Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1998.gada 19.marta sēdi. Tātad turpinām izskatīt iepriekšējā sēdē uzsākto likumprojektu "Grozījumi Farmācijas likumā" . Komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs.

Pirms Požarnova kungs sāk runāt no tribīnes, izlemsim jautājumu par to, ko ierosina desmit deputāti, uz šodienas sēdi noteikt debatēm piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi. Vai kāds grib runāt par vai pret šo jautājumu? Nevajag balsot. Deputāti piekrīt? Vajag balsot. Nu, ja vajag, tad vajag. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim desmit deputātu priekšlikumu — noteikt šodien debatēm runas laiku piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi. Un tad vēl, godātie kolēģi, mums pašlaik strādā firmas "Philips" tehniskie speciālisti, viņi strādāja vairākas dienas jau, bet šodien, iespējams, ka mums vajadzēs kādu desmit minūšu pārtraukumu vajadzības gadījumā, lai vēl visu tā novestu līdz loģiskam galam, tad ja tāda tehniska vajadzība būs, mēs par to jums paziņosim.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim desmit deputātu iesniegumu par debašu laiku noteikšanu uz šodienas sēdi. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 8, atturas — 5. Lēmums ir pieņemts. Tātad, lūdzu, Požarnova kungs, komisijas vārdā.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pagājušajā sēdē mēs palikām pie 58.panta, tas ir Labklājības ministrijas priekšlikums — saņemt farmaceita un farmaceita asistenta profesionālās kvalifikācijas sertifikātu ir tiesības Latvijas pilsoņiem un Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri prot valsts valodu un ieguvuši augstāko un vidējo farmaceita izglītību un kuriem ir vismaz triju gadu darba stāžs specialitātēs, un pagājušajā reizē mēs jau sākām debates.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs vēlas runāt deputāts Aleksandrs Bartaševičs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! Tas, godātie kolēģi, ir izskatāmā dokumenta 13.lappusē. Lūdzu, Bartaševiča kungs!

A.Bartaševičs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Manās rokās ir dokuments, kas ir izdalīts arī jums. Šajā dokumentā ir to farmaceitu konferences dalībnieku viedoklis, kurš nav atspoguļots konferences rezolūcijā. Ir izpausts viedoklis pretējs tam, ko mēs dzirdējām no Dobeļa kunga. Tā kā ne visi farmaceiti prasa ierobežojumus nepilsoņiem. Cienījamais Dobeļa kungs, viss nav tik viennozīmīgi, kā jūs teicāt, jebkuram juristam, kurš kaut mazliet mīl savu profesiju, ir skaidrs, ka farmaceitu konferences rezolūcijā piedāvātie argumenti ir nepamatoti.

Pirmkārt, atsauksme uz Eiropas Savienības direktīvām nav korekta jau tāpēc, ka Latvija vēl nav Eiropas Savienības locekle un tās direktīvas Latvijai nav obligātas. Otrkārt. Šo direktīvu mērķis ir novērst darbā iekārtošanās diskrimināciju atkarībā no piederības kādai valstij, bet pavisam ne tāds, lai dotu privilēģijas pilsoņiem. Eiropas Savienības amatpersonas pat nespēj iedomāties, ka būs tāda ļaužu kategorija kā nepilsoņi, kuri ir it kā Latvijas padotie, bet šajā valstī viņiem nav nekādu tiesību. Treškārt. Šie ierobežojumi nepilsoņiem farmaceitu nozarē rupji pārkāpj starptautisko tiesību dokumentus, kuri ir ratificēti un ir spēkā Latvijas teritorijā, proti, ir pārkāpti šādi pakti. Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, kultūras un sociālajām tiesībām. Pakta 6.pantā teikts, ka pakta dalībvalstis atzīst tiesības uz darbu, kuras ietver katra cilvēka tiesības uz to, lai viņiem būtu iespēja pelnīt sev iztiku ar darbu, ko viņš brīvi izvēlas vai pilda. Un veiks attiecīgus pasākumus šo tiesību aizsardzībai. Un pakta 6.panta "c" apakšpunktā teikts, ka katram jābūt vienādai iespējai izvirzīties attiecīgi augstākā līmeņa darbā, pamatojoties vienīgi uz darba stāžu un kvalifikāciju. Tādā veidā arī ir pārkāpta Konvencija par nodarbinātības politiku un Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju. Rezumējot gribu teikt, ka, pateicoties tādiem diskriminējošiem ierobežojumiem, Latvijai ir tik slikta reputācija pasaulē, un labot neglīto imidžu vajag nevis ar reklāmas kampaņām, bet kā mūsu gadījumā — ar konkrētu kļūdu uzlabošanu. Lūdzu neatbalstīt Požarnova kunga priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Šis Labklājības ministrijas priekšlikums ir ļoti izsvērts un korekts. Tātad ieklausieties: saņemt farmaceita un farmaceita asistenta profesionālās kvalifikācijas sertifikātu ir tiesības Latvijas pilsoņiem un Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri prot valsts valodu, ir ieguvuši augstāko vai vidējo farmaceitisko izglītību un kuriem ir vismaz triju gadu darba stāžs specialitātē. Es teicu — izsvērts, korekts, un to atbalsta arī farmācijas arodbiedrības, es domāju, ka derētu ieklausīties viņu vārdos un viņu sacītajā. Viņi atsūtījuši mums, Saeimas deputātiem, savus priekšlikumus, un tieši šādā tekstā skan šis priekšlikums.

Cienījamie kolēģi, es jums gribētu tomēr atgādināt šodien, ka pāri mums, pāri Latvijai un latviešiem, veļas dažādu lamu vārdu straumes, apvainojumi, padomāt vēl un vēlreiz par mūsu piekāpību, kura bijusi šajos neatkarības gados pret šiem nepilsoņiem, un es skaidri un gaiši saku jums acīs, ka tas ir tas rezultāts, ka mēs esam bijuši pārāk cilvēcīgi, pārāk iejūtīgi, pārāk piekāpīgi un tā tālāk, un tā joprojām. Lūk, Krievija ir pierādījusi šodien un iepriekšējos daudzos, daudzos gados, ka viņu apetīte nekad neaprims. Viņu apetīte aprimsies tikai tad, kad Latvija būs pakļauta atkal. Un tāpēc ir šī drausmīgā ažiotāža, un arī šobrīd, lūk, Bartaševičs kungs saka, ka šajā valstī viņiem neesot nekādu tiesību. Šajā valstī viņiem Latvijā ir lielākas tiesības nekā latviešiem. Pēdējās dienās ir atskanējušas balsis, ka latvieši saņemot dzīvokļus Latvijā, bet nepilsoņi ne. Kāda nekaunība! (No zāles deputāts Lujāns: "Pēter pildi "Tēvzemei un Brīvībai politiku!") Visus dzīvokļus gandrīz, neteiksim simtprocentīgi, bet vismaz 90% ir visos šajos gados, arī neatkarības sākuma gados, saņēmuši tieši nepilsoņi, un latvieši vēl šodien dzīvo pažobelēs, komunālajos dzīvokļos, bez labierīcībām un tā tālāk. Un šādu nekaunību runāt ir vienkārši smieklīgi. Un vēl. Vispirms mūsu valstī jānodrošina pilsoņiem gan darbs, gan viss pārējais. Un vēl. Ja es paspēšu iekļauties piecās minūtēs. Tas, kas ir noticis, un tas, kas ir rakstīts, piemēram, pirms dažām dienām pēc leģionāru gājiena pie Brīvības pieminekļa laikrakstā "Čas", ir vienkārši fantastiska nekaunība. "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāti tur nobildēti un arī armijas cilvēki un pateikts, ka viņi apkaunoja mūsu valsti, rakstīts. Tad es jautāju: kādu valsti? Krieviju apkaunoja? Vai varbūt Latviju? Tādā gadījumā Latvija vairs nav latviešu valsts, pilsoņu valsts, bet Latvija tad ir nepilsoņu valsts.

Sēdes vadītājs.

Tabūna kungs, iet runa par farmaceitiem, lūdzu, par lietu runājiet.

P.Tabūns.

Tad, lūk, es vēlreiz lieku jums pie sirds, tas ir vistiešākā veidā saistīts ar šo priekšlikumu, pieņemt šo visai korekto Labklājības ministrijas priekšlikumu, lai turpmāk mēs nesagaidītu šādas nenormālības. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Protams, no rīta bija patīkami noklausīties Tabūna kunga īso kursu. Bet man ir jautājums tāds un arī visiem deputātiem, tad es beidzot saprotu to, ka Latvijā farmaceiti, it sevišķi nepilsoņi, kuri saņēmuši nepilsoņa pasi, ir piektā kolonna, jo citādāk es nesaprotu, kādēļ baidās no šiem farmaceitiem, tātad viņi kaut ko indēs nost? Visreālākais — indēs nost Latvijas pilsoņus. Kaut vai, cienījamie kolēģi, mani interesē cits moments. Šajā likumā ir ieliktas visas prasības, ir ieliktas valodas prasības šiem nepilsoņiem, pie reizes mēs caur to tieši varētu panāk viņu valodas prasmes apgūšanu, tātad cilvēks, kas gribēs kļūt par aptiekāru vai farmaceitu, viņam būs jāzina latviešu valoda. Tāpat arī izglītības cenzs ir noteikts pareizs, un mani personīgi, aizejot uz aptieku, mani laikam tomēr interesētu, lai tas aptiekārs zinātu, kādas zāles es prasu, lai viņš man varētu tās izsniegt un lai es tās arī saņemtu, un mani diez vai interesēs, vai viņš būs Eiropas pilsonis, mani diez vai interesēs, vai viņš ir Latvijas pilsonis, mani interesēs, lai viņš būtu profesionālis.

Un šajā gadījumā es nesaprotu šo Labklājības ministrijas sava veida ierobežojumu. Pirmkārt, es nezinu, cik daudz Eiropas pilsoņu ir prasījuši Latvijā strādāt par farmaceitiem, es domāju, ka diez vai tādi precedenta gadījumi ir bijuši, un varbūt Makarova kungs varēja pielikt klāt arī lapiņu, ka, lūk, simtiem Rietumeiropas farmaceitu vēlās šeit strādāt. Laikam tā nav. Un šajā gadījumā es aicinātu laikam Labklājības ministrijas iniciatīvu neatbalstīt un būt loģiskiem un nepakļauties "Tēvzemes" šajā gadījumā vienkārši klajai demagoģijai. Un no rīta sāksim vismaz ar normālu darba ritmu, nevis ar demagoģijas kursiem.

Sēdes vadītājs.

Vladimirs Makarovs — labklājības ministrs.

V.Makarovs

(labklājības ministrs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man jāsaka, ka farmācija tomēr ir viena no nedaudzajām tautsaimniecības nozarēm, ko ārkārtīgi sīki regulē Eiropas Savienības direktīvas. Direktīvu skaits pārsniedz divdesmit. Vairāki desmiti ir otrās pakāpes norādījumi un rekomendācijas. Līdz ar to, strādājot pie likuma, maksimāli vajadzētu pietuvināties Eiropas Savienības prasībām, jo mēs reāli domājam iestāties Eiropas Savienībā. Jau nedēļu atpakaļ, balsojot par tiesībām pārdot zāles lieltirgotavās, mēs esam nonākuši pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvu. Un šobrīd lieltirgotavās vajadzēs piemērot dubultstandartu — zāļu glabāšanu lieltirgotavās un personīgās lieltirgotavās un aptiekās, kas sarežģīs situāciju un radīs neērtības.

Un valdība kārtējo reizi būs peramā puišeļa lomā, jo būs jāskaidro, kāpēc Latvijā tiek piemērots šāds dubultstandarts. Man par nožēlu jāsaka, ka ļoti līdzīga situācija var veidoties par farmaceitiem pilsoņiem un nepilsoņiem. Ko saka Eiropas Savienības likumdošana? Ka farmācijā ir tiesības atvērt farmācijas uzņēmumu — aptieku, lieltirgotavu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem. Ja Latvija šo loku paplašinās un noteiks citus kritērijus, mums kārtējo reizi būs problēma un tad pēc tam būs daudz sāpīgāk pienākt pie Eiropas Savienības prasībām. Un es šaubos, vai tajā brīdī, kad Latvijas farmaceiti pretendēs uz tiesībām atvērt aptieku kādā no Eiropas Savienības valstīm, kāds rēķināsies ar situāciju, kāda mums bija šeit. Es tomēr deputātus, pirms jūs lemjat, aicinu izvērtēt, kas ir Latvija jūsuprāt — ģeogrāfiska vieta ar nosaukumu "Latvija", ar atvērtām robežām, nu varbūt pārtrauksim būvēt robežpunktus un aicinām visus šurp, jeb Latvija ir valsts, kas pirmkārt dod signālus saviem pilsoņiem. Šī ir valsts, kas rūpējas par saviem pilsoņiem un aicina pilsoņus kalpot šīs valsts labā. Tas ir jautājums, ko šodien jūs lemjat, balsojot par Farmācijas likumu.

Protams, var kārtējo reizi aiziet pavadā un atteikties no šīs iespējas, tikai tad arī pašiem būtu varonīgi jāmēģina skaidrot, kāpēc mēs bremzējam iestāšanos Eiropas Savienībā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Požarnova kungs. Lūdzu!

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Komisijas vārdā aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 36. Labklājības ministrijas priekšlikumu — izteikt 58.pantu šādā redakcijā. Teksts jums ir redzams.Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 28, atturas — 14. Nav pieņemts.

A.Požarnovs.

37. ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kas jaunā redakcijā izsaka 59.pantu. Šis pants sastāv no sākuma daļas un četriem apakšpunktiem, un principā šis Labklājības ministrijas priekšlikums izsaka tikai to, ka ja reiz pēc vecās redakcijas bija "saņemt atļauju aptiekas atvēršanai var.." un tālāk ir uzskaitījums "fiziska persona, pašvaldība" utt. Tad problēma ir tāda, ka, ja šī pati fiziskā persona atver aptieku, tad jebkurā gadījumā aptieka ir uzņēmums, un šo atļauju aptiekas atvēršanai izsniedz šim uzņēmumam, jo šī fiziskā persona ir tikai dibinātājs. Tādēļ, lai būtu skaidrība redakcionāli, ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kas nosaka, ka speciālu atļauju aptiekas atvēršanai izsniedz "vienai juridiskai personai, ja tās dibinātājs ir...", un tālāk šajos četros apakšpunktos ir uzskaitīti visi tie paši, tās pašas personas, kas bija iepriekšējā redakcijā. Vienīgi 1.apakšpunktā ir papildināts "farmaceits vai farmaceits—asistents".

Savukārt uz šo pašu pantu attiecas arī trīs deputāta Rubina priekšlikumi. 1.priekšlikums attiecas uz 1.apakšpunktu — izmainīt, proti, nevis "fiziska persona ar farmaceita izglītību", bet "fiziskas vai juridiskas personas". 2.priekšlikums attiecas uz pirmās daļas 4.punktu. Papildināt ar ārstniecības iestādēm. 3.priekšlikums attiecas uz — 59.panta pirmās daļas 4.apakšpunktā izslēgt atsevišķus vārdus "īpaša valsts veselības ministra atļauja". Vienkārši es domāju pēc procedūras jautājumiem, kurš no tiem atšķiras vairāk un par kuru no punktiem būtu jādebatē, tādēļ Labklājības ministrijas priekšlikums attiecas uz pantu kopumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Andris Rubins runās. Pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Labdien! Cienījamie deputāti! Es neatbalstu Labklājības ministrijas priekšlikumu tāpēc, ka es uzskatu, ka aptiekas var piederēt jebkurai personai. Ir pieņemts likums, ka aptieku var vadīt farmaceits ar augstāko izglītību. Un tas ir pareizi. Bet es nesaprotu, kāpēc aptieka nevarētu piederēt vienalga kuram cilvēkam Latvijā. Tas ierobežo Latvijas pilsoņu brīvību.

Tāpat kā var piederēt restorāns, kā var piederēt veikals, kā var piederēt visas pārējās iestādes. Tās ir īpašuma attiecības. Es domāju, ka īpašums var piederēt jebkuram. Tāpēc es atbalstu to, ka aptiekas var piederēt jebkurai fiziskai personai. Es uzskatu, ka šeit ir tīrs "Tēvzemei un Brīvībai" lobēšanas piemērs.

Jā, Vidiņa kungs! Vidiņa kungs, tad jau, ja jums interesē alkohola tirdzniecība un varbūt prostitūcija, tad jūs varat uzturēt alkohola veikalus un arī seksa šovus, bet šinī gadījumā likums līdz šim ir tāds, ka jebkuram cilvēkam var piederēt lieltirgotava un pie lieltirgotavas var atvērt divas aptiekas. Tad es nesaprotu, kāpēc šinī gadījumā cilvēkam nevarētu piederēt tikai viena pati aptieka? Protams, abos gadījumos arī tiem, kam pieder lieltirgotavas, tāds likums mums ir un darbojas, likums paredz, ka lieltirgotava var piederēt jebkuram cilvēkam Latvijā. Un tas ir pareizi. Un, ja viņam pieder lieltirgotava, viņš var atvērt divas aptiekas, bet tagad, kurš ir mazāks biznesmenis vai uzņēmējs, viņš grib atvērt tikai vienu aptieku, un šeit ierobežo šo pilsoni. Tā nedrīkst būt ar to cilvēku. Es uzskatu, ka jebkuram cilvēkam var piederēt jebkurš īpašums Latvijā, ja viņam ir nauda, ja viņam ir enerģija strādāt, lai tas viņam ir. Un nedrīkst būt sadalīti pilsoņi vai cilvēki pēc viņu profesijām, ka vienam piederēs tas vai otram piederēs tas. Protams, kurš labāk orientējas. Un, ja likums paredz, ka farmaceitam jābūt vadītājam, tas ir ļoti pareizi. Īpašnieks pieņem farmaceitu par vadītāju, un viņš strādā tajā aptiekā. Tā ka es noraidu šo Labklājības ministrijas priekšlikumu un aicinu balsot par to, ka jebkurai fiziskai personai var piederēt aptieka. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Te ir vēl viena bīstamāka lieta, un ne tikai tas, ko teica Rubina kungs. Un es arī aicinu atbalstīt viņa priekšlikumu viena iemesla dēļ, bet diemžēl šis 59.pants ir saistīts ar pārejas noteikumiem. Ja jūs paskatīsities pārejas noteikumos, šis 5.punkts nosaka, ka 59.panta 3.punkts ir spēkā līdz 31.decembrim. Lai arī, ja mēs atbalstām Požarnova kungu, līdz 1.jūlijam. Ko tas nozīmē? Te ir iestrādāta faktiski neredzēta blēdība. Ja pienāk šis 1.jūlijs vai gada beigas, tad uzņēmējsabiedrības, ja tajās ir mazāk nekā 51%. 3.pantā. Uzņēmējsabiedrības zaudēs tiesības ne tikai atvērt, dabūt licenci aptiekas atvēršanai, bet 1.punktā ir teikts — arī darbībai, kā jūs redzat. Un šīs licences tiek praktiski izsniegtas katru gadu. Tā, protams, ir ļoti laba barotava, kur var saņemt nepārtraukti, par licencēm ir jāmaksā nevis reizi piecos gados, bet praksē tiek izsniegtas katru gadu. Šeit ir ielikta ļoti pārdomāta lieta. Visi tie mazie aptieku kolektīvi, kurus pašreiz cenšas privatizēt šajās aptiekās strādājošie, ir nodibinājuši SIA. Daļa no šiem latviešiem ir izpirkuši it kā šos uzņēmumus, daļa vēl turpina izpirkt. Līdz ar to vai nu gada beigās, vai šā gada vasarā visas juridiskās personas jeb tā saucamās uzņēmējsabiedrības zaudēs jebkurā gadījumā iespējas kaut kādā veidā paturēt šīs aptiekas. Tāpēc, es domāju, ka, iestrādājot šeit Rubina kunga priekšlikumu, mēs izbēgsim no šiem pārejas noteikumiem. Ja mēs noraidīsim tagad šos priekšlikumus, tad zaudēs šīs uzņēmējsabiedrības. Es arī aicinu to atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Godātais Rubina kungs! Man jums jāizsaka zināmi aizrādījumi, ka Latvijā ir zināma atšķirība starp veikalu, restorānu, seksa šovu vai aptieku. Nemēdz šīs lietas salikt vienā maisā. Tāpat kā nemēdz būt advokātu prakse, kas pieder seksa šova īpašniekam, nevajadzētu cīnīties par to, lai aptieka piederētu cilvēkam, kam ar to nav nekāda sakara.

Es principā esmu noskaņots par to, ka agri vai vēlu Latvija būs attīstīta ekonomiska valsts, kurā aptieka būs aptiekāru prakse, tas nozīmē, cilvēks, kas ir aptiekārs, viņš strādās savā aptiekā praksē un izpildīs tās funkcijas, kuras viņš ir mācījies daudzu gadu garumā, kuras viņš ir speciāli apguvis augstskolā, jo pretējā gadījumā mums ar lielāko varbūtību nemaz nevajadzētu šādu izglītību vispār. Kāda velna pēc tad mācīt par aptiekāru cilvēku, ja var aptieku turēt katrs, kam ienāk prātā, un tirgot zāles katrs, kam ienāk prātā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins — otro reizi.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Es tomēr gribu vēlreiz teikt, ka man liekas, ka Apiņa kungs nesaprot vai grib dezinformēt deputātus un pārējos, jo, kā jūs zināt, Apiņa kungs senāk arī bija veselības valsts ministrs un viņam joprojām pastāv tuvas attiecības ar Labklājības ministriju, un saprotams, ka viņš atbalsta Labklājības ministrijas priekšlikumu.

Tas ir pilnīgi nepareizi, ka, teiksim, vienas profesijas pārstāvim noteikti jāpieder ir tā iestāde. Tāpat kā slimnīca var piederēt farmaceitam, var piederēt skolotājam vai pārējiem, tāpat aptieka var piederēt jebkuram cilvēkam. Likums mums nosaka, ka aptieku vadīt drīkst tikai farmaceits ar augstāko izglītību. Farmaceits ar augstāko izglītību vada. Ko tad tas nozīmē? Es nesaprotu, Apiņa kungs, kāpēc jūs necīnaties par to, lai lieltirgotavas varētu piederēt tikai tad farmaceitiem. Lieltirgotavas var piederēt visiem šodien. Likums mums paredz, ka lieltirgotavas var piederēt visiem. Un tas ir pareizi. Bet lieltirgotavu vadīt var tikai farmaceits ar augstāko izglītību. Katrai lieltirgotavai pēc likuma šodien var piederēt divas aptiekas. Šodien arī, ja mēs paskatītos, kas uztur tās lieltirgotavas. Protams, tie cilvēki, kam ir bijusi nauda un kas ir spējuši iegādāties tās lieltirgotavas un atvērt aptiekas.

Pagājušoreiz jau mēs runājām. Jūs jau gribējāt ierobežot arī aptieku skaitu. Jūs cīnāties pret Latvijas iedzīvotāju labklājību. Es domāju — Labklājības ministrija. Labklājības ministriju sen vajadzētu nomainīt — gan ministru, gan...

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes ir pagājušas, Rubina kungs!

A.Rubins.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis — otro reizi.

P.Apinis

(LC). Paldies, kolēģi! Jeb paldies, kolēģi Rubin! Jūs tiešām pareizi sapratāt, ka arī jautājumā par lieltirgotavām mums vajadzēja būt tikpat striktai nostājai. Tas, ka mēs necīnījāmies tur pietiekami stingri un neaizstāvējām aptiekāru intereses, tikpat nopietni arī pie lieltirgotavām, šoreiz nenozīmē, ka mums ir visur jāpadodas un aptiekāri visur jāpamet zem riteņiem un jāļauj pilnīgi jebkuram cilvēkam īpašumā būt ne tikai zāļu lieltirgotavai, bet arī aptiekai. Joprojām aicinu atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins — otro reizi.

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamie deputāti! Man ir tikai viens aicinājums: pirms mēs nobalsojam, es tomēr gribu lūgt komisijas vadību vai Požarnova kungu, vai Makarova kungu izskaidrot, kāpēc 3.apakšpunkts zaudē spēku šā gada beigās? Kas šeit ir par ideju, ka varēs aptiekas piederēt tikai fiziskām personām, pašvaldībām un medicīnas augstskolām, klīnikām? Kurš šeit slēpjas ideja? Kāpēc, es vēlreiz uzveru, 90% mazie latviešu kolektīvi — strādā tieši tie, par kuriem tik ļoti rūpējas "Tēvzemei un Brīvībai", nedrīkstēs dabūt licences, lai nāk un paskaidro, citādi es tiešām nesaprotu, kā balsot. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Požarnova kungs. Lūdzu!

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jautājums par 3. apakšpunkta derīguma termiņu ir pārejas noteikumos, bet jebkurā gadījumā es to varu izskaidrot, jo šī visa galvenā ideoloģija ir sekojoša. Pastāv diezgan daudz lieltirgotavu un dažādu zāļu ražotāju firmu, kas nāk Latvijā iekšā un kuras veido aptieku ķēdes. Un tādā gadījumā, ja reiz šim uzņēmumam, vienam uzņēmumam pieder 10, 15, 20 aptiekas, tādā gadījumā iestājas zināmā veidā tirgus — visa šī te sagrozīšana, monopolstāvoklis, un tādā gadījumā šī attiecīgā lieltirgotava piedāvā šajās aptiekās tikai savus medikamentus. Gadījumā, ja reiz pastāv tomēr brīva konkurence starp aptiekām, vismaz tādā veidā, ka vienam pieder viena aptieka un divas filiāles, tad to aptieku tīkls tomēr ir raibāks, un tādā gadījumā šajās aptiekās neparādās tikai kaut kāda veida viena tipa medikamenti. Tādēļ pret šādu aptieku ķēžu veidošanu vēršas principā jebkurā normālā valstī.

Attiecībā par šo te pārejas noteikumu, tas nozīmē, ka Labklājības ministrija varētu izsniegt līdz konkrētajam datumam šīs te licences tām lieltirgotavām, kuras vēl nav atvērušas šīs savas aptieku ķēdes. Bet jebkurā gadījumā tām, kurām ir jau licences izsniegtas, tās turpina savu darbību licences derīguma termiņa robežās un pēc tam vēl vienu gadu. Tādā gadījumā pēc tam tad ir jāizdomā, ko darīt. Vai to veido kā atsevišķu uzņēmumu vai to atdod kādam farmaceitam, privatizē vai kaut ko tamlīdzīgu. Bet jebkurā gadījumā principā ideoloģija ir tāda, ka aptiekas — tas ir aptiekāru bizness, un lai aptiekāri paši veido savas aptiekas, un tādā veidā lai viņi darbojas. Bet lai nenonāk viena rokās gan lieltirgotava, gan vesels bars ar dažādām aptiekām. Tas ir attiecībā par šo pārejas noteikumu.

Tagad mums vajadzētu balsot par deputāta Rubina priekšlikumus, kas visvairāk atšķiras no Labklājības ministrijas priekšlikuma, kurš ir atbalstīts. Un par cik profesora Rubina priekšlikums attiecas uz 1.apakšpunktu un 4.apakšpunktu, tad es domāju, ka mums vajadzētu sākt ar tiem.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Požarnova kungs! Mēs tieši tā arī rīkosimies. Godātie kolēģi, tātad, kā ziņotājs teica, deputāta Rubina trīs priekšlikumi attiecas uz 59.panta pirmās daļas dažādiem punktiem. Un pēdējais priekšlikums ar nr.40, ko deputāts Rubins iesniedz, skar 59.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus, kurus viņš ierosina svītrot. Tā kā tas ir radikālākais, tad balsosim vispirms par 40. — deputāta Rubina priekšlikumu — svītrot 59.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam vispirms par šo priekšlikumu. (No zāles deputāts A.Rubins: "Lūdzu precizēt labojumu!")

A.Požarnovs.

40.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Mēs balsojam, Rubina kungs, jūsu 40.priekšlikumu. Lūdzu, klausieties! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 17, atturas — 6. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, godātie kolēģi, balsosim par deputāta Rubina priekšlikumu nr.38. Izteikt 59.panta pirmās daļas 1.punkta vārdus šādā redakcijā. 38., godātie kolēģi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo priekšlikumu. Komisija, atkārtoju, to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 15, atturas — 9. Tas arī ir pieņemts.

Tagad 39.priekšlikumu — papildināt 59.panta pirmās daļas 4.punktu pēc vārdiem "specializētie centri" ar vārdiem "ārstniecības iestādes". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 5, atturas — 6. Arī šis priekšlikums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, mēs akceptējam Labklājības ministrijas iesniegto priekšlikumu, ko atbalstījusi arī atbildīgā komisija, bet ar tikko nobalsotajiem deputāta Rubina labojumiem atsevišķos šī panta pirmās daļas punktos.

A.Požarnovs.

Vai mums ir jābalso Labklājības ministrijas priekšlikums?

Sēdes vadītājs.

Nē, nav. Godātie kolēģi! Tā kā labojumi skāra katru šī panta pirmās daļas punktu, un šīs te... tāds sajukums neliels ir.

A.Požarnovs.

Mēs esam nobalsojuši par pirmās daļas 1.apakšpunktu un 4.apakšpunktu profesora Rubina redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Požarnova kungs, te lieta ir tāda, ka jābalso ir 59.panta pirmās daļas redakcija ar deputāta Rubina izdarītajiem labojumiem. Tā mums tagad jārīkojas, tāpēc lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 6, atturas — 7. Pieņemts.

A.Požarnovs.

41.priekšlikums — deputāta Požarnova priekšlikums — papildināt 59.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: "Viena fiziska vai juridiska persona var būt vienas aptiekas dibinātājs vai īpašnieks." Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par deputāta Požarnova priekšlikumu — papildināt 59.pantu ar jaunu trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 19, atturas — 17. Nav pieņemts.

A.Požarnovs.

42.priekšlikums — Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu. Pārejas noteikumu 1.punkts nosaka, kādā kārtībā darbojas šajā likumā noteiktās normas līdz Valsts zāļu aģentūras un Valsts farmācijas inspekcijas izveidošanai. Jo to nevarēja izveidot sakarā ar to, ka nebija pieņemts likums. Tad, kad likumu pieņēma, šīs struktūras ir izveidotas, tās darbojas, un tādēļ šis punkts ir lieks, un tādēļ Labklājības ministrija ir iesniegusi šādu priekšlikumu, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

A.Požarnovs.

43.priekšlikums — deputāta Požarnova priekšlikums — izslēgt pārejas noteikumu 5.punktā skaitļus, vārdu sakot, izmainīt no 31.decembra līdz 1.jūlijam. Tas ir tieši par to pašu tēmu, par ko runāja Kiršteina kungs un par ko es skaidroju, kādēļ viedoklis bija tāds, ka samazināt šo termiņu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

A.Požarnovs.

Beidzamais ir deputāta Požarnova priekšlikums — papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu, ka likuma 39.pants ir spēkā līdz 2004.gada 31.decembrim. Komisija to ir atbalstījusi. Attiecīgais pants nosaka, ka lauku rajonos aptieku var vadīt farmaceits ar vidējo izglītību. Šis laiks līdz 2004.gada 31.decembrim ir pietiekošs, lai šie farmaceiti iestātos augstskolā un izmācītos, un iegūtu augstāko farmaceitisko izglītību. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Paldies, pieņemts.

A.Požarnovs.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot par likuma pieņemšanu vai noraidīšanu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 21, atturas — 3. Likums pieņemts.

A.Požarnovs.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pirms sākam izskatīt šīsdienas darba kārtības otro sadaļu, ir ienākusi virkne priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Izskatīsim tos. Pieci deputāti ierosina šīsdienas sēdē mainīt darba kārtību un likumprojektu "Militārpersonu izdienas pensiju likumu", tas ir, darba kārtības 39.punkts, izskatīt pēc otrās sadaļas "Prezidija ziņojumi" kā darba kārtības 18.punktu. Tātad 39. ierosina izskatīt pēc 18. Vai deputāti iebilst tam? Neiebilst. Paldies! Esam vienojušies.

Vēl ir iesniegums no Juridiskās komisijas. Viņi lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmumprojektu par termiņa pagarināšanu atzinuma iesniegšanai. Godātie kolēģi! Ja jūs atceraties, tad mēs nodevām Juridiskajam birojam precizēšanai un noslīpēšanai trešajā lasījumā nepieņemto likumu "Par alkohola valsts monopolu". Un tagad Juridiskā komisija lūdz pagarināt šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 2.aprīlim. Kolēģi, vai kādam ir iebildumi par to? Nav. Vai varam to izlemt varbūt tūlīt? Deputāti neiebilst. Paldies! Lēmumu esam pieņēmuši.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt šādas izmaiņas. Darba kārtības 29.punktu pirms 22.punkta — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par prekursoriem"" — iekļaut 29.punktu — likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" un 39. Tātad šī komisija ierosina pirms 22.punkta iekļaut 29. un 39.punktu. Godātie kolēģi! Man te nāk cilvēki un saka kaut ko, ka kaut kas kaut kur ir nolemts. Man ir dokumenti priekšā, kuri ir jāizskata. Un es skatu šos dokumentus. Un, ja jūs vēlaties kaut ko darīt, tad savāciet parakstus un iesniedziet! Es nezinu, kas kuram ienāk prātā par darba kārtības maiņu. Tātad pieņemam... (No zāles: "Pareizi, Čepāņa kungs!") Vai kāds vēlas runāt par vai pret priekšlikumu — 29. un 39.punktu izskatīt pirms 22.punkta? Čerāna kungs vēlas. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Godātie kolēģi! Man ir ierosinājums atbalstīt šo priekšlikumu daļā par 29.punkta iekļaušanu pirms 22., bet neatbalstīt daļā par 39.punkta iekļaušanu, jo tas jau ir iekļauts agrāk. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Nav vairāk. Vai deputāti piekrīt Čerāna kunga priekšlikumam — pārcelt 29. un nepārcelt 39.? Paldies!

Tad vēl ir no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Arī lūdz izdarīt izmaiņas. 47.punktu — likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"" lūdz izskatīt aiz 18. punkta, bet aiz 18. mēs esam jau nolēmuši skatīt 39. un tādēļ varam iekļaut šo 47. pēc tam. Var iekļaut? Paldies!

