Preses konferencē

Pēc 1998. gada 19. marta sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

A.Kiršteins

(Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija): Šodien ļoti būtiski bija labojumi likumam "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju". Tas vēl nav galīgais labojums, bet likums tiek uzlabots, un es ceru, ka būtiska privatizācijas aizkavēšanās nebūs. Pašreiz notiek debates par Korupcijas novēršanas likuma labojumiem, lai novērstu iespējas atrasties jebkādā interešu konfliktā.

Bet faktiski visa šī nedēļa pagāja tādā Krievijas–Latvijas attiecību plāksnē, jo visi masu informācijas līdzekļi, radio un televīzija rakstīja par dažādiem gadījumiem, kas it kā notikuši Latvijā un Maskavā. Šodien var izlasīt arī ārzemju preses atsauksmes uz notikumiem Latvijā, un mums jākonstatē viena lieta — ir sabrukušas ilūzijas par to, ka mēs Latvijā kaut kādā veidā varam noteikt Krievijas attieksmi pret mums. Ir pilnīgi vienalga, kāda ir Latvijas uzvedība, — vai mēs šeit, teiksim, gribam būt draudzīgi vai uzturēt saimnieciskos kontaktus, Krievijas interesi vispirms nosaka tās ģeopolitiskās intereses, un, kamēr nebūs pasludināta NATO paplašināšanas otrā vai trešā kārta, kurā paziņos par Latviju kā reālu NATO dalībvalsti, šīs attiecības mākslīgi visu laiku tiks saasinātas.

Gribētu atzīmēt to, ka faktiski sabrucis mīts, ko astoņus gadus centās uzturēt Latvijas Ārlietu ministrija, jo visa Latvijas ārpolitika tika pakārtota nepārtrauktai izdabāšanai — pielabinoties un atvainojoties, sākot ar to, ka latviešu strēlnieki trenkājuši baltgvardus līdz pat čukču apdzīvotajiem apgabaliem, un beidzot ar to, ka mēs gatavojamies atzīt čečenu tiesības uz neatkarību un ka latviešu diplomāti apmētā ar olām nabadzīgos Krievijas pensionārus pie Latvijas vēstniecības Maskavā. Visi šie murgi pašreiz pārpublicēti ārzemju presē. Norvēģijā kāda maza avīzīte pat uzrakstījusi, ka Kārlis Ulmanis pirms savas izsūtīšanas veidojis kontaktus un faktiski izveidojis Latvijas un nacistiskās Vācijas sadarbību. Tādējādi iznāk, ka vācieši vispirms iebruka Padomju savienībā un tikai pēc tam tika izsūtīts Ulmanis. Apmēram tādā stilā notiek visādu murgu rakstīšana.

Pienācis laiks skaidri un gaiši pasacīt, ka Latvija ir valsts, kurai nevienam nav jāatvainojas. Arī tad, kad Valsts prezidents bija Izraēlā, viņam neviens neizteica pateicību par to, ka Latvija bija viena no nedaudzajām valstīm pirms Otrā pasaules kara, kas atļāva ebreju izcelsmes bēgļiem no Vācijas iegūt šeit politisko patvērumu. Salīdzinoši, piemēram, Zviedrija viņiem to neļāva, nemaz nerunājot par tādu antihitleriskās koalīcijas valsti kā Padomju savienība, kas ne tikai 1939.un 1940.gadā neuzņēma ebrejus no Vācijas, bet izdeva gestapo tā saucamos antifašistiskos cīnītājus. Ar to gribu tikai pateikt, ka par to, ko darīja Oslande, Latvijai nav jāatvainojas. Mums jābūt pašlepniem, un šajā sakarībā esam iesnieguši pieprasījumu A.Gorbunova kungam, jo viņš ir Latvijas–Krievijas starpvalstu komisijas vadītājs. 1992.gada 22.janvārī Latvijas Augstākā padome un A.Gorbunova kungs kā priekšsēdētājs parakstīja lēmumu par Abrenes pilsētas un sešu tās apriņķu pagastu aneksijas neatzīšanu, kura 5.pants liek Latvijas Republikas starpvalstu delegācijai noteikt Latvijas Republikas pilsoņiem nodarīto mantisko kaitējumu, tā apjomu un atlīdzināšanas kārtību. Tā ka mums nav jākautrējas un nepārtraukti jāatvainojas, ka mums kāds kaut ko nozadzis, un skaidri un gaiši jāpasaka, ka Krievija turpina okupēt šos sešus pagastus. Iespējamais risinājums ir politisks, tātad mēs nedomājam, ka kaut kā ar spēku mēģināsim tos atgūt, bet mums precīzi jāpasaka, kādi ir Latvijas zaudējumi. Un, ja mēs gatavojamies parakstīt robežlīgumu ar Krieviju, tad mums visai pasaulei jāpasaka, ka nevis mēs pretendējam kaut ko Krievijai nozagt, bet Krievija mums nozagusi šos apgabalus. Domāju, ka būtu jāsaprot, ka visa šī pielabināšanās, nepārtrauktā pielīšana, atvainošanās un kaut kāds mazohisms, ko praktizējusi mūsu Ārlietu ministrija, jāmaina. Acīmredzot, Saeimas debatēs būtu jāizskata Latvijas ārpolitiskās darbības virzieni un jauna koncepcija.

A.Požarnovs

(apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija): Šodien viens no svarīgākajiem jautājumiem mūsu frakcijai, uz kuru tika koncentrēta liela uzmanība un nopietnais darbs, bija "Grozījumu Farmācijas likumā" pieņemšana.

Vēl no sociālās sfēras šodien tika skatīti vairāki likumprojekti pirmajā un otrajā lasījumā, taču no likumprojektiem, kas tika pieņemti galīgajā lasījumā, bija tieši šis — "Grozījumi Farmācijas likumā". Tātad lietas būtība ir sekojoša — šie grozījumi paredz, ka farmaceita sertifikātu varēs iegūt Latvijas pilsoņi un nepilsoņi. Bet automātiski, iegūstot kvalifikācijas sertifikātu, parādās iespējas, ka jebkurš no šiem farmaceitiem var ne tikai strādāt specialitātē, bet arī ieņemt atbildīgus amatus lieltirgotavās un aptiekās, kā arī būt aptieku īpašnieks.

Uz otro lasījumu tika sagatavoti, varētu teikt, kompromisa varianti. Proti, noteikt, ka specialitāti varētu iegūt jebkurš, taču tiek saglabāti ierobežojumi ieņemt atbildīgus amatus, piemēram, aptiekas īpašnieka amatu. Šis priekšlikums diemžēl tika noraidīts.

