REPORTĀŽA

Latvijas valsts vaļā stāv - austrumu 463 kilometros

"Latvijas Vēstneša" speciālkorespondenti Andris Sproģis un Arnis Blumbergs -

divas dienas starp valsts austrumu robežas sargiem, muitniekiem, inspektoriem

Turpinājums

no 1.lpp.

Katra valsts sākas ar robežu. Tāda ir mūsu vizītkarte Silenē

Pa kreisi - Krievija, pa labi - Latvija. Robeža pie Vientuļiem

Autokravas pārbaude ar dozimetru Vientuļu robežkontroles punktā

Krievi ar sava robežpunkta celtniecibu pie Vientuļiem Latvijas kolēģus apsteiguš

Vēlamo ceļa izbūvi gar austrumu robežu pamato Andris Kazinovskis

VID ģenerāldirektors Andrejs Sončiks un Muitas pārvaldes direktors Normunds Niedols

Balvu rajona vadītāji - Andris Kazinovskis un Andrejs Zujāns

Daugavpils pilsētas galva Aleksejs Vidavskis un VID priekšniece Vanda Gurkovska

Terehovas robežkontroles punkts atgādina lielu būvlaukumu

Visaas būves Terehovā jādabū līdz gatavībai vēl šogad

Grebņevā kontrabandu muitas priekšniekam Pēterim Začam palīdz ķert Noris

Grebņevas robežkontroles punktu diennaktī šķērso pat 300 automašīnas

Rēzeknes dzelzceļa muitā ir datori, kas gan nav saslēgti ar citiem muitas punktiem

Rēzeknes dzelzceļa muitā kārtējās maiņas pārņemšanas brīdis

Caur Rēzeknes staciju ik stundu izripo 75 vagoni

Rēzeknē kravu pārbauda muitneiki Arvīds Romančuks un Jāzeps Doropoļskis

Risināma problēma - līdz šim Vientuļos nav bijis sanitārās robežinspekcijas, tas neapšaubāmi sašaurināja robežšķērsotāju plūsmu. Kopš marta Latvijas pusē robežinspekcija ir, panākta noruna, ka par tās izveidi gādās arī krievu partneri.

Balvu rajona padomes priekšsēdētājs Andrejs Zujāns savā uzrunā īpaši pievēršas tam, kas rada bažas:

- Pats svarīgākais - robežas nākotne. Un te nozīmīgs ir projekts "Austrumu robežas infrastruktūras attīstība robežai ar Krieviju un Baltkrieviju". Tas tapis Robežapsardzes pārvaldē. Projekta finansējums ir ļoti liels, tajā ietilpst robežpunktu celtniecība, ceļu infrastruktūras sakārtošana, arī pašas robežas iekārtošana. Projekts saskaņots Satiksmes ministrijā, bet nav saskaņots ar pašvaldībām un ne visur atbilst mūsu rajona un arī citu rajonu interesēm. Nesen Robežapsardzes pārvaldē bija sanāksme, kur mēs izvirzījām savus priekšlikumus. Kāda ir to būtība? Šis projekts paredz, ka visā robežas garumā ar Krieviju un Baltkrieviju būvē jaunu ceļu un atzarus no tā uz pašu robežu, bet esošos ceļus paredz tikai pielabot un uzturēt kārtībā. Mēs uzskatām, ka nevajadzētu lieki tērēt naudu jaunu ceļu būvēšanai, jo tas saistās gan ar īpašuma maiņu - ir jāpērk noteiktas zemes, varbūt jāiegulda līdzekļi arī purvainos apvidos utt. Mūsu priekšlikums - sakārtot jau esošos ceļus, kas arī iet gar robežu, un tad vēlāk, ja būtu iespējas, būvēt jaunus.

Sanāksmē izskan doma, ka pirmskara Latvijā lielu vērību veltīja ne tikai austrumu robežas sakārtošanai, bet arī vietējo iedzīvotāju izglītībai - būvēja ģimnāzijas, skolas, kas vēlāk sekmēja visa novada attīstību.

