Ienākumi netiek līdzi cenām. Un izvēle samazinās

Oļgerts Krastinš, Latvijas Statistikas institūta laboratorijas vadītājs,

Edmunds Vaskis, Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta direktors, — "Latvijas Vēstnesim"

Iekšzemes kopprodukta pieaugums Latvijā šā gada 9 mēnešos salīdzināmās cenās bija 5,6%. Ātra un vērā ņemama dzīves līmeņa augšupeja gada laikā vai divos gados ir grūti panākama. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes veikto pētījumu datiem, pozitīvas pārmaiņas nav skārušas lielākās iedzīvotāju daļas dzīves līmeni, respektīvi, pienesums cilvēku maciņos ir bijis nepietiekams. Tas gan nenozīmē, ka nav nekādas pozitīvas pārmaiņas ģimeņu budžetos. Tās nav tik lielas, lai pārvarētu laika gaitā uzkrājušās problēmas un lai pārmaiņas būtu izplatījušās visos iedzīvotāju slāņos.

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie mājsaimniecību budžetu pētījumu dati liecina, ka 1997. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums ir palielinājies par 7,7%. Lai atbildētu uz jautājumu, vai tas ir daudz vai maz, šis rādītājs ir jāsalīdzina ar inflācijas tempiem. Patēriņa cenu indekss (PCI) šajā pašā laikā pieaudzis par 8,4%. Rezultātā iedzīvotāju pirktspēja ir samazinājusies par 0,6%. Vēl vairāk no PCI kopumā atpalika mājsaimniecību patēriņa izdevumu pieaugums (par 6,7%), līdz ar to mājsaimniecību patēriņa fiziskais apjoms saruka par 1,6%.

Mājsaimniecību budžetu pētījums

Mājsaimniecību budžetu pētījumā, kā jebkurā izlases aptaujā, ir iespējams iegūt tikai to informāciju, kuru respondenti šajā sociālekonomiskajā situācijā ir gatavi sniegt intervētājiem. 1997.gadā tika aptaujāta 7881 brīvprātīgo respondentu mājsaimniecība, no tām 5434 pilsētās un 2447 laukos. Mājsaimniecības izlasē iekļāva, izmantojot stratificētu gadījumizlasi, kas nodrošina iegūto datu reprezentativitāti. Mazāk pārstāvēta varētu būt iedzīvotāju visnabadzīgākā un visbagātākā daļa. Izlasē nevar nonākt bezpajumtnieki un klaidoņi, kuri nav reģistrēti iedzīvotāju reģistrā vai nedzīvo atbilstoši pierakstam. Bagātākie iedzīvotāji, īpaši uzņēmēji, no mājsaimniecību budžeta aptaujas bieži izvairās.

Pārskata gadā no aptaujas atteicās 10,3% no izlasē sākotnēji iekļautajām mājsaimniecībām, ņemot vērā citus objektīvus apstākļus, nerespondences līmenis pētījumā 1997. gadā sasniedza 21,9%. Tāds nerespondences procents ir samērā raksturīgs starptautiskai statistikas praksei. Mājsaimniecību budžetu statistikas uzdevums ir dot ticamu informāciju par sabiedrības pamatmasu. Dati par bagātajiem iedzīvotājiem jānodrošina Valsts ieņēmumu dienestam, bet par klaidoņiem un bezpajumtniekiem — sociālās palīdzības dienestiem kopā ar policiju.