Tad vēl. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz sakarā ar to, ka ir iesniegti labojumi Saeimā Latvijas Republikas Valsts valodas likumprojekta tekstā un deputātiem ir jāiepazīstas ar jauno redakciju, komisija lūdz izslēgt augšminēto likumprojektu no šīsdienas sēdes darba kārtības un vienlaicīgi viņi lūdz iekļaut šo te darba kārtības jautājumu 2. aprīļa plenārsēdē. Vai tam deputāti piekrīt — neizskatām šodien, bet izskatām 2. aprīlī, tas ir, praktiski pēc divām nedēļām. Nevajag balsot? Neprasa neviens? Paldies! Esam vienojušies.

Un tad vēl mūsu deputāts Guntars Grīnblats informē par to, ka viņš atsauc savu parakstu zem likumprojekta "Grozījumi likumā "Par humānās palīdzības sūtījumiem"". Tas mums ir šodien paredzēts kā 14., bet, tā kā to ir iesnieguši pieci deputāti, no kuriem viens savu parakstu atsauc, tad šis likumprojekts šodien nav skatāms un tiek svītrots no darba kārtības. Tas pagaidām, kolēģi, ir viss.

Sāksim izskatīt otro sadaļu — Prezidija ziņojumi. Prezidijs ierosina deputātu Druvas, Dilbas, Putniņa, Lagzdiņa un Lamberga iesniegto likumprojektu "Grozījumi Operatīvās darbības likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt? Vai kādam ir iebildumi? Pieteicies ir Kārlis Druva runāt. Lūdzu!

K.Druva

(LZS, KDS). Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka Operatīvās darbības likums tika pieņemts 1993. gada decembrī, un šī likuma pārejas noteikumu 2. punkts noteica, ka likumā minētie operatīvās darbības pasākumi, kuru veikšanai nepieciešams tiesneša akcepts līdz šo jautājumu izlemšanai likumdošanas ceļā, pagaidām veicami ar ģenerālprokurora un viņa īpaši pilnvarota prokurora akceptu. Tādi operatīvās darbības pasākumi, kuriem ir nepieciešami tiesneša akcepti, ir norādīti likuma 7. panta 4. daļā, un tie ir korespondences kontrole, informācijas iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem, slepena noklausīšanās, operatīvā iekļūšana un citi. Savukārt 7. panta 5. daļā šos iepriekšminētos operatīvas darbības pasākumus var veikt bez tiesneša akcepta, bet par to 24 stundu laikā ir jāpaziņo prokuroram, 72 stundu laikā jāsaņem tiesneša akcepts. Šajā gadījumā ir izveidojusies tāda situācija, ka operatīvie darbinieki līdz 24 stundām var likumā atļautajā kārtībā veikt šos operatīvās darbības pasākumus bez jebkādas kontroles. Kā redzams, Operatīvās darbības likuma normas ir nonākušas pretrunā ar vairākām starptautiskām normām, kā arī ar Latvijas Republikas 1991. gada decembra konstitucionālā likuma "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" normām, kurā 16. pants nosaka, ka personas dzīvoklis ir neaizskarams un nevienam nav tiesības ieiet dzīvoklī bez tajā dzīvojošo atļaujas vai izdarīt kratīšanu bez tiesneša lēmuma. Savukārt likuma 17. pantā ir paredzēts, ka valsts garantē korespondences, telefona sarunu, telegrāfisko un citu sakaru noslēpumu. Šīs tiesības var ierobežot ar tiesneša lēmumu, izmeklējot smagus noziegumus. Tātad ir skaidri redzams, ka tikai tiesneša akcepts var būt par pamatu atsevišķu personu tiesību ierobežošanai.

Ir pagājuši vairāk nekā 4 gadi kopš Operatīvās darbības likuma pieņemšanas, un acīmredzot jautājumu izlemšana par operatīvās darbības pasākumu veikšanu sevišķā veidā un ar tiesneša akceptu, kura gaitā tiek būtiski aizskartas personu konstitucionālās tiesības, ir ieilgusi. Tādēļ šodien aicinu visus deputātus atbalstīt šā likuma grozīšanu un nodot šo attiecīgajām komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pret šo priekšlikumu runāt nevēlas? Deputātiem iebildumu arī nav? Paldies! Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Čerāna, Veldres, Mauliņa, Grīnberga iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es lūdzu nodot šo likumprojektu komisijām, tas ir, grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas paredz, ka arī pirmās un otrās grupas invalīdiem ir piemērojama tāda pati nekustamā nodokļa atlaide kā politiski represētajām personām. Es lūdzu atbalstīt nodošanu komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Māris Vītols, LZS, KDS frakcija.

M.Vītols

(LZS, KDS). Es aicinu cienījamos priekšlikuma iesniedzējus iesniegt šo priekšlikumu uz trešo lasījumu, jo grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" tiek skatīti šobrīd Budžeta komisijā, un nenodot atkal jaunu grozījumu šajā likumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputātu priekšlikumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 22, atturas — 21. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Runāt neviens arī nevēlas? Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Runāt arī neviens nevēlas? Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Izglītības likums" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Pret šo jautājumu vēlas runāt Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es gribu aicināt jūs pievērst uzmanību šī likumprojekta pārejas noteikumu 3. punktam, kurā tiek rakstīts, ka laikā līdz 2008. gadam tiek nodrošināta pakāpeniska pedagogu vidējās darba samaksas pielīdzināšana valsts pārvaldē strādājošo vidējai darba samaksai atbilstošā kategorijā un turklāt atbilstoši mainot pārējos pedagogu darba nosacījumus. Tas ir, pedagogu darba kvalitāte un arī mācību gada garums un darba slodze.

Augsti godātie deputāti! Es uzskatu, ka šī 2008. gada minēšana šajā dokumentā šādā tekstā, ka tā ir klaja valdības ņirgāšanās par skolotāju un ka tā ir valdības nekompetence attiecībā uz valsts nākotnes attīstības pamatnosacījumiem. Mums ir šodien jāpasaka paldies tiem skolotājiem, kas strādā šādos apstākļos, kur bieži vien šo darbu nākas veikt situācijā, kad nav skaidrs, kādā veidā nodrošināt pat savu fizisko eksistenci, un tiešām ir jāpasaka paldies šiem skolotājiem, bet nevis jāparāda likumprojektā, ka turpmāk vēl 10 gadu laikā viņu dzīves kvalitātē un darba apmaksas sistēmā nekas būtisks nemainīsies. Mums jāveic šī skolotāju algu tuvināšana un pielīdzināšana valsts pārvaldē strādājošo vidējai darba samaksai, tā ir jāveic augstākais trīs līdz četru gadu laikā, un tajā skaitā jau tūlīt pirmajā gadā dodot ievērojamus palielinājumus uzreiz, lai skolotājiem būtu redzams, ka valsts tiešām ir gatava par viņiem rūpēties un ka mums valstī izglītība tiešām ir prioritāte. Šeit mēs redzam, ka šis termiņš, tas tiek atlikts uz divarpus Saeimām, uz kaut kādu termiņu, kas ir vēl pēc 10 gadiem, un es uzskatu, ka tas absolūti nav pieņemami. Un es uzskatu, ka šāds cinisms, ka tas vispār nebūtu pieļaujams, ka mēs vispār to šeit Saeimā skatām. Valdībai šis likumprojekts būtu jāpaņem atpakaļ un jāsakārto, un jāpieņem kaut kāds lēmums, kas ir korekts attiecībā pret skolotājiem.

Es gribu šeit atgādināt, ka saukļa līmenī šī politiskā vēlme tuvināt skolotāju algas ierēdņu algām bija ierakstīta jau Šķēles valdības deklarācijā, bet tur bija skaidra atkāpšanās no šī principa realizēšanas, ka deklarācijā bija ierakstīta tuvināšanās,  bet patiesībā tika paceltas valsts pārvaldē strādājošo algas, bet skolotāju algas palika uz vietas. Tātad tika darīts pilnīgi pretējais tam.

Tātad šobrīd jau pat solījumi netiek doti skolotājiem, ka kaut kas varētu kādā brīdī uzlaboties.

Es domāju, ka tas ir pietiekami būtisks nosacījums, lai šo likumprojektu atgrieztu atpakaļ Ministru kabinetam un lai Ministru kabinets šeit iestrādā iekšā 2002. gadu. Protams, es saprotu, ka mēs šeit varam šo jautājumu izlabot arī uz vietas šeit parlamentā, bet es domāju, ka būtu pietiekami svarīgi, lai arī Ministru kabinets tomēr nāktu pie prāta un izdarītu šo labojumu pats. Nu nevar ņirgāties par skolotājiem!

Otrs moments, ko es arī gribu šeit minēt. Tas ir šī likumprojekta 12. pants, kas saucas "Izglītība un reliģija", kur te tiek rakstīti tādi vārdi, ka valsts īstenotā izglītība ir šķirta no baznīcas un ka tikai privātās izglītības iestādes un reliģiskās organizācijas attiecības regulē Reliģisko organizāciju likums. Bet godātie deputāti! Kas mums ir rakstīts Reliģisko organizāciju likumā? Tur ir rakstīts, ka valsts un pašvaldību skolās tiek mācīta Latvijā tradicionālo konfesiju ticības mācība. Un mēs esam panākuši pat to, ka šī ticības mācība tiek finansēta no valsts budžeta. Un šeit nāk atkal... Atkal kāds ir izdomājis kaut kādus jauninājumus un kaut kādā veidā mēģina iespītēt šai ticības mācībai ar domu, ka jo tālāk no jebkā, kas garīgs, jo labāk. Es aicinu nenodot šo likumprojektu komisijām, lai Kabinets to pārstrādā pats, un pēc tam mēs spriedīsim. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Mums šodien ir jāizšķiras. Ja mēs patiešām gribam, lai Latvijā beidzot būtu savs normāls Izglītības likums, atbilstošs šodienas situācijai, tad šis likumprojekts ir jānodod komisijām, un, atklāti sakot, Saeimas pedagogi jau ir sākuši darbu pie šī likumprojekta, veidojot savu apakškomisiju, un tas ir izdarīts tāpēc, ka ir skaidrs, ka likumprojekts ir jēls un ļoti vāji sagatavots, bet ir arī šis alternatīvais, ja varētu teikt, likumprojekts, kuru Saeima pirms tam noraidīja un nepieņēma. Tā ka, strādājot komisijā, ir iespējams kārtīgi to pārveidot vai pat izveidot savu alternatīvo likumprojektu un pirmajā lasījumā ļaut Saeimai izvēlēties par labāko variantu.

Bet es gribētu piebilst vēl vienu lietu. Manuprāt, ir pilnīgi nepieņemams tas, ko teica Čerāna kungs, ka Izglītības likums nosaka skolotāju algas vai arī laika posmu, kurā tās tiek mainītas. Mēs nedrīkstam profesionālas dabas likumus saistīt ar darba samaksas noteikšanas lielumu vai laika posmu, kurā tas ir jāizdara. Manuprāt, Čerāna kungs, pat 2002. gads ir nepieņemams, bet tas nav šī likuma objekts, un tas nebūtu jārisina šeit, bet jārisina kopā ar budžetu un jārisina tad, kad pārskata arī minimālās algas.

Es vairāk gribētu piesaistīt deputātu uzmanību citam jautājumam, ka Izglītības likumā ļoti daudz kas uzlikts uz pašvaldību pleciem, un tāpēc aicinu arī šeit sēdošos deputātus no Pašvaldību komisijas intensīvi iesaistīties šajā darbā pie Izglītības likuma, izvērtēt un pārvērtēt, un nākt ar saviem priekšlikumiem, kā arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai izvērtēt, ko reāli pašvaldības varēs no tā realizēt, ko viņiem gatavojas uzdot darīt šis likums, lai nebūtu tā, ka mēs uzdosim tiem, kas nespēs realizēt. Bet es aicinātu deputātus šodien nobalsot par, saprotot to, ka būs ļoti grūts un smags darbs, un iespējams, ka arī uz pirmo lasījumu mēs diez vai varēsim iet tālāk, bet vismaz šis solis šodien ir jāsper un darbs ir jāsāk.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 8, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — Prezidijs ierosina deputātu Jirgena, Grīnblata, Straumes, Baloža, Seiles un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! No 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas laikiem, cik es vien atceros, notiek nepārtraukti mēģinājumi uzlabot Latvijas Satversmi. Ja jūs atceraties, tika izveidotas vairākas juristu grupas, kas tur dzīvoja Līgatnē, strādāja mēnešiem, uzrakstīja vienu variantu, pēc tam otru variantu, un agri vai vēlu visi šie mēģinājumi beidzās ar pilnīgu fiasko un milzīgu valsts līdzekļu iztērēšanu. Un nelaime nebija ne novecojušā Satversmē, kā daži uzskata, bet padomiskajā domāšanas veidā. Rietumu tiesību sistēma, kurā mums vajadzētu iekļauties, man liekas, ar to arī atšķiras, ka tā nav sīku instrukciju kopums, par ko mēģina pārvērst daudzi cilvēki pašreizējo Satversmi. Mēs zinām, ar ko ir beigušies tie daži neveiksmīgie mēģinājumi, kurus mēs esam atbalstījuši. Mēs esam iestrādājuši labojumu, vienīgo pašreiz Satversmē, manā izpratnē pilnīgi neveiksmīgu, kas ierobežo pilsoņu tiesības. Mēs esam ierobežojuši vēlēšanu tiesības no divām dienām uz vienu dienu, tas ir viss šo astoņu gadu lielākais sasniegums, ko nepārtraukta padomju domāšanas juristu darbība ir panākusi šajos gados. Tagad mēs esam saņēmuši kārtējo priekšlikumu. Vai šis priekšlikums ir labāks? Es gribētu pievērst jūsu uzmanību uz dažām lietām.

Pirmais. Te ir ierakstīts, ka Latvijas valsts karogs ir sarkans ar baltu svītru. Austrijas karogs, godājamie deputāti, ir sarkans ar baltu svītru — Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru, tikai ar nosacījumu, ja sarkanā un baltā attiecības ir divi pret vienu. Šis nav Satversmes jautājums — pilnīgi pareizi, tas ir speciāls likums par karogu. Ja mēs iestrādājam šeit šādu skolniecisku normu, mēs kļūstam smieklīgi visas Latvijas priekšā.

Nākamais. Man ir pilnīgi nepieņemams pants, kur ir teikts, ka dzīvības atņemšanu var neuzskatīt par likuma pārkāpumu, veicot likumīgu arestu vai aizkavējot arestētas personas bēgšanu. Tātad, ja kāds, piemēram, RIMI veikalā nozog paciņu piena un viņu tajā brīdī aiztur policists, un šis, teiksim, jaunietis, bēg prom, tad, viņu likumīgi nošaujot, mēs esam ievērojuši konstitucionālās tiesības. Tādā gadījumā es saprotu, ka to regulē speciāli likumi, bet vai tiešām valsts pamatlikums ir jāpiesārņo ar šādām muļķībām?

Nākamais — ir aizliegta citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku. Es domāju, ka viscietsirdīgākā izturēšanās pret cilvēku, godājamie deputāti, ir reketa veidā katru gadu izspiest naudu no nabaga aptiekāriem par to, lai atjaunotu licenci viņu aptiekas darbības turpināšanai, es nezinu cietsirdīgāku veidu. Es aicinu pagaidām šo pārstrādāt, pašreiz noraidīt, te ir labas lietas, es atzīstu to, ka noteikti ir jāieraksta, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Ir arī labi priekšlikumi, es negribu teikt, ka nav vajadzīgi šie uzlabojumi, saprotiet mani pareizi, bet nevar šādi piesārņot ar muļķībām, šādā veidā piesārņot, Satversmes projekta labojumus izskatīt. Pie tiem vēl ir jāstrādā acīmredzot pāris mēnešu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tā kā Kiršteina kungs runāja pret, tad Dobeļa kungs var runāt tikai par. Lūdzu!

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Diemžēl iepriekšējais runātājs parādīja, ka viņš ļoti sen nav lasījis Latvijas Republikas Satversmi. Tāpat viņš, protams, laikam nekad nav lasījis Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Es ieteiktu atšķirt jebkuram deputātam šodien Latvijas Republikas Satversmi un izlasīt, kas tur ir teikts 4.pantā. Kiršteina kungs atļāvās ņirgāties par Latvijas Republikas Satversmes 4.pantu. Nu diemžēl tāds nu tas ir. Tagad jautājums ir tāds: kāpēc šis piedāvājums ir? Šis piedāvājums ir viens no variantiem, kas skar Satversmes papildināšanu ar nodaļu vai sadaļu par cilvēktiesībām. Šāds viens projekts ir izstrādāts, šis ir cits projekts ar nedaudz cita veida struktūru un citiem piedāvājumiem. Tātad es neredzu nekādu lielo uztraukumu, apskatot šādus projektus un mēģinot runāt par to, kas skar cilvēktiesību normu iekļaušanu Satversmē. Tātad tālāk, protams, ja mūsu apvienība ir par to, ka jāmēģina varbūt stingrāk iestrādāt normu par valsts valodu Latvijā, un tāpēc starp dažiem mūsu piedāvājumiem, kādā veidā šīs cilvēktiesību normas un citas normas iestrādāt, mēs esam 4.pantu papildinājuši ar teikumu par valsts valodu Latvijā. Es domāju, komisijā varēs spriest tālāk gan par struktūru, gan par tekstu, bet tā savādi ir klausīties, ka šis ir kaut kāds muļķīgs dokuments, ja faktiski, šo dokumentu rakstot, ir izmantota gan Latvijas Republikas Satversme, gan Cilvēktiesību konvencija, tā ka es aicinu to vienkārši nodot komisijai.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 13, atturas — 6. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Kalnbērza un Bartaševiča iesniegto likumprojektu "Par Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku — antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Juris Dobelis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Īstā laikā parādās šis dokuments. Patlaban interesantas attiecības ar Krieviju, visādi te netīreļi ārdās pa Latviju un pa Rīgu it sevišķi, un šajā brīdī arī, lūk, šāds īpatnēja satura dokuments parādās.

Arī viens no autoriem — miera balodis "Golubova kungs, okupācijas noliedzējs Latvijā, īstais parakstītājs". Tagad antihitleriskā koalīcija, interesanti, kāpēc neviens no šiem autoriem nekad nav runājis par antistaļinisko koalīciju? Tiem varbūt arī kaut kas pienākas? Nupat šeit Rīgā mēs redzējām pēctečus un vēl dažus no tiem, kas kādreiz skaļā balsī piedzērušies bļāva par Staļinu, rādīja savu visu modernāko tehniku — sirpi un āmuri. Man liekas, ka tur patlaban ražas ir tik zemas, ka pilnīgi pietiek ar sirpi, lai novāktu tās ražas, viņiem nevajag labāku tehniku. Tāpēc viņi ir arī atcerējušies šos instrumentus. Es tikai gribētu atgādināt, ka senlatvieši jau pirms tūkstoš gadiem labību pļāva ar izkaptīm. Protams, šī dokumenta sāls ir 4.un 5.pants — pensiju un citu atvieglojumu piešķiršana, sociālās aizsardzības pasākumu plānošana un finansēšana. Es gribētu atgādināt tos laikus, kad šitādi paši ar piepūstiem vaigiem un pilniem tīkliņiem stiepa atspērušies, palīdzot viņu nobarotajām dāmām stiept šos tīkliņus, un toreiz nevienu no viņiem neuztrauca tas, ka mūsu veikalos nebija ne desu, ne citu produktu, viņiem tīkliņos bija, viss pat bija labi redzams. Viņiem bija speciāli veikali, kur iegādāties. Šodien desas var nopirkt visos veikalos, nu, tagad laikam viņi grib ar jaunu saukli — desas par brīvu.

Un pats pēdējais ir visinteresantākais šajā dokumentā. Paskatieties, lūdzu, cienījamie kolēģi, kas tad bija tas antihitlerists no 1939.gada 1.septembra. Es domāju, ka lielākā daļa no mums zina vēsturi, un es atgādināšu, ka 1939.gada septembrī nelietīgā veidā Hitlers un Staļins kopā sagrāba Poliju, tik daudz jau nu jums vēsturi vajadzēja zināt. Kur tad nu tur bija tā antihitleriskā koalīcija 1939.gada septembrī? Kas notika Hatiņā, kad apšāva poļu virsniekus antihitleriskās koalīcijas pārstāvji? Jā, cienījamo "miera balodi", jums reizēm gribas lidināties pa gaisu, reizēm jums gribas kādam uzķēzīt uz galvas, sēdot kokā un vēl kaut ko jums visu laiku gribas, bet ja jūs sastādāt dokumentu, ja jūs to sastādāt, tad to vismaz izlasiet, kaut vai savas valsts vēsturi, izlasiet savu senču vēsturi galu galā. Netaisiet kroplus dokumentus! Nu nevar par tādu dokumentu pat īpaši diskutēt, jo tas ir pilns ar muļķībām, bet doma ir ļoti pareiza — atdodiet atpakaļ mūsu zaudētās privelēģijas. Ar tādiem saukļiem arī šitie — ar dzelzs un cita metāla gabaliem apkārušies onkuļi — pavisam nesen te maršēja. Jā, viņiem ir tiešām bēdīgi, nav vairs to privilēģiju, un tāpēc nevar šādu dokumentu vispār pat izskatīt, aicinu noraidīt tā sūtīšanu uz komisijām.

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Jums priekšā guļ pašreiz likumprojekts par antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu. Nedaudz padomājiet, ka tikai mums un Igaunijā nav šī likuma par antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu. Pat Vācijā ir tāds statuss dažiem cilvēkiem. Šajā likumprojektā nav neviena vārda par kaut kādām privilēģijām. Šeit iet runa par to, lai tie cilvēki, kuri cīnījās par valsts — mūsu valsts neatkarību sakarā ar fašistisko okupāciju, Latvijas valsts neatkarību, — dot viņiem cīnītāja statusu. Es gribu nosaukt, kas tie ir. Tie ir 130. latviešu strēlnieku korpuss, tās ir latviešu partizānu brigādes, kuras cīnījās pret fašistisko okupāciju. Tāpēc es lūdzu atbalstīt un virzīt šo likumu uz komisijām!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 47, atturas — 13. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Čerāna, Veldres, Mauliņa un Zelgalvja iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo likumprojektu? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijām!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 19, atturas — 31. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kostandas, Grīnberga, Zelgalvja un Veldres iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Civilprocesa kodeksā"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti vēlas runāt? Deputāts Kārlis Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šis priekšlikums paredz Civilprocesa kodeksā atjaunot tiesvedību uzraudzības instancē. Tas ir, atjaunot prokurora uzraudzības institūciju pār spēkā stājušamies tiesas spriedumiem. Mēs redzam to, ka ir daudzas tādas situācijas, kurās šie spriedumi tagad tiek pieņemti, bet kurās atklājas tas, ka tomēr viena vai otra iemesla dēļ ir acīmredzami neloģiski šie spriedumi pieņemti un ir nācies deputāta darbības laikā saskarties ar veselu virkni tādiem gadījumiem, ka šādas situācijas nāk priekšā, un tāpēc būtu svarīgi, lai tiktu dotas prokuroram vēl tiesības arī atjaunot tiesvedību par spēkā stājušamies tiesas spriedumiem.

Mēs varam diskutēt komisijās par to, vai šāda tiesvedības uzraudzība instancēs būtu atjaunojama tikai par tiem tiesas spriedumiem, kas ir bijuši līdz 1996.gada februārim, vai tiem, kas ir bijuši vēlāk. Es aicinu neatteikties no diskusijas par šo jautājumu un aicinu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām. Tās ir pilnīgi konkrētas cilvēku sūdzības, un reāli nav citas iespējas, kādā veidā panākt šeit taisnīgumu. Tas ir gan strīdos par atjaunošanu darbā, konkrēti es no savas pieredzes varu pateikt, gan arī virknē citu gadījumu. Es lūdzu nodot šo likumprojektu komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Laikam šis ir atkal tas gadījums, ka labie nodomi bruģē ceļu uz daudz sliktāku vietu, nekā tie nodomi ir domāti. Cienījamie iesniedzēji! Acīmredzot mums visiem ir saprotams, ka ir pareiza doma un pareiza vēlme, lai būtu taisnīgs spriedums, lai tas būtu atbilstīgs likumam un lai tie cilvēki, kas griežas tiesā, arī saņemtu gandarījumu. Taču jādomā ir arī par to, ka situācija mainīsies, un mums ir triju pakāpju tiesu sistēma.

Mēs šīs pašas Saeimas laikā jau izdarījām vienreiz šos grozījumus attiecībā pret tiem spriedumiem, kas tika izskatīti agrāk, un par tām lietām, kas tika izskatītas agrāk, un nebija šīs iespējas trīspakāpju tiesu sistēmā pārsūdzēt, šobrīd tas ir savādāk. Šajā situācijā, kad teju teju jau nāks otrajā lasījumā jaunais Civilprocesa likums, mēs gribam atgriezties pie sistēmas, kas bija, teiksim, līdz 1990.gadam un ar izņēmumiem arī vēl drusku vēlāk. Nu nevar tā voluntāri tomēr iejaukties šajā Civilprocesa likuma sistēmā tikai tāpēc, ka vēl ir atsevišķi spriedumi, kas, iesniedzējuprāt, nav pamatoti, nav taisnīgi. Acīmredzot tā vienmēr būs, ka viena daļa nebūs apmierināta, bet, pastāvot šai sistēmai, kad ir gan apelācijas, gan kasācijas iespējas, nav nepieciešamības vairāk atjaunot šo uzraudzības kārtību. Un arī tīri no tāda lietišķā viedokļa — cik tad ilgi zem šīs varbūtības iespējas turēt spriedumus? Tas arī nav labi, ka visu laiku cilvēkam ir jāuztraucas, ja spriedums ir spēkā, bet varbūt pēc n—tā laika perioda kāds uzrakstīs protestu. Tas arī nav pareizi. Mēs esam gājuši uz šo sistēmu, ka ir šīs apelācijas—kasācijas instances lietu izskatīšanas kārtība un likvidēt šo uzraudzības kārtību. Tādēļ es aicinu neatbalstīt šā likumprojekta nodošanu komisijām!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 28, atturas — 22. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Veldres, Kostandas, Zelgalvja un Grīnberga iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt par šo jautājumu Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es izsaku pateicību pieciem opozīcijas pārstāvjiem, kuri ir nolēmuši no jauna pacelt jautājumu par privatizācijas sertifikātu pielietošanu. Bet viņu sagatavotais likumprojekts šo problēmu nebūt neatrisina. Tāpēc es domāju, ka šis projekts ir noraidāms, un aicinu arī Saeimu to noraidīt. Kāpēc? Šajā projektā ir ieplānots sertifikātu pielietošanas termiņu pagarināt līdz 2003.gadam. Tas nozīmē, ka joprojām turpināsies šī neizlēmība sertifikātu izmantošanā, bet diemžēl man ir jāsaka, ka šī sertifikātu izmantošanas problēma un to pielietošanas problēma ir ļoti saasinājusies, jo daudzkārt ir mainījusies šī sākotnējā koncepcija, un pašlaik, ja pieņems likumā grozījumus, ka neizīrētās dzīvojamās telpas varēs privatizēt par naudu pašvaldības, tādā gadījumā sertifikātiem zudīs pielietojums. Manuprāt, ir jāpanāk ļoti ātrs šo sertifikātu pielietojums, jo arī "Ventspils nafta" pieprasa tiesības izpirkt savas kapitāla daļas, privatizējot uzņēmumu par sertifikātiem. Manuprāt, tas galīgi nebūtu pieļaujams, jo šādā gadījumā ienākumi Privatizācijas fondā samazinātos vismaz 28 reizes, salīdzinot ar plānoto. Tādā gadījumā atmaksāt šiem cilvēkiem, kuri savu īpašumu ir labprātīgi atdevuši valstij, dzēšot viņu sertifikātus un saņemot samaksu naudā, nebūs nekādu iespēju.

Ja pašvaldības prasa pašlaik tiesības pārdot zemi par naudu, arī tas, manuprāt, samazinās šo privatizācijas, un it sevišķi īpašumu kompensācijas, sertifikātu cenu, un šī īpašumu kompensācijas sertifikātu cena nepieaug iekšējā tirgū mūsu biežās likumdošanas maiņu dēļ.

Mēs esam aizmirsuši citu bijušo sociālistisko valstu pieredzi, kā, piemēram, Čehoslovākijā, kur, izdodot sertifikātus, bija paredzēts, ka tos varēs pielietot tikai privātpersonas, ka sertifikāti netiks uzpirkti, pārpirkti un iemarinēti, un šī pieredze bija būtiski jāņem vērā. Bet kas nokavēts, tas nokavēts.

Tomēr es gribu šodien iemest akmeni arī mūsu valdības dārziņā, jo kopš 1994. gada tiek solīta sertifikātu atmaksāšana naudā dažām kategorijām — politiski represētajām personām. Neapmierināto sarakstā iekļaujamiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem, un arī vēl dzīviem esošiem bijušajiem īpašniekiem, kuriem pašlaik ir ļoti liels gadu skaits. Ministru prezidents Krasts jau janvāra beigās bija uzdevis ekonomikas ministram sagatavot šos priekšlikumus, kādā veidā varētu dzēst privatizācijas sertifikātus. Diemžēl vezums nekust ne no vietas, šis uzdevums nav izpildīts, ir pagājuši vairāki mēneši, un risinājuma šai lietai nav. Bet represētie cilvēki ir ārkārtīgi pacietīgi. Ja mēs redzam dažādu krievvalodīgo piketus Rīgas ielās, tad šie cilvēki nekad tādas metodes nepielieto. Viņi pacietīgi gaida un uzticas mūsu valdībai. Es ceru, ka burtiski nedēļas vai divu nedēļu laikā šis jautājums ir jāatrisina, un Ministru prezidentam Krastam sava nostādne ir jāparāda ļoti stingri. Un ekonomikas ministram beidzot jāizpilda tas uzdevums, ko viņam ir devis Ministru prezidents.

Un tomēr. Es vēlreiz gribu pakavēties pie tā, ka nāk uz Saeimu ļoti daudz vēstuļu. Tās ir adresētas kā Saeimas priekšsēdētājam, tā dažādām frakcijām, bet it īpaši es jūs gribu informēt par vienas politiski represētās personas vēstuli, kura nevis kaut ko pieprasa, bet iesaka ļoti vienkāršu priekšlikumu. Manuprāt, tajā vajadzētu ieklausīties arī mūsu valdībai. Tas saka tā: "Līdzekļu trūkuma dēļ ierosinu dzēst vismaz pakāpeniski sertifikātus šādā veidā: vispirms politiski represētajām personām un bijušajiem zemes īpašniekiem, vismaz summu par 70–80 sertifikātiem." Es domāju, ka tas tiešām ir risinājums. Varbūt nenosegsim visas summas uzreiz, bet kaut vai daļu. Un citām personu grupām: "Ja šajās grupās ir tie cilvēki, kuriem pienākas seritifikātu dzēšana naudā, dzēst vismaz 30 sertifikātus."

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas...

A.Seile

(TB/LNNK) . Tā kā opozīcijas priekšlikums šo jautājumu neatrisina, es aicinu to noraidīt, bet valdībai padomāt par šā jautājuma steidzīgu risināšanu.

Sēdes vadītājs.

Par vēlas runāt Čerāna kungs, bet piecas minūtes jau jums vajadzēs. Pietiks trīs. Labi. Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es nezinu, kā jums, bet man, klausoties šo Seiles kundzes runu, radās sajūta, ka viņa runā par visu ko, bet tikai ne par šo konkrēto likumprojektu, un patiesībā arī nepasaka nevienu nopietnu argumentu šeit pretī. Patiesībā šeit ir priekšlikums — pagarināt privatizācijas sertifikātu derīguma termiņu no 1999.gada 31.decembra līdz 2003.gada 31.decembrim. Tas ir saistīts ar to, ka šobrīd tikai ļoti neliela daļa no visiem dzīvokļiem ir par sertifikātiem privatizēta. Un, ja mēs turam šo termiņu — 1999.gada 31.decembris, tad mēs nonākam uz dzīvokļu piespiedu privatizāciju, ka pēc šā termiņa varēs privatizēt tikai par naudu, un tas ir pamata iemesls, kāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Kas attiecas uz Seiles kundzes teikto, minēto problēmu par īpašumu kompensācijas sertifikātu atmaksu naudā. Tā, protams, ir ļoti aktuāla problēma, un tā ir jārisina. Tautas kustības "Latvijai" deputāti kopā ar citiem opozīcijas deputātiem tika iesnieguši arī pieprasījumu valdībai šo jautājumu risināt. Bet jautājums ir Seiles kundzei un viņas frakcijas kolēģiem: kā viņi ir balsojuši par šo pieprasījumu? Es varu arī pateikt. Viņi ir balsojuši pret, nevēloties šo jautājumu risināt. Tagad te nu var nākt Saeimas tribīnē un runāt. Runāt gudri, kad ir cits apspriežamais jautājums, ka, lūk, netiek atrisināts šis jautājums, un tātad nu Krasta kungam tas būtu jāatrisina. Tas ir jāatrisina, bet nevajag arī pašiem "Tēvzemes" deputātiem balsot pret šiem jautājumiem. Paldies! Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 10, atturas — 31. Lēmums nav pieņemts. Godātie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. Pirms pārtraukuma viens paziņojums Paulim Kļaviņam.

P.Kļaviņš

(LZS, KDS). Cienījamie kolēģi! Tie, kuri darbojas Latvijas—Vācijas parlamentāriešu sadarbības grupā. Esiet laipni lūgti šodien 12.45, tātad ceturksni pirms vieniem, ierasties Kamīnu zālē. Ir tikšanās ar vācu zinātnieku un studentu grupu — apmēram deviņiem cilvēkiem. Tie nav parlamentārieši, bet zinātnieki un studenti no Ķīles, un viņi būtu priecīgi, ja varētu ar mums mazliet parunāties. Tātad 12.45 Kamīnu zālē. Laipni lūgti visi no šīs sadarbības grupas!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi, pirms reģistrācijas sveicam mūsu kolēģi Edvīnu Inkēnu, kuram pirms dažām dienām palika apaļi 40 gadi. (Aplausi.) Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Jānis Jurkāns, Juris Sinka, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Ģirts Valdis Kristovskis, Edvīns Inkēns, Pēteris Apinis, Dainis Turlais, Atis Sausnītis, Ziedonis Čevers, Jānis Ādamsons, Janīna Kušnere, Odisejs Kostanda un Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu atgriezties sēžu zālē. Mums jāturpina darbs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties kvorumam! Lūdzu reģistrēties deputātus kvorumam. Lūdzu rezultātu! 36 deputāti tikai zālē. Lūdzu visus atgriezties sēžu zālē.