Uz trešo lasījumu tika sagatavoti Labklājības ministrijas un mūsu frakcijas priekšlikumi atsevišķiem kompromisa variantiem, kādā veidā varētu risināt jautājumu farmācijā. Tomēr kārtējo reizi tie visi tika noraidīti — Saeima nepieņēma ierosinājumu, ka sertifikātu varētu iegūt tikai Latvijas Republikas un Eiropas Savienības valstu pilsoņi. Tika noraidīti priekšlikumi arī par to, ka attālumam starp aptiekām un aptieku filiālēm jābūt vismaz 500 m un ka vienai fiziskai vai juridiskai personai var piederēt tikai viena aptieka. Savukārt tika atbalstīts priekšlikums, kas paredzēja, ka aptieku var atvērt jebkura fiziska vai juridiska persona. No vienas puses, katrs no šiem atsevišķajiem priekšlikumiem nebūtu kaitīgs un, liekas, demokrātisks. Bet, ja saliek ainu kopā, rodas problēma, ka var notikt aptieku tirgus monopolizācija. Proti, viena firma, kas nodarbojas ar pavisam citu biznesu un reģistrēta kaut kur ārvalstīs, ieguvusi lielus līdzekļus un nopērk lielu daļu no Latvijas aptiekām, piemēram 50 vai 100 aptiekas. Automātiski viņi ir tiesīgi atvērt divreiz vairāk filiāļu, kas tiek izveidotas blakus esošajām aptiekām. Tādējādi tiek monopolizēts viss tirgus, jo dažas aptiekas nobankrotē, un tādā veidā strādā. Un aptieku tirgū tomēr tiek apgrozīti pietiekami lieli līdzekļi.

Mūsu frakcija nobalsoja pret šī likuma pieņemšanu trešajā lasījumā, un, kā jau paspēja paziņot Farmaceitu biedrība un Farmācijas departamenta direktors, ar šādiem likuma grozījumiem pilnībā tiktu sagrauta jebkāda kontrole farmācijā.

Vēl gribu piebilst, ka pašreiz tiek gatavots priekšlikums Valsts prezidentam par Farmācijas likuma neizsludināšanu. Kad nācu šurp, bija savākti jau 29 paraksti, un nupat kolēģi rāda, ka zem šī priekšlikuma savākti visi nepieciešamie 34 deputātu paraksti. Atbilstoši Saeimas Kārtības rullim, ja viena trešā daļa Saeimas deputātu parakstījusi aicinājumu, Valsts prezidents likumu nedrīkst izsludināt, un to atgriež atpakaļ Saeimā, kur tas vēlreiz tiek skatīts trešajā lasījumā. Līdz ar to gribu teikt, ka diskusija par pilsoņu un nepilsoņu attiecībām pastāv un pastāv arī diskusija par to, kas drīkst un kas nedrīkst būt aptiekas īpašnieks. Tā ka nevaram no viena grāvja mesties otrā grāvī, diskusija turpināsies.

V.Dozorcevs

(Tautas saskaņas partijas frakcija): Man šodien ir prieks apsveikt nepilsoņus un visu demokrātisko procesu ar vienu nelielu soli uz priekšu. Šodien trešajā lasījumā mēs pieņēmām grozījumus Farmācijas likumā, kuros noteikts, ka nepilsoņiem ir tiesības strādāt par aptiekāriem, aptiekāru palīgiem un tā tālāk. Protams, tēvzemieši izraisīja vētrainu diskusiju par to, vai nepilsoņi noindēs pilsoņus vai nenoindēs, un pat tad, kad mēs šo likumu jau pieņēmām, viņi nenomierinājās un savāca vajadzīgos parakstus, lai grieztos pie prezidenta ar lūgumu šo likumu neizsludināt. Tomēr domāju, ka prezidents skatās uz otru — uz Eiropas pusi, nevis turp, kur tēvzemieši, mūsu patrioti, un likumu parakstīs un izsludinās.

Tas ir arī viss, ar ko šodien varu apsveikt demokrātisko procesu un nepilsoņus, tāpēc ka viss tālākais bija diezgan drūms — nulles lasījumā tika pieņemts Izglītības likums, kas neko labu nesola nelatviešiem un tātad arī vairākumam nepilsoņu. Vēl tika pieņemti bargi grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Kriminālkodeksā, kas adresēti tiem, kas pārkāps piketu un mītiņu noteikumus. Tas uzskatāms par diezgan pamatīgu mēģinājumu apturēt procesu, kas sākās pavasarī.

Vēl gribu atzīmēt, ka nulles lasījumā tika pieņemti un arī nodoti komisijām grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, kurus izstrādāja "Tēvzemei un Brīvībai". Atgādināšu, ka savā laikā Saeimā bija nodibināta speciāla komisija un darba grupa, kas izstrādāja Satversmes II daļu par problēmām, kas skar cilvēka un pilsoņa tiesības, bet šis projekts vēl kaut kur guļ. Savukārt tēvzemiešu darbība vērsta uz to, lai šis likumprojekts neieraudzītu gaismu, tāpēc tagad viņi piedāvā savu alternatīvo likumprojektu, kas dabūja vairākumu un tiks izskatīts komisijās. Šis projekts ir pilns ar politiskām anekdotēm un skan diezgan drūmi, piemēram, 98.pants pilsoņiem garantē brīvu izbraukšanu un iebraukšanu Latvijā, bet nepilsoņiem — tikai izbraukšanu.

R.Dilba

(LZS, KDS frakcija): Vispirms gribētu uzsvērt to, ka beidzot Saeimas Prezidijā tika iesniegts Izglītības likums, ko sagatavoja Ministru kabinets. Tas tapis ilgstoši, un tagad komisijās varēs izvērtēt un mēģināt pilnveidot, lai tas tiešām būtu atbilstīgs mūsu laika garam un nākotnei. To, ka tas ir vajadzīgs, domāju — apstiprinās daudzi, bet ir skaidrs arī tas, ka tajā vēl šis tas nav sakārtots.

Bez tam tika skatīts arī likums par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, kuram, kā mēs iepriekš jau teicām, Zemnieku savienība un Kristīgo demokrātu savienība iesniedza daudzus būtiskus priekšlikumus, kas tika pieņemti arī Tautsaimniecības komisijā, un mums ir gandarījums, ka lielākā daļa šo priekšlikumu tika pieņemti arī Saeimā. Šis likums, protams, izraisīja lielas debates, tam tika traktētas dažādas pieejas, izejot no iesniegtajiem priekšlikumiem, bet mūsu pamatbūtība šeit bija tāda, ka mēs paplašinām caurspīdīgumu jeb iespēju izvērtēt arī sabiedrībai un redzēt, kas notiek privatizācijas procesā. Mēs paplašinājām tiesības privatizācijas padomei, kas aktīvāk var piedalīties privatizācijas noteikumu izstrādāšanā, un devām lielākas iespējas Ministru kabinetam izvērtēt un pieņemt lēmumus, lai privatizācijas process notiktu. Tātad, tika paplašināts caurspīdīgums un visu šo svarīgo iestāžu atbildība. Protams, opozīcijas partiju deputāti ierosināja, ka privatizācijas procesā būtu jāiesaistās arī Saeimai. Mūsu uzskats — tas ir galīgi aplam. Saeimas deputātiem jāizstrādā likumi un jāseko tam, kā tie tiek ievēroti. Arī Ministru kabinetu nedrīkst privatizācijas procesā iesaistīt kā galveno. Tā ir nepareiza pieeja, tāpēc mēs būtiskākos priekšlikumus sakārtojam tā, kā tas būtu normālās valstīs. Cerams, ka šis likumprojekts tiks pieņemts arī trešajā lasījumā.

