Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 107

Rīgā 2020. gada 27. jūlijā

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 31 2. p.)

Finansiālā atbalsta sniegšanas nosacījumu izpildes izvērtēšanas normatīvie noteikumi

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu
brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un
noregulējuma likuma 3. panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. "Finansiālā atbalsta sniegšanas nosacījumu izpildes izvērtēšanas normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētai grupas sabiedrībai, kura saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma (tālāk tekstā – Likums) V nodaļu ir nolīguma par grupas iekšējā finansiālā atbalsta sniegšanu puse un ir pieņēmusi lēmumu sniegt finansiālo atbalstu, izņemot Latvijas Republikā reģistrētu grupas sabiedrību, kuras uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka, ja tā ir noteikusi informācijas sniegšanas prasības finansiālā atbalsta sniegšanas nosacījumu izpildes izvērtēšanai.

2. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā reģistrēta grupas sabiedrība iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju kopā ar Likuma 30. panta pirmajā un otrajā daļā minēto paziņojumu, kas apliecina Likuma 28. pantā norādīto nosacījumu izpildi.

3. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

3.1. atbalstu sniedzošā sabiedrība – Latvijas Republikā reģistrēta grupas sabiedrība, kas sniedz finansiālo atbalstu;

3.2. atbalstu saņemošā sabiedrība – grupas sabiedrība, kas saņem finansiālo atbalstu;

3.3. pamatsumma – aizdevuma apmērs, ja finansiālais atbalsts tiek sniegts aizdevuma veidā, vai atbalstu saņemošajai sabiedrībai radušās saistības par sniegtā galvojuma vai nodrošinājuma apmēru, ja finansiālais atbalsts tiek sniegts galvojuma vai nodrošinājuma veidā.

II. Iesniedzamā informācija

4. Atbalstu sniedzošā sabiedrība, lai apliecinātu Likuma 28. panta 2., 4., 6. un 7. punktā norādīto nosacījumu izpildi, iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai šādu informāciju:

4.1. pamatojumu tam, ka finansiālā atbalsta sniegšanas mērķis ir saglabāt vai atjaunot visas grupas vai jebkuras grupas sabiedrības finanšu stabilitāti un finansiālā atbalsta sniegšana ir atbalstu sniedzošās sabiedrības interesēs, ievērojot šo noteikumu 6. punkta prasības;

4.2. pamatojumu par atbalstu saņemošās sabiedrības spēju samaksāt atlīdzību par saņemto finansiālo atbalstu, kā arī spēju atmaksāt pamatsummu atbilstoši nolīgumā par grupas iekšējā finansiālā atbalsta sniegšanu noteiktajiem termiņiem, ievērojot šo noteikumu 8. punkta prasības;

4.3. pamatojumu tam, ka finansiālā atbalsta sniegšana neapdraud Latvijas Republikas vai citas dalībvalsts finanšu stabilitāti, ievērojot šo noteikumu 10. punkta prasības;

4.4. pamatojumu par atbalstu sniedzošās sabiedrības spēju izpildīt tai noteiktās darbību regulējošās prasības finansiālā atbalsta sniegšanas brīdī un par to, ka finansiālā atbalsta sniegšana nav iemesls, lai pārkāptu šīs prasības, ievērojot šo noteikumu 11. un 12. punkta prasības.

5. Atbalstu sniedzošā sabiedrība, lai apliecinātu Likuma 28. panta 1., 3., 5. un 8. punktā norādīto nosacījumu izpildi, iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju, ievērojot Deleģētās regulas (ES) 2016/1075¹ III nodaļas prasības.

III. Finansiālā atbalsta sniegšanas mērķis

6. Lai pamatotu, ka finansiālā atbalsta sniegšanas mērķis ir saglabāt vai atjaunot visas grupas vai jebkuras grupas sabiedrības finanšu stabilitāti un finansiālā atbalsta sniegšana ir atbalstu sniedzošās sabiedrības interesēs, atbalstu sniedzošā sabiedrība:

6.1. analizē tiešo un netiešo labumu, kas rodas atbalstu sniedzošajai sabiedrībai un grupai kopumā atbalstu saņemošās sabiedrības finanšu stabilitātes atjaunošanās dēļ, ievērojot, ka grupas tiešo un netiešo labumu veido katras grupas sabiedrības tiešais un netiešais labums;