Godājamie kolēģi! Atkārtoju, ka pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Visiem ir jāatgriežas plenārsēžu zālē, lai mēs varētu turpināt darbu. Zālē ir tikai 40 deputātu. Rubuļa kungs būs 45. Vienalga, mums ir par maz. Godātie kolēģi! Reģistrēsimies vēlreiz! Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Turpinām izskatīt darba kārtības jautājumus.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Čerāna, Veldres, Zelgalvja, Grīnberga iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo? Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas atzinuma projektu par likumprojekta nodošanu komisijām. Balsojam Saeimas atzinumu par likumprojekta nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 8, atturas — 34. Nav pieņemts lēmums.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Valdmaņa, Kalnbērza, Ozoliņa, Čerāna, Grīnblata iesniegto likumprojektu... Atvainojiet, 14. mēs esam noņēmuši no darba kārtības tādēļ, ka viens deputāts savu parakstu atsauca zem šī ierosinājuma.

Izskatām 15. darba kārtības jautājumu. Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Lagzdiņa, Bišera, Pēterkopa, Čerāna un Kreituses iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt nevēlas. Iebildumu deputātiem arī nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

 

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts "Par pasaules valstu un starptautisko organizāciju oficiālo viedokļu konstatēšanu" sakarā ar Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 22.augusta "Deklarāciju par Latvijas okupāciju" . Iesniedz deputātu grupa. Vēlas runāt par šo jautājumu Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! Valdmaņa kungs diemžēl nav zālē. Nākamais pieteicies debatēs runāt Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Mēs esam jau 1996.gada 22.augustā pieņēmuši Deklarāciju par Latvijas okupāciju. Diemžēl mēs neesam tālāk enerģiski rīkojušies kā valsts, un konkrēti valdība nav rīkojusies, lai panāktu šīs deklarācijas kā juridiska fakta atzīšanu starptautiskā mērogā. Tāpēc ir šis lēmuma projekts, lai panāktu šo atzīšanu un panāktu to, ka ANO dalībvalstis atzīst to, ka Latvija tiešām ir bijusi okupēta, kā arī virzītu jautājumu par to, lai Latvija varētu saņemt kompensācijas no citām valstīm, kuras ir vainīgas šajā okupācijā. Tāpēc mans priekšlikums šajā gadījumā būtu nodot šo lēmuma projektu Saeimas Ārlietu komisijai. Un es aicinātu deputātus arī par to nobalsot. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies, godātie kolēģi! Godātie kolēģi, jāizlemj jautājums, vai mēs iekļaujam šo Saeimas lēmuma projektu šīsdienas sēdes darba kārtības beigās? Ja nav nevienam iebildumu, tad mēs to varam darīt. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi deputātiem. Deputāts Jurdžs, piemēram, iebilst. Un, ja iebilst pēc Kārtības ruļļa kaut vai viens, tad mēs varam izlemt jautājumu par to, vai iekļaujam šo lēmuma projektu nākamās sēdes darba kārtībā. Vai deputāti piekrīt, ka mēs iekļaujam šo lēmumprojektu nākamās sēdes darba kārtībā? Balsojam! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par šī lēmumprojekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Jūs savu vārdu esat nokavējis. Debates ir beigušās. Paldies! Balsošanas laikā lūdzu netraucēt, Valdmaņa kungs! Mēs balsojam priekšlikumu par šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Jo šodienas darba kārtībā to iekļaut nevar sakarā ar to, ka deputāti iebilst. (No zāles deputāts A.Golubovs: "Ir citi priekšlikumi.") Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 7, atturas — 14. Jautājums iekļauts nākamās plenārsēdes darba kārtībā.

Nākamais jautājums — 18. "Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Odisejam Kostandam" . Dokumenta nr.3945. Kostandas kungs lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu no šā gada 24.marta līdz 3.aprīlim. Saskaņā ar Kārtības rulli mēs varam piešķirt atvaļinājumu 7 dienas, tas ir, no 24.marta līdz 30.martam ieskaitot. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Odisejam Kostandam no šā gada 24.marta līdz 30.martam. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

 

Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu vienošanos izskatām tagad 39.darba kārtības jautājumu. Likumprojekts "Militārpersonu izdienas pensiju likums" . Trešais lasījums. Komisijas vārdā — deputāte Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.3943 un dokumentu nr.3943a — tā ir atsevišķa lapiņa, kas šorīt jums bija uzlikta uz galdiem. 1.priekšlikums ir no deputāta Kristovska. Komisija ir atbalstījusi, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu par atbildīgās komisijas slēdzienu par šo deputāta Ģirta Kristovska priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts komisijas viedoklis.

L.Kuprijanova.

2.priekšlikums arī ir deputāta Kristovska priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo atzinumu? Piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

3.priekšlikums — deputāta Kristovska priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Paldies, pieņemts.

L.Kuprijanova.

4.priekšlikums — deputāta Kristovska priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

L.Kuprijanova.

5.priekšlikums — deputāta Kristovska priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt deputāts Ģirts Kristovskis, frakcija "Latvijas ceļš".

Ģ.Kristovskis

(LC). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es uzreiz gribu pateikt, ka šeit nav domstarpību ne ar mani, ne arī komisijas starpā. Šeit ir redakcionālas dabas priekšlikums. Jo, manuprāt, es uzskatu, ka nevajadzētu mums ieviest likumā praksi, ka mēs tādas valsts pārvaldes institūcijas, šinī gadījumā militārās vienības, kuras kādreiz ir tikušas reorganizētas, kurā ir mainīta pakļautība, kā šinī gadījumā iet runa par Zemessardzi vai Valsts prezidentu un Saeimas drošības dienestu, ka mēs likumā uzskaitām viņu iepriekšējos nosaukumus. Piemēram, šeit mēs rakstām iekavās, ka Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests, kurš pašreiz ir pakļauts Aizsardzības ministrijai, kādreiz ir bijis Latvijas Republikas Augstākās padomes apsardzes dienests. Vai, teiksim, Latvijas Republikas Drošības dienests. Es domāju, ka tas ir pats par sevi saprotams, ka daudzas institūcijas tiek reorganizētas un viņu nosaukumi mainīti. Un mēs nevaram likumā aprakstīt visus iepriekšējos šo dienestu nosaukumus.

Līdz ar to es vienkārši aicinātu atbalstīt šinī gadījumā manu redakciju, jo no likuma teksta jau tas izriet. Komisijā gan bija viedoklis par to, ka nepieciešams it kā būtu šos vecos nosaukumus uzskaitīt, jo ierēdņi, kuri piešķirs izdienas pensijas, var pārprast, var nesaprast, vai šodienas nosaukums atbilst tam, kas ir kādreiz bijis. Bet, manuprāt, tas jau ir ierēdņu kvalifikācijas un arī varbūt instrukciju jautājums, nevis likuma jautājums. Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu redakciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova

(DPS). Komisijas viedokli atbalstīja arī Saeimas Juridiskais birojs, un, ņemot vērā, ka šeit runa ir patiešām par pensijām, un par nožēlu, es domāju, visiem deputātiem kā tautas priekšstāvjiem un arī mūsu komisijai ir zināma negatīva pieredze ar vēstulēm, kad griežas cilvēki, kad kāds ierēdnis nav pareizi izpratis likumu jeb citādi tulkojis, mēs tomēr uzskatījām, ka vajadzīgs uzskaitīt šīs iestādes. Varbūt paies vēl kādi pieci gadi, un šie cilvēki būs visi pensionējušies, mēs varētu arī mainīt, jo pēc būtības, kā teica Kristovska kungs, te nav absolūti nekādu atšķirību. Bet mēs precīzi uzskaitām, lai cilvēks, griežoties pēc pensijas, viņam nevajadzētu uzrādīt, teiksim, pavēli par reorganizāciju un tā tālāk. Ir pilnīgi skaidrs, ka viņam ir ieraksts, ka viņš tur ir dienējis. Un arī Saeimas Juridiskais birojs atbalstīja tādu variantu. Tādēļ es aicinātu balsot par komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Ģirta Kristovska priekšlikumu — 3. panta 1. daļas 2. punktu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma...

Godātie kolēģi! Lūdzu piedalīties Saeimas darbā balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu, un balsojam deputāta Kristovska priekšlikumu ar numuru pieci. Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 9, atturas — 30. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova.

Nākošais ir frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt debatēs Juris Dobelis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Būtu tomēr vēlams dzirdēt iemeslus, kāpēc šis mūsu priekšlikums nav atbalstīts, jo man liekas, ka tas ir pietiekoši skaidrs. Mēs gribam uzsvērt, ka, lūk, PSRS Valsts drošības komitejas un tai pakļautajās iestādēs šī atrašanās nekādā gadījumā nedrīkst tikt pielīdzināta dienestam citos formējumos, citās iestādēs. Mēs vienkārši to uzsveram un vairāk neko citu. Un nevēlamies, ka šādi cilvēki būtu tieši tādi paši, kā visi pārējie. Ļoti skaidrs priekšlikums, un lūdzu formulējiet, kāpēc jūs to neatbalstāt. Es katrā ziņā aicinātu Saeimu par to balsot.

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kuprijanovas kundze!

L.Kuprijanova

(DPS). Nu tieši tādēļ komisija neatbalstīja, ka nekādā gadījumā šeit neiet runa par pensijām Drošības komitejas bijušajiem darbiniekiem, jo, kā jau jūs zināt, mēs tādus darbiniekus valstī vispār nepensionējam, viņi saņem acīmredzot pensijas no Krievijas, un te ir skaidrs uzskaitījums, ko mēs uzskatām par tiem, kam būtu tie pielīdzinātie stāži. Un vismaz, cik ir zināms man, tad, man šķiet, no 1922. vai 1924. gada šīs organizācijas, kā Iekšlietu ministrija un Drošības komiteja, arī bijusī PSRS, vienmēr bija sadalītas struktūrās, tās nekad nevarēja, kā teikt, nekādi viņu darbinieki nu nebija viens otram pakļautās struktūrās. Tādēļ mēs uzskatījām, ka tas ir patiešām tikai uzsvērums, tas nenes praktiski nekādu slodzi. Tādēļ komisija arī neatbalstīja. Tādēļ es aicinātu, protams, balsot par komisijas lēmumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam frakcijas priekšlikumu 3. panta 1. daļas 4. punktā un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 8, atturas — 17. Priekšlikums pieņemts.

L.Kuprijanova.

Nākošais ir 7. priekšlikums. Es lūdzu kolēģus paņemt dokumentu nr. 3943a. Tehniskas kļūdas dēļ tabulā ir nepareizs teksts, tādēļ mēs jums papildu lapiņu izsniedzām. Tas ir...

Sēdes vadītājs.

Reģistra numurs šim dokumentam ir 900. Lūdzu, tātad vadāmies pēc tā.

L.Kuprijanova.

Tātad 7. ir frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu par komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies! Tas ir pieņemts.

L.Kuprijanova.

8. — deputāta Kristovska priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Paldies! Pieņemts.

L.Kuprijanova.

9. — deputāta Kristovska priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt? Pieņemts.

L.Kuprijanova.

10. — deputāta Kristovska priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst? Pieņemts.

L.Kuprijanova.

11. — deputāta Kristovska priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi, precizējusi redakcija, un mainās pantu daļu numerācija.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo deputāta Kristovska priekšlikumu ar numuru 11? Piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

12. — deputāta Kristovska priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Čerāna kungs nepiekrīt un vēlas runāt debatēs. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es vienkārši lūdzu balsojumu un aicinu atbalstīt Kristovska kunga priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušies nav? Debates beidzam. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Kristovska priekšlikumu 6. pantā — svītrot ... 6. panta 6. daļā svītrot otro teikumu. Balsojam šo priekšlikumu! Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 14, atturas — 13. Priekšlikums pieņemts.

L.Kuprijanova

(DPS). Paldies! Es varu tikai komentēt. Tas ļoti sarežģīs izskaidrošanos, kad pāries uz valsts pensijām. Tas ir vienīgais, ko iebalsoja. Paldies! 13. — atbildīgās komisijas priekšlikums, kas, protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst? Pieņemts.

L.Kuprijanova.

14. — deputāta Kristovska priekšlikums — ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

L.Kuprijanova.

15. — atbildīgās komisijas priekšlikums, kas, protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

L.Kuprijanova.

16. — arī atbildīgā komisija precizē redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Pieņemts.

L.Kuprijanova.

17. — deputāta Kristovska priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti to atbalsta? Pieņemts.

L.Kuprijanova.

18. — deputāta Kristovska priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst? Pieņemts.

L.Kuprijanova.

19. — deputāta Druvas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt priekšlikuma iesniedzējs deputāts Kārlis Druva, LZS, KDS frakcija.

K.Druva

(LZS, KDS). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Mēs jau pagājušoreiz runājām par šo jautājumu. Pēdējo reizi bija piedāvāts grozījums, kas runāja, ka vispār neaptvert pensijas. Šeit ir piedāvāts tikai 50% apmērā, un jūs saprotat, ka tā ir tikai daļa no šīs pensijas, kas tiek aplikta 50% apmērā. Tādēļ es lūgtu atbalstīt to, un, kamēr es esmu tribīnē, arī lūgšu jūs atbalstīt nākošo jautājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, ka mēs runājam par 8. panta papildināšanu ar jaunu 8. daļu, es aicinātu atbalstīt deputātes Rugātes priekšlikumu, kas man šķiet nedaudz simpātiskāks par deputāta Druvas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kuprijanovas kundze!

L.Kuprijanova

(DPS). Cienītie kolēģi! Es aicinātu jūs nejaukt visos likumos absolūti visus pārējos likumus iekšā. Mēs visi zinām, ka mums tūlīt nāks Saeimā jauns likums par iedzīvotāju ienākumu nodokli, kurā mēs varam ar jums vēlreiz izrunāt, vai vispār pensionāru pensijas ir apliekamas ar ienākumu nodokli, tajā skaitā arī militārās pensijas vai kādi citi cilvēka ienākumi. Nevajag ar Pensiju likumu kārtot citu likumdošanu. Tādēļ es jūs aicinātu konsekventi, kā arī pēc otrā lasījuma balsojuma, tomēr neatbalstīt Druvas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam deputāta Kārļa Druvas priekšlikumu — papildināt 8. pantu ar 8. daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 26, atturas — 14. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova.

Paldies! 20. — deputātes Antas Rugātes priekšlikums, par ko šobrīd jau izteicās debatētāji, ka tas ir ļoti simpātisks un atbalstāms, un būtībā arī komisija galīgi pret to neiebilst, bet visa problēma ir iekš tā, ka šī norma ir iestrādāta jau tajos pantos, par kuriem mēs esam sen nobalsojuši. Nu ja jūs gribat vienā likumā divos pantos to iebalsot, tad, protams. Acīmredzot iesniedzējs un aizstāvji nav īpaši izpētījuši likumu. Tādēļ es aicinātu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. (No zāles deputāts K.Čerāns: "Balsot!") Deputāts Čerāns prasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputātes Rugātes priekšlikumu ar numuru 20 — papildināt 8. pantu un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 13, atturas — 22. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova.

Paldies! 21. — frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Par šo jautājumu vēlas runāt... Kompjūterā viens uzvārds bija, bet pazuda. Tātad nevēlas runāt. Parādījās cits. Lūdzu, Čerāna kungs, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Godātie deputāti! Es aicinu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kuprijanovas kundze, vai vēlaties ko teikt vai balsosim?

L.Kuprijanova

(DPS). Jā, es vēlētos teikt, ka tam nav absolūti nekādas jēgas, un 1. janvāris 1991. gadā ir tā robežšķirtne, teiksim, kur mainījās visi tie formējumi, tādēļ, protams, tikai tā 4. datuma dēļ var nobalsot, bet tam absolūti nav nekādas... Tādēļ arī komisija noraidīja, jo jūs saprotat, ka komisijai principā nevarēja būt principiāli iebildumi pret kaut kādu Latvijas atjaunošanas datumu, bet principā pie pensiju piešķiršanas nospēlēja šis datums — 1. janvāris 1991. gads. Tādēļ es aicinātu noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 21. — frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" priekšlikumu — pārejas noteikumu 1. punktā skaitļus... un tālāk kā tekstā. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 13, atturas — 26. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova.

Paldies! 22. — atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es uzskatu, ka nebūtu pamata atlikt dažu šā likuma punktu spēkā stāšanos līdz 2000. gada 1. janvārim un būtu jāsāk izmaksāt pensijas militārpesonām jau tūlīt attiecīgajā apmērā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk debatēs neviens runāt nevēlas. Debates beidzam.

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi! Par cik ir ļoti saspringta dienas kārtība, es negribētu te tērēt laiku un izskaidrot, ar ko tas ir saistīts. Visi datumi ir ielikti pārejas noteikumos, ievērojot Zemessardzes un Aizsardzības ministrijas lūgumu sakarā ar to, lai cilvēki, kas, teiksim, ir pirmspensijas vecumā, varētu izdienēt to, kas viņiem pienākas, un saņemt pilnu pensiju. Ja Čerāna kungs grib viņus ierobežot, tad, protams. Tādēļ es aicinātu atbalstīt komisijas lēmumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 22.priekšlikumu. Komisija to, kā jūs zināt, ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 6. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

Paldies, kolēģi! Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus...

Sēdes vadītājs.

Vēl viens ir 23.priekšlikums.

L.Kuprijanova.

Es atvainojos, jā, 23.priekšlikums. "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies! Pirms balsošanas par likumprojektu kopumā paziņojumu par balsojumu vēlas sniegt deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(TB). Es atvainojos par neprecīzo balsojumu, šajā likumprojektā 6.punktā es esmu balsojis par.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tātad balsojam likuma pieņemšanu kopumā trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu vienošanos izskatām tagad 47.darba kārtības jautājumu — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"". Komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile

(TB). Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3941. Pirmais priekšlikums attiecas uz 7.panta ceturto daļu, frakcija "Latvijai" ierosina šo pantu papildināt ar citu ceturto daļu, nekā mums ir bijis spēkā esošajā likumā, tātad iespraust vidū starp trešo un ceturto punktu jaunu punktu, kura būtība ir tā, ka Privatizācijas aģentūras lēmumus var pārsūdzēt tiesā. Komisija šo lēmumu neatbalstīja, pamatojoties uz to, ka tādā gadījumā ārkārtīgi tiks kavēts privatizācijas process, jo pietiek kādai ieinteresētai personai iesniegt lietu tiesā, lai konkrētā objekta privatizāciju aizkavētu par vairākiem gadiem.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns — frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Seiles kundze jau minēja šī priekšlikuma būtību, un es uzskatu, ka tas ir absolūti loģisks priekšlikums, jo, ja mēs gribam mūsu Latvijā veidot tiesisku valsti, tad mūsu valstī nedrīkst būt tādas institūcijas, kuras var izdarīt vienalga kādus likumu pārkāpumus, un pēc tam nevienam nav nekādu iespēju neko iebilst, nekādā veidā šīs institūcijas darbību apstrīdēt. Konkrēti vēl šajā gadījumā ir problēma it īpaši būtiska tāpēc, ka šoreiz tā ir institūcija — Privatizācijas aģentūra, kura lemj, konkrēti šīs aģentūras valde lemj par visa valsts īpašuma privatizāciju. Un, ja šeit ir apzināti vai neapzināti pieļauts kaut kāds likuma pārkāpums, tad tādā gadījumā ir vajadzīga nepieciešamība, lai varētu šos aģentūras prettiesiski pieņemtos lēmumus pārsūdzēt tiesā un nodibināt tiesisku kārtību. Bet faktiski, ja mēs atsakāmies no šīs normas un kā mēs līdz šim arī esam atteikušies no šīs iespējas Privatizācijas aģentūras lēmumus pārsūdzēt tiesā, tādā gadījumā mēs it kā esam atdevuši visu šo valsts īpašumu Privatizācijas aģentūras valdes rokās, piecu cilvēku rokās, un tas, kādā veidā viņi izlemj, nu tas tādā veidā arī paliek, it kā šiem pieciem cilvēkiem šis valsts īpašums būtu nodots kā privātīpašums. Tas galīgi nav normāli

Un mēs redzam, kā mums iet ar privatizāciju mūsu valstī, kādas lielas problēmas šeit parādās, un šeit jau tie lēmumi ir ne tikai tādi, kas ir tiešā veidā saistīti ar privatizācijas procesu, bet ir arī lēmumi par pretendentu pielaišanu vai par konkursu rīkošanu un arī lēmumi kaut ko izsludināt vai kaut ko neizsludināt un kaut ko novērtēt — kādus īpašumu objektus, un tas ir ļoti būtiski, lai šis tiesiskuma moments privatizācijā parādītos. Jo mēs skaidri redzam, ka privatizācijas process mūsu valstī ir tas process, kurš ir valstij atnesis milzīgus zaudējumus. Šie zaudējumi ir vairāku miljardu latu apmērā. Mēs varam runāt par šo agrīno privatizāciju, kur tika veikta noma ar izpirkumu, un tāpat kur ir ziņas jau par veselu miljarda latu zaudējumu, tad ir runa par to, ka saimnieciskā darbība attiecībā uz valsts kuģniecību, kur reāli šī privatizācija jau notiek bez oficiālu lēmumu pieņemšanas, tur arī ir noteikts aptuveni miljards latu zaudējums valstij. Es domāju, tas nebūtu pareizi, ja visu šo valsts īpašumu objektu privatizāciju mēs atļautu, tādu ārpustiesisku kārtību, ka lēmumus var pieņemt un tos nevar pēc tam tiesā pārsūdzēt.

Nu, jāsaka, ka tas ir, manuprāt, diezgan liels absurds, kas mums likumdošanā ir iestrādāts, un mēs varam domāt par to, kā šo normu precizēt vienā vai otrā veidā uz trešo lasījumu, bet es domāju, ka šis tiesiskums principā privatizācijā būtu obligāti jāievieš, un tāpēc es aicinu nobalsot par šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ģirts Kristovskis, frakcija "Latvijas ceļš".

Ģ.Kristovskis

(LC). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es arī jūs aicinātu atbalstīt frakciju "Latvijai", jo, manuprāt, mums ir jāpatur prātā, kas ir pašmērķis. Šobrīd Latvijas valstī par pašmērķi tiek izvirzīts kaut kāds termiņš, kurā privatizācija ir jāpabeidz, un aizmirsts tiek tas, ka privatizācijai ir jābūt likumīgai un tiesiskai. Tieši tā, tiesiskai privatizācijai, un nebūt ne mūsu valstī visi privatizācijas procesi, kuri ir notikuši, visi objekti ir privatizēti bez domstarpībām, bez interešu konfliktiem un tamlīdzīgi. Tā kā es domāju šādā situācijā, ja mēs kādai institūcijai, Privatizācijas aģentūrai šajā gadījumā, iedodam ekskluzīvas tiesības uz tiesībām, kuras pastāv ārpus tiesiskas valsts principiem, ka jebkuru konfliktu faktiski var apstrīdēt tiesā, tiesiskā kārtībā, Privatizācijas aģentūra šajā valstī ir ārpus šīs tiesiskās valsts, tā teikt, principiem. Tā k, es domāju, tas ir absurds, kas ir iestrādāts likumā, un absurda ir pieeja, ka likumā ir iestrādāts arī tas, ka tikai tos gadījumus, kuri likumā ir uzskaitīti, ka tikai tos dažus gadījumus, tās situācijas ir iespējams pārsūdzēt tiesā. Tā ir, manuprāt, padomju tiesību skolas viskliedzošākā, tā teikt, palieka, un, manuprāt, tā būtu bijusi jau jānovērš iepriekšējos ciklos, kad mēs par šo jautājumu diskutējām.

Tā kā, es domāju, tiesiskā valstī un Rietumeiropas tiesību sistēmai, manuprāt, ir zināms tas, ka tās sfēras un tie konflikti, kuri nav likumā uzskaitīti, tie ir izskatāmi tiesā. Un likumam nav tiesību un pienākums vai nu uzskaitīt visus tos konfliktus, kuri vispār ir iespējami privatizācijas procesā. Tā kā šeit ir jāpatur prātā, protams, ja mēs, tā teikt, neskatoties riņķī, redzam tikai to vienu termiņu, kurā mums ir jāpabeidz privatizācija, tad viss ir kārtībā, tad tikai tā mums ir jārīkojas. Un tie, kas šādu pozīciju aizstāv, dabīgi, ka viņiem tā jārīkojas, bet, kas domā par tiesisku valsti, tiem noteikti būtu jāatbalsta šāds priekšlikums. Kaut gan pats par sevi rakstīt likumā iekšā normu, kuras tiesiskā valstī pastāv pašas par sevi, tas jau ir vienā ziņā absurds, bet uz to spiež šodien sabiedrības tiesiskās apziņas līmenis un tiesiskās apziņas līmenis mūsu valstī. Tā tas diemžēl ir. Mums jāveic ir šādi diezgan pretrunīgi, varētu teikt no likuma stila viedokļa, pasākumi. Tā kā es pilnīgi iestājos par šo frakcijas "Latvijai" likto priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Es esmu ļoti priecīgs dzirdēt, ka arī Kristovska kungs atbalsta Čerāna priekšlikumu. Tas priekšlikums ir ļoti pamatots tāpēc, ka tiesiskā valstī visu var izlemt tikai tiesa. Pareizi. Un es domāju, ka visu mūsu mērķis... Mērķim ir jābūt, un mērķis mums ir tautas labklājība. Un mēs nevaram dot ekskluzīvas tiesības Privatizācijas aģentūrai, ka tā var lemt tikai, par cik kuru objektu pārdot vai kā privatizēt. Ja mēs ejam uz to, ka objekti ir jāprivatizē, protams, ne visi, mēs nepiekrītam tam, ka visi. Tautas kopa "Brīvība" piekrīt, ka jāprivatizē lielākā daļa, bet stratēģiski svarīgo valsts objektu kontrolei jābūt valstij. Bet neatkarīgi jebkuram objektam, kuru privatizē, ir jānosaka patiesa tā cena. Mēs nevarm pieļaut tā kā tagad ir, ka Naglis, kurš ir Privatizācijas aģentūtas ģenerāldirektors, kopā ar Šadinovu nosaka objektu cenu. Viņi gan uzaicina it kā kādas firmas, bet iepriekš jau viņām liek manīt, kādai tai cenai vajag būt un neviens nevar tagad pārsūdzēt, tur mēs zaudējam Latvijas valsts naudu miljonos, miljoni latu tiek zaudēti uz lielo objektu privatizāciju. Te jau Privatizācijas aģentūra grib pēc Orvela vadīties, ka visi ir vienlīdzīgi, bet citi ir vēl vienlīdzīgāki. Tā nedrīkst būt. Un, ja mēs esam privatizējuši jau tik daudz un turpinām privatizēt, tad es nesaprotu, kur tā nauda paliek, te citreiz saka, ka tas tiek ieskaitīts budžetā vai citur, bet mēs zinām, cik daudz tūkstošu bērnu neiet skolā, pensionāri knapi velk dzīvību. Tā kā likumam noteikti ir jābūt, un tas ir vispār brīnums, šodien iznāk tā, ka vienīgi Nagļa lēmumus nevar nekur tiesāt, faktiski viņš jau mūsu valstij ir gan ģenerālprokurors, gan Ministru prezidents, gan prezidents, kurš tad ir lielākā persona, viņš vienpersoniski var izlemt šos jautājumus. Es domāju, ka šis priekšlikums ir ļoti pareizs un savlaicīgs. Un es aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Es arī gribētu pievienoties iepriekšējiem runātājiem un atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumus. Mums ir izveidojies unikāls stāvoklis, ka ir valstij izveidota institūcija, kas realizē publiskās varas pilnvaras, pieņem privāto tiesību subjektiem obligātus lēmumus, respektīvi, privātām uzņēmējsabiedrībām un privātpersonām obligātus lēmumus, un kuru rīcību nekur nevar pārsūdzēt. Jo ministrs, kura pārraudzībā atrodas šī akciju sabiedrība, tā saucamā, faktiski, kā mēs esam konstatējuši, nevar neko izdarīt, Ministru kabinets arī, izrādās, neko nevar izdarīt, un tagad mēs vēl liedzam griezties tiesā, tas ir vispār nonsenss pasaules tiesību sistēmā, kad publiskās tiesības, tiesisko varu realizējošas institūcijas lēmumus nevar pārsūdzēt tiesā, tur tiešām nekas nebūtu jāraksta, tas būtu dabiski, bet diemžēl mums jau ir tiesiski precedenti, kad ir uzņēmumi griezušies par absurdiem lēmumiem, kas ir tieši pārkāpuši likumu, un tiesa ir atteikusies izskatīt, jo, lūk, šīs akcijas sabiedrības statūtos neesot ierakstīts, ka tās lēmumus var pārsūdzēt tiesā, un tāpēc, lūk, tiesa ir atteikusies izskatīt. Tātad neatliek nekas cits, kā ierakstīt to tekstā. Un tas, ka šķīrējtiesa, ka ir ierakstīts, ka tur pašā Privatizācijas aģentūrā izveidojas šķīrējtiesa, tad tas neko neglābj, jo acīmredzot šī šķīrējtiesa būs nokomplektēta tikai no šīs pašas Privatizācijas aģentūras viedokli atbalstošiem cilvēkiem, un pie šīs situācijas griezties pie šīs šķīrējtiesas būtu tikpat kā tajā Krilova fabulā, ka tur jāiet ir pie lauvas meklēt taisnību pret tīģeri. Tāpēc es atbalstu frakcijas "Latvijai" priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Imants Liepa, frakcija "Latvijai".

I. Liepa

(TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu darīt jums zināmu, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, izskatot šo jautājumu, nebija vienprātības par priekšlikuma noraidīšanu. Bija balsojums, un šeit bija deputāti, kas balsoja par šo priekšlikumu, bija, kas atturas un, protams, arī — kas noraidīja. Tā ka domas dalījās. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Es gribu norādīt, ka šeit mēs radām zināmā mērā nekonsekvences precedentu, kas izpaužas tādējādi, ka valstij radīta institūcija, kuras lēmumus nav iespējams pārsūdzēt. Tas ir kaut kas nebijis. Latvijā ir parlaments, kuru sauc par Saeimu. Saeimas pieņemtos likumus var pārsūdzēt. Kaut vai pēdējā laika piemēri, kad Valsts prezidents mums atgrieza atpakaļ Darba kodeksu un Valsts prezidents atgrieza atapakaļ likumu par Saeimas vēlēšanām. Un vēl jo vairāk. Mūsu pieņemtos likumus var pārsūdzēt Satversmes tiesā. Un, lūk, šeit rodas kaut kāda sublīmeņa institūcija, kuras lēmumus vairs nav iespējams pārsūdzēt.

Vienīgā argumentācija, kuru liek priekšā, tā ir privatizācijas aizkavēšana. Galu galu, kas tad privatizācija mūsu valstī ir? Līdzeklis, lai veicinātu tautsaimniecības atjaunošanos un dzīves līmeņa paaugstināšanos vai arī tas ir kaut kāds pašmērķis? Ja tas ir pašmērķis, tad mēs noraidām šo priekšlikumu. Te nevar būt strīdu. Bet, ja tas nav pašmērķis, bet līdzeklis, kādā veidā uzlabot esošo situāciju, tad katrā ziņā šis priekšlikums ir loģisks pašreizējā situācijā, kaut gan ir mazliet, mazliet pretrunā ar to, ko jau sacīja Bišera kungs. Pretrunā tādējādi, ka tā ir pati par sevi saprotama norma normālos apstākļos. Bet šo esošo precedentu dēļ mēs esam spiesti šādu priekšlikumu izvirzīt, lai tas tā nebūtu. Un laipni lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu šo apsvērumu dēļ. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sponsoru pakalpiņi un tautas kalpi! Latvijas privatizācijas process ir jau tik samaitāts. No Latvijas tautas ir tik daudz izzagts, pareiziniet — 3 miljoni iedzīvotāju — 100 sertifikātu katram, tas jau ir 300 000 sertifikātu. Un tie, kuri tos sertifikātus no cilvēkiem nopirka par 50 santīmiem, pelnīja laikam 6 miljardus latu, kas ir no tautas tādā veidā izzagti. Privatizācijas procesā dot kaut kādu tiesiskumu ar to, ka mēs it kā varēsim ar to apelēt tiesā, ir, lietojot Bišera kunga vārdu, nonsenss. Privatizācijas procesi ir jāapelē, un tie ir jāapelē tautai oktobra vēlēšanās. Privatizācija kaut ko labu dara, ja iedod grožus pašam strādniekam savā mazajā uzņēmumā. Tie privatizācijas procesi, kas tagad notiek, ir lielie uzņēmumi, kurus ir jāvada profesionāliem menedžeriem, ka tos izlaupa no tautas un atdod draugiem par smieklīgu naudu, ir dziļš grēks. Diez vai mūsu tiesu sistēma, kas nespēj atrast vairāk kā vienu, kuri ir spīdzinājuši latviešu tautu, diez vai viņi spēs kaut ko darīt pret tiem ošiem, kehriem, nagļiem, šķēlēm, šleseriem jeb kā viņam bija vārds, pirms viņa vectēva vārdu sāka nēsāt Lešinskis. Šie puiši, kuri nevar parādīt savus ienākumu avotus, savus bagātību avotus, kas ir kļuvuši bagāti uz tautas rēķina, mēs... ( No zāles deputāts A.Kiršteins: "Beidz muldēt!") un Kiršteina kungs arī. Mēs šos cilvēkus pēc oktobra vēlēšanām meklēsim un lūgsim, lai viņi sadala savas bagātības tiem cilvēkiem, kuriem nav. Un ja viņi to nebūs ar mieru darīt, tad būs tiesa. Tā gan nebūs Latvijā, tā būs starptautiska. Tā zagšana, kas šeit notiek, rēķiniet, kā jūs gribat, miljardi no tautas ikkatrā veidā. Vai tas ir sertifikātu spēlē, vai tas ir kuģniecības pazušanā, kad tur izzūd viens kuģis pēc otra. Vai tas ir "Latvenergo" novērtēšanā, šī tautas izzagšana. Labi, es balsošu par to, ka var to tiesā apelēt, lai viņus drusku nobremzētu.

Bet saprotiet, kungi, kas mēs šeit sēžam, kuriem ir uzdota tautas suverēnā vara, mēs pieļaujam šo mūsu tautas izzagšanu. Un tie brašie kungi kā Kiršteina kungs, kas ir droši iedzīvojies labi zem jauna vārda, viņam vecais vārds nepatīk.

