INFORMĀCIJA

Pirms sējas. Zemnieki vēl gaida. Nezina

Piektdien, 20. martā, tika sasaukts Latvijas Graudu audzētāju, glabātāju un pārstrādātāju kooperatīvo sabiedrību savienības (GAGPKSS) 4. kongress. Šoreiz kongress būtiskas pārmaiņas organizācijas darbā un struktūrās neienesa, jo valdes un padomes vēlēšanas, saskaņā ar statūtiem, ir reizi divos gados. Taču atbildes graudkopībai svarīgos jautājumos labības audzētāji tomēr gaidīja no kongresa tribīnes izskanam. Vai šīs cerības piepildījās vai ne, pārdomās ar "Latvijas Vēstnesi" dalījās GAGPKSS valdes priekšsēdētājs Juris Grīns , kurš savā saimniecībā labību audzē vairāk nekā 500 hektāru platībā:

— Ir beidzies kongress, taču mūs satrauc tas, ka arī šobrīd neesam tikuši skaidrībā par graudu iepirkumu: nedz par cenām, nedz apjomiem, nedz arī par norēķinu kārtību. Uz šiem jautājumiem gaidījām atbildi no labības iepircējiem — "Dzirnavniekiem" un arī Labības tirdzniecības aģentūras (LTA), arī no Zemkopības ministrijas. Diemžēl atbildes nesaņēmām, nekas uz priekšu nekust...

Par graudu iepirkšanu valsts rezervē LTA esam pilnīgā skaidrībā. Tagad tiek akumulēta nauda, lai iepirktu rezervi no jaunās ražas. Līdz ar to valstī esošie labības pārpalikumi no pērnās ražas iepirkti netiek. Lai nu tā arī būtu, taču līdzekļus jaunās ražas iepirkšanai rezervē būtu nepieciešams dubultot, citādi aģentūra reāli labības tirgu iespaidot nevarēs. LTA rīcībā esošās finanses rudenī ļaus iepirkt tikai 25 — 30 000 tonnas graudu. Vajadzētu vismaz 50 000 tonnas. Citādi "Dzirnavniekiem" nebūs stimula iepirkt labību no ražotājiem iespējami agrāk, lai nebūtu graudi dārgāk jāpārpērk no Labības aģentūras, un graudu tirgus iekustināts netiks.

— Vai mehānisms par valsts intervenci labības tirgū, pie kura šobrīd tiek strādāts, jūs kā graudu lielražotāju spēs apmierināt?

— Šāda sistēma tieši mani kā labības lielražotāju apmierināt nevarēs. Jo intervences cena būs tāda, par kādu es varēšu tikai izdzīvot nebankrotējot. Taču domāju, ka valsts iejaukšanās labības tirgū ar intervences mehānisma palīdzību tuvākajā laikā vēl reāli nedarbosies. Taču nenoliedzami šādu iejaukšanās sistēmu veidot vajag.

— Šķiet, pēdējos gados labības tirgus ir aktivizējies?

— Tas bija aktivizējies 1996. un 1997. gadā. Taču pagājušajā gadā jau bija grūtāk, un arī šogad neko labāku mēs negaidām. Ar pilnīgi visu riska faktoru izslēgšanu un rēķinot optimāli ražu, prognozes nav iepriecinošas.

— Kas gada laikā kopš pagājušā kongresa GAGPKSS darbībā ir uzlabojies?

— Labi ir tas, ka Graudu savienībā daudz aktīvāk ir strādājusi valde un padome. Ļoti labs kontakts šāgada laikā ir izveidojies ar Zemkopības ministriju, īpaši ar zemkopības ministru Andri Rāviņu. Lai gan neesam nonākuši pie kopsaucēja, ir jau bijuši trīs sarunu raundi ar "Dzirnavniekiem". Labības tirdzniecības aģentūras valdē darbojas mūsu cilvēks. Un ļoti pozitīvs rādītājs ir tas, ka strauji augušas mūsu savienības rindas. Piemēram, Bauskas rajonā 30 biedru vietā tagad ir 140 biedru. Cilvēki saprot, ka kaut ko iespējams panākt, tikai strādājot kopīgi. Tas, manuprāt, ir labi.

