ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas komisijā: - vizītē Eiropas Padomes eksperti. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.03.1998., Nr. 79/80 https://www.vestnesis.lv/ta/id/31669
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeimas komisijā:
— vizītē Eiropas Padomes eksperti
Vakar, 24.martā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija tikās ar Eiropas Padomes ekspertu delegāciju, kuras sastāvā bija Cilvēktiesību direktorāta padomnieks Frenks Stekets, Izglītības, kultūras un sporta direktorāta moderno valodu sekcijas vadītājs Džozefs Šels, kā arī neatkarīgais eksperts valodu likumdošanas jautājumos Patriks Tornberijs.Eiropas Padomes ekspertu vizītes mērķis bija pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar likumprojektos "Latvijas Republikas Valsts valodas likums" un "Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā" ietverto normu atbilstību Eiropas likumdošanai, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijai.
Tiekoties ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, eksperti atzinīgi novērtēja komisijas darbu ar jauno valsts valodas likumprojektu, likumdevēju centienus nostiprināt latviešu valodu, vienlaikus norādot uz atsevišķu likumprojekta normu neatbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.punktam. Komisijas priekšsēdētājs Dzintars Ābiķis informēja viesus par to, kādi starptautiskie dokumenti izmantoti, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, tostarp Hāgas un Oslo rekomendācijas valodu likumdošanas jautājumos. Komisijas priekšsēdētājs atzina, ka vairākas likumprojekta normas būtu jāsakārto, ņemot vērā ekspertu ieteikumus, sagatavojot un izskatot priekšlikumus trešajam lasījumam.
Sarunā ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļiem Eiropas Padomes eksperti interesējās par komisijas likumdošanas darbu. Komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts raksturoja komisijas darbu ar likumprojektiem un kārtību, kādā tiek iesniegti attiecīgi priekšlikumi, atzīmējot, ka komisija iesniegusi savus priekšlikumus gan valsts valodas likumam, gan darba likumu kodeksam. Eksperti vēlējās noskaidrot, vai Latvijā tiešām tiek diskriminēta latviešu valoda. Deputāti pauda viedokli, ka valsts valodas likumam jānodrošina latviešu kā valsts valodas prioritāte, jo okupācijas gados veiktās nacionālās valodas diskriminācijas sekas jūtamas joprojām. Sarunā tika uzsvērts, ka mūsu valsts likumi nedrīkst būt pretrunā ar starptautiskiem normatīviem aktiem un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, kurai Latvija pievienojusies. Deputāti informēja, ka Latvijā ir vairākas institūcijas, kas seko, lai likumdošana būtu saskaņota ar starptautiskajiem normatīvajiem aktiem. Tikšanās dalībnieki izteica gandarījumu par vērtīgo sarunu, kuras laikā eksperti guva pilnīgāku priekšstatu par likumu izstrādes gaitu mūsu valstī.
Saeimas preses dienests