6.2. analizē varbūtējos riskus un to ietekmi uz atbalstu sniedzošās sabiedrības un grupas finansiālo stāvokli finansiālā atbalsta nesniegšanas gadījumā, kā arī analizē atbalstu saņemošās sabiedrības maksātnespējas risku finansiālā atbalsta nesaņemšanas gadījumā;

6.3. salīdzina saskaņā ar šo noteikumu 6.1. un 6.2. punktu veiktās analīzes rezultātus ar riskiem, kas atbalstu sniedzošajai sabiedrībai un grupai var rasties finansiālā atbalsta sniegšanas rezultātā, tostarp ņem vērā atbalstu saņemošās sabiedrības maksātnespējas risku, kā arī zaudējumus, kas atbalstu sniedzošajai sabiedrībai un grupai var rasties atbalstu saņemošās sabiedrības saistību neizpildes dēļ pēc finansiālā atbalsta saņemšanas.

7. Atbalstu sniedzošā sabiedrība, veicot analīzi un salīdzinājumu saskaņā ar šo noteikumu 6. punktu, ņem vērā kapitāla un likviditātes pārvaldībai noteiktās prasības atsevišķas sabiedrības un grupas līmenī, esošās politikas un procedūras grupas iekšējo darījumu pārvaldībai un ierobežošanai, iespējamo kaitējumu franšīzei, pārfinansēšanas iespējām un reputācijai, kā arī iespējamos labumus no grupas kapitāla resursu efektīvas izmantošanas, to savstarpējās aizstājamības un pārfinansēšanas nosacījumiem, pēc iespējas izsakot minēto kaitējumu un labumus monetārā vērtībā. Papildus atbalstu sniedzošā sabiedrība, veicot atbalstu saņemošās sabiedrības maksātnespējas riska analīzi, ņem vērā saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2016/1075 33. panta prasībām sagatavoto pamatojumu par to, ka sniegtais finansiālais atbalsts būtiski novērsīs atbalstu saņemošās sabiedrības finansiālās grūtības.

IV. Spēja norēķināties par saņemto atbalstu

8. Lai pamatotu, ka atbalstu saņemošā sabiedrība spēs pilnībā samaksāt atlīdzību par finansiālo atbalstu, kā arī spēs atmaksāt pamatsummu atbilstoši nolīgumā par grupas iekšējā finansiālā atbalsta sniegšanu noteiktajiem termiņiem, atbalstu sniedzošā sabiedrība analizē riska faktorus, kas var ietekmēt atbalstu saņemošās sabiedrības spēju izpildīt minētās vai iespējamās saistības atbilstoši nolīgumā par grupas iekšējā finansiālā atbalsta sniegšanu noteiktajiem termiņiem, kā arī atbalstu saņemošās sabiedrības maksātnespējas risku, ņemot vērā:

8.1. atbalstu saņemošās sabiedrības finansiālās situācijas analīzi, kā arī tās finansiālo grūtību iekšējo un ārējo cēloņu analīzi, tostarp biznesa modeļa un risku pārvaldīšanas sistēmas analīzi, kā arī tirgus iepriekšējo, pašreizējo un sagaidāmo apstākļu analīzi, lai pamatotu saskaņā ar šo noteikumu 8.2. un 8.3. punktu analizētās informācijas dēļ radušos secinājumus;

8.2. to, vai atbalstu saņemošās sabiedrības kapitāla un likviditātes vajadzības, kas identificētas, pamatojoties uz tās kapitāla un likviditātes esošās situācijas aprakstu un tās plānotajām kapitāla un likviditātes vajadzībām, tiek segtas pietiekamu laika periodu, ņemot vērā visus avotus, no kuriem šīs vajadzības varētu tikt segtas;

8.3. to, vai plānotie pasākumi atbalstu saņemošās sabiedrības restrukturizācijai, kā arī tās biznesa modeļa un risku pārvaldīšanas sistēmas pārskatīšanai nodrošina atbalstu saņemošās sabiedrības finansiālās situācijas atjaunošanos atbilstoši plānotajam grafikam un pamatsummas atmaksu un atlīdzības samaksu pilnā apmērā to nomaksas termiņos.