Ir agrs pavasaris, un mums kopā ar valsts institūcijām iespējami ātri ir jāsakārto labības tirgus, lai zemniekiem būtu graudu noiets par puslīdz pieņemamām cenām. Mēs neprasām virspeļņu, mēs neprasām neko neiespējamu. Mēs gribam ražot, un mēs gribam pārdot. Un tas ir Graudu savienības valdes un padomes visupirmais uzdevums — nodrošināt labības realizāciju.

Otrs jautājums, pie kura jau aktīvi strādā, ir sadarbība ar Somijas labības ražotājiem un pārstrādātājiem "Phare" programmas ietvaros. Un mums šī sadarbība ir jāturpina.

— Vai Graudu savienībai nevajadzētu aktivizēt darbību arī labības kvalitātes jomā? Citādi ir situācija, ka graudu it kā valstī ir pietiekami, taču kopapjoms iznāk ļoti dažādas kvalitātes. Vai viendabīgā labības kopapjoma nodrošināšana varētu būt viens jūsu savienības darbības virziens?

— Šis jautājums ir vietā un laikā, un katrā ziņā šis darbiņš būtu veicams mūsu savienības rajonu nodaļās. Vajadzētu organizēt seminārus, jāskaidro, ka labības uzpircēji nepirks mazā apjomā nekvalitatīvus graudus. Taču ir jautājums, vai mazais graudu audzētājs to saprot. Šķiet, ka vēl šīs saprašanas nav. Un nesaprot arī to, ka, nemainoties attieksmei, būs jāizstājas no labības tirgus. Ir tomēr jāatmet ambīcijas un mazajiem jākooperējas, vai nu viņi to grib, vai ne. Ir jāber kopā vienā katlā, vienā kaltē, un vienai šādai labības partijai ir jābūt tādai, kādu labprāt pieņem "Dzirnavnieki". Tas ir jādara. Cita ceļa diemžēl nav.

Uz pāris jautājumiem "Latvijas Vēstnesim" atbildēja arī GAGPKSS padomes priekšsēdētājs Aivars Legzdiņš .

— Vai jūsu biedri izrāda vēlmi ietekmēt labības tirgu?

— Ko lai es atbildu? Jā, tādi ir. Taču vēl pārāk maz ir tādu, kuri saprot, ka pašiem ir jādara, lai kaut kas arī reāli veidotos. Mums jau ir savs birojs, kas ir aprīkots pietiekami, lai veidotu savu datu bāzi. Tas nav maz. Taču pārējais jau lielā mērā ir atkarīgs no pašiem biedriem.

— Vai nenotiek šķelšanās starp lielražotājiem un mazajiem labības audzētājiem?

— Notiek. Un klupšanas akmens ir tieši labības pašizmaksa. Kredīti un to procenti. Saimniecību lielums visbeidzot. Taču tās visas ir atrisināmas lietas, un, ja būs, kur labību pārdot, būs arī kas to audzē.

Taču par sadarbību "Phare" programmas ietvaros pastāstīja GAGPKSS valdes loceklis Olavs Legzdiņš :

— Kopš esam uzsākuši sadarbību ar Somijas kolēģiem, daudz dziļāk analizējam procesus, kas saistīti ar labības tirgu. Esam rīkojuši seminārus mūsu labības audzētājiem, balstoties tieši uz to problēmu loku, kas šobrīd Latvijā ir ļoti saasinājušās. Un tas palīdz ne tikai izglītot mūsu jau esošos biedrus, bet arī piesaista organizācijai ļoti daudz jaunu biedru. Un rodas ķēdes reakcija: ir izveidojusies sadarbība ar Zemkopības ministriju; tiek strādāts pie jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā; strauji tiek apgūta skandināvu pieredze labības audzēšanā; mācāmies arī graudu pārstrādes uzņēmumu darbību; pētām dažāda veida agroķīmijas un augu aizsardzības preparātu ietekmi un piemērotību Latvijas apstākļiem. Ir sākusies plaša sadarbība, kas aptver visu iepriekšnosaukto sfēru uzņēmumus un iestādes.

Kā ļoti veiksmīgu darba rezultātu gribētu minēt trīspusējā līguma izstrādāšanu starp labības ražotājiem, pārstrādes uzņēmumiem un minerālmēslu tirdzniecības firmām. Šā līguma ieviešana ļaus zemniekiem saņemt avansā minerālmēslus, bet rudenī labības pārstrādes uzņēmumi varēs ar ražotājiem norēķināties ilgākā laika posmā. Ja reāli šāds līgums darbosies, ieguvēji būs visi.

