Ministru kabineta rīkojums Nr. 439

Rīgā 2020. gada 13. augustā (prot. Nr. 47 78. §)

1. Apstiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu 2020. gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Kultūras ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgajām institūcijām plāna īstenošanas vadībā, koordinācijā un pārraudzībā.

3. Plāna izpildē iesaistītajām institūcijām sagatavot un līdz 2021. gada 30. martam iesniegt Dziesmu un deju svētku padomē informāciju par plāna izpildi.

4. Dziesmu un deju svētku padomei sagatavot un kultūras ministram līdz 2021. gada 30. maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi.

5. Plānā paredzēto pasākumu īstenošanu nodrošināt no plānā minētajām institūcijām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Kultūras ministrs N. Puntulis

(Ministru kabineta
2020. gada 13. augusta
rīkojums Nr. 439)

I. Kopsavilkums

II. Situācijas raksturojums

III. Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas faktori

IV. Plāna sasaiste ar citiem tiesību aktiem

V. Plāna mērķis un uzdevumi

VI. 2019.gada starpsvētku pasākumi un to izpilde

VII. Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības pasākumi 2020.gadā

VIII. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

IZM Izglītības un zinātnes ministrija

JVLMA Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija

KISC Kultūras informācijas sistēmu centrs

KM Kultūras ministrija

LKA Latvijas Kultūras akadēmija

LKK Latvijas Kultūras koledža

LEBM Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs

LNKC Latvijas Nacionālais kultūras centrs

LPS Latvijas Pašvaldību savienība

NVO Nevalstiskās organizācijas

TLMS Tautas lietišķās mākslas studija

VISC Valsts izglītības satura centrs

VSAOI Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns 2020.gadam (turpmāk – plāns) ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, pamatojoties uz Dziesmu un deju svētku likuma 4.pantu, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu. Dziesmu un deju svētku likuma 5.pants nosaka Dziesmu un deju svētku periodiskumu: Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados, to starplaikā – Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.

Plāns ir nacionālā līmeņa vidējā termiņa attīstības plānošanas dokuments, kas uz pieciem gadiem nosaka valsts mērķus Dziesmu un deju svētku ilgtspējas nodrošināšanā, kā arī rīcības virzienus un pasākumus, kas nepieciešami izvirzītā mērķa sasniegšanai, tas atbilst XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku sagatavošanas un īstenošanas posmam no 2019. līdz 2023.gadam. Plāna īstenošanas laikā 2020.gadā vajadzēja notikt XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanai un norisei no 6. līdz 12.jūlijam, taču, pamatojoties uz Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", Dziesmu un deju svētku padomes 2020. gada 31.marta attālinātās sēdes lēmumu un XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komitejas 2020.gada 31.marta attālinātajā sēdē nolemto, XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki tiek pārcelti uz 2021.gada vasaru.

Ņemot vērā, ka hierarhiski augstāku plānošanas dokumentu termiņš beidzas 2020.gadā, tad plāns tiek dalīts vairākos posmos, proti, viens posms – plāns 2020.gadam un otrs posms no 2021. līdz 2023.gadam. Šāds plāna dalījums izvēlēts, jo pirmajam posmam nav jāplāno papildus valsts budžets.

Pamatojoties uz svētku periodiskumu, Plāns ir izstrādāts vienam gadam un atbilst kārtējo XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku sagatavošanas un īstenošanas 2020.gada posmam. Plāna īstenošanas laikā tika uzsākta XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošana, kura, ņemot vērā Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", tiek turpināta attālināti/neklātienē, veicot svētku māksliniecisko un organizatorisko jautājumu risināšanu.

Plāns izstrādāts, sadarbojoties KM un tās padotības iestādei LNKC ar IZM un tās padotības iestādi – VISC, kā arī citām dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistītajām pusēm (pašvaldībām un to institūcijām, kultūrizglītības iestādēm, dziesmu un deju svētku māksliniecisko žanru speciālistiem, māksliniecisko/tautas mākslas kolektīvu vadītājiem un nevalstiskajām organizācijām). Plāns ir izskatīts un atbalstīts Dziesmu un deju svētku padomes 2019.gada 28.novembra sēdē.

Dziesmu un deju svētku tradīcija un tās simbolisms Latvijā, Igaunijā un Lietuvā 2003.gadā tika atzīts par Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (turpmāk – UNESCO) Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu. Dziesmu un deju svētku tradīcija visās trīs Baltijas valstīs aizvien ir dzīva un tiek uzturēta kā unikāla kultūras vērtība gan starpsvētku periodā, gan svētkos, visām trim valstīm savstarpēji un regulāri sadarbojoties (mākslinieciskie kolektīvi) un apmainoties ar ekspertu pieredzi (nozīmīgākās atziņas).