Andrejs Sončiks uzsver, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir citi uzdevumi un tam nebūt nevajadzētu nodarboties ar robežpunktu celtniecības darbiem un ar šo būvju un komunikāciju uzturēšanu, jo tas jāveic speciālistiem. Ir pat izveidota valsts akciju sabiedrība "Robežbūve", bet valdība nevar konceptuāli vienoties, kas šai sabiedrībai būtu vai nebūtu jādara.

Ap Vientuļu muitas punktu diezgan ilgu laiku notikusi tāda kā stīvēšanās, jo vairāk nekā astoņu kilometru garumā līdz robežai ir jāgāzelējas pa zemes ceļu. Un vieni tad teikuši: tur nav izbūvēta robežpunkta, kāpēc gan tur jābūt šosejai... Otri savukārt: ja jau nav asfaltēta ceļa, tad arī punkts nav jābūvē... Nu beidzot ir skaidrs, ka jau šovasar šis posms tiks noasfaltēts. Dzird, ka līdzīgi darīšot krievi, jo arī viņu pusē, gan īsākā gabalā, esot zemesceļš. Un tad var cerēt, ka vairāk lielo kravu ripos cauri Vientuļiem. Jo nav attaisnojušās cerības par Veclaicenes robežpunkta pievilcību - tur starp Latviju un Krieviju tranzītkravām vēl divreiz jāšķērso Igaunijas robeža ar visām formalitātēm, kas no šādas darbības izriet.

Vientuļu robežkontroles punkta celtniecības inženierizpēte un projekta izstrāde iekļauta nākamā gada plānā, tam atvēlot 50 tūkstošus latu, bet izbūves pabeigšana varētu būt 2001. gadā. Punduru robežpārejas punkts tiks uzcelts šogad, bet Katlačos - nākamgad.

Balveniešiem gluži pamatoti sāp, ka bez dzīvības palicis trešais dzelzceļa atzars, kas no Latvijas ievirzās Krievijā. Kopš 1992. gada uz Pitalovu vilcienu satiksmes vairs nav. Bet šis jautājums jārisina krietni augstākā līmenī, te ar pārrobežu sadarbības padomes spēkiem ir par maz.

15.30

Vientuļu muitas punkts tika atklāts 1990. gada 1. oktobrī un bija pats pirmais Latvijā. Ar visām sekām, kas no tā izriet. Ir piedzīvoti gan impēriski noskaņoto specvienību uzbrukumi, ņirgāšanās un ēku dedzināšana, gan muitas iekasēšana tieši uz robežas, kur nauda pēc tam bez apsardzes koferītī tika vesta uz banku. Vēlāk pāri vēlās dažādu reorganizāciju un pārvaldes struktūru maiņu vilnis.

Šo nebūt ne tik tālo pagātni atceras Balvu rajona Valsts ieņēmumu dienesta direktors Jānis Strapcāns.

Teātris sākoties ar ģērbtuvi - tā apgalvojis kāds krievu klasiķis. Bet varbūt vēl iepriekš - ar durvju rokturi? Lai nu kā būtu ar teātri, bet par valsti var teikt pavisam droši, ka tā sākas ar robežu. Nekā izcila jau nu Vientuļu robežkontroles punktā nav: divas guļbaļķu mājiņas, kas uzcirstas kādā Balvu rajona uzņēmējsabiedrībā, vienā iemitināti muitas un sanitārās robežinspekcijas kontroles dienesti, otrā - bankas apdrošināšanas darbinieki, iepretim citā būdiņā - vēl viena apdrošināšanas sabiedrība, lai klientam būtu izvēles iespējas. Turklāt ātri vien atklājies, ka priekšroka tiekot dota tai sabiedrībai, kas spēj apkalpot profesionālāk un veiklāk. Līdzīgās pagaidu mītnēs strādā arī robežsargi.

