Ministru kabineta noteikumi Nr. 494

Rīgā 2020. gada 28. jūlijā (prot. Nr. 46 9. §)

Šautuvju izveidošanas un darbības, kā arī treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību norises un drošības noteikumi

Izdoti saskaņā ar Ieroču aprites likuma
70. panta trešo daļu un 71. panta desmito daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. prasības šautuvju izveidošanai un darbībai;

1.2. kārtību, kādā izsniedz un anulē atļauju šautuves izveidošanai un darbībai;

1.3. kārtību, kādā Latvijā notiek treniņšaušana un šaušanas sporta sacensības, kā arī šautuvēs ievērojamos drošības noteikumus.

II. Šautuvju izveidošana un darbība

2. Šautuves ierīko telpās vai ārpus tām atbilstoši būvniecības un būvakustikas jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī šo noteikumu II nodaļā minētajām prasībām.

3. Šautuves ierīko un izmanto tā, lai novērstu kaitējumu cilvēkiem, dzīvniekiem, mantai un videi šautuvē un ārpus tās.

4. Šautuves īpašnieks šautuves darba laiku saskaņo ar pašvaldību, kura izsniegusi atļauju tās izveidei un darbībai.

5. Izveidojot šautuvi, ierīko un nodrošina:

5.1. gaidīšanas vietu – vietu pirms šaušanas līnijas, kurā pirms šaušanas vai mešanas vingrinājuma izpildes uzturas personas, kuras to veiks, un kurā notiek minēto personu maiņa;

5.2. šaušanas līniju – vietu, kurā šaušanas vai mešanas laikā atrodas personas, kas veic šaušanu vai mešanu, un no kuras tiek mērīta šaušanas vai mešanas distance;

5.3. šaušanas distanci – distanci no šaušanas līnijas līdz mērķu līnijai vai mērķu zonai, kurā izvietoti stacionāri nostiprināti mērķi, kustīgi mērķi, mērķu mehānismi un konstrukcijas vai kurā tiks izmesti lidojoši mērķi;

5.4. šāviņu uztvērēju – konstrukcijas, izbūves, uzbērumus vai apvidus reljefu, kas pilnībā neitralizē lodes vai cita veida šāviņa kinētisko enerģiju un nepieļauj šāviņa rikošetu (izņemot šaušanas stendu šautuvēs, kur paredzēts šaut gaisā pa lidojošiem mērķiem);

5.5. šāviņu pārtvērēju – konstrukcijas vai izbūves, kas nodrošina šāviņa neizlidošanu ārpus bīstamās zonas robežām un kas tiek uzstādītas posmā starp šaušanas līniju un šāviņu uztvērēju (tikai pusslēgtās šautuvēs);

5.6. bīstamo zonu – vietu starp šaušanas līniju un šāviņu uztvērēju, ko šaušanas laikā šķērso šāviņš vai aukstais ierocis, kas paredzēts mešanai (turpmāk – metamais ierocis). Ja šāviņu uztvērējs nenodrošina visu raidīto šāviņu neitralizāciju vai šāviņu uztvērēja nav vispār, tad bīstamā zona ir vieta starp šaušanas līniju un vietu, līdz kurai ieroča radītais šāviņš saglabā kinētisko enerģiju;

5.7. mērķu līniju vai mērķu zonu – vietu, kurā ir uzstādīti šaušanas mērķi vai kurā nolemts tos uzstādīt.

6. Šautuves var būt slēgtas, pusslēgtas vai atklātas.

7. Slēgtās šautuves, kurās paredzēts izmantot šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, atbilst vismaz šādām prasībām:

7.1. šautuve ir vismaz U2 ugunsizturības pakāpes būve vai ir iebūvēta būvē, kuras minimālā ugunsizturības pakāpe ir U2;

7.2. ieeja šautuvē ir aprīkota ar durvīm un pret uzlaušanu drošu slēdzeni;

7.3. šautuves telpas bīstamajā zonā nav ieejas, bet, ja tāda ir, ieeja ierīkota tā, lai to varētu droši nobloķēt no iekšpuses un nevarētu atvērt no ārpuses;

7.4. šautuves telpa ir aprīkota ar ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu;

7.5. šautuves telpa ir aprīkota ar ventilāciju, kura nodrošina gaisa apmaiņu nepieciešamajā apjomā un nepieļauj dūmu koncentrēšanos šaušanas laikā;

7.6. šautuves telpas griestu augstums ir vismaz divi metri;

7.7. šautuves telpai nav logu;

7.8. šautuves telpā apgaismojums ir ierīkots tā, lai šaušanas līnija, bīstamā zona un mērķu līnija vai mērķu zona būtu labi saskatāma;

7.9. šautuves telpā aiz mērķu līnijas vai mērķu zonas ir šāviņu uztvērējs, kas atbilst izmantojamās munīcijas veidam;

7.10. sienas, griesti un grīda ir necauršaujami, šaujot no attiecīgās kategorijas šautuvē izmantojamiem ieročiem ar attiecīga veida munīciju;

7.11. šautuves telpā šaušanas līnijas grīdas segums ir līdzens.