Dziesmu un deju svētku tradīcija (sākotnēji kā daudzbalsīga tautas kopdziedāšanas forma) radās 19.gadsimtā un izplatījās vairākās Eiropas valstīs kā nacionāli noskaņota patriotiska kustība. Tomēr tikai Baltijas valstīs tradīcija ir saglabājusies līdz mūsu dienām un uzplaukusi, attīstot savas raksturīgās iezīmes, kas gan vēsturiskajā literatūrā, gan pasaules kultūras mantojuma sarakstos ļauj šo tradīciju vērtēt kā Baltijas kultūras fenomenu. Tradīcijas attīstības posmi ļauj secināt, ka Dziesmu un deju svētki Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veidojušies un attīstījušies kā vēsturiska nepieciešamība jaunajām nācijām veidot un stiprināt savu nacionālo pašapziņu, kā arī paust nacionālo identitāti. Kamēr citās Eiropas valstīs svētki kļuva par sekundāru kultūras parādību un pakāpeniski izzuda, Baltijas valstīs Dziesmu un deju svētku tradīcija attīstījās kā briestošās nacionālās pašapziņas manifestācijas spilgtākā forma. Jau I Vispārējie latviešu Dziesmu svētki Latvijā 1873.gadā kalpoja kā spēcīgs stimuls un vienlaikus arī ietvars nacionālās kultūras attīstībai. Šie svētki deva iespēju Baltijas tautām apliecināt sevi kā līdztiesīgām kultūras nācijām, kurām ir savs bagātīgs kultūras mantojums un daudzveidīgas spējas mākslinieciskajā jaunradē.

Dziesmu un deju svētku tradīcijas kodolu veido daudzbalsīga kopdziedāšana a cappella izpildījumā, kuru tradicionāli Dziesmu un deju svētkos prezentē kā augstvērtīgu māksliniecisko priekšnesumu. Laika gaitā Dziesmu un deju svētki ir attīstījušies un sazarojušies gan izpausmes formās, gan repertuāra bagātībā. Kā svētku kodols saglabāts lielais a cappella dziedošais kopkoris. Šobrīd svētki izauguši par vērienīgu multidisciplināru pasākumu, kas balstās trīs savstarpējā mijiedarbē un attīstībā esošās kultūras formās: tautas mākslā, profesionālajā mākslā un tradicionālajā kultūrā. Svētkos ikvienā no mākslinieciskajiem vai tradicionālās kultūras žanriem tiek demonstrētas izcilas prasmes un tehniskās kvalitātes.

Dziesmu un deju svētku tradīcijas kulminācija ar īpaši emocionāli piepildītu svētku atmosfēru ir Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki nepilnas nedēļas garumā, kas Latvijā notiek reizi piecos gados un tos apmeklē vismaz 100 tūkstoši skatītāju. Svētku tradicionālie elementi – tautas dziesma (mūzika), tautas tērps, rituāla svētku atklāšana, apvienoto koru koncerts, deju lieluzvedums Daugavas stadionā, dalībnieku gājiens, kopā dziedāšana ar skatītājiem un noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē.

2023.gadā Dziesmu un deju svētku tradīcijai būs 150 gadi. Šajā laikā Latvijā ir izveidojušies saturā un formā dažādi un daudzveidīgi pasākumi, tostarp Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, atsevišķu kultūrvēsturisko novadu Dziesmu un deju svētki, kā arī vīru, sieviešu, senioru, bērnu un jauniešu koru, visu paaudžu deju grupu (kolektīvu), tautas mūzikas, pūtēju orķestru u.c. tautas mākslas, bērnu un jauniešu māksliniecisko kolektīvu svētki. Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku tradīcijas ietekmē ir izveidojušies arī starptautiska mēroga svētki, piem., Baltijas valstu studentu Dziesmu un deju svētki "Gaudeamus" (kopš 1956.gada), Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki (kopš 1995.gada), starptautiskais folkloras festivāls "Baltica" (kopš 1988.gada), starptautiskais tautas deju festivāls "Sudmaliņas" (kopš 1997.gada) u.c.