Bet pieredze par naudas vadāšanu koferītī muitniekiem noderējusi vēl samērā nesen. Tieši pār robežupīti (latviešu robežsargi tai pat vārda nezina, bet krievu kartēs atrodams ieraksts - Ludonka) vedošais tilts pirms pāris gadiem nonācis avārijas stāvoklī. Ko iesākt? Panākta vienošanās ar Krievijas muitas iestādēm, ka tilta atjaunošanas izmaksas tiks segtas uz pusēm, bet darbus veiks krievu firma. Un tad nu vajadzējis latus pārvērst dolāros un vest ar koferīti uz Pleskavu, lai samaksātu par darāmo.

Vientuļos strādājošie teic, ka punktam nepieciešami svari, lai varētu precīzāk noteikt caurvesto kravu apjomus, vajadzīga nojume kravu apskatei, jādomā arī, lietojot Jāņa Strapcāna terminoloģiju, par "sanitāri higiēnisko pasākumu veikšanu" jeb apkaimes sakopšanu un sakārtošanu. Tas tiks uzticēts kādai vietējai uzņēmējsabiedrībai, kas līdztekus varēs arī iekārtot nelielu kafejnīcu ar stāvlaukumu autotransportam, jo paredzams, ka kravu plūsma augs un nebūs tikai nepilns simts robežšķērsotāju diennaktī.

Šajās dienas iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers intervijā "Latvijas Vēstnesim" teica, ka mūsu austrumu robeža ir butaforija. Ja tā, tad jau vēl aizvien spēkā ir Māras Zālītes satraucošā atziņa rokoperā "Lāčplēsis" - "Latvju zeme vaļā stāv..." Cik skatījums no Rīgas un dzejas rinda atbilst īstenībai, to cenšamies iztincināt no robežas sargātājiem. Neizdodas. Ministra apgalvojumu nedrīkstot apstrīdēt, lai gan robežas drošību sekmējot arī dažādi speclīdzekļi, patruļas, novērošana, visi ceļi esot pārrakti, tātad ar smago automašīnu neatļautā vietā pāri netikt. Tiesa, ārpus robežpunktiem Latviju no Krievijas patlaban nenodala pat viena simboliska dzeloņstieple. Jo nav robežlīguma, tiek ievērota tikai starpvalstu pagaidu vienošanās. Kad robežlīgums varētu tikt parakstīts? Tā vien šķiet, ka droši to patlaban nezina neviens ne Rīgā, ne Maskavā. Tāds pagaidu stāvoklis gadu garumā.

Jau turpbraucot tie 8,6 kilometri zemes ceļa līdz robežai bija mocība, bet, atpakaļ dodoties, kļūst patiesi žēl stūresvīru, kuriem biežāk jākuļas līdz Vientuļiem un atpakaļ. Par laimi, jau šovasar, domājams, šī pašspīdzināšana beigsies - ir atvēlēti 930 tūkstoši latu ne tikai asfaltētas šosejas izbūvei, bet arī ceļa labošanai līdz pašiem Balviem.

Gandrīz 60 kilometru garumā no Viļakas cauri Šķilbēniem un Rekavai līdz pat Kārsavai sastopam tikai četras pretībraucējas vieglās automašīnas, bet paši apdzenam satiksmes autobusu. Piektdienas novakarē maz ir tādu, kam tīk dauzīties apkārt pa pasauli.

17.30

Esam nonākuši Grebņevas robežkontroles punktā. Te jau jūt starpvalstu satiksmes maģistrāles elpu. Šodienas maiņā vien, no astotās rīta stundas sākot, uz Krieviju aizbraukušas 80 mašīnas, bet Latvijā ieradušās 65. Kopumā diennaktī muitas punktu šķērso caurmērā 300 automašīnu.

Kaimiņiem apskate un dokumentu kārtošana rit gausāk - viņi diennaktī tiekot galā tikai ar kādu pussimtu kravinieku, tālab Krievijas virzienā veidojas rinda.