Vēl ir viens pozitīvs aspekts "Phare" programmas darbībā. Proti, rapša audzēšanas iespējas Latvijā un tā realizēšana Somijā. Tās mūsu zemniekiem ir papildu cerības, papildu iespējas attīstīties un strādāt. Kaut gan šim projektam vēl ir krietna nākotnes piegarša, vajadzība jau šodien ir apzināta un interese izraisīta. Un tas, ļoti iespējams, ir radies, pateicoties "Phare" projekta vadītājam Tapani Karjalainenam, kuram izdevies izveidot ļoti labu speciālistu komandu no Somijas puses un izdevies rast labus kontaktus šeit, Latvijā.

Rūta Bierande,

"LV" lauksaimniecības redaktore

Latvijas Graudu audzētāju,

glabātāju un pārstrādātāju

kooperatīvo sabiedrību savienības 4.kongresa

rezolūcija

1998.gada 20.martā Rīgā

Pašreizējā situācija Latvijas lauksaimniecībā parāda, ka graudu ražotājiem, saražojot valstij nepieciešamā daudzumā pārtikas graudus, izveidojusies smaga situācija izaudzētās graudu produkcijas realizēšanai par izdevīgām iepirkuma cenām, jo pēdējo četru gadu laikā labības audzēšanas izmaksas pieaugušas 2 reizes, t.i., par 200 procentiem, bet graudu cenas tikai par 50—60 procentiem.

Graudu savienības 4.kongress nolemj:

1.

Uzdot Graudu savienības padomei un valdei:

1.1. aicināt savus biedrus un citus graudu audzētājus Latvijā kāpināt graudaugu sējumu ražību, pilnveidot graudu kvalitātes sistēmu visā ražošanas un realizācijas procesā;

1.2. ciešāk sadarboties ar selekcijas stacijām labības šķirņu, tehnoloģiju, mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu efektīvākā pielietošanā;

1.3. orientēt biedrus — labības ražotājus — audzēt vispiemērotākos graudaugus konkrētai audzēšanas zonai un tirgus prasībām;

1.4. kopīgi ar Zemkopības ministriju analizēt Eiropas Savienības spēkā esošos graudu kvalitātes standartus, ieviest, tuvinot šīs prasības Latvijas apstākļiem, lai nodrošinātu eksportam konkurētspējīgu Latvijas graudu ražošanu;

1.5. sniegt regulāru informāciju par Graudu savienības darbu un aktualitātēm masu medijiem, pastiprināti pievēršot uzmanību publikācijām vietējo rajonu preses izdevumos;

1.6. aktivizēt jaunu biedru uzņemšanu.

2.

Pieprasīt Latvijas Republikas Saeimai un valdībai:

2.1. ar Latvijas lauksaimniecībai labvēlīgiem likumiem garantēt graudu audzētājiem iespējas realizēt savu produkciju vietējā tirgū par Latvijas graudu audzētājiem pieņemām cenām;

2.2. Ministru kabinetam palielināt līdzekļus no valsts budžeta graudu iepirkšanai valsts labības rezervē;

2.3. Ministru kabinetam un Latvijas Labības tirdzniecības aģentūrai izstrādāt un pilnveidot Latvijas Republikas likumdošanu graudu tirgus stabilitātes pilnveidošanā, nepieciešamības gadījumā nodrošinot tirgus intervences pasākumus;

2.4. Ministru kabinetam noteikt un apstiprināt minimālo graudu iepirkuma cenu, saskaņojot ar Labības tirdzniecības aģentūru un graudu ražotāju profesionālajām organizācijām.

3.

Pieprasīt Zemkopības ministrijai ar pakļautībā un pārraudzībā esošajām iestādēm:

3.1. Latvijas Labības tirdzniecības aģentūrai risināt jautājumus par labības iespējamo eksportu,

3.2. Zemkopības ministrijai un labības tirdzniecības aģentūrai turpināt strādāt kā vidutājiem pie jautājuma, lai Latvijas labības iekšējā tirgū sasniegtu stabilas ilgtermiņa līguma attiecības starp pārstrādātājiem un iepircējiem — patērētājiem;

3.3. Zemkopības ministrijai izmainīt 1998.gada subsīdiju nolikumu, paredzot subsīdiju izmaksu audzētājiem arī par pārstrādes uzņēmumos glabāšanā nodotiem graudiem.

