Pakistānas Islama Republikā

Vakar, 23. martā, valsts svētki

    Pakistānas Islama Republika atrodas Centrālāzijas dienvidu daļā un ar saviem vairāk nekā 145 miljoniem iedzīvotāju pieskaitāma pasaules lielākajām valstīm. Arī teritorijas ziņā (796 tūkstoši kvadrātkilometru) Pakistāna pieder pie pasaules lielajām valstīm. Pakistānā ir samērā liels iedzīvotāju blīvums — caurmērā 176 cilvēki uz kvadrātkilometru, kas ir tomēr stipri mazāk nekā kaimiņvalstī Indijā.

Pakistānas valsts izveidojās 1947. gadā vienlaikus ar Indiju.

Pakistānas nacionālais kopprodukts pēdējos desmit gados ir pieaudzis no 32 303 miljoniem ASV dolāru uz 59 288 miljoniem un tagad vidēji ir 434 dolāri uz katru iedzīvotāju. Pakistāna pārsvarā ir agrāra valsts. Rūpniecībā nodarbināti tikai 17,8% iedzīvotāju, turpretim lauksaimniecībā — 53,1% iedzīvotāju. Pilsētās dzīvo 35% valsts iedzīvotāju, un pilsētnieku īpatsvars Pakistanā palielinās ik gadu aptuveni par 4,4%. Ekonomiski aktīvi ir 84,7% Pakistānas vīriešu un 32,6% sieviešu. Lauksaimniecības produkcijas apjoms Pakistānā, salīdzinot ar 1980. gadu, pieaudzis par 173%. Taču Pakistānā joprojām, salīdzinot ar Rietumu kritērijiem, ir visai zems dzīves līmenis. Tā, piemēram, uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem ir tikai 10 automašīnas.

Pakistānas galvenā eksportprece ir tekstilražojumi — 81% no kopējā eksporta apjoma. 7% eksporta veido pārtika, dzērieni un tabakas izstrādājumi, 4% — lauksaimniecības produkti. Galvenais Pakistānas ārējās tirdzniecības partneris ir ASV — 16% eksporta un 10% no kopējā importa apjoma. Otrajā vietā Pakistānas eksportpartneru vidū ir Apvienotā Karaliste (8% no eksporta kopapjoma), bet importā — Japāna ar 9% no kopējā importa apjoma.

Pakistāna pēc iedzīvotāju struktūras ir jauna valsts — 44,3% tās iedzīvotāju ir jaunāki par 14 gadiem. Uz katriem 100 vīriešiem ir tikai 93 sievietes. Iedzīvotāju skaita pieaugums kopš 90. gadu sākuma bijis vidēji 2,8%. Iedzīvotāju mūža vidējais ilgums ir 63 gadi sievietēm un 61 gads vīriešiem.

Dr. Abduls Satars Babers, Pakistānas Islama Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, sveicot jūs Pakistānas valsts svētku priekšvakarā, gribu arī lūgt pastāstīt par šīs dienas nozīmi jūsu valsts un tautas dzīvē.

— Paldies par apsveikumu! Pasaules kartē Pakistāna parādījās 1947. gada 14. augustā. Bet tās saknes meklējamas tālākā pagātnē. Pakistānas valsts nodibināšana bija kulminācija Dienvidāzijas lejaskontinenta musulmaņu cīņā pašiem par savu atsevišķu valsti. Musulmaņus uz šīs platformas sāka pakāpeniski un prasmīgi apvienot Visindijas musulmaņu apvienība Kvaiuda–i–Azama Mohamada Ali Džinaha talantīgajā vadībā. 30. gadi viesa pārliecību par viņu separāto identitāti un apņēmību to nosargāt atsevišķā teritorijā. 1940. gada 23. martā Visindijas musulmaņu apvienība savas vēsturiskās Lahoras sesijas rezolūcijā pieprasīja atsevišķu zemi musulmaņiem visos kontinenta lejasdaļas rajonos ar musulmaņu vairākumu. Šī rezolūcija tika kopīgi nodēvēta par Pakistānas rezolūciju. Mūsu līdera vadītajā un visu kontinenta lejasdaļas musulmaņu kopīgajā cīņā 1947. gada 14. augustā radās jaunā Pakistānas valsts. Katru gadu Pakistānas iedzīvotāji svin 23. martu kā valsts svētkus, pieminot upurus, ko mūsu tauta nesusi savas neatkarības sasniegšanai.