Pārkāpēju aizturēšanā daudz palīdz datori, kuros ir ziņas gan par nozagtajām automašīnām, gan uzņēmējdarbībā šaubīgajām firmām, gan citi pārbaudei būtiski dati. Par pašām jaunākajām autozādzībām uz robežas ziņas nonāk ar peidžeriem. Ir atklāti mēģinājumi blēdīties ar svaru, deklarācijā uzrādot mazāku kravas apjomu, arī citu degvielas marku. Pēdējo gan atklāt grūtāk, jo robežpunktā nav savas laboratorijas, tas jārisina nākotnē, kad darbu sāks jaunais kontroles punkts, kas būs tuvāk Krievijas robežai. Tā būvei kopumā atvēlēti divi miljoni 800 tūkstoši latu, celtniecība tiks uzsākta jau nākamgad, ja tiek demarķēta robeža. Bet, ja nu tas nenotiek, tad viss iestrēgst, arī no PHARE fonda līdzekļiem atvēlētie 900 tūkstoši latu.

Vai ir bijuši mēģinājumi pāri robežai nogādāt arī narkotikas? Muitas posteņa priekšnieks Pēteris Začs teic, ka pagaidām tādus noziegumus nav izdevies atklāt, lai gan viņam ir lielisks palīgs - divarpus gadu vecais labradorietis Noris. Šīs sugas suņus, kas ar savām platajām kā pīļu pleznu ķepām ir lieliski peldētāji, ar panākumiem izmanto arī slīcēju glābšanai. Ja paši audzinātāji mācību nolūkos kaut kur noslēpj magoņu salmiņus vai citas narkotikas izejvielas, suns tās uziet bez vilcināšanās, pierādot, ka iemaņas un prasme viņam ir. Bet apmācības kursu Noris sācis apgūt triju mēnešu vecumā.

Savu māku melnais palīgs parāda arī žurnālistiem, pārmeklējot kādu "Scorpio", un uz atvadām divreiz pasaka sveiki savā valodā: "Vau! Vau!"

Ne vienmēr var uzticēties pat visjaunākajai kartei, kas rāda asfalta klātni starp Kārsavu un Rēzekni. Ir jau, bet acīmredzot smago kravinieku plūsma pusē šī attāluma sagumzījusi šoseju tādos viļņos, ka jākratās kā pa kurmja rakumiem pārpilnu pļavu. Un arī tāda tiek pasniegta valsts vizītkarte.

20.00

Dzelzceļa muitas punkts Rēzeknē, kas darbojas no 1992. gada pašaurā istabā, kur vienlaikus jāstrādā deviņiem cilvēkiem, arī sanitārajai robežinspekcijai. Rēzeknes muitas priekšnieks Staņislavs Linkevičs atzīst, ka darba apstākļi nebūt nav ideāli, bet lielākas telpas no dzelzceļa nav izdevies izkaulēt. Muitnieku uzdevums - kravas vilcienu kontrole, caurmērā diennaktī jāpārlūko un jāpārbauda dokumentācija ap diviem tūkstošiem vagonu jeb 75 vagoniem stundā.

Dzelzceļniekiem maiņas nodošana ieilgusi, bet bez viņu klātbūtnes muitniekiem nav tiesību pārbaudīt kravu. Kavēties vēl kādu pusstundu vai vairāk stacijā, ja tumsā arī fotografēšana ir apgrūtināta? Dodamies uz viesnīcu.

21.55

Ir sācies astronomiskais pavasaris.

21. marts 8.30

Atkal esam Rēzeknes muitā, lai turpinātu vakar nepabeigto. Viena kravas vilciena apstrādei muitai tiek dota tikai stunda, jo visām darbībām jāiekļaujas kopējā tehnoloģiskajā shēmā. Pieļaut dīkstāves bez dibināta iemesla muitnieki nedrīkst, tās maksā ļoti dārgi. Tātad jādarbojas ātri un precīzi, bet vienlaikus jāizpilda muitai uzticētie pienākumi. Vai tas maz iespējams? Katru vagonu, protams, pārbaudīt neizdodas, tomēr izlases veidā daži vedumi tiek izkontrolēti arī pamatīgāk. Tas gan nav vairāk par pusprocentu no visām kravām.