Ar gandarījumu gribu pateikt, ka Ministru kabinets pieņēmis lēmumu ar 1.maiju palielināt pensijas. Tas bija mūsu iepriekš aktīvi aizstāvētais priekšlikums.

Protams, mūsu ideja bija nedaudz cita, bet tās pamatbūtība ir saglabājusies, tāpēc esam gandarīti, ka to sapratis arī V.Makarova kungs un Labklājības ministrija, kas iesniedza šo priekšlikumu, un Ministru kabinets to apstiprinājis. Ceru, ka to sapratīs arī mūsu pensionāri.

A.Tomašūns

(frakcija "Latvijas ceļš"): "Latvijas ceļa" frakcija šodien nevar žēloties par lieliem zaudējumiem vai pārdzīvojumiem sakarā ar to, ka kādi priekšlikumi nav pieņemti un debatēs nav izdevies kādu pārliecināt. Gluži otrādi. Mēs varam priecāties, ka lielas jukas izraisošajiem priekšlikumiem par valsts un pašvaldību objektu privatizāciju, kas tika debatēti pagājušajā reizē, likumu apspriežot pirmajā lasījumā, šobrīd ir tādi rezultāti, ka izdarīti grozījumi un likums ir tādā formā, ka varam secināt, ka valdības galva — G.Krasta kungs atteicies no dažiem priekšlikumiem, kas bija radušies iepriekšējā lasījuma laikā. Šobrīd briesmas, par kurām varēja runāt pirms pirmā lasījuma un kas varētu traucēt vai lielā mērā kavēt privatizācijas procesu valstī, uz brīdi ir novērstas. Priekšā vēl ir trešais lasījums, un es domāju, ka cīņa varētu būt interesanta, pie tam nevis ar opozīcijas partijām, bet tieši pozīcijas partiju starpā.

Varu tikai izteikt gandarījumu, ka pašvaldības droši vien izdarījušas secinājumus un spiedienu uz citu partiju pārstāvjiem, kas šodien varbūt arī veicināja daža laba lēmuma pieņemšanu.

"Latvijas ceļš" jau pirmajā lasījumā iestājās pret šādu grozījumu izdarīšanu, un šodien varam būt gandarīti, ka šīs pozīcijas izdevās saglabāt un vēl pārliecināt vienu otru iepriekš citādi domājošu.

Otrs likumprojekts, par kuru gribētu runāt, ir Izglītības likums. Neskatoties uz to, ka to iesniedza valdība un sagatavoja Izglītības ministrija, kuru vada J.Celmiņa kungs, jāsaka, ka šajā jautājumā es paredzu lielas debates. Iepriekšējie runātāji jau pieminēja Izglītības likumu, un līdz vēlēšanām laika ir ļoti maz, tāpēc droši vien priekšlikumu šim likumam būs ļoti daudz. Katrā ziņā šodien mēs varam runāt par to, ka Izglītības likuma virzīšana Saeimas lielajos un garajos gaiteņos ir sākusies. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai būs pamatīgs darbs ar visiem tiem priekšlikumiem, kas sekos jau tuvākajā laikā.

Bet šodien esam atzinuši to, ka valstī izveidojusies nepārtraukta izglītības sistēma un šai sistēmai nepieciešams regulējošs likums.

E.Jurkāns

(Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija): Mans kolēģis A.Tomašūna kungs tikko runāja par privatizācijas lietām, bet man jāsaka gluži otrādi. Mēs esam ļoti gandarīti, ka Saeima otrajā lasījumā akceptēja šo likumprojektu. Protams, ne tādā veidā un ne ar tiem priekšlikumiem, kādi bija iesniegti pirmajā lasījumā, bet arī tā ir labi. Būtībā šīs Saeimas radošā doma iesniegusi atsevišķus priekšlikumus, kas būtu akceptējami, un mēs tos atbalstām, tomēr tā bija "Saimnieka" iniciatīva. Galvenā ideja ir tā, un es ceru, ka trešajā lasījumā šo redakciju atbalstīs, ka, ja Ministru kabinets akceptēs Privatizācijas notu, tas ir, nodošanu privatizācijai, un pieņems lēmumu, ka paralēli tiek apstiprināti arī privatizācijas noteikumi, tad tā arī būs. Tomēr mēs uzskatām, ka Privatizācijas aģentūras valdei piecu cilvēku sastāvā, kā tas notiek līdz šim, nav publiskuma un atklātības. Tādiem svarīgiem objektiem kā "Latvenergo", "Latvijas kuģniecība", "Lattelekom", "Latvijas dzelzceļš" jābūt valdības apstiprinātiem noteikumiem, jo tā ir politiska izvēle, un Ministru kabinetā pārstāvētas visas valdību veidojošās frakcijas. Tas man liekas ļoti būtiski, un, paldies Dievam, tas ir izdevies.

Bija dažādi viedokļi — arī tāds, ka vēl Saeimai jāapstiprina privatizācijas noteikumi, bet tad tiešām privatizācijas nobeiguma efekts būtu pietiekami gauss un, es domāju, arī nepievilcīgs.

Vēl viena būtiska lieta, ko varētu jums pateikt, ir tā, ka frakcijas sēdē mēs izskatījām tarifu veidošanas politiku. Šis jautājums tagad ir pietiekami aktualizēts visā Latvijas sabiedrībā un jebkurā pilsētā, ciemā, ģimenē. Būtība ir tāda, ka valsts politika nosaka, ka vispirms tiek noteiktas monopolcenas un tarifi un tikai pēc tam tie tiek pielāgoti, bet minimālās algas vai pensiju politika tiek veidota kāda spiediena rezultātā. Civilizētās valstīs notiek citādi — primārais ir alga, pensija, un pēc tam tiek pieskaņots izdevumu grozs, tai skaitā arī tarifi. Tāpēc iesakām valdībai tuvākajā valdības sēdē, tas ir, otrdien, un šoreiz esmu runājis ar Ministru prezidentu, un viņš it kā piekritis, izskatīt šos jautājumus kopsakarībā un domāt par to, kādā veidā un vai mēs tarifu politikā ejam uz paaugstināšanu, vai vispirms runājam par pensijām, minimālajām algām un tikai tad par tarifiem. Protams, mēs arī pieprasām valdībai, un arī citas frakcijas, cerams, jo "Tēvzemei un Brīvībai" jau pievienojusies, ka nekādā gadījumā nedrīkstētu paaugstināt abonēšanas maksu par telefonu. Ir nepiedodami, ka no 1 lata līdz 3 latiem uzreiz paaugstinās taksi. 70% mūsu iedzīvotāju būtībā šos pašus 40—60 latus jau saņem. 2 lati ģimenes budžetā — tā ir ļoti liela nauda. Tāpēc mūsu priekšlikums ir apturēt un veidot šo politiku, sabalansējot minimālās algas un pensijas ar tarifu vai izdevumu grozu. Kamēr tas nav, mēs lūdzam apturēt lēmuma pieņemšanu par citu sabiedrisko pakalpojumu tarifu paaugstināšanu, tajā skaitā — dzelzceļa un sabiedriskā transporta tarifus. Tas jāpanāk ar budžeta grozījumiem maijā.

