Šodien, 25.martā, Latvijā — Komunistiskā terora upuru piemiņas diena
Bet taisnības ideja piecelsies un balta caur asins jūru ies
Neļāva
Neļāva paņemt man līdzi
Riekšavu dzimtenes zemes,
Rītausmas staros mostošās
Zilās Latvijas debess.
Vienu vienīgu smaržīgu
Dārzā plaukstošu ziedu,
No Liedes pļavām vīstošu,
Sīciņu smilgas stiebru.
Pūciņu mākoņa baltā,
Aiz birzes gaistošu lēni,
Nemanot paslēpt azotē
Saujiņu pavarda pelnu.
1943.g.
Šis dzelzavieša Jāņa Zāles dzejolis, kas tapis Noriļskā ar domu par mājām, skanēja arī atmiņu pēcpusdienā Okupācijas muzejā vakar.
Vēl par to — 4.,5.lpp.
"Akmens salūza. Cilvēkam bija jāiztur..." Piemineklis
Smiltenē
"Laiks tovasar vairs neiet vecās sliedēs..." Pa šo Staļina ceļu
un viņa vārdā nosauktajām sliedēm 1949.gada 25.martā daudzi tika
aizrauti nebūtībā