Problēma ir tā, ka Rēzeknes muitas punkts ir pieslēgts vienotajam datortīklam, bet citi dzelzceļa muitas punkti nav - līdz ar to trūkst iespēju Rēzeknē gūto informāciju aizsūtīt kaut vai uz Ventspili, kur lielākoties dodas preču vilcieni. Tas traucē vienotu un ātru kontroli, jo muitas dokumenti reizēm ceļo mēnesi un ilgāk.

Noteikumi, kas reglamentē kravu kontroli uz robežas, ir pieņemti 1992. gadā, un Staņislavs Linkevičs uzskata, ka tie ir novecojuši, noteikumos ir neskaidrības, kuru dēļ cieš gan kravu saņēmēji (jo par dīkstāvēm jāmaksā viņiem), gan rodas problēmas dzelzceļa un muitas attiecībās kaut vai tad, ja ir jāizkrauj un jāpārbauda kāds vagons ar 50 tonnām kravas. Speciālie mehānismi kravu izkraušanai ir tikai dzelzceļam, bet tam ir savas intereses. Un reizēm diennakti vai pat vairākas kontrole paliek pusratā. Turklāt ne jau katrreiz šāda pamatīga pārbaude atklāj pārkāpumus, bet par dīkstāvi spiests maksāt klients arī tad, ja nav nekur vainojams.

Agrāk muitas noteikumu pārkāpumi dzelzceļa pārvadājumos bijuši krasāk izteikti un smagāk sodāmi. Jo bija spēkā Muitas kodekss, kur atbildība par pārkāpumu bija procentos no kravas vērtības. Ja, piemēram, kādā vagonā tika atklāta kāda nelikumība un firmai bija jāuzliek sods 10 procentu apmērā no kravas vērtības, tad tas bija vismaz vairāki tūkstoši latu. Tagad spēkā ir jaunais Muitas likums un atbildība par muitas noteikumu pārkāpumiem ir saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu, kur maksimālais sods - 250 latu. Ir gan daži panti, kas paredz mantas konfiskāciju, bet tad lēmumi tiek pārsūdzēti. Un tiesu praksē reti spriedums bijis labvēlīgs muitas iestādei, jo tās ierēdņi bieži vien nav ņēmuši vērā kādu juridisku niansi.

Rēzeknes muitas priekšnieks domā, ka noteikumos precīzāk vajadzētu noteikt muitas tiesības, bet ārvalstu eksperti, izvērtējot pastāvošo kārtību, tranzīta procedūru pat nosaukuši par nelikumīgu, jo tā neatbilst Muitas likuma prasībām.

Lai paliek nianses likumtulkiem, palūkosimies, kā notiek pati vilcienu pārbaude.

Pienāk vilciena sastāvs no Šķirotavas. Ja Rēzeknē būtu elektroniskie svari, kas automātiski fiksē pārbraukušo vagonu svaru, tūdaļ būtu vismaz skaidrs, vai kāds cisternvagons ir pilns, pustukšs vai tukšs. Tagad pārbaudei jāizmanto metāla āmuriņš garā kātā - uzsit ar to pa cisternas sāniem un pēc skaņas secini rezultātu. Jo ne velti sakāmvārds māca, ka tukša muca tālu skan. Lieti noderētu arī estakāde, lai vagonus pārbaudītu no augšas. Kamēr nav, jāizlīdzas ar sešu kāpslīšu alumīnija kāpnītēm. Uz šādas tehnikas fona nav brīnums, ka neizdodas uziet posmu, kur sešās cisternās spirts Latvijā pārvērties par ūdeni. Jo tā jau tad ir bijusi izsmalcināta blēdība...

Arī Rēzeknē nav laboratorijas, lai varētu operatīvi pārbaudīt pārvadātās degvielas marku. Paraugi jāsūta prom, kamēr pienāk atbilde, krava jau lielākoties sen ir aizceļojusi. Atkal viena iespēja blēdībām, nodokļu maksāšanai nepilnā apmērā...