4.

Priekšlikumi par Zemkopības ministrijai veicamajiem pasākumiem, kas nodrošinātu Latvijas Labības tirdzniecības aģentūrai minimālās graudu iepirkuma cenas ievērošanu un iepirkto graudu legalizāciju Latvijas graudu tirgū:

4.1. līdz 1998.gada 1.augustam piešķirt līdzekļus kredīta procentu dzēšanai banku kredītiem, kurus graudu pārstrādes uzņēmumi ņems, lai laika periodā no 1998. gada 1.augusta līdz 1.oktobrim iepirktu un apmaksātu graudus 50 procentu apmērā no piegādāto graudu kopapjoma un iepirkuma cena nebūtu zemāka par Ministru kabineta noteikto minimālo graudu iepirkuma cenu;

4.2. turpmāk subsīdiju izmaksu Latvijas graudu audzētājiem veikt par pārdoto graudu tonnu, kuras cena nav zemāka par Ministru kabineta noteikto minimālo graudu iepirkuma cenu. Pārdotajiem graudiem jābūt ar Latvijas izcelsmi apstiprinošiem dokumentiem.

5.

Zemkopības ministrijai izstrādāt valsts intervences mehānisma pielietošanu graudiem ar nosacījumu, ja tiek pielietotas kompensācijas piemaksas par apstrādāto hektāru.

Apstiprināts Graudu savienības 4.kongresā

"Rīgas piena kombināts". Ar "Ave Lat Grupas" karogu

Par akciju sabiedrības "Rīgas piena kombināts" lielāko akcionāru kļuvusi akciju sabiedrība "Ave Lat Grupa". Kādas ir radušās izmaiņas "Rīgas piena kombinātā", kādas vēl gaidāmas un kādas ir uzņēmuma perspektīvas, par to pirmdien, 23. martā, preses konferencē pastāstīja Rīgas piena kombināta (RPK) prezidents Marģers Rava, uzņēmuma ražošanas direktors Rolands Žarinovs un "Ave Lat Grupas" finansu direktora vietnieks Juris Gulbis.

Marģers Rava

: — RPK jau šobrīd ir viens no lielākajiem piena iepircējiem Latvijā un šīs jomas uzņēmumu starpā lielākais saldējuma ražotājs, pilnpiena realizētājs, vienīgais piena produktu ražotājs aseptiskā iesaiņojumā, uzņēmumam ir arī vislielākais apgrozījums. Ir laba produktu kvalitāte, pietiekams ražojumu noiets ne tikai Latvijā, bet arī NVS un Eiropas tirgū.

Taču par to, ko uzņēmumam, kuram jau tagad ir labi rādītāji, dos iekļaušanās "Ave Lat Grupā", varam atbildēt tā:

— Galvenais, uz ko liekam arī vislielākās cerības, ir tirgus. Gan produkcijas realizācijas tirgus Latvijā un ārpus, caur "Ave Lat Grupas" realizācijas tīklu, gan arī kopīga izejvielu, piemēram, cukura, šokolādes, iepirkšana ar citiem grupas uzņēmumiem. Otrs svarīgais jautājums ir tas, ka šobrīd uzņēmumam ir viens galvenais akcionārs un vēl daži lieli akcionāri iepriekšējo 1500 mazo akcionāru vietā. Līdz ar to ir daudz vieglāk pieņemt uzņēmumam svarīgus lēmumus. Un trešais būtiskais jautājums ir augstais speciālistu potenciāls akciju sabiedrībā "Ave Lat Grupa", ar ko var rēķināties un ko var izmantot arī Rīgas piena kombinātā.

Ja atceramies, pagājušā gada vasarā un rudenī lielu interesi par RPK akcijām izrādīja Igaunijas biznesa aprindas. Marģers Rava apstiprināja, ka igauņi tiešām mēģinājuši iegādāties uzņēmuma akcijas, taču metodes, ar kādām viņi centušies to panākt, nav bijušas īsti pareizas. Un rezultātā arī nekas nav izdevies, kaut arī gribētāji akcijas pārdot bijuši. Nākamais pretendents uz RPK akcijām bijusi "Ave Lat Grupa", teica Marģers Rava.