Viņa godīgumu mēs parādām, viņš nezina, ka viņš ir Sļivkins vai kaut kāds bumbieris. (Zālē smiekli.) Es jums pateikšu to, ka tie nekauņas, kas gribēja atdot latviešiem īpašumus un tad tūlīt uzlikt viņiem arī 1940.gada interkalāros parādus, tas ir mans viens devums Latvijai, ka tas viņiem neizdevās. Tūlīt viņi nespēja iznīcināt to veco latviešu īpašnieku. Bet viņi to dara citos veidos. Un Kiršteina kungs ir tik godīgs un republikāņus pārstāv — pārstāv Latvijas eliti, viņš pārstāv latviešus, kas ir kļuvuši bagāti, bet tā nav elite. Tie ir vislielākie sūdi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Valdmaņa kungs un citi! It sevišķi jūs, Valdmaņa kungs! Ja jūs minat kāda deputāta uzvārdu, tad papūlieties to izrunāt tā, kāds tas ir. Lūdzu, nekariķējiet nevienu. Jums tādu tiesību nav. Jūs varat iet uz vietu. (No zāles: "Pareizi, Gundar!")

Nākamais debatēs runās Aristids Lambergs, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Lambergs

(LNRP, LZP). Cienītais Prezidij! Godātie Saeimas locekļi! Es gribu jūs lūgt neatbalstīt šo priekšlikumu. Kāpēc? Tāpēc, ka privatizācijas procesā vienmēr tiek skartas vairāku pušu intereses, un vienmēr, gandrīz katrā privatizācijas gadījumā, ir kāds, kas būs neapmierināts un nebūs apmierināts ar šo procesu.

Kā jūs zināt, kā strādā tiesu sistēma mūsu valstī, tā ir ļoti lēna. Un, ja mēs atbalstīsim šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, es esmu pārliecināts, ka privatizācijas process valstī tiks pagarināts un tiks bremzēts šis ļoti nepieciešamais rezultāts — privatizācijas pabeigšana.

Es gribu vērst jūsu uzmanību. Acīmredzot tie runātāji, kas runāja, lai pieņemtu šo, nav iepazinušies ar 7.panta ceturto daļu, kura saka, ka Privatizācijas aģentūras ietvaros tiek izlietota šķīrējtiesa, kas darbojas saskaņā ar nolikumu. Šķīrējtiesa izskata strīdus, kas radušies no civiltiesiskajām attiecībām ar privatizējamiem uzņēmumiem, kā arī jebkurus citus strīdus, ja strīdā iesaistītās puses to ir pielīgušas. Tātad ir jau šeit iestrādāts veids, kādā veidā var šos strīdus izšķirt ātri, lai nekavētu procesu. Tātad es lūdzu noraidīt šo, nekavējot privatizācijas procesu, kas noteikti notiks, kad šis frakcijas "Latvijai" priekšlikums tiks pieņemts. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ģirts Kristovskis — otro reizi.

Ģ.Kristovskis

(LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es uzdrošinos traucēt jūs vēlreiz, jo es gribu pieminēt to un atgādināt, ka Saeima savulaik ir pievienojusies Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Un šajā konvencijā ir noteikts, ka ikvienai personai, kuras tiesības ir aizskartas, ir jābūt iespējai pārsūdzēt šīs aizskartās tiesības tiesā. Ja mēs reiz esam pievienojušies šai koncepcijai, tas nozīmē tikai to, ka tās noteikumi mums ir jāpilda, nevar būt nemaz citas runas.

Bieži vien presē mēs dzirdam, kā mēs izskatāmies, ka, lūk, tagad kā uz mums skatīsies Rietumu investori. Nu, es domāju, ka mēs izskatīsimies un izskatāmies ļoti muļķīgi, ja šādā veidā Rietumu investors atļaujas draudēt Saeimai vai draudēt, teiksim, mūsu valstij, ka, lūk, tad viņš šeit nenāks, ja par dažiem mēnešiem vai pusgadu viņa investīcija šeit ienāks vēlāk vai agrāk. Tad viņam šeit tiešām ir apšaubāmas intereses, viņam tās intereses ir tikai personīgas, kuras dziļi neinteresē, teiksim, tiesiskas valsts kārtību, kāda šajā valstī ir.

Es domāju, ja es šodien lasu, ka Privatizācijas aģentūras direktors var pateikt, ka Saeimā deputātiem ir, kā teikt, pārāk daudz svaiga gaisa un ka viņi ir saelpojušies šo gaisu, ka viņiem ir sagriezusies galva, piedodiet, ko mēs šeit gaidām? Faktiski šāds Privatizācijas aģentūras prezidents jau būtu bijis jāatsauc no amata. Tā tas ir. Ar kādām tiesībām viena amatpersona tā var uz augstāko valsts pārvaldes iestādi pateikt šādus vārdus! Tas vienkārši nav iedomājams. Nekaunība ir aizgājusi jau tiktāl, cik tā ir. Es domāju, ka mēs tiešām izskatāmies slikti, ka mēs nereaģējam un tiesiskas valsts principus neieliekam likumos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Ģirts Kristovskis jau teica un es atkārtošu — par interesēm. Katram ir tiesības aizstāvēt savas intereses tiesā. Ja mēs runājam par šķīrējtiesu, tad tā noteikti nav tiesa Satversmes izpratnē, ja nav tiesu vara, tā ir komisija, kas mēģina samierināt puses. Es domāju, ka no principa viedokļa neapšaubāmi ir atbalstāms frakcijas "Latvijai" priekšlikums, kas būtu trešajam lasījumam sagatavots precīzāks. Es domāju, ka Privatizācijas aģentūras lēmumus var pārsūdzēt tiesā gadījumos, ja ir aizskartas kāda likumīgās intereses, bet Privatizācijas aģentūras lēmumi nebūtu pārsūdzami tiesā no lietderības viedokļa. Teiksim, ja Privatizācijas aģentūra ir izvēlējusies kādu no četrām, trijām vai piecām privatizācijas metodēm, tad tā ir Privatizācijas aģentūras darīšana, un mums nebūtu šādi lēmumi tiesā iesniedzami, jo tie neaizskar neviena likumīgās intereses šajā gadījumā.

Tā kā acīmredzot tas, ko teica Kristovska kungs par tiesisku valsti, tas, ko teica, es neatceros, kurš kungs, par pievienošanos Eiropas konvencijām, arī laikam Kristovska kungs un juridisko zinātņu korifejs Bišera kungs mums. Mēs nevaram izvairīties no šā varbūt ne visai patīkamā, no procesa viedokļa lēmuma pieņemšanas, bet aicinu juristus sagatavot precīzāku redakciju trešajam lasījumam. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andris Ameriks, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

A.Ameriks

(DPS). Godātie deputāti! Mēs šobrīd diskutējam ļoti asi par vienu teikumu, ka Privatizācijas aģentūras lēmumus var pārsūdzēt tiesā. Es domāju, ka principā nevienam nebūtu iebildumu pret to, ja ir pamats apšaubīt likumību — tās vai citas privatizācijas procesus, ka tiesa būtu tā instance, kura šos jautājumus izlemtu un dotu galīgu slēdzienu.

Es negribu šodien piekrist tiem deputātiem, kas teica, ka vienmēr, kad notiek privatizācijas procesi, tiek skartas kāda intereses. Ja mēs izejam no šāda viedokļa, ka tiek skartas kāda intereses, tāpēc mēs nevaram šos jautājumus juridiski un tiesiski korekti risināt, tādā gadījumā vienmēr būs tā situācija, ar kuru mēs jau šodien saduramies. Mēs runājam vienkārši par privatizāciju, par privatizāciju kā pašmērķi, bet tajā pašā laikā šis tiesiskais moments reizēm tik tiešām mums aizmirstas. Jā, varu piekrist tam, ka arī Privatizācijas aģentūra šodien dara lielu darbu. Tajā pašā laikā arī godīgi ir jāpasaka, ka šis privatizācijas process vairākos gadījumos, daudzos gadījumos ir bijis neveiksmīgs. Un mēs zinām šobrīd šī procesa tādus flagmaņus, neveiksmes flagmaņus, arī juridiskā plāksnē šos neveiksmes flagmaņus, un tas ir "Lattelekom". Šodien godīgi mēs varam atzīt, ka šajā gadījumā šis privatizācijas process ir bijis neveiksmīgs no vienas puses, un arī juridiski tas nav bijis korekts. Un šodien tieši tādā pašā veidā tiek meklētas iespējas šo privatizācijas līgumu pārskatīt. Un tiesa, zināmā mērā varētu būt, nevis zināmā, bet tiešā mērā varētu būt šī instance, kas galu galā nolemtu par šī procesa likumību vai arī tiesisko kārtību.

Godātie deputāti! Tik tiešām ir daudzi jautājumi, kas šodien skar privatizācijas procesu. Es uzskatu, ka lielā daļā tik tiešām uzņēmumu šis privatizācijas process nebūt nav bijis veiksmīgs. Es negribētu pievienoties tam korim, kurš saka, ka privatizācija par jebkuru mērķi ir mūsu valsts izdzīvošanas un neatkarības pamats. Ir veiksmīgi gadījumi, un šajā gadījumā pirmie veiksmīgie gadījumi — ir jāsaka, ka tie ir mūsu masu informācijas līdzekļi, kas jau ir paspējuši privatizēties ļoti veiksmīgi. Tur tik tiešām līdz ar to varbūt ir saprotams viņu lielais atbalsts šim procesam, kurā netiek meklēti nevis teiksim, cēloņi, bet tiek runāts par pašu procesu un par to, ka Saeima cenšas šo procesu torpedēt, jo tas, kas to jau ir izdarījis, tas ir izdarījis to ar zināmu rezultātu.

Godātie kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu un tālāk praktiski izskatīt jautājumus varbūt trešajā lasījumā, lai to vēl vairāk precizētu, bet šis ir ļoti lietderīgs priekšlikums. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Vispirms es gribētu izteikt vienu piezīmi Valdmaņa kungam, jo man nav jāmaina uzvārds. Es neesmu tas Valdmanis, kas ielaida krievu tankus 1940.gadā Latvijā, un es neesmu tas Valdmanis, kas nolaida uz grunti Latvijas Hipotēku un zemes banku.

Bet tagad par lietu. Ir tiesiskā atbildība, un ir politiskā atbildība. Un mēs esam aizmirsuši, ka privātpersonas sāka ar to, ka pirms šīs privatizācijas atjaunoja savas īpašuma tiesības pagastos. Un jūs zināt, ka bija ļoti daudzas tiesas prāvas un šīs īpašuma tiesības tika atjaunotas. Un šīs tiesas izskatīja jau šīs īpašuma tiesības. Tā ir viena lieta. Un tagad, ja mēs ierosinām vēlreiz noslogot tiesas ar jautājumiem, kas izskata strīdus, kas izriet no civiltiesiskajām attiecībām starp dažādiem privatizējamiem uzņēmumiem, tad tas nav nekas cits, un tas šeit godīgi ir jāpasaka, ka tas ir mēģinājums atkal apturēt privatizāciju jeb aizkavēt. Ir tiesiskā atbildība, un ir politiskā atbildība. Nu neizliksimies par maziem bērniem! Ja uzvar nākošajās vēlēšanās komunisti, kas tic, ka valsts uzņēmumi nav jāprivatizē, ka strādnieku vadībā viņi var darboties tālāk un daudz veiksmīgāk nekā privātie uzņēmumi, tad ne tikai tiesas, bet arī pašas Privatizācijas aģentūras nebūs vajadzīgas. Diemžēl postsociālistiskā telpā valsts uzņēmumi visi un visur vienalga, vai tā būtu čehu "Škoda", tā, kas nav apvienojusies ar "Volkswagen", vai tā būtu jau manis minētā Zemes un hipotēku banka, visur un visi valsts uzņēmumi ir pastāvējuši tikai, lai iepītos korupcijas skandālos vai arī lai šo uzņēmumu vadība aizstāvētu tikai savas un savu atbalstīto SIA intereses, kuras rodas ap šiem valsts uzņēmumiem. Nav bijis citādi nevienā postsociālistiskajā valstī.

Un kāpēc tagad kavēt ar kaut kādām ilūzijām, ka tiesa sāks izskatīt šos jautājumus, mēs kaut ko mēģināsim aizkavēt? Kāpēc jūs domājat, ka šī šķīrējtiesa ir Privatizācijas aģentūras ietvaros? Tās Privatizācijas aģentūras, kurai ir padome, kuru uzrauga Saeima. Saeima uzrauga šo Privatizācijas aģentūru, ieskaitot viņu šķīrējtiesu.

Un mēs gribam tagad mainīt, atdot Ministru kabinetam un ieviest jau paši jaunu, no šī izrietošu atkal labojumu, ka tiesa izskatīs. Jūs saprotat to absurdo situāciju. Ka mēs atsakāmies no Saeimas uzraudzības, pēc tam mēs jau pieļaujam, ka Ministru kabinets var izstrādāt noteikumus ar Privatizācijas aģentūru kopā, ka šie lēmumi būs nepareizi, un pēc tam mēs sāksim noslogot tiesas. Tas ir aplami pilnībā. Tāpēc es vēlreiz uzsveru. Vajag ierakstīt savu partiju programmās, nākošajās vēlēšanās panākt to, ka vispār nekas netiek privatizēts, nevis nākt un izlikties, ka ar kaut kādiem tehniskiem iemesliem kaut ko var aizkavēt. Tāpēc es aicinu neatbalstīt, lai paliek šķīrējtiesa. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins — otro reizi.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Noteikti visu var izlemt tiesa. Es personīgi neticu ne Privatizācijas aģentūrai, ne Naglim, ne Šadinovam. Viņu alga, kā jūs zināt, mēnesī ir ap 2000 latiem un prēmijās ik gadu saņem gandrīz 25 000 latu. Viņi piedalās Latvijas izsaimniekošanā. Es citādi to nevaru nosaukt. Un tas, ka Lembergs, (Starpsauciens: "Lembergs ir Ventspilī!") Aristids Jēkabs Lambergs viņu atbalsta, tas ir vienīgi tāpēc, ka viņš ir Privatizācijas aģentūras valdē un viņam maksā 200 latus mēnesī. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Viņš nav valdē, viņš ir padomē!") Un jūs vispār nedrīkstat runāt par jautājumu, ka tā ir interešu konfliktu sfēra. Ja mēs apspriežam šādu jautājumu, jūs tur esat pie kopējā katla, tad jūs nedrīkstat vispār runāt. Es jums pateikšu, Kiršteina kungs un pārējie. Ir labi, ka jūs uzceļat lielas, lepnas mājas par to naudu, ko jūs esat atņēmuši Latvijas tautai. Un 7.Saeimā noteikti būs Izmeklēšanas komisija par Privatizācijas aģentūras darbību. Par to es noteikti esmu drošs. Un tad mēs tās mājas varēsim atdot mūsu bērnudārziem, veicināsim dzimstību, un arī veciem ļaudīm. Tiem, kurus tagad izliek no dzīvokļa. Kā var Latvijā latviešus izlikt jeb arī citus maznodrošinātos no dzīvokļa, ja viņiem nav naudas, ko maksāt? Ko tad tā Privatizācijas aģentūra dara? It kā kaut ko privatizē un privatizē visu savās interesēs. Tiesai noteikti jābūt un tiesai ir jālemj un jātiesā arī Naglis, ja viņš ir darījis kaut ko nepareizi. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es, protams, negribu apgalvot, ka deputāts Aristids Jēkabs Lambergs ir Privatizācijas aģentūras valdē, jo viņš šajā valdē nav. Viņš ir Privatizācijas aģentūras padomē. Bet mans viens jautājums tiešām ir Lamberga kungam. Kad pirms gada — 1997.gada 13.martā, tad, kad bija balsojums par šo pašu priekšlikumu iepriekšējā reizē, skatoties šo likumprojektu, tad Lamberga kungs tieši par šo pašu ir nobalsojis "par". Man tiešām ir jautājums — kas viņam ir licis mainīt šo savu viedokli šobrīd uz pretējo? Es aicinātu deputātus tomēr saprast šo tiesiskuma nepieciešamību un saprast šo pašreizējās situācijas absurdumu un nobalsot par šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Gundars Valdmanis — otro reizi. (Starpsauciens: "Sadod, Gundar!")

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sponsoru pakalpiņi un tauta! Mūsu augsti godājamais Kiršteina kungs jeb es laikam atvainošos, ja es nepareizi pasaku — Sļivkina kungs, es iemācīšos to pareizi pateikt, es viņam ieteiktu nopirkt grāmatu. Tā ir pieejama tagad Rozes grāmatnīcā, citur, Borisa Zemgala grāmata "Dienas baltās, nebaltās". Tas ir par to laikmetu, par kuru mūsu godājamais, man grūti pateikt — godājamais, mūsu deputāts tik maz un daudz zin. Tad, kad Kārļa Ulmaņa kabinets lēma, vai dot Munteram pilnvaras, nodot Latviju, divi jaunākie ministri — Veidnieks un Valdmanis — ierosināja, ka kabinetam ir jāiet uz robežu ar presi, cik iespējams, iet nāves cīņā. Sapratu Ulmaņa domu, ka mūsu zaldātus un mūsu tautu — iespējams, vajadzētu viņai novērst to ļaunumu. Bet ko šis bijušais komunists stāsta mums, kas ir labi, kam vajadzētu piederēt viņam un ne tautai, tas, ko viņš par mani vai par manu ģimeni saka, mani nemaz neuztrauc. Es zinu, no kurienes tas nāk. Es arī zinu to, ko saka mūsu kolēģi šeit, ka viņš mani bar un apmāca. Tas arī man tikai liek smaidīt. Es esmu tikpat tiesīgs deputāts kā citi. Ja es gribētu nākt pie tribīnes ar 66.pantu, runāt par to, kā lieta būtu jāvirza tālāk, viņam it kā nebūtu tiesības man noliegt to vārdu. Bet viņš tik godīgi spēlē...

Sēdes vadītājs

. Divas minūtes ir pagājušas

G.Valdmanis

. …vadītāju, ka man arī par viņu ir žēl.

Sēdes vadītājs.

Kārtības rullis nosaka par jūsu runāšanas laiku, nevis kāds cits. Aristids Jēkabs Lambergs — otro reizi.

A.Lambergs

(LNRP, LZP). Godātais Prezidij! Godātie Saeimas deputāti! Es ļoti vēlētos, lai mans vārds būtu Lembergs un lai man būtu tik daudz naudas kā Ventspils Aivaram Lembergam. Ļoti bieži tiek sajaukts mans vārds ar viņa. Bet diemžēl neesmu. Es gribētu teikt, atbildot Čerāna kungam.

Šie grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" ir absolūts mēģinājums kavēt un aizkavēt privatizācijas procesu Latvijā. Es esmu pret to. Esmu pret to un vienmēr būšu pret to. Es esmu četrus gadus strādājis Privatizācijas aģentūras padomē, esmu redzējis, kā rit šī darbība, un šī darbība ir bijusi veiksmīga un sekmīga. Privatizācijas process, paldies Dievam, tuvojas nobeigumam. Un tagad visvisādi deputāti un valdības locekļi mēģina šo procesu sagraut. Es esmu pret to, Čerāna kungs, un tāpēc es balsoju šodien tādā veidā. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Golubova kungs, debatēs jāpiesakās ir savlaicīgi. Jūs to izdarījāt ar nokavēšanos, tāpēc debates ir paziņotas par beigušamies. Paldies! Komisijas vārdā — Seiles kundze.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Man ir samērā grūts uzdevums. Apklustiet! Man ir samērā grūts uzdevums — aizstāvēt komisijas viedokli. Viedokļi izskanēja dažādi. Un es rūpīgi visos ieklausījos. Bet šodien padomāsim par tādu lietu. Ja mēs nobalsojam par šo frakcijas "Latvijai" iesniegto priekšlikumu, mēs izjaucam šī gada un nākošā gada budžetu. Jo Privatizācijas fonda līdzekļi ienāk mūsu valsts budžetā, no tā tiek izdalīti līdzekļi izglītībai, kultūrai, un no tā mēs vēl ceram, ka atliks līdzekļi, par ko samaksāt, dzēšot privatizācijas sertifikātus, kuri saņemti par neatdoto īpašumu.

Es gribu komentēt arī izteiktās runas un atspoguļot tās neprecizitātes, kuras tika izteiktas. Piemēram, Bišera kungs teica, ka nav nevienas tādas institūcijas, kurai nebūtu galējo tiesību izlemt konkrētus jautājumus šajā privatizācijas laikā. Ir tādas institūcijas. Viena no tām ir Valsts zemes dienests, kurš pieņem galējo lēmumu zemes robežas precizēšanā, un šie lēmumi nav pārstrīdami tiesā. Ja Kristovska kungs uzstāj par šo priekšlikumu, iestājas par to, ja Bišera kungs iestājas par šo priekšlikumu, tad es nevaru citādāk šo viņu iestāšanos vērtēt kā uzstāšanos pret tiem pārstāvjiem, kurus viņu frakcija ir izvirzījusi Privatizācijas aģentūras padomē. Tātad Kristovska kungs un arī Leiškalna kungs ar savu runu neatzīst Lībanes kompetenci un Počas kundzes kompetenci šajā Privatizācijas padomē, un Bišera kungs pilnīgi noliedz Ata Sausnīša kā valsts ministra un Privatizācijas padomes priekšsēdētāja tiesības un pienākumus. Es gribētu komentēt arī tālāk, ka deputātiem… (No zāles: "Kāpēc jūs, Seile, runājat, ko nezinat?")

Sēdes vadītājs

. Debates ir beigušās, Seiles kundze, jūs nedrīkstat komentēt. Deputāti ir tiesīgi izteikt jebkuru viedokli. Jūs varat paust tikai komisijas viedokli.

A.Seile

. Protams... Es komisijas vārdā gribu paskaidrot, ka nākošais likuma pants nosaka, kas tad īsti kontrolē Privatizācijas aģentūras darbību. Tātad Privatizācijas aģentūras darbību un tās pārraudzību veic Ministru kabineta iecelta padome. Šī Privatizācijas padome, kurā darbojas visu frakciju, arī frakcijas "Latvijai", pārstāvji. Ja mums nevajag šādu padomi, tad arī svītrosim nākošo pantu, kurš ir pirmajā lasījumā, bet tāds grozījums diemžēl nav ierosināts, tad ja nevajag šādu padomi, tad atdosim visas lietas tiesai. Manuprāt, šādu ierosinājumu — pārsūdzēt šos lēmumus tiesā, zinot, ka katrs tiesas process var ieilgties līdz diviem gadiem un vēl ilgāk, var pieņemt tikai tādi cilvēki, kuri paši vai viņu frakcijas biedri ir saprivatizējuši tik daudz, ka viņiem jau tagad pietiek… (No zāles: "Tā nav taisnība!") Un tagad izlikties par tautas labdariem.

Tāpēc es aicinu balsot visus pret šo priekšlikumu, lai privatizācijas process ritētu raiti un lai mums Privatizācijas fondā un valsts budžetā ienāktu nauda.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam frakcijas "Latvijai" priekšlikumu — papildināt likuma 7. pantu ar jaunu 4. daļu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 19, atturas — 22. Pieņemts... Piedodiet, nav pieņemts.

A.Seile.

Nākošais priekšlikums nr. 2 ir Ministru prezidenta Guntara Krasta priekšlikums — 9. pantā grozījumus neizdarīt. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem ir iebildumi, un ir pieteikušies debatēs. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es arī gribētu aicināt jūs atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu un šajā 9. pantā izdarīt tiešām šos grozījumus, tikai aizstāt vārdus "Ministru kabinetā" ar vārdu "Saeimā". Un es uzskatu, ka saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli tie priekšlikumi, kas visvairāk atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikumiem, ir balsojami pirms tam. Un tāpēc es gribu aicināt nobalsot vispirms par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis — pie frakcijām nepiederošs deputāts. Godātie kolēģi ar izdrukām! Ļaujiet cilvēkiem pie tribīnes piekļūt! Paņemiet un ejiet uz savām darbavietām...

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, padomes kalpi un tautas kalpi! Mēs jau visi zinām īsto kārtību, ne tur Ministru prezidents, ne tur Saeima, bet Sadarbības padome un tie, kas aiz Sadarbības padomes sēž, tie, kas sponsorē jūsu partijas, tie, kas lemj Maskavā un Holandē un varbūt citur, kā mūsu tautas manta tiks dalīta un kāds būs mūsu tautas liktenis. Es domāju, ka pēc šitās nodaļas mēs varētu nolemt varbūt būt godīgiem un ierakstīt tieši tā, kā ir, ka Latvijas mantu un tautas izlaupīšanu vada čeka caur Sadarbības padomi un ka pakļaujas deputāti.

Es jums izrēķināju tos 60 miljonus latus, kas ir nozagti tautai sertifikātu režīmā vien. Tas, mīļie draugi, ir 60 miljoni latu uz katru mūsu galvu caurmērā. Un tas ir noticis mūsu laikā, kamēr mēs šeit sēžam. Mēs zinām, ka mūsu ostu zemes ir jau tagad 2/3 kontrolēti īpašumi jeb lietošanā ofšoros. Tur 30 miljoni... 30 miljardi lati ir izzagti no mūsu tautas, un tas uz mūsu katra galviņu ir piecreiz vairāk — 300 miljoni uz katru mūsu deputātu galvu. Un mēs šeit sēžam un it kā kompilējam, kā nomaskēt šito tautas izlaupīšanu. Pareizināšu šovakar to zemes hektāru skaitu ar caurmēra kadastrālo vērtību, ko man iedeva, un es jums garantēšu, ka tanī zemes pārdošanā par sertifikātiem būs vēl pāris miljardi latu, kas no tautas tiek izņemti. Un tas notiek un notiek. Netēlosim, ka šī Saeima spēs to novērst. Netēlosim, ka tiesas spēs to novērst. Sapratīsim, ka tikai tauta 7. Saeimas vēlēšanās varēs to novērst un ka tad tādiem kungiem kā Lembergam un Lambergam būs ar tautu jānorēķinās. Tās zādzības, kas ir izņemtas no mūsu tautas, vienalga, kā to rēķina, ir lielas. Un es skatos dažu mūsu deputātu sejās, un es zinu, ko viņi domā, viņi saka: Valdmani, es esmu dzīvojis godīgu mūžu, un mans lielākais kauns ir, ka es esmu tādā un tādā bandā.

Un es jūs visus aicinu, kam ir kāda sirdsapziņa, pacelties kājās un runāt patiesību, nespēlēt un nemaskot, ka kāda tiesa vai ka šitāda Saeima kā mūsējā kaut ko darīs, lai tautu sargātu. Tā zādzība, kas ir notikusi caur privatizācijas procesu, ir pasaules mēroga Ginesa rekords. Ka mēs bijām visbagātākā tauta uz iedzīvotāju skaita un drīz kļūstam par visnabadzīgāko. Būsim patiesi! Sāksim domāt tautas labā! Paņemsim šito likumu, ierakstīsim patiesību, ka tikai tauta, lietojot savu suverēno varu, var lemt, vai mēs Daugavu pārdosim par 24 miljoniem latu... Ne jau šitā Saeima, ne jau tiesa un ne jau Naglis. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Man jāpateicas tiem deputātiem, kas ir ierosinājuši šo jautājumu iztirzāt, un beidzot privatizācijas jautājumus mēs pārrunājam Saeimā. Stipri vēlu! Bet labāk vēlāk nekā nekad. Paldies vēlreiz tiem kolēģiem. Paldies par priekšlikumiem, kas mēģina aizstāvēt mūsu visas tautas īpašumus un vēl nepārdotos vai bezjēdzīgi neiznīcinātos. Lielākā daļa jau ir novesta katastrofas priekšā un beidzamais ir šī Jelgavas RAF fabrika, autobusu fabrika, kur parādās jau arī šie tūkstoši... 5000 bezdarbnieku, tātad potenciālie noziedznieki Jelgavā. Man šeit jāpiemin neveiksmīgā VEF privatizācija, un šodien mēs esam liecinieki, ka mums jāgaida izdrukas, ja tās nav pat, ka mūsu slavenais "Philip" nenodrošina balsošanas rezultātu ātru apstrādi. Un mums bija "Alfa", kas nodarbojās ar smalkas elektronikas ražošanu, uz kuru balstījās kosmosa raķetes. Mums ir piemērs par Slokas celulozes fabriku. Visu celulozi Latvijā ieved. Man ir pieredze, kā privatizēja aerosolu fabriku "Svaigums", kas ražoja ļoti labu produkciju, bet, šķiet, speciāli sagrāva visu šo ražotni un sagrāva šo zinātnisko potenciālu, un nu vienkārši iekārto noliktavas, caur kurām iet cauri naftas kontrabanda. Vakardienas preses ziņa.

Man ir jāsaka, ka es piedalījos arī šajā sēdē Tautsaimniecības komisijā, kurā runāja Gannusas kundze, un viņa uzsvēra, ka 638 objekti vēl nav privatizēti. Jā. Diemžēl par visiem arī nevajadzētu Saeimā runāt, un Ministru kabinetā varbūt pat nevajadzētu īpaši apstiprināt noteikumus, ja tie ir kādas sīkas aptiekas un veikali vai vēl atlikušie tirdzniecības kādi objekti, bet mums būtu jāpārrunā par tādiem vēl privatizējamiem objektiem kā, piemēram, mūsu "Latvenergo" spēkstacijas, kas ir ļoti sāpīgs jautājums, kā Ķegums, Pļaviņas, vai mēs tiešām varētu pārdot Daugaviņu ar visu savu straumi un kam... Mēs zinām, kā vācieši viņu vērtē... vācu tās audita firmas, un mēs zinām, kāda ir patiesā vērtība šādām hidroelektrostacijām. Mēs zinām, cik grūti gāja ar "Rīgas porcelāna" privatizāciju, kas bija veca fabrika ar ļoti ievērojamām Kuzņecova tradīcijām, un Kuzņecova marka bija pazīstama visā pasaulē. Šodien ir kauns skatīties, kādus traukus vēl var tirgū šad tad nopirkt. Tā ir bezizeja. Tātad varbūt ka vajadzēja tādus objektus privatizēt ātrāk, nevis vilkt laiku. Un tajā pašā laikā, ja šodien mēs runājam un sameklējam vēl kādu izdevīgu objektu, kā zināms, hidroelektrostacijas, tas ir izdevīgs objekts, tāpēc jau šeit arī laužas tik daudz uz privatizāciju, akurāt kā uz "Latvijas gāzi", tad nevajadzēja varbūt pirmos privatizēt tos objektus, kas strādāja, kā, piemēram, viesnīca "Rīdzene". Es atceros Jūrmalas bēdīgo pieredzi, jo tur arī pirmo izīrēja viesnīcu "Majori", nu un, izņemot zaudējumus, viņa nekā nav nesusi visus šos gadus. Tāpat kā privatizēja Rakstnieku māju, kur arī astoņus gadus šī māja deva tikai zaudējumus. Un bija lieli parādnieki Jūrmalai.

Tā kā īpaši ačgārni privatizācijas procesi šeit norit, un ja to izrunātu Saeimā, un man ir tādi priekšlikumi... piektais priekšlikums ir tieši par to, ka atsevišķus objektus, par kuriem nospriestu Ministru kabinets, varētu izspriest Saeimā un izrunāt, un tad nebūtu tik daudz kļūdu, kādas mēs esam novērojuši pašreiz, un grūti pat teikt, vai tās ir kļūdas vai tā ir apzināta darbība. Man šķiet, ka bieži, skatoties īpaši par tiem objektiem, kurus es zinu, kā Slokas celulozes fabrika un "ALAT", un VEF, ka tie vienkārši ir noziegumi. Un lai tas nenotiktu, ka tā atbildība būtu jāuzņemas Saeimā, un tieši tāpēc man ir priekšlikums, es aicinu atbalstīt, izdarīt grozījumus un ...

Sēdes vadītājs

. Piecas minūtes ir pagājušas, Ozoliņa kungs.

L.Ozoliņš.

... un balsot arī par manu priekšlikumu vēlāk. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — lūdzu, Seiles kundze, vēlaties ko teikt?

A.Seile

(TB/LNNK). Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt otro un trešo priekšlikumu, ko iesniedzis Ministru prezidents Guntars Krasts un LZS, KDS frakcija, jo šie likuma nosacījumi ir iestrādāti jau tālākajā 12. panta 4. daļā.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par otro un trešo priekšlikumu, kuri pēc savas būtības ir vienādi. Un ja mēs atbalstīsim to, tad tālākie priekšlikumi par izmaiņām šajā pantā nav skatāmi. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par otro un trešo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 18, atturas — 14. Pieņemts.

Pagaidām pārtraucam likumprojekta izskatīšanu. Pienācis ir pusdienu pārtraukums. Pirms pārtraukuma paziņojumam vārds Modrim Lujānam.

M.Lujāns

(TSP). Aicinu visus Opozīcijas koordinācijas padomes pārstāvjus uz 207. telpu — tikšanās ar Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju Sončika kungu. 207. telpa.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Izņemt no balsošanas sistēmas, ievietot atpakaļ, un, kad iedegas uzraksts "Identifikācija pabeigta", tad tas ir izdarīts. Un Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis

(6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Vladilens Dozorcevs, Jānis Urbanovičs... (No zāles atskan troksnis.)

Sēdes vadītājs

. Rudzīša kungs, lūdzu nolasiet rezultātus, un, ja kādam ir pretenzijas, tad lai nekavē visu Saeimu, bet griežas pie jums individuāli. Lūdzu nolasiet sarakstu, un viss, bez komentāriem.

M.Rudzītis

. Jānis Jurkāns, Juris Sinka, Anna Seile... ir, Aleksandrs Pētersons, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Pēteris Apinis, Dainis Turlais, Atis Sausnītis, Ludmila Kuprijanova, Aleksandrs Bartaševics, Jānis Ādamsons, Janīna Kušnere, Odisejs Kostanda, Ervids Grinovskis, Paulis Kļaviņš, Anta Rugāte, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs

. Pārtraukums līdz pusdiviem.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti! Pārtraukumam paredzētais laiks beidzies. Lūdzu reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 36 deputāti, kaut arī katrs deputāts reģistrējies abu roku darbības radiusā, tomēr kvoruma nav. Lūdzu, kolēģi, atgriezieties sēžu zālē! Godātie kolēģi! Aicinu visus, kuri mūs dzird, atgriezties sēžu zālē, arī tos, kuri nedzird. Lūdzu, kolēģi, mēģināsim vēlreiz reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu! Vairāk ir, bet kvoruma nav. Pārtraukums līdz 14.40. (Starpsauciens: "13.40.") Frakciju vadītājus lūdzu mēģināt meklēt savus frakciju deputātus. Līdz 13.40, atvainojiet, jā!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vēlreiz lūdzu deputātus atgriezties sēžu zālē, un vēlreiz mēģināsim tā prasmīgi reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! Varam turpināt. Seiles kundze, lūdzu! Godātie kolēģi, tātad mēs esam akceptējuši priekšlikumus, līdz sestajam ieskaitot. Tagad acīmredzot septīto skatām.

