Atis Sausnītis, ekonomikas ministrs, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Uldis Pāže — "Latvijas Vēstnesim"

— Komentējiet, lūdzu, sestdienas, 7. marta, Ministru kabineta sēdē apspriestos jautājumus, kas skāra lielo uzņēmumu privatizāciju ?

— Jau pagājušās nedēļas kārtējā Ministru kabineta sēdē valdība sāka izskatīt "Latvenergo" privatizācijas pamatprincipus. Tā kā jautājums ir pietiekami apjomīgs un sarežģīts, tā izskatīšana turpinājās speciālā valdības sēdē sestdien. Tika piedāvātas divas koncepcijas — Privatizācijas aģentūras izstrādātā un Ekonomikas ministrijas variants.

Privatizācijas aģentūras piedāvāto modeli ir izstrādājuši galvenokārt ārvalstu eksperti, un tās pamatdoma — sadalīt uzņēmumu, lai pēc tam pa daļām privatizētu.

Savukārt Ekonomikas ministrijas vairāku darba grupu sadarbībā tapušais variants paredz, ka "Latvenergo" sākotnēji tiek nodots privatizācijai kā nesadalīts uzņēmums. Pēc tam — tālākajā privatizācijas gaitā — , protams, varētu būt runa arī par atsevišķu privatizētā "Latvenergo" uzņēmumu atdalīšanu.

Šāda, turklāt ļoti auglīga diskusija par "Latvenergo" privatizāciju valdībā bija pirmo reizi, un par to esmu gandarīts. Jau augustā es ierosināju šādu domu apmaiņu — kas ir "Latvenergo", kādas ir un būs šī uzņēmuma funkcijas mūsu tautsaimniecībā. Jautājums noteikti bija šāda līmeņa apspriešanas vērts, jo "Latvenergo" nav tikai peļņu nesošs uzņēmums vai otrs lielākais nodokļu maksātājs, kā tas bija pagājušajā gadā, bet arī uzņēmums, kura darbība ir saistīta ar visu valsts infrastruktūru, ar visiem citiem uzņēmumiem. Tādēļ mums ir jāizšķiras — vai mēs nākotnē gribam redzēt "Latvenergo" kā lielu nodokļu maksātāju vai kā uzņēmumu, kura darbība labvēlīgi ietekmē arī citus — gan pašvaldības, gan mazos uzņēmumus, gan individuālos patērētājus — un tādējādi palielina šīs grupas nodokļu maksājumus.

Otrs jautājums, kas varētu rasties, pieļaujot uzņēmuma sadalīšanu, — kur paliks līdz šim paņemtie kredīti un vai tie gadījumā, ja "Latvenergo" sadalās atsevišķos mazos uzņēmumos, negulsies uz nodokļu maksātāju pleciem?

Tomēr pats būtiskākais arguments — pagaidām vienotam, nesadalītam uzņēmumam ir iespēja saglabāt mazākus tarifus. Sadalīšanas gadījumā tie būs atšķirīgi — no 2,5 santīmiem šeit Rīgā līdz pat 4 — 4,5 santīmiem Latgalē un Ziemeļvidzemē. Ļoti būtiska problēma ir arī "Latvenergo" pārstrukturizācijas nepieciešamība, kas prasīs vienreizēju investīciju aptuveni 11 — 14 miljonus latu.

Diskusiju rezultātā valdība nonāca pie lēmuma, ka gan Ekonomikas ministrijai, gan citiem resoriem tiks dots vēl mēnesis laika priekšlikumu iesniegšanai, lai pēc tam vēlreiz šo jautājumu izskatītu Ministru kabineta sēdē. Rīt arī šeit, Ekonomikas ministrijā, notiks vēl viena mūsu, Privatizācijas aģentūras un "Latvenergo" speciālistu tikšanās, lai panāktu, ka savos aprēķinos mēs izmantojam vismaz vienus un tos pašus izejas datus. Gribētos uzsvērt arī, ka pieaicināto ārvalstu ekspertu viedoklis bieži vien ir visai vienpusīgs. Viņiem nav priekšstata par specifisko Latvijas situāciju un īstas izpratnes par to, kāda loma līdz šim Latvijā "Latvenergo" ir bijusi sakaros ar līdzšinējiem partneriem — Igauniju, Lietuvu un Krieviju.