8. Izveidojot slēgto šautuvi šaušanai ar loku vai arbaletu vai metamā ieroča mešanai, kur šaušanas distance ir lielāka par trim metriem, ievēro šādas prasības:

8.1. šautuves telpā nav balstu vai izvirzījumu bīstamās zonas robežās;

8.2. ja bīstamajā zonā ir ieeja, to ierīko tā, lai ieeju varētu droši nobloķēt no iekšpuses un nevarētu atvērt no ārpuses;

8.3. šautuves telpā ierīko apgaismojumu tā, lai šaušanas līnija, bīstamā zona un mērķu līnija vai mērķu zona būtu labi saskatāma;

8.4. šautuves telpas griestu augstums ir vismaz trīs metri;

8.5. siena aiz mērķu līnijas vai mērķu zonas ir apšūta ar materiālu, kas nepieļauj šāviņa rikošetu. Ja sienā aiz mērķu līnijas vai mērķu zonas ir logi, nodrošina šāviņu uztvērēju, lai apturētu šāviņu, kurš no šaušanas līnijas aizšauts (aizmests) garām mērķim.

9. Pusslēgtās šautuves, kurās paredzēts izmantot šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, atbilst vismaz šādām prasībām:

9.1. šautuves nojumes griestu augstums ir vismaz divi metri;

9.2. šautuves nojumes grīdas segums ir līdzens;

9.3. šautuves nojumē ir ierīkota tālākā šaušanas līnija;

9.4. bīstamajā zonā aiz mērķu līnijas vai mērķu zonas ir šāviņu uztvērējs, kas atbilst izmantojamās munīcijas veidam un nodrošina tieša šāviena un rikošeta uztveršanu;

9.5. bīstamās zonas robežās atrodas šāviņu aizturoši šķēršļi (piemēram, dabas reljefs), necauršaujama materiāla aizsargkonstrukcijas vai aizsargvaļņi, un bīstamajā zonā ir ierīkoti šāviņu pārtvērēji, kas nodrošina šāviņa uztveršanu bīstamās zonas robežās un nepieļauj tieši raidīta šāviņa vai rikošeta izlidošanu no mērķu līnijas vai mērķu zonas ārpus bīstamās zonas robežām;

9.6. ir novērsta cilvēku vai dzīvnieku nekontrolēta iekļūšana pusslēgtās šautuves bīstamajā zonā.

10. Atklātās šautuves ar aizsargvaļņiem vai aizsargkonstrukcijām, kurās paredzēts izmantot šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, atbilst vismaz šādām prasībām:

10.1. ir ierīkota tālākā pastāvīgā šaušanas līnija un pie tās ir ierīkota gaidīšanas vieta;

10.2. bīstamajā zonā aiz mērķu līnijas vai mērķu zonas ir šāviņu uztvērējs, kas atbilst izmantojamās munīcijas veidam un nodrošina tieša šāviena un rikošeta uztveršanu;

10.3. ja šaušanas distance ir līdz 50 metriem, šaušanai ar garstobra-gludstobra šaujamieročiem pa kustīgiem vai stāvošiem mērķiem ir ierīkotas kustīgo mērķu līniju iekārtas, kas nodrošinātas ar necauršaujamām konstrukcijām vai būvēm;

10.4. bīstamās zonas robežās atrodas šāviņu aizturoši šķēršļi (piemēram, dabas reljefs), necauršaujama materiāla aizsargkonstrukcijas vai aizsargvaļņi, kas nodrošina šāviņa uztveršanu bīstamajā zonā un nepieļauj tieši raidīta šāviņa vai rikošeta izlidošanu no mērķu līnijas vai mērķu zonas ārpus bīstamās zonas robežām;

10.5. ja šautuvē tiek izmantoti garstobra-vītņstobra šaujamieroči, īsstobra-vītņstobra šaujamieroči, lielas enerģijas pneimatiskie ieroči, kā arī garstobra-gludstobra šaujamieroči:

10.5.1. bīstamā zona līdz mērķu līnijai vai mērķu zonai ir norobežota ar aizsargvaļņiem, kuru minimālais sānu vaļņu augstums ir:

10.5.1.1. trīs metri, ja šaušanas distance ir līdz 300 metriem;

10.5.1.2. seši metri, ja šaušanas distance ir 300 metri vai vairāk;

10.5.2. šāviņu uztvērēja vaļņa augstums ir:

10.5.2.1. trīs metri, ja šaušanas distance ir līdz 100 metriem;

10.5.2.2. pieci metri, ja šaušanas distance ir no 100 līdz 300 metriem;

10.5.2.3. 10 metri, ja šaušanas distance ir 300 metri vai vairāk;

10.6. ja šautuvē izmanto tikai garstobra-gludstobra šaujamieročus, bīstamā zona līdz mērķu līnijai vai mērķu zonai ir norobežota ar aizsargvaļņiem, kuru minimālais sānu vaļņu augstums ir 2,5 metri. Šāviņu uztvērēja vaļņa minimālais augstums ir trīs metri;