9. Atbalstu sniedzošā sabiedrība, veicot analīzi saskaņā ar šo noteikumu 8. punktu, izmanto pieņēmumus, kas ir ticami un pamatoti, kā arī ņem vērā atbalstu saņemošās sabiedrības finansiālo stāvokli, pašreizējos tirgus apstākļus un iespējamos nelabvēlīgos notikumus.

V. Finansiālā atbalsta sniegšanas ietekme uz finanšu stabilitāti

10. Lai pamatotu, ka finansiālā atbalsta sniegšana neapdraud Latvijas Republikas vai citas dalībvalsts finanšu stabilitāti, atbalstu sniedzošā sabiedrība analizē:

10.1. atbalstu sniedzošās sabiedrības nozīmīgumu Latvijas Republikas, citas dalībvalsts un Eiropas Savienības finanšu stabilitātē, ņemot vērā tās savstarpējo saistību ar finanšu stabilitātei nozīmīgām citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm;

10.2. atbalstu sniedzošās sabiedrības un grupas sabiedrību, kuras ir nozīmīgas atbalstu sniedzošās sabiedrības stabilitātei, finansiālo stāvokli;

10.3. varbūtību, ka nākotnes saimnieciskās darbības vides attīstībai būs negatīva ietekme uz atbalstu sniedzošo sabiedrību vai grupas sabiedrībām, kuras ir nozīmīgas atbalstu sniedzošās sabiedrības stabilitātei, vai uz Latvijas Republikas, citas dalībvalsts vai Eiropas Savienības finanšu stabilitāti;

10.4. risku, ka finansiālā atbalsta sniegšana samazinās atbalstu sniedzošās sabiedrības likviditāti vai aktīvus, kas būs nepieciešami, lai atbalstītu citas grupas sabiedrības, kuras ir nozīmīgas grupas stabilitātei un Latvijas Republikas, citas dalībvalsts un Eiropas Savienības finanšu stabilitātei.

VI. Spēja izpildīt regulējošās prasības

11. Lai pamatotu atbalstu sniedzošās sabiedrības spēju izpildīt tai noteiktās darbību regulējošās prasības, t.i., pašu kapitāla prasības, likviditātes prasības un prasības attiecībā uz lielajiem riska darījumiem finansiālā atbalsta sniegšanas brīdī, kā arī to, ka finansiālā atbalsta sniegšana nav iemesls, lai pārkāptu šīs prasības, atbalstu sniedzošā sabiedrība analizē spēju izpildīt tai noteiktās:

11.1. pašu kapitāla prasības, tostarp kopējo kapitāla rezervju prasību;

11.2. likviditātes prasības, tostarp ņem vērā likvīdo līdzekļu aizplūdes apmēru, kas varētu apdraudēt tās spēju izpildīt minētās prasības;

11.3. prasības attiecībā uz lielajiem riska darījumiem, tostarp prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos, ar kuriem tiek īstenotas Regulā Nr. 575/2013² paredzētās izvēles iespējas.

12. Atbalstu sniedzošā sabiedrība veic šo noteikumu 11. punktā minēto analīzi arī tad, ja tā ir atbrīvota no pašu kapitāla prasību izpildes saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 7. vai 15. pantu vai likviditātes prasību izpildes saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 8. pantu.

13. Ja atbalstu sniedzošā sabiedrība, veicot analīzi atbilstoši šo noteikumu 11. un 12. punktam, secina, ka finansiālā atbalsta sniegšanas dēļ atbalstu sniedzošā sabiedrība pārkāpj vai, iespējams, pārkāps šo noteikumu 11.1. punktā minēto kopējo kapitāla rezervju prasību, 11.2. vai 11.3. punktā minētās prasības, tā Finanšu un kapitāla tirgus komisijai papildus iesniedz plānu attiecīgās prasības pārkāpuma novēršanai, kurā iekļauj informāciju par:

13.1. plānoto laika posmu, kurā atbalstu sniedzošā sabiedrība pārkāpj:

13.1.1. kopējo kapitāla rezervju prasību, papildus ņemot vērā kopējo kapitāla rezervju prasību veidojošo attiecīgo kapitāla rezervju mērķus;

13.1.2. likviditātes prasības;

13.1.3. prasības attiecībā uz lielajiem riska darījumiem;

13.2. attiecīgās prasības pārkāpuma apmēru;

13.3. atbalstu sniedzošās sabiedrības interesēm Likuma 24. panta septītās daļas 2. punkta izpratnē, tostarp netiešo labumu, kas rodas grupas stabilizācijas dēļ;

13.4. riskiem un labumiem attiecībā uz finanšu stabilitāti atļaujas izsniegšanas dēļ;

13.5. pasākumiem, kas nodrošinās attiecīgās prasības izpildi.