11.10

Braucot līdz robežkontroles punktam Terehovā, ir iespēja patīt atpakaļ diktofona lenti un ieklausīties Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora Andreja Sončika teiktajā vakardienas izskaņā, tiekoties ar žurnālistiem:

- Ja mēs nezināsim reālo stāvokli, mēs nekad, neviens, ne Ieņēmumu dienesta vadība, ne valdība, ne parlaments, neko izdarīt nevarēsim. Jo trūkst realitātes izpratnes. Valsts ir maza, bet muitas punktu ir ļoti daudz, jo mums ir gara sauszemes un jūras robeža, ir arī lidostas, tātad reāli kādam no vadības būt visur klāt kaut reizi mēnesī nav iespējams. Tātad ir jāpārzina problēmas un to risinājumu ceļi. Es gribēju jums atgādināt šo problēmu svarīgumu. Tā ir mūsu valsts, tie esam mēs, mums jārēķinās ar to stāvokli, kāds ir, un jāanalizē fakti, lai mēs pēc iespējas ātrāk varētu šīs problēmas saprātīgi atrisināt.

Terehova ir lielākais robežkontroles punkts autokravu plūsmai starp Krieviju un Latviju, gadā robežu šķērso 30 tūkstoši automašīnu, patlaban - 600 diennaktī. Muitā vien te četrās maiņās strādā 42 darbinieki. Šis ir arī vienīgais muitas punkts Krievijai ar Latviju, caur kuru pārvadā akcīzes preces - alkoholu, tabakas izstrādājumus. Tādas kravas arvien pavada konvojs.

Tagad Terehova atgādina lielu būvlaukumu, tiek celta galvenā ēka, kur visi robežkontroles dienesti būs zem viena jumta. Celtniecības darbus veic Igaunijas firma EMV, kas uzvarējusi konkursā. Andrejs Sončiks stāsta, ka valsts būtu ieguvusi nodokļos par 600 tūkstošiem latu vairāk, ja būvētu Latvijas uzņēmums. Taču tas maz interesēja Eiropas Savienības PHARE fondu, kas robežpunkta celtniecībai atvēlējis vienu miljonu un 200 tūkstošus latu jeb pusi no būves vērtības.

Igaunijas firmas pārstāvis Aleksandrs Popovs apgalvo, ka celtniecības gaitā nekādu problēmu neesot un galvenā ēka tiks nodota lietotājiem paredzētajā laikā jau šogad maija beigās.

Jaunā robežpunkta caurlaides spēja būs 1200 automašīnu diennaktī.

12.20

Zilupes dzelzceļa stacijā iekārtots robežkontroles punkts pasažieru vilcienu pārbaudei, kur dienas laikā uzturas tikai dežurants, jo divu vilcienu sastāvi robežu šķērso vakarā un divi citi - no rīta. Robežkontrolei atvēlētas 45 minūtes, bet tas esot par īsu, lai varētu veikt pamatīgāku apskati.

Ko izdodas uziet? Kontrabandas cigaretes, medikamentus, arī viltotu naudu.

Robežsargi šorīt aizturējuši vācu valodas skolotāju no Maskavas, kas kopā ar sešus gadus veco dēlu braukusi uz Rīgu ciemos pie vecākiem, bet vīza izdota tikai pašai - dēls tur nav ierakstīts. Sieviete apgalvo, ka viņa iesniegumā visu izdarījusi precīzi, tikai nav pārbaudījusi, kas ierakstīts vīzā, ka tā ir Latvijas vēstniecības Maskavā darbinieku kļūda... Citā dienā varētu ar vīzas izsniedzējiem Maskavā sazināties, no turienes atsūtītu faksu ar Krievijas pilsones iesniegumu, ja tur viss būtu pareizi, skolotājai būtu iespējams ceļu turpināt. Bet ir sestdiena, vēstniecība nestrādā, tālab nāksies vien vakarā braukt atpakaļ uz Maskavu.