2018.gadā Latvijā Dziesmu un deju svētku kopienu veidoja aptuveni 145 tūkstoši visu paaudžu dažādu māksliniecisko kolektīvu dalībnieki, kas savas zināšanas un prasmes apgūst un izkopj, darbojoties koros, deju kolektīvos, pūtēju orķestros, vokālajās grupās, amatierteātros (drāmas pulciņos), tautas mūzikas ansambļos, kokļu mūzikas ansambļos, tautas lietišķās mākslas studijās (pulciņos), folkloras kopās, etnogrāfiskajos ansambļos vai citās ar tradicionālo kultūru saistītās grupās. Šāda tendence ir jāsaglabā arī turpmākajos gados. Līdz ar to ir jānodrošina pilnvērtīga izglītības sistēma, tālākizglītība, kā arī jārisina jautājumi par kolektīvu vadītāju darba samaksu un šīs profesijas prestižu.

Dziesmu un deju svētku tradīcija gadu gaitā sekmējusi ārvalstu latviešu kopienas saliedētību, uzturot latvisko identitāti un stiprinot savstarpējo sadarbību. Pasaulē iedibinātas un regulāri turpinās Dziesmu un deju svētku tradīcijas izpausmes – Vispārējie latviešu Dziesmu svētki Amerikā, Austrālijas latviešu kultūras dienas, Latviešu Dziesmu svētki Kanādā, Dziesmu un deju svētku tradīcijas pasākumi Eiropā un Krievijā, Pasaules Brīvo latviešu dziesmu dienas u.c.

1. Katra indivīda personīgā motivācija – vēlme izkopt un pašapliecināt savas radošās spējas (mūžizglītība), iesaistoties kādā no tautas mākslas vai tradicionālās kultūras kolektīviem;

2. Plaša visu paaudžu tautas mākslas kustība (māksliniecisko kolektīvu nepārtraukta darbība) – pamats Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējai (pēctecība), kas sekmē kultūras daudzveidību un vitalitāti Latvijas pašvaldībās, un, vienkopus pulcējoties svētkos – iespēja apliecināties kā vienotai nācijai;

3. Atbalstoša izglītības sistēma, kas sekmē tradīcijas saglabāšanu un tālāknodošanu (pēctecība);

4. Tradīcija balstās uz nepārtrauktu procesu un pasākumu sistēmu, harmoniski apvienojot tradicionālās un laikmetīgās (profesionālā māksla un mūzika, dizains, radošās industrijas) kultūras izpausmes;

5. Kopdarbs – laba pārvaldības un organizatoriskā sistēma, t.sk. starpnacionālā līmenī (elastīgs un funkcionējošs valsts, pašvaldību, nevalstiskā sektora un kopienas sadarbības tīkls);

6. Atbalstoša un motivējoša vide – nodrošināta infrastruktūra (bāze – izglītības iestādes un pašvaldību kultūras centri) un citi atbalsta mehānismi, piem., metodiskais atbalsts, t.sk. Dziesmu un deju svētku procesa virsvadītāju un virsdiriģentu darbība, finansiāls atbalsts (mērķdotācijas);

7. Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā kvalitāte un pieejamība (Dziesmu un deju svētku sagatavošana un īstenošana (repertuārs), ārējā komunikācija, u.c.).

Dziesmu un deju svētku likums – tā mērķis saglabāt, attīstīt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm dziesmu un deju svētku tradīciju. Likumā noteiktie uzdevumi paredz nodrošināt Dziesmu un deju svētku ciklisku nepārtrauktu norisi, nodrošināt Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu, kā arī noteikt valsts un pašvaldību finansiālo un organizatorisko atbildību. Likuma 4.pants paredz Plāna izstrādi, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu. Likuma 5.pantā noteiktas darbības, kas jāveic Dziesmu un deju svētku starplaikā. Šie noteikumi ņemti vērā, veidojot Plānu.

Likums "Par Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu" – Latvijā ir ratificēta 2003.gada 17.oktobra UNESCO konvencija par Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu (turpmāk – Konvencija). 2003.gadā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Dziesmu un deju svētku tradīcijas procesu un simbolismu UNESCO pasludināja par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojumu meistardarbu. Piesakot Dziesmu un deju svētku tradīciju UNESCO, Baltijas valstis vienlaikus uzņēmās atbildību pastiprināti rūpēties par tradīcijas unikālajām vērtībām. Kopš 2004.gada 25.novembra, kad Latvijas valsts pievienojās Konvencijai, Dziesmu un deju svētku tradīcija kā starptautiski atzīta nemateriālā kultūras mantojuma vērtība saglabājama atbilstoši starptautiskajam tiesiskajam regulējumam.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 2010.gada 10.jūnijā). Tajā kā pirmā prioritāte noteikta Latvijas kultūras telpas attīstība. Prioritātes ietvaros izvirzīts mērķis – saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā kvalitatīvu kultūrvidi.