Juris Gulbis

atzina, ka ieguldījumi "Ave Lat Grupas" RPK acīmredzot vairāk būs tieši intelektuālā plāksnē, jo pats uzņēmums jau kopš privatizācijas katru gadu attīstībā ir investējis apmēram 0,5 miljonu latu un plāno to darīt arī 1998. gadā. Tādēļ īpašnieka maiņa vispirms skars uzņēmuma realizācijas un mārketinga jomu, kā arī jānotiek izmaiņām uzņēmuma pārvaldes struktūrās.

Taču, runājot par pārmaiņām uzņēmuma finansu jomā, — jau pašlaik tiek mainīts grāmatvedības programmu nodrošinājums. Un tiks pārrēķināti arī 1997. gada rādītāji atbilstoši tai grāmatvedības sistēmai, kas ir visos "Ave Lat Grupas" uzņēmumos un kas saskaņota arī ar starptautiskajām prasībām.

J. Gulbis arī informēja, ka "Ave Lat Grupa" pagājušajā nedēļā ir iegādājusies vēl divus procentus uzņēmuma akciju, šobrīd RPK akciju skaits, kas pieder grupai, jau ir 39 procenti. Taču "Ave Lat Grupai" ir mērķis iegūt uzņēmuma kontrolpaketi, tas ir, vairāk nekā 50 procentu uzņēmuma akciju, līdz šāgada vidum. Akciju realizētāji, domājams, pārsvarā būs mazie uzņēmuma akcionāri. Pašlaik vēl 12 procentu akciju pieder uzņēmumam "Neo", pārējās — dažādiem piena pārstrādes uzņēmumiem un piena ražotājiem. Taču jau kopš šāgada 1. janvāra RPK tiek iekļauts "Ave Lat Grupas" bilancē kā konsolidētais uzņēmums.

Bet Juris Žarinovs atgādināja, ka pašlaik RPK jau pieder apmēram 50 — 60 procentu saldējuma tirgus. Un tieši tādēļ uzņēmums nolēmis vēl vairāk attīstīt saldējuma ražošanu. Jau pirms pāris gadiem tika nopirkta jauna saldējuma ražošanas iekārta, kas ļāva ražot tādus jau patērētājiem pazīstamus saldējumus kā "Peksnis", "Solo" un "Eva". Jaunā iekārta ļāva variēt gan saldējumu piedevas, gan formu, gan glazūras. Gaidāms vēl jauns saldējums, un tas varētu patērētājus iepriecināt vasaras sezonā — vafeļu glāzītēs ar saldētu augļu un ogu rotājumiem, kā arī saldējums polistirola vanniņās ar aromatizētu riekstu gabaliņiem.

Pagājušajā gadā strauji pieauga pieprasījums pēc piena produktiem aseptiskā (ar ilgu realizācijas termiņu) iesaiņojumā.Tādēļ iekārta, kuras jauda bija 3600 paciņu stundā, ir nomainīta ar jaunu uzņēmuma "Tetrapak" iekārtu, kuras jauda ir 6000 paciņu stundā.

Paralēli jau zināmajai sešu veidu "Piena lāsei" aprīlī patērētāji varēs iegādāties arī skābo krējumu, bet vasarā — saldo krējumu un kefīru. Šos ražojumus, tāpat kā visu "Lāses" produkciju, varēs uzglabāt ilgāk, konkrēti — trīs mēnešus. Saldais un skābais "Lāses" krējums un kefīrs tiks ražots arī uz jauniegādātas "Tetrapak" iekārtas, kuras jauda ir 3600 paciņu stundā. Uzņēmuma vadība cer, ka šo jauno produktu ieviešana ļaus palielināt produkcijas eksportu no 15 procentiem ražojumu kopapjoma 1997. gadā uz 20 procentiem 1998. gadā.

Uzņēmuma vadība lēš, ka šajā gadā piena iepirkums no lielajiem piena ražotājiem esošo 40 procentu vietā palielināsies līdz pat 65 — 70 procentiem. Tas saistīts ar piena kvalitāti un arī ar ciešākas sadarbības izveidošanos starp ražotājiem un RPK kā pārstrādes uzņēmumu. Rīgas piena kombināts ir ieinteresēts sava stabila izejvielu ražotāju loka nostiprināšanā, tādēļ, lai palielinātu saražotā piena kvalitāti, iespēju robežās palīdz piegādātājiem ar nepieciešamo iekārtu iegādi.

Rūta Bierande,

"LV" lauksaimniecības redaktore