10.7. bīstamās zonas robežās neatrodas valsts galvenie autoceļi, dzīvojamās mājas vai ēkas, kurās tiek turēti dzīvnieki;

10.8. laikā, kad šautuvē notiek šaušana ar automātiskās darbības garstobra-vītņstobra šaujamieročiem, bīstamajā zonā ir ievērota viena no šādām prasībām:

10.8.1. bīstamā zona ir norobežota un pie norobežojumiem ne tālāk kā ik pēc 50 metriem redzamā attālumā ir izvietoti brīdinājuma uzraksti;

10.8.2. ja bīstamā zona nav norobežota, bet tajā atrodas ceļi, tie ir norobežoti ar barjerām un pie tām ne tālāk kā ik pēc 50 metriem redzamā attālumā ir izvietoti brīdinājuma uzraksti;

10.8.3. uz bīstamās zonas robežām ir ierīkoti novērošanas posteņi, lai nodrošinātu pastāvīgu uzraudzību visiem ceļiem (takām, piebrauktuvēm), kuri ved uz bīstamo zonu;

10.9. bīstamās zonas garums šaušanai ar automātiskās darbības garstobra-vītņstobra šaujamieročiem, kuru kalibrs ir līdz 5,6 milimetriem, ir 1,5 kilometri un šaušanai ar automātiskās darbības garstobra-vītņstobra šaujamieročiem, kuru kalibrs ir 5,6 līdz 9 milimetri, – pieci kilometri. Platumā bīstamā zona veido trapeci, kuras šaurākais gals ir šaušanas līnijas platums, bet platākais gals ir vienāds ar pusi no bīstamās zonas garuma.

11. Atklātās šautuves bez aizsargvaļņiem vai aizsargkonstrukcijām, kurās paredzēts izmantot šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus, atbilst vismaz šādām prasībām:

11.1. ir ierīkota tālākā pastāvīgā šaušanas līnija un pie tās ir ierīkota gaidīšanas vieta;

11.2. pie katras šaušanas līnijas ir izvietota informācija par šaušanas virzieniem, šaušanas distanci un drošības leņķiem;

11.3. aiz katra mērķa ir šāviņu uztvērējs, kas ir divreiz lielāks nekā mērķis, bet ne mazāks kā 10 MOA. Kā šāviņu uztvērēju izmanto dabas reljefu vai šāviņu uztvērēju izveido no necauršaujamām konstrukcijām (izņemot šaušanas stendu šautuvēs, kur paredzēts šaut gaisā pa lidojošiem mērķiem);

11.4. ierīkojot pastāvīgo un īslaicīgo šaušanas līniju, ir nodrošināts, ka netiek pieļauta tieši raidīta šāviņa vai rikošeta izlidošana no mērķu līnijas vai mērķu zonas ārpus bīstamās zonas robežām;

11.5. laikā, kad šautuvē notiek šaušana, bīstamajā zonā ir ievērota viena no šādām prasībām:

11.5.1. bīstamā zona ir norobežota un pie norobežojumiem ne tālāk kā ik pēc 50 metriem redzamā attālumā ir izvietoti brīdinājuma uzraksti;

11.5.2. ja bīstamā zona nav norobežota, bet tajā atrodas ceļi, tie ir norobežoti ar barjerām un pie tām ne tālāk kā ik pēc 50 metriem redzamā attālumā ir izvietoti brīdinājuma uzraksti;

11.5.3. uz bīstamās zonas robežām ir ierīkoti novērošanas posteņi, lai nodrošinātu pastāvīgu uzraudzību visiem ceļiem (takām, piebrauktuvēm), kuri ved uz bīstamo zonu;

11.6. bīstamās zonas garums šaušanai ar garstobra-vītņstobra šaujamieroci, īsstobra-vītņstobra šaujamieroci un lielas enerģijas pneimatisko ieroci ir aprēķināts atbilstoši šo noteikumu 1. un 2. pielikumam;

11.7. bīstamās zonas garums šaušanai pa lidojošo mērķi ar garstobra-gludstobra šaujamieroci, izmantojot skrotis, kuru diametrs nepārsniedz 2,5 milimetrus, ir 200 metru. Ja bīstamā zona nav pārredzama 250 metru robežās, tā ir norobežota atbilstoši šo noteikumu 11.5.1. apakšpunktā minētajām prasībām;

11.8. bīstamās zonas garums šaušanai ar garstobra-gludstobra šaujamieroci, izmantojot lodi, ir vismaz 700 metru;

11.9. šautuves teritorijā ir ierīkots karoga masts, kura garums ir trīs metri virs šautuves konstrukcijām, dabas reljefa vai bīstamajā zonā esošajiem kokiem. Ja šautuvē notiek treniņšaušana vai sporta sacensības, paceļ 1,5 x 1,5 metru lielu sarkanas krāsas brīdinājuma karogu diennakts gaišajā laikā un sarkanas mirgojošas gaismas avotu diennakts tumšajā laikā (šī prasība neattiecas uz šaušanas stendu šautuvēs, kur paredzēts šaut gaisā pa lidojošiem mērķiem).