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadam ir hierarhiski augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas ir cieši saistīts ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam un Latvijas Nacionālo reformu programmu "Eiropa 2020" stratēģijas īstenošanai. Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējuma plānošanas dokumentu izstrāde 2014.–2020.gadam notiek, pamatojoties uz Latvijas Nacionālais attīstības plānā 2014.–2020.gadam noteiktajām prioritātēm un mērķiem. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020.gadam kā vadmotīvs izvirzīts ekonomikas izrāviens katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumam, un noteiktas trīs prioritātes: Tautas saimniecības izaugsme, Cilvēka drošumspēja un Izaugsmi atbalstošas teritorijas. Latvijas Nacionālajā attīstības plāna 2014.– 020.gadam indikatīvā finanšu ietvara pamatojuma dokumentā iekļauts arī jautājums par nacionāla mēroga kultūras un sporta infrastruktūras (stadiona) attīstību, kas ir nozīmīgs Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku ietvaros rīkotā Deju lieluzveduma Daugavas stadionā (Rīga) kontekstā. Tāpat Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadam izvirza mērķi – veicināt iedzīvotāju piederību, pilsonisko apziņu un lepnumu par savu valsti un tautu, kas paredz sabiedrības iesaisti dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā Latvijā, t.sk. kārtējo Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sarīkošanu un norisi.

Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam "Radošā Latvija" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.401): nacionālās kultūrpolitikas virsmērķis – Latvija kā zeme ar bagātu un koptu kultūras mantojumu, vitālu un daudzveidīgu kultūras dzīvi, radošiem cilvēkiem, eksportspējīgām radošajām industrijām un augšupejošu dzīves kvalitāti ikvienam. Divās no četrām kultūrpolitikas prioritātēm: (1.) "Kultūras kapitāla saglabāšana un attīstība, sabiedrībai līdzdarbojoties kultūras procesos" un (4.) "Radošas teritorijas un kultūras pakalpojumu pieejamība" noteikti arī uzdevumi un pasākumi Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un attīstībai.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam (apstiprinātas Saeimā 2014.gada 22.maijā): nacionālās izglītības attīstības politikas virsmērķis ir kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Izglītības attīstības pamatnostādnes aktualizē nepieciešamību palielināt interešu izglītības lomu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, pilnveidē un pieejamībā un nacionālās un valstiskās identitātes stiprināšanā.

Sporta politikas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 18.decembra rīkojumu Nr.666) paredzēto uzdevumu un pasākumu plānā (VI.sadaļa) iekļautais 55.uzdevums paredz īstenot nacionālas nozīmes kultūras un sporta infrastruktūras objekta – Daugavas stadiona (Rīgā) teritorijas attīstības projektu.

Eiropas Komisijā apstiprinātās 2014.–2020.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu darbības programmas.

Plāna mērķis: Saglabāt, attīstīt un nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas – UNESCO starptautiski atzīta Cilvēces un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarba – ilgtspējas faktorus.

1. Rīcības virziens: nostiprināt formālās un neformālās izglītības lomu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un ilgtspējai;

2. Rīcības virziens: nodrošināt māksliniecisko kolektīvu darbību, repertuāra sagatavošanu un apgūšanu;

3. Rīcības virziens: sagatavot un sarīkot XVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku starpsvētku pasākumus;

4. Rīcības virziens: nodrošināt skates, konkursus un izstādes, jaunrades pasākumus un iniciatīvas;

5. Rīcības virziens: Gatavoties XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem (2023.);

6. Rīcības virziens: Turpināt gatavošanos XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2021.gada vasarā;

7. Rīcības virziens: Gatavoties XIX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkiem "Gaudeamus" Lietuvā, Viļņā (2021.gadā) .

Ņemot vērā, ka plāns tika saskaņots ar Dziesmu svētku padomi 2019.gada 28.decembrī, plānā paredzētie pasākumi 2019.gadam ir īstenoti. Plānā nav ietverti visi LNKC īstenotie pasākumi 2019.gadā, bet tikai lielākie pasākumi. Pārējie pasākumi īstenoti saskaņā ar LNKC pasākumu plānu. Plānā bija paredzēti un ir īstenoti uzdevumi šādos virzienos:

Plāns tiek īstenots piešķirto ikgadējā valsts budžeta līdzekļu ietvaros. 2020.gadā plānotais finansējums jau ir iekļauts KM budžetā. Kopsavilkums par 2019. un 2020.gada plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu euro:

Kultūras ministrs N. Puntulis