Latvijas valsts vaļā stāv — austrumu 463 kilometros

"Latvijas Vēstneša" speciālkorespondenti Andris Sproģis un Arnis Blumbergs —

divas dienas starp valsts austrumu robežas sargiem, muitniekiem, inspektoriem. Reportāža

Uz Latvijas austrumu robežas visvērienīgākā celtniecība šobrīd notiek Terehovā, kur jau maijā šajā ēkā zem viena jumta būs visi robežkontroles dienesti

Uz robežas satikās Robežsardzes galvenās pārvaldes priekšnieks Jānis Juliks un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Andrejs Sončiks

Patlaban Terehovas robežkontroles punkta caurlaides spēja ir 600 automašīnu diennaktī, bet jaunā robežpunkta jauda būs krietni lielāka

Uz Vientuļu robežkontroles punktu pagaidām vēl vairāk nekā 8 kilometri jākratās pa zemes ceļu, bet jau šovasar šis posms tiks asfaltēts

20. marts 8.30

Rīgas stacijas dižpulkstenis jau rāda norunāto brīdi, kad galvaspilsētas žurnālistiem jākāpj mazautobusos, lai dotos uz valsts austrumu robežu un iepazītos ar to tuvplānā. Šī ne gluži agrā rīta stunda vēl ir darbā steidzēju ierēdņu, pārdevēju — laiks. Uz kāpnēm kanāla pusē nemana mūžīgos dāvanu lūdzējus, pie pārejas uz Merķeļa ielu neklaigā saulpuķu sēklu tirgones, motorratu dūkoņā ar savu balsi un spēli neielaužas ielu muzikanti. Iespējams, ka visi te pieminētie un vēl daudzi citi patlaban griežas uz otriem sāniem, lai ļautos nomidzim, jo cer uz dāsnāku vakara cēlienu. Bet arī kāds spalvasbrālis un spalvasmāsa ir nedaudz aizgulējušies, tālab plašsaziņas līdzekļu darbinieku izbraukšana pretī uzlēkušajai saulei aizkavējas par pārdesmit minūtēm. Gan jau garajā ceļā iespēsim noseboto atgūt.

12.30

Pašā septiņdesmit gadus jaunās pilsētas centrā rit tikšanās ar Balvu rajona padomes priekšsēdētāju Andreju Zujānu, rajona padomes izpilddirektoru Andri Kazinovski un rajona Valsts ieņēmumu dienesta direktoru Jāni Strapcānu. Līdzās namatēviem Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Andrejs Sončiks un ģenerāldirektora vietnieks, Muitas pārvaldes direktors Normunds Niedols.

Pusotras stundas sarunas gaitā iezīmējas Latvijas austrumu vārtu galvenie mezglu punkti.

Jo sekmīgi strādā pārrobežu sadarbības padome, kuras iedīgļi meklējami vēl pirms tam, kad Baltijas jūras valstu konferencē Kārlskrūnā, Zviedrijā, 1996. gada martā kādā seminārā radās doma attīstīt dziļāku Latvijas, Krievijas un Igaunijas robežteritoriju sadarbību. Sākotnējiem sadarbības padomes partneriem Veru un Pilvas apriņķiem Igaunijā, Pečoru, Palkinas un Pleskavas rajoniem Krievijā un Alūksnes un Balvu rajoniem Latvijā — nu no igauņu puses vēl nācis klāt Valgas apriņķis, bet no latviešu — Ludzas rajons. Galvenie pārrobežu sadarbības padomes mērķi: izstrādāt un īstenot kopīgas reģionālās programmas un projektus; pārstāvēt padomes locekļu kopējās intereses katras valsts pārvaldes institūcijās un starptautiskās organizācijās; izveidot partneru tīklu, lai pilnvērtīgi liktu lietā pierobežas stāvokļa priekšrocības un sadarbības iespējas.

Zināms politiskais atsalums Krievijas un Latvijas attiecībās nav atstājis iespaidu uz pārrobežu sadarbību. Balvenieši izsaka domu, ka ir ekonomiskie spēki, kuru interesēs ietilpst ievirzīt galveno Krievijas tautsaimniecisko sadarbību ar Eiropas Savienību caur Somiju un citām Skandināvijas valstīm. Lai šo nodomu sekmētu, sabiedriskās domas ietekmēšanai netiek noniecinātas arī puspatiesības un meli.

Andrejs Zujāns atzīst, ka jau kopš neatkarības atjaunošanas robeža ar Krieviju bijis Latvijas rūpju bērns, tomēr līdz šim vērā ņemami panākumi robežas sakārtošanā nav gūti. Balvu rajonā ir viens starptautiska mēroga robežkontroles punkts Vientuļi un ir paredzēti divi vienkāršotās robežšķērsošanas punkti — Punduros Baltinavas pagastā un Katlačos Žīguru pagastā, bet tie pagaidām nedarbojas, lai gan atviegloto robežšķērsošanu, kur nav vajadzīgas vīzas, izmanto ļoti daudzi rajona iedzīvotāji. Un to var uzskatīt par pārrobežu sadarbības padomes panākumu, jo vienošanās vispirms tika panākta uz vietas, bet pēc tam valdības to tikai akceptēja.