— Kāda ir Pakistānas jaunākā ekonomiskā un politiskā attīstība?

— Pakistānas valdība pieliek lielas pūles, lai izveidotu modernu labklājības valsti. Vienlaikus ar ekonomisko attīstību valdība izdod samērā daudz naudas sieviešu un bērnu izglītošanai un veselības aizsardzības uzlabošanai. Tajā pašā laikā mēs sekojam, lai mūsu attīstības centieni neatdurtos pret plaši atbalstītajiem dabas aizsardzības standartiem.

Pakistānas valdība un tauta tic demokrātijas tradīcijām, sociālajai vienlīdzībai, straujas un spēcīgas sociālekonomiskās attīstības nozīmei. Pakistānas valdība ir pieņēmusi īpašu ekonomisko politiku, lai valstī radītu investīcijām labvēlīgas iespējas. Esam sakārtojuši savus starptautisko biržu darījumu noteikumus, pārkārtojuši bankas, privatizējuši valstij piederējušās rūpnīcas un citus uzņēmumus, kas privātajā sektorā var strādāt daudz efektīvāk, ar mazāku birokrātisko kontroli. Līdz ar to vērojams vēl nebijis ārvalstu investīciju apjoma pieaugums. Pakistāna ir ceļš uz Centrālās Āzijas stratēģisko tirgu, tādēļ mēs attīstām savas ostas, dzelzceļus, autoceļus un ātrgaitas maģistrāles, kas savieno Arābijas jūru ar Centrālās Āzijas ekonomiski svarīgākajiem rajoniem.

Ekonomikas straujākai attīstībai mēs esam ieviesuši liberalizācijas politiku. Ārvalstu investīciju iespējas tagad mūsu valstī, iespējams, ir labākas nekā jebkur citur pasaulē.

Pakistāna ir milzīga zeme ar ļoti spēcīgu un plašu vietējo tirgu, ar čaklu darbaspēku, un tā ir izvietota stratēģisko tirdzniecības ceļu krustpunktos. Šis tirgus piedāvā plašas iespējas un milzīgu potenciālu un sagaida, lai tiktu pilnībā izmantots.

Mēs aicinām Latvijas darījumu aprindu pārstāvjus investēt Pakistānā, gūstot drošu peļņu no mūsu pievilcīgās ekonomiskās politikas — abu pušu kopīgam labumam.

— Kā jūs vērtējat mūsu valstu divpusējās attiecības un kā iztēlojaties to turpmāko attīstību?

— Pakistānai un Latvijas Republikai ir sirsnīgas attiecības, kas iemiesotas mūsu sadarbībā visdažādākajos veidos. Abas valstis līdzīgi raugās uz visdažādākajiem starptautiskajiem lēmumiem un ir sadarbojušās starptautiskos forumos.

Viņa ekselences Valda Birkava, Latvijas Republikas ārlietu ministra, vizīte Pakistānā 1997. gada decembrī bija ļoti sekmīga un ir acīmredzami sekmējusi mūsu divpusējo attiecību tālāko attīstību.

Sadarbībai starp abām mūsu valstīm ir milzīgs potenciāls tirdzniecībā un ekonomikā. Mēs ceram, ka tirdzniecība un investīcijas starp mūsu valstīm turpinās pieaugt.

Dažādās Latvijas augstskolās mācās Pakistānas studenti un apgūst noderīgas iemaņas, kas būs nozīmīgs ieguldījums mūsu valsts uzplaukumā.

Mēs ļoti gribētu starp mūsu valstīm arī izvērst abpusēju apmaiņu ar māksliniekiem, sekmējot abu kultūru savstarpēju izpratni.

— Ko savos valsts svētkos jūs gribētu vēlēt mūsu laikraksta lasītājiem un Latvijas tautai?

— Pakistānas valdība un tauta sūta Latvijas tautai panākumu vēlējumus jūsu centienos attīstīt savu valsti. Lai aizvien pieaugošā sadarbība starp Pakistānu un Latviju turpina nostiprināt arī labo gribu un draudzību starp mūsu tautām.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"