A.Seile

(TB/LNNK). Jā. Septītais priekšlikums 5.lappusē. Komisija ir atbalstījusi Ministru prezidenta Guntara Krasta priekšlikumu nedaudz precizētā redakcijā un ir atbalstījusi arī astoto priekšlikumu, kurš ir ļoti līdzīgs Guntara Krasta priekšlikumam. Abus šos priekšlikumus redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Ministru prezidenta un LZS, KDS frakcijas priekšlikumiem? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

Nākamais priekšlikums nr.9 par 12.pantu. Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija, LZS, KDS frakcija ierosina izslēgt pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt deputāts Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es šeit lasu šo likumprojekta tabulu un skatos, ka no tā, ko mēs esam atbalstījuši pirmajā lasījumā, šeit vairs nepaliek pāri pilnīgi nekāds teksts praktiski. Tad jautājums ir tāds: par ko mēs esam konceptuāli balsojuši pirmajā lasījumā? Domāju, ka nebūtu pareizi šeit atbalstīt kārtējā panta izslēgšanu, pirmo likumprojekta pantu mēs jau izslēdzām, tagad izslēgsim arī otro pantu un pēc tam visu likumprojektu izslēgsim. Tad jau uzreiz vajadzēja kaut ko citu pieņemt pirmajā lasījumā un tādā veidā to jautājumu arī virzīt. Es nekādā ziņā nevaru piekrist šai izslēgšanai, un es gribu aicināt atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu par to, ka ir zināmam objektu lokam Privatizācijas aģentūrai jāiesniedz privatizācijas noteikumi apstiprināšanai Saeimā. Es aicinātu par to nobalsot. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Seiles kundze.

A.Seile

(TB/LNNK). Protams, ka visi šie priekšlikumi ir balsojami, arī desmitais, frakcijas "Latvijai" iesniegtais un deputāta Ozoliņa 11.priekšlikums, bet es gribu vēl paskaidrot, ka tālāk Ministru prezidents Krasts 12.priekšlikumā ierosina izteikt šī 12.panta piekto daļu jaunā redakcijā, un šo redakciju komisija ir atbalstījusi, jo šajā redakcijā tiek iestrādāti tie nosacījumi, ar kādiem var privatizēt objektus, kuri darbojas dabīgi kā monopoli. Komisijas redakcija ir atbalstījusi Krasta redakciju, tāpēc arī jāizslēdz otrā lasījuma redakcija, kura ir neprecīza un faktiski neko lielu arī neizmaina likumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 9.priekšlikumu, ko iesniegušas divas frakcijas un kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi. Tas ir 9.priekšlikums dokumenta 6.lappusē. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 8, atturas — 2. Tas ir pieņemts.

A.Seile.

Paldies! Līdz ar to 10.priekšlikums un 11.priekšlikums nav balsojami.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Ejam tālāk!

A.Seile.

12.priekšlikums. Ministru prezidents Guntars Krasts ierosina šī 12.panta piekto daļu izteikt jaunā redakcijā, kuru Tautsaimniecības komisija ir atbalstījusi, faktiski atbalstot šī priekšlikuma pirmo daļu, bet nākošajā lappusē redzamo, 7.lappusē redzamo Guntara Krasta priekšlikumu, otro daļu, komisija nav atbalstījusi, pamatojot ar to, ka šie jau nav likuma objekti, kas te ir noteikti. Te jau ir drīzāk kādas instrukcijas vai Ministru kabineta noteikumu kompetence, un arī Ministru prezidents nav iebildis pret to, ka nākošajā lappusē viņa priekšlikuma otrā daļa netiek iekļauta šajā likumprojektā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vēlas debatēs runāt Kārlis Leiškalns. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Es atvainojos! Es nepareizi nospiedu!") Es lūdzu deputātus nospiest apzināti pogas, tad Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Padomes pārstāvji un tauta! Bija nesen Eiropas Parlamenta pārstāvji un satikās ar Latvijas Saeimas pārstāvjiem, un viņiem tiek uzdots jautājums: vai patiešām Eiropa pieprasa, ka mēs privatizējam mūsu stratēģiskos objektus? No dāņu puses bija kategorisks "nē". Kas, jums varētu tādas muļķības stāstīt? Viņi jau nezina, ka tas varētu būt Kiršteina kungs, bet tāds viņš ir bijis. Eiropa nepieprasa stratēģiskiem objektiem kaut kādu privatizācijas formu jeb kaut kādu īpašuma formu. Tur ir visādas formas. Ir jāmeklē tautai vislielākais labums no mūsu stratēģiskajiem objektiem, un tas ne vienmēr būs maksimālā peļņa no tā objekta. Ar maksimālo peļņu no mūsu Daugavas HES mēs varētu nolemt pārplūdināt pusi Latvijas. Pareizajos laikos, lai ūdens būtu tad, kad mums tas būtu vajadzīgs, laist cauri HES. Tur nav nekādas jēgas, nekāda prāta Kiršteina kunga meliem vai Krasta kunga meliem, vai Šķeles kunga meliem. Eiropa nav to prasījusi. Tāds ārprāts nedrīkst pastāvēt, ka mums ir jāprivatizē mūsu stratēģiskie objekti. Un tad pēc tam jāsargā tauta no stratēģisko objektu īpašniekiem.

Tagad Krasta kungs vismaz piedāvā, ka Ministru kabinets nāks ar astoņiem kritērijiem, par kuriem mēs varēsim debatēt Saeimā, vai patiešām ir kāds labums no tā, ka mēs privatizēsim mūsu dzelzceļus un vienkārši tos iznīcināsim. Sļivkina kungs atkal traucē! Vai es drīkstu lūgt, lai šim kungam parāda durvis. Es negribu ar viņu uzturēt ienaidu.

Sēdes vadītājs.

Par to lems Saeima.

G.Valdmanis.

Bet lūdzu ar balsojumu! (Zālē smiekli un liels troksnis.)

Sēdes vadītājs.

Nav tāds priekšlikums ienācis, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis.

Jūs tikko man apsolījāt, ka Saeima par to lems.

Sēdes vadītājs.

Ja būs iesniegts priekšlikums. Jūs tādu neesat iesniedzis. Un citi arī nav iesnieguši. Vai nu runājiet par lietu, vai atbrīvojiet tribīni, Valdmaņa kungs! Jums vēl ir 1 minūte un 50 sekundes.

G.Valdmanis.

Cik labi, ka jūs mākat skaitīt, Čepāņa kungs!

Sēdes vadītājs.

Atšķirībā no jums, protams, ka māku.

G.Valdmanis.

Un jums arī nav atļauts turēt dialogu no jūsu bezpartejiskās vietas. Kauns jums! Lieta ir nopietna. Vai mēs bez jēgas privatizēsim, ja mēs nesaprotam, kāpēc. Tikai tāpēc, ka kādi kungi grib tautu smagāk izzagt. Vai mēs to atļausim? Mēs pieprasīsim vismaz šo minimālo atskaiti, lai mēs mēģinātu saprast, lai viņiem būtu vismaz drusku vairāk jāmelo un drusku vairāk jālieto savas smadzenes, lai paskaidrotu, kāpēc ir jāatņem tautai kaut kas, kas tagad tautai labi kalpo.

Es nezinu, ko mans tēvs domātu, ak, viņa uzcelto Ķegumu mēs tagad pārdosim par 26 000 000 latiem. Es tūlīt sagatavošu iesniegumu. (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātie kolēģi! Prezidij! Mēs nupat atgriezāmies no Beļģijas. Man bija sāpīgi redzēt, tas bija pilnīgi nejauši, es ieraudzīju, sēžot logā, divas prostitūtas, kas... (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, lūdzu nomierinieties!

L.Ozoliņš.

Man ir tāds iespaids, ka mēs arī daudzi šeit sēdošie atgādinām, lūk, šīs divas ļoti nelaimīgās sievietes, kas mēģināja šādā veidā nopelnīt iztiku. Manuprāt, Privatizācijas aģentūra, izniekojot Latvijas valsts bagātības, rīkojas uz mata tāpat, kā šīs sievietes Beļģijas skatlogā. Man ir kauns, ka mēs nevaram aizstāvēt savus svētumus. Es domāju, ka mans priekšlikums ir runāt par šo manu 11.priekšlikumu, kur it kā nebūtu jāpārrunā un vairs nebūtu jābalso. Tas nav tā! Iepriekšējais balsojums par 9.priekšlikumu neizslēdz to, ka 12.pants būtu jāpapildina — piekto daļu redakcijā, kura ir jums priekšā dokumentos, kura skan: "Pieņemot lēmumu par valsts īpašumu objektu nodošanu privatizācijai, Ministru kabinets nosaka, kuru objektu privatizācijas noteikumi Privatizācijas aģentūrai jāiesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā vai Saeimā." Tad būtu bijušas šīs debates jau pirms gada vai pirms pusgada, un varbūt tās vēl varētu notikt. Ja mēs nenobalsojam par šo papildinājumu, katrā ziņā būtu mainījusies numerācija 12. pantā. Varētu pieņemt Guntara Krasta ieteikto papildinājumu un šo redakciju, kuru es esmu ierosinājis, jo tas tieši nodrošinātu atklātumu, jo pašreiz Privatizācijas aģentūrā valda ievērojami izteikta slepenība. It kā tā būtu kāda valsts aizsardzības struktūra, kurai būtu jāievēro īpaša slepenība. Vai mēs neesam tiesīgi kā tautas vēlēti pārstāvji iepazīties ar vismaz dažu svarīgāko objektu privatizācijas noteikumiem? Jā, mēs varam iet tos izlasīt, bet mums nav iespēju aizstāvēt vai noliegt vienu vai otru Privatizācijas aģentūras izvirzīto programmu vai plānu. Tāpat arī nav iespējams iedziļināties šādos projektos. Mēs redzam, ka tie rezultāti šādai privatizācijai ir ļoti nesekmīgi. Tas ir, kā jau es minēju, Rīgas vagonu rūpnīca, kas beidzās ar kraha privatizāciju ar milzīgiem parādiem strādājošajiem. Tāpat arī beidzās ar Jelgavas autobusu fabriku jeb RAF Jelgavas nodaļu.

Manuprāt, mēs nedrīkstam rīkoties ar valstij nozīmīgiem un svētiem objektiem, kā, piemēram, Ķemeru viesnīca, kas ir Laubes projektēta 1934. un celta 1935. un 1936.gadā, kas ir nacionālas nozīmes kultūras vēstures un arhitektūras objekts. Pašreiz tas ir sabrukšanas stadijā un dabīgi, ka mēs to atdosim par 1 latu, akurāt kā tās dāmas, par kurām es runāju uzrunas sākumā. Manuprāt, ka Ķemeru viesnīcas privatizācijas noteikumi arī būtu jāapspriež un jāpārrunā Saeimā, jo tas ir valsts nozīmes kultūras, arhitektūras un vēstures objekts. Un tas nebūtu, ka tikai šī ēka būtu pārdota, pircējs vēlas iegādāties arī sēravotus, pircējs vēlas iegādāties visas ārstnieciskās dūņas un pilnīgi pārvaldīt šo rajonu pat līdz jūrai.Nu ja jau mēs pārdodamies, tad tiešām mēs nekas vairāk arī neesam kā šīs dāmas Beļģijas skatlogā.

Tāpēc es aicinu tomēr balsot par 11. — manu priekšlikumu, nevis uzskatīt, ka tas nav izskatāms. Tas ir, tikai ir jāmaina numerācija, kuru uz trešo lasījumu varētu savest kārtībā. Tas nenozīmē to, ka mums visi objekti ir jāapspriež šeit, Saeimā, vai jāpārrunā. Ja mēs varam runāt par dažu kultūras biedrības māju atdošanu, ēku atdošanu, lielāku vai mazāku. Ja mēs varam runāt par Grāmatrūpnieku arodbiedrības ēkas atdošanu, tad kāpēc mēs nevarētu runāt par valstiski nozīmīgiem, svarīgiem objektiem ne tikai ekonomiskā ziņā, bet arī mūsu valsts pastāvēšanā, es domāju "Latvenergo", bet runāt arī par tādiem kultūras un vēstures objektiem kā Ķemeru sanatorija. Jārunā būtu arī par "Lattelekom" atlikušās daļas privatizāciju un vairākiem svarīgiem objektiem, kuru vārdi vai nosaukumi ir minēti, tālāk izskatot šo likumprojektu, kur jūs arī par tiem lasīsiet. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Cik es saprotu, mēs runājam nevis par 11.priekšlikumu, bet par priekšlikumu nr. 12, ko ir iesniedzis Ministru prezidents. Es domāju, ka mēs tiklab varam atbalstīt šo priekšlikumu daļēji, kā to ir izdarījusi komisija, vai atbalstīt priekšlikuma otro daļu, jo, privatizējot kādu objektu, noteikti ir jānosaka grafiks, privatizācijas metode, privatizācijas galamērķis, un neatkarīgi no tā, vai šie pēc būtības noteikumi tiek ierakstīti likumā vai netiek ierakstīti likumā, šāda noteikumu kārtība un secība attiecas kā uz dabīgajiem valsts monopoliem, tā uz stratēģiskajiem uzņēmumiem.

Manuprāt, tas attiecas arī uz gadījumiem, kad tiek privatizēts kāds galīgi nestratēģisks uzņēmums, teiksim, Valsts tirdzniecības nams vai kaut kas tamlīdzīgs. Tā ka šeit patiesībā nav būtisku strīdu par šo jautājumu. Komisija arī lēma, ka tā ir pasākumu secība, kas atspoguļojas tā sauktajos Privatizācijas noteikumos, ja mēs nobalsosim par vai pret, no tā nekādas sekas nebūs. Es aicinu... Patiesībā es aicinu neatbalstīt otro daļu, atbalstīt komisijas slēdzienu, jo tie ir instruktīvi norādījumi, nevis likumā ietveramas normas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš — otro reizi.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Kolēģi! Es vienkārši gribu paskaidrot — kā. Es ierosinu tomēr piekto daļu veidot ar citu numerāciju, kā sesto daļu, aiz Ministru prezidenta Krasta priekšlikuma piekto daļu izteikt šādā redakcijā, kā to izsaka Ministru prezidents. Šeit jāmaina ir tikai numerācija. Ja tas nav iespējams, tad es vismaz lūdzu nobalsot par manu priekšlikumu — par 11.priekšlikumu. Es lūdzu šo balsojumu. Motivācija ir iepriekšējā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Es domāju, ka deputāta Ozoliņa priekšlikums ir ļoti labs, un es aicinu to atbalstīt, jo tiešām visi objekti, un mēs taču zinām, ka tagad sāksies privatizācija, lielo valsts stratēģisko objektu privatizācija, ka tie būtu jāapspriež Ministru kabinetā, ņemot vēl vērā to, ka šodien mēs nekādi nevaram ietekmēt Privatizācijas aģentūras darbu. Mēs tikko kā redzējām balsojumu, kur balsoja, ka Privatizācijas aģentūras lēmumus pat nevar tiesā pārsūdzēt. Tā taču nevar būt, ka Privatizācijas aģentūra tiek pasludināta Latvijā par augstāko izpildvaru un lēmējvaru šajā jautājumā. Tāpēc noteikti galavārds būtu jāsaka Ministru kabinetam vai Saeimai. Es domāju, ka visus valsts stratēģiskos objektus tomēr vajadzētu apspriest Saeimā, lai mēs, deputāti, atbildētu ar savu balsojumu par to, kā notiks privatizācija. Es domāju, ka šis priekšlikums ir ļoti labs un tas saskan arī ar Ministru prezidenta kādreiz izteikto, es aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Seiles kundze.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es piedāvāju šādu balsošanas kārtību. Par cik mēs esam sākuši apspriest 12. — Ministru prezidenta priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi un nedaudz redakcionāli precizējusi atbildīgā komisija, es aicinu visus atbalstīt šo priekšlikumu, un pēc tam mēs balsosim par 11. — deputāta Ozoliņa priekšlikumu, kuru arī viņš pats ierosināja balsot pēc Ministru prezidenta Krasta priekšlikuma. Ierosinājums ir pēc būtības. Un lai deputātam Ozoliņam nevajadzētu staigāt apkārt un konsultēties par pērkamām sievietēm, mēs šo jautājumu varētu atrisināt, balsojot, šeit, Saeimā. (Starpsauciens: "Nav balsojams!")

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi! Mēs nevaram balsot vienu priekšlikumu, ja tas ir iesniegts vēlāk. Tā, kā tas ir šajā gadījumā. Daudzi deputāti pieprasīja balsot un arī pats iesniedzējs — deputāts Ozoliņš — savā priekšlikumā nr. 11 papildināt 12.pantu ar jaunu piekto daļu. Balsosim vispirms to, un pēc tam atkarībā no balsošanas rezultāta skatīsim nākamo — 12.priekšlikumu.

Godātie kolēģi! Pēc deputātu pieprasījuma es lieku uz balsošanu 11. — deputāta Ozoliņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Ozoliņa priekšlikumu — papildināt 12.pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā. Teksts jums redzams. Komisija, kā jau zināt, to atbalstījusi nav. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 22, atturas — 29. Šis priekšlikums nav pieņemts. Tagad skatām 12. priekšlikumu.

A.Seile.

Tālāk atgriežamies pie 12.priekšlikuma, kuru komisija ir daļēji atbalstījusi, izsakot savā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, vai ir vajadzība balsot par šo priekšlikumu? Vai deputāti piekrīt tam? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

A.Seile.

13.priekšlikums — ierosina LNRP un LZP frakcija un LZS, KDS frakcija, kura ierosina izslēgt pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu par 12.panta papildināšanu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vēlas runāt deputāts Čerāns, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Nu mēs turpinām to pašu praksi, ko jau es minēju pie iepriekšējā punkta izslēgšanas. Tagad mēs slēgsim ārā, ja atbalstīsim komisijas viedokli, arī 3.pantu. Pirmos divus mēs jau esam izslēguši. Kas mums pēc tam paliks no tā, ko mēs esam pirmajā lasījumā pieņēmuši, un par ko mēs tagad vispār taisāmies balsot, un par ko mēs esam balsojuši? Bet, ja mēs skatāmies pēc būtības, tad es varu pateikt, ka šis 3.punkts, kas ir atbalstīts pirmajā lasījumā, tas nosaka, ka valsts tautsaimniecībai svarīgu infrastruktūras objektu, kuru uzņēmējdarbība ir saistīta ar jomām, kas ir dabiskie monopoli, kā arī valstij piederošo banku privatizācijas noteikumi vai noteikumi par valsts kapitāla daļu pārdošanu šajos uzņēmumos un bankās ir jāapstiprina Ministru kabinetam. Un frakcijas "Latvijai" priekšlikums ir aizstāt šos vārdus "Ministru kabinetam" ar vārdu "Saeimai". Mēs uzskatām, ka šādu objektu privatizācijas noteikumi ir apstiprināmi Saeimā.

Un vēl. Tālāk šis pirmajā lasījumā nobalsotais pants saka, ka šī norma ir obligāti attiecināma uz valsts privatizējamo akciju sabiedrību "Latvenergo" un "Latvijas kuģniecību", akciju sabiedrību "Latvijas dzelzceļš", SIA "Lattelekom", kā arī Latvijas Hipotēku un zemes bankas un Latvijas Krājbankas privatizācijas noteikumiem un noteikumiem par valsts kapitāldaļu pārdošanu minētajos uzņēmumos un bankās. Tātad, ja mēs izslēdzam šo likumprojekta pantu vispār, tad tādā gadījumā tā pati brīvība un bezatbildība, kas attiecas uz lielo uzņēmumu privatizāciju, kas bija likumā līdz šim, tā arī paliks. Vai to mēs tiešām gribam visi? Tautas kustība "Latvijai" uzskata skaidri, ka šo lielo monopoluzņēmumu privatizācijas noteikumi ir jāapstiprina Saeimā, lai visā sabiedrībā var izdiskutēt par un pret to, kādām normām ir jābūt šajos privatizācijas noteikumos, lai tiešām tiktu garantēta cilvēku interešu aizstāvība pret to, ka monopoluzņēmumi patvaļīgi diktē tarifus. Tas pats "Latvenergo" — noprivatizēsim, un kas notiks? Mums ir privatizācijas noteikumos, ja mēs vispār izšķiramies par šādu privatizāciju, jāparedz pilnīgi precīzas prasības par to, lai monopoluzņēmumu tarifi būtu sabalansēti ar iedzīvotāju reālo maksātspēju, ka šeit nedrīkst notikt nekāda tarifu paaugstināšana. Mēs vēl nonāksim līdz tam, ka šodien nodosim, cerams, Pieprasījumu komisijai arī deputātu pieprasījumu sakarā ar to, ka ir jāaptur šajā gadījumā "Lattelekom" lēmums par paaugstinātas abonentu maksas noteikšanu. Ir arodbiedrību prasība šajā jautājumā. Es ļoti ceru, ka deputāti un valdība ieklausīsies un panāks šo risinājumu. Bet tad, ja būs tikai šeit privātās kompānijas un arī, kā mēs zinām, visi tā saucamie regulatori šajās nozarēs, tie faktiski kalpo šī monopoluzņēmuma interesēs tikai kā šo monopoluzņēmumu lobijs un neaizstāv sabiedrību, par ko liecina tas, ka ir izlaisti cauri ļoti daudzi nepamatoti tarifu aprēķini. Kas attiecas uz "Latvenergo", to es pilnīgi skaidri varu pateikt, ir viennozīmīgi skaidrs ekspertu vērtējums šajā jautājumā, un es domāju, ka šeit nedrīkst pieļaut šo privatizāciju, kas vēl tālāk radīs haosu šajā cenu jautājumā un vēl vairāk radīs patvaļu. Tajā gadījumā, ja mēs nenosakām pilnīgi precīzus un striktus privatizācijas noteikumus, kas aizsargā iedzīvotāju sociālo stāvokli. Tāpēc ir šis priekšlikums, ka šo objektu privatizācijas noteikumi ir apstiprināmi Saeimā. Es aicinu arī atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu un noraidīt šī panta izslēgšanu, ko ir ierosinājusi Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija un Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija. Es lūdzu balsojumu par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu un arī par šo 13.priekšlikumu — noraidīt un 14. atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Prezidij! Padomes pārstāvji! Tauta! Bija pieklājīgāk neteikt šo to. Skatiet, minimālā prasība, kas tautai varētu būt, būtu frakcijas "Latvijai" prasība, ka vismaz mēs šeit, Saeimā, uzņemam atsevišķu atbildību par to pogu, ko mēs spiežam. Ja mēs atņemam tautai tādus objektus kā "Latvenergo", kas ir visai tautai ļoti fundamentāla lieta. Mēs visi dzīvojam ar elektrību. Jeb "Latvijas dzelzceļu", kuru tagad iznīcina bijušie sociāldemokrāti, vai "Lattelekom", kura servisu mēs tagad atņemsim maznodrošinātajiem, jo mēs celsim tarifus, abonentmaksas un samazināsim lietotāju maksas. Runa ir par Latvijas Hipotēku un zemes banku, kurai vajadzētu kalpot tautai. Mums būtu jāsaprot, ja mēs izdotu to naudu, lai apbūvētu mūsu zemi, tā ekonomiskā aktivitāte radītu lielu, lielu daļu no aizdotā kredīta un atnāktu atpakaļ budžetā. Mēs varētu dotēt mūsu aizdevumus no Hipotēku un zemes bankas. Tālu, tālu zem tām normām, kas ir parasti Rietumos. Mēs varam Rietumos aizņemties naudu par 5—6 procentiem, varētu aizdot pat par 2 un 3 procentiem, un budžetā tas nekā nemaksātu — dotēt to kredītu likmju starpību. Un ar 2, 3 procentu kredītu mēs varētu sākt Latvijā tādu atbūvi, ka latviešu tauta patiešām būtu dzīves spējīga un mums būtu atkal labklājība mūsu zemei.

Es gan neticu, ka privatizēta Hipotēku un zemes banka dotētu kredītu likmes. Es neticu, ka "Latvijas dzelzceļš" privātās rokās dotētu to, kas tautai ir svarīgs, lai būtu ekonomiskā aktivitāte. Es neticu, ka "Latvenergo" privātās rokās kalpotu tautai. Būtu tikai strīdi, vai viņi pludinās vai nepludinās mūsu zemi. Un vai un cik augstu un ātri viņi pacels tarifus. Mana kolēģa daktera Ozoliņa ieteikums, ka nemaz nedrīkstētu privatizēt šos valsts svarīgos uzņēmumus, ir ļoti nopietni ņemams. Es gribētu, ka mēs to tā nobalsotu, kā viņš mums piedāvā, bet kā šeit notiek, mēs pat pie tādiem godīgiem, labiem priekšlikumiem netiksim. Jo būs kaut kāds cits risinājums pieņemts vispirms, un mēs pat nedabūsim par tādiem spriest.

Šis piedāvātais variants ir minimālais. Mums būtu katram jābūt atbildīgam par to, ko mēs darām, ka mēs izņemam no valsts rokām ieroci, ar kuru mēs varētu mūsu ekonomiku stimulēt. Lai mūsu balsotāji, lai mūsu draugi, mūsu kolēģi zinātu, kurš no mums ir īsti vainīgs par to bezjēgu, kas šeit notiek. Es domāju, ka tas ir kauns — balsot nepareizi. Es domāju, ka vēl lielāks kauns balsot tāpēc, ka trūkst tās aknas, tās iekšas. Un tāpēc balsot te tā, kā te ir pateicis, ar īkšķi. Ai, es neesmu vainīgs, frakcijas discipīna. Ne tikai tu esi vainīgs, bet tu esi gļēvs. Ja tu gribi tautu nodot un tautai nolemt un atņemt ekonomisko attīstības spēju, tad vismaz uzņemies to atbildību. Un tas ir, ko frakcija "Latvijai" mums lūdz. Es jums lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu, lai tauta zina, kurš no mums ir vainīgs, ja mēs darām šitādus grēkus pret mūsu tautu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aristids Lambergs, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

A.Lambergs

(LNRP, LZP). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es lūgtu, ja mums jāskatās šis jautājums, ir 13., 14., 15., 16. un 17. iesniegums komplektā. Te viss attiecas uz 12.panta sesto daļu. Un es lūgtu atbalstīt atbildīgās komisijas lēmumus — atbalstīt 13., tas ir Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcijas iesniegumu, kā arī Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas iesniegumu, kā arī atbalstīt 17., kas ir Ministru prezidenta Guntara Krasta iesniegums. Es domāju, tas sakārto lietas, tas dod Ministru kabinetam ļoti plašas iespējas iesaistīties privatizācijas procesā, pirms ir noteikti privatizācijas nosacījumi un pamatnostādnes. Tas ir ļoti pareizi. Mēs varam atbalstīt to un tad sakārtot šo situāciju, kura ir radusies. Tātad lūgtu atbalstīt 13. un 17.iesniegumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš — otro reizi.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka neviens no jums negribētu atrasties līdzīgā situācijā un sēdēt šajā logā, par kuru es iepriekš runāju, jo balsojums to tiešām parādīs tagad — vai mēs pārdosim mūsu bagātības visas līdz galam, vai tomēr kaut ko paturēsim savā pārziņā. Un jūs ļoti labi zināt, ka "Neste" ir valsts pārvaldīta sabiedrība, "Statoil" ir valsts pārvaldīta sabiedrība, tā it kā zināms ir, ka "Nestes" daļa, Latvijas daļa gan pieder kādai privātpersonai, bet tas ir varbūt baumu līmenī. 85% "Nestes" pieder valstij un ļoti sekmīgi darbojas, pie tam viņiem pašiem nemaz nav nekādu naftas iegulu. Viņi iepērk naftu no citām valstīm un tikai to pārstrādā. Bet atver vienu staciju pēc otras. Un atver arī veikalus, kas arī nozīmē, kas ievērojami ceļ viņu peļņas daļu.

Es aicinu... Mans priekšlikums būs arī tālāk — 16., bet mēs varētu nobalsot arī šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, atbalstīt, jo šeit ir minēts, ka tomēr būtu jāpārskata šie lielo objektu privatizācijas noteikumi. Un mēs zinām, cik smagi veicas "Lattelekom", jo "Lattelekom" gan, šķiet, apsprieda Saeimā, bet tik nepilnīgi, ka šodien "Lattelekom" diktē mums mūsu kabatas maka biezumu. Liek tarifus, kā nu viņi vēlas. Līdz ar to "Latvenergo" šāda privatizācija, kāda varbūt jau ir ieplānota, un varbūt jau tā izplānota akurāt kā 3 miljonu "Latvenergo" afēra, kaut kur jau kādos kuluāros sēž, kādos kompjūteros, un tikai kļūda var atklāt, varbūt maza nesaskaņa var atklāt patiesību, ka atsūta uz "Latvenergo" tieši tādu pašu cesijas līgumu, tikai "Latvenergo" vietā ir minēta "Ventspils nafta". Tātad droši vien, ka tas viss jau ir izplānots, un mūsu balsojumi arī varbūt jau ir izplānoti, un tieši tāpēc, lai mēs tomēr paskatītos patiesībai acīs un balsotu katrs pēc savas sirdsapziņas, un paturētu šos vitāli svarīgos mūsu valsts objektus kontrolē vismaz, aicinu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu un aicinu arī balsot, ja tas neizdodas, tad par manu priekšlikumu — 16. priekšlikumu — kur es paredzu, ka, lūk, šie paši objekti, arī Latvijas Hipotēku un zemes bankas un Latvijas Krājbankas valsts kapitāla daļas nav privatizējamas. Bet nu tās gan laikam man ir veltas cerības. Un es gribu redzēt, kurš no mums sēdēs šai logā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Seiles kundze.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt 13. priekšlikumu, ko iesniegusi Nacionālā reformu partija, Zemnieku partija, Latvijas Zaļā partija un kristīgie demokrāti. Kāpēc? Ja mēs uzmanīgi izlasīsim nupat atbalstīto priekšlikumu par 5. daļu Guntara Krasta redakcijā, kuru atbalstīja arī komisija, tad mēs redzam, ka tur jau ir iestrādāts burtiski tas pats teksts, kas ir šajā 6. daļā pirmajā lasījumā iesniegts. Un nevar būt divas panta daļas ar gandrīz pilnīgi vienādu tekstu. Tāpēc tas ir izslēdzams no šī teksta. Protams, tālāk mēs balsosim par visiem pārējiem priekšlikumiem atsevišķi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam divu frakciju iesniegto priekšlikumu, kuram ir numurs 13,— svītrot pirmajā lasījumā pieņemto grozījumu par 12. panta papildināšana ar jaunu 6. daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 13, atturas — 1. Pieņemts.

A.Seile.

14. priekšlikums līdz ar to nav balsojams, jo tas izdara arī redakcionālas izmaiņas šajā tekstā, kuru mēs nupat izsvītrojām. Nākošais — 15. priekšlikums — ir deputātes Seiles priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputātes Seiles priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

A.Seile.

Nākošais ir 16. — deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikums, kurš ierosina šo 12. panta 6. daļu izteikt jaunā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Runās deputāts Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es gribētu aicināt balsot šo deputāta Ozoliņa priekšlikumu pa daļām, atbalstīt šo pirmo daļu, bet kas attiecas uz šo otro daļu, kur ir iekšā šī neprivatizējamības norma, to mēs varbūt varētu tomēr pārcelt uz pārejas noteikumiem, jo, kas attiecas uz "Latvenergo", "Latvijas kuģniecību" un "Latvijas dzelzceļu", ka tur tomēr nebūtu īpaši pareizi noteikt, ka šeit principā nekāda privatizācija vispār nevarētu notikt. Mums šī privātā kapitāla piesaistīšana varbūt kādā brīdi ir vajadzīga. Es varētu piekrist tam, ja tas parādās kaut kur pārejas noteikumos kaut kādā vietā, bet, ja parādās šādā absolūtā neprivatizējamības normā uz visiem laikiem, tad tas nebūtu īpaši pareizi.

Protams, ja mēs to atbalstītu tagad otrajā lasījumā, varētu mēģināt to vēl uz trešo lasījumu vienā vai otrā veidā rediģēt, bet man būtu lūgums balsot šo priekšlikumu pa daļām un atbalstīt vismaz šo pirmo daļu, kura būtu ļoti būtiska, kas nosaka to, ka valsts tautsaimniecībai svarīgi infrastruktūras objekti, kuru uzņēmējdarbība ir saistīta ar jomām, kas ir dabiskie monopoli, kā arī valstij piederošo banku privatizācijas noteikumi vai noteikumi par valsts kapitāla daļu pārdošanu šajos uzņēmumos un bankās ir jāapstiprina Saeimai. Es aicinātu atbalstīt vismaz šo pirmo daļu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, sponsoru pakalpiņi, tauta! Jūs uzrunā Gundars Valdmanis no Tautas kopas "Brīvība". Kā jau iepriekšējā uzrunā, es domāju, ka mums katram Saeimā būtu jāspiež tā poga un jāuzņemas personīgā atbildība par to, ko mēs šeit darām, un mums vajadzētu, kā Kārlis Čerāns teica, balsot atsevišķi par ikkatru no šiem uzņēmumiem. Jāsaprot, ka arī katrā šajā uzņēmumā privatizācija ir atsevišķs atdalāms grēks pret tautu, un redzēsim, kuri no mums patiešām domā, ka "Latvenergo" — 10 miljardu vērtu — vajadzētu pārdot draugiem par 20 un pāris miljoniem, kuri no mums ir ar mieru, ka "Latvijas kuģniecība", kura kādreiz bija vērta veselu miljardu dolāru, tagad tiks pārdota par pāris desmit miljoniem, kuri no mums būs ar mieru, ka "Latvijas dzelzceļš", kas ir vesela zelta bedre, jo Latvija ir tranzīta valsts un tās kravas ir jāved no jūras uz iekšzemi, kas atdos šito zelta āderi kādiem draugiem, kuri atņems valstij to ekonomisko attīstības iespēju, Hipotēku banku un Krājbanku varētu dot, it īpaši, ka abas šitās valsts dotētās bankas ir sapelnījušās ar to, ka viņas ir pirkušas tos sertifikātus par santīmiem un tagad viņas spēs realizēt par pilnu vērtību 28—30 latu apmērā.