Vēl šonedēļ frakcijā mēs izskatījām jautājumu par subsīdijām. Lauku iedzīvotāji noteikti zina, ka subsīdiju politika un to lielums šogad krietni palielinājies — no 11 līdz 17,5 miljoniem. Tomēr subsīdiju sadales nolikums nav pilnvērtīgs, un arī Zemkopības ministrijas pārstāvji mūsu tikšanās reizē atzina, ka atsevišķos punktos šis nolikums jāmaina. Piemēram, lai pretendētu uz subsīdijām zemes pirkšanai, esošajā nolikumā paredzēts, ka jābūt vismaz 30 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Mēs domājam, ka, ņemot vērā saimniecību vidējo lielumu, skaitli 30 varētu samazināt vismaz uz 20.

Nolikumā arī nav paredzētas subsīdijas meliorācijai, grāvju rakšanai, apaugu novākšanai un tā tālāk. Tas ir svarīgi zemes un agrotehnikas darba veikšanai. Tāpat par ganāmpulku attiecībā uz skaitu — domāju, ka nevajadzētu mākslīgi ierobežot skaitu 100 jaunlopi uz 90. Mēs domājam, ka, ņemot vērā Latvijas situāciju, ja zemnieku saimniecībā ir 50 jaunlopi, tad subsīdijas būtu jāiedala, tāpēc noteikumi būtu jāpārstrādā.

Vakar Tautsaimniecības komisijas vārdā visiem 391 pagastam mēs izsūtījām šos priekšlikumus un ceram, ka pagastu vadība atsauksies, un aicinām pagasta iedzīvotājus iegriezties pagastā un iepazīties ar mūsu priekšlikumiem. Pēc tam iesniegt savus priekšlikumus Tautsaimniecības komisijai, un mēs tos noteikti izskatīsim.

K.Čerāns

(frakcija "Latvijai"): Šīs nedēļas notikumi iezīmējas ar diezgan būtisku starpnacionālo jautājumu eskalāciju gan Latvijas un Krievijas starptautiskajās attiecībās, gan arī attiecībās starp cilvēkiem Latvijā. Notikumi risinājušies ļoti strauji, un diemžēl ne vienmēr prese spējusi izsekot līdzi visiem viedokļiem un argumentiem, kas tikuši pausti. Viena daļa tikusi arī mērķtiecīgi noklusēta — to var teikt par Tautas kustības "Latvijai" viedokli, kas skaidri aizstāv to, ka Latvijā nepieciešams sadzīvot mierā latviešiem ar citu tautību cilvēkiem, ka mēs nedrīkstam pieļaut agresīvas nelatviešu kopienas veidošanos un ar savu rīcību šīs kopienas veidošanos veicināt. Tajā pašā laikā nepieciešams strikti pastāvēt uz latviešu tiesībām un nepieļaut apvainojumus gan no Latvijai nelojālu spēku puses tepat Latvijā, gan arī no Krievijas puses. Diemžēl kustības "Latvijai" paziņojumu, kas tika izplatīts sakarā ar leģiona atceres pasākumiem, prese ignorēja, bet tā acīmredzot ir preses nostāja priekšvēlēšanu periodā — tas, ko saka opozīcija, nešķiet interesants un pietiekami nozīmīgs.

Bet, runājot par šodienas sēdi, tika skatīta virkne ievērojamu jautājumu. Konkrēti varētu pieminēt to, ka Saeimas komisijām tika nodots valdības sagatavotais Izglītības likumprojekts, kurā iestrādāta skolotājus apvainojoša norma, ka viņu alga tuvināma valsts pārvaldē strādājošo vidējai darba samaksai laikposmā līdz 2008. gadam. Šis ir pietiekams iemesls, lai Tautas kustība "Latvijai" uzskatītu, ka valdībai jāpaņem šis likumprojekts atpakaļ un jāsaprot, ka skolotājiem jāpasaka paldies par to, ka viņi strādā tādos apstākļos, kādi viņiem ir, un viņus nedrīkst apvainot par to, ka valsts tuvāko desmit gadu laikā reāli neko viņu labā nespēs izdarīt. Šāda jautājuma atlikšanu, skolotāju algu tuvināšanu valsts pārvaldē strādājošo vidējai algai mēs kategoriski noraidām. Tāpat mēs noraidām to, ka šis likumprojekts faktiski paredz paralizēt arī ticības mācības mācīšanu skolās. Mēs ļoti ceram, ka, izskatot pa lasījumiem, to izdosies izlabot, jo šādā redakcijā tas nedrīkst palikt.

Saeima šodien noraidīja frakcijas "Latvijai" priekšlikumu pagarināt privatizācijas sertifikātu derīgumu termiņu līdz 2003. gadam, bet šādu lēmuma projektu mēs iesniegsim atkārtoti, jo uzskatām, ka tas ir nepieciešams, jo nedrīkstam veidot piespiedu dzīvokļu privatizāciju. Interesants lēmums, kuru gan iekļāva nākamās sēdes darba kārtībā, ir par pasaules valstu un starptautisko organizāciju oficiālo viedokļu konstatēšanu sakarā ar Latvijas Republikas Saeimas 1996. gada 22. augusta deklarāciju par Latvijas okupāciju. Mēs uzskatām, ka šāds viedoklis būtu konstatējams un starptautiskajai tiesai Hāgā jādod juridisks izvērtējums šai deklarācijai un arī izrietošajām prasībām pret vainīgajām valstīm. Mēs ļoti ceram, ka Saeima šo jautājumu pieņems.

Būtisks jautājums ir par deputātu pieprasījumu valdībai par telekomunikāciju tarifu paaugstināšanas atcelšanu un par sabiedrībā ļoti aso jautājumu par abonēšanas maksu. Mēs prasām noteikt, ka jebkāda monopolcenu paaugstināšana sabiedriskiem pakalpojumiem pieļaujama tikai vienlaicīgi ar Ministru kabineta noteiktās minimalās mēnešalgas palielināšanu, un tas būtu saistāms arī ar valsts pensiju jautājumu. Ceru, ka arī Demokrātiskā partija "Saimnieks", pēc tā ko es dzirdēju, atbalstīs šo jautājumu.

Diemžēl vēl gribu pieminēt to, ka deputāti kārtējo reizi atcēla jautājumu un atbilžu sēdi un virkne būtisku jautājumu paliek bez izskatīšanas. Diemžēl valdošais vairākums faktiski pilnībā paralizējis šo Saeimas darbības formu. Par cēloņiem tam mēs katrs varam domāt, kāpēc tas tā notiek, bet tāda nu ir šīs Saeimas realitāte.

Saeimas preses dienests

A.Kiršteins

(Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija): Šodien ļoti būtiski bija labojumi likumam "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju". Tas vēl nav galīgais labojums, bet likums tiek uzlabots, un es ceru, ka būtiska privatizācijas aizkavēšanās nebūs. Pašreiz notiek debates par Korupcijas novēršanas likuma labojumiem, lai novērstu iespējas atrasties jebkādā interešu konfliktā.