14. Ja atbalstu sniedzošā sabiedrība ir atbalstu saņemošās sabiedrības meitas sabiedrība vai atbalstu sniedzošā sabiedrība un atbalstu saņemošā sabiedrība ir tās pašas grupas sabiedrības meitas sabiedrība un ja atbalstu sniedzošā sabiedrība pārkāpj vai, iespējams, pārkāps šo noteikumu 11.1. punktā minēto kopējo kapitāla rezervju prasību vai 11.2. punktā minētās prasības finansiālā atbalsta sniegšanas dēļ, tad atbalstu sniedzošā sabiedrība papildus šo noteikumu 13. punktā minētajā plānā attiecīgās prasības pārkāpuma novēršanai iekļauj informāciju par to, vai finansiālā atbalsta sniegšana ir nepieciešama, lai novērstu:

14.1. atbalstu saņemošās sabiedrības maksātnespēju, kas finansiālā atbalsta nesaņemšanas gadījumā būtu iespējama;

14.2. grupas stabilitātes pasliktināšanos kopumā, kas rastos šo noteikumu 14.1. punktā minētās maksātnespējas dēļ;

14.3. nelabvēlīgas ietekmes uz Latvijas Republikas, citas dalībvalsts un Eiropas Savienības finanšu stabilitāti rašanos grupas stabilitātes pasliktināšanās dēļ.

VII. Iesniegtās informācijas izvērtēšanas kārtība

15. Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar Likuma 30. panta trešo daļu pieņem lēmumu piekrist finansiālā atbalsta sniegšanai, aizliegt vai ierobežot to, pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rīcībā esošo informāciju un saskaņā ar šo noteikumu prasībām iesniegtās informācijas izvērtējumu.

16. Pieņemot lēmumu piekrist finansiālā atbalsta sniegšanai, aizliegt vai ierobežot to, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ņem vērā uzraudzības institūcijas, kas ir atbildīga par atbalstu saņemošās sabiedrības individuālu uzraudzību, sniegto informāciju un izvērtējumu, piemēram, par atbalstu saņemošās sabiedrības spēju samaksāt atlīdzību par finansiālo atbalstu un spēju atmaksāt pamatsummu atbilstoši nolīgumā par grupas iekšējā finansiālā atbalsta sniegšanu noteiktajiem termiņiem, kā arī par finansiālā atbalsta sniegšanas ietekmi uz dalībvalsts, kurā reģistrēta atbalstu saņemošā sabiedrība, finanšu stabilitāti.

17. Ja atbalstu sniedzošā sabiedrība iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai plānu, ievērojot šo noteikumu 13. un 14. punkta prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izvērtē attiecīgā plāna īstenošanas ticamību un, pieņemot lēmumu piekrist finansiālā atbalsta sniegšanai vai ierobežot to, nosaka papildu nosacījumus, piemēram, maksimālo laika posmu attiecīgās prasības pārkāpuma novēršanai, tostarp gadījumā, ja atbalstu sniedzošā sabiedrība ir atbrīvota no pašu kapitāla prasību izpildes saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 7. vai 15. pantu vai likviditātes prasību izpildes saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 8. pantu.

VIII. Noslēguma jautājums

18. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2017. gada 6. jūnija normatīvie noteikumi Nr. 95 "Finansiālā atbalsta sniegšanas nosacījumu izpildes izvērtēšanas normatīvie noteikumi".

Informatīva atsauce uz Eiropas Banku iestādes pamatnostādnēm

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Banku iestādes 2015. gada 8. decembra pamatnostādnēm EBA/GL/2015/17 "Pamatnostādnes, kas nosaka grupas finansiālā atbalsta nosacījumus saskaņā ar Direktīvas 2014/59/EK 23. pantu".

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja S. Purgaile