Šeit ir atsevišķi noziegumi pret tautu, un es aicinu jums katram ņemt savu pilno daļu, jūs varēsit parādīt saviem sponsoriem, ka, skat, jā, jūs tikāt pie tiem 10 miljardiem "Latvenergo" privatizācijā, jo es tāds un tāds spiedu to pogu, un varbūt jūs man mazu daļu iedosiet. Saprotat, ka "Latvenergo" privatizācijā mēs katrs atdodam svešiniekiem kādus 20 miljonus latu caurmērā kā deputāts. Vai kurš no jums dabūs tos 20 miljonus latu personīgi? Saprotat, cik sīki, sīki mēs tiekam nopirkti. Daži par pāris simt latiem mēnesī. Bet saprotat, ka tie 20 miljoni latu, kas tiks izzagti uz katra no mūsu galvām no "Latvenergo", ies kādam, un vai tad mēs patiešām esam tik sīki, ka mēs atļausim tādai zādzībai notikt? Un, ja mēs to darām, tad darīsim to atklāti, lai tauta zina un lai jūsu sponsori zina, lai jūs varat pie viņa aiziet un teikt: ziniet, es gribētu pārlīgt, nāks vēl trešais lasījums, un varbūt es balsošu citādi, ja jūs man neiedalīsit druscītiņ vairāk kā to, ko jūs man tagad dodat... redziet, 20 miljonu latu uz katru no mūsu galviņām par "Latvenergo" privatizāciju vien... Nu, lūdzu, neesiet tik mazvērtīgi, jūs nepieprasāt vismaz nu pieklājīgu 5% komisiju... miljonu latu par šito balsojumu pret tautu katram! Neesat tik sīki, jūs vēl pārdosiet par tūkstoš latiem! Miljonu vismaz par to vienu balsojumu, un lai jums būtu papīrs un izdruka un jūs varat parādīt jūsu sponsoram — es izdarīju savu daļu, lūdzu, es gribu manu komisiju! Goda vīri! Es jums ieteiktu balsot pret, lai jūs varat tautai parādīt — es neņēmu, es nepiedalījos tanī zagšanā, man ir prieks, ka es jums varu to parādīt... jo mans zelts ir mana tauta. Un es neatļaušu manu tautu izzagt. Bet kuriem no jums būs tā goda kāre, ka jūs gribēsiet staigāt ar tādu apliecību? Es ceru, ka mēs visi tādi būsim. Balsosim par Leopolda Ozoliņa priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Seiles kundze.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Bija ierosinājums balsot Ozoliņa priekšlikumu pa daļām. Varbūt tas ir izlemjams balsojot.

Sēdes vadītājs.

Jā. Vai godātie kolēģi piekrīt deputāta Čerāna ierosinājumam — balsot šo priekšlikumu pa daļām? ((No zāles: "Piekrīt! Nē!) No balss skaļuma, Ozoliņa kungs, rezultāts nemainīsies. Tādēļ lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu, izlemsim jautājumu balsojot, vai šo deputāta Ozoliņa priekšlikumu balsosim pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 34, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Tādēļ balsojam deputāta Ozoliņa priekšlikumu kopumā. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 24, atturas — 23. Nav pieņemts.

A.Seile.

Nākošais ir 17. priekšlikums, kuru ierosina Ministru prezidents Guntars Krasts. Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, precizējot tikai terminus. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts.

A.Seile.

18. priekšlikums — ierosina Ministru prezidents Guntars Krasts. Arī šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

19. priekšlikums — par 22. panta 2. daļu, kura pirmajā lasījumā tika izteikta jaunā redakcijā. Nacionālās reformu partijas un Zaļās partijas frakcija un Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu frakcija ir ierosinājusi šo pirmā lasījuma redakciju izslēgt no likuma teksta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

Nākošais ir 20. priekšlikums — līdz ar to nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu tālāk!

A.Seile

. 21. priekšlikums — ierosina Leopolds Ozoliņš — papildināt šo 2. daļu ar jaunu rindkopu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi tāpēc, ka mēs jau pašā sākumā konceptuāli atbalstījām Tautsaimniecības komisijā šo jautājumu izlemšanu Ministru kabinetā, nevis Saeimā, un tāpēc komisija ir pieņēmusi lēmumu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Ozoliņš vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Cienījamo Prezidij! Šis ir analogs man priekšlikums, tikai citā pantā tas ir izteikts, ka tomēr vajadzētu noņemt šo slepenības spēli no šiem privatizācijas notikumiem vai privatizācijas spēlēm, kuras notiek Privatizācijas aģentūrā, un varbūt tagad arī starp šīm vadošām jeb valdošām, jeb tikai viena viedokļa, vienas intereses realizējošajām partijām. Es domāju, ka gan Sadarbības padome, gan valdošās frakcijas, gan Privatizācijas aģentūra — tomēr tā ir spēle, un spēles noteikumi būtu jāzina arī citiem deputātiem, jo tāpat par mums arī diezgan daudzi vēlējuši, ne tikai par jums, cienījamie kungi, kas cenšas pārdot, pārdot, pārdot, un, kā Kiršteina kungs saka, viņš arī padomātu par savu radu varbūt lietderīgāku izmantošanu nākotnē. Manuprāt, ka ir svētas lietas, ir relikvijas, ir ģimenes relikvijas, ir valsts relikvijas, ir nacionālās bagātības, ir ekonomiski izdevīgi jeb peļņu nesoši objekti, kuri ir jāpatur valsts īpašumā. Bankrota gadījumā, kungi, jūs visi pazudīsiet. Tāpēc es lūdzu atvērt šos logus un paskatīties, kas mēs katrs esam, tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. To var iestrādāt 22.pantā un var par to arī spriest Saeimā. Es gribētu, lai tiešām mēs būtu līdzatbildīgi, lai mēs ar savu balsojumu parādītu, ko mēs darām, vai mēs pārdodamies, vai mēs aizstāvam savu valsti kā nacionālu valsti ar tās morāli un ekonomiku. Diemžēl pagaidām panākumu nav, bet nekas, es lūdzu balsot, lai redzētu plašāka sabiedrība mūsu attieksmi pret šo jautājumu, vai Saeimai ir jāzina, kas notiek šajās spēlēs starp valdošām un vadošām frakcijām, Sadarbības padomi, Privatizācijas aģentūru, vai nav jāredz. Lūdzu balsot manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Seiles kundze.

A.Seile

(TB/LNNK). Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo Leopolda Ozoliņa priekšlikumu, jo šeit nav nekādas spēles un paslēpes, katrai frakcijai, arī opozīcijas frakcijai, ir savs pārstāvis Privatizācijas aģentūrā, kurš visas nelikumīgās spēles var celt gaismā. Aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 21. — deputāta Ozoliņa priekšlikumu — papildināt 22.panta otro daļu ar jaunu rindkopu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 28, atturas — 21. Nav pieņemts.

A.Seile.

22.priekšlikums. Iesniedzis Ministru prezidents Guntars Krasts, komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, nedaudz precizējot redakciju. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Seile.

23.priekšlikums. LZS, KDS frakcija ierosina priekšlikumu, kurš komisijas variantā ir jau atbalstīts, 12.panta sestajā daļā iestrādāts.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Deputāti piekrīt. Ejam tālāk!

A.Seile.

24.priekšlikums. Tas ir radies sakarā ar to, ka Ministru kabinets ir iesniedzis jaunu likumprojektu, kurš attiecas uz šo likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", tā nr.3768, un komisija Ministru kabineta pārstāvjiem piekrīt, iekļāva šo dokumentu šā likumprojekta otrajā lasījumā kā priekšlikumu. Tātad 24.priekšlikums, aicinu atbalstīt, jo komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

Arī 25.priekšlikums ir Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums, komisija šo priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

26.priekšlikums, kuru ir iesniegusi frakcija "Latvijai", ir papildināt šo likumprojektu pirms pārejas noteikumiem ar jaunu pantu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (No zāles: "Balsot!")

Sēdes vadītājs

. Deputāti prasa balsojumu par savu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam frakcijas "Latvijai" iesniegto priekšlikumu — papildināt likumu ar jaunu pantu pirms sadaļas, un tālāk kā tekstā. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 18, atturas — 22. Nav pieņemts.

A.Seile.

Un pēdējais 27. priekšlikums, kuru iesniegusi frakcija "Latvijai", komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, it sevišķi tāpēc, ka pazemes gāzes krātuvju pazemes daļu privatizācija ir, kā tas šeit priekšlikumā izteikts, pretrunā ar Zemes dzīļu likumu. Aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāts Čerāns vēlas runāt par šo priekšlikumu. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šeit tiešām ir runa par tiem valsts īpašuma objektiem, kuri nebūtu nekādā gadījumā pakļauti privatizācijai, un tā ir Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde, kā arī atsevišķi tās elementi, un otrs — tās ir pazemes gāzes krātuves pazemes daļas. Ja šeit rodas kādi iebildumi par šo pazemes gāzes krātuvju pazemes daļām, es esmu ar mieru balsot šo priekšlikumu pa daļām un izvērtēt katru daļu atsevišķi, bet es aicinu tomēr tos abus atbalstīt, jo tas, ja mēs arī šeit ierakstīsim šo pazemes gāzes krātuves pazemes daļu neprivatizējamu, tas nevienam par sliktu nenāks. Es aicinu nobalsot par šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Čerāna kungs ierosināja balsot šo priekšlikumu pa daļām. Es aicinu Saeimu par to nobalsot.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, izšķirsim jautājumu par to, vai balsosim frakcijas "Latvijai" priekšlikumu pa daļām? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi par šo priekšlikumu — balsot frakcijas "Latvijai" priekšlikumu pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 20, atturas — 25. Nav pieņemts.

Balsosim priekšlikumu kopumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam frakcijas "Latvijai" priekšlikumu kopumā. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 15, atturas — 23. Nav pieņemts.

A.Seile.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 10, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu, Seiles kundze.

A.Seile.

Komisijas vārdā aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 25.martam.

Sēdes vadītājs

. Vai nav iebildumu par minēto termiņu — 25.marts? Nav. Paldies! Kolēģi, deputāts Golubovs vēlas runāt par Kārtības ruļļa pārkāpumiem. Lūdzu!

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts).Cienījamie kolēģi! Es nolasīšu jums 63.pantu Kārtības rullī: "Kad visi debatēs pieteikušies runātāji izteikušies, sēdes vadītājs pasludina debates par izbeigtām un norāda uz to ar āmura piesitienu." Tā kā piesitiens nav bijis un man bija liegts vārds par pirmo priekšlikumu, es uzskatu, ka bija pārkāpts Kārtības rullis. Un, tā kā šodien neviena piesitiena nebija, visas debates nav pabeigtas.

Sēdes vadītājs.

Godātais Golubova kungs, zālē ir tik liels troksnis, ka es apzināti šo koka veseri neizmantoju, lai to troksni nepalielinātu. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, ja deputāti pieprasa, mēs varam katrreiz klaudzināt ar to, bet, godātie kolēģi, nekad nevienam cilvēkam nav liegts vārds ne pirmo, ne otro reizi. Un tajā jautājumā, par kuru, Golubova kungs, es jums liedzu vārdu, jūs gluži vienkārši to izdarījāt dažas sekundes par vēlu, tad, kad viss saraksts, debatētāju bija daudz — septiņi vai astoņi cilvēki, un visi, kuri vēlējās, ar taustiņu pieteica sevi debatēs, un mums bija liels saraksts. Kompjūterā neviena uzvārda vairāk nebija, un, kad es biju iesācis frāzi — debates beidzam, tikai tad parādījās jūsu uzvārds kompjūterā. Jums vajadzēja dažas sekundes ātrāk noreaģēt un būtu viss kārtībā. Kas attiecas par āmuru, ja kolēģi pieprasa, varu to lietot, bet es uzskatu, ka labāk troksni netaisīt. Paldies!

 

Nākamais darba kārtības jautājums — trešā sadaļa — Saeimas deputātu pieprasījumi. Deputātu Kiršteina, Lamberga, Krastiņa, Jurkāna, Ādamsona, Urbanoviča, Kreituses, Ozoliņa, Valdmaņa, Rubina pieprasījums Ministru prezidenta biedram Anatolijam Gorbunovam par Abrenes jautājuma risināšanu starpvalstu sarunās ar Krievijas Federāciju . Motivācijai vārdu neviens nelūdz. Ā, lūdz gan, Kiršteina kungs, lūdzu, no iesniedzēju puses.

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Pēdējie notikumi attiecībās ar Krieviju pierādīja, ka mēs esam upuri Latvijā savai naivai iedomai, ka ar savu labo uzvedību vai slikto mēs spējam kaut kādā veidā noteikt Latvijas un Krievijas attiecības un ka tās nosaka, teiksim, mūsu uzvedība, nevis Krievijas ģeopolitiskās intereses. Izrādījās, ir mīts, ka pazemīga izturēšanās pret PSRS un pēc tam pret Krieviju palīdzēs taisīt "rebes", ražot nekvalitatīvu produkciju, lai nopelnītu kaut kādā Krievijas tirgū, līdz ar to visa Latvijas ārpolitika pēdējos astoņos gados ir tikusi pakārtota vienotai vēlmei — uzspļaut savas tautas pašcieņai un vēsturei, nepārtraukti pielabinoties, attaisnojoties un atvainojoties, sākot ar to, ka latviešu strēlnieki esot trenkājuši baltgvardus līdz pat čukču apdzīvotajām teritorijām ziemeļos, un beidzot ar to, ka mēs taisoties atzīt čečenu tiesības uz neatkarību. Vai kā raksta pēdējās Rietumu avīzēs, latviešu diplomāti apmētājot Maskavā ar olām nevainīgos krievu pensionārus, lai ņirgātos par to, ka viņi ar savām trīs mēnešu pensijām vienu olu nevarot nopirkt. Valsts prezidents nesen bija Izraēlā, bet tur viņam aizmirsa izteikt pateicību par to, ka Latvijas valsts bija viena no retajām valstīm pirms Otrā pasaules karā, kas uzņēma ebreju bēgļus no fašistiskās Vācijas. Demokrātiskā Zviedrija, piemēram, neuzņēma šos bēgļus. Pretēji šeit minētām dažām antihitleriskās koalīcijas valstīm, piemēram, PSRS, kura izdeva Gestapo daļu vācu antifašistu.

Es gribu teikt tikai to, ka ir jāizbeidz nepārtraukti atvainoties citiem un atvainoties par to, ka mēs, piemēram, gribam atņemt Krievijai tās vēsturiskos apgabalus, vai par to, ka mēs gribam izsviest viņus no likumīgās Skrundas teritorijas. Es aicinu cienīt savu valsti un savus pilsoņus un atzīt tos lēmumus, ko mēs esam paši pieņēmuši pirms dažiem gadiem. 1992.gada 13.februārī, tas ir, 22.janvārī, Augstākā padome pieņēma, tātad jau pēc PSRS sabrukuma, lēmumu par Abrenes pilsētas un sešu Abrenes apriņķa pagastu aneksijas neatzīšanu, kur, starp citu, pēdējā punktā bija teikts — uzdot Latvijas Republikas delegācijai starpvalstu sarunās ar Krievijas Federāciju risināt Abrenes jautājumu, ietverot tajā arī Abrenes pilsētā un sešos apriņķa pagastos esošajam Latvijas valsts un Latvijas Republikas pilsoņu īpašumam nodarītā mantiskā kaitējuma noteikšanas un šī kaitējuma atlīdzināšanas kārtību. Es gribētu, lai jūs mani saprotat pareizi. Te ir runa par... ja mēs apspriežam jautājumu par jautājuma politisku risināšanu. Nezinu, kāpēc Ārlietu ministrijā labais tonis skaitījās pateikt, ka par šo tēmu nedrīkst runāt, tātad, ja mēs runājam par 34 tūkstošu pilsoņu interešu aizstāvēšanu, tad tas ir kaut kādā veidā apkaunojums, un tad mūsu vēstniecību, teiksim, neapmētās Maskavā ar olām un vai kaut kādā citādā veidā nenotiks dažādas provokācijas pret Latvijas valsti.

Tā ir ļoti naiva ilūzija, kamēr notiks šis process — NATO paplašināšanas otrā kārta un kamēr nebūs pieņemti galīgie lēmumi, mēs šeit paši neko mainīt nevarēsim šajās starpvalstu attiecībās, bet mums pašiem ir jāciena mūsu pieņemtie lēmumi, un šis pieprasījums nevar tikt transformēts kaut kādā veidā par jautājumu, jo mēs gribētu piestādīt, kas tad ir noticis šajā laikā. Es, protams, saprotu, ka Gorbunova kungam tajā laikā varbūt nerādījās sapņos, ka viņam būs jāvada šī komisija starpvalstu sarunām ar Krieviju, bet tagad būtu tieši īstais brīdis varbūt realizēt tieši to, ko Gorbunova kungs pats ir parakstījis, būdams jau neatkarīgas valsts Augstākās padomes priekšsēdētājs.

Tāpēc šeit būtu ļoti interesanti iepazīties ar šo sarunu rezultātiem, ar visām šīm metodēm, kādā veidā mēs varētu aprēķināt šo mantisko kaitējumu. Mēs esam atdevuši īpašumus ne tikai Latvijas pilsoņiem šeit Latvijā, bet visiem īpašniekiem, kuriem Latvijā ir bijuši īpašumi. Mēs esam atdevuši mājas cilvēkiem, kas dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs, Krievijā, Izraēlā, citās valstīs, un nebija absolūti nekādu problēmu, bet mēs nevaram rīkoties tā, kā Godmaņa valdības laikā mēs izdarījāmies ar Latvijas pilsoņiem no šiem Abrenes pagastiem, kuru pieprasījumu par zemi, savām īpašumtiesībām, šie pieprasījumi tika pāradresēti, teiksim, uz Balvu rajonu. Kurš kompensēs šiem cilvēkiem viņu īpašumu tiesības? Un es gribētu atzīmēt, ka tas nav nekāds mākslīgi izdomāts jautājums, Eiropas Padomē uzņemot Krieviju, starp citu, tika atgādināts, ka Krievija nav nokārtojusi savas saistības, un arī šis jautājums tiek kontrolēts par to, kā Krievija šīs savas saistības nokārtos. Nav runa tikai par Abreni. Protams, ir runa par arhīviem, par citām lietām, par vēstniecībām. Bet es gribu šeit Saeimu atbalstīt un vienreiz izrunāt šo jautājumu, kādā veidā tad mēs maksāsim šiem cilvēkiem kompensācijas un kādā veidā mēs atrsināsim šos zaudējumu jautājumus. Paldies! Es aicinu atbalstīt pieprasījumu!

Sēdes vadītājs

. Paldies! Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums. Deputātu Čerāna, Kostandas, Veldres, Mauliņa, Grīnberga, Zelgalvja, Kazāka, Golubova, Bekasova, Kalnbērza pieprasījums Ministru prezidentam Guntaram Krastam, ekonomikas ministram Atim Sausnītim, satiksmes ministram Vilim Krištopanam par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības prasību izpildīšanu sakarā ar monopolcenu paaugstināšanas kārtību sabiedrisko pakalpojumu tarifiem un Tarifu regulēšanas padomes pieņemtā lēmuma par tālruņu abonēšanas maksas un tarifu paaugstināšanu no š.g. 1.aprīļa nekavējošu apturēšanu . Motivācijai vārdu lūdz deputāts Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Mēs visi esam liecinieki tam, kāda situācija šodien Latvijā ir izveidojusies ar "Lattelekom" lēmumu, kuru atbalsta arī Telekomunikāciju tarifu padome par telefonu abonēšanas maksas paaugstināšanu līdz 2 latiem un 95 santīmiem. Ir skaidrs, ka ļoti būtiskai cilvēku daļai Latvijā šī abonentu maksa ir krietni par lielu, un nekādā gadījumā nav taisnīgi tas, ka šī abonenta maksa ir jāmaksā arī tiem cilvēkiem, kas telefonu nelieto bieži un kas var šā lēmuma rezultātā nonākt situācijā, ka abonenta maksa ir būtiski lielāka par to maksu, kas tiek maksāta par sarunām. Tāda situācija noteikti nav pieļaujama.

Šī problēma nav aplūkojama izolācijā — atrautībā no pārējām problēmām. Noteikti mēs varētu piekrist gan "Latvenergo", gan "Lattelekom" tarifu paaugstinājumam tad, ja mūsu cilvēkiem būtu atbilstošas darba algas. Mēs labi saprotam, ka Eiropā šie tarifi ir būtiski augstāki nekā pie mums Latvijā, bet tur cilvēkiem ir algas. Tāpēc — kas ir tas pats svarīgākais, tas ir — nodrošināt, lai monopoluzņēmumu pakalpojumu cenas, tas attiecas gan uz elektrību, gan uz telefonu, gan arī uz siltumu, lai tās būtu sabalansētas ar iedzīvotāju reālo maksātspēju.

Mēs Saeimā esam saņēmuši Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vēstuli, un tur ir ļoti pamatotas prasības: "Noteikt kārtību, ka monopolcenu paaugstināšana sabiedriskiem pakalpojumiem pieļaujama tikai vienlaicīgi ar Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas palielināšanu un valsts budžeta apstiprināšanu. Saeimas apstiprinātā valsts budžeta un Ministru kabineta noteiktās minimālās algas, mēnešalgas darbības laikā sabiedrisko pakalpojumu tarifi jāsaglabā nemainīgi.

Es varu šeit piebilst vēl klāt, ka tas pats attiecas arī uz pensijām. Ja tiek pacelts šis sabiedrisko pakalpojumu tarifs, tad ir jāceļ arī pensijas. Bez tam šobrīd ir izvirzāma pilnīgi konkrēta prasība — nekavējoši apturēt Tarifu regulēšanas padomes pieņemto lēmumu par tālruņa abonēšanas maksas un tarifu paaugstināšanu no šā gada 1.aprīļa, kā arī apturēt lēmumu pieņemšanu par citu sabiedrisko pakalpojumu tarifu paaugstināšanu, tajā skaitā arī dzelzceļa pasažieru pārvadājumu un pilsētas sabiedriskā transporta tarifu paaugstināšanu. Līdz valdības lēmuma pieņemšanai par valstij noteiktās minimālās mēnešalgas paaugstināšanu un 1998.gada valsts budžeta izdevumu daļas palielināšanu no budžeta finansējamo iestāžu darbinieku darba samaksai.

Mums jāspēj garantēt tas, ka visu cilvēku sociālās vajadzības un visu cilvēku dzīves pamatnosacījumi valstij arī tiek ievēroti, un mēs nevaram visu pakļaut tikai monopoluzņēmumu patvaļai un patiesībā to ekonomisko grupējumu patvaļai, kas stāv aiz šiem uzņēmumiem vai ir ar tiem vienā vai otrā veidā saistīti. Jo tā prakse, ko mēs esam redzējuši līdz šim, gan ar "Latvenergo" elektrotarifu apstiprināšanu, gan arī citās jomās, skaidri norāda uz to, ka valstiskās institūcijas bieži vien kalpo nevis sabiedrības vairākuma interesēm, bet noteiktiem ekonomiskiem grupējumiem. Mums ir šī prakse jāizbeidz, un mums ir jāsāk aizstāvēt arī cilvēku sociālās intereses. Jo tikai ikviena cilvēka labklājība var būt par pamatu tam, lai arī Latvijā veidotos sociālas labklājības valsts. Mēs nedrīkstam pieļaut rupjus pazemojumus ikviena cilvēka cieņai. Mēs nedrīkstam izolēt cilvēkus no sabiedrības tāpēc, ka viņiem ir liegti telekomunikāciju pakalpojumi. Aicinu nodot šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai un tālāk atbalstīt to, un konkrēti rīkoties, lai panāktu problēmas risinājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Nākamais jautājums. Saeimas deputātu Ādamsona, Kreituses, Kreitusa, Kalnbērza, Saulīša, Stroda, Zelgalvja, Liepas, Mauliņa, Rubina pieprasījums satiksmes ministram par valsts akciju sabiedrības "Transporta poliklīnika" kustamās un nekustamās mantas ieguldīšanu SIA "Dzelzceļa veselības centrs", kura ir sabiedrība ar privātu kapitālu. Motivācijai vārdu neviens nelūdz. Nododam šo pieprasījumu arī Pieprasījumu komisijai.

 

Nākamais, godātie kolēģi, darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos ir 29. Tas ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" . Komisijas vārdā — Kuprijanovas kundze. Lūdzu!

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 3847. Šie ir "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"". Tie ir saistīti ar šiem apdrošināšanas maksājumiem, ko maksā arī šobrīd, teiksim, zemnieki un arī pensionāri, un invalīdi. Šie ir grozījumi, kas bija iesniegti. Komisija tos ir atbalstījusi un lūdz arī Saeimu tos atbalstīt pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 1. Pieņemts. Kādi ir apsvērumi par otro lasījumu?

L.Kuprijanova.

Es lūgtu iesniegt priekšlikumus līdz 25.martam.

Sēdes vadītājs.

Līdz 25.martam. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par prekursoriem"" . Pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs. Lūdzu!

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 3805. Sakarā ar to, ka likums "Par prekursoriem" tika pieņemts pirms Farmācijas likuma, bija nepieciešamība harmonizēt šos abus likumus. Bez tam ir sakārtotas ar šiem grozījumiem attiecības starp Narkotikas kontroles komiteju un Zāļu aģentūru, kā arī izdarīti vairāki tehniskas dabas grozījumi, lai harmonizētu šo likumu "Par prekursoriem" ar starptautisko likumdošanu. Komisija to ir izskatījusi un atbalstījusi tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, es lūdzu vēl divus deputātus saņemt pēdējos spēkus pirms pārtraukuma un nobalsot! Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 2, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus otrajam lasījumam.

A.Požarnovs.

Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 25.martam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 25.marts? Nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību"" . Pirmais lasījums. Komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis ir analoģisks likums. Vienīgi tas nosaka narkotiku un psihotropo zāļu aprites kārtību, un tieši tādā pašā veidā šajā likumprojektā ir izdarīti atsevišķi grozījumi, lai saskaņotu ar Farmācijas likumu, starptautisko likumdošanu, lai sakārtotu kompetenci starp Zāļu aģentūru un Narkotiku kontroles komiteju. Komisija to ir izskatījusi un atbalstījusi tā pieņemšanu pirmajā lasījumā. Es aicinu Saeimu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 1, atturas — nav. Pieņemts. Kādi būtu apsvērumi uz otro lasījumu?

A.Požarnovs.

Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam arī iesniegt līdz 25.martam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 25.marts? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Apžēlošanas likums" . Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ruta Marjaša.

R.Marjaša

(LC). Cienījamie kolēģi! Lūdzu, paņemiet dokumentu nr. 3733! Jums priekšā ir jaunais Apžēlošanas likums. Mums tāda likuma līdz šim nav bijis. Tajā ir dots apžēlošanas jēdziens, kurā formulēti likuma uzdevumi, reglamentētas personas, kurām ir tiesības lūgt apžēlošanu un kurām ir tiesības iesniegt apžēlošanas lūgumu. Apžēlošanas lūguma iesniegšanas kārtība ir reglamentēta, un speciālais pants ir veltīts "Ar nāvessodu notiesātās personas apžēlošanas kārtība". Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja šo projektu. Lūdzu deputātus akceptēt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 1, atturas — nav. Pieņemts. Kādi apsvērumi par otro lasījumu?

R.Marjaša.

Līdz 25.martam, lūdzu!

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret Marjašas kundzes minēto termiņu — 25.marts? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts. Pirms pārtraukuma divi paziņojumi. Pēterim Tabūnam par komisijas sēdi.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Deputāti, tūdaļ pārtraukumam sākoties, lūdzu uz Pieprasījumu komisijas sēdi. 15.15 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vārds paziņojumam Andrim Tomašūnam.

A.Tomašūns

(LC). Cienījamie deputāti! Latvijas—Norvēģijas atbalsta grupas pārstāvjus lūdzu pulksten 15.00 Kamīna zālē uz tikšanos ar Latvijas vēstnieku Norvēģijā — Krastiņa kungu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 15.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks beidzies. Lūdzu ieņemt vietas plenārsēžu zālē! Lūdzu reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu godātos kolēģus visus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! 43 deputāti. Kiršteina kungs 44. Godātie kolēģi! Es lūdzu visus, kuri mūs dzird, atgriezties plenārsēžu zālē! Mums sešu deputātu trūkst līdz nepieciešamajam kvorumam. Ābiķis ir 45., Jirgena kungs — 46., Kreituses kundze — 47. Kreituses kundze, tur vēl ir kādi, paņemiet, ievediet kādu iekšā! Lūk, paldies! 48 ... 49... 50. Turpinām!

Godātie kolēģi! Darba kārtības 25.jautājumu mēs pārcēlām uz 2.aprīli, kā jūs atceraties. Tagad izskatām 26. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"" . Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Gunta Gannusa. Lūdzu!

G.Gannusa

(DPS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3767. "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību"". Saeima 1997.gadā ir akceptējusi vairākus būtiskus grozījumus likumā "Par izlozēm un azartspēlēm". Sakarā ar to bija nepieciešams izdarīt jaunus grozījumus normatīvajos aktos, un tāpēc 39.pantā un 39.1.pantā paredz izveidot jaunu institūciju, kas būs un kontrolēs izložu un azartspēļu organizēšanu un rīkošanu. Šī iestāde būs veidota no Valsts ieņēmumu dienesta un Iekšlietu ministrijas puses, un to turpmāk sauks Finansu ministrijas izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. Saīsināti "inspekcija". Šīs inspekcijas galvenie uzdevumi būs koordinēt Valsts ieņēmumu dienesta un Iekšlietu ministrijas darbību šajos jautājumos, samazināt iespējas nelegāli rīkot izlozes un azartspēles, nodrošināt izložu un azartspēļu tirgus attīstību un nodrošināt vienlīdzīgu konkurenci izložu un azartspēļu organizētājiem un spēlētāju tiesību aizsardzību. Inspekcijas galvenie ienākumu avoti ir plānoti divi. Viens ir 20% no naudas sodiem par administratīvajiem pārkāpumiem izložu un azartspēļu organizēšanā. Šobrīd ir izstrādāti arī grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kur šie procenti tiks izstrādāti, iestrādāti. Un otrs ienākumu avots būs no spēļu automātu marķēšanas. Zināšanai — pašlaik valstī ir marķētas 7185 azartspēļu iekārtas. Tātad Finansu ministrija un šī jaunā inspekcija būtībā savu darbību veiks, savu darbību uzturēs no šiem finansu avotiem. Likumā ir iesniegti nelieli trīs grozījumi, un es lūdzu deputātus balsot par šo likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Mums ir ieslēdzies reģistrācijas režīms. Vai varam ieslēgt balsošanas režīmu? Paldies Dievam, varam. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

G.Gannusa.

Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 27.martam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu par Gannusas kundzes minēto termiņu — 27.marts? Paldies, iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī" . Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Aigars Jirgens.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija, izskatot deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī", nolēma to atbalstīt un aicināt Saeimu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteicies Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sponsoru pakalpiņi un tauta! Kā mēs visi zinām, mums Saeimas kārtībā ir problēma varbūt Prezidija dēļ, varbūt mūsu pašu uzvešanās dēļ. Bet vismaz mums kaut kāds Kārtības rullis ir. Un tas it kā sargā primārās tiesības mūsu demokrātijā.

Bet tagad grib mainīt Saeimas Kārtības rulli, un varbūt būtiskākais ir, ka atņems tiem, kas varbūt nav tik paklausīgi Sadarbības padomē vai kādiem citiem, opozīcijai. Atņems opozīcijai tās visspējīgāko ieroci. To, ka mēs varam pēc vajadzības "noraut" kvorumu un piesaukt tautas uzmanību, arī valdības uzmanību, valdības ceļojošie kungi, kas braukā uz valsts rēķina pa ārzemēm, viņiem drusku jāuzmanās, jo mēs varam "noraut" kvorumu, ja par daudz to dara. Un tagad, ja mēs "rausim" kvorumu, mums atvilks no algas.

Es saprotu, ka tas varbūt nav tik svarīgi tiem, kas pelnās no malas, kuriem ir tās padomes, bet es domāju, ka tā ir visā pasaulē pieņemta opozīcijas taktika — noraut kvorumu pēc vajadzības, pasvītrot kaut kādu punktu, un mums tagad liek priekšā likumprojektu, kas saka — tu to nedrīksti darīt vairs. Ja tu to darīsi, tad mums ir par grūtu redzēt pa jaunu, kuri cilvēki ir klāt pie reģistrācijas, it kā kad mūsu Prezidijs nespēj otru reizi lūgt reģistrāciju, bet būs šeit vienkārši sods tiem, kas "norauj" kvorumu. Un es domāju, ja tā gribētu, tad varētu to 15.pantu izteikt citādi. Kad notiks reģistrācija, bet tie, kas norauj kvorumu, ka viņiem tiks atvilkta no algas soda nauda par to, ka viņi lieto šo demokrātijās pieņemto opozīcijas taktiku, ka "noraut" pēc vajadzības kvorumu. Tad mēs saprastu, par ko lieta grozās. Bet šitā viltus izmaiņa, kad Prezidijs nespēj atsevišķi noteikt, vai cilvēks tur ir vai nav, vai viņš pilda savu pienākumu vai ne, ir tāda negodīga un nevajadzīga teātra spēle. Varētu varbūt domāt, ka viņu varētu attaisnot, līdz kamēr būs izmeklēšanas komisija, kāpēc mums tā balsošanas sistēma nedarbojas. Mēs Revīzijas komisijā zinām, kāpēc tā nedarbojas. Beidzamajā dienā bija divas pilnīgas maiņas sistēmas saturā, tika ieliktas morāli novecojušas daļas, tika izņemtas daļas, cena palika tāda pati. Droši vien, ka starpnieku peļņa paaugstinājās. Vai tie starpnieki ir tādi, kas ir starp deputātiem, vai tie ir tikai tirgotāji, bet mums ir tagad tāda sistēma, kas nedarbojas. Bet es domāju, ka tas nav attaisnojums, kāpēc mēs atļausim Prezidijam konstatēt pēc beidzamā balsojuma, kas ir bijis klāt. Tas ir negodīgi, ja Sadarbības padome grib uzlikt sodu tiem Saeimas deputātiem, ka viņi pilda savu amatu, ja viņi nolemj "noraut" kvorumu, tad uzliksim viņam 500 latu sodu. Tad mēs labi saprotam, un mēs redzam, kas notiek. Bet šitas te, ka uzliks 50 latu sodu vai 25 latu sodu, tas ir nekaunīgi. Tas laikam ir 60 latu sods, kas tiek uzlikts tam deputātam, kas "raus" kvorumu. Bet viņam ir varbūt pēc savas pārliecības, pēc savas pozīcijas opozīcijā viņam ir "jārauj" kvorums, jo tas likumprojekts nedrīkst iet uz priekšu. Bet Sadarbības padome viņam uzliks 60 latu sodu. Tad lūdzu, uzrakstīsim to atklāti, ka tas ir tā domāts. Neblēdīsim tautu, nemānīsim sevi.