12. Ja loka vai arbaleta šaušanas (metamā ieroča mešanas) distance ir lielāka par trim metriem, atklāto šautuvi izveido, ievērojot šādas prasības:

12.1. šaušanas stenda laukumu norobežo ar sētu, barjerām vai brīdinājuma lentēm. Norobežojumu izvieto vismaz 20 metru attālumā no mērķu līnijas galiem (90 metru šaušanas distancē) un taisnā līnijā 10 metrus no šaušanas līnijas galiem vai attālumā, ko nevar sasniegt metamais ierocis, kurš aizmests garām mērķim;

12.2. norobežojumu izvieto ne tuvāk par 10 metriem no gaidīšanas vietas. 90 metru loka šaušanas distancē norobežojumu izvieto tik tālu no mērķu līnijas, lai skatītāji neatrastos tuvāk par 50 metriem. Ja šaušanas distance ir 30 metri, bīstamā zona ir 110 metri un tā ir norobežota;

12.3. bīstamo zonu aiz mērķu vairogiem var aizstāt ar šāviņu uztvērēju (metamā ieroča uztvērēju). Ja šautuvē izmanto loku, šāviņu uztvērējs ir tādā augstumā, lai apturētu no 90 metru distances garām mērķim aizšautās bultas;

12.4. šaušanas līnija, šaušanas distance un citi šaušanas stenda sektori ir labi pārredzami un iezīmēti;

12.5. gaidīšanas vieta atrodas vismaz piecus metrus no šaušanas līnijas;

12.6. ja šaušanas stendu sadala sektoros, tos nodala ar skaidri redzamu vismaz piecus metrus platu bīstamo zonu;

12.7. šaušana ar loku visos sektoros notiek no vienas šaušanas līnijas, mērķus var izvietot katrā sektorā citā distancē. Sektoru malās mērķu līnijas galos novieto rādītājus, kuri norāda sektora distanci metros;

12.8. sektorus ar garākajām šaušanas distancēm izvieto pa labi no īsākajām šaušanas distancēm;

12.9. starp vairākiem loka šaušanas laukumiem ir bīstamā zona, kuras platums ir vismaz 20 metri;

12.10. no šaušanas līnijas uz mērķu līniju taisnā leņķī vilktās līnijas veido koridoru, kas ietver vienu, divus vai trīs vairogus. Trīs metrus pirms šaušanas līnijas ir marķēta līnija.

13. Šautuvi mazas enerģijas pneimatisko ieroču izmantošanai izveido jebkurās slēgtās telpās vai ārpus tām, ierīkojot to atbilstoši šo noteikumu 5. punktā minētajām prasībām.

14. Šautuves īpašnieks šautuvē nodrošina:

14.1. konstrukciju un iekārtu atbilstību izmantotajam munīcijas veidam;

14.2. šāviņu uztvērēju un citu konstrukciju un iekārtu tehniskā stāvokļa kontroli un bojājumu novēršanu;

14.3. tā īpašumā esošo ieroču tehniskā stāvokļa kontroli un bojājumu novēršanu;

14.4. šautuves telpas vai teritorijas sakopšanu;

14.5. treniņšaušanas nodarbību laikā – pirmās palīdzības aptieciņas pieejamību, kā arī tādas personas klātbūtni, kura ir apguvusi apmācības programmu pirmās palīdzības sniegšanā (piemēram, šaušanas instruktors);

14.6. sakaru līdzekļu pieejamību neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanai;

14.7. šautuvē ievērojamo drošības noteikumu izvietošanu apmeklētājiem redzamā vietā;

14.8. apmeklētāju reģistrācijas un instruktāžas žurnāla (3. pielikums) iekārtošanu un aizpildīšanu;

14.9. šautuves darbības laika saskaņošanu ar pašvaldību, kura izsniegusi atļauju.

15. Šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un munīciju šautuvē personām izsniedz atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē šo ieroču un munīcijas glabāšanu, uzskaiti un izsniegšanu. Ja sporta klubu treniņgrupu (komandu) vai izglītības iestāžu mācību grupu dalībnieki nav sasnieguši 18 gadu vecumu, tad ieročus un munīciju izsniedz šo grupu šaušanas sporta speciālistiem.

III. Atļaujas izsniegšana un anulēšana otrās un trešās kategorijas šautuves izveidošanai un darbībai

16. Lai saņemtu atļauju otrās vai trešās kategorijas šautuves izveidošanai un darbībai, fiziskā vai juridiskā persona iesniedz vietējā pašvaldībā attiecīgu iesniegumu. Iesniegumā norāda šādas ziņas:

16.1. par juridisko personu:

16.1.1. juridiskās personas nosaukums un vienotais reģistrācijas numurs;

16.1.2. kontaktinformācija – juridiskā adrese, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese;

16.2. par fizisko personu:

16.2.1. vārds, uzvārds un personas kods (vai dzimšanas datums, ja personas kods nav piešķirts);

16.2.2. kontaktinformācija – adrese, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese;

16.3. adrese, kurā iecerēta šautuves darbība;

16.4. informācija par vēlamo šautuves kategoriju;

16.5. informācija par šautuves atbilstību šo noteikumu II nodaļā minētajām prasībām;

16.6. informācija par atklātās šautuves norobežošanu, brīdinājuma zīmju izvietošanu un citiem līdzīgiem pasākumiem, lai nepieļautu cilvēku, dzīvnieku un transportlīdzekļu nokļūšanu bīstamajā zonā;

16.7. informācija par šautuves izmantošanas laiku (darba laiku);

16.8. licences saņemšanas veids – papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā.

17. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

17.1. atklātās vai pusslēgtās šautuves plānu vizuāli uztveramā mērogā (M 1:500; M 1:1000), kurā atzīmētas visas atklātās vai pusslēgtās šautuves bīstamās zonas robežas;

17.2. slēgtās šautuves plānu vizuāli uztveramā mērogā (M 1:50 vai 1:100), kurā atzīmētas slēgtās šautuves vajadzībām izmantojamās telpas;

17.3. šautuves nolikumu. Nolikumā norāda:

17.3.1. darba laiku;

17.3.2. apmeklētāju reģistrācijas un instruktāžas kārtību;

17.3.3. šautuvē ievērojamos drošības noteikumus;

17.3.4. kārtību, kādā paredzēts nodrošināt pirmo palīdzību;

17.3.5. šautuves darbinieku pienākumus;

17.4. citus dokumentus, kurus fiziskā vai juridiskā persona uzskata par nepieciešamu pievienot.

18. Vietējā pašvaldība izskata šo noteikumu 16. punktā minēto iesniegumu un pārliecinās:

18.1. ka iecerētā šautuve ir personas īpašumā, valdījumā vai turējumā;

18.2. par iecerētās šautuves atbilstību būvniecības un būvakustikas vai citu jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām, kas attiecas uz šautuves darbību;

18.3. par iecerētās šautuves atbilstību šo noteikumu II nodaļā minētajām prasībām;

18.4. vai saskaņā ar Valsts drošības dienesta sniegto informāciju iecerētā šautuve nerada nacionālās drošības apdraudējumu.

19. Vietējā pašvaldība pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju iesniegumā norādītās kategorijas šautuves izveidošanai un darbībai, ja:

19.1. iecerētā šautuve nav personas īpašumā, valdījumā vai turējumā;

19.2. iecerētā šautuve neatbilst šo noteikumu II nodaļā minētajām prasībām;

19.3. paredzētā šautuves darbība neatbilst vides, veselības, būvniecības un būvakustikas vai citu jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām, kas attiecas uz šautuves darbību, vai rada nacionālās drošības apdraudējumu.

20. Ieroču aprites likumā noteiktajos gadījumos atļauju otrās un trešās kategorijas šautuves izveidošanai un darbībai anulē tā vietējā pašvaldība, kura izsniegusi atļauju.

21. Vietējā pašvaldība piecu darbdienu laikā pēc atļaujas izsniegšanas vai anulēšanas publicē savā tīmekļvietnē informāciju par izsniegtajām un anulētajām atļaujām.

IV. Treniņšaušana un šautuvē ievērojamie drošības noteikumi

22. Šaušanas instruktors reģistrē apmeklētāju reģistrācijas un instruktāžas žurnālā personas, kas ieradušās šautuvē uz treniņšaušanu, un veic instruktāžu par drošības noteikumu ievērošanu šautuvē. Persona parakstās apmeklētāju reģistrācijas un instruktāžas žurnālā par dalību treniņšaušanā, kā arī ar parakstu apliecina, ka ir iepazinusies ar šautuves drošības noteikumiem un ievēros tos.

23. Ja persona treniņšaušanā izmanto šautuves ieroci vai citai personai reģistrētu šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci, šautuves darbinieks pieprasa personai uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un pārbauda viņas vecumu, lai pārliecinātos, ka persona sasniegusi Ieroču aprites likumā treniņšaušanai noteikto minimālo vecumu.

24. Ja persona uz treniņšaušanu ierodas ar viņai reģistrētu šaujamieroci, lielas enerģijas pneimatisko ieroci vai šaujamieroci, ko izmanto darba vajadzībām, šautuves darbinieks pārbauda ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.

25. Šautuvē ievērojamie drošības noteikumi, kā arī šaušanas instruktora vai trenera rīkojumi ir saistoši visām personām, kas atrodas šautuvē.

26. Persona, kurai ir ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, treniņšaušanu var veikt patstāvīgi tikai tad, ja ir saņemta šaušanas instruktora vai trenera atļauja.

27. Persona, kurai ir ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, viņai reģistrētu ieroci šautuvē šaušanas instruktora vai trenera klātbūtnē var nodot izmantošanai treniņšaušanā citai fiziskai personai, kurai nav attiecīgā šaujamieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas.

28. Šaušanu organizē tā, lai persona neapdraudētu sevi un citus. Ja pie mērķa vai šaušanas bīstamajā zonā atrodas cilvēks, dzīvnieks vai neparedzēts šķērslis, ieroci aiztikt aizliegts.

