— Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajās pusdienās

Savā uzrunā Valsts prezidents atzīmēja, ka šī ir pirmā reize, kad viņš tik plašā lokā tiekas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras locekļiem. G.Ulmanis sacīja, ka savu ārvalstu vizīšu ietvaros ir ticies ar daudzu valstu uzņēmējorganizāciju pārstāvjiem un šo tikšanos laikā ir runāts par tirdzniecības un rūpniecības iespējām Latvijā. "Manu vizīšu ietvaros ir sarīkoti divpadsmit semināri, kuros piedalījušies attiecīgo valstu ekonomisko un politisko aprindu cilvēki, tajos tika spriests arī par Latvijas perspektīvām un tās iespējamajiem piedāvājumiem. G.Ulmanis atzīmēja, ka Latvijai ir jāatbild uz jautājumu, ko Lavija var piedāvāt pasaulei un ko pasaule vēlas no Latvijas.

Runājot par privatizāciju, kā sarežģītu aspektu G.Ulmanis minēja monopoluzņēmumu privatizāciju, par ko pašlaik vēl tiek debatēts. "Arī lielāko partiju līmenī pašlaik vēl nav skaidrs, vai būtu jāprivatizē visi monopoluzņēmumi vai arī daļa valsts iedzīvotājiem svarīgu uzņēmumu paliktu daļējā valsts pārvaldē. Protams, šis jautājums ir saistīts arī ar iedzīvotāju pieaugušo neapmierinātību dažādu pakalpojumu jomā.

Valsts prezidents atzīmēja, ka būtu jādomā arī par to, kuras nozares ieteikt jaunatnei kā perspektīvas. "Būtu labi, ja skolēni jau pamatskolā zinātu, par kādu nozari vairāk interesēties, par ko vairāk lasīt, ko pētīt. Tas būtībā ir jautājums par Latvijas perspektīvu, par Latvijas attīstību," sacīja G.Ulmanis.

Valsts prezidents izteica vēlmi, lai LTRK viedoklis nākotnē gūtu lielāku ietekmi valsts tirdzniecības un rūpniecības politikas veidošanā. Viņš aicināja klātesošos vēl vairāk pētīt citu valstu pieredzi, kā vienu no iemesliem minot nepieciešamību konkrētāk definēt, kuras no pasaules valstīm varētu būt mūsu visizdevīgākās tirdzniecības partneres.

Pusdienu turpinājumā uzņēmēji un Valsts prezidents pārrunāja jautājumus par Latvijas un Krievijas attiecībām, par Latvijas ilgtermiņa ekonomiskās stratēģijas izstrādāšanu, Latvijas zivsaimniecību un pārtikas produktu eksportu uz Ukrainu, Latvijas tranzīta attīstību, kā arī sabiedrības informatizācijas un informātikas tehnoloģiju attīstīšanas nepieciešamību Latvijā.

Valsts prezidents un LTRK prezidents Viktors Kulergs vienojās, ka tuvākajā laikā LTRK iesniegs Valsts prezidentam savus priekšlikumus par turpmāko sadarbību.

Valsts prezidenta preses dienests