Manuprāt, šeit Saeimas Kārtības ruļļa maiņa nav vajadzīga, šeit ir tikai viena būtiska lieta, un tā ir pilnīgi nepieņemama. Balsosim pret šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". Valdmaņa kungs, vai drīkst lūgt tribīni Čerāna kungam?

G.Valdmanis.

Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Paldies! Godātie kolēģi! Es aicinu šo likumprojektu "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī" noraidīt, jo tas satur vismaz divas no demokrātijas viedokļa un no parlamenta normālas darbības viedokļa bīstamas un kaitīgas normas. Un šīs normas ir: pirmkārt, tā ir tā norma, ka ir paredzēts atkal zālē esošo deputātu klātbūtni noskaidrot nevis pēc atsevišķas reģistrācijas, bet pēc pēdējā balsojuma tajā gadījumā, ja zālē nav bijis kvorums. Līdz ar to tiek vienai daļai parlamentāriešu liegtas tiesības izteikt savu viedokli pret apspriežamo jautājumu tajā gadījumā, ja viņi uzskata, ka šajā jautājumā vispareizākā viņu attieksme būtu nepiedalīties balsošanā. Faktiski šādu deputātu politiskā pārliecība tiek saistīta šajā gadījumā ar administratīvu jeb disciplināru sodu, kas tiek šim deputātam uzlikti. Un es domāju, ka tas nekādā ziņā nav pieļaujams, ka deputātam par viņa politiskajiem uzskatiem un par šo viņa politisko uzskatu paušanu tiek uzlikts administratīvs vai disciplinārs sods. Mēs par šiem jautājumiem esam vairākkārtīgi debatējuši šeit Saeimā, un līdz šim Saeimai ir pieticis apziņas, un šāda norma līdz šim... šāda norma nav iestrādāta mums Kārtības rullī. Tagad atkal Saeimas Prezidija pārstāvji un citi deputāti ierosina šādu normu iekļaut, un es uzskatu, ka tas tomēr ir absolūti nepamatoti, jo šodien varbūt vieni ir šajā politiskajā pozīcijā, nākotnē varbūt citi būs, un arī opozīcija nākotnē... tātad mums šīs lomas var mainīties, un tādēļ es domāju, ka paši šie pozīcijas deputāti nebūtu priecīgi par to, ka viņu šīs tiesības ir šādā veidā ierobežotas. Jo patiesībā šeit nav runas par to, kurš būtu pozīcijā, kurš opozīcijā, bet ir runa par to, lai mums būtu darboties spējīga sistēma, un mēs nedrīkstam pieņemt tādus likumprojektus, kas grauj mūsu parlamentāro sistēmu.

Otrs punkts. Tas ir jautājums par debašu laiku attiecībā par iesniegtajiem priekšlikumiem. Šeit tiek piedāvāta norma diferencēt šo debašu ilgumu atkarībā no tā, vai tā ir saruna par likumprojektu pirmajā lasījumā vai tās ir debates uz otro vai trešo lasījumu. Es domāju, ka, ņemot vērā to, ka mums ir šie trīs lasījumi, tas nozīmē, ka arī otrais lasījums, tas var saturēt pietiekami konceptuālas idejas, un, ņemot vērā to, ka opozīcijas priekšlikumi, kas tiek iesniegti normālā likumdošanas kārtībā caur Prezidija ziņojumu un pēc tam caur pirmo lasījumu, ka tie visi tiek bloķēti jau uzreiz Prezidija ziņojumu fāzē, kur par šo jautājumu Saeimā vispār nav iespējama reāla diskusija, un vairākums var nobloķēt mazākuma iespējas izteikties un argumentēt, tad šī priekšlikumu iesniegšana uz otro lasījumu un arī konceptuālu priekšlikumu iesniegšana uz otro lasījumu — tā ir opozīcijas darba nepieciešamība. Tātad iesniegt un argumentēt šo viedokli. Un absolūti nav pamatots tas, ka šis debašu laiks — tas otrajā lasījumā par priekšlikumiem var tikt saīsināts visu laiku tikai ar šīm 5 minūtēm. Protams, ir pilnīgi skaidrs, ka lielākajā daļā no gadījumiem nebūs vajadzīgas deputātiem pat arī šīs 5 minūtes, bet tomēr ir šīs situācijas, kad ir jāizstāsta detalizētāk situācija, jādod šī argumentācija, un tāpēc nebūtu pareizi ielikt iekšā tādu normu, ka vienmēr visu laiku ir šīs 5 minūtes. Es saprotu, teiksim, tās vairākuma tiesības arī šajā situācijā, kad ir šis 15 minūšu debašu laiks, atsevišķās plenārsēdēs nobalsot par šīm 5 minūtēm, ja ir tāda nepieciešamība, bet paredzēt to, ka šāda nepieciešamība būs turpmāk visu laiku uz priekšu, es domāju, ka tam arī absolūti nav nekāda pamata. Es aicinu noraidīt šo likumprojektu vismaz šo manu divu minēto apsvērumu dēļ. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, kolēģi Saeimā! Lietas būtība ir tāda. Par to kvoruma noraušanu. Ne jau, ka sodīs to deputātu tikai vienu reizi, bet tik ilgi, līdz opozīcija norauj to kvorumu, ja viņi, teiksim, iestājušies pret Satversmes maiņu. Visu laiku, katru Saeimas sesiju, katru plenārsēdi viņam atņems algu. Tas ir sods par to, ka stāsies pretī ar to, ka graus kvorumu, tā ir faktiski atlaišana no deputāta amata. Viņš vairs netiks algots par deputāta amatu. Un tas ir tāds ārprāts, tāds demokrātijas pārkāpums, ka es domāju, ka mēs negribētu tādā piedalīties un ka nedrīkstētu tādu normu likt uz balsošanu. Mums vienkārši vajadzētu šo likumprojektu noraidīt, līdz kamēr tur kāds prāts sanāk. Šeit nav prāta. Par to, ka kāds deputāts jeb deputātu grupa domās, ka kādu likumprojektu nedrīkst virzīt uz priekšu, un viņi tāpēc taisīs savu vienīgo iespējamo gājienu — noraut kvorumu, viņus, līdz kamēr viņi sekmīgi tādu pozīciju uztur, viņiem atņem algotu darbu Saeimā. Tas, manuprāt, ir pilnīgi nepareizi, un, ja mēs par to padomājam, tas ir nepieņemams variants. Skūl! (Zālē liela smiešanās.)

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi! Aiznesiet minerālūdeni Valdmaņa kunga darba vietā, lai viņam nav jānāk runāt tribīnē tāpēc, ka gribas padzerties!

Andris Ameriks, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

A.Ameriks

(DPS). Godātie deputāti! Te ir vēl viens pierādījums tam, ka deputāti izmanto tribīni ne tikai, lai parunātu, bet arī, lai par brīvu iedzertu minerālūdeni.

Godātie kolēģi! Es domāju, ka tas, kas tika te runāts, bez šaubām, ir atkal zināmā mērā, es nebaidos teikt, spēlēšana uz tādu demagoģijas noti. Es nebaidos šo vārdu šobrīd teikt. Anglijas lordu palātā ir tāds noteikums jeb likums spēkā līdz šim brīdim, ka lorda laiks, runājot no tribīnes, nav ierobežots, tikai vienīgais noteikums ir tas, ka vismaz diviem citiem lordiem vēl ir jābūt zālē, kuri viņu klausās. Tai brīdi, kad lordu skaits sāk palikt mazāks par diviem, tad tam lordam, kas ir tribīnē, ir jāpārtrauc runāt.

Es domāju, ka mēs negribētu nonākt līdz tādam līmenim, ka zāle ir tukša un runā no tribīnes viens deputāts, bet reizēm liekas, ka mēs tik tiešām viens otru šeit nedzirdam, bet runājam vairāk ar radioklausītājiem. Līdz ar to tie priekšlikumi, kas ir saistīti ar runas laika ierobežošanu, ir vairāk atbalstāmi tikai tāpēc, ka mēs varētu zināmā mērā vairāk vai mazāk padarīt mūsu Saeimas darbu praktiskāku un tam, kam Saeima tik tiešām ir domāta, tas ir, likumu pieņemšanai. Bet to tribīni, kur ir neierobežots laiks, varbūt izlikt, tagad pavasaris tuvojas, ārā skvērā vēl vienu tribīni, kurā mūsu deputāti varētu tik tiešām kā tai pašā Londonas Haidparkā paust savus viedokļus tiem cilvēkiem, kas tik tiešām viņus grib klausīties... (No zāles deputāts M.Lujāns: "Tauta klausās. Visu dzird.")

Otrs.... Jā, tik tiešām, to dzird, un tā ir tā lielākā problēma, ka mūsu runas klausās radioklausītāji, un tāpēc arī reizēm ir tā prasība par šīm 15 minūtēm, lai varētu tik tiešām izrunāties par visu ko, sākot no kosmosa pētīšanas un beidzot ar burkānu audzēšanu. (No zāles deputāts Valdmanis: "Kas to runā?") Tieši tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, un arī tas, ka šeit skar vairākus citus labojumus citos pantos, runā tikai vienu — padarīt mūsu Saeimas darbu, lēmumu pieņemšanas procedūru maksimāli praktisku. Un atbrīvot to no tāda līmeņa runātājiem, kuri atnāk šeit vienkārši tāpēc, ka viņiem ir paģiras, vai arī tāpēc, ka nav naudas, lai padzertos minerālūdeni. (Starpsauciens: "Algu vajag noņemt!")

Sēdes vadītājs

. Jānis Rāzna, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

J.Rāzna

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es arī aicinātu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un piekrītu jau visam tam, ko teica Amerika kungs, bet es vēl gribētu aicināt jūs arī ļoti nopietni padomāt par tādu lietu varbūt — vai mums nevajadzētu šeit paskatīties uz Eiroparlamenta praksi, kur būtībā runātājiem laiks ir noteikts atkarībā no tā, cik lielu frakciju jeb deputātu skaitu viņi pārstāv parlamentā. Un, ja mēs tad varbūt ieviestu šādus kritērijus, tad acīmredzot varbūt mums mazāk pienāktos šeit sēdēt un ilgstoši klausīties varbūt šos cirka uzvedumus, kas mums šeit ir, jo nav jau brīnums, ka nākošajā parlamentā šo mākslinieku var parādīties vēl vairāk, un tad jau normāli par lietu mēs nemaz nevarēsim runāt.

Tāpēc es tiešām gribu lūgt arī Juridisko komisiju, kura ir atbildīgā, ļoti nopietni izvērtēt šo likumprojektu, jo šie ierobežojumi, kas šeit vēl ir, nebūt vēl neradīs mums normālus darba apstākļus šeit parlamentā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Amerika kungs! Es gribētu teikt papriekšu Amerika kungam, ka viņš var droši dzert minerālūdeni, cik viņš grib. Tautas kopa "Brīvība" apmaksās.... (Aplausi.) Par šo absurdo priekšlikumu, ko ir iesniegusi Sadarbības padome. Protams, ka tas priekšlikums ir pilnīgi absurds. Tas priekšlikums pilnīgi liedz mums balsot, kā mēs vēlamies, tas grib mūs iespaidot. Un es esmu pilnīgi pret.

Attiecībā uz to, ko Amerika kungs runāja, ka te daudzi uzstājas debatēs, lai tikai dzertu ūdeni vai tikai parunātu. Tas ir tiešām, Amerika kungs... Pagājušajā reizē es dzirdēju, ka jūs arī uzstājāties mums ar lielu reklāmu un teicāt: tautas kopa "Brīvība"... ka deputāti Valdmaņa kungs, Ozoliņa kungs, Rubina kungs var runāt par visiem jautājumiem. Nu tas ir skaidrs. Mēs taču esam izglītoti cilvēki. Ozoliņam ir ap simt izgudrojumu, Valdmanis divas augstskolas pabeidzis, man ir seši izgudrojumi... Saprotiet, tas ir skaidrs, man arī ir vairākas diplomētas izglītības. Tā ka tas ir skaidrs. Un es, būdams Amerikā komandējumā vai nekomandējumā, bet, būdams Amerikā, apmeklējot dermatologu kongresu un arī viesojoties Latvijas vēstniecībā Pentagonā un kongresā, kur man Saeima negrib apmaksāt tos sīkos ceļa izdevumus, es daudz domāju par jūsu Sadarbības padomi. Daudz domāju par jums visiem. Un nolēmu, ka mums, Tautas kopai "Brīvībai", tiešām ir jādod jums viena balva, šito 6. Saeimu beidzot, un es nevarēju iedomāties, ko man nopirkt, jo es zinu, ka jums nevienam naudu nevajag, jūs esat daudz ieguvuši, privatizējot Latvijas uzņēmumus, un tā tālāk. Bet tādu simbolisku balvu es jums nopirku... es iegādājos, tā es pareizi teikšu, un tā man šeit ir rokās, kas sastāv no tādām četrām mazām skrūvītēm, kas simbolizē jūs četrus — es domāju — "Tēvzemei un Brīvībai", "Latvijas ceļu", "Saimnieku" un tur pārējos, kas ir Sadarbības padomē, un viens tāds liels skrūvgriezītis... Un es jums pateikšu, ka tam ir praktisks pielietojums, bet mēs gribam to dot jums tad, kad beigsies 6. Saeima, kā uzvarētājam, kas vairāk mūs kritizējis. Jo man būtu kauns, ja kāds no Sadarbības padomes mani slavētu. Tas nozīmētu, ka mēs ejam kopā ar viņiem. Tā ka kritizējiet mūs, cik gribat, mēs skaitām punktus. Ja jūs slavējat, tās ir nulles, bet ja kritizējat, tad divi vai trīs punkti, tur mums nolikumā tā ir... Bet ja jūs gadījumā gribat šo balvu tagad, jo varbūt kādam vajag to skrūvīti, jo tas ir domāts brillēm, jūs saprotat, to mazo skrūvgriezīti, tad jūs varat saņemt tagad, mēs jums izsniegsim, bet uzvarētāju novērtēsim beigās.

Attiecībā par šo priekšlikumu es esmu kategoriski pret, un es lūdzu jums vispār to noņemt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāj, augsti godātais Prezidija priekšsēdētāja vietniek, uzreiz atsakos no minerālūdens, lai jūs to nevarētu publiski iztulkot kā nabadzības pazīmi. Es domāju, ka tas ir diezgan aizvainojoši kā jums, tā šim parlamentam vispār.

Tagad es gribētu runāt par 15. panta 3. daļu, kuru "Latvijas ceļš" noteikti noraidīs, un tas ir noraidāms pēc būtības, jo arī nebalsošana, klātbūtnē esot, ir viena no parlamentārās cīņas metodēm. Ja mēs runājam par pārējiem pantiem, kuri runā par runas laika saīsināšanu, tad bez likumu pieņemšanas, augsti godātais Amerika kungs, parlamenta viena no galvenajām funkcijām bez likumu pieņemšanas un izpildvaras kontroles ir runāšana jebšu debates par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem, kurās piedalās, patīk kādam vai nepatīk, pozīcijas un opozīcijas pārstāvji, kas runā tās sabiedrības daļas vārdā un liek priekšā viedokļus, kurus viņi pārstāv. Tā kā pats parlamenta nosaukums ir cēlies no vārda "parleare" — runāt. Protams, mēs varam domāt, vai nav iespējams, un to mēs acīmredzot darīsim starp pirmo un otro lasījumu, otrā lasījuma laikā, starp otro un trešo lasījumu, mēs varam runāt,vai nav iespējams saīsināt parlamenta debašu laiku jautājumos, kas skar likumu izskatīšanu pa pantiem, tātad otrā un trešā lasījumā. Es domāju, ka pie pirmā lasījuma noteikti jāpaliek 15 minūtēm, un tāpat mums jāskatās par runāšanas samēru starp Ministru kabineta pārstāvjiem, kas, gribat vai negribat, šeit ir tikai uzaicinātie un viesi, un pašiem parlamenta deputātiem. Es domāju, drīzāk tad mēs varam samazināt šo laiku. Tāpat mēs varam izskatīt, vai Latvijā nav vērts pievērsties Vācijas praksei, nevis reģistrēties trīs reizes dienā, bet soda naudas uzlikt, es vismaz zinu, ka Vācijas parlamentā ir par nepiedalīšanos katrā atsevišķā balsojumā, jo pašreizējā kārtība ļauj deputātam, ja viņš ir mazāk apzinīgs vai neapzinīgs, klaiņot visu dienu un noteiktās stundās šeit ierasties, lai nospiestu reģistrācijas pogu, ja to nav iespējams sarunāt ar savu draugu, kas sēž blakus.

Tā ka es tomēr domāju, ka grozījumi Kārtības rullī mums ir jānodod, jāpieņem pirmajā lasījumā, jo šobrīd 6.Saeima ir iebalsojusi arī likumdošanas iniciatīvas tiesības — ierēdņiem jeb valsts sekretāriem ir tiesības iesniegt priekšlikumus, nevis politiski atbildīgām personām, tādām kā ministriem. Kārtības rullī mums šis tas ir revidējams un šis tas ir labojams, bet šobrīd priekšā liktais projekts ir, nu, vismaz ļoti nikni debatējams no šīs tribīnes, kamēr to vēl var darīt, 15 minūtes, ja Saeima nav lēmusi citādāk. Aicinu tomēr atbalstīt pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns— otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Paldies Leiškalna kungam par sniegto vērtējumu attiecībā uz to, ka deputātam arī ir tiesības nebalsojot izteikt savu viedokli un līdz ar to arī, ka viņš nebūtu šādā veidā sodāms, bet tad man tomēr rada zināmu neizpratni tas viņa minētais par Vācijas parlamenta praksi, par sodīšanu par nepiedalīšanos katrā atsevišķā balsojumā. Kaut gan es piekrītu arī tam, ka šī pašreizējā deputātu reģistrēšanās un klātbūtnes noskaidrošanas kārtība varētu tikt pārskatīta. Bet es gribu runāt arī vēl par šo runas laiku, kas ir otrā problēma, un es domāju, ka var šeit šajā Saeimā cilvēkiem nepatikt viens vai otrs runātājs, man arī ir šeit virkne runātāju, kuru garās runas man nešķiet simpātiskas, bet es saprotu, ka tās ir arī viņu tiesības šeit šo viedokli paust, un nebūtu normāli, ja šis viedoklis šeit netiktu pateikts. Un es tomēr gribētu aicināt Saeimu neatbalstīt tādas normas, kas grautu iespēju mums kvalitatīvi debatēt jautājumus un grautu jau pašu iespēju, ka mums varētu kādā brīdī arī būt debates, kas ir garākas par šīm piecām minūtēm arī tad, ja mēs otrā lasījumā skatāmies kādu pietiekami konceptuālu priekšlikumu. Es varētu piekrist vismaz diskusijai par to, ka runas laiks varētu tikt noteikts šajā tribīnē par katru jautājumu proporcionāli attiecīgā politiskā spēka pārstāvniecībai, tas ir, deputātu skaitam, tas būtu interesants jautājums, ko varētu skatīt, bet tas ir kaut kur tālākā nākotnē skatāms jautājums. Šodien es aicinātu šo likumprojektu neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins — otro reizi.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Šādam grozījumam es nepiekrītu, bet es varētu piekrist, ja būtu grozījums, ka mēs balsotu tikai par un pret, un atturas nozīmētu, ka atturas nevis, kad tagad atturas, kad tiek pieskaitīts klāt vai nu par un pret. Un nebūtu tāds, ka nebalso. Vajadzētu tādā veidā grozīt, tam es vēl varētu piekrist. Un es vēl vienu reizi saku, ka tās iniciatīvas, kas nāk no Sadarbības padomes, tas ir "Saimnieks", "Latvijas ceļš", "Tēvzemei un Brīvībai" un Zemnieku savienība, protams, tās vienmēr ir vērstas lielāko tiesu pret deputātu brīvības ierobežošanu un daudzā mērā arī pret tautas labklājību. Un tautas kopa "Brīvība" nepiekrīt šajā gadījumā. (No zāles: "Deputātu brīvības ierobežošana!") Tā ka, ja gadījumā ar mani grib runāt Bišera kungs, es vienmēr esmu gatavs ar jums, Bišera kungs. Te bija liela interese "Latvijas ceļa" pārstāvjiem par to dāvanu, par tām skrūvītēm, tā ka, ja Sadarbības padomei ir interese, es varu to dāvanu visiem parādīt, un jūs izlemiet, un iepriekš varu jums iedot. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ar savu skrūvīšu reklāmu nevajadzētu nodarboties no Saeimas tribīnes. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Protams, ir patīkami, ka Prezidijs noskaidro ar Rubina kungu, kuram pieder skrūvītes, bet ceru, ka Lagzdiņa kungs noteiks skrūvīšu pašizmaksu, lai tā nav dārgāka par 50 latiem, jo citādāk, iespējams, vai nu Rubina kungam, vai Prezidijam viņi būs jāizpērk vēlāk pēc šīs Saeimas. Cienījamie kolēģi, ir tas, ka man liekas, ko es aicinātu, arī opozīciju un arī vairākumu, mierīgi pārdomāt vairākas nianses. Viena nianse patiešām šī aizliedzošā norma, kas izraisa diskusijas. Un diez vai Prezidijam, kas savā laikā parakstījis šo iniciatīvu, vajadzēja spēlēties, speciāli izraisot opozīcijas protestu pret šo 15. normu, kurā būs mēģinājums aizliegt opozīcijai nepiedalīties balsojumos. Diemžēl Prezidijs nav parādījis tās prāta spējas, ko tauta un mēs gaidām, jo arī Prezidijs varēja izanalizēt tos gadījumus, kad Saeima ir atteikusies no balsojuma. Un man liekas tomēr, ka rezultatīvais koeficients, kad ir notikuši šādi momenti, ir bijis pietiekami pozitīvs, tā bija civiltiesiskā apdrošināšana, tā bija Satversme, kad mēs Sadarbības padomes un diemžēl valdošā vairākuma eiforiju spējām apstādināt, spējām atrast kaut kādus konstruktīvus argumentus un spējām radīt sabiedrībai daudz stabilākus principus.

Cita lieta, ka mums nevajadzētu pārvērst Kārtības rulli par "svēto govi". Es uzskatu, ka daļēji "svētai govij" jābūt Satversmei. Kārtības rullim ir jāiet līdzi laikam. Un šodien ir notikušas gan Saeimas iekārtas izmaiņas, gan arī būtu nopietni jāizdiskutē jautājums par palīgiem, par Prezidija funkcijām, tajā skaitā arī Kārtības rullī būtu jāizdiskutē jautājums par Sadarbības padomes vietu. Jo es šeit nevaru piekrist Leiškalna kungam, ka sodīs deputātus par to, ka, lūk, viņi nenobalso.

Tad jautājums: bieži vien opozīcijas darbs mūsu parlamentā ir pārvērties līdz bezjēdzībai. Tā, kā jūs, cienījamā trijotne vai trijnieks, vai trio, vai arī vēl tur ar sīkajām piedevām, esat nolēmuši, tā arī būs. Opozīcija var pateikt viskonstruktīvākos priekšlikumus, jūs jau nedzirdat, jo jums ir vienošanās, ka opozīcijas viedoklis netiks atbalstīts. Tas tāpat, kā šodien Seiles kundze paziņoja to, jā, ideja ir nopietna, bet, tā kā to ir iesniegusi opozīcija, tad tālāk tā neies. (No zāles deputāte A.Seile: "Es tā neteicu!") Tad beidziet liekuļot, un, Kārli Leiškalna kungs, jūs pirmais beidziet liekuļot, ja jūs cīnāties par demokrātiju, tad panāciet to, kā ir demokrātiskā parlamentā, lai iet vismaz uz komisiju jautājumi. Komisijā pēc tam var nogriezt to jautājumu, bet jūs jau arī konstruktīvus opozīcijas priekšlikumus nogriežat un pārvēršat par to, ka opozīcijai jākļūst vai nu destruktīvai, vai tai vispār mūsu parlamentā nav vietas.

Tādēļ, cienījamie kolēģi, šajā gadījumā nevaru aicināt atbalstīt to Leiškalna kunga iniciatīvu, kas varbūt parādīsies otrā lasījumā, kamēr nebūs šis princips ievērots, ja opozīcijas viedoklis tiks dzirdēts, tad es piekrītu, ka opozīcijai arī ir jāsēž un jāspiež pogas, bet pārvērst mūs par valsts mehānismu, tikai draudot ar to, ka atņems atalgojumu, es neņemos spriest, vai tas ir normāli. Protams, patīkami, ka cienījamais Amerika kungs piedāvā minerālūdeni, es ceru, ka arī sēžu laikā atļaus minerālūdeni iedzert arī Saeimas deputātiem, ne tikai Prezidija locekļiem. Un varbūt tas būtu pat normāls solis, ko Amerika kungs piedāvā, katram deputātam pa pudelei minerālūdens, jo iespējams, ka tanī laikā, kad deputāts skalos rīkli, kā... es nezinu, vai no paģirām vai pēc runāšanas, viņš vismaz arī reizēm klusēs ilgāk. Un patīkami, es saprotu, kādēļ bieži vien Prezidijs klusē, tādēļ ka minerālūdens ir, un tad nevajag daudz runāt.

Cienījamie kolēģi, šajā gadījumā es tomēr aicinātu pirmajā lasījumā atbalstīt šo iniciatīvu. Kārtības rullis ir jāpārstrādā, ir jāpārstrādā daudz un nopietni, cita lieta ir — jāuzliek ilgs laika periods. Bet es aicinātu arī gan opozīciju, gan arī tos vairākuma pārstāvjus, kas ir vēl spējīgi domāt, kaut jau tuvojas vēlēšanas un ir pavasaris, es aicinātu vismaz otrajā lasījumā apstādināt šo nedemokrātisko normu. Es ceru uz jūsu saprātu, lai jūsu vārdi atkal neatšķirtos no balsojuma nākošajā balsojuma kārtā. Un tādēļ es aicinātu šajā gadījumā šo projektu laist tālāk, bet es lūdzu vēlreiz un arī pievēršu uzmanību — šīs normas ir jāmaina, šī 15.panta normas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Man būtu ļoti liels lūgums atcerēties, ka jūs esat tautas priekšstāvji, vai sēžot zālē, vai Prezidijā, un nolikt malā uz brīdi savas pārdomas gan par ūdeņiem un skrūvītēm, gan par citām lietām un runāt par to, kas ir rakstīts likumprojektā, kuru mēs pašlaik apspriežam. Man šķiet, ka pirmais pierādījums tam, ka ir jāattaisa vaļā Kārtības rullis un jāsāk tā pārskatīšana un labojumi, jau ir tas, ka mums laikam stingrāk ir jānosaka attiecības starp deputātiem un Prezidiju, un kārtību, kādā norit šīs sēdes. Tāpēc vien būtu pamatojums, kāpēc šie grozījumi būtu jāpieņem pirmā lasījumā un jāsāk Kārtības ruļļa izskatīšana.

Otrs mans priekšstats par to, kāpēc ir jāsāk Kārtības ruļļa pārskatīšana, ir tas, ka mēs jau piedzīvojām situāciju, kad satiksmes ministrs Vilis Krištopans, manuprāt, ļaunprātīgi izmantoja savas tiesības par katru jautājumu runāt stundu, un tad, kad mēs apspriedām Vaiņodes dzelzceļa problēmas, tad viņš patiešām šeit no tribīnes vairākas stundas kūla tukšus salmus, kā to teiktu tautas valodā, un mēģināja deputātus ar šo tukšo salmu kulšanu nomocīt tik tālu, lai viņi vairs neko nespētu loģiski vispārībā domāt un spriest. Bet to, ka otrā lasījumā noteikti ir jānoraida iesniegtais pirmais priekšlikums par to, ka nebalsošana ir uzskatāma par reģistrāciju, jo tas ir pretrunā ar parlamentāro darbības kārtību, par to, ka noraidāmi šeit ir citi punkti un diskutējami, tas arī pats par sevi saprotams, bet šodien es aicinātu nodot komisijai, lai veiktu citus labojumus, kas vispār šeit nav iestrādāti, un lai izsvītrotu tos, kas šeit ir iestrādāti.

Un šajā grozījumā ir arī viens ļoti svarīgs punkts, kas novērš Saeimas nelikumīgo darbību, tas ir manā interpretācijā, ko mēs esam veikuši, tas ir tie gadījumi, kad ir izvirzītas vairākas kandidatūras, bet brīva vieta, uz ko šīs kandidatūras pretendē, ir tikai viena, un mēs esam darījuši tā, kad mēs pavelkam strīpu, tikko kā viens kandidāts iegūst vairāk nekā pusi no klātesošām balsīm, par citiem kandidātiem vispār nebalsojot, un, manuprāt, tas ir nelikumīgi, jo visiem kandidātiem ir vienādas tiesības, lai par viņiem tiktu balsots, un var veidoties tādā gadījumā situācija, kad divi kandidāti saņem vairāk nekā pusi, tāpēc šeit iestrādātais priekšlikums, ka šādos gadījumos, kad Saeima nelems savādāk, ir balsojams ar vēlēšanu zīmēm tas, ir ļoti svarīgs priekšlikums, jo gan jau vēl būs vakances, par kurām būs jābalso, gan jau vēl būs četras, piecas kandidatūras uz vienu vietu, un tad vairāk nebūs jādiskutē, kā mums ir balsojams pēc iesniegšanas datumiem, pēc alfabēta kārtības vai pēc kādiem citiem parametriem. Un tāpēc es aicinātu arī tos, kas šodien tik asi uzstājās pret dažiem šajā likumprojektā iesniegtajiem punktiem, tomēr nodot tālāk šo likumprojektu otrajam lasījumam un tikpat aktīvi cīnīties otrajā lasījumā par šo punktu izsvītrošanu no Kārtības ruļļa, vienlaicīgi iesniedzot arī savus priekšlikumus un citus labojumus.

Sēdes vadītājs.

Jānis Lagzdiņš, frakcija "Latvijas ceļš".

J.Lagzdiņš

(LC). Augsti godātie kolēģi deputāti! Mūsu spēkā esošais Kārtības rullis tik tiešām ir nepilnīgs, un ir nepieciešams izdarīt attiecīgos grozījumus šajā mūsu darbību reglamentējošā likumā. "Latvijas ceļš" savā frakcijā arī ir apspriedis piedāvātos grozījumus, mēs kopumā atbalstām šādu grozījumu izdarīšanu, esam sagatavojuši priekšlikumus arī otrajam lasījumam, un viens no šiem priekšlikumiem, godātie kolēģi deputāti, ir tas, ka mēs ierosinām svītrot normu, kuru tik daudz šeit kritizēja kā deputāts Kārlis Čerāns, tā Kārlis Leiškalns un citi kolēģi, tātad, proti, svītrot šo nedemokrātisko normu, ka soda deputātus par tā saucamā kvoruma noraušanu.

Turklāt, sagatavojot šo likumprojektu otrajam un trešajam lasījumam, būtu ļoti lietderīgi, ja Juridiskā komisija izskatītu kādu ļoti konceptuāli svarīgu, manuprāt, likumdošanas procesu reglamentējošu normu. Tuvojas mūsu Saeimas darbības beigu posms, mūsu darba kārtībā ir ļoti daudz svarīgu, labi izstrādātu likumu, bet, manuprāt, godātie kolēģi, mēs nepabeigsim šo likumu pieņemšanu, izskatīšanu trešajā lasījumā, un tie labie darbi paliks nepabeigti, un šie labie darbi paliks nepabeigti. Un iepriekšējos punktos bija tāda kārtība, un to nosaka arī Kārtības rullis, ka Saeimas pirmajā un otrajā lasījumā izskatītie likumprojekti nepāriet uz jauno Saeimu attiecīgajā stadijā. Tātad, godātie kolēģi, manuprāt, ļoti svarīgs grozījums Kārtības rullī būtu tāds, kas dotu tiesības jaunsanākušai Saeimai un jaunievēlētajam Prezidijam iepriekšējās Saeimas nepabeigtos likumprojektus kaut vai nodot izskatīšanai un izvērtēšanai komisijās, ja ne izskatīšanai attiecīgajos lasījumos, tāds būtu ļoti svarīgs labojums, kas mums būtu jāizvērtē, šo likumprojektu izskatot otrajā un trešajā lasījumā. Bet attiecībā uz šo likumprojektu, es aicinu balsot par. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Rubina kungs! Skrūvītes jūs varat paturēt sev, mēs pārējie iztiksim bez tām. Nesaprotami arī tādi panikas pilnie uztraukumi par to, ka deputāti — jūsu kolēģi ir piedāvājuši attiecīgos grozījumus šajā Kārtības rullī. Tas ir pavisam normāli! Jūs patiešām varat uzskatīt savādāk, iesniegt savus priekšlikumus, nepiekrist, balsot pēc tam, bet ir pavisam veltīgi kliedzieni, ka te tiek ierobežota demokrātija. Likumprojekts tiks nodots deputātiem apspriešanai tālākajos lasījumos, un tad izdarīsim attiecīgos grozījumus un debatēsim par to.

Jā, es arī šodien uzreiz saku, ka es personīgi iebilstu pret 15.panta trešās daļas šādu redakciju, ka nebalsošana ir jau uzskatāma par reģistrāciju. Jā, es arī iebilstu, un varbūt arī pret ierobežojumiem attiecīgi par debašu laika saīsināšanu un tā tālāk. Bet tas ir pavisam normāli. Mēs debatēsim tālākajos lasījumos, izskatīsim un pieņemsim šos grozījumus. Tāpēc šie panikas pilnie uztraukumi un apvainojumi dažādā veidā ir pilnīgi nepamatoti. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jirgena kungs. Lūdzu!

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Vislielākās debates šeit izraisījās par 15.panta trešās daļas izmaiņām, taču arī Juridiskā komisija uzskata, ka jautājums par to — ir vai nav rīkojama atsevišķa reģistrācija, ja sēde ir slēgta tāpēc, ka nav bijis kvoruma, ka šis jautājums ir izlemjams, skatot likumprojektu otrajā lasījumā. Tāpēc es aicinu vēlreiz komisijas vārdā šodien to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 13, atturas — 2. Kādi būtu apsvērumi par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņiem?

A.Jirgens.

Es ierosinu iesniegt priekšlikumus līdz 6.aprīlim.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 6.aprīlis? Čerāna kungam ir cits priekšlikums?