29. Persona var atrasties gaidīšanas vietā un pie šaušanas līnijas tikai tad, ja ir saņemta attiecīga šaušanas instruktora vai trenera komanda. Persona treniņšaušanu veic tikai pēc šaušanas instruktora vai trenera komandas.

30. Ieroci šaušanai pielādē, atrodoties uz šaušanas līnijas. Ieroci vērš mērķa virzienā, tēmē un šauj ar to tikai uz mērķi. Metamo ieroci met tikai mērķa virzienā, atrodoties uz šaušanas līnijas.

31. Visas personas pārtrauc šaušanu (metamā ieroča izmantošanu) pēc šaušanas instruktora vai trenera komandas "Stop!", kas dota mutiski vai citā saprotamā veidā un valodā. Pēc minētās komandas saņemšanas persona nekavējoties izlādē, noliek un nodrošina ieroci, kā arī, neatstājot savu vietu pie šaušanas līnijas, uzrāda ieroci šaušanas instruktoram vai trenerim.

32. Persona, kura beigusi šaušanu vai mešanu, paliek uz šaušanas līnijas līdz noteiktai komandai, pēc kuras saņemšanas var doties pie mērķiem, izņemot gadījumu, ja persona veic treniņšaušanu patstāvīgi un individuāli un šaušanas līnijā nav citu personu.

33. Atstāt šaušanas līniju drīkst tikai tad, kad ierocis ir izlādēts (patrontelpa tukša, magazīna vai aptvere ir atvienota).

34. Persona nekavējoties ziņo šaušanas instruktoram vai trenerim par jebkuru apstākli, kas varētu apdraudēt drošību.

35. Ieroči un munīcija pastāvīgi ir personas uzraudzībā. Persona jebkuros apstākļos ar ieroci rīkojas tā, it kā tas būtu pielādēts un sagatavots šaušanai.

36. Persona, kura treniņšaušanai saņēmusi šautuves ieroci, to var nodot tikai šaušanas instruktoram vai trenerim. Persona, kura ieroci treniņšaušanai saņēmusi šo noteikumu 27. punktā minētajā kārtībā, nodod ieroci personai kurai tas ir reģistrēts.

37. Ja patrona pēc ieroča šāviena palaišanas mehānisma aktivācijas nesprāgst, ieroci tur mērķa virzienā ne mazāk kā 10 sekundes un tikai pēc tam, turot ieroci mērķa virzienā, brīdina par to apkārtējos un, ievērojot nepieciešamos drošības pasākumus, izlādē ieroci.

38. Uzsākot šaušanu, jāpārliecinās par atbilstošiem laikapstākļiem. Ja pastāv iespēja, ka laikapstākļi (aukstums, karstums, vējš, lietus, sniegs) var traucēt šaušanu vai padarīt to nedrošu, šaušanu uzsākt nedrīkst vai tā jāpārtrauc.

39. Darbības ar ieroci (tīrīšana, izjaukšana, gatavošanās vingrinājuma izpildei) var notikt šautuvē tam norādītā vietā. Minētajā vietā ir aizliegts ienest munīciju un rīkoties ar to.

40. Treniņšaušanas laikā ir aizliegts:

40.1. rīkoties ar ieroci personai, kura ir alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu iespaidā vai tādā stāvoklī, kas rada pamatu domāt, ka persona ieroča izmantošanas laikā var rīkoties neadekvāti. Ja šaušanas instruktoram vai trenerim ir pamats uzskatīt, ka persona ir apreibinošu vielu iespaidā vai tādā stāvoklī, kādā nevar droši izmantot ieroci, viņš neatļauj izmantot ieroci;

40.2. novērst uzmanību vai citādi traucēt personu, kura veic šaušanas vai mešanas vingrinājumu;

40.3. uz šaušanas līnijas atrasties personām, kuras neveic treniņšaušanu vai neizmanto metamo ieroci;

40.4. izpildīt šaušanas vingrinājumus ar munīciju, ja nav atbilstošu teorētisko vai praktisko zināšanu vai tehniskā aprīkojuma;

40.5. bez komandas vai brīdinājuma uzsākt šaušanu;

40.6. aiztikt ieročus, ja bīstamajā zonā atrodas cilvēki vai dzīvnieki, vai transportlīdzekļi;

40.7. šaut pāri šāviņus aizturošiem šķēršļiem (piemēram, dabas reljefam), aizsargvaļņiem vai aizsargkonstrukcijām;

40.8. šaut, ja paredzamajā šāviņa lidojuma trajektorijas virzienā ir šķērslis, kurš var ietekmēt vai mainīt šāviņa lidojuma trajektoriju;

40.9. šaut ar bojātu ieroci vai munīciju vai neatbilstoša veida munīciju;

40.10. ārpus šaušanas līnijas izņemt ieroci, gatavoties vingrinājuma izpildei, tēmēt mērķos vai cita priekšmeta virzienā (neatkarīgi no tā, vai ierocis ir pielādēts vai izlādēts), izņemot gadījumu, ja ir saņemta šaušanas instruktora atļauja;

40.11. aiztikt citu šāvēju ieročus, munīciju vai aprīkojumu bez īpašnieka atļaujas;

40.12. atstāt ieročus un munīciju bez uzraudzības;

40.13. vērst ieroci pret cilvēkiem.