Bet faktiski visa šī nedēļa pagāja tādā Krievijas–Latvijas attiecību plāksnē, jo visi masu informācijas līdzekļi, radio un televīzija rakstīja par dažādiem gadījumiem, kas it kā notikuši Latvijā un Maskavā. Šodien var izlasīt arī ārzemju preses atsauksmes uz notikumiem Latvijā, un mums jākonstatē viena lieta — ir sabrukušas ilūzijas par to, ka mēs Latvijā kaut kādā veidā varam noteikt Krievijas attieksmi pret mums. Ir pilnīgi vienalga, kāda ir Latvijas uzvedība, — vai mēs šeit, teiksim, gribam būt draudzīgi vai uzturēt saimnieciskos kontaktus, Krievijas interesi vispirms nosaka tās ģeopolitiskās intereses, un, kamēr nebūs pasludināta NATO paplašināšanas otrā vai trešā kārta, kurā paziņos par Latviju kā reālu NATO dalībvalsti, šīs attiecības mākslīgi visu laiku tiks saasinātas.

Gribētu atzīmēt to, ka faktiski sabrucis mīts, ko astoņus gadus centās uzturēt Latvijas Ārlietu ministrija, jo visa Latvijas ārpolitika tika pakārtota nepārtrauktai izdabāšanai — pielabinoties un atvainojoties, sākot ar to, ka latviešu strēlnieki trenkājuši baltgvardus līdz pat čukču apdzīvotajiem apgabaliem, un beidzot ar to, ka mēs gatavojamies atzīt čečenu tiesības uz neatkarību un ka latviešu diplomāti apmētā ar olām nabadzīgos Krievijas pensionārus pie Latvijas vēstniecības Maskavā. Visi šie murgi pašreiz pārpublicēti ārzemju presē. Norvēģijā kāda maza avīzīte pat uzrakstījusi, ka Kārlis Ulmanis pirms savas izsūtīšanas veidojis kontaktus un faktiski izveidojis Latvijas un nacistiskās Vācijas sadarbību. Tādējādi iznāk, ka vācieši vispirms iebruka Padomju savienībā un tikai pēc tam tika izsūtīts Ulmanis. Apmēram tādā stilā notiek visādu murgu rakstīšana.

Pienācis laiks skaidri un gaiši pasacīt, ka Latvija ir valsts, kurai nevienam nav jāatvainojas. Arī tad, kad Valsts prezidents bija Izraēlā, viņam neviens neizteica pateicību par to, ka Latvija bija viena no nedaudzajām valstīm pirms Otrā pasaules kara, kas atļāva ebreju izcelsmes bēgļiem no Vācijas iegūt šeit politisko patvērumu. Salīdzinoši, piemēram, Zviedrija viņiem to neļāva, nemaz nerunājot par tādu antihitleriskās koalīcijas valsti kā Padomju savienība, kas ne tikai 1939.un 1940.gadā neuzņēma ebrejus no Vācijas, bet izdeva gestapo tā saucamos antifašistiskos cīnītājus. Ar to gribu tikai pateikt, ka par to, ko darīja Oslande, Latvijai nav jāatvainojas. Mums jābūt pašlepniem, un šajā sakarībā esam iesnieguši pieprasījumu A.Gorbunova kungam, jo viņš ir Latvijas–Krievijas starpvalstu komisijas vadītājs. 1992.gada 22.janvārī Latvijas Augstākā padome un A.Gorbunova kungs kā priekšsēdētājs parakstīja lēmumu par Abrenes pilsētas un sešu tās apriņķu pagastu aneksijas neatzīšanu, kura 5.pants liek Latvijas Republikas starpvalstu delegācijai noteikt Latvijas Republikas pilsoņiem nodarīto mantisko kaitējumu, tā apjomu un atlīdzināšanas kārtību. Tā ka mums nav jākautrējas un nepārtraukti jāatvainojas, ka mums kāds kaut ko nozadzis, un skaidri un gaiši jāpasaka, ka Krievija turpina okupēt šos sešus pagastus. Iespējamais risinājums ir politisks, tātad mēs nedomājam, ka kaut kā ar spēku mēģināsim tos atgūt, bet mums precīzi jāpasaka, kādi ir Latvijas zaudējumi. Un, ja mēs gatavojamies parakstīt robežlīgumu ar Krieviju, tad mums visai pasaulei jāpasaka, ka nevis mēs pretendējam kaut ko Krievijai nozagt, bet Krievija mums nozagusi šos apgabalus. Domāju, ka būtu jāsaprot, ka visa šī pielabināšanās, nepārtrauktā pielīšana, atvainošanās un kaut kāds mazohisms, ko praktizējusi mūsu Ārlietu ministrija, jāmaina. Acīmredzot, Saeimas debatēs būtu jāizskata Latvijas ārpolitiskās darbības virzieni un jauna koncepcija.

A.Požarnovs

(apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija): Šodien viens no svarīgākajiem jautājumiem mūsu frakcijai, uz kuru tika koncentrēta liela uzmanība un nopietnais darbs, bija "Grozījumu Farmācijas likumā" pieņemšana.

Vēl no sociālās sfēras šodien tika skatīti vairāki likumprojekti pirmajā un otrajā lasījumā, taču no likumprojektiem, kas tika pieņemti galīgajā lasījumā, bija tieši šis — "Grozījumi Farmācijas likumā". Tātad lietas būtība ir sekojoša — šie grozījumi paredz, ka farmaceita sertifikātu varēs iegūt Latvijas pilsoņi un nepilsoņi. Bet automātiski, iegūstot kvalifikācijas sertifikātu, parādās iespējas, ka jebkurš no šiem farmaceitiem var ne tikai strādāt specialitātē, bet arī ieņemt atbildīgus amatus lieltirgotavās un aptiekās, kā arī būt aptieku īpašnieks.

Uz otro lasījumu tika sagatavoti, varētu teikt, kompromisa varianti. Proti, noteikt, ka specialitāti varētu iegūt jebkurš, taču tiek saglabāti ierobežojumi ieņemt atbildīgus amatus, piemēram, aptiekas īpašnieka amatu. Šis priekšlikums diemžēl tika noraidīts.

Uz trešo lasījumu tika sagatavoti Labklājības ministrijas un mūsu frakcijas priekšlikumi atsevišķiem kompromisa variantiem, kādā veidā varētu risināt jautājumu farmācijā. Tomēr kārtējo reizi tie visi tika noraidīti — Saeima nepieņēma ierosinājumu, ka sertifikātu varētu iegūt tikai Latvijas Republikas un Eiropas Savienības valstu pilsoņi. Tika noraidīti priekšlikumi arī par to, ka attālumam starp aptiekām un aptieku filiālēm jābūt vismaz 500 m un ka vienai fiziskai vai juridiskai personai var piederēt tikai viena aptieka. Savukārt tika atbalstīts priekšlikums, kas paredzēja, ka aptieku var atvērt jebkura fiziska vai juridiska persona. No vienas puses, katrs no šiem atsevišķajiem priekšlikumiem nebūtu kaitīgs un, liekas, demokrātisks. Bet, ja saliek ainu kopā, rodas problēma, ka var notikt aptieku tirgus monopolizācija. Proti, viena firma, kas nodarbojas ar pavisam citu biznesu un reģistrēta kaut kur ārvalstīs, ieguvusi lielus līdzekļus un nopērk lielu daļu no Latvijas aptiekām, piemēram 50 vai 100 aptiekas. Automātiski viņi ir tiesīgi atvērt divreiz vairāk filiāļu, kas tiek izveidotas blakus esošajām aptiekām. Tādējādi tiek monopolizēts viss tirgus, jo dažas aptiekas nobankrotē, un tādā veidā strādā. Un aptieku tirgū tomēr tiek apgrozīti pietiekami lieli līdzekļi.