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Ņemot vērā to, ka mēs Lieldienu brīvdienās tāpat šo likumprojektu otrajā lasījumā neizskatīsim, es ierosinu šo priekšlikuma iesniegšanas termiņu noteikt 20.aprīli. Paldies! (No zāles: "Piekrītu Čerāna kungam!")

Sēdes vadītājs.

Vai vēl ir kādi priekšlikumi? Vairāk nav. Balsojam tālāko ierosināto termiņu — 20.aprīlis. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret šo priekšlikumu! Priekšlikumus otrajam lasījumam šim likumprojektam iesniegt līdz 20.aprīlim. Balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 8, atturas — 15. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" . Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Godājamie kolēģi! Izskatām Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Dokuments nr. 3731. Kā jūs redzat, šie grozījumi paredz atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem korupcijas ierobežošanas jomā, respektīvi, tie attieksies uz to likumu, kuru mums ir zināmas cerības šajā sēdē iesākt izskatīt un varbūt nākamajā sēdē pabeigt.

Tā kā mēs virzām arī paralēli šo atbildību, lai tad, kad būtu pieņemti attiecīgie likumi, būtu arī attiecīgā atbildība. Juridiskā komisija izskatīja. Viņi uzskata, ka tad, kad būs likums galīgi izskatīts trešajā lasījumā, nāksies te kaut ko koriģēt, stipri iespējams, tāpēc mēs virzīsim to tikai tad tālāk, kad būs izskatīts šis likums trešajā lasījumā. Bet, lai tas virzītos uz priekšu, es ierosinu pieņemt to tagad pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par otro lasījumu.

I.Bišers.

Saskaņojot ar iepriekšējo balsojumu, es arī ierosinu tātad 20.aprīli.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 20.aprīlis? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts. Godātie kolēģi, nākamo jautājumu mēs jau esam izskatījuši — "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Tagad izskatām 30. Likumprojekts "Streiku likums" . Otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Pēteris Keišs.

P.Keišs

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Dokuments nr. 3893a. Atbildīgā komisija ir precizējusi 1. un 2.panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

P.Keišs.

Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu — 3.pantā mainot otro daļu citā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav pret atbildīgās komisijas atzinumu.

P.Keišs.

Nākamo priekšlikumu iesniedzis deputāts Dinēvičs. Tas jau ir iekļauts Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti šim atzinumam piekrīt.

P.Keišs.

3. priekšlikums, kuru iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Keišs.

5.pantā 4.priekšlikumu iesniedzis deputāts Dinēviča kungs. Tas ir atbalstīts, un ir precizēta 5.panta redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies! Pieņemts.

P.Keišs.

5.priekšlikumu 6.pantā iesniedzis deputāts Dinēvičs. Komisija to ir noraidījusi, bet 6.panta redakciju ir precizējusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti neiebilst pret šādu komisijas atzinumu? Neiebilst. Paldies! Pieņemts.

P.Keišs.

6. priekšlikumu iesniedzis deputāts Dinēviča kungs. Par 7.panta izslēgšanu. Diemžēl šis priekšlikums ir noraidīts, bet panta redakcija ir precizēta. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

P.Keišs.

Trešā nodaļa. Ir precizēts nodaļas virsraksts.

Sēdes vadītājs.

Otrās nodaļas virsraksts. Otrā nodaļa. "Pirmsstreika sarunas". Deputāti to akceptē. Paldies!

P.Keišs.

8.panta 7.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Dinēvičs. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā...

Sēdes vadītājs.

Nākamajā — 8. priekšlikumā.

P.Keišs.

Jā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 7. un 8.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

P.Keišs.

8.priekšlikumu iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Jā, to mēs atbalstījām jau.

P.Keišs.

9. priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Dinēvičs, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti neiebilst. Pieņemts.

P.Keišs.

11.pants. Deputāta Dinēviča priekšlikums, kas ir noraidīts, un ir precizēta panta redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

P.Keišs.

Trešā nodaļa. "Streika pieteikšana". 12.pants. Šeit ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt.

P.Keišs.

14.pantā deputāts Dinēvičs iesniedzis priekšlikumu, bet tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu pret šo komisijas atzinumu? Nav iebildumu. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

P. Keišs.

15.pants. Deputāta Dinēviča priekšlikums ir noraidīts, bet panta redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti... Vēlas runāt deputāts Čerāns, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es tikai gribu vērst jūsu uzmanību uz Brīvo arodbiedrību savienības viedokli šā streiku likumprojekta sakarā. Tas saistās ar šo priekšlikumu, kas ir tagad saskaņā ar šo jauno 14.panta pirmo daļu, pēc vecās numerācijas — 15.panta pirmo daļu, kas nosaka, tagad viss likumprojekts kopumā, ka pēc paziņojuma iesniegšanas par streika organizēšanu šobrīd pašreizējais projekts pieļauj darba devējam novilcināt streika uzsākšanu 46 dienu ilgumā. Starp šo paziņojumu un streika uzsākšanu var paiet veselas 46 dienas. Acīmredzot tas būtu krietni par daudz, un mums ir jāpaliek trešajā lasījumā pie tā, lai šis dienu skaits tiktu samazināts. Un šeit šajā 14.pantā pēc jaunās numerācijas šo 15 dienu vietā varētu būt 7 darba dienas. Tāpat arī varētu 5. un 8.pantā šos termiņus samazināt. Tas ir trešā lasījuma jautājums, un pie tā mums būtu jāstrādā. Šobrīd man iebildumu pret konkrēto redakciju nav, es tikai gribu vērst uzmanību uz to, ka šīs problēmas paliek, kuras būs jāatrisina. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leiškalns Kārlis, esat pieteicies. Elektronika nekļūdās, bet, ja neesat, tad debates beidzam. Komisijas vārdā — Keiša kungs.

P.Keišs

(LC). Es domāju, ka apspriešanā piedalījās visas ieinteresētās puses. Ja tiešām būs kādi priekšlikumi, tad uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret pašreiz akceptēto komisijas 14.panta redakciju? Nav. Paldies! Pieņemts.

P.Keišs.

13.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

P.Keišs.

Arī 14.priekšlikums ir no Juridiskā biroja, tas ir 17.pants pēc jaunās numerācijas, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti likumprojekta 17.panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai piekrīt. Paldies! Pieņemts.

P.Keišs.

15.priekšlikums nāk no Satiksmes ministrijas. Tas ir noraidīts, bet tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums, kur, es domāju, ir izlikts viss šis saturs un, man liekas,daudz plašākā veidā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 15. — Satiksmes ministrijas — un 16. — Juridiskā biroja priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts komisijas atzinums. Skatām 17.priekšlikumu.

P.Keišs.

17.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

P.Keišs.

18.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Tā ir piektā nodaļa "Streika norises uzraudzība". Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti šo komisijas atzinumu arī atbalsta. Pieņemts.

P.Keišs.

19.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts, un precizēta 20.panta otrās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti šim komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

P.Keišs.

20.priekšlikumu iesniegusi Juridiskā komisija. Tas ir daļēji komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

P.Keišs.

21.priekšlikumu iesniedz deputāts Dinēvičs. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti neiebilst pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Neiebilst. Paldies, pieņemts komisijas viedoklis.

P.Keišs.

22.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums par 25.panta otrās daļas izslēgšanu, mainot daļu numerāciju. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt svītrot likumprojekta 25.panta otro daļu. Pieņemts.

P.Keišs.

23.priekšlikumu iesniedz deputāts Dinēviča kungs. Tas gan ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies, pieņemts komisijas viedoklis.

P.Keišs.

24.priekšlikums, ko iesniedz Juridiskā komisija, ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

P.Keišs.

25.priekšlikums, iesniedz deputāts Dinēvičs. Ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas atzinumu par šo priekšlikumu. Pieņemts.

P.Keišs.

Līdz ar to arī 26.priekšlikums, kas ir līdzīgs no deputāta Dinēviča iesniegts, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti to akceptē.

P.Keišs.

27.priekšlikums — iesniedz Juridiskais birojs — izslēgt 31.panta otro daļu. Ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam, un likumprojekta 31.panta otrā daļa netiek svītrota.

P.Keišs.

Tālāk ir pēc jaunās numerācijas precizēta 32.panta redakcija. 33.panta redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Paldies!

P.Keišs.

28.priekšlikums, ko iesniedz Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt astotās nodaļas nosaukumam "Atbildība par likuma pārkāpumiem".

P.Keišs.

29.priekšlikums, ko iesniedz Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

P.Keišs.

30.priekšlikums, ko iesniedz Juridiskā komisija, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Juridiskās komisijas 30.priekšlikumu. Paldies, pieņemts!

P.Keišs.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu balsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 3, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam. Kādus termiņus noteiksiet?

P.Keišs.

Komisijas priekšlikums ir iesniegt precizējumus un priekšlikumus līdz 24.martam.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu? 24.marts. Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

P.Keišs.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"" . Pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Aida Prēdele.

A.Prēdele

(LZS, KDS). Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšā ir dokuments nr.3645 "Par sociālo palīdzību" pirmajam lasījumam. Šis likumprojekts ir viens no vairākiem likumprojektiem, ko ir sagatavojusi Labklājības ministrija ar nolūku, lai savstarpēji samērotu, sakārtotu un harmonizētu likumus vienu ar otru. Un, lūk, tieši šis likuma labojums attiecas uz likuma 10.pantu, kur runa ir par sociālās palīdzības institūciju izveidošanu.

Šobrīd nav tādas iestādes vai institūcijas, kas izdod licences sociālās palīdzības iestāžu institūcijas izveidei, tāpēc likums nedarbojas. Tāpēc arī tas ir jāpārskata un jāpārveido tādējādi, lai šādas institūcijas būtu. Tāpēc lūdzu šo likumprojektu atvērt, pieņemt pirmajā lasījumā un iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 27.martam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 1, atturas — 1. Pieņemts.

Vai piekrītam Prēdeles kundzes ierosinājumam iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 27.martam? Ir cits Čerāna kungam priekšlikums.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Lūgums būtu vismaz vienu nedēļu vēl pielikt klāt, lai būtu 3.aprīlis. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Prēdeles kundze, jūs komisijas vārdā varat piekrist šim priekšlikumam — 3.aprīlis? Esam vienojušies. Paldies!

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par pašvaldībām"" . Pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(LC). Augsti godātie kolēģi deputāti! Lai novērstu pretrunas starp Korupcijas novēršanas likumu un pašvaldību likumu, atbilstoši Saeimas pagājušā gada novembra lēmumam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sagatavoja grozījumus likumā "Par pašvaldībām", konkrēti šā likuma 64.pantā. Šis grozījums ir neliels. Piedāvātais likumprojekts ir jūsu priekšā. Es aicinātu šo grozījumu pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 1, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu, par otro lasījumu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš.

Komisijas vārdā es aicinātu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 27.martu.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu par minēto termiņu — 27.marts? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām"" . Pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(LC). Analoģisku apsvērumu dēļ, godātie kolēģi, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izstrādājusi grozījumus likumā "Par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām". Piedāvātais grozījums ir ļoti lakonisks. Šā likuma 6.pantā aicinātu komisijas vārdā akceptēt pirmajā lasījumā grozījumu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 2, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam!

J.Lagzdiņš.

Tāpat kā iepriekšējam likumprojektam, komisijas vārdā es aicinātu priekšlikumus iesniegt līdz 27.martam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumi par minēto termiņu — 27.marts? Iebildumu nav. Paldies, esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums Korupcijas novēršanas likumā" . Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Tātad pēc pirmā lasījuma ir iesniegti 108 labojumi. Galvenokārt labojumus un priekšlikumus ir iesniegusi Juridiskā komisija, atbildīgā — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kā arī kolēģi deputāti Ilmārs Bišers, Normunds Pēterkops un Kārlis Leiškalns.

1.priekšlikums attiecas uz likuma 1.pantu, ko iesniedzis Normunds Pēterkops. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija ir atbalstījusi daļēji Kārļa Leiškalna piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par deputātu Pēterkopa un Leiškalna priekšlikumu 1.pantā? Piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš.

3.priekšlikums. Deputāts Ilmārs Bišers, Juridiskā komisija un deputāts Pēterkops ierosina izslēgt no likuma teksta 2.pantu. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, bet ir izteikusi 2.pantu precizētā, jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vēlas runāt deputāts Bišers, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Man liekas, jums visiem ir palikusi labā atmiņā pagājusī vasara, kad gan presē, gan citos masu informācijas līdzekļos, gan arī sabiedrībā notika saruna par ievērojamo korupcijas skandālu Saeimā, Ministru kabinetā un arī vēl dažās citās iestādēs. Man kā Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētājam nācās diezgan daudz ar šiem jautājumiem nodarboties, un man nācās šeit no tribīnes runāt par to, ka tika konstatēts, ka daudzi deputāti tiešām ir pavirši un nenopietni attiekušies pret likumu, ko viņi paši ir pieņēmuši un balsojuši, ka nebija ievērojuši visus tos momentus, ko paredz šis likums, un nebija nokārtojuši visas šīs savas attiecības. Taču nevienā gadījumā nebija konstatēts pats korupcijas fakts, jo tad prokuratūra neapšaubāmi būtu ierosinājusi par to krimināllietu.

Tāpēc es domāju, ka nevajadzētu šeit spēlēties ar tādiem jēdzieniem kā "korupcija" un definēt vēl jo vairāk tāpēc. Es domāju, ka šeit komisija pieļauj ļoti lielu kļūdu, ka tā jauc kopā divus jēdzienus — "interešu konflikts" un "korupcija", un dod to kā korupcijas jēdzienu. Es jau iebildu pret to tad, kad tika balsots šis likums toreiz, pirmo reizi, un iebilstu arī tagad. Komisija ir mēģinājusi uzlabot šo likumu, bet tā vai tā, es domāju, ka tas nedod to korupcijas jēdziena pamatbūtību, ka korupcija, kā zināms, ir reāla materiāla labuma gūšana vai arī kādreiz nemateriāla labuma gūšana, izmantojot savu dienesta stāvokli. Tā ir ļoti vienkāršota definīcija, bet tā faktiski atspoguļo reālo stāvokli. Tā visā pasaulē to saprot. Šeit ir, teiksim, kaut kādu ierobežojumu pārkāpšana, teiksim, es ieņemu kaut kādu amatu, ieņemu otru amatu, kaut arī negūstu tur nekādus reālus labumus, bet es esmu pārkāpis likumu. Jā, mani par to ir attiecīgi jāsoda, kā likums to paredz. Un kā tikko arī ziņoju, Administratīvo pārkāpumu kodeksā būs labojumi, būs citos likumos varbūt labojumi, kā reāli sodīt šo personu par to. Bet tas nenozīmē, ka tā ir korupcija, ka ir pārkāpts šis ierobežojums. Vai ka persona ir realizējusi ar to savu varu attiecībā uz kādu savu radinieku, kaut gan varbūt lietu viņi visi ir izlēmuši pareizi, bet viņa ir pārkāpusi likumu, jo viņa to nedrīkstēja darīt. Bet arī tā nav korupcija. Un, tā kā komisija ir parādījusi, ka tā šo jēdzienu nav spējīga noformulēt, tad es ierosinu to izslēgt no šī likuma, jo tas te nemaz nav vajadzīgs, jo tas neparedz atbildību par korupciju, kur būtu jānoformē, tas runā tikai par tiem soļiem un pasākumiem, ko mēs veiksim, lai nepieļautu šīs korupcijas iespējas. Tāpēc es domāju, ka šis pants nav vajadzīgs, ja to nav iespējams pienācīgi noformulēt.

Sēdes vadītājs.

Normunds Pēterkops, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidij! Cienījamie kolēģi! Arī es piedāvāju šo pantu no likuma izslēgt, un daudz ko jau pateica Bišera kungs. Es vēl gribu pateikt klāt no savas puses, ka tik tiešām problēmas visur ir ar to, kā mēs izprotam un kā mēs kādu jēdzienu definējam. Un, ja korupcijas jēdziens ir definēts šādā veidā, tad tālāk arī visas lietas, kas ar šo te saistās, mēs uzreiz nosaucam, ka tā ir korupcija. Un par korupcijas jēdziena tādu precīzu definīciju es neatradu, lasot vairāku citu valstu likumos, ka viņi būtu tam atraduši nu tādu optimālu variantu. Un tā galvenā doma... To galveno domu jau izteica Bišera kungs, ar ko mēs it kā cilvēciski saprotam, kas ir korupcija. Bet likumā tā pateikt precīzi — laikam mēs nevaram atrast tos pareizākos vārdus. Un, ja mēs nevaram atrast tos pareizākos vārdus, tad neuzskatu, ka šinī gadījumā šī definīcija būtu likumā vajadzīga. Jo likuma galvenais mērķis jau būtībā ir novērst šo situāciju, kas var veidot korupciju — un likuma mērķis jau savukārt ir pateikts 1. pantā, ka kontrolēt, kā amatpersonas ievēro šos ierobežojumus, ko likums ir noteicis.

Igaunijas variantā, kur kaut kādā veidā ir mēģināts definēt, viņi definējuši korupcijas jēdzienu ar to, ka viņi uzskaitījuši, kuri tad konkrētie ierobežojumi ir, un tie ir... Un arī mūsu likumā šie ierobežojumi ir minēti: lēmuma ietekmēšana, ja kāda amatpersona ir pietiekoši populāra vai autoritatīva, viņa ietekmē lēmumu, informācijas izmantošana, bet nav minēts viens ierobežojums — amatu savienošana. Un šeit ir arī tas, ka mēs šinī gadījumā kā ierobežojumu minam amatu savienošanu un definīcijā pasakām, ka korupcija ir visi ierobežojumi, kas tiek pārkāpti. Korupcija nav tā, ka viena amatpersona vienlaikus izpilda vēl kādu citu amatu, tas ir likuma pārkāpums, par to viņš varbūt ir disciplināri sodāms un tamlīdzīgi, bet vai tā uzreiz ir jau korupcija, es uzskatu, ka tā vēl nav korupcija. Un tāpēc mums drīzāk vajadzētu ņemt Igaunijas priekšlikumu, Igaunijas šo definīciju kā pamatu, ja mēs gribam vispār definēt, un tad tādā veidā izteikt. Savukārt Lietuvas likumdošanā šo korupcijas jēdzienu vispār nav definējuši. Jo viņi laikam arī ir konstatējuši, ka nav tā viennozīmīgi viegli pateikt, kas ir korupcija. Tāpēc likums no tā savu būtību nezaudē, ja mēs šo pantu izslēdzam. Lūgtu atbalstīt izteikto priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es arī atbalstu iepriekšējo runātāju izteiktās domas un uzskatu, ka šis pants, 2. pants, ir lieks. Es pat teiktu vairāk, tas ir kaitīgs šajā likumā. Un es domāju, ka tas nāk līdztekus jau, manuprāt, arī neveiksmīgajam likuma nosaukumam. Jo ko nozīmē korupcija šī likuma izpratnē? Es uzskatu, ka korupcija šī un visu citu likumu izpratnē ir viena un tā pati. Un korupcijas jēdzienam ir jābūt, un ja tam nav vispārtiesiska jēdziena, tad nevajadzētu to likt arī šī likuma izpratnē. Un ja mani kolēģi iepriekš teica, ko tad mēs gribam izdarīt, kādēļ šo likumu mēs pieņemam un labojam? Tas ir nepieciešams tādēļ, lai radītu tās barjeras, to sētiņu vai kā citādi nosauksim, lai amatpersona arī tādā situācijā, kad viņai nemaz negribētos pārkāpt savas pilnvaras, tomēr nenonāktu šajā kļūmīgajā interešu saskarsmes situācijā. Amatpersona pat nenojauš varbūt, ka viņa var tādā nonākt, tādēļ mēs ar likumu gribam pateikt, ka, lūk, ja šādā vai citādā situācijā, ieņemot to vai citu amatu, tu formāli atļausies to un to darīt, tad agrāk vai vēlāk var nonākt šajā interešu konfliktā.

Lūk, to mēs ar šo likumu gribam parādīt un šīs barjeras radīt un noteikt un tas ir jādara. Bet šajā 2. pantā jau faktiski ir pateikts tas, kas būtu jāpasaka, teiksim, Krimināllikumā vai Kriminālkodeksā, ka korupcija — tas ir tas un tas, un par to tad soda tā un tā. Līdz ar to... un es tā domāju, ka pilnīgi nepieņemami ir arī pēdējie pieci vārdi... piecu vai šešu vārdu kopa — kas nesakrīt ar valsts interesēm. Bet ja sakrīt, tad ir viss kārtībā? Tātad var rasties situācija, un tāda situācija bieži vien formāli arī būs, ka gan personīgās intereses, gan radniecīgās intereses un valsts intereses sakrīt. Un tad nav korupcija? Visiem ir labi, arī valstij nav slikti, un uz priekšu. Nu tā taču nevar būt!

Tādēļ es aicinātu kolēģus ļoti uzmanīgi attiekties pret šo balsojumu, ieklausīties, protams, visos, kas šeit uzstāsies debatēs, bet es domāju, ka tas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem šobrīd, apspriežot šo likumprojektu, lai būtu mums pareiza, korekta attieksme pret korupcijas jēdziena formulējumu šajā likumā un tieši šādā redakcijā. Un es... tā ir mana iekšējā pārliecība, ka bez šī panta, bez šīs ne visai veiksmīgās definīcijas šis likums absolūti neko nezaudē. Te jau tika minēta gan Bišera kunga motivācija, gan Pēterkopa kunga motivācija, kurai es varu pilnīgi piekrist un teikt, ka, ja nav izdevies šis formulējums, korupcijas jēdziens, tad labāk, lai tā nav, nevis šāda te neveiksmīga 2. panta redakcija. Es aicinu balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu un to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies. Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais Prezidij, augsti godātie deputāti! Likuma nosaukums ir Korupcijas novēršanas likums. Patīk mums vai nepatīk. Korupcija nav tas, ko teica Bišera kungs, kukuļņemšana ir viena no korupcijas formām jeb patiesībā korupcija izpaužas konkrētā rīcībā, amatpersonai saņemot kukuļus. Korupcija ir situācija, un šis likums patiesībā ir aicināts cīnīties ar cēloņiem, nevis ar sekām, ar sekām jau karo Administratīvais likums, ja mēs pieņemsim izmaiņas, un ar sekām šobrīd karo Krimināllikums. Šeit ir dots korupcijas jēdziens, korupcijas jēdziens šī likuma izpratnē. Es, protams, piekrītu jums, ka ir ļoti grūti definēt, pilnīgi precīzi vienā likumā definēt, kas tad ir korupcija. Bet vēlāk katrs atsevišķs pants pasaka, ka, pārkāpjot tādu un tādu normu, amatpersona atrodas iespaidojumā jebšu korumpējamā stāvoklī. Tā ka es uzskatu, ka jēdzienam šajā likumprojektā ir jāpaliek. Varbūt, ja mēs runājam par pēdējiem pieciem sešiem vārdiem — par radinieku interešu sakrišanu vai nesakrišanu ar valsts interesēm, tad trešajam lasījumam mēs varētu piemeklēt labāku redakciju, kaut gan likums jau šobrīd nosaka situācijas, kurās amatpersonai nav tiesību piedalīties lēmuma pieņemšanā, ja tie ir individuāli lēmumi, kas attiecas uz viņu ģimenes locekļiem vai radiniekiem noteiktajā Civillikuma izpratnē.

Tā ka es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas slēdzienu un tomēr likumā ietvert šo jēdzienu, kas tad ir korupcija un kas ir tas, ko mēs gribam ar šo likumu novērst, pie tam vēl varam domāt par uzlabotu redakciju trešajam lasījumam. Es domāju, ka jēdzienam šeit ir jāpaliek. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, padomes kalpi! Sponsoru pakalpiņi un tauta! Šodien mēs nonākam pie kaut kā interesanta. Šī Saeima, kura ir pilna ar cilvēkiem, kas ir darījuši lietas, kas nesakrīt ar valsts interesēm, kas ir sastāvējuši komunistu partijā augstos līmeņos, kas sastāv augstos līmeņos Sadarbības padomē, kas sastāv frakcijās, kuras pakļaujas Sadarbības padomei, kas sastāv politiskajās partijās, kas pakļaujas sponsoru interesēm, un mēs, draugi, kopīgi runāsim par korupcijas jēdzienu. Un man interesē, ka mēs nemaz neesam tik nemākulīgi, mēs saprotam, ka korupcija, vienalga, kur mēs šeit lasām, ir, ka amatpersona, vienalga, darbojas vai nedarbojas tā, ka nesakrīt ar valsts interesēm. Nu interesantākais būs tas, ka mēs būsim privatizējuši, ka mēs būsim budžetu pieņēmuši, ka mēs būsim izputinājuši ekonomiku, mēs būsim izputinājuši mūsu tautu, mēs būsim darījuši visu kaut ko, bet mēs teiksim, ka mēs neesam korumpēti, jo mēs laikam nesaprotam, kas ir valsts intereses. Mēs šeit... vairāki piedāvā, ka korumpētība ir rīcība, kas nesakrīt ar valsts interesēm. Bet kur tad, draugi, ir tā problēma? Vai mēs nesaprotam, kas ir valsts interesēs? Vai tad ir valsts intereses pārdot "Latvenergo" par 20 miljoniem latu? Vai ir valsts interesēs pazudināt tos kuģus? Vai ir valsts interesēs tā paaudze, kas netiek izglītota? Vai ir valsts interesēs... Kas tad ir valsts intereses, draugi? Vai tad valsts interesēs nebūtu glabāt tās lietas? Nebūtu audzināt mūsu ekonomiku un jaunatni?

Bet ko mēs šeit darām? Ja mēs šito pieņemtu, tad mēs varētu, manuprāt, atklāti runāt par šito korumpēto sabiedrību, kas šeit Saeimā sanāk, jeb varbūt mums vajadzētu definēt par jaunu valsts intereses? Ka valsts intereses būs bezdeficīta budžets, ka nebūs ne ienākumu, ne izdevumu? Jo tad valsts vairs nebūs. Ka valsts intereses būs tās, ka šeit vairs korumpētība nenotiks, jo būs jau viss izzagts. Ka valsts intereses... kas tad tās būs? Kur, mīļie kolēģi, ir tā neizpratne? Laikam tā neizpratne nav, ka amatpersona nedrīkst darboties vai palikt bez darbības. Ja tas skar valsts intereses. Ja mēs to saprotam, tad kāpēc mēs visu laiku rīkojamies kā korumpēti jeb mēs nesaprotam valsts intereses? Vai ir valsts interesēs, ka mēs pārdodam Latvijas zemi par sertifikātiem svešajiem? Grīnblata kungs, vai tās ir valsts intereses? Vai tās ir valsts intereses... Latviešu zemnieku savienība, kad mūsu lauki tiek izputināti brīvā tirgū? Vai tās ir valsts intereses? Kristīgie demokrāti, vai tās ir valsts intereses, ka mūsu jaunatne iet pa Čaka ielu, lai pelnītu savu naudu? Un kāpēc tad ir tā bezdarbība? Jeb tā darbība? Man ir prieks, ka mēs šodien sākam saprast, kas mēs esam. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, debates turpināsim nākamajā plenārsēdē. Tagad jāizskata ir desmit deputātu priekšlikums. Nu droši vien jūs varat iedomāties, par ko... Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Jautājumu un atbilžu sēdes pārcelšana uz 24. aprīli. Vēlas runāt pret Kārlis Čerāns... piedodiet, uz 23. aprīli.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es saprotu zālē šo vispārējo jautrību, kas ir šeit izveidojusies pēdējās pusminūtes laikā, un arī šo patiesībā cinisko konstatējumu no sēdes vadītāja puses, ka mēs jau saprotam, par ko šāds priekšlikums ir, jo tiešām šī situācija ir izveidojusies absolūti absurda, ka praktiski katrā Saeimas plenārsēdē mēs beigās pieņemam lēmumu par to, ka tiek atcelta jautājumu un atbilžu sēde. Un man tagad, dzirdot šo priekšlikumu, ka šo jautājumu un atbilžu sēdi paredzēts pārcelt uz pavasara sesiju, nākas konstatēt, ka, ja valdošais vairākums šo lēmumu pieņems, tad tādā gadījumā šajā ziemas sesijā vispār nebūs noturēta neviena jautājumu un atbilžu sēde. (No zāles deputāts Dobelis: "Melo, viena ir!") Viena sēde tika noturēta rudens sesijā beigās, bet pavasara sesijā nav tikusi noturēta...

Godātie deputāti! Es tomēr gribu atgādināt jums vēlreiz, ka tās ir Satversmē noteiktas tiesības deputātiem uzdot valdībai jautājumus, un valdības ministriem ir jāsniedz atbildes uz šiem jautājumiem. Un tāpēc ir paredzētas šīs jautājumu un atbilžu sēdes, lai deputāti varētu uzdot papildjautājumus pie šīm ministru atbildēm, kā arī tās ir nepieciešamas, lai izskatītu tās atbildes, kuras ministri vēlas dot mutiski. Starp šiem deputātu jautājumiem, kuri ir izvirzīti, ir tādi, kas skar ļoti nopietnus mūsu valsts dzīves jautājumus.

Viena daļa no tiem skar konkrētas specifiskas problēmas, bet citi ir arī ar globālu raksturu, kur ir nepieciešams skaidri zināt šo Ministru kabineta viedokli, un tas ir arī precizējams, uzdodot šos deputātu jautājumus, jo, godātie kolēģi, problēmas mūsu valstī... Mums šo problēmu ir ļoti daudz, un tā ir arī viena no Saeimas pamatfunkcijām — īstenot valdības darba uzraudzību. Un šeit tas, ko jūs šeit piedāvājat no valdošā vairākuma, tā ir šīs Saeimas funkcijas realizācijas iespēju graušana.

Kā mēs visi labi zinām, tad pastāv trīs pamatformas, kādās Saeima var realizēt kontroli pār valdības darbu: tas ir deputātu jautājums, deputātu pieprasījums un parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošana. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošana ir nepieciešama un iespējama tādos gadījumos, kad ir problēma, kas ir saistīta ar ļoti būtiskām nelikumībām un situāciju, kur tiesībsargājošās institūcijas nespēj tikt galā arī ar saviem pienākumiem. Tādēļ tā nebūtu forma, kura būtu lietojama mazākām problēmām, un tur arī ir nepieciešams 35 deputātu atbalsts. Kas attiecas uz deputātu pieprasījumiem, tad tos opozīcija ir iesniegusi daudz, bet valdošais vairākums sistemātiski tos visus noraida, tādējādi šo formu izslēdzot. Ar šiem pretkonstitucionālajiem balsojumiem — atcelt sistemātiski jautājumu un atbilžu sēdes — tiek grauta arī šī trešā forma, un patiesībā jāsaka, ka daudzas nelaimes būtu varēts atrisināt, ja šī graušana nenotiktu. Es aicinu neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins vēlas runāt par. Viņš laikam šaubās, vai mēs nobalsosim.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Es domāju, ka valdošā koalīcija pareizi ir sapratusi, un es atbalstu viņu priekšlikumu, jo valdība nav spējīga atbildēt uz deputātu uzdotiem jautājumiem. Viņa paziņo, ka viņa nav spējīga atbildēt, viņa baidās, viņa izvairās no tā, ko varētu dzirdēt tauta. Un tas, ka tas tā notiek, to mēs arī vakar pārliecinājāmies jeb aizvakar, kad mēs bijām Briselē un tikāmies ar mūsu Latvijas vēstnieku pie Latvijas misijas Eiropas Savienībā. Piemēram, Labklājības ministrija neizmanto iespēju, nesūta savu pārstāvi uz misiju, kur varot dabūt lielas projekta naudas dažādiem projektiem. Jā, dažādi... Nevar dabūt naudu un iet garām Latvijas valstij, kā mums paziņoja vēstnieka kungs, viņš domā, ka vairāki miljoni iet garām Latvijas valstij, ko mēs varētu saņemt. Labklājības ministrija, ko vada tēvzemietis Makarovs, un valsts sekretāre tur ir, ja nemaldos... (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītājs.

Rubina kungs, lūdzu, runājiet par deputātu priekšlikumu.

A.Rubins.

Augsti godājamais Čepāņa kungs, es nezinu, kas ir parakstījis šo desmit deputātu priekšlikumu, bet...

Sēdes vadītājs.

Stenogrammā varēsit iepazīties.

A.Rubins.

Augsti godājamais Čepāņa kungs, es runāju, jūs nedrīkstiet mani komentēt, jums jāļauj man izteikties.

Sēdes vadītājs.

Jūs arī mani nedrīkstiet.

A.Rubins.

Es domāju, ka starp šiem desmit deputātiem varētu būt arī jūs, Čepāņa kungs.

Sēdes vadītājs.

Kas jums par daļu?

A.Rubins.

Jo jūsu... (Zālē smiekli un aplausi. No zāles: "Iedzer ūdeni!") domas gājiens tiešām ir tāds, bet šajā gadījumā es tiešām jums piekrītu, jo šodien "Vakara Ziņās" pirmajā lappusē jūs esat ļoti skaisti nofotografēts, un arī ir komentēts, ka jūs esat pret šo valdību, ka jūs esat pret Krasta valdību, un tur, Čepāņa kungs, nu mūsu domas...

Sēdes vadītājs.

Bet es esmu par iesniegumu, kuru mēs tagad apspriežam.

A.Rubins.

Nu tur mūsu domas abiem šoreiz sakrīt (zālē aplausi un saucieni), jo es arī uzskatu, ka valdībai vajadzētu demisionēt, tāpēc, deputāti, es domāju, vienbalsīgi balsosim šodien par pārcelšanu jeb par neizskatīšanu. Paldies, Čepāņa kungs, paldies pārējiem, kuriem bija pacietība klausīties. Paldies vēl vienu reizi!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi par desmit deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 15, atturas — 4. Jautājumu un atbilžu sēde tiek pārcelta uz 23.aprīli. Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Godātie kolēģi, pirms sēdes slēgšanas es gribu pateikt, ka par nākamās sēdes sasaukšanu pirmdien lems Prezidijs.

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Leonards Stašs, Jānis Urbanovičs, Jānis Jurkāns, Juris Sinka, Juris Vidiņš, Antons Seiksts, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Kārlis Leiškalns, Edvīns Inkēns, Dainis Turlais, Atis Sausnītis, Jānis Ādamsons, Jānis Strods, Janīna Kušnere, Odisejs Kostanda, Jānis Rubulis, Paulis Kļaviņš, Viesturs Gredzens, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Sēdi paziņoju par slēgtu. Lūdzu, identifikācijas kartītes neatstājiet balsošanas aparātos! Uz redzēšanos!