V. Šaušanas sporta sacensības un to drošības noteikumi

41. Sacensības šaušanas sporta disciplīnās tajos šaušanas veidos, kuros ir apstiprināti un publicēti sacensību noteikumi, ir tiesīgas organizēt Sporta likumā noteiktajā kārtībā atzītas šaušanas sporta federācijas, to kolektīvie biedri, kuru statūtos ir paredzēts attiecīgs darbības veids, kā arī juridiskās vai fiziskās personas vai valsts un pašvaldību institūcijas, kurām saskaņā ar likumu piešķirtas tiesības izmantot ieročus.

42. Sacensību noteikumus izstrādā un apstiprina Sporta likumā noteiktajā kārtībā atzīta šaušanas sporta federācija. Sacensības organizē atbilstoši sacensību noteikumiem. Sacensību noteikumi ir publiski pieejami un saistoši visiem sacensību dalībniekiem.

43. Par sacensību plānošanu informē attiecīgo šaušanas sporta federāciju. Informāciju par publiskām sacensībām vismaz mēnesi pirms to norises publicē internetā un Latvijas Sporta federāciju padomes kalendāra gada plānā. Par sacensībām, kas tiek organizētas atklātā šautuvē bez aizsargvaļņiem vai aizsargkonstrukcijām, iedzīvotājus informē, izmantojot plašsaziņas līdzekļus vai citus informācijas sniegšanas veidus.

44. Pirms sacensībām sacensību organizators izstrādā sacensību nolikumu, apstiprina sacensību galveno tiesnesi un galveno sekretāru. Sacensību nolikumu saskaņo ar attiecīgā šaušanas sporta veida federāciju. Par sacensību nolikuma ievērošanu atbild sacensību organizators.

45. Sacensību galvenais tiesnesis organizē sacensību tiesnešu kolēģiju un nodrošina sacensību norisi atbilstoši sacensību nolikumam un sacensību noteikumiem. Sacensību nolikums sacensību laikā ir saistošs visiem treneriem, sacensību tiesnešiem un citiem sacensību dalībniekiem vai nolikumā minētajām personām.

46. Sacensību nolikumā obligāti norāda šādas ziņas:

46.1. veids, norises vieta un laiks;

46.2. vadība un dalībnieki;

46.3. mērķis un uzdevums sacensību dalībniekiem;

46.4. programma;

46.5. nodrošinājums.

47. Sacensību nolikumu organizators nosūta sacensību dalībniekiem ne vēlāk kā 10 dienas pirms sacensībām, bet valsts mēroga sacensību nolikumu – ne vēlāk kā mēnesi pirms sacensībām.

48. Sacensību galvenais tiesnesis nodrošina sacensību organizēšanu saskaņā ar sacensību nolikumu un sacensību noteikumiem.

49. Sacensību dalībniekus sacensībām piesaka, nosūtot pieteikumu sacensību organizatoram. Pieteikumā norāda sacensību dalībnieka vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu un paredzētās šaušanas disciplīnas, kā arī sporta komandas vadītāju. Sporta komandas vadītājs sacensību laikā kopā ar treneriem organizē sporta komandas startu un atbild par sacensību noteikumu un sacensību nolikuma ievērošanu.

50. Sporta organizācija savā īpašumā reģistrētos šaujamieročus, to munīciju un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus pārvadā uz sacensībām ar transportlīdzekli un izsniedz sportistiem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē šo ieroču un munīcijas glabāšanu, uzskaiti un pārvadāšanu.

51. Sporta komandas vadītājs iepazīstina savas sporta komandas dalībniekus ar sacensību nolikumu un sacensību noteikumiem, un sacensību dalībnieki ar parakstu apliecina, ka ir iepazinušies ar tiem. Individuālie sacensību dalībnieki sacensību vietā ar parakstu apliecina, ka ir iepazinušies ar sacensību nolikumu un sacensību noteikumiem.

52. Sacensību tiesnešu kolēģijai sporta komandas pieteikumu iesniedz sacensību dienā. Sacensību dalībniekus, kuri piesakās piedalīties sacensībās, reģistrē, norādot viņu vārdu, uzvārdu un dzimšanas gadu.

53. Sacensību tiesneši kontrolē, kā personas ievēro sacensību nolikumu un sacensību noteikumus.

54. Ja nepieciešams, līdz sacensību sākumam sacensību dalībnieks sacensību tiesnešu kolēģijai uzrāda ieroci pārbaudei. Par ieroča atbilstību tehniskajiem noteikumiem atbild ieroča īpašnieks.