Mūsu frakcija nobalsoja pret šī likuma pieņemšanu trešajā lasījumā, un, kā jau paspēja paziņot Farmaceitu biedrība un Farmācijas departamenta direktors, ar šādiem likuma grozījumiem pilnībā tiktu sagrauta jebkāda kontrole farmācijā.

Vēl gribu piebilst, ka pašreiz tiek gatavots priekšlikums Valsts prezidentam par Farmācijas likuma neizsludināšanu. Kad nācu šurp, bija savākti jau 29 paraksti, un nupat kolēģi rāda, ka zem šī priekšlikuma savākti visi nepieciešamie 34 deputātu paraksti. Atbilstoši Saeimas Kārtības rullim, ja viena trešā daļa Saeimas deputātu parakstījusi aicinājumu, Valsts prezidents likumu nedrīkst izsludināt, un to atgriež atpakaļ Saeimā, kur tas vēlreiz tiek skatīts trešajā lasījumā. Līdz ar to gribu teikt, ka diskusija par pilsoņu un nepilsoņu attiecībām pastāv un pastāv arī diskusija par to, kas drīkst un kas nedrīkst būt aptiekas īpašnieks. Tā ka nevaram no viena grāvja mesties otrā grāvī, diskusija turpināsies.

V.Dozorcevs

(Tautas saskaņas partijas frakcija): Man šodien ir prieks apsveikt nepilsoņus un visu demokrātisko procesu ar vienu nelielu soli uz priekšu. Šodien trešajā lasījumā mēs pieņēmām grozījumus Farmācijas likumā, kuros noteikts, ka nepilsoņiem ir tiesības strādāt par aptiekāriem, aptiekāru palīgiem un tā tālāk. Protams, tēvzemieši izraisīja vētrainu diskusiju par to, vai nepilsoņi noindēs pilsoņus vai nenoindēs, un pat tad, kad mēs šo likumu jau pieņēmām, viņi nenomierinājās un savāca vajadzīgos parakstus, lai grieztos pie prezidenta ar lūgumu šo likumu neizsludināt. Tomēr domāju, ka prezidents skatās uz otru — uz Eiropas pusi, nevis turp, kur tēvzemieši, mūsu patrioti, un likumu parakstīs un izsludinās.

Tas ir arī viss, ar ko šodien varu apsveikt demokrātisko procesu un nepilsoņus, tāpēc ka viss tālākais bija diezgan drūms — nulles lasījumā tika pieņemts Izglītības likums, kas neko labu nesola nelatviešiem un tātad arī vairākumam nepilsoņu. Vēl tika pieņemti bargi grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Kriminālkodeksā, kas adresēti tiem, kas pārkāps piketu un mītiņu noteikumus. Tas uzskatāms par diezgan pamatīgu mēģinājumu apturēt procesu, kas sākās pavasarī.

Vēl gribu atzīmēt, ka nulles lasījumā tika pieņemti un arī nodoti komisijām grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, kurus izstrādāja "Tēvzemei un Brīvībai". Atgādināšu, ka savā laikā Saeimā bija nodibināta speciāla komisija un darba grupa, kas izstrādāja Satversmes II daļu par problēmām, kas skar cilvēka un pilsoņa tiesības, bet šis projekts vēl kaut kur guļ. Savukārt tēvzemiešu darbība vērsta uz to, lai šis likumprojekts neieraudzītu gaismu, tāpēc tagad viņi piedāvā savu alternatīvo likumprojektu, kas dabūja vairākumu un tiks izskatīts komisijās. Šis projekts ir pilns ar politiskām anekdotēm un skan diezgan drūmi, piemēram, 98.pants pilsoņiem garantē brīvu izbraukšanu un iebraukšanu Latvijā, bet nepilsoņiem — tikai izbraukšanu.

R.Dilba

(LZS, KDS frakcija): Vispirms gribētu uzsvērt to, ka beidzot Saeimas Prezidijā tika iesniegts Izglītības likums, ko sagatavoja Ministru kabinets. Tas tapis ilgstoši, un tagad komisijās varēs izvērtēt un mēģināt pilnveidot, lai tas tiešām būtu atbilstīgs mūsu laika garam un nākotnei. To, ka tas ir vajadzīgs, domāju — apstiprinās daudzi, bet ir skaidrs arī tas, ka tajā vēl šis tas nav sakārtots.

Bez tam tika skatīts arī likums par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, kuram, kā mēs iepriekš jau teicām, Zemnieku savienība un Kristīgo demokrātu savienība iesniedza daudzus būtiskus priekšlikumus, kas tika pieņemti arī Tautsaimniecības komisijā, un mums ir gandarījums, ka lielākā daļa šo priekšlikumu tika pieņemti arī Saeimā. Šis likums, protams, izraisīja lielas debates, tam tika traktētas dažādas pieejas, izejot no iesniegtajiem priekšlikumiem, bet mūsu pamatbūtība šeit bija tāda, ka mēs paplašinām caurspīdīgumu jeb iespēju izvērtēt arī sabiedrībai un redzēt, kas notiek privatizācijas procesā. Mēs paplašinājām tiesības privatizācijas padomei, kas aktīvāk var piedalīties privatizācijas noteikumu izstrādāšanā, un devām lielākas iespējas Ministru kabinetam izvērtēt un pieņemt lēmumus, lai privatizācijas process notiktu. Tātad, tika paplašināts caurspīdīgums un visu šo svarīgo iestāžu atbildība. Protams, opozīcijas partiju deputāti ierosināja, ka privatizācijas procesā būtu jāiesaistās arī Saeimai. Mūsu uzskats — tas ir galīgi aplam. Saeimas deputātiem jāizstrādā likumi un jāseko tam, kā tie tiek ievēroti. Arī Ministru kabinetu nedrīkst privatizācijas procesā iesaistīt kā galveno. Tā ir nepareiza pieeja, tāpēc mēs būtiskākos priekšlikumus sakārtojam tā, kā tas būtu normālās valstīs. Cerams, ka šis likumprojekts tiks pieņemts arī trešajā lasījumā.

Ar gandarījumu gribu pateikt, ka Ministru kabinets pieņēmis lēmumu ar 1.maiju palielināt pensijas. Tas bija mūsu iepriekš aktīvi aizstāvētais priekšlikums.

Protams, mūsu ideja bija nedaudz cita, bet tās pamatbūtība ir saglabājusies, tāpēc esam gandarīti, ka to sapratis arī V.Makarova kungs un Labklājības ministrija, kas iesniedza šo priekšlikumu, un Ministru kabinets to apstiprinājis. Ceru, ka to sapratīs arī mūsu pensionāri.

