzņēmumu pamatnostādņu izvērtēšanā, kamēr nav pieņemti "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju"", kurā noteikts, ka valdība varētu pieņemt noteikumus šādu uzņēmumu privatizācijai. Tikmēr valdībai būtu jāatsakās no jebkura lēmuma pieņemšanas, uzsveru — jebkura lēmuma pieņemšanas attiecībā uz šo uzņēmumu privatizāciju. Tas neliedz iespēju Ministru kabinetam izskatīt šos jautājumus, bet mēs lūdzam valdību nepieņemt lēmumus, kuri nav šo apstākļi radīti, tik ilgi kamēr nav vienprātības, kā uzņemt šo privatizāciju, un kamēr nav pieņemts likums, kas dotu iespēju valdībai nostiprināt šos noteikumus attiecībā uz lielo monopoluzņēmumu privatizāciju.

K.Čerāns

(frakcija "Latvijai"): Jāsaka, ka gan šajā priekšvēlēšanu gadā, gan arī preses konferencē nākas dzirdēt ļoti interesantas lietas, ko minēja Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas pārstāvis par to, ka beidzot jāizstrādā valsts politika enerģijas telekomunikāciju un siltuma tarifu izstrādei. Man ir jautājums šai partijai, kas priekšvēlēšanu periodā par to tik skaisti runā, ko tad šajā jomā izdarījis tās izvirzītais ministrs, kurš strādājis šajā amatā, — Atis Sausnītis? Kāpēc šī problēma nebija aktuāla tad, kad viņi to varēja risināt un faktiski tāda iespēja bijusi ilgus mēnešus. Bet Demokrātiskā partija "Saimnieks" jau divarpus gadus ir valdībā, un nekas nav darīts. Diemžēl šī aktvizācija ir tikai priekšvēlēšanu laikā, un tā tas notiek ar ļoti daudzām citām problēmām.

Bet, ja runājam konkrēti par šīs nedēļas notikumiem, tad, protams, jāakcentē tas, ka valdības vadītājs G.Krasta kungs pirmdienas vakarā parūpējās par zināmu cirku vai atrakcijām, prasot Saeimai uzticības balsojumu un dokumentā apgalvojot, ka, nesaņemot šo balsojumu, viņš nevarēs pildīt savus pienākumus. Pēc tam izrādās, ka šo balsojumu viņš nesaņem, bet tomēr amata pienākumus turpina pildīt. Mēs redzam, cik sarežģītas patiesībā ir šīs attiecības arī valdošo partiju starpā un ka arī pati valdība faktiski ir paralizēta eknomisko grupējumu cīņās par to, kurš tagad būs tas, kas sagrābs "Latvenergo", un kurš — "Latvijas kuģniecību", un visā tā ēnā valdība nav spējusi izpildīt pat tos pieticīgos solījumus, ko tā ierakstījusi savā deklarācijā.

Nerunājot par to, ka šobrīd sabiedrībā iestājusies un jau labu laiku pastāv vispārējā krīze, kas attiecas gan uz bezdarbu, gan uz izglītības jautājumiem, gan uz netaisnībām, ko cilvēks sastop ik uz soļa, tas pilnīgi skaidro iespaidu, ka valdošās partijas un politiķi kalpo noteiktu ekonomisko grupējumu, nevis sabiedrības vairākuma interesēm.

Kustība "Latvijai" uzskata, ka šai valdībai būtu jādemisionē un mums iespējami ātrāk vajadzētu nonākt pie jaunām vēlēšanām. Varētu būt runa pat par ārkārtas vēlēšanām, bet jebkurā gadījumā mēs ļoti ceram, ka rudenī šī situācija mainīsies.

Ja runājam konkrēti par lielo uzņēmumu privatizāciju, tad mūsu viedoklis ir, ka šo uzņēmumu privatizācijas noteikumi un arī pats privatizācijas fakts ir plaši apspriežams sabiedrībā un pēc tam pieņemams Saeimā. Normāli — tā kā likums caur trijiem lasījumiem un ar pieteikumi plašu publisku diskusiju.

Vēl, runājot par šodienas un arī vakardienas sēdi, protams, jāmin alkohola aprites likums, kurš ir ļoti tālu no tā, lai būtu optimāls, bet acīmredzot tas būs jātbalsta arī tāds, kāds tas ir šajā redakcijā. Labāk šāds, nekā vispār nekāds. Problēma ir tā, ka Saeimas vairākums tomēr atteicies no stingriem kritērijiem alkohola tirdzniecībā, piemēram, faktiski nebūs ierobežota alkohola tirdzniecība nakts laikā — vismaz tur, kur pašvaldības šādus ierobežojumus nenoteiks, un šī patvaļa diemžēl varēs turpināties, kaut gan tam tā nevajadzētu būt. Saeimai ir grūti noteikt šādus ierobežojumus un parūpēties par zināmu kārtību šajā sevišķi būtiskajā jomā. Jāsaka, ka aizbildināšanās ar to, ka, lūk, nevarēs izkontrolēt, kā tirgos nakts laikā un kas to darīs nelegāli jau bija tajā brīdī, kad kustība "Latvijai" ierosināja pacelt akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, kas konkrēti dotu papildus 11 miljonus valsts budžetā. Atkal bija aizbildināšanās ar to, ka nevarēs iekasēt, kā to cilvēciņu no šīs kontrabandas tirgotāja un Centrāltirgus dabūt nost. Un ar šādiem iebildumiem visi priekšlikumi tika noraidīti. Tas, manuprāt, nav īsti pareizi, jo tiesībsargājošām institūcijām ir jāstrādā un jānodrošina valstī kārtība.

Diemžēl mēs netikām līdz daudziem būtiskiem jautājumiem, tajā skaitā arī līdz deputātu pieprasījumam invalīdu jautājuma risināšanā attiecībā uz veselības aprūpi, kurā viņiem atņemta bezmaksas ārstēšanās ārstniecības iestādēs, bet to mēs skatīsim nākamajā reizē, un tad arī par to runāsim.

Saeimas preses dienests