55. Sacensību organizators:

55.1. nodrošina šautuves un visu iekārtu (ieskaitot ieroču glabāšanas vietas) pārbaudi atbilstoši prasībām, kas noteiktas sacensību nolikumā, sacensību noteikumos un attiecīgajos normatīvajos aktos, kuri reglamentē šaujamieroču, to munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču apriti;

55.2. organizē šo noteikumu 55.1. apakšpunktā minētajā pārbaudē konstatēto nepilnību novēršanu;

55.3. nodrošina sacensību nolikuma un sacensību noteikumu ievērošanu;

55.4. fiksē sacensību nolikuma un sacensību noteikumu pārkāpumus;

55.5. sacensību laikā nodrošina pirmās palīdzības aptieciņas pieejamību, kā arī tādas personas klātbūtni, kura ir apguvusi apmācības programmu pirmās palīdzības sniegšanā.

56. Sacensību tiesnešiem un citām personām, kuras apkalpo sacensības, sacensību laikā ir noteiktas atšķirības zīmes (uzroču lentes, uzšuves vai nozīmes).

57. Ieročus izņem no makstīm, somām, pārvalkiem vai kastēm tikai pēc šāvēja izsaukšanas uz šaušanas līniju un tikai šaušanai paredzētās vietās (gaidīšanas vietās).

58. Trenēties bez patronām drīkst tikai īpaši norādītās vietās.

59. Šaušanas līnijā atrodas tikai sacensību dalībnieki, kuri izpilda šaušanas vingrinājumu, un sacensību tiesneši.

60. Sacensību dalībnieks izmanto tikai tehniskā kārtībā esošu ieroci. Ieroci vērš tikai mērķa virzienā.

61. Izdarīt šāvienu atļauts tikai pēc sacensību tiesneša komandas un mērķa parādīšanās atbilstoši attiecīgā sporta veida sacensību noteikumiem.

62. Aizliegts pieskarties ieročiem un magazīnām, ja šaušanas līnijā priekšā atrodas cilvēks vai dzīvnieks. Aizliegts aiztikt svešu ieroci un munīciju, izņemot gadījumu, ja ar šāvēja atļauju to dara sacensību tiesnesis.

63. Ja bīstamajā zonā parādās cilvēks, dzīvnieks vai rodas bīstama situācija, sacensību tiesnesis vai cita persona, kas to pamana, nekavējoties dod komandu "Stop! Izlādēt!" mutiski vai citā saprotamā veidā un valodā. Ja komanda nav dota, sportists patstāvīgi pārtrauc šaušanu, izlādē ieroci un ziņo par to sacensību tiesnesim.

64. Izpildījis pēdējo vingrinājuma šāvienu vai pēc komandas "Stop! Izlādēt!", kas dota mutiski vai citā saprotamā veidā un valodā, sacensību dalībnieks, neatstājot šaušanas līniju, atvieno no ieroča magazīnu (ja tāda ir), izlādē ieroci un uzrāda to sacensību tiesnesim. Ja, izdarot šāvienu, patrona neizšauj, ieroci tur mērķa virzienā un par to ziņo sacensību tiesnesim.

65. Sacensību dalībnieks neatstāj ieročus (un munīciju) bez uzraudzības un tīra tos norādītajā vietā. Ieroci no šaušanas līnijas pārvieto tikai ar sacensību tiesneša atļauju. Gludstobra ieroci, kas izņemts no iesaiņojuma, tur un pārvieto atvāztu.

66. Sacensību organizatora un sacensību tiesneša rīkojumi ir saistoši visām personām, kuras atrodas sacensību norises vietā.

VI. Noslēguma jautājums

67. Pašvaldības izsniegtās atļaujas otrās un trešās kategorijas šautuves (šaušanas stenda) izveidei un darbībai, kas izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgas. Šautuvēs, kas izveidotas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, izmanto Ieroču aprites likuma 69. panta 2. un 3. punktā minētos ieročus atbilstoši izsniegtajā atļaujā norādītajai šautuves kategorijai.

Ministru prezidenta vietā –
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

Iekšlietu ministra vietā –
ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

1. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 28. jūlija
noteikumiem Nr. 494

Šaušanas bīstamās zonas šablons

Apzīmējumi:

MRR – maksimālais rikošeta attālums šaušanas virzienā;

Wr – paralēlais rikošeta attālums;

Q – sānu rikošeta leņķis 56°. Leņķi Q šablonā atliek no mērķu līnijas vai no šaušanas līnijai tuvākās mērķu zonas līnijas, bet, ja ir nepieciešams paaugstināt drošību, leņķi Q šablonā atliek no šaušanas līnijas;

W – sānu izkliedes leņķis ir 6° uz katru pusi no šaušanas līnijas;

A max – maksimālais attālums līdz mērķim, atpakaļrikošeta leņķis ir 60° uz katru pusi no šaušanas līnijas (pretēji šaušanas virzienam).

Iekšlietu ministra vietā –
ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

2. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 28. jūlija
noteikumiem Nr. 494

Bīstamās zonas aprēķina raksturlielumi, izmantojot garstobra-vītņstobra, īsstobra-vītņstobra vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus

Iekšlietu ministra vietā –
ekonomikas ministrs J. Vitenbergs

3. pielikums
Ministru kabineta
2020. gada 28. jūlija
noteikumiem Nr. 494

Apmeklētāju reģistrācijas un instruktāžas žurnāls

Iekšlietu ministra vietā –
ekonomikas ministrs J. Vitenbergs