Robežsargi nenoliedz, ka misēkļi, protams, gadās. Bet ne jau viņiem izšķirt, kam taisnība. Piemēram, arī pazīstamajam hokejistam Aleksejam Froļikovam nesen nācies vēlreiz mērot ceļu uz Maskavu, jo savā anketā bija kaut ko saputrojis...

16.00

Ar Baltkrieviju Latvijai ir divi robežkontroles punkti, viens no tiem - Pāterniekos. Arī te paredzēta jauna robežkontroles punkta celtniecība, bet radušies sarežģījumi. Konkursā par apmēram 15 procentiem zemākas būvniecības izmaksas piesolīja kāda lietuviešu firma, tādējādi gūstot uzvaru, bet tad saprata, ka cena ir bijusi par zemu, lai salīgtu apakšuzņēmējus. Un atteicās no konkursa uzvarētāja statusa. Nu jau nedēļas trīs rit aktīva sarakste ar Briseli, lai uzzinātu, vai tagad uz celtniecību var pretendēt firma, kas konkursā palika otrajā vietā - "Cēsu būvnieks". Līdz šim atbildes nav, bet tuvākās nedēļas laikā ir cerības iegūt skaidrību. Arī te gandrīz pusi no būvniecībai atvēlētajiem diviem miljoniem latu ir piešķīris PHARE fonds.

Caur Pāterniekiem diennaktī izbrauc 150 līdz 200 automašīnu. Latvijas pusē apskate aizņem pusstundu, bet Baltkrievijā, kā stāsta šoferi, jārēķinās ar krietni ilgāku laiku - tur veidojas rindas.

Krāslavas Valsts ieņēmumu dienesta direktors Vjačeslavs Liscovs iepazīstina ar Pāternieku darbu un iecerēto jaunbūvi, kas jāpabeidz nākamā gada vidū. Bet tas jau notiek sasteigti, jo mums līdz tumsiņai jāpagūst tikt vēl vairāk nekā sešdesmit kilometru uz dienvidiem līdz Silenei.

17.35

Uz minūti izkāpjam Daugavas krastā pie Piedrujas, kur redzams prāmis, kas vasarā savieno pāri upei Latviju un Baltkrieviju. Ja gribam skatīt šo ūdenstransporta līdzekli darbībā, jābrauc uz šejieni vasarā.

18.40

Pa ledaini vizuļojošu ceļu esam izkūlušies līdz Silenei. Tur galvaspilsētas žurnālistus sagaida Daugavpils padomes priekšsēdētājs Aleksejs Vidavskis, Daugavpils rajona padomes izpilddirektors Vitālijs Aizbalts, Valsts ieņēmumu dienesta Daugavpils teritoriālās iestādes priekšniece Vanda Gurkovska un Daugavpils muitas priekšnieks Taivo Hanzens.

Silene nav visdzīvākās satiksmes robežkontroles punkts, to rāda arī plūsma - 150 mašīnu diennaktī. Pārbaudi iespējams veikt pamatīgi, un arī tāpēc laikam izdevies vairākkārt novērst nopietnus pārkāpumus - kaut vai aizturēt vieglo automašīnu, kas tika transportēta konteinerā un aizslēpta aiz kurpju kastu grēdas.

Taivo Hanzens zina teikt, ka vairs nav tie laiki, kad ienākumus no kontrabandas centās iegūt ar mašīnās ierīkotu slēpņu palīdzību. Tagad kontrabanda notiek ar dokumentu viltošanu - uzrāda samazinātu preces vērtību, lai būtu jāmaksā mazāki nodokļi. To var konstatēt, tikai analizējot dokumentus. Un šim nolūkam nepieciešams arī visus muitas posteņus saslēgt vienotā tīklā, kas pagaidām vēl nav iespējams. Domājams, ka daļēji šo problēmu izdosies atrisināt gada laikā, jo iestrādes jau ir, bet informācijai jābūt visos muitas posteņos.

Sarunu varētu vēl turpināt, taču kļūst tik tumšs, ka jāsāk posties uz māju pusi. Tiksimies citureiz.

Robežkontroles punktu būvniecības plāns 1998.-1999.gadam (Ls)