A.Tomašūns

(frakcija "Latvijas ceļš"): "Latvijas ceļa" frakcija šodien nevar žēloties par lieliem zaudējumiem vai pārdzīvojumiem sakarā ar to, ka kādi priekšlikumi nav pieņemti un debatēs nav izdevies kādu pārliecināt. Gluži otrādi. Mēs varam priecāties, ka lielas jukas izraisošajiem priekšlikumiem par valsts un pašvaldību objektu privatizāciju, kas tika debatēti pagājušajā reizē, likumu apspriežot pirmajā lasījumā, šobrīd ir tādi rezultāti, ka izdarīti grozījumi un likums ir tādā formā, ka varam secināt, ka valdības galva — G.Krasta kungs atteicies no dažiem priekšlikumiem, kas bija radušies iepriekšējā lasījuma laikā. Šobrīd briesmas, par kurām varēja runāt pirms pirmā lasījuma un kas varētu traucēt vai lielā mērā kavēt privatizācijas procesu valstī, uz brīdi ir novērstas. Priekšā vēl ir trešais lasījums, un es domāju, ka cīņa varētu būt interesanta, pie tam nevis ar opozīcijas partijām, bet tieši pozīcijas partiju starpā.

Varu tikai izteikt gandarījumu, ka pašvaldības droši vien izdarījušas secinājumus un spiedienu uz citu partiju pārstāvjiem, kas šodien varbūt arī veicināja daža laba lēmuma pieņemšanu.

"Latvijas ceļš" jau pirmajā lasījumā iestājās pret šādu grozījumu izdarīšanu, un šodien varam būt gandarīti, ka šīs pozīcijas izdevās saglabāt un vēl pārliecināt vienu otru iepriekš citādi domājošu.

Otrs likumprojekts, par kuru gribētu runāt, ir Izglītības likums. Neskatoties uz to, ka to iesniedza valdība un sagatavoja Izglītības ministrija, kuru vada J.Celmiņa kungs, jāsaka, ka šajā jautājumā es paredzu lielas debates. Iepriekšējie runātāji jau pieminēja Izglītības likumu, un līdz vēlēšanām laika ir ļoti maz, tāpēc droši vien priekšlikumu šim likumam būs ļoti daudz. Katrā ziņā šodien mēs varam runāt par to, ka Izglītības likuma virzīšana Saeimas lielajos un garajos gaiteņos ir sākusies. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai būs pamatīgs darbs ar visiem tiem priekšlikumiem, kas sekos jau tuvākajā laikā.

Bet šodien esam atzinuši to, ka valstī izveidojusies nepārtraukta izglītības sistēma un šai sistēmai nepieciešams regulējošs likums.

E.Jurkāns

(Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija): Mans kolēģis A.Tomašūna kungs tikko runāja par privatizācijas lietām, bet man jāsaka gluži otrādi. Mēs esam ļoti gandarīti, ka Saeima otrajā lasījumā akceptēja šo likumprojektu. Protams, ne tādā veidā un ne ar tiem priekšlikumiem, kādi bija iesniegti pirmajā lasījumā, bet arī tā ir labi. Būtībā šīs Saeimas radošā doma iesniegusi atsevišķus priekšlikumus, kas būtu akceptējami, un mēs tos atbalstām, tomēr tā bija "Saimnieka" iniciatīva. Galvenā ideja ir tā, un es ceru, ka trešajā lasījumā šo redakciju atbalstīs, ka, ja Ministru kabinets akceptēs Privatizācijas notu, tas ir, nodošanu privatizācijai, un pieņems lēmumu, ka paralēli tiek apstiprināti arī privatizācijas noteikumi, tad tā arī būs. Tomēr mēs uzskatām, ka Privatizācijas aģentūras valdei piecu cilvēku sastāvā, kā tas notiek līdz šim, nav publiskuma un atklātības. Tādiem svarīgiem objektiem kā "Latvenergo", "Latvijas kuģniecība", "Lattelekom", "Latvijas dzelzceļš" jābūt valdības apstiprinātiem noteikumiem, jo tā ir politiska izvēle, un Ministru kabinetā pārstāvētas visas valdību veidojošās frakcijas. Tas man liekas ļoti būtiski, un, paldies Dievam, tas ir izdevies.

Bija dažādi viedokļi — arī tāds, ka vēl Saeimai jāapstiprina privatizācijas noteikumi, bet tad tiešām privatizācijas nobeiguma efekts būtu pietiekami gauss un, es domāju, arī nepievilcīgs.

Vēl viena būtiska lieta, ko varētu jums pateikt, ir tā, ka frakcijas sēdē mēs izskatījām tarifu veidošanas politiku. Šis jautājums tagad ir pietiekami aktualizēts visā Latvijas sabiedrībā un jebkurā pilsētā, ciemā, ģimenē. Būtība ir tāda, ka valsts politika nosaka, ka vispirms tiek noteiktas monopolcenas un tarifi un tikai pēc tam tie tiek pielāgoti, bet minimālās algas vai pensiju politika tiek veidota kāda spiediena rezultātā. Civilizētās valstīs notiek citādi — primārais ir alga, pensija, un pēc tam tiek pieskaņots izdevumu grozs, tai skaitā arī tarifi. Tāpēc iesakām valdībai tuvākajā valdības sēdē, tas ir, otrdien, un šoreiz esmu runājis ar Ministru prezidentu, un viņš it kā piekritis, izskatīt šos jautājumus kopsakarībā un domāt par to, kādā veidā un vai mēs tarifu politikā ejam uz paaugstināšanu, vai vispirms runājam par pensijām, minimālajām algām un tikai tad par tarifiem. Protams, mēs arī pieprasām valdībai, un arī citas frakcijas, cerams, jo "Tēvzemei un Brīvībai" jau pievienojusies, ka nekādā gadījumā nedrīkstētu paaugstināt abonēšanas maksu par telefonu. Ir nepiedodami, ka no 1 lata līdz 3 latiem uzreiz paaugstinās taksi. 70% mūsu iedzīvotāju būtībā šos pašus 40—60 latus jau saņem. 2 lati ģimenes budžetā — tā ir ļoti liela nauda. Tāpēc mūsu priekšlikums ir apturēt un veidot šo politiku, sabalansējot minimālās algas un pensijas ar tarifu vai izdevumu grozu. Kamēr tas nav, mēs lūdzam apturēt lēmuma pieņemšanu par citu sabiedrisko pakalpojumu tarifu paaugstināšanu, tajā skaitā — dzelzceļa un sabiedriskā transporta tarifus. Tas jāpanāk ar budžeta grozījumiem maijā.

Vēl šonedēļ frakcijā mēs izskatījām jautājumu par subsīdijām. Lauku iedzīvotāji noteikti zina, ka subsīdiju politika un to lielums šogad krietni palielinājies — no 11 līdz 17,5 miljoniem. Tomēr subsīdiju sadales nolikums nav pilnvērtīgs, un arī Zemkopības ministrijas pārstāvji mūsu tikšanās reizē atzina, ka atsevišķos punktos šis nolikums jāmaina. Piemēram, lai pretendētu uz subsīdijām zemes pirkšanai, esošajā nolikumā paredzēts, ka jābūt vismaz 30 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Mēs domājam, ka, ņemot vērā saimniecību vidējo lielumu, skaitli 30 varētu samazināt vismaz uz 20.