Kamēr vēl nav īstas skaidrības par "Latvenergo" iekšējo struktūru un saistības ar ārējiem partneriem, mums jābūt ļoti uzmanīgiem ar šī uzņēmuma privatizāciju un paredzamajām sekām. Tādēļ jau tagad, pirms seku iestāšanās, ir jādara viss, lai izmantotie aprēķini būtu pēc iespējas tuvi realitātei, tātad — tam, kas reāli notiks.

Tik nozīmīga uzņēmuma privatizācijā nedrīkst nedomāt par to, kādas būs šī procesa sekas, arī par to, kā to izjutīs iedzīvotāji. Nedrīkstam būt pārsteidzīgi, kaut vai tādēļ, lai nenotiktu tā kā ar Rīgas vagonu rūpnīcu.

— Jūs atzīstat, ka savas priekšrocības ir gan Ekonomikas ministrijas, gan Privatizācijas aģentūras piedāvātajiem "Latvenergo" privatizācijas variantiem?

— Privatizācijas aģentūras piedāvātā varianta priekšrocība ir tā, ka, sadalot "Latvenergo", katram atsevišķajam uzņēmumam būs iespējams piesaistīt savu investoru un līdz ar to veicināt konkurenci un novērst iespējamo monopolstāvokli. Tomēr šeit netiek ņemts vērā tas, ka jau pašlaik par "Latvenergo" monopolu var runāt visai nosacīti — jāņem vērā, ka no Latvijā patērētās enerģijas "Latvenergo" ražo tikai pusi, pārējā tiek importēta. Arī Eiropas pieredze liecina, ka, uzsveru, tik mazu uzņēmumu kā "Latvenergo" nedala.

Vēl viens arguments par labu uzņēmuma nedalīšanai — pašlaik "Latvenergo" iekšējā naudas plūsma veic savdabīgu bankas funkciju, turpretī pēc sadalīšanas apgrozāmo līdzekļu ieguvei būs nepieciešams laiks un papildu kredītu resursi.

— Kabineta sēdē tika spriests arī par "Latvijas kuģniecību"?

— Jā, jau otrdienas valdības sēdē tika pieņemts lēmums par to, ka "Latvenergo" parāds "Latvijas kuģniecībai" tiks dzēsts ar atcēlēja līguma palīdzību. Pie tā vēl pagaidām strādā eksperti.

Turpinās "Latvijas kuģniecības" privatizācijas noteikumu izstrāde, kam būs nepieciešams aptuveni mēnesis, varbūt vairāk. Satiksmes ministrija divu nedēļu laikā izstrādās jūras transporta sektora attīstības plānu, ar kuru būs jāsaskaņo arī šī uzņēmuma tālākā attīstība.

Ceru, ka mēs nepārsteigsimies un lēmumi būs pietiekami pārdomāti. Arī ar "Latvijas kuģniecības" privatizāciju saistītie būtiskie lēmumi atbilstoši valdības lēmumam pirms apstiprināšanas Privatizācijas aģentūras valdē tiks izskatīti arī Privatizācijas aģentūras padomē.

— Jūsu vērtējums šīs Ministru kabineta sēdes nosacītajai "atslepenošanai".

— Tas mani izbrīnīja, jo apspriesti tika visai sabiedrībai svarīgi jautājumi — šo uzņēmumu privatizācija neapšaubāmi ietekmēs ļoti daudzus. Ceru, ka vismaz nākamreiz to, kādi viedokļi izskan Ministru kabinetā, uzzinās visi ieinteresētie.

Dina Gailīte, "LV" Saeimas un valdības lietu redaktore