Nolikumā arī nav paredzētas subsīdijas meliorācijai, grāvju rakšanai, apaugu novākšanai un tā tālāk. Tas ir svarīgi zemes un agrotehnikas darba veikšanai. Tāpat par ganāmpulku attiecībā uz skaitu — domāju, ka nevajadzētu mākslīgi ierobežot skaitu 100 jaunlopi uz 90. Mēs domājam, ka, ņemot vērā Latvijas situāciju, ja zemnieku saimniecībā ir 50 jaunlopi, tad subsīdijas būtu jāiedala, tāpēc noteikumi būtu jāpārstrādā.

Vakar Tautsaimniecības komisijas vārdā visiem 391 pagastam mēs izsūtījām šos priekšlikumus un ceram, ka pagastu vadība atsauksies, un aicinām pagasta iedzīvotājus iegriezties pagastā un iepazīties ar mūsu priekšlikumiem. Pēc tam iesniegt savus priekšlikumus Tautsaimniecības komisijai, un mēs tos noteikti izskatīsim.

K.Čerāns

(frakcija "Latvijai"): Šīs nedēļas notikumi iezīmējas ar diezgan būtisku starpnacionālo jautājumu eskalāciju gan Latvijas un Krievijas starptautiskajās attiecībās, gan arī attiecībās starp cilvēkiem Latvijā. Notikumi risinājušies ļoti strauji, un diemžēl ne vienmēr prese spējusi izsekot līdzi visiem viedokļiem un argumentiem, kas tikuši pausti. Viena daļa tikusi arī mērķtiecīgi noklusēta — to var teikt par Tautas kustības "Latvijai" viedokli, kas skaidri aizstāv to, ka Latvijā nepieciešams sadzīvot mierā latviešiem ar citu tautību cilvēkiem, ka mēs nedrīkstam pieļaut agresīvas nelatviešu kopienas veidošanos un ar savu rīcību šīs kopienas veidošanos veicināt. Tajā pašā laikā nepieciešams strikti pastāvēt uz latviešu tiesībām un nepieļaut apvainojumus gan no Latvijai nelojālu spēku puses tepat Latvijā, gan arī no Krievijas puses. Diemžēl kustības "Latvijai" paziņojumu, kas tika izplatīts sakarā ar leģiona atceres pasākumiem, prese ignorēja, bet tā acīmredzot ir preses nostāja priekšvēlēšanu periodā — tas, ko saka opozīcija, nešķiet interesants un pietiekami nozīmīgs.

Bet, runājot par šodienas sēdi, tika skatīta virkne ievērojamu jautājumu. Konkrēti varētu pieminēt to, ka Saeimas komisijām tika nodots valdības sagatavotais Izglītības likumprojekts, kurā iestrādāta skolotājus apvainojoša norma, ka viņu alga tuvināma valsts pārvaldē strādājošo vidējai darba samaksai laikposmā līdz 2008. gadam. Šis ir pietiekams iemesls, lai Tautas kustība "Latvijai" uzskatītu, ka valdībai jāpaņem šis likumprojekts atpakaļ un jāsaprot, ka skolotājiem jāpasaka paldies par to, ka viņi strādā tādos apstākļos, kādi viņiem ir, un viņus nedrīkst apvainot par to, ka valsts tuvāko desmit gadu laikā reāli neko viņu labā nespēs izdarīt. Šāda jautājuma atlikšanu, skolotāju algu tuvināšanu valsts pārvaldē strādājošo vidējai algai mēs kategoriski noraidām. Tāpat mēs noraidām to, ka šis likumprojekts faktiski paredz paralizēt arī ticības mācības mācīšanu skolās. Mēs ļoti ceram, ka, izskatot pa lasījumiem, to izdosies izlabot, jo šādā redakcijā tas nedrīkst palikt.

Saeima šodien noraidīja frakcijas "Latvijai" priekšlikumu pagarināt privatizācijas sertifikātu derīgumu termiņu līdz 2003. gadam, bet šādu lēmuma projektu mēs iesniegsim atkārtoti, jo uzskatām, ka tas ir nepieciešams, jo nedrīkstam veidot piespiedu dzīvokļu privatizāciju. Interesants lēmums, kuru gan iekļāva nākamās sēdes darba kārtībā, ir par pasaules valstu un starptautisko organizāciju oficiālo viedokļu konstatēšanu sakarā ar Latvijas Republikas Saeimas 1996. gada 22. augusta deklarāciju par Latvijas okupāciju. Mēs uzskatām, ka šāds viedoklis būtu konstatējams un starptautiskajai tiesai Hāgā jādod juridisks izvērtējums šai deklarācijai un arī izrietošajām prasībām pret vainīgajām valstīm. Mēs ļoti ceram, ka Saeima šo jautājumu pieņems.

Būtisks jautājums ir par deputātu pieprasījumu valdībai par telekomunikāciju tarifu paaugstināšanas atcelšanu un par sabiedrībā ļoti aso jautājumu par abonēšanas maksu. Mēs prasām noteikt, ka jebkāda monopolcenu paaugstināšana sabiedriskiem pakalpojumiem pieļaujama tikai vienlaicīgi ar Ministru kabineta noteiktās minimalās mēnešalgas palielināšanu, un tas būtu saistāms arī ar valsts pensiju jautājumu. Ceru, ka arī Demokrātiskā partija "Saimnieks", pēc tā ko es dzirdēju, atbalstīs šo jautājumu.

Diemžēl vēl gribu pieminēt to, ka deputāti kārtējo reizi atcēla jautājumu un atbilžu sēdi un virkne būtisku jautājumu paliek bez izskatīšanas. Diemžēl valdošais vairākums faktiski pilnībā paralizējis šo Saeimas darbības formu. Par cēloņiem tam mēs katrs varam domāt, kāpēc tas tā notiek, bet tāda nu ir šīs Saeimas realitāte.

Saeimas preses dienests

cilvēks var būt ar dažādu garīgu orientāciju, es domāju, ka reti kurais būs tāds, kurš noliegs tradicionālo konfesiju ieguldījumu augsta garīgā klimata veidošanā sabiedrībā, arī iedzīvotāju garīgā un sociālā aprūpē un jaunatnes audzināšanā. Šodien šis jautājums atrisināts netika, bet darbs ir turpināms un tiks turpināts, un es ļoti ceru, ka agrāk vai vēlāk arī būs risinājums.

Vēl īsi par atsevišķiem deputātu pieprasījumiem. Šodien tika skatīti Tautas kustības "Latvijai" ierosinātie pieprasījumi par nelikumībām ar valsts mantu un ēku Rīgā, Elijas ielā 17, kas ir saistībā ar televīzijas sabiedrību NTV–5.

Tālāk bija pieprasījums par kompensācijām politiski represētajām personām par tiem īpašumiem, kas tiem atņemti, jo izrādās, ka viena kategorija no šīm represētajām personām likuma nepilnību dēļ šo kompensāciju saņemt nevar, bet diemžēl visas valdošās koalīcijas, ieskaitot "Tēvzemei un Brīvībai", negrib ieklausīties šajā problēmā, un pieprasījums tika ar balsojumu noraidīts.

Tāpat bija arī pieprasījums par "Latvija dzelzceļa" vadības pieļautajām nekārtībām Vaiņodes dzelzceļā, kas ir novedis jau pie šī dzelzceļa slēgšanas.